23.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 434/24

—

ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2012. gada 5. jūlija rezolūciju par cilvēktiesību veicināšanu, aizsardzību un izmantošanu internetā, kurā atzīta cilvēktiesību aizsardzības un brīva informācijas plūsmas tiešsaistē nozīme (1),

—

ņemot vērā ANO īpašā referenta Frank La Rue2011. gada 16. maija ziņojumu (A/HRC/17/27) un 2011. gada 10. augusta ziņojumu (A/66/290) par tiesību uz uzskatu un vārda brīvību veicināšanu un aizsardzību, kuros uzsvērta starptautisko cilvēktiesību normu un standartu piemērojamība attiecībā uz tiesībām uz uzskatu un vārda brīvību internetā, kas tiek uzskatīts par saziņas līdzekli,

—

ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2008. gada 28. marta rezolūciju (7/36), ar ko pilnvaro īpašo referentu tiesību uz uzskatu un vārda brīvību veicināšanas un aizsardzības jautājumos,

—

ņemot vērā ANO 2011. gada 16. jūnija ziņojumu “Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipi – Apvienoto Nāciju Organizācijas programmas “Aizsargāt, ievērot un sniegt tiesisko aizsardzību” īstenošana” (tajā atspoguļots ANO īpašā pārstāvja John Ruggie darbs),

—

ņemot vērā Parlamentu savienības padomes 2011. gada 19. oktobrī pieņemto rezolūciju (2),

—

ņemot vērā Stratēģiju attiecībā uz cilvēktiesībām un demokrātiju, ko 2012. gada 25. jūnijā pieņēma Padome (3),

—

ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 13. jūnija ieteikumu Padomei par ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos (4),

—

ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 12. jūnija rezolūciju par informācijas kritiskās infrastruktūras aizsardzību – sasniegumi un turpmākie pasākumi virzībā uz globālu kiberdrošību (5),

—

ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 20. aprīļa rezolūciju par konkurētspējīgu digitālo vienoto tirgu: e-pārvalde kā virzītājspēks (6),

—

ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 18. aprīļa rezolūciju par gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā, tostarp arī ietekmi uz ES politikas stratēģiju cilvēktiesību jomā (7),

—

ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 16. februāra rezolūciju par neredzīgu cilvēku piekļuvi grāmatām un citai drukātai produkcijai (8),

—

ņemot vērā 2012. gada vispārējo budžetu, kas pieņemts 2012. gada 29. februārī, jo īpaši aicinājumu izveidot “Pasaules interneta brīvības fondu” (9),

—

ņemot vērā digitālās programmas komisāres 2011. gada 12. decembra paziņojumu par “Neatvienošanas stratēģiju”,

—

ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas 2011. gada 12. decembra kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Cilvēktiesības un demokrātija – ES ārējās darbības svarīgākais elements” (COM(2011)0886),

—

ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 17. novembra rezolūciju par atklātu internetu un tīkla neitralitāti Eiropā (10),

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 25. oktobra paziņojumu “Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību” (COM(2011)0681),

—

ņemot vērā ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus,

—

ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 13. septembra rezolūciju par efektīvu Eiropas stratēģiju izejvielu nodrošināšanai (11),

—

ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 7. jūlija rezolūciju par ES ārpolitiku demokratizācijas atbalstam (12),

—

ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas 2011. gada 25. maija kopīgo paziņojumu “Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs” (COM(2011)0303),

—

ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 12. maija rezolūciju par kultūras nozīmi ES ārējās darbībās (13),

—

ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 25. novembra rezolūciju par uzņēmumu sociālu atbildību starptautiskos tirdzniecības nolīgumos (14),

—

ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 15. jūnija rezolūciju par interneta pārvaldību – turpmāk veicamie pasākumi (15),

—

ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 15. jūnija rezolūciju par lietisko internetu (16),

—

ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 14. februāra rezolūciju par cilvēktiesību un demokrātijas klauzulu Eiropas Savienības nolīgumos (17),

—

ņemot vērā Parlamenta rezolūcijas par ārkārtas gadījumiem saistībā ar cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārkāpumiem, kas raisa bažas par digitālajām brīvībām,

—

ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 27. septembra nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1334/2000, ar ko nosaka Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontrolei (18),

—

ņemot vērā Padomes 2012. gada 18. janvāra Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 442/2011, un ar ko ievieš eksporta ierobežojumus IKT un uzraudzības rīkiem (19),

—

ņemot vērā Padomes 2012. gada 23. marta Regulu (ES) Nr. 264/2012, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 359/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Irānā, un ar kuru ievieš eksporta ierobežojumus IKT un uzraudzības rīkiem (20),

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. un 21. pantu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības pamatnostādnes par cilvēktiesībām,

—

ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un visus saistītos starptautisko cilvēktiesību instrumentus, tostarp Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

