19.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 271/91

1.1

EESK atzinīgi vērtē ES Komisijas sociālo ieguldījumu paketi un tajā iezīmēto līdzšinējās pieejas fundamentālo maiņu, jo Komisija atzīst, ka lielākas uzmanības veltīšana sociālajiem ieguldījumiem nav saistīta tikai ar izmaksām, bet nozīmē arī ieguldījumu nākotnē, izaugsmē un nodarbinātībā, turklāt šādi sociālie ieguldījumi ir Eiropas sociālā modeļa stūrakmens un tiem ir būtiska loma stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā.

1.2

Konkrētiem mērķiem paredzēti sociālie ieguldījumi ne tikai nodrošina sociālo un sabiedrisko progresu un vienlaikus palielina konkurētspēju. Laikā, kad bezdarbs ir sasniedzis nepieredzētus, satraucošus apmērus un nabadzības problēma kļūst aizvien aktuālāka, ieguldījumi labklājības valstī ir arī ļoti svarīgi, lai stiprinātu sociālo kohēziju, veicinātu sociālo iekļaušanu, kā arī apkarotu sociālo atstumtību un nabadzību.

1.3

Darba tirgum ir izšķiroša nozīme demogrāfisko pārmaiņu pārvarēšanā un publisko budžetu ilgtspējīgā konsolidācijā. EESK uzskata, ka pārdomāti un mērķtiecīgi sociālie ieguldījumi ilgtspējīgi uzlabo cilvēku nodarbinātības iespējas. Līdz ar to sociālo ieguldījumu paketei, ja vien tā tiks patiešām konsekventi īstenota, var būt būtisks ieguldījums politiskā kursa maiņā, kas vērsta uz lielāku izaugsmi un nodarbinātību.

1.4

EESK piekrīt ES Komisijai, ka sociālās politikas veidošana galvenokārt ir dalībvalstu atbildības joma un ka katrai valstij pašai jānodrošina līdzsvars starp sociālo sistēmu ilgtspēju un piemērotību un sociālo pakalpojumu nodrošināšanu. Ņemot vērā būtiskās atšķirības dalībvalstīs, ES Komisijai būtu jāuzņemas galvenā iniciatīva, lai dalībvalstis un visas ieinteresētās puses apmainītos ar paraugpraksi un novatoriskām pieejām.

1.5

EESK atzinīgi vērtē to, ka paziņojumā pilnībā atzīts sociālās ekonomikas, sociālo uzņēmumu, pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru svarīgais ieguldījums sociālo ieguldījumu paketes īstenošanā. Šajā sakarā EESK katrā ziņā atbalsta prasību dalībvalstu līmeņa pasākumos un “Eiropas pusgada” koordinēšanas procesā cieši iesaistīt sociālos partnerus un organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.

1.6

EESK aicina ES Komisiju iesniegt sociālo ieguldījumu paketes konkrētas īstenošanas plānu, atbalstīt dalībvalstis vajadzīgo pasākumu veikšanā un sekmēt pieredzes apmaiņu starp valstīm, sociālajiem partneriem, sociālās ekonomikas organizācijām, nevalstiskajām organizācijām, organizētu pilsonisko sabiedrību un sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Šīm personām ir vajadzīgās profesionālās zināšanas tādās jomās kā sociālie ieguldījumi, sociālā inovācija un nodarbinātības veicināšana.

1.7

EESK tomēr pauž kritiku, ka joprojām nav rastas daudzas atbildes uz sociālo ieguldījumu paketes finansējuma jautājumiem. Šķiet, ka, nemainot vienpusīgas izdevumu samazināšanas politikas kursu, sekmīgi īstenot priekšlikumus nebūs iespējams. Atzinīgi vērtējama tādu instrumentu kā Eiropas strukturālo un ieguldījumu fondu (ESIF) pilnvērtīgāka izmantošana, kā arī veicamo pasākumu iespējami augsta efektivitāte un rezultativitāte, taču ar to nekādā gadījumā nepietiks, lai īstenotu iecerēto politikas kursa maiņu.

