26.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 75/41

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomika” (COM(2012)0060),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

—

ņemot vērā 2012. gada 24. maija rezolūciju par resursu ziņā efektīvu Eiropu (1),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu par efektīvu Eiropas stratēģiju izejvielu jomā (COM(2011)0025) un Parlamenta 2011. gada 13. septembra rezolūciju par šo paziņojumu (2),

—

ņemot vērā Apvienotās Karalistes prezidentūras Padomes secinājumus 2005. gadā (“Uz zināšanām balstīta bioekonomika Eiropā”), Vācijas prezidentūras Padomes secinājumus 2007. gadā (“Ceļā uz zināšanām balstītu bioekonomiku”) un Beļģijas prezidentūras Padomes secinājumus 2010. gadā (“Uz zināšanām balstīta ekonomika Eiropā: sasniegumi un iespējas”),

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A7-0201/2013),

A.

tā kā ir paredzams, ka iedzīvotāju skaits pasaulē 2050. gadā palielināsies no 7 miljardiem līdz vairāk nekā 9 miljardiem, par 70 % palielinot pieprasījumu pēc pārtikas produktiem un noslogojot ūdens krājumus;

B.

tā kā izsīkstošie dabas resursi pasaulē, pieaugošais spiediens uz atjaunojamo izejvielu izmantošanu un klimata pārmaiņu ietekme pasaulē liek mums izmantot resursus efektīvi;

C.

tā kā inovatīva un efektīva ilgtermiņa pieeja nodrošinās ne tikai lielāku ilgtspēju, bet arī atbalstu lauku un reģionu attīstībai, iespējamu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanos, ražošanas cikla lielāku ilgtspējību, kā arī rūpniecības inovāciju izplatīšanos visā vērtību ķēdē;

D.

tā kā pāreja uz ilgtspējīgu ekonomiku nostiprinās Eiropas rūpniecības nozares un lauksaimniecības nozares konkurētspēju, palielinās ekonomikas izaugsmi un tādējādi veicinās nodarbinātības līmeņa ievērojamu pieaugumu;

E.

tā kā veiksmīga bioekonomika Eiropā ir atkarīga no ilgtspējīgi pārvaldītu un iegūtu pārtikas krājumu pieejamības (no lauksaimniecības, mežsaimniecības un bioloģiski noārdāmiem atkritumiem);

F.

tā kā ES bioekonomikas apgrozījums jau sasniedzis gandrīz EUR 2 triljonus un ir gaidāms, ka būtisku izaugsmi nodrošinās ilgtspējīga primārā ražošana, pārtikas pārstrāde, rūpnieciskā biotehnoloģija un biopārstrādes uzņēmumi,

1.

pauž atzinību par Komisijas paziņojumu “Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomika” un tajā iekļauto bioekonomikas stratēģijas īstenošanas rīcības plānu;

2.

uzskata, ka bioekonomika ļauj ražot rūpniecības un patēriņa preces ar zemākām izmaksām, izmantojot mazāk enerģijas un mazāk piesārņojot vidi;

3.

atbalsta viedokli, ka pārejas uz gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu bioekonomiku pamatā ir ne tikai tādu atjaunojamu dabas resursu ražošana, kuriem ir maza ietekme uz vidi, bet arī to ilgtspējīga izmantošana ekoloģiskā, ekonomiskā un sociālā nozīmē, saglabājot bioloģisko resursu izmantošanu ekosistēmas atjaunošanās robežās;

4.

uzsver nepieciešamību rīkoties nekavējoties, lai atbalstītu inovācijas un ieguldījumus jaunās tehnoloģijās un uzņēmējdarbības modeļos, kā arī lai radītu stimulus, kas nodrošinās ilgtermiņa ieguvumus ekonomikai; uzsver privātā sektora būtisko nozīmi ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes nodrošināšanā;

5.

uzskata, ka bioekonomika ir priekšnoteikums, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un konkrēti iniciatīvu “Inovāciju savienība” un “Resursu ziņā efektīva Eiropa” mērķus;