—

ņemot vērā ANO 2003. gada 17. aprīļa Konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu (21),

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,

—

ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un notiekošās sarunas par ES pievienošanos konvencijai;

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A7-0374/2012),

A.

tā kā tehnoloģiju attīstība indivīdiem visā pasaulē dod iespēju izmantot jaunās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un pieslēgties internetam, tādējādi sekmējot revolucionāras pārmaiņas sabiedrībās, demokrātijas funkcionēšanā, pārvaldībā, ekonomikā, uzņēmējdarbībā, plašsaziņas līdzekļos, attīstībā un tirdzniecībā;

B.

tā kā internets ir būtisks informācijas pieejamības, vārda brīvības, preses brīvības, pulcēšanās brīvības un ekonomiskās, sociālās, politiskās un kultūras attīstības veicinātājs;

C.

tā kā starptautiskajos tiesību aktos ir atspoguļots globāls konsenss par to, ka pamattiesību ierobežojumi ir jānosaka tiesību aktos;

D.

tā kā Eiropas Savienībai cilvēktiesības ir jāaizsargā un jāveicina gan bezsaistē, gan tiešsaistē;

E.

tā kā iekļaušana, e-prasmju attīstība un digitālo plaisu novēršana ir būtiski elementi interneta un IKT iespējas sniedzošā potenciāla izmantošanā;

F.

tā kā IKT, kas ir galvenais instruments, organizējot sociālās kustības un protestus dažādās valstīs, jo īpaši saistībā ar Arābu pavasara notikumiem, tiek izmantotas arī kā apspiešanas rīki, īstenojot (masveida) cenzūru, novērošanu un informācijas un indivīdu izsekošanu;

G.

tā kā IKT var arī būt noderīgs instruments teroristu organizācijām, sagatavojot un īstenojot uzbrukumus;

H.

tā kā tehnoloģiju izmantošanas konteksts lielā mērā nosaka, kāda ietekme tām var būt kā pozitīvas attīstības vai kā represiju līdzeklim;

I.

tā kā šo pārmaiņu rezultātā veidojas jauni konteksti, kuros ir nepieciešams pielāgot pašreizējo tiesību aktu piemērošanu, ņemot vērā stratēģiju attiecībā uz integrētu pieeju internetam un IKT visās ES ārējās darbībās;

J.

tā kā internets dabiski ir piedzīvojis uzplaukumu un attīstījies kā platforma ar lielu sabiedrisko vērtību; tomēr tā kā jauno iespēju un instrumentu, kas pieejami, izmantojot internetu, ļaunprātīga izmantošana rada arī jaunus riskus un draudus;

K.

tā kā internets ir kļuvis arī par starptautiskās tirdzniecības attīstības faktoru, kas liek saglabāt vērību, jo īpaši attiecībā uz patērētāju aizsardzību;

L.

tā kā ierobežojumi būtu jānosaka tikai gadījumos, kad internetu lieto nelikumīgām darbībām, piemēram, naida kurināšanai, vardarbības un rasisma veicināšanai, totalitārisma propagandai un bērnu seksuālai izmantošanai vai lai bērniem nodrošinātu piekļuvi pornogrāfijai;

M.

tā kā interneta globālā un bezrobežu būtība nosaka nepieciešamību pēc jaunām starptautiskās sadarbības un pārvaldības formām ar daudzām ieinteresētajām personām;

N.

tā kā Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā teikts: “Savienība nodrošina konsekvenci savas ārējās darbības dažādās jomās, kā arī šo jomu un pārējās politikas savstarpēju konsekvenci. Padome un Komisija, kam palīdz Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, atbild par šīs konsekvences nodrošināšanu un šajā nolūkā sadarbojas”;

O.

tā kā tīkla neitralitāte ir būtisks princips attiecībā uz atklātu internetu, nodrošinot konkurenci un pārredzamību;

P.

tā kā gan digitālā drošība, gan digitālā brīvība ir būtiskas un viena otru nevar aizstāt;

Q.

tā kā ES tikai tad var kļūt par paraugu attiecībā uz digitālajām brīvībām, ja tās ES tiek aizsargātas,

1.

atzīst, ka necenzēta piekļuve atvērtam internetam, mobilajiem telefoniem un IKT ir ietekmējusi cilvēktiesības un pamatbrīvības, radot iespējas, paplašinot vārda brīvības, piekļuves informācijai, tiesību uz privātumu un pulcēšanās brīvības vērienu visā pasaulē;

2.

atzīst atvērta interneta un IKT plašo iespējas sniedzošo, radošo un attīstošo potenciālu attiecībā uz kopienu izveidi, pilsonisko sabiedrību, pasaules ekonomisko, sociālo, zinātnisko, kultūras un politisko attīstību, tādējādi sekmējot visas cilvēces progresu; tomēr apzinās, ka IKT ļaunprātīga izmantošana rada jaunus riskus un draudus cilvēktiesībām;

