16.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 226/28

1.1.

EESK atzinīgi vērtē jauno paziņojumu, kura mērķis ir dalībvalstīm sniegt norādījumus, kā vislabāk izmantot publisko intervenci. Komiteja to uzskata par iespēju pārvērtēt politiku, ņemot vērā dalībvalstu pieredzi, un dot jaunu impulsu ES elektroenerģijas tirgus integrēšanai, vairāk uzmanības pievēršot visas sabiedrības (īpaši vismazāk aizsargāto iedzīvotāju) ieguvumiem un enerģētiskās nabadzības izskaušanai ES.

1.2.

EESK iesaka precizēt terminus “publiskā intervence” un “valsts atbalsts”. Lai gūtu pēc iespējas labākus rezultātus no publiskās intervences, nav nepieciešams sistemātiski samazināt vai palielināt intervenci vai atbalstu, bet gan to optimizēt.

1.3.

EESK aicina valsts un vietējās publiskās intervences jomā panākt lielāku saskaņu Eiropas līmenī, lai novērstu gaidītajai pretējas ietekmes risku.

1.4.

EESK iesaka Komisijai rūpēties par to, lai tās paziņojuma mērķi nekaitētu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai.

1.5.

Labāk integrēts, dziļāks un netraucēts elektroenerģijas tirgus būs ieguvums gan ražotājiem, gan patērētājiem (tostarp MVU, amatniekiem un citiem maza mēroga ražotājiem). Tomēr valstu robežas joprojām ir būtisks šķērslis no regulējuma, pārvades kapacitātes un cenu struktūras viedokļa.

1.6.

EESK atgādina, ka steidzami jāattīsta transporta infrastruktūras un jāstiprina elektrotīklu savstarpējie savienojumi.

1.7.

EESK atbalsta ideju par to, ka atjaunojamo energoresursu atbalsta shēmas būtu jāskata Eiropas līmenī un iesaka Komisijai dalībvalstu sadarbības sistēmu darbību padarīt vēl vieglāku, lai veicinātu pārrobežu palīdzības sniegšanu.

1.8.

EESK piekrīt, ka, jaunajām tehnoloģijām pilnveidojoties, atbalsts tām būtu jāpārskata. EESK uzskata, ka Eiropas Komisijai būtu jāsniedz skaidra “nobrieduša enerģijas avota” definīcija, kuru būtu iespējams laika gaitā pilnveidot.

1.9.

Komiteja piekrīt Komisijai, ka iekšējais elektroenerģijas tirgus nav pašmērķis. Tas ir jāveido tā, lai ieguvēji būtu visi patērētāji, īpaši vismazāk aizsargātie patērētāji. EESK atbalsta tādus Eiropas līmeņa pasākumus, kas izstrādāti, lai patērētāji varētu būt svarīgi Eiropas elektroenerģijas tirgus dalībnieki, kļūstot par patērētājiem, kas aktīvi iesaistīti tirgus darbībā. EESK aicina Eiropas Komisiju pastiprināt darbību minētajā jomā un paredzēt pasākumus un iniciatīvas pēc iespējas pilnīgākai publiskās intervences izmantošanai ar mērķi izskaust enerģētisko nabadzību.

1.10.

EESK uzsver, ka elektroenerģija ir būtiska pamatprece un kā tāda arī ir jāpārvalda. Vispārējās ekonomiskās interesēs dalībvalstis var šajā saistībā paredzēt noteiktas sabiedrisko pakalpojumu saistības. Vispārējai piekļuvei enerģijai ir jābūt vienam no svarīgākajiem Eiropas enerģētikas politikas jautājumiem un tā jānostiprina līgumā. No konkurences viedokļa optimāla publiskā intervence enerģētikas nozarē nedrīkst mazināt vai ierobežot tās sabiedrisko pakalpojumu saistības, ko dalībvalstis ir nolēmušas ieviest. EESK mudina Komisiju šim jautājumam pievērst īpašu uzmanību un veikt pasākumus, lai labāk nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu saistību ievērošanu, un tās nostiprinātu, neraugoties uz pašreizējiem taupības pasākumiem.

2.1.

Eiropas Savienība 2008. gadā sev ir noteikusi tālejošus mērķus klimata un enerģētikas jomā (3x20). Tuvākajā laikā EESK sagatavos atzinumu par 2014. gada 22. janvārī publicēto jauno klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam. Dalībvalstis ir guvušas panākumus atjaunojamās enerģijas jomā izvirzīto mērķu sasniegšanā – galvenokārt ar publiskās intervences palīdzību.