1.8

EESK tādēļ vēlreiz atkārto, ka publiskie budžeti katrā ziņā būs jāpapildina ar ieņēmumiem no jauniem avotiem. Šā mērķa sasniegšanai jāpiemin gan tādi pasākumi kā nodokļu aprēķināšanas bāzes grozīšana un paplašināšana, nodokļu oāžu darbības apturēšana, nodokļu pazemināšanas graujošās sacensības pārtraukšana, cīņa pret izvairīšanos no nodokļu samaksas, gan arī dažādu nodevu piemērošana īpašumam.

1.9

EESK šajā sakarā vēlreiz īpaši atkārto aicinājumu īstenot Eiropas ekonomikas atveseļošanas un ieguldījumu plānu, tam atvēlot 2% no IKP. Šādi varētu finansēt tādu sociālo ieguldījumu paketi, kura arī praktiski palīdzētu īstenot politisko prioritāšu maiņu, vairāk uzmanības veltot sociāliem ieguldījumiem, kā arī ļautu modernizēt un stiprināt dalībvalstu sociālo politiku pat iecerēto budžeta konsolidācijas pasākumu laikā. Sekmīgi īstenot sociālo ieguldījumu paketi izdosies tikai tad, ja būs pieejams pietiekams finansējums, pretējā gadījumā tā nebūs nekas vairāk par nodomu deklarāciju.

1.10

EESK aicina ES Komisiju panākt, lai arī “Eiropas pusgada” pasākumu koordinēšanas procesā lielāka uzmanība tiktu veltīta sociālajiem ieguldījumiem. Šādu jaunu prioritāšu noteikšana noteikti jāņem vērā katrai dalībvalstij paredzētajos ieteikumos un nākamajā gada izaugsmes pētījumā (2014). ES Komisijai nekavējoties jārīkojas un jāiesniedz konkrēti priekšlikumi par šo jautājumu. Nepārprotami jānorāda, ka apjomīgāki sociālie ieguldījumi nav pretrunā ar budžetu konsolidāciju, kas ir diferencēta un izaugsmi veicinoša.

2.1

Viens no stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem ir līdz 2020. gadam samazināt nabadzīgo iedzīvotāju skaitu par vismaz 20 miljoniem. Krīzes visaptverošās sekas un vajadzība atjaunot ekonomikas izaugsmi ir rosinājusi Komisiju izstrādāt virkni iniciatīvu, ar kurām iecerēts radīt jaunas darbavietas un saglabāt esošās, nodrošināt vienkāršu pāreju no vienas darbavietas uz citu un īstenot vispārējus nodarbinātības veicināšanas pasākumus (1).

2.2

Komisija 2013. gada 20. februārī nāca klajā ar ilgi gaidīto sociālo ieguldījumu paketi. Paketi veido paziņojums (“Sociālie ieguldījumi izaugsmei un kohēzijai, tostarp Eiropas Sociālā fonda īstenošana 2014.-2020. gadā”), Komisijas ieteikums (“Ieguldījumi bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana”) un septiņi Komisijas dienestu izstrādāti darba dokumenti.

2.3

Paketē paredzēti apjomīgāki sociālie ieguldījumi “Eiropas pusgada” kontekstā, kā arī Eiropas Savienībai un dalībvalstīm noteikti stingrāki pārvaldības nosacījumi un ziņošanas pienākumi, lai tādās jomās kā sociālā, nodarbinātības un izglītības politika varētu sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus.

