This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52013DC0371
Recommendation for a COUNCIL RECOMMENDATION on Poland’s 2013 national reform programme and delivering a Council opinion on Poland’s convergence programme for 2012-2016
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Polijas 2013. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Polijas konverģences programmu 2012.–2016. gadam
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Polijas 2013. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Polijas konverģences programmu 2012.–2016. gadam
/* COM/2013/0371 final - 2013/ () */
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Polijas 2013. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Polijas konverģences programmu 2012.–2016. gadam /* COM/2013/0371 final - 2013/ () */
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Polijas 2013. gada valsts reformu
programmu
un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Polijas konverģences programmu
2012.–2016. gadam
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta
2. punktu un 148. panta 4. punktu, ņemot vērā Padomes
1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par
budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas
uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[1] un jo īpaši tās
9. panta 2. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
ieteikumu[2], ņemot vērā Eiropas Parlamenta
rezolūcijas[3], ņemot vērā Eiropadomes
secinājumus, ņemot vērā
Nodarbinātības komitejas atzinumu, pēc apspriešanās ar Ekonomikas un
finanšu komiteju, tā kā: (1) Eiropadome 2010. gada
26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam sākt jaunu izaugsmes
un nodarbinātības stratēģiju “Eiropa 2020”, kam
pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija,
lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām,
kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas
izaugsmes potenciālu un konkurētspēju. (2) Padome 2010. gada
13. jūlijā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem,
pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības
vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm
(2010.–2014. g.), un 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu
par dalībvalstu nodarbinātības politikas
pamatnostādnēm[4],
kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”.
Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs
integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un
nodarbinātības politikā. (3) Valstu vai to valdību
vadītāji 2012. gada 29. jūnijā pieņēma
lēmumu par Izaugsmes un nodarbinātības paktu, kas ir
saskaņots pamats rīcībai valstu, ES un eurozonas
līmenī, izmantojot visas iespējamās sviras, instrumentus un
politikas jomas. Viņi pieņēma lēmumu par dalībvalstu
līmenī veicamo rīcību, jo īpaši paužot pilnīgu
apņemšanos sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020”
mērķus un īstenot konkrētai valstij adresētos
ieteikumus. (4) Padome 2012. gada
6. jūlijā pieņēma ieteikumu par Polijas valsts reformu
programmu 2011. gadam un sniedza savu atzinumu par atjaunināto
Polijas konverģences programmu 2011.-2015. gadam. (5) Komisija 2012. gada
28. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu[5], iezīmējot
2013. Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada sākumu.
Komisija, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, 2012. gada
28. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma
ziņojumu[6],
kurā Polija nebija minēta to dalībvalstu vidū, par
kurām paredzēts izstrādāt padziļinātu
pārskatu. (6) Eiropadome 2013. gada
14. martā apstiprināja, ka prioritātes ir nodrošināt
finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un sekmēt
izaugsmi. Tā uzsvēra vajadzību īstenot diferencētu, uz
izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju, atjaunot normālus
aizdevumu nosacījumus ekonomikai, sekmēt izaugsmi un
konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu, novērst
krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts pārvaldi. (7) Polija 2013. gada
30. aprīlī iesniedza savu 2013. gada konverģences
programmu, kas attiecas uz laikposmu no 2012. līdz 2016. gadam,
un 2013. gada valsts reformu programmu. Abas programmas
izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to
savstarpējo saistību. (8) Polija
2011.–2012. gadā veica ievērojamu konsolidāciju atbilstoši
Padomes ieteikumam. Tomēr, ņemot vērā pasaules
ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, nav ievērots
pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņš, un
ir nepieciešams vairāk laika, lai to novērstu. Pamatojoties uz
2013. gada konverģences programmas novērtējumu
saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata,
ka makroekonomikas scenārijs, uz kuru pamatojas programmā
sniegtās budžeta prognozes, ir optimistisks. Jo īpaši ir
sagaidāms, ka privātais patēriņš un privātās
investīcijas pieaugs straujāk, nekā paredzēts Komisijas
2013. gada pavasara prognozēs, un tā rezultātā
kopējais izaugsmes rādītājs 2013. gadā būs
augstāks (1,5 % attiecībā pret 1,1 %). Programmā
izklāstītās budžeta stratēģijas mērķis ir
līdz 2013. gadam (vienu gadu pēc sākotnējā
pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras
termiņa 2012. gadā) sasniegt deficītu
3,5 % apmērā no IKP un līdz 2016. gadam sasniegt
budžeta vidējā termiņa mērķi (turpmāk „VTM”).
