52013DC0681

SATURA RĀDĪTĀJS

1........... Ievads. 3

2........... Pārskats par dalībvalstu gada ziņojumiem.. 3

3........... Komisijas kontroles darbības dalībvalstīs. 7

4........... Citi avoti informācijas iegūšanai par kontrolēm dalībvalstīs. 16

5........... Oficiālā monitoringa rezultāti 17

6........... Komisijas veiktā pēckontrole un izpildes pasākumi 17

7........... Starptautiskā tirdzniecība. 18

8........... Secinājumi 19

1.           Ievads

Regulas (EK) Nr. 882/2004[1] 44. panta 4. un 6. punktā Komisijai ir noteikts pienākums sagatavot un iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par kontroles vispārējo norisi dalībvalstīs, ņemot vērā:

a) gada ziņojumus, ko iesniegušas valstu iestādes par to veiktajām kontroles darbībām;

b) kontroles, ko Komisija veic dalībvalstīs;

c) visu citu būtisku informāciju.

Šis ir trešais šāda veida ziņojums, ko iesniedz Komisija. Tā galvenie avoti ir šādi: a) dalībvalstu ziņojumi par 2010. gadu, b) Komisijas veikto kontroles darbību rezultāti un c) cita būtiska informācija saistībā ar kontrolēm, tostarp:

·   dalībvalstu ziņojumi Komisijai par kontrolēm konkrētās nozarēs;

·   ES ātrās brīdināšanas sistēmu rezultāti;

·   Komisijas izpildes darbības (tostarp pārkāpumu gadījumi) saistībā ar dalībvalstīs novērotajām neatbilstībām;

·   starptautisko standartu noteikšanas struktūru ziņojumi.

Īpaši attiecībā uz Komisijas pašas veikto kontroļu rezultātiem un citu svarīgu informāciju šajā ziņojumā ir sniegts pārskats par kontroles informāciju, ja un tiklīdz tā ir pieejama, tādējādi cenšoties nodrošināt, ka ziņojumā ir sniegta pēc iespējas jaunāka informācija par oficiālo kontroļu veikšanu Savienībā.

2.           Pārskats par dalībvalstu gada ziņojumiem

ES dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktu pamatprincipi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 178/2002[2]. Saskaņā ar minēto regulu galvenā atbildība par pārtikas nekaitīguma nodrošināšanu ir uzņēmējiem, kas iesaistīti pārtikas/dzīvnieku barības apritē, visā pārtikas/dzīvnieku barības ķēdē, sākot no primārās ražošanas, līdz galīgajai tirdzniecības vietai un patērētājam. Regulā (EK) Nr. 834/2007 ir paredzētas prasības attiecībā uz bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu[3]. Regulā (ES) Nr. 1151/2012 ir paredzētas prasības attiecībā uz lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām[4].

Dalībvalstīm ir pienākums uzraudzīt un pārbaudīt, vai uzņēmēji pilda ES tiesību aktos noteiktās prasības pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīguma jomā (tostarp dzīvnieku veselības, dzīvnieku labturības un augu veselības jomā), kā arī bioloģiskās ražošanas un kvalitātes sistēmu jomā. Tām ir pienākums šim nolūkam uzturēt kontroles sistēmu.

Regulā (EK) Nr. 882/2004 ir izklāstīts, kā šīs kontroles jāorganizē un jāīsteno. Būtībā minētajā regulā ir paredzēti vispārēji noteikumi par oficiālo kontroļu veikšanu, lai pārbaudītu atbilstību ES pārtikas un dzīvnieku barības aprites noteikumiem. Tajā īpaši ir paredzēts, ka dalībvalstīm ir jāpārbauda, vai uzņēmēji izpilda konkrētas tiesiskās prasības un vai ES tirgū esošās preces (ražotas ES vai importētas) atbilst minētajām prasībām.

Regulā (EK) Nr. 882/2004 ir arī paredzēti noteikumi par kontrolēm, ko dalībvalstīs veic Komisijas dienesti, lai pārbaudītu, vai tās izpilda pārtikas un dzīvnieku barības aprites tiesību aktos noteiktos pienākumus. Dalībvalstīm ir jāizstrādā un jāīsteno valsts kontroles daudzgadu plāni (MANCP), lai izpildītu minētās regulas prasības, un jāiesniedz Komisijai gada ziņojums par minēto plānu īstenošanu.

Pirmajā Komisijas gada ziņojumā (COM(2010)441) bija norādīts uz būtiskām DV ziņojumu struktūras un satura atšķirībām, kas apgrūtināja salīdzināšanu. Pagājušā gada ziņojumā (COM(2012)122) bija norādīts, ka datu salīdzināmība ir uzlabojusies, pateicoties dialogam starp Komisiju un dalībvalstīm un dalībvalstu gūtajai pieredzei.

Lai uzlabotu dalībvalstu ziņojumu salīdzināmību, sadarbībā ar dalībvalstīm, pamatojoties uz spēkā esošajām pamatnostādnēm par gada ziņojumiem (Komisijas Lēmums 2008/654/EK), tika izstrādāts kopsavilkumu paraugs. Šādus kopsavilkumus pašlaik izmanto lielākā daļa dalībvalstu. Dalībvalstīm pastāvīgi tiek sniegtas vispārējas atsauksmes. Tās tiek papildinātas ar individuālām rakstiskām atsauksmēm.

Pārskatot Regulu (EK) Nr. 882/2004, tika ņemti vērā 44. panta noteikumi par dalībvalstu ziņojumiem un Komisijas gada ziņojumiem. Minētā tiesību akta priekšlikumā ir ietverti noteikumi, kas paredz, ka Komisijai ir jāpieņem vienotas veidnes informācijai un datiem, kas dalībvalstīm jāsniedz par grozījumiem to kontroles plānos, iepriekšējā gadā veikto oficiālo kontroļu rezultātiem, neatbilstības gadījumu veidu un skaitu un pasākumiem, kuri veikti, lai nodrošinātu valsts kontroles daudzgadu plānu efektīvu darbību, tostarp izpildes darbībām, kā arī par šādu pasākumu rezultātiem.

Komisijas analīze par dalībvalstu iesniegtajiem 2010. gada ziņojumiem ir izklāstīta turpmāk, ciktāl saņemtie ziņojumi ļāva veikt sniegtās informācijas sintēzi.

Kontroļu vispārējā efektivitāte

Gada ziņojumi liecina, ka lielākā daļa dalībvalstu ir ieviesusi stratēģiskus, darbības vai atbilstības rādītājus, lai novērtētu darbības rezultātus, tomēr būtiski atšķiras jomu aptvērums un atzinuma par vispārējo efektivitāti joma. Bieži vien tiek sniegti dati par inspicēšanas procesu, piemēram, par plānoto un veikto inspekciju skaitu, nevis par oficiālo kontroļu rezultātiem.

Dažās valstīs, kurās ir vairāk nekā viena centrālā kompetentā iestāde, būtu jāuzlabo to ziņojumu konsekvence, pārskatot dažādu dienestu sniegto ieguldījumu un salīdzinot to ar valsts kontroles daudzgadu plānos noteiktajiem stratēģiskajiem un darbības mērķiem.

Kontroļu tendences

Turpinās tendence vairāk izmantot uz risku balstītas kontroles sistēmas. Dažas dalībvalstis ir uzsvērušas, ka ir uzlabojies vispārējais efektivitātes līmenis, kas saistīts ar to, ka vairāk veic uz risku balstītas kontroles, un ka šādas uz risku balstītas kontroles tiek paplašinātas, attiecinot tās uz jaunām nozarēm. Tomēr citos ziņojumos ir norādīts, ka dalībvalstis neizmanto riska novērtēšanas metodi katrā nozarē, kā tas apstiprinājās Komisijas revīzijās, un ir sniegta ierobežota informācija par kontroļu, prioritāšu un rezultātu tendencēm.