2.2.

Turklāt 2011. gada februārī ES valstu un valdību vadītāji paziņoja par mērķi līdz 2014. gadam pabeigt iekšējā enerģijas tirgus izveidi. Kopš tā laika Komisija šajā saistībā ir publicējusi vairākus dokumentus. 2012. gada 15. novembrī tā publicēja paziņojumu “Kā panākt, lai iekšējais enerģijas tirgus patiešām funkcionētu”, kas ietver pirmo enerģijas iekšējā tirgus novērtējumu un rīcības plānu tā pilnīgai izveidei. Pēc paziņojuma tika rīkota atklāta uzklausīšana par iekšējo enerģijas tirgu, par enerģijas ražošanas kapacitātes pietiekamību un jaudas mehānismiem.

2.3.

2013. gada 5. novembrī Komisija publicēja vēl vienu paziņojumu “Iekšējā elektroenerģijas tirgus darbība un optimāla publiskā intervence” kopā ar pieciem Komisijas dienestu sagatavotiem dokumentiem, kas ietver norādes par jaudas mehānismiem, atjaunojamajiem energoresursiem paredzētus atbalsta mehānismus, dalībvalstu sadarbības sistēmas atjaunojamo energoresursu jomā un pieprasījuma atbildes risinājumus.

2.4.

Komisija konstatē, ka, izveidojot iekšējo tirgu un īstenojot mērķus klimata un enerģētikas jomā, ir radušies jauni uzdevumi, kuru veikšanai ir nepieciešami jauni publiskās intervences veidi galvenokārt valstu līmenī: tas ir stimuls attīstīt un atbalstīt atjaunojamos energoresursus un nodrošināt atbilstošas ražošanas jaudas u. c.

2.5.

Komisijas paziņojuma mērķis ir sniegt dalībvalstīm norādījumus par to, kā vispilnvērtīgāk izmantot publisko intervenci, pielāgot esošos intervences pasākumus un izstrādāt jaunus. Slikti izstrādāta publiskā intervence var izraisīt būtiskus tirgus traucējumus un enerģijas cenas kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Komisija ir izstrādājusi to pasākumu sarakstu, kas jāveic pirms jebkādas publiskās intervences: konkrētās problēmas un tās cēloņa noteikšana, pierādot, ka tirgus nespēj to atrisināt; izvērtējums par mijiedarbību ar citiem enerģētikas politikas mērķiem un dažādu publiskās politikas instrumentu saskaņošana; alternatīvu risinājumu iespējas; novērtēšana ietekmes uz elektroenerģijas sistēmām ierobežošana; intervences izmaksu ierobežošana; ietekmes uz izmaksām ražotājiem un privātpersonām apsvēršana; atbalsta pārraudzība, novērtēšana un pakāpeniska atteikšanās no tā, kad mērķis ir sasniegts.

2.6.

Komisijas skatījumā mērķis ir pakāpeniski veidot Eiropas enerģijas tirgu, kurā veiksmīgi darbotos piedāvājums un pieprasījums, cenu signāli atbilstu politikas mērķiem, dalībniekiem būtu līdzvērtīgi apstākļi un enerģijas ražošana būtu efektīva. Tehnoloģijām attīstoties, tās pakāpeniski būtu jāpakļauj tirgus cenām un atbalsta pasākumi visbeidzot jāpārtrauc. Praksē tas nozīmēs iepirkšanas tarifu pakāpenisku atcelšanu un virzību uz tīklā nodotās enerģijas prēmiju un citiem atbalsta instrumentiem, kas paredzēti, lai motivētu ražotājus ievērot tirgus tendences. Komisija arī mudina dalībvalstis labāk koordinēt atjaunojamo energoresursu stratēģijas, lai samazinātu ar enerģijas cenu un nodokļiem saistītās izmaksas patērētājiem. Atbalsta shēmām vajadzētu būt labāk saskaņotām savā starpā.

2.7.

Lai gan paziņojums nav tiesiski saistošs, tajā ir noteikti pamatprincipi, ko Komisija piemēros, vērtējot publisko intervenci atjaunojamo energoresursu atbalstam, mehānismus, kas ietekmē kapacitāti un pasākumus, kuri paredzēti, lai pielāgotu patērētāju pieprasījumu. Līdz ar to šie principi ietekmēs Eiropas Savienības noteikumu par valsts atbalstu piemērošanu un ES tiesību aktu īstenošanu enerģētikas jomā. Komisija arī gatavojas ierosināt tiesību aktus, lai nodrošinātu šo principu pilnīgu piemērošanu.