6.

atzinīgi vērtē Komisijas atbalstu radikālām izmaiņām ES pieejā bioloģisko resursu ražošanai, patēriņam, apstrādei, uzglabāšanai, otrreizējai pārstrādei un iznīcināšanai;

7.

norāda – lai gan bioekonomikā jau ir nodarbināti 22 miljoni cilvēku jeb 9 % no ES kopējā nodarbināto skaita, tai piemīt liels potenciāls radīt miljoniem jaunu darbvietu;

8.

atbalsta Komisijas priekšlikumu izveidot darba grupu un ceļvedi par bionozarēm, kurā uzsvērts atjaunojamo resursu un biotehnoloģiju ieguldījums ilgtspējīgā attīstībā, kā arī reģioni un uzņēmēji tiek mudināti izstrādāt jaunas inovācijas bioekonomikas nozarei;

9.

aicina dalībvalstis izstrādāt valstu un reģionālos bioekonomikas rīcības plānus, kā arī prasa Komisijai divas reizes gadā iesniegt Parlamentam ziņojumu par bioekonomikas īstenošanu;

10.

uzsver, ka ES ir pasaules līdere dažādās biozinātnes un biotehnoloģiju jomās; uzskata, ka pāreja uz bioekonomiku ļaus Eiropai spert būtiskus soļus uz priekšu attiecībā uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni, kā arī inovāciju un konkurētspējas jomā un stiprinās tās lomu starptautiskā mērogā;

11.

uzver resursu un energoefektivitātes nozīmi un milzīgo potenciālu; uzsver nepieciešamību ražot vairāk, izmantojot mazāk resursu, lai bioekonomika būtu ilgtspējīga arī turpmāk;

12.

uzskata, ka bioekonomikai Eiropā nav vienkārši jāaizstāj pašreizējā uz fosilā kurināmā izmantošanu balstītā ekonomika vai jāatkārto pašreizējie izšķērdīgie uzvedības un patēriņa modeļi, bet gan ir jāizstrādā efektīvāks un ilgtspējīgāks tās modelis, kurā ņem vērā sociālo un vides pārvaldību visās uz bioekonomiku balstītajās vērtību ķēdēs;

13.

atzinīgi vērtē pašlaik notiekošo Savienības tiesību aktu pārskatīšanu biodegvielas jomā, lai mazinātu zemes izmantojuma netiešo izmaiņu (ILUC) negatīvo ietekmi un veicinātu modernāku biodegvielas veidu tirgu un attīstību, kas ļautu vairāk izmantot pārtikā neizmantojamas izejvielas, piemēram, atkritumus, atlikumus un lignocelulozes un celulozes materiālus;

14.

atgādina, ka Atjaunojamo energoresursu direktīvā un Degvielas kvalitātes direktīvā būtu jāiekļauj ILUC faktori, kas piemērojami biodegvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, kā arī saistoši ilgtspējas kritēriji attiecībā uz cietās un gāzveida biomasas izmantošanu; aicina Komisiju izstrādāt Biomasas pamatdirektīvu, kas ietvertu visus biomasas izmantošanas veidus (enerģiju, degvielu, materiālus un ķīmiskas vielas) un noteiktu biomasas hierarhiju;

15.

mudina Komisiju turpināt centienus koordinēt pētniecību un attīstību starp dalībvalstīm un dažādām nozarēm un īpaši uzsver nepieciešamību izpētīt bioloģisko resursu ilgtspējas ierobežojumu novērtējumu, ņemot vērā ekosistēmas funkcijas un dabiskās pārtikas ķēdes, kā arī pieprasījumu pēc pārtikas;

16.

prasa rūpīgāk izpētīt sociālās un ekoloģiskās iespējas bioekonomikas jomā, kā arī tās potenciālās izmaksas, ņemot vērā bioekonomikas iespējamo dažādo ietekmi un tās nepareizu izmantošanu saistībā ar izsīkstošu dabas resursu izmantošanu, kaitējuma videi nodarīšanas un bioloģiskās daudzveidības zaudēšanas risku, kā arī saglabāšanas iespējas;