Sekas tam, ka tiek veikts vairāk uz risku balstītu kontroļu, cita starpā ir tādas, ka neatbilstības līmeņi var nebūt tieši salīdzināmi starp diviem secīgiem gadiem. Piemēram, Čehijas tendenču analīze liecina, ka no 2009. gada līdz 2010. gadam attiecībā uz dzīvnieku veselību un labturību ir palielinājusies attiecība starp identificēto neatbilstību skaitu un kontroļu kopējo skaitu. Tas varētu liecināt par augstāku neatbilstības īpatsvaru un līdz ar to arī par problēmu rašanos. Tomēr šis sākotnējais palielinājums tiek saistīts ar to, ka pēdējā laikā kontroles arvien biežāk ir balstītas uz risku un tādējādi palielinās to vispārējā efektivitāte. Dānijas ziņojumā ir norādīta līdzīga savstarpēja saikne attiecībā uz dzīvnieku labturības kontrolēm. Vācijas gada ziņojumā ir uzsvērts, ka, kopš kontroles arvien vairāk ir balstītas uz risku, intensīvāk tiek kontrolētas struktūras, kurās iepriekš konstatētas neatbilstības, un tāpēc nav iespējams no gada ziņojumiem izdarīt secinājumus par vispārējo situāciju tirgū. Resursi, kas kļuva pieejami, palielinoties uz risku balstīto kontroļu biežumam, tiek izmantoti, lai inspicētu uzņēmumus, kuriem ir mazākas iespējas vai vēlēšanās ievērot noteikumus. Faktu, ka šādi resursi tiek izmantoti, lai pievērstos uzņēmumiem, kuros iepriekš atbilstības līmenis bijis zems vai attiecībā uz kuriem ir aizdomas par neatbilstību, vēl jo vairāk apliecina minējumi, ka uz risku balstītas kontroles varētu būt tikai aizsegs resursu samazinājumiem.

Neatbilstību tendenču analīze

Galvenās jomas, kurās tiek identificētas neatbilstības dažādās nozarēs, ir šādas: darba higiēnas prasības, HACCP, ar struktūru vai aprīkojumu saistītas higiēnas prasības, pārtikas un dzīvnieku barības marķēšana, dzīvnieku barības piedevas, uzskaites veikšana un mikrobioloģiskais piesārņojums.

Neatbilstību pamatcēloņi pārsvarā tiek noteikti reti. Piemēram, iepriekšējā gadā HACCP/higiēnas nepilnības bieži tika pamatotas ar augstu personāla mainību, mācību trūkumu pārtikas apritē iesaistītajos uzņēmumos (FBO) un minimālu vai neesošu ietekmi uz neatbilstībām.

Izpildes tendences — rīcība neatbilstības gadījumā

Dalībvalstīm savos gada ziņojumos ir jānorāda, kāda veida izpildes darbības ir veiktas.

Lai gan datus par izpildi savos ziņojumos sniedza lielākā daļa dalībvalstu, šādi dati neattiecās uz visām nozarēm un kopumā trūka vispārējo tendenču un secinājumu analīzes.

Dažas dalībvalstis ir guvušas labu pieredzi kompetento iestāžu tieši piemēroto administratīvo sankciju izmantošanā.

Turklāt dažas dalībvalstis ir norādījušas uz vajadzību veikt personāla mācības par izpildes pasākumiem. Apvienotajā Karalistē notikušajās mācībās uzsvars tika likts uz tiesas procesu un personāla kā liecinieku–ekspertu mācībām, kā rezultātā kopš 2008.–2009. gada palielinājās oficiālo izpildes darbību skaits. Somijā mācības un jaunas pamatnostādnes par izpildi arī ir palielinājušas izpildes darbību izmantošanu. Nīderlandes iestādes izpildes darbību palielināšanos saista ar to, ka kontroles arvien vairāk ir balstītas uz risku un tādējādi palielinās arī iespējamība atklāt neatbilstības.

Valstu revīziju sistēma

Visas dalībvalstis veic revīzijas, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 882/2004. Tās ir svarīgs instruments visā kontroļu klāstā, jo tās nodrošina vadībai pamatinformāciju par to kontroles sistēmu efektivitāti. Tomēr ne vienmēr ir sniegts pārskats par revīziju rezultātiem, jo īpaši tad, ja revīzija tiek veikta decentralizētos reģionos, vai sniegta informācija par pēckontroli pēc revīzijas ziņojumiem. Turklāt dažas valstis ziņojumos norādīja, ka revīzijas struktūru resursu ierobežojumu dēļ ir samazinājies revīziju skaits.

Dažās revīzijās galvenā uzmanība tika pievērsta kompetento iestāžu ieviestajām kvalitātes vadības sistēmām. Austrijā šā procesa rezultātā ir notikusi procedūru saskaņošana un notiek nepārtraukta pienākumu maiņa.

Komisija organizē regulāras sanāksmes, kas cita starpā nodrošina dalībvalstīm forumu, kurā apmainīties ar paraugpraksi nepieciešamo revīziju nodrošināšanā.

Resursi

Vairākos ziņojumos ir norādīts uz pārmaiņām šajā jomā, piemēram, ir notikušas būtiskas organizatoriskas pārmaiņas Francijā, Nīderlandē, Slovēnijā un Apvienotajā Karalistē un veikta laboratoriju pakalpojumu racionalizācija (Bulgārijā, Spānijā attiecībā uz barības nekaitīgumu un Polijā attiecībā uz pesticīdiem). Laboratorijām piešķirto resursu pārskatīšana notiek arī Igaunijā un Portugālē. Dažas dalībvalstis pārdala personāla resursus no parastajām kontrolēm uz “kontroles kampaņām”, kas vairāk balstītas uz risku, un kopumā dalībvalstis apzinās, ka resursi jāizmanto efektīvāk, jo īpaši pašreizējā ekonomikas vidē, kurā jāierobežo publiskie izdevumi.

Darbības, kas veiktas, lai uzlabotu kontroles iestāžu darbības rezultātus

Galvenās darbības ir tiesību aktu atjaunināšana, pamatnostādņu un procedūru sagatavošana un/vai uzlabošana un mācības un semināri (pārsvarā saistīti ar jaunu procedūru īstenošanu), kā arī MANCP grozījumi.

Turklāt dažās dalībvalstīs ir vēl vairāk uzlabotas kontroļu informācijas sistēmas un darbības process, lai atvieglotu centrālo kompetento iestāžu īstenoto pārraudzību. Dažās dalībvalstīs ir uzlabojusies kontroles datu novērtēšanas un kritiskā analīze, savukārt citās ir plāni uzlabot centrālo kompetento iestāžu spēju pārbaudīt kontroļu efektivitāti. Dažās dalībvalstīs turpinās īpašu veiktspējas rādītāju sagatavošana.

Ir minēti arī piemēri, lai parādītu, ka turpina uzlaboties koordinācija starp kontroles iestādēm un uzlabojas koordinācijas sistēmas dalībvalstīs ar decentralizētu kompetenci. Dažas dalībvalstis ir aprakstījušas darbības, kas veiktas, ņemot vērā internetā notiekošās tirdzniecības izplatīšanos pārtikas nozarē. Vairākās dalībvalstīs veiktspējas novērtēšanas shēmu ieviešana pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem palīdz noteikt kontroļu prioritātes.

Darbības, kas veiktas, lai uzlabotu pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju (FBO) darbības rezultātus

Galvenās dalībvalstu ziņojumos minētās darbības ir pamatnostādņu un brošūru izdošana un mācības, informatīvu kampaņu un citu pasākumu organizēšana. Starp citām ziņojumos norādītām darbībām ir dzīvnieku labturības centra izveide Dānijā un mehānismi, lai stimulētu uzņēmumus nodrošināt atbilstību un prasīt atsauksmes no operatoriem kontroļu norises vienkāršošanai.

Secinājumi

Dalībvalstu gada ziņojumi liecina, ka dalībvalstis aktīvi meklē veidus, kā uzlabot ieviesto sistēmu efektivitāti. Dalībvalstīs turpinās tendence arvien vairāk veikt uz risku balstītas kontroles. Dalībvalstis arī ievieš instrumentus, lai uzlabotu centrālo kompetento iestāžu īstenoto pārraudzību un kontroles iestāžu veiktspēju.