3.2.

EESK vienmēr ir atbalstījusi Eiropas Komisijas iniciatīvas, kuru mērķis ir pabeigt enerģētikas iekšējā tirgus izveidi. EESK arī uzsver, ka tāpēc tā atbalsta Eiropas enerģētikas kopienas (EEK) izveides principu. Nodrošinot atbalstu solidaritātei, sadarbībai un integrācijai galvenokārt tirgus un infrastruktūras jautājumu jomā, EEK dos iespēju optimāli stiprināt enerģētikas jautājumu kopēju pārvaldību.

3.3.

Iekšējais tirgus nevar pastāvēt, kamēr enerģijas tirdzniecību ietekmē valstu robežas, turklāt pārrobežu jauda būtu jāskata tieši tāpat kā jebkurš cits vads vai caurule, kas robežas nešķērso. Paziņojumā būtu jāuzsver, ka ne tikai valsts līmeņa regulējuma atšķirības, bet arī piekļuve pārrobežu jaudai joprojām ir būtisks šķērslis, kas neļauj de facto likvidēt šķēršļus iekšējā enerģijas tirgū. Piemēram, vispārēja ieejas-izejas izcenojuma un jaudas piešķiršanas metodoloģijas piemērošana pārvadei visās dalībvalstīs varētu stiprināt pārrobežu tirdzniecību, turklāt tā ir vēlamāka par punktu savienojuma sistēmu, jo stimulē pārvades sistēmu operatorus (PSO) investēt, lai novērstu tādus ar jaudu saistītus nelabvēlīgus apstākļus, kas pastāv pārrobežu kontekstā to darbības teritorijās. Tas labvēlīgi ietekmēs visus tirgus dalībniekus, arī tos, kuri darbojas nepastāvīgu atjaunojamo energoresursu tirgū. Komisijai un ERSA (Energoregulatoru sadarbības aģentūra) neatkarīgi no PSOET (pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkliem) ir jāpārskata piešķiršanas mehānismi un jānosaka PSO pienākumi enerģijas apmaiņas jomā. Pārskatīšana ir nepieciešama, lai pārliecinātos, vai pie valstu robežām nepastāv mākslīgi apgrūtinājumi, kas varētu ierobežot enerģijas plūsmu starp dalībvalstīm. Šādu mākslīgu apgrūtinājumu cēlonis var būt protekcionistiska valstu politika, kuras mērķis ir ieviest vienotus iekšzemes tarifus, vai varbūtējie tirdzniecības pārkāpumi, ko pieļāvuši valstu PSO, pārnesot iekšzemes enerģijas problēmas uz savu apkalpojamo teritoriju robežām. Šādi noteikumi mudinās PSO savas investīcijas virzīt uz pārrobežu pārvades tīklu savstarpējo savienojumu uzlabošanu.

3.4.

EESK mudina stiprināt elektrotīklu savstarpējos savienojumus ar mērķi pabeigt enerģijas iekšējā tirgus izveidi. EESK atbalsta visas iniciatīvas, kuru mērķis ir elektrotīklu darbību padarīt netraucētāku un efektīvāku, ņemot vērā progresu atjaunojamo energoresursu jomā. Tāpēc tā atbalsta tādas sadarbības formas kā Coreso, kas ir aizmetnis Eiropas elektrotīklu dispečeru dienestam.

3.5.

EESK ir arī neatlaidīgi cīnījusies par to, lai tiktu palielināts atjaunojamās enerģijas izmantojums (2). EESK atbalsta šādus Komisijas ceļvedī 2050. gadam izvirzītos mērķus.

3.6.

