19.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 271/111

1.1.

EESK atzinīgi vērtē tiesību aktu kopumu “Nepiesārņojoša enerģija transportam” (1) un tā mērķi radīt priekšnosacījumus nepiesārņojošu piedziņas tehnoloģiju, kas izmanto videi nekaitīgus enerģijas avotus, nonākšanai plaša patēriņa tirgū.

1.2.

EESK atzinīgi vērtē izvēlēto risinājumu attīstīt tirgu un, ievērojot vienotus standartus, nodrošināt elektrouzlādes/uzpildes infrastruktūras pārklājuma minimumu, lai panāktu patērētāju uzticēšanos un nodrošinātu pārrobežu mobilitāti.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē arī to, ka patērētāju informēšanai un patērētāju uzticībai priekšlikumā pievērsts daudz uzmanības, cerot, ka tādā veidā varēs attīstīt plaša patēriņa tirgu, kas ir būtisks priekšnosacījums, lai par pieņemamu cenu varētu iegādāties transportlīdzekļus ar alternatīvām piedziņas sistēmām.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē ieceri, ka jaunās tirgus iespējas un uzlabotā Eiropas rūpniecības konkurētspēja, ko nodrošinās alternatīvo degvielu un to infrastruktūras attīstība, sekmēs izaugsmi un nodarbinātību.

1.5.

Nepiesārņojošu degvielu stratēģijas īstenošanā nevajadzētu aprobežoties tikai ar dažām jau atzītām degvielām, bet ar to būtu arī jārisina ilgtermiņa jautājumi, kas saistīti ar citiem nepiesārņojošiem enerģijas avotiem, šā sektora ātru un plašu attīstību un nepieciešamību veicināt inovāciju un ieviešanu tirgū.

1.6.

EESK norāda uz apsvērumiem, kas minēti tās atzinumā par netiešām izmaiņām zemes izmantojumā (ILUC) un biodegvielām (TEN/502 - CES2363-2012), it īpaši uz tā 1.9.–1.12. punktu, kuri atspoguļo šo ilgākā laikā risināmo jautājumu sarežģītību un pastāvīgas un atkārtotas novērtēšanas nepieciešamību.

1.7.

EESK tāpēc uzskata, ka priekšlikumā būtu precīzāk jānorāda, kā tiks sasniegti paziņojumā izvirzītie ilgtermiņa stratēģiskie mērķi. Piemēram, valstu politikas regulējumā, kas attiecas uz nepiesārņojošām degvielām un to infrastruktūru un kas dalībvalstīm saskaņā ar priekšlikumu būs jāizveido, būtu jāmin visi tie enerģijas avoti (piemēram, biodegvielas), kuri paziņojumā raksturoti kā nozīmīgi.

1.8.

Tāpēc ar priekšlikumu ES līmenī būtu jānosaka, kādu degvielu izmantošana ir no ekonomikas un vides viedokļa vispiemērotākā, lai, koordinējot valstu politiku, varētu veicināt attīstību un izplatību tirgū. Šajā sakarā būtu jāpārskata priekšlikuma 3., 8. un 10. pants, kā arī I pielikums.

1.9.

EESK pauž šaubas par to, ka elektrotransportlīdzekļiem paredzēto publisko uzlādes infrastruktūru var izveidot, nepiešķirot publisko finansējumu, vismaz darbības sākuma posmā, līdz elektrotransportlīdzekļu skaits būs tik liels, ka ieguldījumus var atbilstoši finansēt no iekasētās maksas par uzlādi.

1.10.

EESK uzsver, ka jānodrošina vienmērīga un stabila pāreja uz jaunu enerģijas veidu izmantošanu un noteikti nedrīkst aizmirst par iespējām uzlabot fosilo degvielu ekoloģiskos raksturlielumus.

1.11.

EESK pauž bažas, ka varētu apstāties jaunu un ilgtspējīgāku dažādiem transporta veidiem un patērētāju grupām paredzētu tehnisko risinājumu izstrāde. Kā vienu no piemēriem var minēt to, ka pašlaik tiek īpaši veicināta sašķidrinātas dabasgāzes izmantošana kuģniecībā, neraugoties uz to, ka tiek izstrādāti citi jauni un lētāki risinājumi. Tāpat ir jau izstrādāti patērētāju vajadzībām piemēroti piedziņas risinājumi kravas automobiļiem, autobusiem un divriteņu transportlīdzekļiem.

2.1.