2.4

Komisija secina, ka kopš 2008. gada, kad Eiropā aizsākās krīze, virknē dalībvalstu aktuālāks kļuvis nabadzības un sociālās atstumtības jautājums un daudziem Eiropas Savienības iedzīvotājiem liegta piekļuve darba tirgum, turklāt šīs problēmas sasniegušas vēl nepieredzētus apmērus, sevišķi visneaizsargātāko iedzīvotāju grupās. Tāpēc Komisija savā paziņojumā aicina dalībvalstis lielāku uzmanību veltīt sociālajiem ieguldījumiem un efektīvāk izmantot resursus.

2.5

Komisija uzsver, ka sociālie ieguldījumi palīdz iedzīvotājiem. Tie uzlabo iedzīvotāju prasmes un paaugstina kvalifikāciju, kā arī sekmē viņu līdzdalību sabiedrības dzīves norisēs un darba tirgū. Tas savukārt paaugstina labklājību, veicina ekonomikas izaugsmi un turklāt vairo ES konkurētspēju, apņēmību un vienotību, lai tādejādi pārvarētu krīzi.

2.6

Labklājības sistēmām ir trīskāršs uzdevums: sociālie ieguldījumi labākai nākotnei, sociālā aizsardzība sarežģītos dzīves posmos un, ne mazāk svarīgi, tautsaimniecību stabilizācija.

2.7

Tāpēc Komisija aicina īstenot pasākumus, lai nodrošinātu to, ka sociālās aizsardzības sistēmas ir piemērotas grūtās dzīves situācijās nonākušiem cilvēkiem. Šā mērķa sasniegšanai Komisija pieprasa īstenot profilaktiskus pasākumus — veikt iespējami savlaicīgus ieguldījumus —, nevis censties novērst jau ieilgušas problēmas, kas ir dārgāks risinājums. Tāpēc ļoti svarīgi ir ieguldījumi bērnos un jauniešos.

2.8

Komisijas ieteikumos dalībvalstīm iekļautas pamatnostādnes, kas iepriekšminēto paskaidro detalizētāk. Komisija uzskata: lai īstenotu profilaktiskus ieguldījumus cīņai ar bērnu nabadzību un sociālo atstumtību, ar kuriem iecerēts vairot bērnu labklājību, jāīsteno virkne dažādu pasākumu.

2.9

Paziņojumā Komisija runā par “sociālās politikas efektivitātes paaugstināšanu” un aicina lietderīgāk izlietot finansējumu, lai nodrošinātu piemērotu un ilgtspējīgu sociālo aizsardzību un labāku, faktiskajām vajadzībām atbilstošu sociālo politiku. Šā mērķa sasniegšanai dalībvalstīm jāvienkāršo pabalstu un pakalpojumu pārvaldīšana, pabalsti jāparedz konkrētu rezultātu sasniegšanai, turklāt tiem jābūt atkarīgiem no izvēlētu nosacījumu izpildes, piemēram, dalības tālākizglītības pasākumos.

2.10

Dalībvalstis paziņojumā vairākkārt aicinātas, saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” pilnveidojot savu sociālo politiku, plašāk iesaistīt visas ieinteresētās personas, galvenokārt sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

3.1

Finanšu un ekonomikas krīze un tās visaptverošā ietekme uz izaugsmi un nodarbinātību, kā arī uz ekonomisko un sociālo kohēziju jau piecus gadus nosaka Eiropas Savienības politisko darba kārtību. Dalībvalstis sākotnēji reaģēja ar anticiklisku un tautsaimniecību stabilizējošu ekonomikas politiku, bet banku glābšanas pasākumu kopums bija galvenais cēlonis valstu parāda apjoma pieaugumam. Par neveiksmīgiem kopumā ir atzīti valstu valdību centieni ekonomikas lejupslīdes laikā budžeta konsolidāciju panākt tikai ar izdevumu samazināšanu. Šā iemesla dēļ Komisija savā paziņojumā par sociālajiem ieguldījumiem iezīmējusi jaunu krīzes pārvarēšanas perspektīvu, atzīstot, ka sociālie ieguldījumi īsākā termiņā rada izmaksas, taču vidējā un ilgākā laika posmā tie veicina sabiedrības labklājības pieaugumu un nodrošina lielākus valsts budžeta ieņēmumus, turklāt būtiski samazina arī nākotnē gaidāmos sabiedriskos izdevumus.