Atbalsta pasākumi atjaunojamajiem energoresursiem tika paredzēti laikā, kad to daļa enerģijas apgādē bija maza un tehnoloģija vēl pilnīgi jauna. Šobrīd atjaunojamo energoresursu īpatsvars energoresursu struktūrā ir palielinājies un ilgtermiņā turpinās pieaugt. EESK piekrīt Komisijai, ka publiskā intervence ir jāvērtē, ņemot vērā enerģijas avotu un tehnoloģiju briedumu un ciešā saskaņā ar subsidiaritātes principu. EESK tomēr uzskata, ka Eiropas Komisijai būtu jāsniedz skaidra “nobrieduša enerģijas avota” definīcija un tā jāpārskata atkarībā no tālākā tehnoloģiskā progresa. EESK vēlas arī uzsvērt, ka, vērtējot un pielāgojot atbalsta pasākumus atjaunojamiem energoresursiem, būtu jānodrošina, lai patērētāji, īpaši vismazāk aizsargātie patērētāji, varētu pilnībā izmantot Eiropas elektroenerģijas tirgu. EESK iesaka rūpēties par to, lai atbalsta pielāgošana neapgrūtinātu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu. Komiteja iesaka Komisijai pievērst uzmanību minētajam aspektam, kad tā izstrādās jaunās Savienības pamatnostādnes vides un enerģētikas valsts atbalsta pamatnostādnēm.

3.7.

Tāpat, tehnoloģijām pilnveidojoties, atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem pakāpeniski būtu jāpārtrauc, taču vienlaikus tas pareizi jāsaskaņo ar funkcionāla emisiju tirgus attīstību. EESK piekrīt Komisijai, ka atjaunojamo energoresursu atbalstam ir jābūt elastīgam, samērīgam, regresīvam un konkurētspējīgam, lai panāktu atjaunojamo energoresursu arvien lielāku atbilstību tirgus signāliem un tie konkurētu ar tradicionālajiem energoresursiem. Funkcionējošam ETS (Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma) tirgum būtu pakāpeniski jāaizstāj tiešs atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem, un šis atbalsts būtu pakāpeniski jāpārtrauc.

3.8.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas, kuru mērķis ir atbalstu atjaunojamajiem energoresursiem sniegt Eiropas līmenī. Komisijai būtu arī turpmāk jāstimulē dalībvalstu sadarbības mehānismi, lai veicinātu pārrobežu atbalstu, kas pašlaik maz tiek izmantots. Atbalsta sniegšanu Eiropas līmenī būs grūti īstenot, kamēr dalībvalstis spēs izstrādāt savu politiku, rīkoties neatkarīgi vai noteikt negatīvus ierobežojumus kaimiņvalstīm (piemēram, atbalsts straujai atjaunojamo energoresursu attīstībai Vācijā izraisa cilpas plūsmas Polijā un Čehijas republikā, un tas šajās valstīs nozīmē elektroenerģijas papildu izmaksas apgādes balansēšanai un apgādes nodrošināšanai). Šādas problēmas ir vieglāk atrisināt, kamēr sistēma ir samērā jauna, nevis vēlāk, kad atkarība no ierastajiem risinājumiem kļūst spēcīgāka.

3.9.

Īpašs ar atjaunojamo energoresursu integrāciju saistīts jautājums ir neregulāra ražošana, tāpēc tā jābalansē vai jākompensē, vai jāparedz rezerves jauda. Paziņojumā uzsvērts, ka dalībvalstu atbalsts rezerves jaudai var faktiski nozīmēt atbalstu neefektīvām spēkstacijām vai subsīdijas fosilai degvielai. Problēma jārisina, pirmām kārtām attīstot efektīvus dienas, balansēšanas un palīgpakalpojumu tirgus. Ja tie būtu patiešām efektīvi, darbotos pārrobežu apstākļos un raidītu pareizus cenas signālus, tie varētu regulēt tirgu pietiekami labi, lai zustu vajadzība pēc papildu jaudas mehānismiem. Visām rezervēm vai jaudas atalgošanas mehānismiem ir jābūt balstītiem uz tirgu, tehnoloģiski neitrāliem, nediskriminējošiem un atvērtiem pārrobežu līdzdalībai (3).

3.10.

Ražošanas pietiekamības nodrošināšanas mehānismi un standarti pašlaik dalībvalstīs ir atšķirīgi, jo piegādes un pieprasījuma balansa problēmas dalībvalstu vidū ir atšķirīgas. Publiskā intervence ir nepieciešama, lai nodrošinātu apgādes drošību un veidotu rezerves, kas ir valstu pārziņā. Tomēr, tā kā tirgi ir arvien vairāk savstarpēji saistīti un atkarīgi un ir jānovērš dažādu fragmentāru sistēmu līdzāspastāvēšana, būtu jāveicina konsultācijas un sadarbība starp dalībvalstīm, īpaši Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupas ietvaros, un Komisijai būtu jāizskata iespēja izveidot Eiropas ražošanas jaudas tirgu, balstoties uz līdzšinējo pozitīvo pieredzi.

