52012AR1663

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52012AR1663 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52012AR1663

Reģionu komitejas atzinums “Koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana”

OV C 277, 13.9.2012, p. 74–95 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

13.9.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/74

Reģionu komitejas atzinums “Koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana”

2012/C 277/09

REĢIONU KOMITEJA

—

secina, ka koncesiju jomā pašlaik spēkā esošos noteikumus veido tiesu prakse un valstu tiesību akti. Tā kā atsevišķas koncesijas var ietekmēt iekšējo tirgu, ir vēlams noteikumus padarīt skaidrākus un sekmēt vienotu interpretāciju un pieeju. Komiteja tāpēc uzskata, ka ir pamatoti paredzēt regulējumu šajā jomā;

—

uzskata, ka tāpēc ir svarīgi, lai līgumslēdzējas iestādes un dalībvalstis arī turpmāk varētu brīvi izvēlēties instrumentu savu uzdevumu veikšanai. Atļaujas, tostarp ierobežota skaita darbības licences, nav jāietver direktīvas piemērošanas jomā. Tas attiecas arī vienkārši uz kādas darbības finansēšanu, kas bieži vien saistīta ar pienākumu atmaksāt saņemtos līdzekļus, ja tie nav izmantoti paredzētajiem mērķiem;

—

iesaka koncesiju piešķiršanas kārtību izklāstīt skaidrāk. Atrodot pareizo līdzsvaru, ir jāprecizē piemēram, paziņošanas kārtība un termiņi, no vienas puses, un līgumslēdzējas iestādes rīcības brīvības amplitūda attiecībā uz kritērijiem, ko tā vēlas piemērot, no otras puses. Skaidrība ir atbalsts līgumslēdzējām iestādēm un nodrošina, ka dalībvalstis regulējumu piemēro viendabīgi, kā tas ir vēlams. Rīcības brīvība ir apliecinājums tam, ka tiek cienītas līgumslēdzēju iestāžu zināšanas par savām koncesijām un atzīta dalībvalstu autonomija. Līgumslēdzējām iestādēm jābūt pietiekami plašām iespējām izvēlēties sabiedrības vajadzībām atbilstošus un ilgtspēju veicinošus kritērijus;

—

uzskata, ka priekšlikumam ir jāatbilst subsidiaritātes principam, proti vietējām un reģionālajām pašvaldībām jāsaglabā iespēja brīvi lemt par to, vai būvdarbus un pakalpojumus tās nodrošinās pašas vai to veikšanu uzticēs trešai pusei. Ja vietējās un reģionālās pašvaldības nolemj izmantot trešās puses pakalpojumus, tām ir jābūt brīvai iespējai pašām izvēlēties izmantojamo juridisko instrumentu — atļauju, publiskā iepirkuma līgumu vai koncesiju.

Ziņotājs

Henk KOOL kgs (NL/PSE), Hāgas Izpildpadomes loceklis

Atsauces dokuments

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

COM(2011) 897 final

I. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

konstatē vienota koncesiju tiesiskā regulējuma trūkumu. Publisko būvdarbu jomā koncesijas reglamentē ES publiskā iepirkuma direktīvas. Taču noteikumi par pakalpojumu koncesijām ES publiskā iepirkuma direktīvās nav ietveri, kaut gan uz tiem attiecas Līguma par Eiropas Savienību pamatprincipi. Šie principi ir precizēti Tiesas praksē;

norāda, ka dalībvalstīm, piešķirot koncesijas, jāievēro Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteiktie principi (vienlīdzīga attieksme, nediskriminācija, pārredzamība un proporcionalitāte), tomēr secina, ka tie netiek īstenoti viendabīgi. Priekšlikums direktīvai par koncesijām izstrādāts ar mērķi vienā tiesiskajā regulējumā apvienot noteikumus, kas attiecas uz būvdarbiem, un noteikumus par pakalpojumu koncesijām, lai būtu viena direktīva minēto koncesiju piešķiršanai ES līmenī. Īpaši ņemot vērā Eiropas Savienības pašreizējās ekonomiskās problēmas, Eiropas Komisija uzskata, ka ir ļoti svarīgi turpināt attīstīt iekšējo tirgu, ar nosacījumu, ka ES noteikumu par koncesijām piemērošana sniedz līgumslēdzējām iestādēm pietiekami plašu rīcības brīvību;

atzīmē, ka juridiskais pamats vienota tiesiskā regulējuma izveidei koncesiju jomā rodams LESD 53. panta 1. punktā, 62. pantā un 114. pantā. Minētie panti attiecas uz iekšējā tirgus darbību. Tāpēc Komiteja norāda, ka pakalpojumu koncesijas ir skatāmas saistībā ar vispārējas (tautsaimnieciskas) nozīmes pakalpojumu sniegšanu. Direktīvas priekšlikumā nav pietiekami ņemtas vērā ar Lisabonas līgumu ieviestās izmaiņas šajā jautājumā, tāpēc Komiteja aicina attiecībā uz minētajiem pakalpojumiem noteikt papildu izņēmumus no direktīvas darbības jomas;

5.	uzsver, ka koncesijas pēc būtības ir sarežģītākas un tās slēdz uz ilgāku laika posmu. Komiteja jau iepriekš ir ieteikusi, ka, pieņemot regulējumu koncesijas līgumu jomā, vajadzētu nodrošināt, lai tas būtu elastīgs un vienkāršs (CdR 21/2010), un ka nedrīkst pieļaut juridiskas neskaidrības;

ŅEMOT VĒRĀ IEPRIEKŠ MINĒTO, REĢIONU KOMITEJA

uzskata, ka direktīvas 1. pantā vai vismaz preambulas apsvērumos jāprecizē, ka uzdevumu un kompetenču pārnešana no vienas publiskās iestādes uz citu nav šās direktīvas priekšmets. Turklāt tajā nevajadzētu iekļaut nozares, kurām jau tiek piemērots tām īpaši paredzēts Eiropas Savienības regulējums vai kuras apzināti nav regulētas atbilstoši Eiropas Savienības likumdevēja lēmumam;

7.	atzīst, ka koncesijas, kas pārsniedz noteiktu summu, ietekmē iekšējo tirgu un tāpēc tās var būt Eiropas Savienības līmeņa regulējuma priekšmets;

secina, ka koncesijas dažādās dalībvalstīs tomēr īsteno ļoti atšķirīgi. Viens no iemesliem tam ir citi valsts līmeņa instrumenti, kas ir dalībvalstu rīcībā, lai reglamentētu attiecīgo darbību vai piešķirtu tiesības to veikt. Tāpēc arī direktīvas ietekme dažādās dalībvalstīs varētu atšķirties, un Komisijai vajadzētu precizēt un skaidri definēt, kādi līgumiski nosacījumi tiek uzskatīti par “koncesiju” un kāda veida līgumattiecības ietilpst direktīvas darbības jomā;

10.