3.2

Tāpēc EESK ļoti atzinīgi vērtē Komisijas sociālo ieguldījumu paketi un līdz ar to arī ES iestāžu līdzšinējās pieejas fundamentālo maiņu, kas nozīmē proaktīvu darba programmu. Dalībvalstis tagad ir īpaši aicinātas vairāk uzmanības pievērst sociālajiem ieguldījumiem, kā arī modernizēt un stiprināt sociālo politiku un efektīvāk izmantot pieejamos līdzekļus. Sociālajai politikai ir jākļūst ilgtspējīgākai. Līdz ar to Komisija, šķiet, atteikusies no līdzšinējās kļūdainās pieejas un sociālajos ieguldījumos vairs nesaskata tikai izmaksas. Sociālie ieguldījumi drīzāk uzlabo iedzīvotāju prasmes un kvalifikāciju, palielina viņu izredzes sabiedrībā un darba tirgū un līdz ar to arī labklājību, veicina izaugsmi un palīdz ES pēc krīzes pārvarēšanas kļūt spēcīgākai un konkurētspējīgākai. Šajā dokumentā apskatītā pakete varētu kļūt par vienu no pēdējo gadu svarīgākajām sociālpolitiskajām iniciatīvām, ja vien tās īstenošana būs patiešām konsekventa un mērķtiecīga. Tam nepieciešams ilgtspējīgs ES Komisijas atbalsts.

3.3

Konkrētas sociālās politikas izstrāde tomēr ir galvenokārt dalībvalstu atbildība. Tā kā apstākļi un nosacījumi valstīs ir atšķirīgi, katrai dalībvalstij pašai jārūpējas par līdzsvaru starp savas labklājības sistēmas ilgtspēju un piemērotību, jo nav visām valstīm piemērota vienota modeļa. Komisijai būtu jāapkopo paraugprakses piemēri, tostarp par to, kā, izmantojot publisko iepirkumu, var sekmēt tādu pakalpojumu sniedzējus, kas orientēti uz sabiedrības labklājību, un veicināt sociālo pakalpojumu izvēles brīvību, un jāmudina dalībvalstis veidot novatoriskas un efektīvas labklājības sistēmas, par galveno prioritāti nosakot nodarbinātību un aktīvas iekļaušanas pasākumus, lai varētu sasniegt stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzīto nabadzības apkarošanas mērķi.

3.4

Laikā, kad bezdarbs ES ir sasniedzis vēl nepieredzētus apmērus un nabadzības problēma kļūst aizvien aktuālāka, labklājības valsts nozīme pastāvošo grūtību pārvarēšanā ir nepārvērtējama. Radīt darbavietas un risināt strukturālas problēmas var ar mērķtiecīgiem ieguldījumiem sociālajā aizsardzībā un labklājības valstī. Pieejamo potenciālu var izmantot efektīvāk, īstenojot iespējami visaptverošu un aktīvu iekļaušanas un līdzdalības stratēģiju un iesaistot iespējami vairāk iedzīvotāju, kā arī visās dalībvalstīs īstenojot 2008. gada ieteikumus no darba tirgus izolēto personu aktīvai integrācijai.

3.5

Paziņojumā zināmā mērā iezīmēta politiskā kursa maiņa gan ES līmenī, gan arī atsevišķās dalībvalstīs, jo līdz šim izdevumi sociālām vajadzībām galvenokārt tika saistīti ar izmaksām un bija prasības samazināt sociālā budžeta līdzekļus. EESK jau līdz šim pauda uzskatu, ka nepieciešami apjomīgi sociālie ieguldījumi, kas var veicināt nodarbinātību, mazināt nabadzību un novērst sociālo atstumtību. Šim mērķim jāīsteno reformas, turklāt vajadzīgi kā privāti, tā arī publiski ieguldījumi (2).