3.11.

EESK piekrīt Komisijai, ka publiskā intervence ir ļoti svarīga, lai sasniegtu Eiropas enerģētikas un klimata politikas mērķus. Komiteja ir pārliecināta, ka optimāla publiskā intervence ne vienmēr nozīmē publiskā ieguldījuma palielināšanu vai samazināšanu, bet gan tā optimizēšanu. EESK uzskata, ka publiskās intervences lomai enerģētiskās nabadzības apkarošanā ir jābūt vēl lielākai, un ir pārliecināta, ka intervence šajā jomā ir jāizmanto pilnvērtīgāk; Komiteja aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus un iniciatīvas saistībā ar šiem aspektiem.

3.12.

Komiteja tomēr vēlas uzsvērt, ka ir ļoti svarīgi rūpēties par to, lai publiskā intervence valsts, reģionālā un vietējā līmenī būtu konsekventa viscaur Eiropā. Dažos gadījumos šāda intervence var nest gaidītajiem pretējus rezultātus Eiropas līmenī.

3.13.

Vienlaikus EESK uzsver, ka energoresursu struktūra ir valsts suverenitātes daļa, ja vien tā nerada konkurences izkropļojumus un atbilst valsts atbalsta noteikumiem. Tā kā šāda veida intervence ietekmē citas Eiropas valstis, EESK uzskata, ka būtu jāpastiprina koordinācija starp dalībvalstīm, īpaši Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupā, lai uzlabotu konsekvenci Eiropas līmenī.

3.14.

EESK uzsver, ka šajā saistībā būtu vēlams, lai Komisija skaidri nošķir publisko intervenci un valsts atbalstu.

3.15.

Publiskā intervence ietekmē elektroenerģijas izmaksas un cenas. Komisija atzīst, ka ir grūti salīdzinoši noteikt katras energotehnoloģijas izmaksas un attiecīgi novērtēt nepieciešamo publiskās intervences līmeni. EESK kādā turpmākā atzinumā rūpīgi izskatīs Komisijas 2014. gada 22. janvārī publicēto ziņojumu un paziņojumu par enerģijas cenām Eiropā. Komiteja atkārtoti iesaka, ka Komisijai šajā ziņojumā vajadzētu iekļaut analīzi par enerģētisko nabadzību Savienībā, kā arī stratēģiju un ceļvedi tās novēršanai.

3.16.

Jo elektroenerģijas tirgus būs plašāks, dziļāks un netraucētāks, jo tas būs stabilāks un mazināsies nepieciešamība pēc dažādiem ad hoc vai pagaidu publiskās intervences veidiem, kas šobrīd rada koordinācijas problēmas.

3.17.

Komisija gluži pareizi ir uzsvērusi tādus jautājumus kā apgādes drošība un cenu konkurētspējas zudums ES ekonomikai, kas ne vienmēr atbilst “20-20-20” mērķiem vai 2050. gadam izvirzītajiem mērķiem. Tādējādi, sasniedzot klimata tiesību aktu kopuma mērķus, palielinās enerģijas izmaksas privātpersonām un rūpniecībai un tiek mazināta konkurētspēja. No otras puses, atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem var kļūt par cēloni pārmērīgi zemām elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenām un traucēt investīciju piesaisti rezerves kapacitātei. “20-20-20” mērķu sasniegšanas instrumenti ir rūpīgi jāpārrauga, lai traucējumi nebūtu lielāki par ieguvumiem.

3.18.

Vienlaikus jaunas bažas rada Komisijas priekšlikums atbalstīt tādus ilgtermiņa līgumus jaunu spēkstaciju būvēšanai, kuri tiktu noslēgti starp elektroenerģijas ražotājiem un vēlākajiem galapatērētājiem ar mērķi nodrošināt energoietilpīgu rūpniecības nozaru konkurētspēju. Komisija atzīst, ka šādā gadījumā pastāv tirgus noslēgšanas risks, un šādi līgumi būtu rūpīgi jāizskata, lai pārliecinātos, vai ieguvumi pārsniedz izmaksas un vai tie patiesībā nebremzē konkurenci. Turklāt patērētāji, kuru enerģijas patēriņš ir liels, parasti vairāk atbalsta tradicionālā kurināmā spēkstacijas, kuru enerģijas piegāde ir uzticama. Atbalsts šīm spēkstacijām var sagraut ES politiku citās jomās – sākot no atbalsta atjaunojamajiem energoresursiem līdz Rūpniecisko emisiju direktīvas ievērošanai. Īpaši satraucoša lēmumu pieņēmējiem ir situācija, kad rūpnieciskais patērētājs visbeidzot nolemj kādu iemeslu dēļ ražošanu pārcelt.