11.

pauž bažas par to, ka, ieviešot pienākumu šādu valsts līmeņa instrumentu izmantošanas gadījumā rīkot iepirkuma konkursus, pārlieku tiek skarta dalībvalstu autonomija. Tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē preambulā pausto Eiropas Komisijas nostāju, ka šādi valsts iestāžu darījumi nebūtu jāuzskata par koncesijām; Komiteja tomēr uzskata, ka kādā no pantiem ir skaidri jāparedz attiecīgs izņēmums;

12.	uzskata, ka direktīvai ir jāattiecas uz koncesijām, kuras ietekmē iekšējo tirgu. Savukārt koncesijas, kuras to zemās vērtības dēļ neietekmē iekšējo tirgu, būtu jāpiešķir tieši, bez iepriekšēja uzaicinājuma uz konkursu;

13.	uzskata, ka minētajai atšķirībai ir būtiska nozīme no MVU viedokļa. Līgumslēdzējām iestādēm tādējādi būs iespēja koncesiju jomā īstenot maziem un vidējiem uzņēmumiem labvēlīgu politiku;

14.

pauž bažas par regulējuma sarežģītību. Līgumslēdzējas iestādes uzskata, ka publiskā iepirkuma jomā pašreiz spēkā esošās direktīvas ir nevajadzīgi sarežģītas. Bažas izraisa tas, ka skatāmā direktīva par koncesijām arī varētu būt ļoti sarežģīta. Komiteja uzskata, ka koncesijas nevar pielīdzināt noteikumiem, kas paredzēti Eiropas direktīvās par publisko iepirkumu, un tāpēc aicina Komisiju rūpēties par to, lai šo direktīvu un iespējamos turpmākos ar to saistītos Komisijas paziņojumus raksturotu vienkāršība;

15.

II. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Grozījums Nr. 1

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(5)

Attiecībā uz būves un pakalpojumu koncesiju slēgšanas tiesību piešķiršanu ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarē būtu jāievieš arī konkrēti koordinēšanas noteikumi, ņemot vērā, ka valstu iestādes var ietekmēt šo nozaru subjektus un ka tirgi, kuros tie darbojas, ir slēgti, jo šajos tirgos pastāv īpašas vai ekskluzīvas tiesības, ko dalībvalstis piešķir attiecībā uz attiecīgo pakalpojumu sniegšanas tīklu apgādi, nodrošināšanu un ekspluatāciju.

Pamatojums

Uz šīm nozarēm jau attiecas īpaši tiesību akti.

Grozījums Nr. 2

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(6)

Koncesijas ir līgumi, kas finansiālās interesēs ir noslēgti starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem un kuru priekšmets ir būvdarbu vai pakalpojumu iegāde, kā arī kuros atlīdzība parasti izpaužas kā tiesības ekspluatēt būves vai pakalpojumus, kam piemēro šādu līgumu. Šo būvdarbu vai pakalpojumu izpildei piemēro īpašus saistošus pienākumus, ko nosaka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs un kas ir likumīgi izpildāmi. Savukārt konkrētus valsts izdotus dokumentus, piemēram, atļaujas vai licences, ar kovalsts vai publiskā sektora iestāde paredz nosacījumus saimnieciskās darbības īstenošanai, nebūtu jāuzskata par koncesijām. Tas pats attiecas uz konkrētiem līgumiem, kuru priekšmets ir ekonomikas dalībnieka tiesības ekspluatēt konkrētus valsts īpašumus vai resursus, piemēram, zemes nomas līgumiem, ar ko valsts vai līgumslēdzēja iestāde, vai līgumslēdzējs paredz to izmantošanas vispārīgos nosacījumus, neiegādājoties konkrētus būvdarbus vai pakalpojumus.

(6)

Koncesijas ir līgumi, kas finansiālās interesēs ir noslēgti starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem un kuru priekšmets ir būvdarbu vai pakalpojumu iegāde, kā arī kuros atlīdzība parasti izpaužas kā tiesības ekspluatēt būves vai pakalpojumus, kam piemēro šādu līgumu. būvdarbu vai pakalpojumu izpildei piemēro , ko nosaka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs un kas ir likumīgi izpildāmi. Savukārt konkrētus valstsizdotus dokumentus, piemēram, atļaujas licences, ar ko valsts vai publiskā sektora iestāde paredz nosacījumus saimnieciskās darbības īstenošanai, nebūtu jāuzskata par koncesijām. Tas pats attiecas uz konkrētiem līgumiem, kuru priekšmets ir ekonomikas dalībnieka tiesības ekspluatēt konkrētus valsts īpašumus vai resursus, piemēram, zemes nomas līgumiem, ar ko valsts vai līgumslēdzēja iestāde, vai līgumslēdzējs paredz to izmantošanas vispārīgos nosacījumus, neiegādājoties konkrētus būvdarbus vai pakalpojumus.

Pamatojums

Jāprecizē atšķirība starp atļaujām, ierobežota skaita licencēm, ar kurām līgumslēdzēja iestāde piešķir tiesības veikt kādu darbību, un koncesijām.

Atļauja dod tiesības noteikt, ka, veicot darbību, jāievēro konkrēti nosacījumi. Tomēr ar atļauju attiecīgo darbību var arī ierobežot. Tādā gadījumā runa ir par darbības vai ierobežotā skaitā izsniegtām licencēm. Tās izmanto galvenokārt sabiedriskās kārtības, sabiedrības veselības un/vai drošības apsvērumu dēļ. Tās var būt, piemēram, darbības licences prostitūcijas, ēdināšanas pakalpojumu vai kazino darbības jomā.

Koncesijas līgumiem piemīt zināma līdzība ar minētā veida darbības licencēm. Galvenā atšķirība ir tā, ka koncesijas līguma gadījumā līgumslēdzējai iestādei ir būtiski svarīgi, lai attiecīgā darbība tiktu īstenota. Tāpēc koncesijas līguma gadījumā darbība ir likumīgi izpildāma. Ja darbība, uz kuru attiecas atļauja, ir likumīgi izpildāma, pieļaujama izpilde “finansiālās interesēs”. Šis kritērijs piemērojams arī publiskā iepirkuma līgumam.

Ir svarīgi, lai līgumslēdzējas iestādes un dalībvalstis arī turpmāk varētu brīvi izvēlēties instrumentu savu uzdevumu veikšanai. Atļaujas, kā arī darbības atļaujas un ierobežota skaita atļaujas šīs direktīvas piemērošanas jomā ietvert nevajadzētu. Nebūtu vēlams šādām atļaujām piemērot pārredzamības nodrošināšanas pienākumu vai, attiecīgajā gadījumā, iepirkuma procedūru. Attiecīgo atļauju piešķiršana būtu jāveic, pamatojoties uz valstu un vietējo un reģionālo pašvaldību normatīvajiem aktiem. Preambulas 6. apsvērums ļauj secināt, ka Eiropas Komisija piekrīt šim viedoklim.

Koncesijas definīcijā gan ir norāde uz līguma veidu, taču kritēriji ir skaidroti no funkcionāla viedokļa. Tādējādi var gadīties, ka kāda atļauja tomēr tiek pielīdzināta koncesijai. Tāpēc preambulā un koncesiju definīcijā ir jāprecizē atšķirība starp atļauju vai (darbības) licenci un koncesiju.

Koncesijas rūpīgi jānošķir no uzdevumiem, kuri ir publisko iestāžu kompetencē, piemēram, pilnvarojumu un licenču izsniegšana.