Tomēr 2013. gada konverģences programmā paredzēts
pamata deficītu 3 % apmērā no IKP sasniegt tikai
līdz 2015. gadam. Ņemot vērā programmā
ietvertās pārāk optimistiskās izaugsmes un
ieņēmumu prognozes, Padome uzskata, ka fiskālā
konsolidācija, ko iestādes plāno veikt, nav savienojama ar
faktisko pārmērīgā budžeta deficīta novēršanu
līdz 2013. gadam, ja vien netiks veikti būtiski papildu
pasākumi, lai stiprinātu centienus šajā gadā. Programma
balstās uz optimistisku scenāriju un nav pietiekami pamatota ar
sīki izstrādātiem pasākumiem, lai ticami nodrošinātu
deficīta novēršanu, vēlākais, līdz 2014. gadam.
Tādēļ ir nepieciešami papildu centieni, pamatojoties uz
sīki izstrādātiem pasākumiem gan 2013., gan
2014. gadam. Iestādes nav pietiekami izmantojušas izaugsmes
apstākļus pirmskrīzes laikā, lai reformētu publisko
izdevumu struktūru ar mērķi noteikt prioritātes
attiecībā uz izaugsmi veicinošām jomām. Programmā ir
saglabāts iepriekšējais VTM -1 % apmērā no IKP,
kas atspoguļo paktā noteiktos mērķus. Pamatojoties uz
(pārrēķināto) strukturālo deficītu, nav
plānots sasniegt VTM līdz 2016. gadam, kā tas ir
paredzēts programmā, jo plānotā gada virzība uz VTM
sasniegšanu 0,3 % apmērā no IKP (strukturālā
izteiksmē) 2015. gadā un 0,7 % apmērā no IKP
2016. gadā nav pietiekama. Valsts izdevumu kāpums, ņemot
vērā diskrecionāros ieņēmumu pasākumus, atbilst
Stabilitātes un izaugsmes pakta kritērijam visā programmas
laikposmā. Var būt nepieciešami papildu centieni un korekciju
sastāva izmaiņas arī turpmākajos programmas gados, jo
virzība uz VTM sasniegšanu galvenokārt paļaujas uz valsts
ieguldījumu izdevumu apjomīgiem samazinājumiem un to pietiekami
neatbalsta sīki izstrādāti pasākumi. Tiek prognozēts,
ka Polijā programmas laikposmā vispārējais valsts
parāds saglabāsies mazāks par 60 % no IKP. Valsts
iestādes prognozē, ka tas saglabāsies kopumā nemainīgs
nedaudz virs 55,5 % no IKP līdz 2014./2015. gadam (un
samazināsies 2016. gadā), turpretī Komisija, ņemot
vērā iespējamos riskus, kas apdraud konsolidācijas
plānus un parāda samazināšanas pozīcijas, paredz pieaugumu
līdz apmēram 59 % no IKP 2014. gadā. Nodokļu
iekasēšana joprojām ir svarīgs jautājums
attiecībā uz cīņu pret izvairīšanos no nodokļu
maksāšanas, un tam ir nepieciešams arī samazināt
administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un uzlabot
nodokļu pārvaldības efektivitāti. Lai nodrošinātu
panākumus fiskālās konsolidācijas stratēģijas
īstenošanā, ir svarīgi, lai fiskālā konsolidācija
tiktu atbalstīta ar visaptverošām strukturālām
reformām. (9) Izaugsmi veicinošu izdevumu
(izglītībā, izpētē un inovācijās) nelielais
īpatsvars un valsts ieguldījumu samazinājums pazemina
ilgtermiņa izaugsmes izredzes. Veselības aprūpes nozarē Polijā
ir vērojami ierobežojumi piekļuvē veselības aprūpei un
izmaksu neefektivitāte, lai gan paredzams, ka vidējā
termiņā līdz ilgtermiņā izdevumi veselības
aprūpes jomā ievērojami palielināsies sabiedrības
novecošanas dēļ, palielinot slogu valsts finansēm. Sistēmu
var uzlabot, stiprinot primāro veselības aprūpi un