3.

atzīst, ka internets un sociālie plašsaziņas līdzekļi valdībām dod iespēju iesaistīties tiešajā diplomātijā un ļauj aizvien vairāk cilvēkiem savā starpā sazināties visā pasaulē; uzsver, ka atklātas debates par idejām var atspēkot ekstrēmismu un uzlabot starpkultūru pasākumus un izpratni;

4.

uzskata, ka kultūra veicina piekļuvi un saziņu vietās, kur politiskās attiecības ir bloķētas vai traucētas; atzīst, ka brīvība un kultūra ir ļoti cieši saistītas un ka digitālā kultūras diplomātija ir stratēģiski svarīga Eiropas Savienībai;

5.

atzīst mākslinieciskās brīvības un imitēšanas un atkārtotas lietošanas brīvības nozīmi kā radošuma un vārda un ideju brīvības pamatnosacījumus; apzinās, ka autortiesību ekosistēmā ir ievērojams skaits izņēmumu un ierobežojumu, jo īpaši žurnālistikas, citātu, satīras, arhīvu, bibliotēku un kultūras mantojuma pieejamības un izmantojamības nodrošināšanas jomā;

6.

aicina Komisiju pienācīgi pievērst uzmanību tam, ka dažās valstīs notiek pilsoņu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un aktīvistu apspiešana un kontrole, bet uzņēmējdarbība dažās valstīs arvien vairāk ir saistīta ar tehnoloģisku darbības sastāvdaļu, bloķējot saturu un uzraugot un identificējot cilvēktiesību aizstāvjus, žurnālistus, aktīvistus un disidentus; šajā sakarā aicina Komisiju novērst to, ka par nelikumīgu tiek pasludināta leģitīma izpaušanās tiešsaistē un ka tiek pieņemti ierobežojoši tiesību akti, lai attaisnotu šādus pasākumus; tāpēc atkārtoti apstiprina, ka šādas darbības ir pretrunā Kopenhāgenas kritērijiem;

7.

uzsver, ka ir jāatzīst un jāīsteno interneta pakalpojumu sniedzēju, programmatūru izstrādātāju, datoraparatūras ražotāju, sociālo tīklu/plašsaziņas līdzekļu utt. korporatīvā sociālā atbildība, lai nodrošinātu cilvēktiesību aizstāvju rīcības brīvību un drošību, kā arī vārda brīvību;

8.

uzsver, ka attiecībā uz digitālo brīvību veicināšanu un aizsardzību ir jābūt integrētai pieejai un tās katru gadu ir jāpārskata, lai nodrošinātu pārskatatbildību un nepārtrauktību visās ES ārējās darbībās, finansēšanā un atbalsta politikas jomās un instrumentos augstās pārstāves un EĀDD vadībā; prasa šajā jomā īstenot proaktīvu pieeju un nodrošināt horizontālu sadarbību un koordināciju attiecīgajās ES iestādēs un aģentūrās un starp tām;

9.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir atzinusi, ka droša piekļuve internetam ir daļa no Kopenhāgenas kritērijiem un ka vārda brīvības ierobežojumi, tostarp internetā, būtu jāpamato ar neatliekamu sociālu vajadzību, un jo īpaši tiem vajadzētu būt samērīgiem ar veikto pasākumu leģitīmo mērķi;

10.

apzinās, ka bažas par cilvēktiesību un brīvību aizsardzību un veicināšanu tiešsaistē pastāv visās valstīs, vienlaikus atzīstot būtiskās atšķirības attiecībā uz kontekstu, kādā izmanto IKT, piemēram, attiecībā uz tiesiskumu un tiesībām uz pārsūdzību;

11.

aicina Komisiju saskaņot ES ārējās darbības un savas iekšējās stratēģijas, pamatojot ļoti nepieciešamos un samērīgos pamattiesību ierobežojumus, jo īpaši atbalstot starptautisko tiesību aktu pamatprincipus, piemēram, ka ierobežojumi ir jānosaka, pamatojoties uz tiesību aktiem, un ka tos nedrīkst ieviest nozarē, izmantojot ad hoc metodes;

12.

mudina ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos savām galvenajām prioritātēm pievienot digitālās brīvības un “Neatvienošanas stratēģiju”;

13.

uzsver, ka efektīvai ES attīstības un cilvēktiesību politikai ir nepieciešama integrēta pieeja IKT un ir jānovērš digitālā plaisa, nodrošinot pamata tehnoloģiskās infrastruktūras, atvieglojot piekļuvi zināšanām un informācijai un veicinot digitālās prasmes visā pasaulē;

14.