3.19.

EESK pilnībā piekrīt Komisijai, ka iekšējais elektroenerģijas tirgus nav pašmērķis. Ikvienam, īpaši vismazāk aizsargātajiem cilvēkiem, ir jāgūst labums no elektroenerģijas tirgus. Ir nepieciešams parūpēties par tā pabeigšanu, jo pašreiz tirgus ir pārāk sadrumstalots. Tas negatīvi ietekmē Eiropas patērētāju tiesības brīvi izvēlēties piegādātājus un viņu budžetu (cenas ir pārāk augstas), energoapgādes drošību, ar klimata pārmaiņām saistīto problēmu risināšanu un pāreju uz ilgtspējīgu energoapgādi. Eiropas enerģētikas politikā būtu stingrāk jāvēršas pret enerģētisko nabadzību.

3.20.

Pieprasījuma reakcijai un energoefektivitātei ir ārkārtīgi liels potenciāls samazināt patēriņu maksimālās slodzes laikā. Neraugoties uz tehnoloģisko progresu, tas joprojām nav pietiekami izmantots. EESK aktīvi iestājas par to, ka patērētāji ir jāmudina kļūt par sava enerģijas patēriņa noteicējiem un aktīviem tirgus dalībniekiem. Tādām tehnoloģijām kā viedie skaitītāji vajadzētu būt izstrādātām visu patērētāju, tostarp vismazāk aizsargāto patērētāju vajadzībām, tām vajadzētu būt pilnībā efektīvām un lietderīgām un sniegt viegli saprotamu, pārredzamu informāciju bez papildu izmaksām, tādējādi veicinot veiksmīgu pielāgošanos enerģijas pieprasījumam (un nodrošinot datu drošību un konfidencialitāti). EESK atbalsta pētniecības un izstrādes veicināšanu enerģētikas (īpaši viedo rīku un enerģijas uzglabāšanas) jomā.

3.21.

Publiskā intervence ir svarīga arī tāpēc, ka pieprasījuma puses reakcijai/pieprasījuma puses pārvaldībai ir tendence nepamatoti apgrūtināt mazāk aizsargātos patērētājus. Mazāk aizsargātiem patērētājiem piedāvātais atbalsts ir jāpielāgo viņu īpašajiem apstākļiem, savukārt kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai viņi ir tiesīgi uz šo atbalstu, ir jābūt taisnīgiem un paredzamiem.

3.22.

EESK uzskata, ka ar pieprasījuma puses reakcijas/pieprasījuma puses pārvaldības tehnoloģijām vien nepietiek, lai pielāgotu un samazinātu pieprasījumu. EESK ir aicinājusi Eiropas līmenī aktīvāk informēt sabiedrību un palielināt iedzīvotāju ietekmi, izmantojot dažādas iniciatīvas, kam atbalstu sniegtu Eiropas Energoapgādes solidaritātes fonds (4). EESK atbalsta ēku energoefektivitātes palielināšanu (ar profesionālas energosertifikācijas palīdzību), lai novērstu enerģijas zudumu ēkās un pakāpeniski pārtrauktu šādu ēku pārdošanu vai izīrēšanu.

3.23.

Eiropas enerģijas patērētāji ir vieni no tiem, kas ar savu tirgu ir vismazāk apmierināti. Svarīgākie jautājumi, kas jārisina patērētāju pusē, lai atbalstītu labi funkcionējoša enerģijas tirgus attīstību ir: piekļuve enerģijai; objektīva, uzticama informācija par piedāvājumiem, ietverot neatkarīgus salīdzinājumus; līgumu nosacījumu pārredzamība; aizsardzība pret maldinošu un agresīvu tirdzniecības praksi; viens informācijas kontaktpunkts; saprotama informācija patērētājiem; efektīva energoefektivitātes direktīvas īstenošana; viegla pakalpojuma sniedzēja maiņa; efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi pamatotu sūdzību gadījumā (5), enerģētiskās nabadzības apkarošanas pasākumi. Enerģijas tirgus neatkarīga uzraudzība arī ir ārkārtīgi svarīga, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un ieguvumu patērētājiem. Progress šajās jomās var nozīmēt plašāku sociālo un politisko atbalstu ES enerģētikas politikai.