Eiropas gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvu “Resursu ziņā efektīva Eiropa” un “Inovācijas savienība” mērķis ir risināt problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, enerģijas un resursu nepietiekamību, konkurētspējas uzlabošanu un energoapgādes drošības palielināšanu, efektīvāk izmantojot resursus un enerģiju. Saistībā ar transporta jomu jānorāda, ka Baltajā grāmatā “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” ierosināts novērst transporta nozares atkarību no naftas un izvirzīts mērķis līdz 2050. gadam par 60 % samazināt transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu. Izvirzot desmit mērķus, lai izveidotu konkurētspējīgu un resursu izmantošanas ziņā efektīvu transporta sistēmu, Baltajā grāmatā norādīts, ka jāizstrādā un jāievieš jaunas un ilgtspējīgas degvielas un piedziņas sistēmas. Baltajā grāmatā iekļautajā iniciatīvu sarakstā minētā 24. iniciatīva “Transporta ceļvedis” un 26. iniciatīva “Reglamentējoši noteikumi par inovatīvu transportu” veltīta šo mērķu sasniegšanai. Paziņojumā un priekšlikumā direktīvai paredzēts šos jautājumus atrisināt pilnībā vai daļēji.

2.2.

Vairākos atzinumos EESK rosinājusi Komisiju nākt klajā ar iniciatīvu veicināt alternatīvo degvielu izmantošanu un ar tām saistītās infrastruktūras izveidi. Jāmin šādi atzinumi:

2.3.

Komisijas iesniegto dokumentu kopumu veido šādas daļas:

2.4.

Paziņojumā minētas tādas degvielas kā dabasgāze, tostarp biometāns (LNG, saspiestā dabasgāze (CNG), no gāzes sintezēta šķidrā degviela (GTL)), elektroenerģija, biodegvielas (šķidrās) un ūdeņradis, un tām ir dažādi raksturlielumi un izmantošanas iespējas. Paziņojumā izklāstīta stratēģija attiecībā uz visiem transporta veidiem. Stratēģijas mērķis ir izveidot ilgtermiņa politikas regulējumu, lai tehnoloģiju attīstību un ieguldījumus orientētu uz alternatīvo degvielu ieviešanu, tādā veidā cenšoties mazināt atkarību no naftas, palielināt energoapgādes drošību un ierobežot emisijas. Stratēģijā paredzēts īstenot pasākumus četrās jomās:

2.5.

Priekšlikuma galvenie mērķis ir sekmēt alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidi, kopējo tehnisko specifikāciju izstrādi un patērētāju informēšanu. Taču tajā arī noteikts, ka katrai dalībvalstij jāizveido valsts politikas regulējums alternatīvo degvielu tirgus un to infrastruktūras attīstībai. Minētajā regulējumā ir jāparedz prasība sniegt informāciju, politiski un reglamentējoši pasākumi, lai atbalstītu infrastruktūras attīstīšanu, atbalsta pasākumi, pētniecība un mērķu izvirzīšana, kā arī sadarbība ar citām dalībvalstīm, lai a) nodrošinātu infrastruktūras starptautisku saskaņotību un b) nodrošinātu, ka šādi transportlīdzekļi var pārvietoties pa visu Eiropas Savienību.

2.6.

Vienlaikus ar paziņojumu un priekšlikumu Komisija publicēja arī darba dokumentu, kurā izklāstīts rīcības plāns, lai izveidotu visaptverošu ES sistēmu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) izmantošanai kuģniecībā. Komisija sadarbībā ar Eiropas Jūras drošības aģentūru plāno līdz 2014. gada beigām ierosināt noteikumu, standartu un pamatnostādņu kopumu, kas būs visaptverošs un attieksies uz LNG nodrošināšanu, uzglabāšanu un izmantošanu kuģniecībā.

3.1.

Kā iepriekš minēts, EESK vairākkārt analizējusi jautājumus, kas saistīti ar alternatīvo degvielu nodrošināšanu transportam un nepieciešamību steidzami izveidot atbilstošu infrastruktūru, lai radītu efektīvu uzpildes vai uzlādes sistēmu, kas veicina pārrobežu mobilitāti. Komiteja arī uzsvērusi, ka jāveic vēl citi pasākumi, lai veicinātu elektrotransportlīdzekļu izplatību tirgū un piešķirtu dalībvalstīm pietiekami plašas tiesības īstenot šo politiku patstāvīgi. Tāpēc minēto iniciatīvu EESK vērtē atzinīgi.

3.2.

EESK atbalsta paziņojumā izklāstīto un ar priekšlikumu ieviesto risinājumu, proti, izvirzīto prasību, ka dalībvalstīm jāizveido valsts politikas regulējums attiecībā uz alternatīvo degvielu tirgus attīstību, šiem regulējumiem jāatbilst noteiktām obligātām prasībām un par tiem būs jāziņo Komisijai, kas tos novērtēs.

3.3.

EESK īpaši atzinīgi vērtē ieceri izveidot uzpildes/uzlādes infrastruktūru, lai veicinātu tādu automobiļu un kuģu izplatību tirgū, kas izmanto alternatīvās degvielas. Šķiet, ir panākta vispārēja vienošanās, ka šādi pasākumi ir ļoti svarīgi, lai vairotu patērētāju uzticēšanos alternatīvajām degvielām, un uzticēšanās ir būtisks faktors, kas ietekmē izplatību tirgū.