Ir vairākas jomas, kurās vajadzīgi nepārtraukti uzlabojumi. Attiecībā uz kontroles datu konsekvenci un salīdzināmību dalībvalstīs uzlabota saikne starp datu iesniegšanu varētu uzskatamāk apliecināt, ciktāl kontroles reāli nodrošina neatbilstību atklāšanu un attiecīgi arī efektīvu izpildi. Pastāvīgu uzlabojumu procesu varētu pilnveidot, ziņojumos lielāku uzsvaru liekot uz pašnovērtējumu, piemēram, valsts revīzijā gūto konstatējumu rezultātiem un gada ziņojumu pārskatīšanas procesa ietekmi uz turpmāko plānošanu.

3.           Komisijas kontroles darbības dalībvalstīs

Regulā (EK) Nr. 882/2004 ir noteikts, ka Komisijai jāveic kontroles dalībvalstīs, lai pārbaudītu, vai kopumā oficiālā kontrole notiek saskaņā ar attiecīgajiem valsts kontroles daudzgadu plāniem un ES tiesību aktiem.

Lai izpildītu savus pienākumus, Komisija īsteno gada revīziju un inspekciju programmu, lai pārbaudītu atbilstību dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem, tiesību aktiem par dzīvnieku veselību un labturību un augu veselību un pārbaudītu, vai oficiālās kontroles šajās jomās tiek veiktas atbilstoši ES tiesību aktiem. Šī programma ir publicēta Komisijas tīmekļa vietnē.

Katras revīzijas konstatējumi ir izklāstīti ziņojumā, kas adresēts attiecīgajai valsts iestādei, iekļaujot arī secinājumus un ieteikumus konstatēto nepilnību novēršanai. Publicējot revīzijas ziņojumus un dalībvalstu rīcības plānus un regulāri atjauninot valstu profilus, Komisija sniedz ieinteresētajām personām un pilsoņiem faktisku pārskatu par to, kā kontroles iestādes katrā dalībvalstī veic savu pienākumu nodrošināt ES tiesību aktu pareizu īstenošanu.

Pēdējos gados Komisija ir veikusi aptuveni 250 revīziju gadā, aptverot visu pārtikas apriti, kā arī dzīvnieku veselības, dzīvnieku labturības un augu veselības jomu, un no tām aptuveni 70 % attiecas uz pārtikas nekaitīgumu. Aptuveni 60 % no visām revīzijām parasti tiek veiktas dalībvalstīs, bet pārējās revīzijas veic trešās valstīs. Pirmspievienošanās revīzijas ir veiktas Horvātijā, kuras iestāšanās ES plānota 2013. gada 1. jūlijā.

Turklāt nesen attiecībā uz vairākām nozarēm ir sagatavoti pārskata ziņojumi[5]. Šie ziņojumi sniedz iespēju rast vispusīgu priekšstatu par dalībvalstu veiktajām kontrolēm, pamatojoties uz individuālu veikto revīziju rezultātiem. Ziņojumos ir norādītas būtiskākās nepilnības, kas varētu būt attiecināmas uz visām dalībvalstīm, tostarp tām, kurās neveic individuālas revīzijas. Ziņojumi ir arī vērtīgs materiāls Komisijas dienestiem un dalībvalstīm tiesību aktu pārskatīšanai.

Komisijas revīziju ziņojumi un kompetento iestāžu atbildes uz Komisijas ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem, kā arī valstu profili ir atrodami vietnē       http://ec.europa.eu/food/fvo/index_en.cfm

Nākamajā sadaļā ir izklāstīti vairāki īpaši interesējoši jautājumi, uz kuriem attiecas dalībvalstu programma pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku veselības, dzīvnieku labturības un augu veselības jomā. Tajā arī ir sniegts īss pārskats par galvenajiem konstatējumiem un secinājumiem, kas izriet no dažādām revīzijām.

Pārtikas nekaitīgums

Oficiālās kontroles attiecībā uz piena un gaļas ražošanu

Komisija laikposmā no 2008. gada līdz 2011. gadam visās dalībvalstīs veica vairākas revīzijas par higiēnas kontrolēm saistībā ar sarkanās gaļas un piena ražošanu. Revīzijās apstiprinājās, ka dalībvalstu ieviestās kontroles sistēmas pārsvarā atbilst Regulas (EK) Nr. 882/2004 noteikumiem un ka dalībvalstis veic pamatīgas kontroles attiecībā uz sarkano gaļu un pienu un to produktiem. Tomēr apstiprinājās jau iepriekš novērota tendence attiecībā uz izpildi, proti, lai gan kontroles iestādes nepilnības pārsvarā konstatē pareizi, ne vienmēr tiek laikus īstenota ilgtspējīga izpildes darbība, un tāpēc ir iespējams, ka neatbilstības joprojām turpinās.

Liellopu gaļas un tās produktu izsekojamība

2011. gadā tika veiktas vairākas revīzijas par liellopu gaļas un tās produktu izsekojamību, un ir pieejams pārskata ziņojums. Jaunākais pārskats liecina, ka apmeklētajās dalībvalstīs liellopu gaļas un tās produktu izsekojamības un obligātās marķēšanas kontrole ir būtiski uzlabojusies. Saistībā ar dzīvu dzīvnieku izsekojamību tika konstatētas nepilnības pašreizējo tiesību aktu īstenošanā un oficiālo kontroļu veikšanā vietās, kur notiek dzīvnieku sapulcināšana, piemēram, izplatītāju telpās, tirgos un savākšanas centros. Tika arī konstatētas dažas nepilnības saistībā ar dzīvnieku reģistrācijai izmantoto datubāzu pārvaldību.

Medījumdzīvnieki — savvaļas un saimniecībās audzēti

Tika veikti vairāki faktu noskaidrošanas apmeklējumi četrās dalībvalstīs, lai apkopotu informāciju par oficiālo kontroļu īstenošanu attiecībā uz savvaļas un saimniecībās audzētu medījumdzīvnieku gaļas produkciju. Ir pieejams pārskata ziņojums, kurā sniegta sīkāka informācija par minēto apmeklējumu rezultātiem.

Pamatojoties uz šiem apmeklējumiem, ir aktualizējušies vairāki jautājumi, kas raisa interesi, un šajā saistībā pašlaik notiek apspriedes par tiesību aktu noteikumiem attiecībā uz šādām problēmām: nepilnīgi testi par Trichinella spiralis klātbūtni neliela daudzuma pret šīm trihinellām uzņēmīgu medījumdzīvnieku gaļā, ko tieši piegādā patērētājam; brīva interpretācija attiecībā uz “nelieliem daudzumiem”, ko drīkst neiekļaut oficiālajās higiēnas kontrolēs; tādu savvaļas medījumdzīvnieku gaļas savākšanas centru regulāra izmantošana, kuri ne vienmēr ir reģistrēti un uz kuriem tāpēc neattiecina oficiālās kontroles; neskaidra saimniecībās audzētu un savvaļas medījumdzīvnieku gaļas nošķiršana, tādējādi riskējot maldināt patērētājus par medījuma gaļas patieso izcelsmi, un tirdzniecība Savienības iekšienē ar nedīrātu savvaļas medījumdzīvnieku kautķermeņiem, kas ir pretrunā ES tiesību aktiem.

Oficiālās kontroles attiecībā uz zivsaimniecības produktiem un dzīvām gliemenēm

Deviņās dalībvalstīs tika veiktas revīzijas, lai novērtētu atbilstību ES prasībām attiecībā uz zivīm un dzīvām gliemenēm. 

Attiecībā uz zivsaimniecības produktiem tika konstatēts, ka kopumā visās apmeklētajās valstīs ir ieviestas visaptverošas oficiālās kontroles sistēmas. Dažās valstīs tika konstatētas būtiskas atšķirības oficiālo kontroļu īstenošanā starp dažādiem reģioniem. Laboratorijas, kas veic oficiālās analīzes, kopumā bija labi aprīkotas un spējīgas veikt nepieciešamās analīzes. Lielākā daļa laboratoriju bija akreditētas.