3.6

EESK ļoti atzinīgi vērtē arī Komisijas paziņojumā iekļauto jauno redzējumu un jauno iejaukšanās pasākumu koncepciju, proti, uz dzīves ciklu un vajadzībām orientēto pieeju sociālo ieguldījumu izpratnē, jo šāda pieeja var uzlabot katras personas iespējas dzīvē un vairot sociālo kohēziju, kā arī veicināt ekonomikas attīstību. Apjomīgākiem sociālajiem ieguldījumiem ir labvēlīga ietekme, sevišķi raugoties vidējā termiņā un ilgtermiņā. Turklāt nedrīkst nenovērtēt arī īstermiņa ieguvumus. Pierādījies, ka atsevišķos gadījumos labākai un faktiskajām vajadzībām atbilstošai sociālajai politikai ir tūlītēja un labvēlīga ietekme (3).

3.7

Sociālie ieguldījumi ietekmē ne tikai darba tirgus politiku, tiem ir būtiska nozīme arī sociālās kohēzijas un sociālās iekļaušanas jomā, turklāt tie palīdz apkarot sociālo atstumtību un nabadzību. Dziļā ekonomikas krīze Eiropā dramatiski pasliktināja daudzu cilvēku sociālo stāvokli. Lai uzlabotu situāciju, katrā ziņā ir jāmaina nostāja un jāparedz lielāki sociālie ieguldījumi.

3.8

Ņemot vērā iepriekšminēto, ES Komisijai būtu jāpaskaidro un jāierobežo tās prasība sociālo pakalpojumu saņemšanai izvirzīt “nosacījumus”. Atbalsta maksājumu piešķiršana atkarībā no konkrētu nosacījumu izpildes (piemēram, dalība apmācības pasākumos) var būt lietderīga pieeja, piemēram, īstenojot aktīvu darba tirgus politiku, tomēr šādu principu nekādā gadījumā nedrīkst attiecināt uz sociālpolitiskiem pasākumiem kopumā (piemēram, bērnu aprūpe). Sociālajiem pabalstiem jābūt no paredzamiem kritērijiem atkarīgām tiesībām, proti, jābūt nodrošinātai juridiskajai noteiktībai.

3.9

Paziņojumā paustajos ieteikumos un darba dokumentos norādītas svarīgākās jomās, kurās paredzēts izmantot jauno pieeju sociālajiem ieguldījumiem. Komisijai ar visām ieinteresētajām personām būtu jāuzsāk dialogs par to, kā sociālo ieguldījumu jauno koncepciju praktiski pielietot minēto tematisko prioritāšu jomās, un jāiesniedz paziņojuma īstenošanas plāns, kurā jābūt ietvertām rīcības pamatnostādnēm, kas paredzētas dalībvalstu atbalstam.

3.10

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija pilnībā atzinusi sociālās ekonomikas, sociālo uzņēmumu un pilsoniskās sabiedrības svarīgo ieguldījumu sociālo ieguldījumu paketes īstenošanā (4). Tie ne tikai iepazīstina ar savu pieredzi un piedāvā papildu resursus, bet bieži arī tieši piedalās konkrētos pasākumos politisko mērķu sasniegšanai, piemēram, piedāvā sociālos pakalpojumus. Lai sniegtu atbalstu šo uzdevumu izpildē, publiskiem līdzekļiem un privātam kapitālam jābūt labāk un vienkāršāk pieejamam. Atzinīgi vērtējami priekšlikumi par sociālo ieguldījumu tematisko mērķu un ieguldījumu iekļaušanu ES kohēzijas politikas 2014.-2020. gada atbalstāmo pasākumu kopumā. Tas būtu jāņem vērā sarunās, kas notiek starp dalībvalstu iestādēm un ES Komisiju un kurās piedalās arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un kurās apspriež programmas.