3.4.

EESK atzinīgi vērtē arī to, ka Eiropas Savienībā tiks noteikti tehniskie standarti attiecībā uz uzpildes/uzlādes infrastruktūru. Šis pasākums ir būtisks faktors, lai vairotu uzticēšanos alternatīvajām degvielām kā dzīvotspējīgai alternatīvai, ko izmantot pārrobežu transportā. EESK pauž cerību, ka Komisija izmantos tai priekšlikumā piešķirtās pilnvaras pieņemt deleģētos tiesību aktus, lai atjauninātu tehniskās specifikācijas un tādā veidā nodrošinātu to pastāvīgu atbilstību specifikācijām, kuras ir spēkā pasaules tirgū.

3.5.

EESK atzīmē: priekšlikumā noteikts, ka dalībvalstīm jāpieņem valsts politikas regulējums attiecībā uz alternatīvajām degvielām. Priekšlikuma 3. panta 3. punkts tomēr pieļauj, ka dalībvalstis var degvielas arī neiekļaut minētajā regulējumā, un 4.–6. pantā izvirzītās prasības, kas attiecas uz infrastruktūru, aptver vienīgi elektroenerģijas, ūdeņraža un dabas gāzes nodrošinājumu. Taču 7. pantā izvirzītās patērētāju informēšanas prasības attiecas uz visām alternatīvajām degvielām, kas pieejamas tirgū. Paziņojums arī liecina, ka it īpaši tā dēvētās uzlabotās biodegvielas — vismaz pagaidām tā ir paredzēts — turpmāk būs nozīmīgs elements dažādu enerģijas avotu kopumā, un jāievēro arī tas, ka būs paredzēts, cik lielam obligāti jābūt biodegvielu īpatsvaram dažādu enerģijas avotu kopumā. EESK tāpēc uzskata, ka tiesību akta priekšlikuma 3. pantā būtu jānorāda būtiskākās alternatīvās degvielas, kas jāiekļauj valstu politikas regulējumā.

3.6.

Priekšlikuma 3. pantā paredzēts, ka dalībvalstīm jānovērtē alternatīvo degvielu infrastruktūras pārklājuma pārrobežu nepārtrauktība. Minētajā pantā arī noteikts, ka veicot apspriešanos vai izmantojot vienotus politiskos regulējumus, dalībvalstis sadarbojas, lai nodrošinātu, ka pasākumi, kas vajadzīgi direktīvas īstenošanai, ir saskaņoti un koordinēti. Vienīgais līdzeklis, kā nodrošināt šīs būtiskās prasības atbilstošu ievērošanu, ir 3. panta 5. un 6. punktā izveidotais ziņošanas un novērtēšanas mehānisms. EESK nav pārliecināta, ka tas būs pietiekami, un uzskata, ka būtu lietderīgi paredzēt pastāvīgu koordināciju, kas būtu līdzīga tai, ko saskaņā ar Eiropas transporta tīkla pamatnostādnēm veic noteiktu Eiropas transporta tīkla projektu koordinatori.

3.7.

Paziņojumā izteikts pieņēmums, ka tiešs publiskais finansējums alternatīvo degvielu infrastruktūrai nebūs vajadzīgs un infrastruktūru var izveidot, izmantojot tikai tādus politikas instrumentus kā būvniecības atļaujas, koncesijas, regulējums iepirkuma jomā, noteikumi par uzlādes punktu pieejamību un uzlādi, kā arī nefinanšu stimulus. EESK uzskata, ka šis risinājums būs piemērots, lai izveidotu privātas elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas, bet tā šaubās, vai šis risinājums būs piemērots, lai izveidotu publiskās elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas, jo visiem zināms, ka to darbība nekad neatmaksāsies, un tādēļ publiskais finansējums ir vienīgais reālais risinājums, vismaz darbības uzsākšanas posmā. (Skatīt piemēram Vācijas Transporta ministrijas 2012. gada jūlijā sagatavotā ziņojuma “Fortschrittsbericht der Nationalen Plattform Elektromobilität (Dritter Bericht)” 5.5. punktu.)

3.8.

Ievērojot ieguldījumu izmaksu līmeni un nedrošību tirgos, EESK uzskata, ka alternatīvo degvielu uzpildes/uzlādes infrastruktūrai kopumā ilgtermiņā būs vajadzīgs publiskais finansējums. EESK tāpēc uzskata, ka paziņojamā iekļautais šā jautājuma vērtējums būtu jāpārskata. Šīs finansējuma vajadzības ir analizētas nesen publicētajās Pamatnostādnēs par finanšu stimuliem nepiesārņojošu un energoefektīvu transportlīdzekļu izmantošanai (SWD (2013)27) un būtu arī jāņem vērā, nosakot prioritātes, piemēram, attiecībā uz Eiropas transporta tīkla projektu finansēšanu.