17.

atbalsta Bioekonomikas darba grupas izveidošanu, lai palīdzētu veicināt politikas pamatnostāņu un iniciatīvu sinerģiju un saskaņotību, un Bioekonomikas observatorijas izveidošanu, lai veicinātu savstarpēju mācīšanos, nodrošinot pastāvīgu zināšanu un informācijas apmaiņu starp pētniecības institūtiem, uzņēmumiem, iestādēm, universitātēm, reģionālajiem operatoriem, lauksaimniekiem un iedzīvotājiem lauku teritorijās, un lai paātrinātu tāda tiesiskā regulējuma izveidošanu, kas pastiprina un veicina pētniecību un tās pielietojumu, kā arī inovāciju komercializāciju;

18.

atgādina par piesardzības principa piemērošanas nozīmi biotehnoloģiju izmantošanā, jo īpaši saistībā ar ģenētiski manipulētiem organismiem un sintētisko bioloģiju;

19.

uzskata, ka jāizveido multidisciplināras un starpnozaru informācijas un apmācību programmas, lai pētniecības rezultāti būtu pieejami ieinteresētajām pusēm, tostarp patērētājiem, radot iespējas uzlabot zināšanas un aktīvāk līdzdarboties procesos;

20.

aicina novērst pašreizējos šķēršļus inovācijai visā vērtību ķēdē, īpaši nodrošinot ātras un uz zinātni balstītas ES apstiprināšanas procedūras biotehnoloģiskiem produktiem, kā arī daudz ātrāku piekļuvi tirgum;

21.

aicina Komisiju ierosināt praktiskus reģionāli visaptverošus pasākumus, lai reģionu līmenī veicinātu bioekonomikas produktu ražošanu un patēriņu;

22.

uzsver, ka bioekonomikai ir nepieciešamas jaunas iemaņas, jaunas zināšanas un jaunas zinātnes nozares, lai to varētu turpināt attīstīt un/vai integrēt nolūkā reaģēt uz sabiedriskām izmaiņām, kas saistītas ar bioekonomiku, veicināt konkurētspēju, izaugsmi un darbvietu radīšanu, apmierināt rūpniecības vajadzības un nodrošināt iemaņu un darbvietu labāku savstarpējo atbilstību;

23.

uzsver, ka bioekonomikai ir nepieciešamas pirmšķirīgas zināšanas un prasmīgs darbaspēks; norāda, ka ir jānodrošina arodapmācība un augstākā izglītība Eiropas Savienības reģionos, ņemot vērā to īpašās raksturiezīmes; vērš uzmanību uz to, ka plašas izglītības un arodapmācības sistēmas reģionos veicinās arī uzņēmējdarbības izplatīšanos;

24.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu piešķirt dotāciju EUR 4,5 miljardu apmērā pētniecības pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” un cer, ka nolūkā turpmāk uzlabot inovācijas šī dotācija būs pieejama visām bioekonomikas nozarēm un instrumentiem, tostarp pētniecībai ekosistēmas ierobežojumu jomā un biomateriālu atkārtotas izmantošanas un otrreizējās pārstrādes jomā;

25.

uzskata, ka biorafinēšanas rūpnīcas, kurās galvenokārt izmanto vietējo ilgtspējīgu biomateriālu, ar ko neaizstāj pārtiku vai citu vērtīgāku izmantojumu, ir būtisks instruments, lai īstenotu pareizus pamesto staciju pārveidošanas procesus un atdzīvinātu krīzes skartos apgabalus, izmantojot inovatīvus procesus un ieguldījumus, kas vērsti uz aprites ekonomiku, un cer, ka šo rūpnīcu lomu turpinās novērtēt;

26.