Kaut gan vispārīgi sistēmas bija labi izstrādātas un pārvaldītas, tika konstatētas dažas būtiskas nepilnības kontroļu veikšanā attiecībā uz:

· primārās ražošanas vietām, piemēram, zvejas kuģiem un zivjaudzētavām;

· dzīvām gliemenēm saistībā ar ražošanas apgabalu klasifikāciju, testu veikšanas biežumu biotoksīnu monitoringam un gala produkcijas testēšanu.

Par līdzīgiem konstatējumiem tika ziņots 2012. gadā veiktajās revīzijās. Tiek arī sagatavots pārskata ziņojums.

Oficiālās kontroles attiecībā uz mājputniem

Revīzijas attiecībā uz dalībvalstu mājputnu gaļas un mājputnu gaļas produktu kontroles sistēmām turpinājās 2012. gadā. Tāpat kā iepriekšējā gadā, vispārējais atbilstības līmenis kopumā bija labs un būtiski uzlabojies salīdzinājumā ar situāciju pirms higiēnas tiesību aktu paketes pilnveidošanas. Tika aptverta visa mājputnu produkcijas aprite, lai gan dažos gadījumos kontroļu skaits saimniecību līmenī bija ierobežots un dažās nesenās revīzijās tika konstatēta nepietiekama pēckaušanas ekspertīze. Galvenās jomas, kurās veicami uzlabojumi, joprojām ir konkrētu higiēnas prasību piemērošana, piemēram, liemeņu paraugu ņemšanas biežums un HACCP plānu īstenošana uzņēmumos, un to valsts tiesību aktu nepaziņošana Komisijai, kuri pieļauj elastīgu pieeju attiecībā uz mazjaudas kautuvēm.

Tāpat kā attiecībā uz piena un gaļas produktu ražošanas uzņēmumiem, tika konstatēta tendence ne vienmēr laikus veikt izpildes darbības, lai gan kontroles iestādes trūkumus konstatē pārsvarā pareizi.

Salmonellas kontroles plāni

Valsts salmonellas kontroles plānu revīzijas mājputnu nozarē turpinājās 2011. gadā. Visās apmeklētajās dalībvalstīs bija ieviesti kontroles plāni, bet dažos gadījumos īstenošana bija kavēta attiecībā uz konkrētām kategorijām. Tomēr šie plāni atbilst novērotajai tendencei, ka salmonellas klātbūtne mājputnu gaļā krasi samazinās. Lielākajā daļā dalībvalstu plāni salmonellas monitoringam un oficiālai paraugu ņemšanai dažādām mājputnu gaļas kategorijām nebija pilnīgi atbilstoši ES tiesību aktiem; nepilnības bija saistītas galvenokārt ar paraugu ņemšanu, darbību veikšanu pēc pozitīviem testa rezultātiem un laboratorijām. Pēdējā revīzijā 2012. gadā tika arī konstatēti trūkumi attiecībā uz centrālo kompetento iestāžu pārraudzību par to, kā reģionālās iestādes īsteno plānus. Tiek sagatavots pārskata ziņojums.

Importa kontroles attiecībā uz pārtiku, kas nav dzīvnieku izcelsmes pārtika

Ir pieejams pārskata ziņojums par 12 revīzijām, kas veiktas no 2010. gada līdz 2011. gadam, lai novērtētu, kā tiek īstenotas oficiālās kontroles sistēmas attiecībā uz tādas pārtikas importu, kas nav dzīvnieku izcelsmes pārtika.

Kopš stājās spēkā Regula (EK) Nr. 669/2009 par dzīvnieku barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, pastiprinātu oficiālo kontroli, dalībvalstis ir veikušas apmierinošus pasākumus, lai to īstenotu. Dalībvalstīs notiek skaidra sadarbība un saziņa starp kompetentajām iestādēm un ir pieejami pietiekami personāla resursi kontroļu veikšanai. Ir labi izstrādātas dokumentētas procedūras, kas gan ne vienmēr tiek sistemātiski atjauninātas.

Tomēr turpmāka transportēšana, kā definēts Regulā (EK) Nr. 669/2009, un preču pārvešana atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1152/2009 (ar ko var atļaut konkrētu pārbaužu veikšanu sūtījuma galamērķī pēc turpmākas transportēšanas no vietas, kurā tas tiek ievests ES) ne vienmēr garantēja pilnīgu izsekojamību, jo īpaši tad, ja bija iesaistītas vairākas dalībvalstis, un prasība par iepriekšēju paziņošanu ne vienmēr bija izpildīta. Pusē dalībvalstu muitas procedūra preču laišanai apgrozībā ne vienmēr atbilda ES noteikumos paredzētajām procedūrām. Šīs nepilnības var radīt situāciju, ka preces tiek laistas apgrozībā bez pabeigtām pārbaudēm. Lai gan vispārējās sistēmas laboratoriju analīzei ir uzlabojušās, bieži tika konstatēts, ka ir nepilnīgi īstenotas ES tiesību aktos noteiktās specifiskās prasības attiecībā uz analīzi.

Pesticīdu atliekas

2011. gadā tika pabeigtas vairākas revīzijas attiecībā uz pesticīdu atlieku kontroli. Ir pieejams pārskata ziņojums par šīm revīzijām. Minēto revīziju rezultāti kopumā bija pozitīvi. Kopš pēdējām revīzijām ir gūts ievērojams progress pesticīdu atlieku oficiālo kontroļu plānošanā, veikšanā un izziņošanā. Ir palielinājies ņemto paraugu skaits. Paraugu ņemšanas procedūras atbilda ES tiesību aktiem, un lielākajā daļā dalībvalstu bija ieviesti pienācīgi izpildes pasākumi, tādējādi nodrošinot augstu patērētāju aizsardzības līmeni. Bija ieviestas efektīvas procedūras pesticīdu atlieku importa kontrolēm. Dalībvalstīm tika sniegti ieteikumi organizēt kontroles efektīvāk un lietderīgāk. Kontrolēs vairāk uzmanības būtu jāpievērš apzinātajiem riskiem, ņemot vērā FBO iepriekšējos atbilstības rādītājus un to veiktās paškontroles. Būtu jāsamazina norīkoto laboratoriju skaits, lai nodrošinātu, ka analīzes tiek veiktas tikai laboratorijās, kurās ir pienācīgs aprīkojums analīžu veikšanai. 2012. gadā ir sāktas jaunas revīzijas deviņās dalībvalstīs, vairāk pievēršoties augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības un izmantošanas kontrolēm.

Ģenētiski modificēti organismi (ĢMO)

2011. gadā tika sāktas jaunas revīzijas attiecībā uz ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) kontrolēm. Papildus ĢM pārtikai un dzīvnieku barībai revīzijā pirmo reizi tika arī novērtēta kontrole attiecībā uz ĢMO apzinātu izlaišanu vidē izmēģinājumu veikšanas un kultivēšanas mērķiem. Tika veiktas revīzijas četrās dalībvalstīs. Bija ieviesta atļauju piešķiršanas sistēma ĢMO izmantošanai izmēģinājumu mērķiem, un bija veiktas oficiālas pārbaudes atbilstoši ES prasībām. Starp dalībvalstīm tika novērotas atšķirības attiecībā uz ĢM kukurūzas MON 810 kultivēšanas kontrolēm. Attiecībā uz ĢM pārtiku un dzīvnieku barību kopš iepriekšējām revīzijām būtiskas pārmaiņas nebija notikušas. Divās dalībvalstīs nebija ievērota nulles pielaide attiecībā uz ĢMO klātbūtni sēklās, kas nav ĢM sēklas. ĢMO laboratorijas lielākoties darbojās pienācīgi.

Dzīvnieku veselība

Mazo atgremotāju elektroniskās identifikācijas sistēmas

Komisija veica vairākus faktu noskaidrošanas apmeklējumus četrās dalībvalstīs, kurās ir ievērojams aitu un kazu skaits. Apmeklējumu mērķi bija šādi: novērtēt progresu aitu un kazu elektroniskās identifikācijas (EID) īstenošanā, novērtēt EID pasākumu efektivitāti aitu un kazu pārvietošanas pienācīgas izsekojamības nodrošināšanā, apzināt faktorus, kas izraisa ieinteresēto personu neapmierinātību, un noskaidrot faktorus, kas veicina EID izmantošanu. Ir sagatavots un pieejams pārskata ziņojums par šiem apmeklējumiem.