konsultēšanas sistēmas un izmantojot izmaksu efektivitātes
ieguvumu potenciālu stacionārajā aprūpē. (10) Polijas valdība vēl
nav īstenojusi pastāvīgu noteikumu attiecībā uz
izdevumiem atbilstoši Eiropas kontu sistēmai. Polija arī nav guvusi panākumus
vidēja termiņa plānošanā un koordinācijas
uzlabošanā starp dažādiem valdības līmeņiem budžeta
procesā. (11) Pieaug jauniešu bezdarbs, kas
lielā mērā ir tādēļ, ka iegūtā
izglītība nav pietiekami saskaņota ar darba tirgus
vajadzībām. Lai gan īstenoto izglītības sistēmas
reformu mērķis ir novērst prasmju un darbavietu
neatbilstību, joprojām ir nepieciešams palielināt
māceklības un apmācību darbavietā pieejamību,
stiprināt skolu un darba devēju sadarbību un uzlabot
mācīšanas kvalitāti. Garantijas jauniešiem īstenošana,
pamatojoties uz jau esošajiem centieniem, palīdzētu atbalstīt
jauniešu nodarbinātību. To pieaugušo īpatsvars, kas
piedalās mūžizglītībā, joprojām ir zems, un
mūžizglītības stratēģija vēl nav pieņemta. (12) Attiecībā uz
agrīno bērnu aprūpi valdība galveno uzmanību
pievērsa mazbērnu programmas (Toddler programme)
īstenošanai. Tā rezultātā bērnudārzu skaits
pēdējos divos gados gandrīz divkāršojās, taču tas
joprojām ir ļoti neliels relatīvā izteiksmē un
neapmierina pieprasījumu. Polija veica tikai nenozīmīgus
pasākumus, lai risinātu situāciju saistībā ar plaši
izmantoto pagaidu nodarbinātību. Valstī ir trešais
lielākais piespiedu kārtā terminētu darba līgumu
īpatsvars ES, jo īpaši vecuma grupā no 15 līdz
24 gadiem. Lai gan bieži tiek apgalvots, ka terminēti līgumi ir
instruments, ar kura palīdzību bezdarbnieki ienāk darba
tirgū, lai vēlāk noslēgtu līgumu uz nenoteiktu laiku,
tas, šķiet, neatbilst patiesībai attiecībā uz vairākumu
nodarbināto Polijā. Tā vietā šādu līgumu
plašā izmantošana, šķiet, negatīvi ietekmē
produktivitāti un cilvēkkapitāla kvalitāti, jo pagaidu
darbiniekiem parasti ir mazāka piekļuve profesionālajai
apmācībai. Atalgojuma ierobežojums, slēdzot terminētus
līgumus, arī ir samērā augsts, tādējādi
nodarbinātu personu nabadzības rādītājs ir viens no
augstākajiem ES. Turklāt ir plaši izplatīta atjaunojamu
civiltiesisku līgumu slēgšana ar ievērojami mazāku
sociālo aizsardzību. Saskaņā ar valdības ziņojumu
“Jaunatne 2011” vairāk nekā 50 % jauno darba
ņēmēju ir nodarbināti, pamatojoties uz šādiem
līgumiem. (13) Polijā ir zems gados
vecāku cilvēku nodarbinātības līmenis. Kaut gan
priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas tika ievērojami
samazinātas un ir veikta vispārējā pensiju reforma,
kalnračiem joprojām ir īpaša pensiju shēma. Turklāt
lauksaimnieku sociālā nodrošinājuma sistēma (KRUS)
rada stimulus maziem lauksaimniekiem turpināt darbu lauksaimniecības
nozarē galvenokārt tāpēc, ka individuālo lauksaimnieku
ienākumi sistēmā netiek precīzi izsekoti. Tā
rezultātā rodas slēptais bezdarbs lauku apvidos, kas
aizkavē produktivitātes izaugsmi un reģionālā un
nozaru darbaspēka mobilitāti. (14) Polija ir to ES valstu
vidū, kurās ir viszemākais pētniecības un
attīstības izdevumu līmenis, un Polijā ir viens no
zemākajiem plaša novatorisma rādītājiem.