uzsver, ka pietiekams ilgtspējīgu izejmateriālu daudzums ir nepieciešams, lai biorafinēšanas rūpnīcas Eiropā varētu veiksmīgi darboties; norāda, ka tādēļ būs jāuzlabo arī uzglabāšanas un transporta infrastruktūra, kā arī jāpilnveido nepieciešamā loģistika;

27.

norāda, ka Eiropā demonstrējumu iekārtu skaits ir ierobežots un ir nepieciešami lielāki ieguldījumi, lai varētu saglabāt Eiropas nozaru vadošo lomu biorafinēšanas rūpnīcu jomā; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt eksperimentālos un demonstrācijas pasākumus produktu un procesu vairošanai;

28.

uzsver, ka bioekonomikas politikas pamatnostādnes ir jāveido labāk, lai nodrošinātu biomasas izmantojumu pēc kaskādes principa; šajā sakarībā aicina izstrādāt tiesību aktu, kas sekmēs šā vērtīgā resursa efektīvāku un ilgtspējīgāku izmantošanu; uzsver, ka šādam tiesību aktam būtu jānosaka kaskādes izmantojuma princips “biomasas piramīdā”, ņemot vērā tās dažādos segmentus un stiprinot tās augstākos līmeņus; norāda, ka, pateicoties šādai pieejai, biomasa tiktu izmantota hierarhiskā, gudrā un efektīvā veidā, tās izmantojumam būtu pievienotā vērtība un tiktu atbalstīti tādi pasākumi kā pētniecības koordinācija visas vērtību ķēdes garumā;

29.

uzskata par nepieciešamu nodrošināt integrētu, saskaņotu, starpnozaru un starpdisciplīnu pieeju bioekonomikai un aicina saskaņot dažādās iesaistītās ES politikas jomas un attiecīgos pamatprincipus, piemēram, piesardzības principu, dažādajās nozarēs (ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu; “Inovāciju savienība”; Izejvielu iniciatīva; “Apvārsnis 2020”; Vides rīcības programma 2020. gadam; kohēzijas politika, kopējā lauksaimniecības politika un kopējā zivsaimniecības politika; Atjaunojamo energoresursu direktīva, Ūdens pamatdirektīva, Atkritumu pamatdirektīva un Iepakojuma direktīva; kā arī īpaši pasākumi bioatkritumu jomā); uzskata, ka arī jārada vienota, ilgtermiņa, stabila normatīvā vide gan ES līmenī, gan dalībvalstu līmenī, lai veicinātu un palielinātu ieguldījumus bioekonomikā Eiropā;

30.

aicina Eiropas Komisiju radīt finanšu instrumentus, lai atbalstītu pirmskomerciālus ieguldījumus, pārvērstu pētījumu rezultātus komerciālos panākumos, dotu iespēju novatoriskiem uzņēmumiem, īpaši MVU, rast finanšu un citus atbalsta instrumentus, kas veicina bioekonomikas attīstību, piemēram, izmantojot reģionālos un struktūrfondus un Eiropas Investīciju bankas riska dalīšanas finanšu mehānismus, uzlabojot saskaņotību starp dažādiem ES pētniecības un inovāciju fondiem, kā arī izveidojot vienotu informatīvo kontaktpunktu jautājumiem par visām ar bioekonomiku saistītajām iniciatīvām, nolūkā radīt vislielāko iespējamo ietekmi; atzīst grūtības un finanšu riskus, kas saistīti ar bioekonomikas inovāciju komercializāciju un to laišanu tirgū;

31.

prasa attīstīt rūpniecības infrastruktūru un optimizētas bioproduktu piegādes ķēdes lauku rajonos un piekrastes apgabalos ar mērķi radīt jaunas darbvietas lauksaimniecības, mežsaimniecības un akvakultūras nozarēs; prasa šim mērķim darīt pieejamu ES lauku attīstības finansējumu un to izdarīt tādā veidā, lai samazinātu, nevis palielinātu videi nodarīto kaitējumu un bioloģiskās daudzveidības zudumu;

32.

