19.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 271/70

1.1

EESK atzinīgi vērtē pašreizējā rīcības plāna galvenos virzienus attiecībā uz korporatīvo vadību.

1.2

EESK brīdina par risku palielināt ar atbilstību saistītās noteikumu piemērošanas izmaksas biržas sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem un atgādina, ka uzņēmumiem būtiski svarīgs ir atklāts finanšu tirgus. Pietiekams līdzsvars starp tiesību aktiem un “maigiem” tiesiskajiem standartiem — ieteikumiem un vadības kodeksiem — būs atkarīgs no katras minētās iniciatīvas īstenošanas apstākļiem.

1.3

Jo īpaši attiecībā uz novatorisko pasākumu, kas saistīts ar uzņēmumu pienākumu nodrošināt savas atalgojuma politikas pārredzamību, EESK sagaida, ka Komisija noteiks saprātīgas prasības, lai darbības izmaksu pieauguma dēļ neapdraudētu uzņēmumu attīstību. EESK vērš uzmanību uz to, ka jaunajos noteikumos ir jātiecas saglabāt “uzņēmējdarbības noslēpumu”.

1.4

Attiecībā uz galveno aspektu, kas saistīts ar ideju par akcionāru balsojumu par atalgojuma politiku, EESK uzskata, ka centieni panākt saskaņošanu Eiropā nevar pārsniegt konsultatīvu balsojumu, neapšaubot uzņēmējdarbības tiesību pamatus.

1.5

Paziņotā ietekmes novērtējuma ietvaros EESK aicina Komisiju rūpīgi pārbaudīt katras iniciatīvas pamatojumu attiecībā uz MVU.

1.6

EESK uzskata: lai turpmāk nodrošinātu efektīvu uzņēmuma darbību, jo īpaši krīzes laikā, papildus paziņotajām iniciatīvām būtu vērts uzsvērt vajadzību vairāk iesaistīt darbiniekus.

1.7

Turklāt EESK aicina pastiprināt administratoru apmācību un uzsver vajadzību veicināt šajā jomā izmantotās paraugprakses apmaiņu.

1.8

Attiecībā uz uzņēmējdarbības tiesībām EESK uzskata, ka ir nepieciešams pārvirzīt prioritātes uz Eiropas privātā uzņēmuma projektu, kā arī uz pasākumiem nolūkā atvieglot galvenā biroja atrašanās vietas maiņu ES. Gan vienā, gan otrā gadījumā darba ņēmēju līdzdalība ir jānodrošina un jāatbalsta, piemēram, pamatojoties uz īpašām konsultācijām ar sociālajiem partneriem, kas ir paredzēta ES līgumos.

1.9

EESK neatbalsta priekšlikumu atzīt “grupas interešu” jēdzienu, kas varētu apdraudēt juridisko personu neatkarības principu, jo īpaši attiecībā uz tām juridiskajām personām, kas ir uzņēmumu grupā un ir reģistrētas ārpus Eiropas Savienības. EESK turklāt pauž bažas par uzskatu, ka grupas intereses ir prioritāras attiecībā pret filiāles interesēm, kuras šādi varētu tikt upurētas.

2.1

Saskaņā ar paziņojumu “Eiropa 2020”, kurā pausts aicinājums uzlabot Eiropas uzņēmējdarbības vidi, Komisija pašreizējā rīcības plānā ierosina iniciatīvas, lai stiprinātu ES korporatīvās vadības pamatus atbilstoši šādiem galvenajiem principiem:

2.2

Vienlaikus uzņēmējdarbības tiesību jomā ir paziņotas arī dažādas iniciatīvas, kuras papildus biržas sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem pēc definīcijas attiecas uz visām akciju sabiedrībām: pārrobežu darbību atvieglošana (pārrobežu apvienošana un sadalīšana, galvenā biroja atrašanās vietas maiņa); izpēte par turpmāko darbu saistībā ar Eiropas privātā uzņēmuma (EPU) statūtu priekšlikumu; informācijas kampaņa par Eiropas uzņēmējsabiedrības (EUS) un Eiropas kooperatīvās sabiedrības (EKS) statūtiem; uzņēmumu grupām pielāgoti pasākumi (tostarp “grupas interešu” jēdziena atzīšana); Eiropas uzņēmējdarbības tiesību kodifikācija. Par visām minētajām iniciatīvām tiks veikts ex-ante ietekmes novērtējums, un tās varēs attiecīgi grozīt.

3.6.1

EESK jau iepriekš ir norādījusi, ka korporatīvās vadības mērķis ir nodrošināt uzņēmuma pastāvēšanu un izaugsmi (4), radot dažādu dalībnieku savstarpējas uzticēšanās apstākļus (5). Tāpat kā Eiropas uzņēmējdarbības tiesībās, vadības iniciatīvu uzdevums ir sekmēt uzņēmumu darbību un to konkurētspēju.

