26.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 75/78

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantu un 196. panta 1. punktu,

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Savienības Solidaritātes fonda nākotne” (COM(2011)0613) un EP 2013. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu – īstenošana un piemērošana (1),

—

ņemot vērā EP 2002. gada 5. septembra rezolūciju par plūdiem Eiropā (2), 2005. gada 8. septembra rezolūciju par dabas katastrofām (ugunsgrēkiem un plūdiem) Eiropā (3), 2006. gada 18. maija rezolūciju par dabas katastrofām (ugunsgrēkiem, sausuma periodiem, plūdiem) – lauksaimniecības aspekti (4), reģionālās attīstības aspekti (5) un vides aspekti (6), 2006. gada 7. septembra rezolūciju par mežu ugunsgrēkiem un plūdiem (7), 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par plūdiem Centrāleiropas valstīs, jo īpaši Polijā, Čehijas Republikā, Slovākijā, Ungārijā, Rumānijā un Francijā (8), un Parlamenta 2010. gada 11. marta rezolūciju par lielajām dabas katastrofām Madeiras autonomajā apgabalā un vētras “Ksintija” izraisītajām sekām Eiropā (9),

—

ņemot vērā Komisijas Balto grāmatu “Adaptācija klimata pārmaiņām – iedibinot Eiropas rīcības pamatprincipus” (COM(2009)0147), Komisijas paziņojumu “Kopienas pieeja dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanai” (COM(2009)0082) un Komisijas paziņojumu “Eiropas reaģēšanas spēju stiprināšana katastrofu gadījumos – civilās aizsardzības un humānās palīdzības nozīme” (COM(2010)0600),

—

ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu “Reģioni 2020. gadā – ES reģionu nākotnes problēmu novērtējums” (SEC(2008)2868),

—

ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu,

A.

tā kā daudzas Eiropas valstis, tostarp Austriju, Čehijas Republiku, Poliju, Slovākiju, Ungāriju, Vāciju, Franciju un Spāniju, nesen skārusi liela dabas katastrofa plūdu veidā;

B.

tā kā dabas un cilvēka izraisīto katastrofu biežums, smagums, sarežģītība un ietekme visā Eiropā pēdējo gadu laikā strauji pieaug;

C.

tā kā plūdi radījuši smagus postījumus lielām un mazām pilsētām un novadiem, infrastruktūrai un uzņēmumiem, lauksaimniecībai un lauku apvidiem un tā kā tie iznīcinājuši dabas un kultūras mantojuma daļas, kā arī izraisījuši cilvēku bojāeju un ievainojumus, un plūdu dēļ tūkstošiem iedzīvotāju bijuši spiesti atstāt savas mājas;

D.

tā kā Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF) tika izveidots, lai tiktu galā ar lielām valsts mēroga katastrofām un sniegtu finansiālo palīdzību katastrofas skartajām valstīm;

E.

tā kā ir jāveic noturīga atjaunošana katastrofas iznīcinātajās vai izpostītajās teritorijās, lai labotu situāciju un mazinātu ekonomiskos, sociālos un vides zaudējumus;

F.

tā kā ir jāpilnveido Eiropas Savienības katastrofu novēršanas spēja, lai reaģētu visu veidu dabas katastrofu gadījumos, un tā kā jāuzlabo dažādu Savienības instrumentu izmantojamība un saskaņošana ilgtspējīgai katastrofu novēršanai;

G.

tā kā neilgtspējīgi veiktas atmežošanas, intensīvas lauksaimniecības, kā arī lielu infrastruktūru būvniecības projektu rezultātā un sakarā ar augsnes sablīvēšanos upju un ieleju teritorijās daži kalnaini apvidi un upju krastos esoši apgabali un ielejas ir daļēji zaudējuši savas ūdens absorbcijas spējas,

1.

pauž empātiju un solidaritāti ar to dalībvalstu, reģionu un novadu iedzīvotājiem, kurus skārusi katastrofa; ņem vērā smagās ekonomiskās sekas un izsaka līdzjūtību cietušo ģimenēm;

2.