Grozījums Nr. 3

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(9)

Šīs direktīvas darbības jomas noteikšanas pamatā ir īpašu vai ekskluzīvu tiesību jēdziens, jo subjektiem, kas nav ne līgumslēdzējas iestādes, ne publiski uzņēmumi saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktu, direktīvas noteikumus piemēro tikai tādā mērā, ciktāl tie īsteno kādu no darbībām, kuras ir ietvertas, pamatojoties uz minētajām tiesībām. Tāpēc ir atbilstīgi skaidri norādīt, ka tiesības, kas ir piešķirtas saskaņā ar procedūru, pamatojoties uz objektīviemkritērijiem, it sevišķi atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, un ar ko saistībā ir nodrošināta atbilstīga publicitāte, nav īpašas vai ekskluzīvas tiesības šīs direktīvas nozīmē. Šiem tiesību aktiem būtu jāietver Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīva 98/30/EK par kopīgiem noteikumiem dabasgāzes iekšējam tirgum (1), Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Direktīva 96/92/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (2), Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīva 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (3), Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. maija Direktīva 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1191/69 un Nr. 1107/70 (5). Arvien pieaugošās atšķirības valstu rīcības veidos nosaka nepieciešamību skaidrāk definēt iepirkuma jēdzienu. Savienības noteikumi par koncesijām attiecas uz būvdarbu vai pakalpojumu iegādi par atlīdzību, kas ir šādu būvju vai pakalpojumu ekspluatācija. Iegādes jēdziens būtu jāsaprot plaši, attiecinot to uz labuma gūšanu no attiecīgajām būvēm vai pakalpojumiem, kam nav vienmēr vajadzīga īpašumtiesību nodošana līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem. Turklāt tikai darbības finansēšana, kas nereti ir saistīta ar pienākumu atlīdzināt saņemtās summas, ja tās nav izmantotas paredzētajiem mērķiem, parasti neietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

(9)

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir skaidri un nepārprotami vēlreiz apliecināt būtisku koncepciju, kas jau izmantota Direktīvā 2004/17 par iepirkuma procedūrām konkrētās nozarēs. Proti, tās 25. apsvērumā ir teikts, ka “tiesības, ko dalībvalsts jebkādā veidā, ieskaitot koncesijas, piešķīrusi ierobežotam uzņēmumu skaitam, pamatojoties uz objektīviem, samērīgiem un nediskriminējošiem kritērijiem, kas ļauj visiem interesentiem, kuri atbilst minētajiem kritērijiem, izmantot attiecīgās tiesības, nav uzskatāmas par īpašām vai ekskluzīvām tiesībām”. Uzskatām, ka nav lietderīgi ierobežot šo koncepciju, nosaucot virkni Eiropas Savienības tiesību aktu; šādu sarakstu varētu uzskatīt par saistošu, un var rasties iespaids, ka atsevišķu dalībvalstu leģislatīvie vai reglamentējošie akti, kas atbilst tādiem pašiem objektivitātes, proporcionalitātes un nediskriminējošiem kritērijiem, tomēr tiek no tā izslēgti.

Grozījums Nr. 4

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(10)

Tāpat ir pierādījies, ka nepieciešams paskaidrot, kas būtu jāuzskata par vienotu iepirkumu, kura gadījumā saistībā ar šajā direktīvā noteiktajām robežvērtībām ir jāņem vērā šajā iepirkumā slēgto koncesiju kopējāvērtība un tas būtu jāizsludina kā viens iepirkums, kas, iespējams, sadalīts daļās. Vienota iepirkuma jēdziens ietver visas piegādes, būvdarbus un pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētu projektu. Uz to, ka konkrēts projekts ir vienots projekts, var norādīt līgumslēdzējas iestādes vispārējā iepriekšējā plānošana un koncepcijas izstrāde, tas, ka dažādie iegādātie elementi īsteno vienotu saimniecisku un tehnisku funkciju vai ka tie ir citādi loģiski savstarpēji saistīti.

Pamatojums

Koncesijas sagatavošana un īstenošana var aizņemt vairākus gadus. Sagatavošanas laikā līgumslēdzējai iestādei, ļoti iespējams, jāpieprasa dažādi ārējie atzinumi. Saskaņā ar minēto definīciju tie jāņem vērā, nosakot koncesijas vērtību. Tas nav loģiski. Atšķirīga rakstura vai citai pusei piešķirtām līgumslēgšanas tiesībām koncesijas vērtības noteikšana nebūtu jāietekmē. Ja līgumiem ir noteikta vērtība, tiesības tos noslēgt jāpiešķir, pamatojoties uz publiskā iepirkuma direktīvu un saskaņā ar to.

Šāda nostāja atbilst Komitejas iepriekšējiem atzinumiem par to, ka līgumi nebūtu nevajadzīgi jāgrupē.

Skatīt 14. grozījumu.

Grozījums Nr. 5

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(11)

Lai nodrošinātu faktisku tirgus pieejamību un koncesiju piešķiršanas noteikumu līdzsvarotu piemērošanu ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, attiecīgajiem subjektiem jābūt noteiktiem ne tikai pēc to juridiskā statusa. Tādēļ būtu jānodrošina, ka ir ievērota vienāda attieksme pret līgumslēdzējiem, kas darbojas publiskajā sektorā, un līgumslēdzējiem, kas darbojas privātajā sektorā. Saskaņā ar Līguma 345. pantu jānodrošina arī, ka ir ievēroti noteikumi, kas reglamentē īpašumtiesību sistēmu dalībvalstīs.

(11)

Lai nodrošinātu faktisku tirgus pieejamību un koncesiju piešķiršanas noteikumu līdzsvarotu piemērošanu , enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, attiecīgajiem subjektiem jābūt noteiktiem ne tikai pēc to juridiskā statusa. Tādēļ būtu jānodrošina, ka ir ievērota vienāda attieksme pret līgumslēdzējiem, kas darbojas publiskajā sektorā, un līgumslēdzējiem, kas darbojas privātajā sektorā. Saskaņā ar Līguma 345. pantu jānodrošina arī, ka ir ievēroti noteikumi, kas reglamentē īpašumtiesību sistēmu dalībvalstīs.

Pamatojums

Eiropas Parlamenta vēlmes attiecībā uz ūdensapgādi ir izklāstītas tā 2004. gada 14. janvāra, 2004. gada 10. marta un 2006. gada 31. maija rezolūcijās. Tajās norādīts, ka Eiropas Parlamenta mērķis nav ūdensapgādes nozares liberalizācija, bet gan drīzāk tās modernizācija, saimnieciskos principus saskaņojot ar kvalitātes un vides standartiem un vajadzīgo efektivitāti. Papildu noteikumi horizontālu normu veidā tāpēc nav vēlami.

Grozījums Nr. 6

Jauns apsvērums aiz 13. apsvēruma

Atzinuma projekts

Grozījums

Pamatojums

Tiesību aktus par iekšējo tirgu nevar piemērot publisko iestāžu savstarpējai sadarbībai (uzdevumu izpildes līgumiska vai institucionāla apvienošana starp pašvaldībām).

Grozījums Nr. 7

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(20)

Komisijas veiktās tā saucamo prioritāro un neprioritāro pakalpojumu (“A” un “B” pakalpojumu) pārskatīšanas rezultāti liecina, ka vairs nav pamatoti iepirkuma tiesību aktus pilnībā piemērot tikai ierobežotai pakalpojumu grupai. Rezultātā šī direktīva būtu jāpiemēro vairākiem pakalpojumiem (piemēram, sabiedriskās ēdināšanas un ūdens sadales pakalpojumiem), kuros ir apliecinājies pārrobežu tirdzniecības potenciāls.