3.9.

EESK pauž šaubas arī par priekšlikuma II pielikumā minēto elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju skaitu, kas līdz 2020. gadam jāizveido katrā dalībvalstī. Piemēram, pielikumā paredzēts, ka Vācijā jāizveido 1 500 000 uzlādes staciju, tostarp 150 000 publisku uzlādes staciju. Šā atzinuma 3.7. punktā minētajā ziņojumā par Vācijas elektromobilitātes programmas īstenošanu prognozēts, ka gandrīz tam pašam automobiļu skaitam kopumā būs vajadzīgs mazāk nekā miljons staciju. Paredzēts, ka tostarp jāizveido 150 000 publisko staciju, taču prognozes par 50 % publisko staciju nav drošas. EESK tāpēc ierosina pārskatīt II pielikumā minētos mērķus un izveidot vienkāršu mehānismu II pielikumā minēto prognožu pārskatīšanai.

4.1.

EESK pauž šaubas par priekšlikuma 4. panta 4. punktā noteikto izmaksu efektivitātes kritēriju, kas attiecas uz aprīkojumu krasta elektroenerģijas nodrošināšanai. Nav skaidrs, kādiem efektivitātes kritērijiem izmaksām būs jāatbilst.

4.2.

EESK atzinīgi vērtē prasību visas publiskās uzlādes stacijas aprīkot ar viedo mēraparātu sistēmām. Tas atvieglos tādu funkciju turpmāko attīstību kā nepiesārņojošas elektroenerģijas izvēle uzlādei un transportlīdzekļu akumulatoros uzkrātās elektroenerģijas ievade tīklā lielākā noslogojuma laikā. EESK rosina apsvērt, vai šo prasību nevajadzētu attiecināt arī uz privātajiem uzlādes punktiem.

4.3.

EESK pauž šaubas, vai 4. panta 8. punkta noteikumi ir pietiekami, lai nodrošinātu elektrotransportlīdzekļu lietotājiem tiesības pārrobežu satiksmē iegādāties elektroenerģiju vienlaikus no dažādiem piegādātājiem (right of roaming). EESK uzskata, ka rūpīgi būtu jāapsver cits risinājums, proti, dalībvalstu pienākums par saprātīgu samaksu nodrošināt, ka visā Eiropas Savienībā var iegādāties elektroenerģiju vienlaikus no dažādiem piegādātājiem (right of roaming).

4.4.

Pēc priekšlikuma 6. panta 1. un 2. punkta salīdzināšanas ar 6. punktu un, ievērojot to, ka sēra emisiju kontroles zonās (SEKZ) no 2015. gada 1. janvāra spēkā būs noteikums, ka sēra saturs flotes degvielā nedrīkst pārsniegt 0,1 %, EESK pauž šaubas, vai priekšlikuma III pielikuma 3.1. punktā noteiktais termiņš “līdz 2014. gadam” pieņemt tehniskos standartus attiecībā uz LNG uzpildes punktiem patiešām būs pietiekams. Tas nozīmē, ka ļoti maz laika atvēlēts darba veikšanai, nemaz nerunājot par finansēšanas nosacījumu noteikšanu. EESK tāpēc ierosina veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka ostas, kuģu īpašnieki un kuģu operatori var laicīgi izmantot iespēju pielāgoties 0,1 % prasībai, kas attiecas LNG izmantošanu, un viņiem nebūtu jāsaskaras ar iespējamību pārkāpt ar Direktīvu 2012/33/ES grozītās Direktīvas 1999/32/ES 1. panta 4. punktu.

4.5.

EESK rosina, iespējams, priekšlikuma 3. pantā norādīt, ka jāmeklē piemēroti risinājumi, lai atbilstošu infrastruktūru nodrošinātu mazapdzīvotos apvidos, kur, nesaņemot publisku atbalstu, finansējumu būs grūti nodrošināt, arī pēc darbības uzsākšanas posma beigām.

4.6.

Kaut arī LNG var iegūt kā no fosiliem enerģijas avotiem, tā no neizsīkstošiem enerģijas avotiem, darba dokumentā (1. nodaļas pēdējā punktā) paredzēts, ka kuģniecībā izmantos no fosiliem enerģijas avotiem iegūtu LNG, kam gan ir ļoti labi ekoloģiskie rādītāji. EESK pauž cerību, ka tiks veicināta citu LNG veidu un citu piedziņas sistēmu izmantošana. Tā kā LNG, iespējams, ir tikai pagaidu risinājums, jājautā, vai priekšlikumā LNG izmantošanai nav veltīta pārāk liela uzmanība.