Pētniecības un attīstības izdevumu kopējā
attiecība pret IKP Polijā 2011. gadā bija 0,77 %, un
tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES. Jo īpaši
zems ir privāto pētniecības un attīstības izdevumu
līmenis (0,2 % no IKP 2011. gadā). Polijas
uzņēmumi ļoti paļāvās uz tehnoloģiju
absorbciju, t. i., jau esošo tehnoloģiju izmantošanu, veicot
ieguldījumus pamatkapitālā. Lai gan tas ir bijis veiksmīgs
risinājums, lai nodrošinātu produktivitātes pieaugumu un
ekonomikas izaugsmi, Polijai tagad ir nepieciešama pāreja uz tādu
modeli, kas būtu vairāk pielāgots vietējiem
apstākļiem un balstīts uz inovācijām. Zinātnes un
augstākās izglītības sistēmu reformas ir sākušas
vērienīgu pārstrukturēšanu, lai rosinātu zinātnes
un ražošanas nozaru sadarbību. Vēl nav pieejami šo reformu
novērtējumi. Ir nepieciešama holistiskāka pieeja, lai
saskaņotu centienus pētniecības, inovāciju un
rūpniecības politikās un nodrošinātu, ka pastāv
piemēroti instrumenti, kas atbalsta visu inovāciju ciklu. (15) Vēl joprojām ir
ļoti liels ieguvumu potenciāls energoefektivitātes uzlabošanai
visās Polijas ekonomikas jomās, jo īpaši ēku
siltināšanā, un šādi ieguvumi varētu veicināt
izaugsmi. Vietējais elektroenerģijas tīkls joprojām ir
pārslogots, taču tiek izstrādāti plāni, lai
palielinātu starpsavienojumu ar kaimiņvalstu tirgiem kapacitāti.
Konkurenci dabasgāzes tirgū joprojām kavē daudzi faktori,
proti, vēl nav pabeigta pakāpeniska regulēto cenu
pārtraukšana, dominējošajam īpašniekam pieder tirgus daļa
aptuveni 97 % apmērā mazumtirdzniecības un
vairumtirdzniecības tirgos, un 90 % dabasgāzes tiek
importēti no Krievijas. (16) Neraugoties un dažiem
panākumiem, Polijas slikti attīstītā transporta
infrastruktūra joprojām ir galvenais izaugsmes kavēklis. Ir
gūti panākumi lielos ceļu infrastruktūras projektos, bet
dzelzceļa ieguldījumu projekti joprojām ievērojami
kavējas. Bojātajai dzelzceļa infrastruktūrai ir
nepieciešami būtiski, pieaugoši ieguldījumi, jo tikai 36 % no
aptuveni 20 000 km garajām dzelzceļa līnijām, kas
tiek izmantotas, ir labā tehniskā stāvoklī. Neraugoties uz
nesenajiem centieniem, Polija vēl aizvien krietni atpaliek no citām
dalībvalstīm attiecībā uz informācijas un
komunikāciju tehnoloģiju izaugsmes potenciāla izmantošanu.
Fiksētā platjoslas tīkla pārklājums ir
vismazākais ES gan valsts līmenī, gan lauku apvidos.
Ieguldījumi ūdensceļu tīklos joprojām nav pietiekami. (17) Polijas valsts
pārvalde darbojas sliktāk, nekā vidēji ES. Galvenās
problēmas ir pārredzamības trūkums, nodokļu
sistēmas sarežģītība un atbilstības izmaksas, arvien
ilgāks civillietu un komerclietu vidējais izskatīšanas laiks,
ilgi maksātnespējas procesi un zemi atgūšanas
rādītāji. E-pārvaldes izmantošana valsts pārvaldē
arī ir zemāka par ES vidējo rādītāju. Polija
sāka reformu piekļuves reglamentētām profesijām
atvieglošanai pēc sākotnēji paziņotā termiņa. (18) Eiropas pusgada ietvaros
Komisija ir vispusīgi izanalizējusi Polijas ekonomikas politiku.