Pamatojums

Vispārējā atšķirība starp prioritāriem un neprioritāriem pakalpojumiem un līdz ar to arī “B” pakalpojumu īpašā vieta publiskā iepirkuma tiesībās būtu jāsaglabā. Sociālie un veselības aprūpes pakalpojumi ļoti maz ietekmē iekšējo tirgu vai to neietekmē, un parasti tos sniedz vietējā līmenī. Ūdens ir dzīvei nepieciešama bagātība. Tāpēc attiecībā uz ūdensapgādes nozari būtu jārīkojas īpaši apdomīgi, ņemot vērā vides un veselības aspektus. Arī saskaņā ar Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū 17. pantu ūdensapgādes pakalpojumi būtu jāizslēdz no koncesiju direktīvas darbības jomas.

Grozījums Nr. 8

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(22)

Ņemot vērā kultūras konteksta nozīmi un šo pakalpojumu jutīgumu, būtu jānodrošina plaša rīcības brīvība dalībvalstīm organizēt pakalpojumu sniedzēju izvēli tā, kā tās uzskata par atbilstīgu. Šīs direktīvas noteikumi neliedz dalībvalstīm pakalpojumu sniedzēju izvēlei piemērot īpašus kvalitātes kritērijus, piemēram, kritērijus, kas noteikti Sociālās aizsardzības komitejas brīvprātīgajā Eiropas kvalitātes sistēmā sociālo pakalpojumu jomā. Dalībvalstīm un/vai līgumslēdzējām iestādēm ir rīcības brīvība sniegt šos pakalpojumus pašām vai organizēt sociālos pakalpojumus tā, ka tosniegšana nav saistīta ar koncesiju līgumu slēgšanu, piemēram, finansējot šādus pakalpojumus vai piešķirot licences vai atļaujas visiem ekonomikas dalībniekiem, kas atbilst nosacījumiem, kurus iepriekš noteikusi līgumslēdzēja iestāde, nenosakot nekādus ierobežojumus vai kvotas, ar nosacījumu, ka šāda sistēma nodrošina pietiekamu izsludināšanu un atbilst pārredzamības un nediskriminācijas principiem.

(22)

Ņemot vērā kultūras konteksta nozīmi un šo pakalpojumu jutīgumu, būtu jānodrošina plaša rīcības brīvība dalībvalstīm organizēt pakalpojumu sniedzēju izvēli tā, kā tās uzskata par atbilstīgu. Šīs direktīvas noteikumi neliedz dalībvalstīm pakalpojumu sniedzēju izvēlei piemērot īpašus kvalitātes kritērijus, piemēram, kritērijus, kas noteikti Sociālās aizsardzības komitejas brīvprātīgajā Eiropas kvalitātes sistēmā sociālo pakalpojumu jomā. Dalībvalstīm un/vai līgumslēdzējām iestādēm ir rīcības brīvība sniegt šos pakalpojumus pašām vai organizēt sociālos pakalpojumus tā, ka tosniegšana nav saistīta ar koncesiju līgumu slēgšanu, piemēram, finansējot šādus pakalpojumus vai piešķirot licences vai atļaujas visiem ekonomikas dalībniekiem, kas atbilst nosacījumiem, kurus iepriekš noteikusi līgumslēdzēja iestāde, ar nosacījumu, ka šāda sistēma nodrošina pietiekamu izsludināšanu un atbilst pārredzamības un nediskriminācijas principiem.

Pamatojums

Komiteja ierosina šo teikuma daļu svītrot.

Ierobežots skaits darbības licenču attiecas uz darbībām, par kurām rīkot iepirkumu nav vēlams. Tās ir darbības, kuras netiek īstenotas vispārējās interesēs vai attiecīgās publiskās iestādes interesēs un kuras attiecīgā iestāde uzskata par potenciāli bīstamām, tāpēc tās jāreglamentē. Tas attiecas, piemēram, uz prostitūcijas atļaujām. Tāpēc ierobežota skaita darbības licences nevajadzētu automātiski pakļaut pārredzamai līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrai.

Skatīt arī 4. grozījumu.

Grozījums Nr. 9

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(25)

Lai nodrošinātu pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi, koncesiju piešķiršanas kritērijiem būtu vienmēr jāatbilst dažiem vispārējiem standartiem. Šie standarti būtu iepriekš jāatklāj visiem potenciālajiem pretendentiem, tiem būtu jābūt saistītiem ar līguma priekšmetu, un tiem nebūtu jānodrošina līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam neierobežota izvēles brīvība. Šiem kritērijiem būtu jānodrošina efektīvas konkurences iespēja, un tie būtu jāpapildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju. Lai nodrošinātu atbilstību šiem standartiem, vienlaikus uzlabojot tiesisko noteiktību, dalībvalstis var paredzēt izmantot kritēriju “saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums”.

(25)

Lai nodrošinātu pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi, koncesiju piešķiršanas kritērijiem būtu vienmēr jāatbilst dažiem vispārējiem standartiem. Šie standarti būtu iepriekš jāatklāj visiem potenciālajiem pretendentiem. Šiem kritērijiem būtu jānodrošina efektīvas konkurences iespēja, un tie būtu jāpapildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju. Lai nodrošinātu atbilstību šiem standartiem, vienlaikus uzlabojot tiesisko noteiktību, dalībvalstis var paredzēt izmantot kritēriju “saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums”.

Pamatojums

Skatīt 23. un 28. grozījumu.

Grozījums Nr. 10

1. pantā jauns 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
1. pants Priekšmets un darbības joma	1. pants Priekšmets un darbības joma
(…)	(…)

Pamatojums

Komiteja uzskata, ka direktīvai ir jāattiecas tikai uz koncesijām, kuras ietekmē iekšējo tirgu. Koncesijas, kuru vērtība nesasniedz Eiropas robežvērtības, nav uzskatāmas par tādām, kam piemīt t. s. pārrobežu nozīme. Iekšējais tirgus tātad netiek skarts. Ar šo papildinājumu tiek aizsargāta līgumslēdzēju iestāžu rīcības brīvība.

Grozījums Nr. 11

2. panta 1. punkta 7. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2. pants

Definīcijas

2. pants

Definīcijas

1. Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

(…)

(7)

“pakalpojumu koncesija” ir līgums, kas finansiālās interesēs rakstiski noslēgts starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem un kura priekšmets ir tādu pakalpojumu sniegšana, kas nav 2. un 4. punktā minētie pakalpojumi, ja atlīdzība par pakalpojumu sniegšanu ir vai nu tikai tiesības izmantot pakalpojumus, uz kuriem attiecas līgums, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu.

(7)

Pamatojums

Jāprecizē atšķirība starp atļaujām, ierobežota skaita licencēm, ar kurām līgumslēdzēja iestāde piešķir tiesības veikt kādu darbību, un koncesijām.