Pārskata ziņojumā ir norādīts uz būtiskām īstenošanas atšķirībām starp dalībvalstīm, jo īpaši saistībā ar elektroniskās identifikācijas izmantošanu slimību kontroles un pārvaldības nolūkos, kuru iemesls daļēji ir fakts, ka dažas dalībvalstis sāka izmantot EID agrāk nekā citas. Attiecībā uz pastāvīgas identifikācijas nodrošināšanu ir pierādīts, ka lauka apstākļos ir efektīvāk izmantot elektroniskās identifikācijas kapsulas, nevis ausu krotālijas, bet, lai to nodrošinātu, ir vajadzīga īpaša kompetence un tehniskais atbalsts, kas dažās attiecīgajās dalībvalstīs tika sniegts. Minētajās dalībvalstīs šīs sistēmas izmantošanu veicinošs faktors ir arī finansiāla atbalsta sniegšana lauksaimniekiem, lai palīdzētu segt ar EID saistītās papildu izmaksas.

Trakumsērga

ES līdzfinansē plašu programmu trakumsērgas izskaušanai dalībvalstīs Centrāleiropā un Austrumeiropā. Komisija ir veikusi vairākas programmu revīzijas šajās valstīs. Revīzijās tika apstiprināts, ka tiek gūts ievērojams progress kampaņās, kuru mērķis ir veicināt savvaļas dzīvnieku vakcināciju, un rezultātā ir būtiski samazinājies gadījumu skaits cilvēku un mājdzīvnieku saslimstībai ar trakumsērgu. Tomēr dažās dalībvalstīs tika konstatētas nepilnības vakcinācijas programmu īstenošanā, jo īpaši saistībā ar kampaņu laikus pabeigšanu un vakcīnas saturošās ēsmas izkliedi un izmantošanas laika intervāliem.

Klasiskais cūku mēris (KCM)

ES drīz jau varēs apstiprinoši teikt, ka KCM tās teritorijā ir pilnīgi izskausts. Šis sasniegums ir gūts, vairāk izmantojot bioloģiskās drošības pasākumus un uzlabojot mežacūku vakcinācijas kampaņas ES finansētās izskaušanas programmās. Komisijas revīzijās ir apstiprināts, ka šie pasākumi ir efektīvi īstenoti Rumānijā un Bulgārijā, kur pēdējos gados bija notikuši pēkšņi mājas cūku saslimstības ar KCM uzliesmojumi. Šīs programmas joprojām turpinās un arvien biežāk tajās uzmanība tiek pievērsta tam, lai pārliecinātos par slimības neesamību, nevis izskaušanai.

Ņemot vērā nepārtraukto risku, ka šī slimība varētu tikt atkal ievazāta no kaimiņvalstīm, jo īpaši mežacūku pārvietošanās dēļ, ir jāuztur augsts modrības līmenis un jāuzlabo sadarbība ar šīm valstīm.

Oficiālā kontrole attiecībā uz mutes un nagu sērgas (MNS) laboratorijām

Tika veiktas vairākas inspekcijas ES laboratorijās, kurās notiek darbības ar mutes un nagu sērgas slimības dzīvo vīrusu. Tika konstatēts, ka lielākajā daļā laboratoriju izmantotie bioloģiskās drošības standarti pārsvarā ir apmierinoši, tomēr praktiski visās laboratorijās tika atklātas maznozīmīgas nepilnības, un vairākās laboratorijās šādas nepilnības bija būtiskas. Ir veikti tūlītēji korektīvi pasākumi, lai mazinātu tos iespējamos riskus dzīvnieku veselībai, kurus var radīt dzīvā MNS vīrusa izlaišana.

Būtisks šajās inspekcijās gūts secinājums ir tāds, ka MNS laboratorijas būtu jāapstiprina tikai tajās dalībvalstīs, kas var garantēt nepārtrauktu atbilstību konkrētām ES prasībām, jo īpaši nodrošināt šim nolūkam vajadzīgos resursus. Komisija un dalībvalstis izvērtē, kā nākotnē būtu jāorganizē MNS laboratoriju kontroles.

Dzīvnieku labturība

Papildus revīzijām, kas īpaši veltītas dzīvnieku labturības kontrolēm, Komisija, veicot revīzijas attiecībā uz sarkanās gaļas un mājputnu gaļas higiēnas kontroli, tagad arī regulāri izvērtē dalībvalstu veiktās kontroles attiecībā uz dzīvnieku labturību kaušanas laikā. Tas ir svarīgs papildu resurss, kas veicina dzīvnieku labturības kontroļu labāku ievērošanu. Minētajās revīzijās īpaši tika pārbaudītas kautuves, piemēram, pirmskaušanas novietnes un apdullināšanas objekti, kā arī transports dzīvnieku nogādāšanai uz kautuvi, un sniegti attiecīgi ieteikumi uzlabojumiem. Vienā revīzijā tika konstatēts, ka ievērojams skaits kautuvju attiecīgajā dalībvalstī veic kaušanu bez apdullināšanas saskaņā ar atkāpi, kas kautuvei piešķirta, pamatojoties uz reliģisku rituālu, tomēr tikai daļa no saražotās gaļas tika pārdota kā šādi iegūta.

Komisijas revīzijās, kas bija veltītas tieši dzīvnieku labturības kontrolēm, tika pievērsta uzmanība dzīvnieku labturībai, tiem atrodoties saimniecībā un to transportēšanas laikā. Minētās revīzijas bija daļa no monitoringa, ko Komisijas dienesti veica dalībvalstīs attiecībā uz aizliegumu izmantot neuzlabotus būrus dējējvistām, kurš ir spēkā no 2012. gada 1. janvāra, un rezultātā 2012. gada 27. janvārī pret 13 dalībvalstīm tika sākta pārkāpuma izskatīšanas procedūra. Komisijas veiktās revīzijas dalībvalstīs nodrošināja arī jaunāko informāciju par to, ciktāl dalībvalstis ir sagatavojušās 2013. gada 1. janvāra termiņam, līdz kuram jābūt nodrošinātai obligātai grūsnu sivēnmāšu un jauncūku turēšanai grupās. Viena revīzija tika veikta ar konkrētu mērķi iegūt pierādījumus saistībā ar procedūru, kas sākta pret vienu dalībvalsti par pārkāpumiem dzīvnieku labturības nodrošināšanā to kaušanas brīdī.

Nesenajās revīzijās tika pārbaudīta arī broileru labturība. Dzīvnieku labturības revīzijās tiek iekļautas arī dzīvnieku sugas, uz kurām neattiecas ES noteikumi, bet attiecībā uz kurām saskaņā ar ES tiesību aktiem ir pilnīgi piemērojami Eiropas Padomes ieteikumi.

Attiecībā uz transportu pašlaik uzmanība tiek pievērsta arī tam, lai palīdzētu dalībvalstīm mācīties no paraugprakses. Līdzšinējās revīzijas ir liecinājušas, ka vairākās dalībvalstīs transportlīdzekļu apstiprināšanas procesam netiek pievērsta pienācīga uzmanība, un 2012. gadā revīzijas pievērsās apstiprināšanas procedūrai, apzinot paraugprakses jomas. Šādas paraugprakses jomas tika darītas zināmas citām dalībvalstīm regulārās valstu kontaktpunktu sanāksmēs, kas notiek Komisijā divreiz gadā. Papildu sanāksme notika Sētes ostā Francijā, piedaloties visām par jūras kuģu apstiprināšanu atbildīgajām dalībvalstīm, jo vairākas kompetentās iestādes bija norādījušas uz grūtībām īstenot prasības attiecībā uz dzīvnieku pārvadāšanu ar jūras transportu. 

Komisijas revīzijās tika arī ņemts vērā dzīvnieku eksports uz Turciju — pieaugošu tirgu. Tika veikta revīzija ES izvešanas vietā Bulgārijā, un tika sniegti ieteikumi paātrināt procedūras, lai varētu novērst jebkādas liekas kavēšanās. Minētās revīzijas laikā revīzijas grupa apmeklēja arī robežas pusi Turcijā, lai pārbaudītu, kā tur notiek kontroles.