aicina veikt mērķtiecīgus un konkrētus pasākumus, lai samazinātu apstiprināšanas birokrātiskā procesa sarežģītību un ilgumu, kas apgrūtina biorafinēšanas rūpnīcu attīstības procesus un rada risku, ka tiks veicināta inovatīvo un avangardisko tehnoloģiju izmantošana ārpus ES;

33.

atbalsta publiskā un privātā sektora partnerības izveidošanu, gūstot attiecīgu mācību no problēmām, kas radās, iepriekš piemērojot šādu partnerību citās nozarēs; aicina Eiropas Komisiju piešķirt atbilstošus līdzekļus partnerības attīstībai un izaugsmei, ar pārliecību, ka tas ir galvenais instruments, kas ļaus izveidot jaunas vērtību ķēdes, stiprinās esošās ķēdes un veicinās ieguldījumus tehnoloģijās un demonstrējumu iekārtās, kuras spēj īstenot tirgū pētniecības rezultātus;

34.

atbalsta nepieciešamību izveidot daudzlīmeņu pieeju un aicina arvien lielāku uzmanību pievērst bioekonomikas reģionālajai un vietējai dimensijai un augšupējām iniciatīvām; atzinīgi vērtē tādu bioekonomikas platformu izveidošanu reģionu, valstu un Eiropas līmenī, kas spēs izmērīt nozarē sasniegto progresu un ļaus veikt zināšanu un labas prakses apmaiņu, lai līdzsvarotu kopējo bioekonomikas attīstības līmeni ES; aicina Komisiju iesaistīt arī nozares speciālistus un visu saistīto nozaru speciālistus, kā arī patērētāju un iedzīvotāju pārstāvjus; vērš uzmanību uz to, ka reģionālai ekonomikai ir būtiska nozīme gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes nodrošināšanā;

35.

uzskata, ka biosabiedrības izveidē svarīga loma ir augšupējām iniciatīvām un ka ir būtiski piemērot uz uzņēmējdarbību un pieprasījumu orientētu pieeju apvienojumā ar valdības virzītu pieeju; uzskata, ka būtu jānodrošina atbilstošas iespējas reģionālām iniciatīvām; aicina Komisiju atbalstīt šādus tīklus un klasterus, lai sekmētu pieredzes apmaiņu;

36.

aicina Komisiju koncentrēt finanšu atbalstu inovācijas vajadzībām atbilstoši pamatiniciatīvai “Inovācijas savienība”, tostarp “Apvārsnis 2020” prioritātēm, sekmējot pētniecības rezultātus, lai sagatavotos to komercializācijai, tādējādi aizpildot tukšumu pētniecības jomā Eiropā;

37.

uzskata, ka ir pieejams lielisku instrumentu kopums (publiskie iepirkumi, standartizācija, nodokļu atvieglojumi, sertificēšanas un īpaša marķējuma sistēmas), lai nodrošinātu ilgtspējīgu un kvalitatīvu bioloģisko produktu pietiekamu piegādi, kā arī resursu ziņā efektīvas ražošanas sistēmas; uzskata, ka ir nepieciešama pašreizējo tiesību aktu reforma; aicina Komisiju izstrādāt ilgtspējas kritērijus biomasas izmantošanai, uz kuriem arī būtu jābalsta tirgus izveides instrumenti;

38.

uzsver, ka bioekonomikai, kurā fosilo enerģijas avotu vietā izmanto bioloģiskos resursus, ir jābūt balstītai uz stabilu politiku, kurā tiek ņemta vērā ne tikai ekonomiskā dzīvotspēja, bet arī sociālā un ekoloģiskā ilgtspēja;

39.

uzskata, ka būtiski ir iesaistīt un informēt patērētājus par bioloģisko produktu un pakalpojumu izvēli; šajā saistībā cer, ka tiks izveidota tāda šīs ražošanas standartizācija ES, kuras pamatā ir pietiekami ilgtspējas kritēriji, uzskatot to par instrumentu, kas veicina šo produktu ienesīgu Eiropas tirgu;

40.