3.6.2

Tā kā samazinās biržas sarakstā iekļauto uzņēmumu skaits un pieaug no saraksta izslēgto uzņēmumu skaits, EESK atgādina, ka piekļuve finanšu tirgum ir ļoti svarīga uzņēmumiem, īpaši MVU. Finansēšanas problēmas, kas šobrīd radušās daudziem uzņēmumiem, būtiski kavē to attīstību. Lai nodrošinātu atvērtu finanšu tirgu, EESK uzskata, ka ir svarīgi nepastiprināt jau tā stingros noteikumus, kas saistīti ar korporatīvo vadību biržas sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem, tostarp MVU, jo tas vēl vairāk apgrūtinātu šo uzņēmumu iekļaušanu biržas sarakstā. EESK arī norāda, ka konkurences aspektā var palielināties asimetrija starp biržas sarakstā iekļautajiem un tajā neiekļautajiem uzņēmumiem, jo neiekļautajiem uzņēmumiem nav saistošas pārredzamības prasības, kas jāievēro sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem, turklāt sarakstā neiekļautie uzņēmumi gūst tiešu labumu no informācijas, ko izplata sarakstā iekļautie uzņēmumi.

3.6.3

EESK pauž nožēlu, ka Komisijas apņemšanās ņemt vērā MVU īpatnības ne tikai attiecībā uz lielumu, bet arī akcionāru struktūru, ir izklāstīta ļoti vispārīgi un nav konkrēti pielāgota un iekļauta katrā ierosinātajā iniciatīvā.

3.6.4

EESK šajā nolūkā uzsver nepieciešamību mainīt Eiropas MVU definīciju, lai labāk ņemtu vērā mazo un vidējo uzņēmumu raksturīgās iezīmes.

3.6.5

EESK iesaka normatīvas pieejas vietā pēc iespējas izmantot pieeju, kas vērsta uz principu noteikšanu, par kuru pielāgošanu attiecīgās dalībvalsts apstākļiem būtu atbildīgas dalībvalstis. Komisija jau 2003. gadā (6) uzsvēra, ka valstu kodeksu saskaņošana korporatīvās vadības jomā ir veiksmīga. EESK ar gandarījumu atzīmē, ka izskatāmā rīcības plāna galvenajos aspektos, jo īpaši attiecībā uz paskaidrojumu uzlabošanu, kas jāsniedz uzņēmumiem, kuri atkāpjas no kodeksu noteikumiem, Komisija ir piemērojusi šādu pieeju.

3.6.6

Attiecībā uz vispārējo pārredzamības mērķi EESK atbalsta Komisijas iniciatīvas, lai atsevišķās dalībvalstīs spēkā esošos noteikumus piemērotu visā ES, piemēram, noteikumus, kas veicina uzņēmumu veiksmīgu darbību ilgtermiņā. EESK uzskata, ka galvenā problēma ir rast līdzsvaru starp leģitīmajām pārredzamības prasībām un prasību nekavēt uzņēmumu izaugsmi ar administratīvām papildu izmaksām un sensitīvas informācijas izplatīšanu konkurentiem.

3.6.7

Atzīstot, ka vārdkopā “ievērot vai paskaidrot” ietvertā prasība ir vadības principu pamatā, EESK atbalsta secinājumu, ka ir stingrāk jāīsteno šī prasība. EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu šajā jomā.

3.6.8

EESK ņem vērā Komisijas apņemšanos stiprināt akcionāru nozīmi, lai rastu apmierinošu līdzsvaru starp dažādām pilnvarām. EESK atzinīgi vērtē to, ka tiesības, kas nodrošinātu akcionāriem lielāku iesaistīšanos, saistītas arī ar pienākumiem, kuri viņiem būs jāpilda.

3.6.9

Uzskatot, ka šajā nolūkā ir jāveicina akcionāru un emitentu dialogs, EESK īpašu nozīmi piešķir iniciatīvai, kuras mērķis ir atbalstīt uzņēmumu zināšanas par saviem akcionāriem, kuri ir nepieciešamais priekšnoteikums. Jaunajā ES instrumentā šajā jomā būs jāņem vērā atšķirības tiesību aktos personas datu aizsardzības jomā.

3.6.10

EESK atbalsta arī priekšlikumu noteikt institucionālajiem ieguldītājiem obligātu pienākumu paziņot par balsošanas un saistību politiku, tostarp ieguldījumu plānus uzņēmumos, kuru akcijas tie iegādājas.