3.11

Komisija uzskata, ka inovācijas ir būtisks faktors sociālo ieguldījumu stratēģijās, jo sociālo politiku pastāvīgi jāpielāgo jauniem izaicinājumiem. Tāpēc privātiem uzņēmumiem, kuri var izmantot publiskā iepirkuma līgumus, ir ievērojama loma kā publiskā sektora alternatīvai un papildinājumam.

3.12

Komisija uzskata, ka dalībvalstīm būtu plašāk jāizmanto novatoriskas finansēšanas iespējas, piemēram, jāiesaista privātais sektors vai jāizmanto sociālās ietekmes obligācijas, un ka tas palīdzētu ietaupīt budžeta līdzekļus (5). Tomēr sociālās ietekmes obligācijas tiek vērtētas ļoti pretrunīgi un to ietekmes izvērtēšanai būtu jāveic virkne papildu pētījumu. Turklāt būtu detalizētāk jāraksturo tās jomas, kuras, iespējams, būtu piemērotas šādiem novatoriskiem finansēšanas modeļiem. EESK uzsver, ka minētie instrumenti nekādā gadījumā nedrīkst novest pie sociālās politikas komercializācijas. Valsts nedrīkst izvairīties no savas sociālpolitiskās atbildības.

4.1

Turpmākajos gados — tas lielā mērā saistīts ar budžeta konsolidācijas pasākumiem atsevišķās ES valstīs — diemžēl paredzama arī turpmāka ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanās vai ekonomikas izaugsmes dinamikas samazināšanās. Tāpēc ilgtspējīga ekonomikas izaugsme jāveicina ar lielāku (iekšējo) pieprasījumu, piemēram, darba tirgū vairāk iekļaujot sievietes. Svarīga nozīme šajā ziņā ir arī sociālās ekonomikas un sociālo pakalpojumu klāsta izaugsmei — tie savu stabilitāti ir apliecinājuši krīzes laikā.

4.2

Svarīga loma šeit var būt sociālo ieguldījumu paketei. Piemēram, sociālo pakalpojumu klāsta paplašināšanai uz nodarbinātību ir lielāka ietekme nekā publisko līdzekļu izmantošanai jebkādā citā veidā. Ieguldījumi sociālajos pakalpojumos ir vajadzīgi arī, lai apmierinātu aizvien lielāko pieprasījumu un pieaugošās sociālās vajadzības. Lai varētu sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, līdzās (jauniešu) bezdarba apkarošanai un vecāku cilvēku plašākai iesaistīšanai darba tirgū īpaši svarīgi ir panākt arī sieviešu lielāku nodarbinātību.

4.3

Svarīgi atzīt, ka, no sociālo ieguldījumu paketes sniedzot atbalstu tādām valstu politikas jomām kā sociālā iekļaušana, veselības aprūpes sistēma un sociālie pakalpojumi, jāaptver arī viegli pieejama, nedārga un kvalitatīvi augstvērtīga sociālā palīdzība nelabvēlīgākā stāvoklī esošām sabiedrības grupām, piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti un aizvien lielākajam īpaši nabadzīgo cilvēku skaitam. Sociālais atbalsts palielina izredzes dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, kā arī atrast darbu un saglabāt to.