Tā ir izvērtējusi konverģences programmu un valsts reformu
programmu. Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne
tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un
sociālekonomiskās politikas izveidē Polijā, bet arī
atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā,
ka ir jānostiprina Eiropas Savienības vispārējā
ekonomikas pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valsts
lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas
ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir sniegti turpmāk 1.–7. ieteikumā. (19) Ņemot vērā šo
novērtējumu, Padome ir izskatījusi Polijas konverģences
programmu, un tās atzinums[7]
ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā, IESAKA Polijai laikposmā no
2013. gada līdz 2014. gadam rīkoties šādi. 1. Pastiprināt un
īstenot budžeta stratēģiju 2013. gadam un turpmāk,
kuras pamatā ir pietiekami konkrēti pasākumi gan
2013. gadam, gan 2014. gadam, lai nodrošinātu, ka
ilgtspējīgā veidā tiek laikus novērsts
pārmērīgais budžeta deficīts līdz 2014. gadam un
ka tiek veikti fiskālie pasākumi, kas noteikti Padomes ieteikumos
saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas
procedūru. Noturīgai fiskālās nelīdzsvarotības
koriģēšanai nepieciešams ticami īstenot vērienīgas
strukturālās reformas, kas varētu palielināt
pielāgošanās spējas un izaugsmes un nodarbinātības
potenciālu. Pēc pārmērīgā budžeta deficīta
novēršanas īstenot strukturālas pielāgošanas centienus, kas
ļaus Polijai sasniegt vidēja termiņa mērķi
2016. gadā. Lai uzlabotu publisko finanšu kvalitāti, ierobežot
izaugsmi veicinošu ieguldījumu samazinājumus, no jauna
izvērtēt izdevumu politiku, precīzāk nosakot
sociālās politikas mērķus un palielinot izmaksu
efektivitāti attiecībā uz izdevumiem veselības aprūpes
nozarē. Uzlabot nodokļu iekasēšanu, jo īpaši palielinot
nodokļu pārvaldības efektivitāti. 2. Nodrošināt tiesību
akta par pastāvīgiem noteikumiem attiecībā uz izdevumiem
pieņemšanu 2013. gadā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas
noteikumiem. Veikt pasākumus, lai stiprinātu gada un vidēja
termiņa budžeta koordinācijas mehānismus starp dažādiem
valdības līmeņiem. 3. Stiprināt centienus, lai
samazinātu jauniešu bezdarbu, piemēram, izmantojot garantiju
jauniešiem, palielināt māceklības un apmācību
darbavietā pieejamību, stiprināt skolu un darba devēju
sadarbību un uzlabot mācīšanas kvalitāti. Pieņemt
ierosināto mūžizglītības stratēģiju. Novērst
nodarbinātu personu nabadzību un darba tirgus segmentāciju,
ieviešot labāku pāreju no nodarbinātības uz noteiktu laiku
uz nodarbinātību uz nenoteiktu laiku un samazinot civiltiesisku
līgumu pārmērīgu izmantošanu. 4. Arī turpmāk veikt
pasākumus, lai palielinātu sieviešu dalību darba tirgū, jo
īpaši veicot ieguldījumus bērnu pieņemamas kvalitātes
aprūpē un pirmsskolas izglītībā, nodrošinot stabilu
finansējumu un kvalificētu personālu. Lai uzlabotu nozaru darbaspēka
mobilitāti, veikt pastāvīgus pasākumus, lai reformētu
lauksaimnieku sociālā nodrošinājuma sistēmu KRUS.
Pakāpeniski pārtraukt īpašo pensiju sistēmu
kalnračiem, lai viņus integrētu vispārējā
shēmā. Nostiprināt vispārējo pensiju reformu ar
pasākumiem, kas veicina gados vecāku cilvēku
nodarbinātību, lai palielinātu izstāšanās no darba
tirgus vecumu. 5. Veikt papildu pasākumus,
lai nodrošinātu inovācijai labvēlīgu
uzņēmējdarbības vidi, stiprinot saiknes starp
pētniecības, inovāciju un rūpniecības politiku,
turpinot attīstīt pārstrukturētos instrumentus un
nodokļu atvieglojumus un mērķtiecīgāk izmantojot
esošos instrumentus inovācijas cikla dažādos posmos. 6. Atjaunot un paplašināt
enerģijas ražošanas jaudu un uzlabot efektivitāti visā
energoapgādes ķēdē. Paātrināt un paplašināt
elektroenerģijas tīkla, tostarp pārrobežu starpsavienojumu,
izveidi un novērst šķēršļus elektroenerģijas
pārrobežu apmaiņai. Pastiprināt konkurenci dabasgāzes
nozarē, pakāpeniski pārtraucot regulētas cenas.
Nostiprināt dzelzceļa tirgus regulatora lomu un resursus un
nodrošināt dzelzceļa ieguldījumu projektu efektīvu
īstenošanu nekavējoties. Pastiprināt centienus, lai
palielinātu platjoslas tīkla pārklājumu. Uzlabot atkritumu
un ūdens resursu apsaimniekošanu. 7. Veikt turpmākus
pasākumus, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi,
vienkāršojot līgumu izpildi un prasības būvatļauju
saņemšanai un samazinot nodokļu iekasēšanas izmaksas.
Pieņemt un īstenot plānoto piekļuves profesionālajiem
pakalpojumiem liberalizāciju. Briselē, Padomes
vārdā – priekšsēdētājs [1] OV L 209, 2.8.1997.,
1. lpp. [2] COM(2013) 371 final. [3] P7_TA(2013) 0052 un
P7_TA(2013) 0053. [4] Padomes 2013. gada
22. aprīļa Lēmums 2013/208/ES. [5] COM(2012) 750 final. [6] COM(2012) 751 final. [7] Saskaņā ar Padomes
Regulas (EK) Nr. 1466/97 9. panta 2. punktu.