uzskata, ka IKT veicina pārredzamību, labu pārvaldību, rakstpratību, izglītību, seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpi, efektīvu vēlēšanu uzraudzību un katastrofu seku likvidēšanu, jo īpaši tālākajos reģionos un jaunattīstības sabiedrībās;

15.

uzsver, ka ES attīstības un cilvēktiesību programmās jāietver atbalsta programmas, kas veicina digitālās brīvības, galvenokārt nedemokrātiskās valstīs, kā arī valstīs, kurās šobrīd ir pēckonflikta vai politisks pārejas periods; uzskata, ka ES reglamentējošo jautājumu eksperti ir būtiski sarunu partneri, lai apmācītu kolēģus un trešo valstu jaunajā (plašsaziņas līdzekļu) regulējumā un tiesību aktos nostiprinātu pamattiesības un pamatprincipus; uzsver, ka palīdzība, veidojot IKT infrastruktūru, būtu jāsniedz ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta un saglabāta atvērta piekļuve internetam un informācijai tiešsaistē; tāpat arī vispārīgāk attiecībā uz digitālo brīvību;

16.

vērš uzmanību uz to, cik svarīgi ir pilnveidot IKT konflikta zonās, lai veicinātu miera nostiprināšanas pasākumus pilsoniskās sabiedrības līmenī, lai nodrošinātu drošus sakarus starp pusēm, kas ir iesaistītas konfliktu risināšanā mierīgā ceļā, tādējādi aktīvi pārvarot fiziskus šķēršļus un riskus, veidojot divpusējus kontaktus starp iedzīvotājiem un organizācijām šādās teritorijās;

17.

pauž cerību, ka mūsdienu komunikāciju tehnoloģijas, jo īpaši sociālie plašsaziņas līdzekļi, tos atbilstoši izmantojot, palīdzēs stiprināt tiešo demokrātiju ES dalībvalstu, kā arī trešo valstu iedzīvotāju vidū, veidojot sociālās platformas tiesiskā regulējuma formulēšanai;

18.

uzsver, ka digitāla cilvēktiesību pārkāpumu pierādījumu vākšana un izplatīšana var sniegt ieguldījumu vispasaules cīņā pret nesodāmību; uzskata, ka šiem materiāliem vajadzētu būt pieņemamiem kā pierādījumiem tiesvedībā saskaņā ar starptautiskajām (kriminālajām) tiesībām;

19.

uzsver, ka ir jānodrošina, lai retzemju materiāli, kuri tiek izmantoti IKT ražošanā, tiktu iegūti, ievērojot cilvēktiesības, darba un vides tiesības, un lai uz tiem neattiektos monopola darbības vai tirdzniecības piekļuves ierobežojumi, kas noteikti tīri politisku iemeslu dēļ; uzskata, ka šo mērķu sasniegšanai ir jāizmanto daudzpusēja pieeja, lai nodrošinātu piekļuvi retzemju materiāliem cilvēciskos apstākļos;

20.

atzīst, ka internets ir kļuvis par daļu no publiskās aprites, kurā tiek īstenoti jauni pārrobežu tirdzniecības veidi un inovatīva tirgus attīstība, kā arī sociāla un kulturāla mijiedarbība; uzskata, ka digitālās brīvības un pārrobežu tirdzniecība ir jāīsteno kopā, lai Eiropas uzņēmumiem rastu un optimizētu uzņēmējdarbības iespējas pasaules digitālajā ekonomikā;

21.

apzinās pastāvošās bažas par to, ka daži cilvēki aizvien biežāk dzird vārdu “autortiesības” un neieredz to, kas aiz tā slēpjas; atzīst to, cik liela nozīme šo autortiesību piemērošanas mehānismu izveidē ir bijusi ārējās tirdzniecības politikai;

22.

pauž nožēlu par to, ka ES izgatavotas tehnoloģijas un pakalpojumi trešās valstīs dažreiz tiek izmantoti, lai pārkāptu cilvēktiesības, īstenojot informācijas cenzūru, masveida novērošanu, uzraudzību un pilsoņu un to darbību izsekošanu (mobilo) tālruņu tīklos un internetā; aicina Komisiju veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai apturētu šo “digitālo ieroču tirdzniecību”;

23.

prasa ieviest aizliegumu uz nedemokrātiskām valstīm eksportēt represijām izmantojamas tehnoloģijas un pakalpojumus; uzskata, ka šim aizliegumam jākļūst par precedentu strukturāliem ierobežojošiem pasākumiem; tomēr uzskata, ka ir jāprecizē, ka katrā gadījumā šie aizliegumi ir jānosaka atsevišķi, ņemot vērā īpašus apstākļus attiecībā uz konflikta zonām vai autoritāriem režīmiem;

24.