4.4

Atbalsts bērnu aprūpes jomā apliecina, ka ar mērķtiecīgiem ieguldījumiem sociālā un sabiedriskā progresa sasniegšanā var veicināt arī konkurētspēju. Apjomīgāki ieguldījumi bērnu aprūpē un plašākos sociālajos pakalpojumos (vecu cilvēku kopšana, izglītība, aprūpe, pakalpojumi cilvēkiem ar invaliditāti, aprūpes mājokļi ar nepieciešamajiem pakalpojumiem u.c.) gan uzlabo dzīves kvalitāti konkrētā vietā, gan arī būtiski veicina sieviešu un no darba tirgus visvairāk atstumto personu, piemēram, cilvēku ar invaliditāti, plašāku nodarbinātību un palīdz samazināt publiskos izdevumus vidējā termiņā un ilgtermiņā. Komisija jau atzinusi, ka ir svarīgi nodrošināt, lai šādi ieguldījumi būtu mērķtiecīgi pielāgoti konkrētas personas un nevis veselas personu grupas īpašajām vajadzībām, lai tādējādi piedāvātu individuālu atbalstu un panāktu iespējami labākus rezultātus (6). EESK turklāt uzskata, ka neatkarīgi no konkrētās personas vecuma ir vajadzīga visdažādāko sociālo problēmu profilakse. Līdz ar to profilaksei jābūt sociālās politikas visaptverošai pieejai, kuras adresāti ir visas sabiedrības grupas, sākot jau ar bērniem.

4.5

Darba tirgum ir izšķiroša nozīme demogrāfisko pārmaiņu pārvarēšanā un publisko budžetu ilgtspējīgā konsolidācijā. Tāpēc atzinīgi vērtējama ir Komisijas prasība panākt plašāku nodarbinātību, šim mērķim izmantojot arī aktīvu darba tirgus politiku un ciešāku sociālo iekļaušanu. Efektīvāk izmantojot šā brīža nodarbinātības potenciālu, attiecību starp sociālo iemaksu veicējiem, no vienas puses, un pabalstu saņēmējiem, no otras puses, kopumā varētu saglabāt pašreizējā līmenī, lai arī vecāku cilvēku īpatsvars būtiski pieaug (7). EESK tomēr atkārto savu nostāju, ka sociālajiem ieguldījumiem jāaptver arī tās sabiedrības grupas, kuru iespējas saņemt sociālo atbalstu nav atkarīgas no aktīvas līdzdalības nodarbinātības pasākumos.

4.6

Turklāt, veicot sociālos ieguldījumus un īstenojot efektīvāku sociālo politiku, stāvokļa uzlabošanos var panākt ne tikai nodarbinātības politikas jomā. Dalībvalstu sociālās iekļaušanas politikas mērķtiecīga īstenošana un neatlaidīga cīņa ar nabadzību nodrošina visai sabiedrībai svarīgus ieguvumus un sekmē sociālo saskaņu un sabiedrības kohēziju.

4.7

Paziņojumā iezīmētā pieejas maiņa ir būtiski svarīga arī no publiskā budžeta ilgtspējīgas konsolidācijas viedokļa. Iekļaujošas izaugsmes veicināšana un nodarbinātības līmeņa būtiska paaugstināšana līdz 2020. gadam var palīdzēt ES 27 dalībvalstu budžetos papildus ietaupīt līdz pat 1 000 miljardiem euro  (8).

4.8

Lai panāktu paziņojumā minēto prioritāšu maiņu un to iekļaušanu “Eiropas pusgada” iniciatīvā, vēl jārod atbildes uz svarīgiem jautājumiem. EESK atzinīgi vērtē efektīvāku uzraudzību, taču apzinās, ka gada izaugsmes pētījumā (2013) iekļautas jau pagājušā gada prioritātes. EESK uzskata, ka sociālajiem ieguldījumiem vairāk uzmanības būtu jāvelta konkrētām valstīm paredzētajos ieteikumos, kas attiecas uz otro pusgadu. Sociālie ieguldījumi katrā ziņā būtu jāņem vērā nākamā gada izaugsmes pētījumā (2014), savukārt sociālās problēmas būtu jāiekļauj nākamajā “Eiropas pusgada” iniciatīvā. “Eiropas pusgada” īstenošanas laikā arī nepārprotami jānorāda, ka apjomīgāki sociālie ieguldījumi ir apvienojami ar “diferencētu un izaugsmi veicinošu” budžeta konsolidāciju.