Augu veselība

Veicot augu veselības revīzijas dalībvalstīs, lai novērtētu importa kontroles pasākumus un ES ārkārtas pasākumu īstenošanu kaitīgu organismu uzliesmojumu gadījumā, starp revidētajām dalībvalstīm tika konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz importa kontroļu organizāciju un to, cik šādas kontroles ir efektīvas, kad tiek konstatēti kaitīgi organismi importam paredzētajos sūtījumos. Izskaušanas pasākumu panākumi ievērojami atšķīrās attiecībā uz dažādiem kaitīgajiem organismiem, no kuriem daži bija vieglāk kontrolējami par citiem. Revīzijās arī tika pierādīts, cik liela nozīme ir mērķtiecīgu izskaušanas pasākumu veikšanai, tiklīdz attiecīgais organisms tiek konstatēts, jo pēc tam jau ir nesalīdzināmi grūtāk vai pat neiespējami to izskaust.

Lai gan Portugālē kopš 1999. gada tiek regulāri veiktas revīzijas saistībā ar priežu koksnes nematodes (PKN) izskaušanu, situācija joprojām ir neapmierinoša, jo īpaši saistībā ar testēšanu un slimo koku izvākšanu no buferzonas.

Dzīvnieku barība

Pārtikas nekaitīguma jomā vispārējais priekšstats ir tāds, ka operatoru atbilstības līmenis visā pārtikas apritē ir mainīgs. Situācija ir apmierinoša attiecībā uz primāro ražošanu, tomēr acīmredzami ir nepieciešami vairāki uzlabojumi neprimārās ražošanas jomā tādu procedūru izstrādei un īstenošanai, kuru pamatā ir HACCP, pasākumiem, kas veikti, lai mazinātu piesārņojumu no iepriekšējām produkcijas partijām, un nevēlamu vielu monitoringam. Oficiālajās dzīvnieku barības kontrolēs parasti tiek pārbaudīti galvenie barības apritē iesaistītie uzņēmēji, bet konkrēti uzņēmumu veidi (jo īpaši pārtikas uzņēmumi, kas tikai daļu savas produkcijas laiž dzīvnieku barības apritē) joprojām netiek iekļauti šo kontroļu darbības jomā. Turklāt inspekciju īstenošanu un paraugu ņemšanas darbības ietekmē daži trūkumi to mērķtiecīgā plānošanā.

Dzīvnieku barības tirdzniecības jomā revīzijās tika konstatēts, ka attiecīgās prasības tiek ievērotas apmierinoši.

Transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) un dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti (DBP)

Revīzijas šajās jomās tagad tiek pārsvarā apvienotas, jo — ar dažiem izņēmumiem — govju sūkļveida encefalopātija (GSE) vairs nav augsta riska prioritāte. Revīzijās tika konstatēts, ka darbības ar DBP un no tiem atvasinātajiem produktiem atbilstoši to kategorijai pārsvarā atbilst ES noteikumiem. Tomēr dažās dalībvalstīs DBP (tostarp īpašs riska materiāls), kas radīti kaušanas laikā uz vietas piemājas saimniecībās, joprojām tiek iznīcināti turpat uz vietas; tas apvienojumā ar nepilnībām šādās piemājas saimniecībās kritušo dzīvnieku iznīcināšanā arī ietekmē GSE monitoringa efektivitāti šajās dalībvalstīs. Pārstrādes rūpnīcās atbilstības līmenis parasti bija apmierinošs, lai gan bija daži gadījumi, kad tika konstatētas nepilnības saistībā ar monitoringu attiecībā uz termiņu, temperatūras un spiedienapstrādes prasību ievērošanu.

Importa kontroles attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku un dzīvniekiem

Revīzijas šajā jomā joprojām veido lielāko īpatsvaru no visiem aizsardzības pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt importētās produkcijas nekaitīgumu. Importa kontroles uzlabojas, pateicoties cita starpā arī tam, ka ir uzlabojusies sadarbība ar muitas dienestiem un ir nodrošinātas būtiskas mācības. Komisija ievēroja, ka dažās dalībvalstīs ir nepilnības saziņā starp centrālajām un decentralizētajām iestādēm, tādējādi dažos gadījumos pasliktinot kontroļu vispārējo efektivitāti. Lai gan situācija pārkrauto sūtījumu iepriekšējas izziņošanas jomā dažās dalībvalstīs uzlabojas, dažās lielākajās ostās kompetento iestāžu izpildes pasākumi attiecībā uz šo prasību joprojām ir neapmierinoši.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada ziņojumā norādīto, ir uzlabojusies vienotās datorizētās importa informācijas sistēmas TRACES ieviešana. Tagad sistēmai ir pievienojušās dažas dalībvalstis, kas iepriekš neizmantoja TRACES. Ir jāpielāgo BIP jaunajām TRACES versijām, un tas ir nepārtraukts process.

Veterināro zāļu un piesārņotāju atliekas

Dalībvalstīs joprojām ir jārisina iepriekšējā gada ziņojumā norādītajām problēmām līdzīgas problēmas, kas saistītas ar valsts atlieku monitoringa plānu īstenošanu, tostarp atšķirības starp dalībvalstīm to metožu skaita ziņā, kuras iekļauj laboratoriju akreditācijā atlieku analīzei, un atšķirības to prasību interpretācijā, kuras attiecas uz pārtikas aprites informācijas sniegšanu saistībā ar nokaušanu.

Attiecībā uz pašlaik notiekošajām dioksīna revīzijām, kurās novērtē dalībvalstu spēju nodrošināt, ka zivis, kas nozvejotas Baltijas jūrā un laistas tirgū lietošanai pārtikā vai dzīvnieku barībā, atbilst ES noteiktajām dioksīna robežvērtībām, līdz šim savāktie pierādījumi liecina, ka dalībvalstu īstenotā pieeja, lai līdz minimumam samazinātu neatbilstošu zivju pieejamību lietošanai pārtikā, nav pietiekami saskaņota.

Komisijas ieteikumu pēckontrole

Visi Komisijas ziņojumos sniegtie ieteikumi tiek sistemātiski izpildīti, īstenojot dažādas darbības.

Dalībvalstu kompetentajām iestādēm tiek prasīts, lai tās iepazīstina ar “rīcības plānu”, kurā aprakstīts, kā tās īstenojušas vai plāno īstenot šos ieteikumus. Savukārt Komisija novērtē rīcības plānu un sistemātiski uzrauga pasākumu īstenošanu, veicot vairākas pēckontroles darbības, tostarp a) vispārīgas pēckontroles revīzijas, b) uz vietas veiktas pēckontroles revīzijas par konkrētiem jautājumiem vai rakstisku ziņojumu pieprasījumi un c) augsta līmeņa divpusējas tikšanās visaptverošu vai pastāvīgu problēmu gadījumā.

Vispārīgās pēckontroles revīzijās (VPR) tiek uzraudzīta neatrisināto jautājumu risināšana un pārbaudīts progress saistībā ar ieteikumiem, kas vēl nav ņemti vērā kopš Pārtikas un veterinārā biroja (PVB) iepriekšējām dalībvalstīs veiktajām nozaru revīzijām. Valstu profili, kuros norādīti šo revīziju rezultāti, ir atrodami tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/food/fvo/country_profiles_en.cfm.

Saistībā ar uzraudzību par to, kāds ir dalībvalstu progress PVB ieteikumu izpildē, VPR procesa rezultāti par laikposmu no 2005. gada līdz 2010. gadam liecina, ka 97 % ieteikumu dalībvalstis ir ņēmušas vērā, attiecīgi rīkojoties, vai arī tās ir uzņēmušās apmierinošas saistības šādus ieteikumus izpildīt noteiktā termiņā. Ieteikumi, attiecībā uz kuriem dalībvalstis vēl nav uzņēmušās apmierinošas saistības (3 %), tiek aktīvi atgādināti, īstenojot vairākus mehānismus, kā aprakstīts 2.5. punktā. Lai gan šo ieteikumu skaits ir neliels, tos vienmēr ir visgrūtāk izpildīt, un parasti tie liecina, ka ir jārisina fundamentāli pamatā esoši jautājumi, tostarp tiesību aktu interpretācijas jautājums.