atzinīgi vērtē drošības un civilās aizsardzības vienību, glābšanas komandu un brīvprātīgo neatlaidīgos centienus, lai glābtu cilvēkus un mazinātu postījumus plūdu skartajās teritorijās;

3.

pauž gandarījumu par to dalībvalstu rīcību, kuras sniegušas palīdzību katastrofas skartajām teritorijām, jo Eiropas solidaritāte ir jāapliecina kā savstarpēja palīdzība nelabvēlīgos apstākļos;

4.

uzsver, ka augsnes degradācija, ko izraisa vai pastiprina cilvēka darbība, piemēram, neatbilstīga lauksaimniecības un mežsaimniecības prakse, mazina augsnes spējas pilnībā pildīt tās izšķirošo funkciju novērst dabas katastrofas;

5.

aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst īpašu uzmanību tam, kā tiek plānota un pārskatīta zemes ilgtspējīgas izmantošanas politika, ekosistēmu absorbcijas spējas un paraugprakse un kā tiek palielināta plūdu kontroles un nosusināšanas sistēmu jauda;

6.

uzsver, ka efektīvai plūdu novēršanai ir jāizstrādā starpreģionālas un pārrobežu riska pārvaldības stratēģijas un ka šajā sakarībā ir lielas iespējas ārkārtas situācijās koordinēt un īstenot kopīgus reaģēšanas pasākumus;

7.

atzinīgi vērtē Eiropas Savienības Civilās aizsardzības mehānisma darbību, palīdzot dalībvalstīm sadarboties un mazināt ārkārtējās situācijas sekas; aicina Komisiju un dalībvalstis vienkāršot noteikumus un procedūras ar mērķi aktivizēt minēto mehānismu;

8.

uzsver, ka dalībvalstīm un attiecīgajiem reģioniem ir iespēja saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības veicināšanas mērķi riska pārvaldību izvirzīt par ieguldījumu prioritāti nākamajam plānošanas periodam, par kuru patlaban notiek sarunas, un aicina tos šo iespēju izmantot;

9.

uzsver, ka dalībvalstīm, izmantojot visaptverošas un preventīvas stratēģijas, ir jāīsteno plūdu novēršanas programmas; uzsver, ka politika ārkārtas situācijās, tostarp preventīvie pasākumi attiecībā uz ārkārtas apstākļiem un reaģēšana uz ārkārtas situācijām, prasa reģioniem, pilsētām un vietējām kopienām ciešāk iesaistīties un ka ir jāmudina, lai to stratēģijās tiktu iekļauta politika ārkārtas situācijās;

10.

aicina Padomi un Komisiju, – tiklīdz tās saņems visus nepieciešamos pieteikumus no dalībvalstīm, – veltīt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu ātru un pienācīgu finansiālo palīdzību no ESSF līdzekļiem; uzsver, cik steidzami nepieciešams šīm dabas katastrofas skartajām valstīm piešķirt finanšu palīdzību, izmantojot ESSF līdzekļus;

11.

aicina Komisiju izstrādāt jaunu, vienkāršotu ESSF regulu, kas cita starpā dotu iespēju Komisijai nodrošināt maksājumus pa daļām, tiklīdz katastrofas skartā dalībvalsts iesniedz palīdzības pieprasījumu;

12.

uzsver, ka ieguldījumiem plūdu novēršanai saskaņā ar attiecīgajām programmām ir nepieciešami pietiekami finanšu resursi un ka tie ir svarīgs līdzeklis, ar ko dalībvalstu valdībām sniedz iespēju izstrādāt un īstenot plūdu novēršanas politiku; uzsver, ka attiecībā uz ieguldījumiem katastrofu novēršanas atbalstam būtu jāievēro uz ekosistēmu balstīta pieeja;

13.

pauž viedokli, ka katastrofu sekas atstāj negatīvu ietekmi uz ES finansējuma izmantošanu; prasa ievērot nepieciešamo elastīgumu saistībā ar pārplānošanu dalībvalstīs, sniedzot atbalstu skarto teritoriju atjaunošanā un vispiemērotāko projektu atlasē;

14.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un skarto teritoriju reģionālajām un vietējām pašvaldībām.