uzskata, ka bioloģiskā produkta derīguma termiņu nedrīkst mākslīgi saīsināt; produktam jāparedz iespējami ilgākais derīguma termiņš;

41.

uzsver, ka bioekonomika dos ievērojamu ieguldījumu lauku un piekrastes teritoriju attīstībā; uzskata, ka sinerģija un cieša sadarbība visā vērtību ķēdē, ietverot lauksaimniecības un mežsaimniecības izejvielu vietējos ražotājus un biorafinēšanas rūpnīcas, palīdzētu stiprināt konkurētspēju un palielināt lauku reģionu ienesīgumu; uzsver nepieciešamību izstrādāt ilgtermiņa bioekonomikas stratēģiju, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību garantēt nodrošinājumu ar pārtiku;

42.

pieprasa, lai izveidotie bioloģiskie un biotehnoloģiskie procesi varētu tikt pielietoti to atjaunojamo bioloģisko resursu izmantošanā, kas iegūti no atliekām un šķirnēm, kuras nav paredzētas izmantošanai pārtikā, un arī pastāvošo lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmējdarbības ķēžu sastāvdaļu izmantošanā;

43.

ir pārliecināts, ka viens no bioekonomikas pamatprincipiem ir veicināt resursu efektīvāku izmantošanu un mazināt atkarību no importētām izejvielām, enerģijas un neatjaunojamiem dabas resursiem; uzsver mežsaimniecības un citu bioloģiskās rūpniecības nozaru nozīmi un ir pārliecināts, ka oglekļa emisijas ziņā neitrāli atjaunojamie dabas resursi un izejvielas, piemēram, koksne un celuloze, var aizstāt neatjaunojamas fosilās izejvielas; norāda, ka bioloģiskās rūpniecības uzņēmumi ražo daudzus augstas pievienotās vērtības produktus (piemēram, ķimikālijas, medikamentus, plastmasu un citus novatoriskus jaunus materiālus) un rada darbvietas; uzsver ar jūras resursiem saistītu biotehnoloģiju potenciālu;

44.

aicina Eiropas Komisiju veicināt tādu rīcību, kas ilgtspējīgi palielina rūpniecības izejvielu potenciālu, palīdz labāk mobilizēt šīs izejvielas, savākt bioloģiski noārdāmus atkritumus, tādējādi izvairoties no pārmērīgi biežiem pārvadājumiem, un nodrošināt, ka biomasa tiek izmantota samērīgi ar ekoloģiskajiem ierobežojumiem un ka tā nemazina oglekļa dioksīda piesaistītājsistēmas funkcijas; šajā saistībā uzskata, ka steidzami jāizstrādā ilgtspējas kritēriji biomasas izmantojumam enerģijas ražošanai, lai nodrošinātu biomasas pieejamību resursu ziņā efektīvākiem mērķiem, nepieļaujot, ka centieni pārveidot biomasu energoresursā kropļotu tirgu un mazinātu ražotāju piekļuvi biomasai;

45.

uzskata, ka ir svarīgi ieguldīt bioekonomikas piegādes ķēdēs, lai nodrošinātu izejvielu pieejamību; uzsver, ka bioekonomikas stratēģijām būtu jāveicina ne vien efektīvāka mājsaimniecības un sadzīves atkritumu apsaimniekošana, bet arī lauksaimniecības un mežsaimniecības atkritumu un blakusproduktu pārstrāde; prasa izstrādāt labāku regulējumu, kas ļauj pilntiesīgi rīkoties un nodrošina ne vien juridisko noteiktību, bet arī spēcīgu atbalstu bioekonomikas resursu un izejvielu ilgtspējīgai izmantošanai, un prasa arī nodrošināt, lai politikas pamatā visos tās aspektos būtu elastīga ilgtermiņa pieeja, kas veicina ieguldījumus;

46.

uzskata, ka saskaņā ar Eiropas rūpniecības politikas jauno stratēģiju bioekonomika var būtiski palīdzēt mazināt pašlaik Eiropā notiekošo deindustrializācijas procesu un atjaunot rūpniecību, izmantojot jaunas stratēģijas, kuras stimulē tirgu un atjauno reģionālās sistēmas konkurētspēju;