Grozījums Nr. 12

2. panta 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2. pants

Definīcijas

2. Tiesības ekspluatēt būvi vai izmantot pakalpojumus, kā minēts 1. punkta 2., 4. un 7. apakšpunktā, nozīmē, ka koncesionāram tiek nodots būtisks operacionālais risks. Tiek uzskatīts, ka koncesionārs ir uzņēmies būtisko operacionālo risku, ja netiek garantēta būves vai pakalpojumu, uz ko attiecas koncesija, ekspluatācijas laikā veikto ieguldījumu un radušos izmaksu atgūšana. (…)

2. pants

Definīcijas

2. Tiesības ekspluatēt būvi vai izmantot pakalpojumus, kā minēts 1. punkta 2., 4. un 7. apakšpunktā, nozīmē, ka koncesionāram tiek nodots operacionālais risks. Tiek uzskatīts, ka koncesionārs ir uzņēmies operacionālo risku, ja netiek garantēta būves vai pakalpojumu, uz ko attiecas koncesija, ekspluatācijas laikā veikto ieguldījumu un radušos izmaksu atgūšana. (…)

Pamatojums

Apzīmējums “būtisks” attiecībā uz operacionālo risku ir svītrojams. Pašvaldību līmenī noteikt, ko var uzskatīt par uzņēmējdarbībai būtisku risku, un to definēt attiecībā uz publisko pasūtījumu praksē ir visai problemātiski. Direktīvas priekšlikumā sniegtā “būtiska operacionālā riska” definīcija lielā mērā pārsniedz Tiesas judikatūru, kurā attiecībā uz finansiālo risku nav izvirzītas pārāk augstas prasības. Pat lietā par pieslēgšanas un lietošanas pienākumu ūdensapgādes jomā (skatīt 72.–76. punktu spriedumā C-206/08, 2009. gada 10. septembris, WAZV Gotha) Tiesa to traktē kā pakalpojumu koncesiju, uz kuru publiskā iepirkuma tiesiskais regulējums neattiecas.

Grozījums Nr. 13

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

5. pants

Robežvērtības

5. pants

Robežvērtības

1. Šo direktīvu piemēro šādām koncesijām, kuru vērtība ir EUR 5 000 000 vai lielāka:

(a)	koncesijām, ko slēdz līgumslēdzēji, lai īstenotu kādu no III pielikumā minētajām darbībām;

(a)	koncesijām, ko līgumslēdzēji slēdz, lai īstenotu kādu no III pielikumā minētajām darbībām;

(b)	koncesijām, ko slēdz līgumslēdzējas iestādes.

(b)	koncesijām, ko slēdz līgumslēdzējas iestādes.

2. Pakalpojumu koncesijām, kuru vērtība ir EUR 2 500 000 vai lielāka, bet nepārsniedz EUR 5 000 000, un kuras nav sociālo vai citu īpašu pakalpojumu koncesijas, piemēro pienākumu publicēt koncesijas piešķiršanas paziņojumu atbilstīgi 27. un 28. pantam.

Pamatojums

Koncesijām var būt ilgs termiņš, jo uzņēmējam jābūt iespējai atgūt savas investīcijas. Ja koncesijas termiņš ir ilgs, koncesijas kopējai vērtībai noteiktā robežvērtība EUR 5 000 000 apmērā ir pārāk zema. Savukārt summa, ko koncesija uzņēmējam ļauj nopelnīt gada laikā, nav tik liela, lai ietekmētu iekšējo tirgu. Tāpēc ir vēlams noteikt šādu atšķirību.

Grozījums Nr. 14

6. panta 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
6. pants Koncesiju paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes	6. pants Koncesiju paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes
2. Koncesijas paredzamo vērtību aprēķina kā būvdarbu vai pakalpojumu kopuma vērtību, pat ja tas ir iegādāts saskaņā ar dažādiem līgumiem, ja līgumi ietilpst vienotā projektā. Uz to, ka konkrēts projekts ir vienots projekts, norāda līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja vispārējā iepriekšējā plānošana un koncepcijas izstrāde, tas, ka dažādie iegādātie elementi īsteno vienotu saimniecisku un tehnisku funkciju vai ka tie ir citādi loģiski savstarpēji saistīti.	2. Koncesijas paredzamo vērtību aprēķina
Ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ir paredzējis kandidātiem vai pretendentiem piešķirt godalgas vai maksājumus, tos ņem vērā, aprēķinot koncesijas paredzamo vērtību.	Ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ir paredzējis kandidātiem vai pretendentiem piešķirt godalgas vai maksājumus, tos ņem vērā, aprēķinot koncesijas paredzamo vērtību.

Pamatojums

Skatīt 8. grozījumu.

Grozījums Nr. 15

8. panta 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

8. pants

Izņēmumi, kas piemērojami koncesijām, kuras piešķir līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji

8. pants

Izņēmumi, kas piemērojami koncesijām, kuras piešķir līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji

5. Šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu koncesijām, kuru priekšmets ir šāds:

(a)	zemes, ēku vai cita nekustama īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegāde vai noma, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus; šī direktīva tomēr attiecas uz finanšu pakalpojumu koncesijām, kas ir piešķirtas vienlaikus ar jebkāda veida līgumu par īpašuma iegādi vai nomu, pirms vai pēc šāda līguma;

(a)	zemes, ēku vai cita nekustama īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegāde vai noma, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus; šī direktīva tomēr attiecas uz finanšu pakalpojumu koncesijām, kas ir piešķirtas vienlaikus ar jebkāda veida līgumu par īpašuma iegādi vai nomu, pirms vai pēc šāda līguma;

(b)	tāda programmu materiāla iegāde, izstrāde, producēšana vai kopražošana, kas paredzēts apraidei, kura definēta kā raidīšana un izplatīšana jebkāda veida elektroniskos tīklos, ja tās piešķir raidorganizācijas, nedz uz koncesijām par raidlaiku, kuras piešķir raidorganizācijām;

(b)	tāda programmu materiāla iegāde, izstrāde, producēšana vai kopražošana, kas paredzēts apraidei, kura definēta kā raidīšana un izplatīšana jebkāda veida elektroniskos tīklos, ja tās piešķir raidorganizācijas, nedz uz koncesijām par raidlaiku, kuras piešķir raidorganizācijām;

(c)	šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumi;

(c)	šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumi;

(d)	finanšu pakalpojumi saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK nozīmē, centrālās bankas pakalpojumi un darbības, ko veic ar Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI) palīdzību;

(d)	finanšu pakalpojumi saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK nozīmē, centrālās bankas pakalpojumi , ko veic ar Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI) palīdzību

(e)	darba līgumi;

(e)	darba līgumi;

(f)	gaisa transporta pakalpojumi, kuru pamatā ir darbības licences piešķiršana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008 (6) (7);

(f)	gaisa transporta pakalpojumi, kuru pamatā ir darbības licences piešķiršana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008 (6) (7);

(g)	sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1370/2007 (8).

(g)	sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1370/2007 (8)

Apraide, kas minēta pirmās daļas b) apakšpunktā, ietver visu veidu raidīšanu un izplatīšanu, izmantojot jebkāda veida elektroniskos tīklus.

Pamatojums

Saskaņots ar 5. grozījumu attiecībā uz 11. apsvērumu.

Grozījums Nr. 16

15. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

15. pants

Publiskā sektora iestāžu attiecības

15. pants

Publiskā sektora iestāžu attiecības

1. Šīs direktīvas darbības jomā neietilpst koncesijas, ko piešķir 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā minētā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs citai juridiskai personai, ja ir izpildīti šādi kumulatīvie nosacījumi:

a)	šāda līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs attiecībā uz juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām;

a)	šāda līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs attiecībā uz juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām;

b)	vismaz 90 % šīs juridiskās personas darbību īsteno kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs;

b)	vismaz šīs juridiskās personas darbību, īsteno kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs;

c)	kontrolētajā juridiskajā personā nav privātas līdzdalības.

c)	kontrolētajā juridiskajā personā nav privātas līdzdalības.