uzskata, ka daži konkrētam mērķim paredzēti traucējumu radīšanas, novērošanas, uzraudzības un saziņas pārtveršanas tehnoloģiju produkti un pakalpojumi ir vienam pielietojumam domāti izstrādājumi, un tāpēc prasa izveidot regulāri atjaunojamu sarakstu, iekļaujot tajā valstis, kurās notiek vārda brīvības pārkāpumi saistībā ar cilvēktiesībām un uz kurām būtu jāaizliedz eksportēt minētos vienam pielietojumam domātos izstrādājumus;

25.

uzsver, ka Savienības līmenī ir jāievieš un jāuzrauga ES sankcijas attiecībā uz tehnoloģijām, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis tās ievēro vienādi un ka tiek saglabāti vienlīdzīgi konkurences nosacījumi;

26.

uzsver, ka Komisijai jābūt iespējai palīdzēt uzņēmumiem, kas šaubās, vai pieteikties eksporta licencei, sniedzot reāllaika informāciju par tirdzniecības darījumu likumību vai potenciālo kaitīgo ietekmi; tas pats būtu jāattiecina arī uz ES uzņēmumiem vai ES strādājošiem uzņēmumiem, kuri uzņemas līgumsaistības ar trešo valstu valdībām vai nu lai iegūtu darbības atļaujas, vestu sarunas par pārtraukšanas klauzulām, vai akceptējot valsts iesaistīšanos uzņēmējdarbības operācijās vai publisku tīklu un pakalpojumu izmantošanu;

27.

uzsver, cik svarīgi ir aizsargāt patērētāju tiesības, slēdzot starptautiskus nolīgumus par IKT;

28.

mudina Komisiju ne vēlāk kā 2013. gadā iesniegt priekšlikumus, kas paredz palielināt pārredzamību un pārskatatbildību ES strādājošiem uzņēmumiem, kā arī atklāt cilvēktiesību ietekmes novērtējuma politiku, lai uzlabotu to IKT, preču un pakalpojumu eksporta uzraudzību, kas paredzēti tīmekļa vietņu bloķēšanai, masveida novērošanai, indivīdu izsekošanai un uzraudzībai, privātas (e-pasta) sarakstes uzlaušanai un meklēšanas rezultātu filtrēšanai;

29.

aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus par ES tiesisko regulējumu, kas paredzētu, ka uzņēmumiem, kuri iesaistās dalībvalstu publiskajā iepirkumā, ir jāveic cilvēktiesību ietekmes uz attiecīgo IKT novērtējumi, sākot ar pētniecības un izstrādes posmu, un jānodrošina neiesaistīšanās iespējamos cilvēktiesību pārkāpumos trešās valstīs;

30.

uzskata, ka uzņēmumiem ir jāizstrādā un jāīsteno tāda uzņēmējdarbības prakse, ar ko uzrauga jaunu IKT produktu iespējamo ietekmi uz cilvēktiesībām, tostarp pētniecības un izstrādes posmā, kā arī nodrošina neiesaistīšanos iespējamos cilvēktiesību pārkāpumos trešās valstīs; aicina Komisiju sniegt ES uzņēmumiem plašu informāciju, lai tie varētu nodrošināt pareizu līdzsvaru starp uzņēmējdarbības interesēm un uzņēmumu sociālo atbildību;

31.

šajā sakarā pauž nožēlu par Eiropas uzņēmumu un starptautisku uzņēmumu, kas darbojas ES, aktīvu līdzdalību valstīs, kur tiek īstenota represīva valsts politika pret cilvēktiesību aktīvistiem un politiskajiem disidentiem, ierobežojot viņiem digitālās tiesības un interneta un IKT pieejamību; mudina Komisiju no ES publiskā iepirkumu procedūrām un konkursu uzaicinājumiem izslēgt uzņēmumus, kas iesaistās šādās darbībās;

32.

aicina Komisiju ES uzņēmumiem sniegt plašu informāciju un padomus, balstoties uz ANO “Ruggie principiem”, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas gan uzņēmējdarbības intereses, gan korporatīvā sociālā atbildība;

33.

uzsver, ka ir jāizskata tehnoloģisko standartu noteikšanas IKT un telesakaru produktiem un pakalpojumiem ietekme ES, no kuras šādas preces un pakalpojumi tiek eksportēti uz trešām valstīm, kurās tādiem jēdzieniem kā “likumīga saziņas pārtveršana” ir citāda nozīme, piemēram, ja nepastāv tiesiskums;

34.

atzīst, ka internets ir kļuvis par publisku telpu, tāpat kā tirgus laukums, un ka tajā ir nepieciešama brīva informācijas plūsma un piekļuve IKT; tāpēc uzskata, ka vienlaikus ir jāveicina un jāaizsargā digitālās brīvības un brīvā tirdzniecība, lai sekmētu un atbalstītu ideju brīvu apmaiņu un lielākas uzņēmējdarbības iespējas ES iedzīvotājiem arvien digitalizētākā pasaules ekonomikā;