3.24.

EESK atbalsta to, ka patērētāji vietējos apstākļos ražo atjaunojamo enerģiju (ražotājpatērētāji (6)). Vairākās valstīs, piemēram, Vācijā un Apvienotajā Karalistē, viņu skaits ātri palielinās. Tas ir būtisks faktors, kas skar enerģijas bilanci Eiropā, nosaka lētākas enerģijas piegādi, kā arī CO2 emisiju samazināšanos. Ražotājpatērētāju loma enerģijas tirgū ir saistīta ar enerģētiskās nabadzības apkarošanu. Izmantojot viedos tīklus un viedos elektroenerģijas skaitītājus, ražotājpatērētājs var sniegt mazas spēkstacijas saražotās enerģijas apmaiņas pakalpojumus. Līdz 2020. gada beigām Apvienotajā Karalistē būs aptuveni 8 miljoni šādu iekārtu, kas saražos aptuveni 40 GW elektroenerģijas. Tajās būs nodarbināti vairāk nekā 1 00  000 cilvēku. Ražotājpatērētājiem vajadzētu saņemt publisko atbalstu likumdošanas šķēršļu likvidēšanai un finansiālu vai darbības atbalstu montāžas un uzturēšanas pakalpojumu veidā, īpaši investīciju ziņā. Nepieciešams arī efektīvs regulējums, lai nodrošinātu ražotājpatērētāju atbildību par viņu potenciāli radītajiem līdzsvara traucējumiem, piegādājot enerģiju sistēmai, un lai izveidotu uz tirgu balstītus instrumentus un cenu veidošanas mehānismus, kas mudina viņus šādu līdzsvara trūkumu samazināt.

3.25.

Elektroenerģija nav tāda pati prece kā citas. Tā ir būtiska pamatprece un kā tāda arī ir jāpārvalda. Vispārējās ekonomiskās interesēs dalībvalstis var tai paredzēt noteiktas sabiedrisko pakalpojumu saistības. EESK vairākkārt ir aicinājusi ES enerģētikas politikas mērķos iekļaut vispārēju piekļuvi enerģijai un to nostiprināt līgumā. Tāpēc EESK uzsver, ka ir jārūpējas par to, lai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumi, ko dalībvalstis ievieš saskaņā ar Direktīvu 2009/72/EK un kas saistīti ar vispārēju nozīmi (īpaši drošību, piekļuvi enerģijai un enerģijai par pieejamām cenām, regularitāti, kvalitāti un elektroenerģijas cenu, kā arī vides aizsardzību, tostarp energoefektivitāti un klimata aizsardzību kā noteikts minētās direktīvas 3. panta 2. punktā un 3. panta 3. punktā) publiskās intervences racionalizācijas procesā netiktu samazināti, ievērojot konkurences principu. EESK aicina Eiropas Komisiju šim jautājumam pievērst īpašu uzmanību un par šo būtisko aspektu katru gadu sniegt ziņojumu. Tāpēc gada ziņojumā par iekšējo tirgu būtu jāietver ne tikai precīzs un detalizēts vērtējums par to, kā dalībvalstis pilda sabiedriskā pakalpojuma saistības, bet arī jāierosina konkrētas iniciatīvas, kuru mērķis būtu palielināt šo saistību ievērošanas garantijas un to nostiprināšanu Eiropas līmenī.

3.26.

Pārredzamība un integritāte enerģijas vairumtirdzniecībā ir ļoti svarīga no katras personas interešu aizsardzības viedokļa, lai novērstu pārmērīgi lielus rēķinus galapatērētājiem un atbalstītu enerģētikas uzņēmumu labu pārvaldību, neraugoties uz to, vai tie ir valsts īpašumā vai privāti. Komisijai būtu jānovērtē REMIT regulas īstenošana un nepieciešamības gadījumā jāpiedāvā risinājumi. Vairumtirdzniecības pārredzamība dotu iespēju ātri atklāt tādas problēmas kā tirgus ļaunprātīga izmantošana vai pret konkurenci vērsta rīcība un palīdzētu konkurences iestāžu darbā.