Uzskata, ka 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā minētā līgumslēdzēja iestāde attiecībā uz juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām pirmās daļas a) apakšpunkta nozīmē, ja tai ir izšķiroša ietekme gan attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem, gan svarīgiem lēmumiem.

Grozījums Nr. 17

15. panta 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

15. pants

Publiskā sektora iestāžu attiecības

2. Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumā, ja kontrolētā struktūra, kas ir līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, piešķir koncesiju savai kontrolējošajai struktūrai vai citai juridiskai personai, kuru kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde, ar nosacījumu, ka juridiskajā personā, kurai piešķir publisku koncesiju, nav privātas līdzdalības.

15. pants

Publiskā sektora iestāžu attiecības

Pamatojums

Norādei jāattiecas tikai uz tādu “operatīvu” vai “aktīvu” privātu līdzdalību kontrolētās juridiskās personas kapitālā, kas varētu ietekmēt kontrolētās juridiskās personas vadības lēmumus. Līdz ar to jāatļauj tāda līdzdalība, kas ietver tikai kapitāla ieguldīšanu juridiskajā personā, piemēram, pasīvus ieguldījumus, vienlaikus saglabājot izņēmumu attiecībā uz viena uzņēmuma ietvaros noslēgtām vienošanām un nekaitējot horizontālai sadarbībai starp publiskām iestādēm. Uz to norāda arī pati Komisija savā 2008. gada 5. februāra paziņojumā par publiskā un privātā sektora partnerībām. Svarīgi ir atļaut tādu līdzdalību, kas ietver tikai kapitāla ieguldīšanu, lai pašvaldības iedzīvotājiem varētu nodrošināt pakalpojumus par pieņemamām cenām.

Grozījums Nr. 18

15. panta 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

15. pants

Publiskā sektora iestāžu attiecības

15. pants

Publiskā sektora iestāžu attiecības

3. Līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, kas attiecībā uz juridisko personu neīsteno kontroli 1. punkta nozīmē, tomēr var piešķirt koncesiju, nepiemērojot šo direktīvu, juridiskai personai, ko tie kontrolē kopīgi ar citām līgumslēdzējām iestādēm, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, attiecībā uz juridisko personu kopīgi īsteno līdzīgu kontroli, kādu tie īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām;

a)	līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, attiecībā uz juridisko personu kopīgi īsteno līdzīgu kontroli, kādu tie īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām;

b)	vismaz 90 % minētās juridiskās personas darbību īsteno kontrolējošo līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju — kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā — labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs;

b)	vismaz šīs juridiskās personas darbību īsteno kontrolējošo līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju — kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā — labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs;

c)	kontrolētajā juridiskajā personā nav privātas līdzdalības.

c)	kontrolētajā juridiskajā personā nav privātas līdzdalības.

(…)

Pamatojums

Saskaņots ar 16. grozījumu attiecībā uz 15. panta 1. punktu.

Grozījums Nr. 19

15. panta 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

15. pants

Publiskā sektora iestāžu attiecības

15. pants

Publiskā sektora iestāžu attiecības

4. Starp divām vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, kā minēts 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, noslēgtu līgumu neuzskata par koncesiju šīs direktīvas 2. panta 1. punkta 1. apakšpunkta nozīmē, ja ir izpildīti šādi kumulatīvie nosacījumi:

(a)	ar līgumu izveido faktisku sadarbību starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, lai kopīgi īstenotu savus sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, un šis līgums ir saistīts ar pušu savstarpējām tiesībām un pienākumiem;

(b)	līgumu reglamentē tikai ar sabiedrības interesēm saistīti apsvērumi;

(c)	atvērtajā tirgū iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju darbības nenodrošina apgrozījumu, kas pārsniedz 10 % no visu ar līgumu saistīto darbību apgrozījuma;

(c)	iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu darbības ;

(d)	līgums nav saistīts ar finanšu pārskaitījumiem starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, izņemot pārskaitījumus, kas atbilst faktisko izmaksu atlīdzinājumam par būvdarbiem, pakalpojumiem vai piegādēm;

(d)	līgums nav saistīts ar finanšu pārskaitījumiem starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, izņemot pārskaitījumus, kas atbilst faktisko izmaksu atlīdzinājumam par būvdarbiem, pakalpojumiem vai piegādēm;

(e)	nevienā no iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem nav privātas līdzdalības.

(e)	nevienā no iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem nav privātas līdzdalības.

Pamatojums

Atbilstoši principam par nodokļu maksātāju naudas atbildīgu izmantošanu, koncesijas līgumi starp līgumslēdzējām iestādēm būtu pilnībā jāatbrīvo no publiskā iepirkuma noteikumu ievērošanas, piemērojot (c) līdz (e) apakšpunkta nosacījumus.

Jāparedz iespēja līgumslēdzējām iestādēm sadarboties jomās, kas nav saistītas ar tiešiem sabiedriskajiem pakalpojumiem. Tā varētu, piemēram, būt sadarbība tādu pasākumu jomā, kas atvieglo un veicina to darbību: informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, mājokļi, pirkumi un ēdināšana.

Šāda līgumslēdzēju iestāžu sadarbība ne vienmēr ir balstīta uz vienlīdzīgu partnerību. Reizēm lielas pārvaldes iestādes veic darbības mazāku iestāžu vārdā. Šā iemesla dēļ ir vēlams, lai līgumslēdzēja iestāde varētu īstenot koncesijas līgumu citas līgumslēdzējas iestādes vārdā. Tas ir valsts līdzekļu labas pārvaldības interesēs.

Tiesa nav teikusi, ka apgrozījuma daļa, ko līgumslēdzējas iestādes gūst no darbības atvērtajā tirgū, nedrīkst pārsniegt 10 % no kopējā apgrozījuma. Apgrozījuma daļai jābūt atkarīgai no darbības veida un citiem svarīgiem faktoriem. Ir svarīgi, lai ne vienmēr privātās līdzdalības gadījumā būtu jāliedz izņēmuma iespēja. Pienākums rīkot iepirkuma procedūru būtu jānosaka vienīgi aktīvas privātās līdzdalības gadījumā, proti, kad partneris ir tirgū aktīvs privāts uzņēmums.

Grozījums Nr. 20

15. panta 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
15. pants Publiskā sektora iestāžu attiecības	15. pants Publiskā sektora iestāžu attiecības
5. Šā panta 1.–4. punktā minētās privātās līdzdalības neesību pārbauda koncesijas piešķiršanas vai līguma slēgšanas laikā.
Šajā pantā paredzētos izņēmumus nepiemēro, tiklīdz ir sākusies privāta līdzdalība, un tādā gadījumā uz spēkā esošajām koncesijām ir attiecināma konkurence, piemērojot parastas koncesiju piešķiršanas procedūras.

Pamatojums

Ņemot vērā izvirzītos mērķus — vienkāršot un racionalizēt koncesijas piešķiršanas tiesības —, tiesību akta tekstā vajadzētu izvairīties no sarežģītiem paskaidrojumiem, jo tie nepalielina tiesisko noteiktību un turklāt ietver prasības, kas pārsniedz Tiesas judikatūrā pausto nostāju.