4.           Citi avoti informācijas iegūšanai par kontrolēm dalībvalstīs

Ziņojumi par nozarēm

ES tiesību aktu noteikumos par dažādiem pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku veselības un labturības un augu veselības aspektiem dalībvalstīm paredzēts pienākums iesniegt regulārus ziņojumus saistībā ar atsevišķām specifiskām prasībām. Pamatojoties uz šiem valstu ziņojumiem, Komisija sagatavo vairākus nozaru ziņojumus, kuros sniegts pārskats par atsevišķu ES pārtikas aprites tiesību aktos noteiktu aspektu īstenošanu, dažkārt ietverot specifisku informāciju par oficiālajām kontrolēm un to rezultātiem attiecīgajās jomās.

Daži no svarīgākajiem šādiem ziņojumiem ir ziņojumi par transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) monitoringu un testēšanu atgremotājiem, zoonožu tendencēm un avotiem, zoonožu ierosinātājiem un ar pārtiku saistītu slimību uzliesmojumiem Eiropas Savienībā (pilnvarota EFSA), paziņojamām liellopu un cūku slimībām (saistībā ar ES iekšējo tirdzniecību), ikgadējais ES mēroga ziņojums par pesticīdu atlieku monitoringu un ziņojumi par dzīvnieku slimību izskaušanas darba grupas sanāksmēm. Šajos ziņojumos sniegtā informācija ir svarīgs ieguldījums procesā, kurā tiek pieņemti lēmumi par revīzijas resursu prioritāšu noteikšanu.

Šā ziņojuma pielikumā ir iekļauta tabula, kurā norādīti galvenie Komisijas ziņojumi, kas publicēti pagājušajā gadā, un tīmekļa vietnes, kurās tie ir publicēti.

Ātrās brīdināšanas sistēmas un citi ziņošanas instrumenti

Pašreizējās ātrās brīdināšanas sistēmas attiecībā uz pārtikas un barības nekaitīgumu (RASFF), dzīvnieku slimību uzliesmojumiem (ADNS) un augu slimību uzliesmojumiem (Europhyt) ir svarīgi instrumenti, kas dod iespēju ātri reaģēt ārkārtas situācijās un jaunu apdraudējumu situācijās, kā arī informācijas avots par kaitīgo organismu un slimību attīstību. Minēto sistēmu sniegtie dati var būt arī svarīgs rādītājs, kas ļauj konstatēt ar iedibinātajiem nekaitīguma standartiem saistītās atbilstības nepilnības, un tāpēc šo informāciju rūpīgi izskata kontroļu novērtēšanā. Šo pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku slimību ātrās brīdināšanas sistēmu sīkāki rezultāti katru gadu tiek apkopoti RASFF un ADNS gada ziņojumos, kurus publicē Komisijas tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/food/food/rapidalert/index_en.htm http://ec.europa.eu/food/animal/diseases/adns/index_en.htm.

Attiecībā uz Europhyt Komisija ir atvērusi tīmekļa vietni, kurā tiks publicēti ikmēneša aizturēšanas ziņojumi, — proti, ziņošanas instrumentu par sūtījumiem, kuri aizturēti ar augu veselību saistītu apsvērumu dēļ[6]. Europhyt gada ziņojumu plānots publicēt 2013. gadā.

Sistēma TRACES, kas nodrošina informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm par kontrolēm, kuras veiktas attiecībā uz dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem (vietējiem ražojumiem un ražojumiem, kas importēti no trešām valstīm), ir vēl viens svarīgs datu avots, kurš nodrošina informāciju ne tikai par attiecīgo pārvietoto preču daudzumu, bet arī par oficiāli veiktajiem veterinārajiem kontroles pasākumiem:

http://ec.europa.eu/food/animal/diseases/traces/index_en.htm.

5.           Oficiālā monitoringa rezultāti

Salmonella un Campylobacter ir divi galvenie pārtikas izraisīto slimību cēloņi ES. Analizējot katras dalībvalsts sagatavoto ziņojumu par zoonozēm, EFSA un ECDC[7] konstatēja, ka Eiropas Savienībā samazinās tādu gadījumu skaits, kad cilvēki inficējas ar salmonelozi. 2010. gadā tika ziņots kopumā par 99 020 apstiprinātiem cilvēku saslimšanas gadījumiem (dati publicēti 2012. gadā) — tas ir par 8,8 % mazāk nekā 2009. gadā, un tas nozīmē, ka šī tendence turpinās jau sesto gadu pēc kārtas. EFSA ziņojumā ir norādīts, ka šā nepārtrauktā samazinājuma iemesls ir Salmonella kontroles programmu īstenošana dalībvalstīs attiecībā uz mājputniem. To apstiprina arī dalībvalstīs veiktās revīzijas mājputnu gaļas nozarē.

6.           Komisijas veiktā pēckontrole un izpildes pasākumi

Visās šajā ziņojumā apspriestajās jomās prioritāte joprojām ir pastiprināta uzmanība izpildes pasākumiem un to koordinācija.

Tiek veltīti ievērojami pūliņi, lai sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm likvidētu šķēršļus ES tiesību aktu pareizai piemērošanai. Visos gadījumos īstenotajā pieejā tiek ņemts vērā nepilnības būtiskums, saistītie riski, pasākumi, ko dalībvalsts jau veikusi, un tas, vai ir iesaistītas arī citas dalībvalstis. Tiek izvērtēti nepilnību pamatcēloņi, lai rastu risinājumus turpmāku nepilnību novēršanai.

Piemēram, Komisija iesaistījās intensīvā dialogā ar dažām dalībvalstīm, lai pievērstos pastāvīgajām nepilnībām un neatrisinātajiem izpildes jautājumiem, organizējot arī regulāras divpusējas augsta līmeņa sanāksmes.

Viena no šādām dalībvalstīm ir Grieķija. Grieķijas iestādes ir iesniegušas sīki sagatavotu rīcības plānu, kurā noteikti skaidri starpposma mērķi un kurš pašlaik tiek izmantots, lai uzraudzītu progresu atbilstības uzlabošanā.

Komisija ir arī izstrādājusi īpaši pielāgotus mācību pasākumus saskaņā ar programmu “Labākas mācības, lai nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu” (BTSF) gadījumiem, kad mācības var palīdzēt nodrošināt atbilstību. Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju ir organizētas īpašas mācības, lai sniegtu iestādēm norādījumus par nepilnību novēršanu darbībās ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un to iznīcināšanu.

Vajadzības gadījumos ir sākta pārkāpumu konstatēšanas procedūra.

Svarīgs informācijas avots saistībā ar neatbilstības vai izpildes problēmām ir sabiedrības locekļu vai NVO pārstāvju sūdzības, un Komisija rūpīgi seko tam, lai šīs sūdzības tiktu izskatītas arī attiecīgajās dalībvalstīs ar nolūku panākt labvēlīgu risinājumu. Ja tiesību aktus piemēro nepareizi, pastāv risks, ka netiks sasniegti Eiropas politikas mērķi pārtikas nekaitīguma jomā. ES tiesību aktu piemērošanā un ieviešanā ir iesaistītas gan Eiropas iestādes, gan dalībvalstis, tostarp vietējās un reģionālās iestādes, kā arī tiesas. Galvenā atbildība par ES Līgumu un tiesību aktu pareizu un laikus īstenotu piemērošanu ir dalībvalstīm. Komisija sāk pārkāpumu konstatēšanas procedūru tikai kā galējo risinājumu atbilstības sasniegšanai, ja tai ir pierādījumi, ka notiek ES tiesību aktu sistemātiska un pastāvīga nepareiza piemērošana.

Komisija var sākt pārkāpuma izskatīšanas procedūru, prasot dalībvalstīm transponēt trūkstošos tiesību aktus vai labot nepareizi transponētos tiesību aktus vai kļūdaino tiesību aktu piemērošanu. Komisija var iesniegt prasību Tiesā, lai konstatētu dalībvalsts pārkāpumu pret Kopienas tiesību aktiem. Tā var vērsties Tiesā vēl vienu reizi, lūdzot piemērot finansiālas sankcijas līdz brīdim, kad tiek ievērots Tiesas pirmais nolēmums.