35.

prasa ES brīvās tirdzniecības nolīgumos (BTN) ietvert nosacījumu klauzulas, kurās paredzēti pārredzami aizsardzības pasākumi, neierobežota piekļuves internetam saglabāšana un brīvas informācijas plūsmas nodrošināšana;

36.

aicina Komisiju un Padomi nodrošināt to, ka daudzpusējo un divpusējo tirdzniecības sarunu pilnvaras, kā arī šīs sarunas efektīvi palīdz sasniegt Eiropas Savienībai nozīmīgos mērķus, īpaši veicināt tās vērtības, demokrātiju un tiesiskumu, izveidot īstenu vienotu digitālo tirgu un ievērot tās attīstības sadarbības politiku;

37.

aicina ES nodrošināt politisku atbalstu Eiropas uzņēmumiem, kuriem pieprasa likvidēt lietotāju radītu saturu vai sniegt personīgu informāciju veidos, kas ir pretrunā pamattiesībām un kas ierobežo uzņēmējdarbības brīvību;

38.

aicina ES apstrīdēt un minimizēt trešo valstu tiesību aktu eksteritoriālo ietekmi tiešsaistē uz ES pilsoņiem un uzņēmumiem;

39.

norāda, ka e-komercija ir attīstījusies ārpus tradicionālajiem tirdzniecību reglamentējošajiem noteikumiem; uzsver to, cik svarīga ir ciešāka starptautiskā sadarbība PTO un WIPO ietvaros, lai aizsargātu un nodrošinātu pasaules digitālā tirgus attīstību; aicina pārskatīt un atjaunināt pašreizējo Nolīgumu par informācijas tehnoloģijām (ITA) PTO ietvaros un aicina ES izvērtēt Starptautiska Digitālās ekonomikas nolīguma (IDEA) sniegtās iespējas;

40.

aicina Komisiju turpmākos tirdzniecības nolīgumos neuzticēt uzņēmējiem izpildi un autortiesību prasības, kā arī nodrošināt, lai iejaukšanās interneta tiesību brīvībā notiktu saskaņā ar tiesiskumu un izmantojot tiesu iestādes;

41.

uzskata, ka ES uzņēmumu un tiešsaistes patērētāju piekļuves (digitālajiem) tirgiem ierobežojumi, trešās valstīs īstenojot masveida cenzūru, ir protekcionistiski pasākumi un šķēršļi tirdzniecībai; aicina Komisiju izstrādāt stratēģiju, lai novērstu trešo valstu pasākumus, ar ko tiek ierobežota ES uzņēmumu piekļuve to tiešsaistes tirgiem;

42.

aicina ES censties nodrošināt, ka interneta un IKT reglamentēšana notiktu pamatotā un atbilstīgā līmenī un notiktu tikai gadījumos, kad ES uzskata, ka tas ir nepieciešams;

43.

prasa konkrētiem mērķiem paredzētas apspiešanas tehnoloģijas iekļaut Vasenāras mehānismā;

44.

aicina Padomi, Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu sniegt politisku atbalstu ES uzņēmumiem, kas darbojas trešās valstīs, kur tiem pieprasa izņemt lietotāju radītu saturu, ierobežot pakalpojumu sniegšanas brīvību vai sniegt personīgu informāciju veidos, kas ir pretrunā pamattiesībām; norāda, ka digitālie uzņēmumi bieži darbojas pāri robežām un ka trešo valstu tiesību akti var atstāt negatīvu ietekmi uz Eiropas lietotājiem un patērētājiem; tādēļ arī aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, ka tiek pēc iespējas mazināta trešo valstu pieņemtu tiesību aktu ietekme uz fiziskām vai juridiskām personām, kas darbojas ES;

45.

norāda, ka lielāka valdības iesaistīšanās un regulējums attiecībā uz internetu kavē tā atklāto un neierobežoto būtību, tādējādi ierobežojot potenciālu, ko varētu nodrošināt plašāka e-komercija un ES uzņēmumu darbība digitālajā ekonomikā; uzskata, ka daudzu ieinteresēto pušu pieeja ir labākais veids, kā nodrošināt līdzsvaru starp valsts un privātajām interesēm internetā un pasaules tirgū; prasa īstenot starptautiskus pasākumus, lai izveidotu infrastruktūru, kas nepieciešama, lai dotu iespēju izplesties digitālajai ekonomikai, tostarp liberāliem reglamentējošiem režīmiem, un aicina jaunattīstības valstis palielināt abpusējo labumu saskaņā ar principu “tirdzniecība pret pārmaiņām”;

46.