Grozījums Nr. 21

26. panta 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

26. pants

Paziņojumi par koncesijām

26. pants

Paziņojumi par koncesijām

3. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, kas vēlas piešķirt koncesiju attiecībā uz sociāliem un citiem īpašiem pakalpojumiem, dara zināmu savu nodomu piešķirt plānotu koncesiju, publicējot iepriekšēju informatīvu paziņojumu iespējami drīz pēc budžeta gada sākuma. Šādos paziņojumos iekļauj XIII pielikumā izklāstīto informāciju.

Pamatojums

Sociālie pakalpojumi iekšējo tirgu ietekmē ļoti maz vai arī nemaz neietekmē, un tos parasti sniedz vietējā līmenī. Tāpēc šai jomai paredzētās informācijas prasības rada nesamērīgi lielu slogu līgumslēdzējām iestādēm. Tā kā reformas galvenais mērķis ir vienkāršot tiesību aktus par publisko iepirkumu, īpašo šajā jomā noteikumi nedrīkst kļūt stingrāki.

Grozījums Nr. 22

35. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

35. pants

Procedurālās garantijas

35. pants

Procedurālās garantijas

1. Paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus vai koncesijas dokumentos līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji ietver koncesijas aprakstu, piešķiršanas kritērijus un prasību minimumu, kas jāizpilda. Šai informācijai jāļauj noteikt koncesijas būtību un darbības jomu, kas savukārt ļauj ekonomikas dalībniekiem izlemt, vai viņi vēlas piedalīties koncesijas piešķiršanas procedūrā. Sarunu gaitā nemaina aprakstu, piešķiršanas kritērijus un prasību minimumu.

Pamatojums

Procedūras gaitā var gadīties, ka pēc kandidātu jautājumu un piezīmju saņemšanas līgumslēdzēja iestāde uzskata par nepieciešamu koncesiju mainīt vai pielāgot. Apspriežoties un debatējot līgumslēdzēja iestāde cenšas pēc iespējas labāk saskaņot pieprasījumu un piedāvājumu. Tāpēc ir jābūt iespējai daļēji mainīt vai papildināt minimālās prasības vai piešķiršanas apakškritērijus atkarībā no jaunajām idejām, kas radušās apspriežu vai debašu laikā. Ja šāda iespēja nepastāv, mazinās konkursa procedūras lietderīgums.

Patlaban gadījumā, ja līgumā ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas, iepirkuma procedūra ir jāaptur un jāuzsāk jauna iepirkuma procedūra. Komiteja tāpēc iesaka paredzēt vienkāršu metodi, kas dod iespēju līgumslēdzējām iestādēm mainīt koncesiju, veicot oficiālu labojumu un nedaudz pagarinot pieteikumu iesniegšanas termiņu.

Grozījums Nr. 23

36. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

36. pants

Kandidātu atlase un kvalifikācijas novērtēšana

36. pants

Kandidātu atlase un kvalifikācijas novērtēšana

Līgumslēdzējas iestādes paziņojumā par koncesiju norāda dalības nosacījumus, kas saistīti ar:

(a)	piemērotību profesionālās darbības veikšanai;

(a)	piemērotību profesionālās darbības veikšanai;

(b)	saimniecisko un finansiālo stāvokli;

(b)	saimniecisko un finansiālo stāvokli;

(c)	tehniskām un profesionālām spējām.

(c)	tehniskām un profesionālām spējām.

Līgumslēdzēju iestāžu izvirzītie dalības nosacījumi ir tikai tādi, kuri ir atbilstīgi, lai nodrošinātu, ka kandidātam vai pretendentam ir juridiskās un finansiālās iespējas un saimnieciskās un tehniskās spējas izpildīt piešķiramo koncesiju. Visas prasības ir saistītas un stingri samērīgas ar līguma priekšmetu, ņemot vērā vajadzību nodrošināt īstu konkurenci.

Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji paziņojumā par koncesiju norāda arī, kāda izziņa vai izziņas jāiesniedz kā ekonomikas dalībnieka spēju apliecinājums. Prasības attiecībā uz šādām izziņām ir nediskriminējošas un samērīgas attiecībā pret koncesijas priekšmetu.

Pamatojums

Skatīt grozījumus 2. un 28. grozījumu.

Grozījums Nr. 24

36. panta 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

36. pants

Kandidātu atlase un kvalifikācijas novērtēšana

7. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji var izslēgt no dalības koncesijā ekonomikas dalībnieku, ja ir atbilstība vienam no šādiem nosacījumiem:

(…)

36. pants

Kandidātu atlase un kvalifikācijas novērtēšana

7. var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji var izslēgt no dalības koncesijā ekonomikas dalībnieku, ja ir atbilstība vienam no šādiem nosacījumiem:

(…)

Pamatojums

Komiteja uzskata, ka tā ir līgumslēdzēju iestāžu kompetence.

Grozījums Nr. 25

38. panta jauns 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
38. pants Koncesijas pieteikumu iesniegšanas termiņi	38. pants Koncesijas pieteikumu iesniegšanas termiņi
(…)	(…)

Pamatojums

Dažas koncesijas neraisa lielu interesi. Nav lietderīgi uzsākt pilnu procedūru, ja ieinteresēts ir tikai viens kandidāts. Turklāt šādos apstākļos brīva sarunu procedūra nodrošinās līgumslēdzējai iestādei izdevīgāku rezultātu.

Grozījums Nr. 26

39. panta 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
39. pants Koncesiju piešķiršanas kritēriji	39. pants Koncesiju piešķiršanas kritēriji
(…)	(…)
2. Piešķiršanas kritēriji ir saistīti ar koncesijas priekšmetu un nenodrošina līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam neierobežotu izvēles brīvību.
Minētie kritēriji nodrošina efektīvas konkurences iespēju, un tos papildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju. Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, pamatojoties uz pretendentu sniegto informāciju un pierādījumiem, efektīvi pārbauda, vai piedāvājumi atbilst piešķiršanas kritērijiem.

Pamatojums

Šis noteikums nav vajadzīgs. Tam nav nekādas pievienotās vērtības, un, ņemot vērā vienkāršošanas mērķi, tas būtu jāsvītro. Tā saturs jau ir ietverts primāro tiesību vispārējos principos.

Grozījums Nr. 27

39. panta 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

39. pants

Koncesiju piešķiršanas kritēriji

4. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji koncesiju piešķiršanu pamato ar saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju atbilstīgi 2. punktam. Minētie kritēriji papildus cenai vai izmaksām var ietvert jebkuru no šādiem kritērijiem:

39. pants

Koncesiju piešķiršanas kritēriji

Pamatojums

Komiteja uzskata, ka būtu vēlams saglabāt viszemākās cenas kritēriju. No pašreizējā punkta formulējuma netop skaidrs, vai tāda iespēja pastāv. Arī viszemākās cenas kritērija izmantošanas gadījumā kvalitātei var būt nozīme to paredzot, piemēram, obligāto prasību veidā. Līgumslēdzējām iestādēm ir jābūt iespējai pašām izvēlēties, kā šajā jautājumā rīkoties. Turklāt līgumslēdzējām iestādēm bieži vien ir jāsasniedz taupības mērķis, kas arī ir jāņem vērā līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju izvēlē.