3.6.11

Attiecībā uz tādu svarīgu aspektu kā ideju par akcionāru balsojumu par atalgojuma politiku un ziņojumu par atalgojumiem EESK uzskata, ka saskaņošanu ES līmenī var veikt vienīgi attiecībā uz konsultatīvu balsojumu.

3.7.1

EESK nepiekrīt Komisijas ierosināto iniciatīvu prioritārajai secībai.

3.7.2

Atšķirībā no Komisijas EESK uzskata, ka ir svarīgi turpināt darbu pie EPU projekta un mēģināt rast risinājumu, kurš balstītos uz konsensu.

3.7.3.

EESK uzskata, ka vienlīdz svarīgi ir arī vienkāršot galvenā biroja pārvietošanu ES robežās un ka iniciatīvai šajā jomā, ko EESK aicina pieņemt, arī turpmāk jānodrošina un jāatbalsta darbinieku aktīvas iesaistīšanas nosacījumi.

4.1.1

EESK atzīst, ka uzņēmumiem jāuzlabo to paskaidrojumu kvalitāti, kas tiem ir jāsniedz, atkāpjoties no vadības kodeksiem. Dažkārt šie paskaidrojumi nav nekas cits kā retorika, taču tiem, tieši otrādi, vajadzētu būt konkrētiem, vajadzības gadījumā norādot izmantoto aizstājošo risinājumu.

4.1.2

EESK ar gandarījumu atzīmē, ka Komisija ļauj dalībvalstīm un valstu kodeksiem precizēt noteikumus, ar kuriem iespējams uzlabot paziņojumus par vadības praksi.

4.1.3

Kā EESK to jau uzsvērusi iepriekš (7), uzņēmumu sniegto paskaidrojumu laba kvalitāte ir pašu uzņēmumu interesēs, jo nepietiekamu paskaidrojumu gadījumā uzņēmumam piemēro tirgus sankcijas.

4.1.4

Ja Komisija vēlētos kontrolēt vai pat sertificēt tirgiem nodotās ar vadību saistītās informācijas kvalitāti, EESK vēlas precizēt, ka tā neatbalsta saistošus noteikumus šajā jomā. Turklāt EESK norāda uz tehniskajām grūtībām, ko radītu šāds plāns, kura īstenošanas vajadzībām (līdzīgi kā direktīvas par obligāto revīziju, ar ko izveido revīzijas komiteju, vajadzībām) ES līmenī būtu jānosaka vienotus kritērijus, kurus piemēro visiem uzņēmumiem.

4.1.5

Pasākums, kas administratīvo izmaksu jomā visvairāk var apgrūtināt uzņēmumu, ir saistīts ar pārredzamības prasībām attiecībā uz atalgojuma politiku un sīkāku informāciju par administratoru individuālo atalgojumu, uz kuriem pagaidām attiecas dažādi ieteikumi un valstu vadības kodeksi un kuriem Komisija savā rīcības plānā ir paredzējusi saistošu instrumentu ES līmenī. EESK šādu pasākumu varētu atbalstīt tikai gadījumā, ja tā konkrētā ieviešana ievērojami nepalielinātu uzņēmumu regulatīvās izmaksas, kuras ir rūpīgi jāizvērtē, veicot iepriekšēju ietekmes novērtējumu. EESK arī brīdina par risku, ka sakarā ar izpilddirektoru atalgojuma mainīgās daļas kritēriju izpaušanu tiek apdraudēts “uzņēmējdarbības noslēpums”. Savukārt attiecībā uz piešķiramo summu apmēru EESK uzsver, ka ir svarīgi sniegt akcionāriem skaidru un izsmeļošu informāciju par minēto summu aprēķinu un noteikšanas kritērijiem.

4.1.6

Viens no aspektiem, kas EESK skatījumā rada visvairāk sarežģījumu, saistīts ar akcionāru balsošanas tiesībām par atalgojuma politiku un ziņojumu par atalgojumiem; EESK aicina pievērst īpašu uzmanību šīs politikas nosacījumiem. EESK konstatē, ka Komisija šajā jautājumā nepauž skaidru nostāju un neprecizē, vai šāds balsojums ir konsultatīvs vai saistošs.

4.1.7

Papildus ar ieviešanu saistītajām tiesiskajām un tehniskajām grūtībām saistošs balsojums nozīmētu valdes pilnvaru nodošanu akcionāriem. EESK nevar atbalstīt šādu pārvirzi, kas būtiski mainītu uzņēmējdarbības tiesības, pat ja katrai dalībvalstij EESK skatījumā jāvar lemt par balsojuma konsultatīvo vai saistošo raksturu.