uzskata, ka pasākumi, kas ierobežo ES uzņēmumiem piekļuvi digitāliem tirgiem un patērētājiem tiešsaistē, tostarp īstenojot masveida valsts cenzūru vai trešās valstīs ierobežojot tirgus piekļuvi Eiropas tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem, ir uzskatāmi par tirdzniecības šķērsli; aicina Komisiju un Padomi turpmāk visos tirdzniecības nolīgumos iekļaut aizsardzības pasākumu, īpaši nolīgumos, kuros ir noteikumi, kas ietekmē tiešsaistes pakalpojumus un to lietotāju tiešsaistes kopienas, kuri apmainās ar informāciju, lai nodrošinātu, ka ES informācijas un komunikācijas nozares uzņēmumiem trešās puses nepieprasītu ierobežot piekļuvi tīmekļa vietnēm, izņemt lietotāju radītu saturu vai sniegt personīgu informāciju, piemēram, IP adreses, veidos, kas ir pretrunā pamattiesībām un brīvībām; papildus tam aicina Padomi un Komisiju izstrādāt stratēģiju, lai novērstu trešo valstu pasākumus, ar ko tiek ierobežota ES uzņēmumu piekļuve pasaules tiešsaistes tirgiem;

47.

mudina Komisiju iesniegt jaunu reglamentējošu noteikumu projektu par divējāda izmantojuma preču eksportu, risinot jautājumu par potenciāli kaitīgu IKT preču un pakalpojumu eksportu uz trešām valstīm un Komisijai paredzot koordinatora un uzrauga lomu;

48.

uzskata, ka pārredzama un kopīga lēmumu pieņemšana ir būtiska, lai nodrošinātu, ka tiek respektēta interneta atvērtā un līdzdalību ietverošā būtība; uzskata, ka jebkādām debatēm par regulējumu interneta jomā ir jābūt atvērtām un ka tajās ir jāpiedalās visām ieinteresētajām personām, jo īpaši ekspertiem pamattiesību aizsardzības jomā, kā arī tiem, kas internetu lieto ikdienā; ir pārliecināts, ka ES jāieņem vadošā loma digitālās brīvības pamatnoteikumu un uzvedības normu kibertelpā, tostarp strīdu izšķiršanas mehānismu, izstrādē, ņemot vērā arī konfliktējošas jurisdikcijas;

49.

norāda, ka interneta struktūra šobrīd ir relatīvi neregulēta un tā tiek pārvaldīta, īstenojot daudzu ieinteresēto personu pieeju; uzsver, ka ES ir jānodrošina, ka daudzu ieinteresēto personu modelis ir iekļaujošs un ka mazos uzņēmumus, kā arī pilsoniskās sabiedrības dalībniekus un lietotājus neizstumj daži lieli uzņēmumi un valdības;

50.

uzskata, ka sadarbība starp vadībām un privātiem dalībniekiem IKT jomā nebūtu jāveido, paredzot IPS tiešas un netiešas saistības pieņemt izstrādātos tiesību aktu īstenošanas pienākumus, kontrolējot un reglamentējot internetu;

51.

uzsver, cik svarīga ir vispārēja ES stratēģija interneta pārvaldībai, kā arī jautājumiem saistībā ar telekomunikāciju regulējumu, atgādinot, ka šo nozari starptautiski pārvalda ar Starptautiskās telesakaru savienības starpniecību, kurā katrai ES dalībvalstij ir viena balss;

52.

ir nobažījies par valdību koalīciju un uzņēmumu priekšlikumiem, ar kuriem tiek mēģināts ieviest regulējošu uzraudzību un pastiprinātu valdību un privāto kontroli pār internetu un telesakaru darbībām;

53.

aicina ES risināt un ierobežot trešo valstu tiesību aktu eksteritoriālo ietekmi, it īpaši intelektuālā īpašuma tiesību jomā, uz ES pilsoņiem, patērētājiem un uzņēmumiem; šajā sakarā aicina Komisiju steidzami iesniegt Eiropas mākoņdatošanas stratēģiju saskaņā ar Eiropas digitalizācijas programmu;

54.

atgādina, ka internets, datu savienošana un uzglabāšana un IKT ir ES kritiskās infrastruktūras būtiskas sastāvdaļas;

55.

pauž nožēlu par spiedienu ES saistībā ar lielākām pilnvarām attiecībā uz tīmekļa vietņu bloķēšanu, kas vienmēr būtu jāizmanto tikai kā pēdējā iespēja;

56.