Grozījums Nr. 28

39. panta 4. punkta a) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

39. pants

Koncesiju piešķiršanas kritēriji

39. pants

Koncesiju piešķiršanas kritēriji

4. (…)

(a)	kvalitāte, ietverot tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, pieejamība, projektēšana visu lietotāju ērtībām, vides raksturlielumi un inovatīvais raksturs;

(a)	kvalitāte, ietverot tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, pieejamība, projektēšana visu lietotāju ērtībām, vides raksturlielumi un inovatīvais raksturs;

(…)

Pamatojums

Dažas līgumslēdzējas iestādes vēlas savu iepirkumu un koncesiju nosacījumos iekļaut sociālos kritērijus. Pašlaik tos vairumā gadījumu nevar ņemt vērā novērtējumā, jo tie nav pietiekami tieši saistīti ar līgumu. Tāpēc šī piebilde tika iekļauta publiskā iepirkuma direktīvā. Komiteja iesaka direktīvā skaidri paredzēt iespēju izvirzīt sociālos kritērijus. Tādējādi tām līgumslēdzējām iestādēm, kas to vēlas, būs iespēja noteikt šādus kritērijus. Preambulas 29. apsvērumā ir minēti šādi sociāla rakstura nosacījumi, bet attiecīgajā pantā tie nav noteikti.

Skatīt arī grozījumus 2. un 25. grozījumu.

Grozījums Nr. 29

40. panta 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
40. pants Aprites cikla izmaksas	40. pants Aprites cikla izmaksas
3. Ja kopēja metodika aprites cikla izmaksu aprēķināšanai ir pieņemta kā Savienības tiesību akta daļa, arī ar nozaru regulējumā pieņemtajiem deleģētajiem aktiem, to piemēro gadījumos, kad aprites cikla izmaksas ir ietvertas 39. panta 4. punktā minētajos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijos.
Šādu tiesību aktu saraksts ir izklāstīts II pielikumā. Saskaņā ar 46. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šā saraksta atjaunināšanu, ja minētie grozījumi ir vajadzīgi saistībā ar jauna tiesību akta pieņemšanu vai šādu tiesību aktu atcelšanu vai grozīšanu.

Pamatojums

Ir apsveicami, ka Komisija rosina līgumslēdzējas iestādes koncesiju piešķiršanā ņemt vērā aprites cikla izmaksas. Tomēr ierosinātais pienākums nav pārdomāts, jo minēta atsauce uz vēl nenoteiktu aprēķinu metodi, ko varētu pielietot nākotnē. Priekšlikums noteikt par pienākumu izmantot vēl neeksistējošu metodi ir jānoraida stāvokļa neparedzamības dēļ.

Grozījums Nr. 30

42. panta 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

42. pants

Koncesiju grozījumi to darbības laikā

4. Ja grozījuma vērtību var izteikt naudas izteiksmē, grozījumu neuzskata par būtisku 1. punkta nozīmē, ja tā vērtība nepārsniedz 5. pantā noteiktās robežvērtības un ir zemāka par 5 % no sākotnējā līguma cenas, ar nosacījumu, ka grozījums neizmaina līguma vispārējo būtību. Ja tiek ieviesti vairāki secīgi grozījumi, to novērtē, pamatojoties uz secīgo grozījumu kopējo vērtību.

42. pants

Koncesiju grozījumi to darbības laikā

4. Ja grozījuma vērtību var izteikt naudas izteiksmē, grozījumu neuzskata par būtisku 1. punkta nozīmē, ja tā vērtība nepārsniedz 5. pantā noteiktās robežvērtības un ir zemāka par % no sākotnējā līguma cenas, ar nosacījumu, ka grozījums neizmaina līguma vispārējo būtību. Ja tiek ieviesti vairāki secīgi grozījumi, to novērtē, pamatojoties uz secīgo grozījumu kopējo vērtību.

Pamatojums

Komiteja iesaka noteikt augstāku pieņemamo grozījumu procentuālo daļu, jo jāņem vērā tas, ka parasti koncesijas ir paredzētas ilgākam laikam nekā publiskā iepirkuma līgumi.

Grozījums Nr. 31

III pielikuma 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

III PIELIKUMS

DARBĪBAS, KO ĪSTENO LĪGUMSLĒDZĒJI, KĀ MINĒTS 4. PANTĀ

Šīs direktīvas noteikumus, kas reglamentē līgumslēdzēju piešķirtās koncesijas, piemēro turpmāk nosauktajām darbībām.

III PIELIKUMS

DARBĪBAS, KO ĪSTENO LĪGUMSLĒDZĒJI, KĀ MINĒTS 4. PANTĀ

Šīs direktīvas noteikumus, kas reglamentē līgumslēdzēju piešķirtās koncesijas, piemēro turpmāk nosauktajām darbībām.

(…)

3.	Saistībā ar ūdensapgādi:

a)	tādu fiksētu tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem saistībā ar dzeramā ūdens sagatavošanu, pārvadi vai sadali;

b)	dzeramā ūdens piegāde šādiem tīkliem.

Šo direktīvu piemēro arī koncesijām, kuras piešķir vai kuras organizē subjekti, kas īsteno kādu no iepriekš minētajām darbībām un kas ir saistīti ar kādu no turpmāk nosauktajiem elementiem:

a)	hidrotehniskie projekti, apūdeņošana vai zemes drenāža, ja ūdens apjoms, kas paredzēts dzeramā ūdens piegādei, nav lielāks par 20 % no ūdens kopapjoma, kuru nodrošina minētie projekti, apūdeņošanas vai drenāžas iekārtas; vai

b)	notekūdeņu novadīšana vai attīrīšana.

Tādu dzeramā ūdens piegādi tīkliem, kas iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumu, kuru sniedz 4. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā minētais līgumslēdzējs, neuzskata par attiecīgu darbību 1. punkta nozīmē, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)	attiecīgā subjekta veiktā dzeramā ūdens sagatavošana notiek tādēļ, ka tā patēriņš ir vajadzīgs, lai veiktu darbības, kas nav minētas šā pielikuma 1.–4. punktā;

b)	piegāde publiskajam tīklam ir atkarīga tikai no subjekta paša patēriņa un tās apjoms nav lielāks kā 30 % no subjekta dzeramā ūdens sagatavošanas kopapjoma, ņemot vērā vidējo rādītāju iepriekšējos trīs gados, ieskaitot kārtējo gadu.

(…)

Pamatojums

Saskaņots ar 1. 5. un 15. grozījumu.

Grozījums Nr. 32

IV pielikuma virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums

Pamatojums

Komiteja iesaka saglabāt elastīgas procedūras un paredzēt iespēju paziņojumā par koncesiju iekļauto informāciju sniegt koncesijas dokumentos, nevis publicēt garu paziņojumu par koncesiju. Prakse liecina, ka šiem jautājumiem nepieciešams skaidrojums, ko ir ērtāk iekļaut pievienotajos koncesijas dokumentos. Pārredzamība tiktu nodrošināta, jo koncesijas dokumentus laikus nosūta visām ieinteresētajām pusēm.

Briselē, 2012. gada 19. jūlijā

Reģionu komitejas priekšsēdētāja

Mercedes BRESSO

(1) OV L 204, 21.7.1998., 1. lpp.

(2) OV L 27, 30.1.1997., 20. lpp.

(3) OV L 15, 21.1.1998., 14. lpp.

(4) OV L 164, 30.6.1994., 3. lpp.

(5) OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā.

(7) OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp.

(8) OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.

Top

Choose the experimental features you want to try