4.9

Savukārt par plašākiem sociālajiem ieguldījumiem un nodokļu sistēmas strukturālām izmaiņām paustais viedoklis cerības neattaisno; nodarbinātības paketē iekļautās ieceres tomēr ir progresīvākas, jo līdzās nodarbinātības šķēršļu mazināšanai Komisija ierosinājusi arī lielākus nodokļus īpašumam. Taču sekmīgi īstenot sociālo ieguldījumu paketē paredzēto pieejas maiņu izdosies tikai tad, ja būs pieejams tam vajadzīgais finansējums.

4.10

Joprojām nav rastas daudzas atbildes uz sociālo ieguldījumu paketes finansējuma jautājumiem. Eiropas strukturālo un ieguldījumu fondu (ESIF), sevišķi ESF, efektīvāka izmantošana var būt svarīgs finansēšanas instruments, tomēr ar to nekādā gadījumā nebūs pietiekami, lai īstenotu iecerēto politiskā virziena maiņu. EESK atkārto aicinājumu ne tikai paaugstināt publisko izdevumu efektivitāti un plānot tos mērķtiecīgāk, bet norāda arī, ka publiskajos budžetos noteikti jāiekļauj jauni ienākumu avoti. Šajā procesā jāapsver arī dažādas ienākumiem un īpašumam piemērojamas nodevas (9). Vienlaikus arī efektīvāk jāizmanto jau pieejamie resursi.

4.11

EESK norāda, ka sociālo ieguldījumu mērķus var sasniegt arī, izmainot un uzlabojot konkrētas rīcībpolitikas tajās jomās, kurās tās izrādījušās neefektīvas. Lai to panāktu, ne vienmēr vajadzīgi papildu ieguldījumi. EESK aicina Komisiju sniegt informāciju un izskaidrot tādas jaunas rīcībpolitikas sociālajā jomā, kuras ir piemērotākas gala patērētājam un kuru īstenošanas izmaksas ir līdzīgas vai zemākas par iepriekšējo rīcībpolitiku izmaksām.

4.12

EESK jau ilgāku laiku atkārtoti aicinājusi pievērst uzmanību ne tikai izdevumiem, bet arī palielināt publiskos ieņēmumus, piemēram, paplašināt nodokļu aprēķināšanas bāzi, piemērot finanšu darījumu nodokli, ierobežot nodokļu oāžu darbību, apturēt nodokļu pazemināšanas sacensību un īstenot pasākumus izvairīšanās no nodokļu samaksas apkarošanai (10). EESK šo aicinājumu sevišķi uzsver, ņemot vērā sociālo ieguldījumu paketi un ar to saistītos problēmjautājumus, un vēlreiz īpaši norāda uz vajadzību īstenot Eiropas ekonomikas atveseļošanas un ieguldījumu plānu, tam atvēlot 2% no IKP (11). Šajā dokumentā izskatāmajā paketē paredzēta vēlamā prioritāšu maiņa, taču tajā nav ietverti priekšlikumi par tādu sociālo ieguldījumu paketi, kas nepaliktu tikai nodomu deklarācija, bet kļūtu par patiešām īstenojamu politiskā kursa maiņu.

4.13

EESK stingri atbalsta aicinājumu dalībvalstīm plašāk iesaistīt sociālos partnerus un organizētu pilsonisko sabiedrību, taču Komisijai būtu steidzami jāiesniedz arī konkrēti priekšlikumi minēto partneru ciešākai un nepārtrauktai dalībai “Eiropas pusgada” koordinēšanas pasākumos. Tas nozīmē, ka prioritāras jomas ir arī sociālie ieguldījumi un aktīvas iekļaušanas pasākumi. Šādai iekļaušanai jābūt visaptverošai un tai jābūt iespējai aktīvi ietekmēt politikas veidošanas procesu.