ļoti atbalsta tīkla neitralitātes principu, proti, to, ka interneta pakalpojumu sniedzēji nebloķē, nediskriminē, netraucē vai nepasliktina, tostarp, nosakot cenu, nevienas personas spēju izmantot pakalpojumu, lai piekļūtu, lietotu, nosūtītu, publicētu, saņemtu vai sniegtu jebkādu izvēlēto saturu, lietojumu vai pakalpojumu neatkarīgi no avota vai mērķa;

57.

uzskata, ka ir nepieciešama ciešāka sadarbība pasaules mērogā, lai turpmāk uzturētu un modernizētu intelektuālā īpašuma tiesības, jo tām ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu novatorismu, darbavietas un atklātu tirdzniecību pasaulē;

58.

aicina dalībvalstis un Komisiju izstrādāt IĪT politiku, lai tie, kuri vēlas radīt paši savu saturu un dalīties ar to, nepiemērojot IĪT, varētu to darīt arī turpmāk;

59.

aicina Komisiju ierosināt jaunu tiesisko regulējumu pārrobežu tiešsaistes tirdzniecībai un novērtēt un pārskatīt Informācijas sabiedrības direktīvu 2001/29/EK, lai nodrošinātu ES autortiesību sistēmas paredzamību un elastību, un Intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas direktīvu (IĪTPD), kas sabalansētu nepieciešamību pēc autortiesību reformas un aizsardzības ar nepieciešamību aizsargāt pamattiesības tiešsaistē un saglabāt atklātu internetu un kalpotu par pamatu IĪT noteikumiem un saistībām turpmākajos BTN;

60.

atzīst, ka cilvēktiesības jāaizsargā arī tiešsaistē, un uzskata, ka IKT jāintegrē visās ES programmās, jo īpaši Eiropas kaimiņattiecību politikā un stratēģiskajās partnerībās, lai sekmētu šos centienus;

61.

prasa ES atzīt digitālās brīvības par pamattiesībām un par nepieciešamiem priekšnosacījumiem tādu vispārēju cilvēktiesību izmantošanai kā privātums, vārda brīvība, pulcēšanās brīvība un piekļuve informācijai un pārredzamības un pārskatatbildības nodrošināšanai sabiedriskajā dzīvē;

62.

aicina Komisiju un Padomi atbalstīt un apmācīt cilvēktiesību aizstāvjus, pilsoniskās sabiedrības aktīvistus un neatkarīgos žurnālistus, kuri savā darbībā izmanto IKT, un sniegt viņiem vairāk iespēju aizstāvēt saistītās pamattiesības – tiesības uz vārda brīvību, pulcēšanās brīvību un biedrošanās brīvību tiešsaistē;

63.

lūdz dalībvalstis neizmantot izņēmumu sabiedriskās kārtības jomā, lai ierobežotu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pamattiesības – biedrošanās brīvību un brīvību piedalīties demonstrācijās, un atgādina, ka šādam izņēmumam ir jābūt pamatotam un samērīgam;

64.

aicina līdzās palīdzības programmām sniegt politisku un diplomātisku atbalstu digitālajām brīvībām ES atbalsta saņēmējvalstīs;

65.

uzskata, ka digitālās brīvības ierobežojumi būtu pilnībā jāņem vērā, veidojot ES attiecības ar trešām valstīm, taču valdībām, kas saņem ES palīdzību un atbalstu, izņemot valstis, kurās notiek akūti konflikti vai katastrofas, un uzreiz pēc konflikta vai katastrofas, būtu jāprasa, lai tās izmanto IKT tādā veidā, lai palielinātu pārredzamību un pārskatatbildību;

66.

mudina Padomi un Komisiju pievienošanās sarunās un sarunās par pamatnolīgumiem ar trešām valstīm, dialogos par cilvēktiesībām, tirdzniecības sarunās un visos ar cilvēktiesībām saistītajos kontaktos ietvert īpašu nosacījumu klauzulas, kurās paredzēta nepieciešamība nodrošināt un respektēt neierobežotu piekļuvi internetam un digitālās brīvības;

67.

aicina Komisiju un Padomi veicināt un saglabāt augstus digitālās brīvības standartus Eiropas Savienībā, jo īpaši kodificējot tīkla neitralitātes principu piemērotā regulējumā, lai stiprinātu Savienības ticamību digitālo brīvību veicināšanas un aizstāvēšanas ziņā visā pasaulē;

68.

uzskata, ka sinerģijas veidošana starp ES tirdzniecības, drošības un ārpolitikas jomām un tās vērtību un interešu saskaņošana ir būtiska, ja Savienība vēlas pilnībā izmantot tās ekonomisko varu un rīkoties kā pasaules mēroga digitālo brīvību aizstāve;

69.

uzskata, ka koordinācija un kopīgās diplomātiskās iniciatīvas ar citām ESAO valstīm, izstrādājot un īstenojot digitālās brīvības stratēģiju, ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu un drīzu rīcību;

70.

aicina Komisiju un Padomi ES ārpolitikā pēc iespējas drīzāk pieņemt Digitālās brīvības stratēģiju;

71.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos/Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un EĀDD.