Pārkāpuma izskatīšanas procesam ir būtiska nozīme ES tiesību aktu pareizas piemērošanas nodrošināšanā un priekšrocību radīšanā pilsoņiem. Komisija ir pierādījusi, ka tā izturas pret šo pienākumu atbildīgi, 2012. gadā ieviešot pārkāpumu izskatīšanas procedūru paketi saistībā ar to tiesību aktu īstenošanu, kuri attiecas uz dējējvistu aizsardzību, un liekot nepārprotami noprast, ka līdzīga pieeja tiks īstenota attiecībā uz cūku aizsardzību.

Runājot par citiem instrumentiem, jāpiemin Komisijas ES pilotprojekts, kura mērķis ir nodrošināt ātrākas un pilnīgākas atbildes uz jautājumiem, kas rodas, piemērojot ES tiesību aktus. To izmanto, lai uzlabotu saziņu starp Komisiju un dalībvalstīm un veicinātu ar izpildi saistītu problēmu atrisināšanu bez oficiālu pārkāpuma konstatēšanas procedūru ierosināšanas. 

Papildu informācija par pārkāpumiem ir pieejama gada pārskatos par ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzību, kas publicēti šajā Komisijas tīmekļa vietnē         http://ec.europa.eu/eu_law/infringements/infringements_annual_report_en.htm.

7.           Starptautiskā tirdzniecība

Komisija aktīvi iesaistās starptautiskās standartu noteikšanas struktūrās, kas darbojas pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku veselības un augu veselības jomās. Notiek arī ļoti aktīva saziņa ar valstīm, kas nav ES valstis, lai pieprasītu un sniegtu apstiprinājumus saistībā ar pārtikas tirdzniecības drošību. Šāda saziņa ietver arī plašas diskusijas par to ieviesto kontroļu efektivitāti, kuru mērķis ir nodrošināt drošu tirdzniecību. Šajā procesā gūtās atziņas tiek izmantotas dalībvalstīs ieviesto kontroles sistēmu pārvaldības procesā.

8.           Secinājumi

Kopumā dalībvalstis nodrošina labu oficiālās kontroles īstenošanas līmeni visā pārtikas apritē un ņem vērā pārtikas nekaitīguma, augu un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības jautājumus. Lai gan ir iespējams veikt turpmākus uzlabojumus, ir gūti panākumi tādās jomās kā kontroles instrumentu un resursu efektīva izmantošana un kontroles pasākumu plānošana, īstenošana un koordinācija visās nozarēs.

Oficiālās kontroles un likumdošanas instrumenti, kas izstrādāti to efektivitātes optimizēšanai, ir ES pārtikas aprites galvenie aspekti. Tie ļauj kompetentajām iestādēm veikt kontroles pasākumus, balstoties uz pastāvošo risku, konstatēt trūkumus un laikus tos novērst. Tie arī nodrošina kompetentajām iestādēm jēgpilnu pārskatu par situāciju pārtikas nekaitīguma un veselības jomā.

Dalībvalstu ziņojumi ir apliecinājums tam, ka valstu kompetentās iestādes veic savus pienākumus atbildīgi un ka kontroles arvien biežāk tiek balstītas uz risku, ko apstiprina Komisijas ekspertu veikto revīziju ziņojumos sniegtā informācija. Tiek ieviesti jauni instrumenti pārraudzības un kontroles iestāžu darbības uzlabošanai.

Uz vietas veiktajām Komisijas revīzijām attiecībā uz konkrētiem jautājumiem, kā arī vispārējām pēckontroles revīzijām, kuras attiecas uz visām nozarēm un kurās galvenā uzmanība ir pievērsta neatbilstību pamatcēloņiem, ir īpaša nozīme novēršamo trūkumu konstatēšanā un korektīvu pasākumu veikšanas nodrošināšanā. Komisija izmanto sistēmu, ko nepārtraukti papildina ar mērķiem un rādītājiem, lai kvantitatīvi izvērtētu dalībvalstu panākumus korektīvu pasākumu veikšanā.

Šie Komisijas revīzijas ziņojumi, kas papildina dalībvalstu kontroles pasākumus un ziņojumus, nodrošina spēcīgu sistēmu dalībvalstu kontroles sistēmu efektivitātes novērtēšanai.

Šī sistēma ļauj Komisijai, kad vien nepieciešams, veikt attiecīgus pasākumus, lai panāktu oficiālo kontroļu un revīzijas sistēmu uzlabojumus dalībvalstīs.

_______________________

PIELIKUMS

KOMISIJAS NOZARU ZIŅOJUMI PAR ES TIESĪBU AKTU ĪSTENOŠANU PĀRTIKAS

NEKAITĪGUMA, DZĪVNIEKU VESELĪBAS, DZĪVNIEKU LABTURĪBAS UN AUGU VESELĪBAS JOMĀ

Ziņojums || Juridiskais pamats || Publikācija

Gada ziņojums par transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) monitoringu un testēšanu atgremotājiem ES || 6. panta 4. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulā (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai || http://ec.europa.eu/food/food/biosafety/tse_bse/monitoring_annual_reports_en.htm

ES kopsavilkuma ziņojums par zoonožu, zoonožu ierosinātāju un pārtikas produktu izraisītu infekcijas uzliesmojumu tendencēm un avotiem Eiropas Savienībā || 9. panta 2. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Regulā (EK) Nr. 2003/99/EK par zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību, ar kuru groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 92/117/EEK (Pilnvarota EFSA, izstrādājusi EFSA sadarbībā ar ECDC) || http://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/doc/2090.pdf

Ātrās brīdināšanas sistēmas pārtikas un barības jomā (RASFF) gada ziņojums || 50. pants Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulā (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu || http://ec.europa.eu/food/food/rapidalert/rasff_publications_en.htm

Ziņojums || Juridiskais pamats || Publikācija

ES mēroga pesticīdu atlieku uzraudzības gada ziņojums || 32. pants Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulā (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (Pilnvarota EFSA) || http://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/doc/2430.pdf

Gada ziņojums par pārtikas apstarošanu || 7. panta 3. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 22. februāra Direktīvā 1999/2/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtiku un pārtikas sastāvdaļām, kas ir apstrādātas ar jonizējošo radiāciju || http://ec.europa.eu/food/food/biosafety/irradiation/index_en.htm

Komisijas dienestu darba dokuments par atlieku uzraudzības valsts plānu ieviešanu dalībvalstīs || 8. pants Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīvā 96/23/EK, ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK || http://ec.europa.eu/food/food/chemicalsafety/residues/control_en.htm

Ziņojumi par darba grupu ekspertu apakšgrupu sanāksmēm (liellopu bruceloze, aitu un kazu bruceloze, liellopu tuberkuloze un trakumsērga) slimību izskaušanas monitoringam dalībvalstīs || Darba grupa tika izveidota 2000. gadā kā pasākums, kas paredzēts Komisijas Baltajā grāmatā par pārtikas nekaitīgumu. || http://ec.europa.eu/food/animal/diseases/eradication/taskforce_en.htm

Dzīvnieku labturība: pārvadāšanas regula || 27. panta 2. punkts Padomes Regulā (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97, || http://ec.europa.eu/food/animal/welfare/transpor t/inspections_reports_reg_1_2005_en.htm

[1]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem — OV L 191, 30.4.2004.

[2]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu.

[3]               Padomes 2007. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu — OV L 189, 20.7.2007.

[4]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regula (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām — OV L 343, 14.12.2012.

[5]               http://ec.europa.eu/food/fvo/specialreports/index_en.htm

[6]               http://ec.europa.eu/food/plant/europhyt/interceptions_en.htm

[7]               EFSA un ECDC zinātniskais ziņojums “Eiropas Savienības kopsavilkuma ziņojums par zoonožu, zoonožu ierosinātāju un pārtikas produktu izraisītu infekcijas uzliesmojumu tendencēm un avotiem 2010. gadā”,       http://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/doc/2597.pdf.