4.1.8

EESK jau paudusi savu nostāju šajā jautājumā, atbalstot apstiprinājuma balsojumu un precizējot, ka rezolūcija par atalgojuma politiku, ko akcionāriem ierosina akcionāru pilnsapulcē, ir iepriekš jāapspriež un jāpieņem valdei kopumā, kā tas jau notiek Vācijā (8).

4.1.9

Attiecībā uz izpilddirektoru atalgojuma mainīgo daļu EESK vēlas atgādināt, ka apstiprināšanai, ko akcionāri veic pilnsapulcē, ir jāattiecas uz sistēmu un piemērotajiem noteikumiem (iepriekš noteikti un izmērāmi darbības kritēriji), kā arī uz pašu summu, ko izmaksā saskaņā ar šiem noteikumiem (9).

4.1.10

Attiecībā uz balsošanas padomdevēju darbību EESK atzīst, ka nepieciešami stingrāki noteikumi. EESK iesaka izvirzīt tiem šādas prasības: atklāt savu balsošanas politiku (pamatojot savus ieteikumus); izplatīt novērtējuma ziņojuma projektu uzņēmumam pirms nodot to ieguldītājiem (lai uzņēmums varētu izteikt savas piezīmes); norādīt interešu konfliktus, kas varētu ietekmēt viņu darbības, jo īpaši attiecībā uz viņu iespējamo saikni ar uzņēmumu un tā akcionāriem, un minēt pasākumus, ko viņi īsteno, lai šādus konfliktus novērstu.

4.2.1

EESK uzskata, ka ir svarīgi turpināt EPU projektu, kura īstenošanai jāatbilst Līguma noteikumiem un arī pieņemtajām uzņēmējdarbības tiesībām. Papildus valstu tiesību aktu saskaņošanai tāds vienots instruments kā EPU, pēc Komitejas domām, varētu nodrošināt nozīmīgu sviras efektu MVU pārrobežu darbībai. Aktīva darba ņēmēju iesaistīšana EPU saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem, kas ir spēkā attiecībā uz EUS un EKS, ir prasība, kuru EESK skatījumā nevar apšaubīt, neietekmējot projektu, un ir būtisks nosacījums, lai panāktu vienošanos, ko EESK aicina rast šajā saistībā.

4.2.2

Līdzīgi arī jautājumā par ES noteikumiem, kas jāievieš, lai atvieglotu galvenā biroja maiņu dalībvalstu robežās, EESK vēlētos vairāk noteiktības no Komisijas puses, kas pati atzīst, ka šāda vajadzība attiecīgajā jomā ir. Arī iniciatīvai, ko EESK aicina īstenot, ir jāturpina nodrošināt un atbalstīt darba ņēmēju iesaistīšanas nosacījumi. Darba ņēmēji ir jāinformē un ar viņiem jākonsultējas par ierosināto maiņu saskaņā ar Direktīvas 2002/14/EK 4. pantu un direktīvu par ES uzņēmumu padomēm.

4.2.3

EESK turpretī ļoti atturīgi vērtē jebkādas Kopienas iniciatīvas, kas vērstas uz “grupas interešu” jēdziena atzīšanu; šī atzīšana noteikti apdraudētu juridisko personu neatkarības principu, jo īpaši attiecībā uz juridiskajām personām, kas ir uzņēmumu grupā un ir reģistrētas ārpus ES robežām. Neraugoties uz Komisijas piesardzīgo un atturīgo nostāju, Komiteja pauž bažas par uzskatu, ka grupas intereses ir prioritāras attiecībā pret filiāles interesēm, kuras šādi varētu tikt apdraudētas. Jebkurā gadījumā, ja Komisija tomēr vēlētos saglabāt šo nostāju, vispirms būtu jāizstrādā kopēja tiesiskā “uzņēmumu grupas” jēdziena definīcija Eiropas līmenī; tas ir īpaši delikāts un sarežģīts uzdevums, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgo nostāju šajā jautājumā.

4.2.4

Ņemot vērā rīcības plāna vērienīgumu, EESK neuzskata par prioritāru līdz gada beigām īstenot ES uzņēmējdarbības tiesību kodifikāciju, kas pēc savas būtības ir ļoti laikietilpīgs uzdevums.

4.2.5

Turklāt EESK apšauba, ka kodifikāciju varēs veikt atbilstīgi spēkā esošajām tiesību normām, jo īpaši tādēļ, ka Komisija vēlas mazināt direktīvu tiesiskās nepilnības un to iespējamu pārklāšanos.

4.2.6

Visbeidzot, EESK norāda uz sarežģījumiem, ko radītu šāds uzdevums, ņemot vērā, ka attiecīgās direktīvas, kurās iekļautas izvēles iespējas, vairumā gadījumu jau ir transponētas valstu tiesību aktos.