47.

uzstājīgi aicina Komisiju definēt videi kaitīgu subsīdiju kā “valdības tādas rīcības sekas, kas rada priekšrocības patērētājiem vai ražotājiem nolūkā papildināt to ienākumus vai samazināt to izmaksas, tomēr, to darot, neievēro saprātīgu praksi vides jomā” (3); aicina Komisiju un dalībvalstis nekavējoties un līdz 2014. gadam pieņemt konkrētus plānus, kuru pamatā ir iepriekš minētā definīcija un kuri vērsti uz videi kaitīgo subsīdiju pakāpenisku likvidēšanu līdz 2020. gadam, tostarp tādu subsīdiju likvidēšanu, kas veicina neefektīvu atjaunojamo resursu izmantojumu, un subsīdiju fosilajam kurināmajam likvidēšanu, kā arī valstu reformu programmās ziņot par gūtajiem panākumiem; šajā saistībā pauž bažas par to, ka subsīdijas biomateriālu izmantošanai enerģētikā jau pašreiz iedragā mērķi par resursu efektīvu izmantošanu;

48.

ar bažām norāda, ka aizvien lielāks pieprasījums pēc biomasas, jo īpaši koksnes, var izraisīt mežu masveida izciršanu tajās jaunattīstības valstīs, kuras nepilda Kioto protokola noteikumus par siltumnīcefekta gāzu emisijas uzskaiti; norāda, ka tas var ietekmēt augsnes kvalitāti, ūdens aprites ciklu un bioloģisko daudzveidību un ka tas vairo spriedzi globālu nolīgumu kontekstā, piemēram, saistībā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD) un ANO Sadarbības programmu, lai samazinātu emisiju, kuras iemesls ir atmežošana un mežu degradācija jaunattīstības valstīs (UN-REDD); pauž bažas arī par to, ka augošais pieprasījums pēc koksnes produktiem var izraisīt koku nelegālu izciršanu un tādējādi vājināt brīvprātīgos partnerattiecību nolīgumus, kas tiek slēgti saskaņā ar ES Rīcības plānu meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (FLEGT), jo zemes pārvaldības sistēmas daudzās jaunattīstības valstīs ir vājas;

49.

uzsver, ka pāreja uz bioekonomiku palīdzēs turpināt Rio+20 rezultātu integrēšanu ES politiskajās nostādnēs; uzskata, ka ES arī turpmāk intensīvi jāiegulda iniciatīvās, kas sekmē pāreju uz iekļaujošu zaļo ekonomiku starptautiskā līmenī;

50.

prasa, lai ES kļūtu par starptautiska vēriena pētniecības un jaunrades virzošo spēku ar bioekonomiku saistītu pētījumu jomā; konstatē, ka jauni produkti, procesi un pakalpojumi, kas veidoti, izmantojot atjaunojamus resursus, palielinās Eiropas rūpniecības konkurētspēju un padarīs to par pasaules mēroga līderi;

51.

uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi izstrādāt starptautiskus juridiski saistošus ilgtspējas standartus visām nozarēm, kurās tiek izmantota biomasa, kā arī saistošus ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas kritērijus; mudina ES arī turpmāk slēgt daudzpusējus nolīgumus un sniegt – it īpaši vismazāk attīstītajām valstīm – attiecīgu institucionālo un tehnisko atbalstu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu biomasas izmantošanu;

52.

uzskata, ka šajā stratēģijā izveidotais bioekonomikas modelis ļaus atrisināt iespējamās problēmas un ilgtermiņā varēs būt ilgtspējīgāks un efektīvāks ražošanas, patēriņa, attīstības un dzīvesveida modelis, atjaunojot Eiropas izaugsmes procesu, pateicoties jaunai sintēzei starp ekonomiku, vidi un sociālās jomas kvalitāti;

53.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.