(1)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pantā noteikts, ka pasākumos, kuru mērķis ir iekšējā tirgus izveide un darbības nodrošināšana un kuri cita starpā attiecas uz veselību, drošību un patērētāju tiesību aizsardzību, par galveno jāuzskata augstais aizsardzības līmenis, īpašu uzmanību pievēršot visiem atklājumiem, kas pamatojas uz zinātnes faktiem.

(2)

Nekaitīgas un pilnvērtīgas Pārtikas brīva aprite nekaitīgums, jo īpaši, ja tā ir neaizsargātu iedzīvotāju grupām, piemēram, zīdaiņiem, maziem bērniem un personām ar noteiktām slimībām paredzēta pārtika, ir sevišķi būtisks iekšējā tirgus aspekts un ievērojami veicina iedzīvotāju veselības aizsardzību un labklājību, kā arī viņu sociālo un ekonomisko interešu ievērošanu priekšnoteikums šādu personu pārvietošanās brīvībai un iekšējā tirgus pareizai darbībai. [Gr. 2]

(2a)

Šajā kontekstā un ņemot vērā, ka Savienības tiesību akti pārtikas jomā tika izstrādāti tā, lai tirgū nenonāktu bīstami pārtikas produkti, no pārtikas produktu kategorijām, uz kurām attiecas šī regula, būtu jāizslēdz vielas, kas var negatīvi ietekmēt attiecīgo iedzīvotāju grupu veselību. [Gr. 3]

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīva 2009/39/EK par īpašas diētas pārtikas produktiem (3) paredz vispārīgus noteikumus par tādu pārtiku, kuras sastāvs un pagatavošana ir īpaši jāizstrādā, lai apmierinātu prasības pēc īpašas diētas personām, kam tā paredzēta. Vairākums minētajā direktīvā paredzēto noteikumu ir datējami ar 1977. gadu un tādēļ ir jāpārskata nepalīdz patērētājiem izdarīt uz informāciju balstītu izvēli starp diētisku pārtiku, bagātinātu pārtiku, pārtiku ar norādēm un plaša patēriņa pārtiku . Šā tiesību akta saikne ar nesenāk pieņemtajiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīvu 2002/46/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem (4), Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (5), Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1925/2006 par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem (7) ir papildus faktors, kā dēļ nepieciešams padziļināti pārskatīt Direktīvu 2009/39/EK . [Gr. 4]

(4)

Direktīvā 2009/39/EK ir sniegta vienota “īpašas diētas pārtikas produktu” definīcija un vispārīgas marķēšanas prasības, tostarp tādas, kas paredz, ka uz šādas pārtikas ir jābūt norādei par tās piemērotību paredzētajiem uztura nolūkiem.

(5)

Direktīvā 2009/39/EK noteiktās vispārējās sastāva un marķēšanas prasības ir papildinātas ar vairākiem neleģislatīviem Savienības aktiem, kas piemērojami īpašām pārtikas kategorijām. Šajā saistībā Komisijas Direktīva 2006/141/EK (8) paredz saskaņotus noteikumus attiecībā uz mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem un mākslīgajiem papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem, savukārt Komisijas Direktīva 2006/125/EK (9) paredz konkrētus saskaņotus noteikumus par apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem. Līdzīgā veidā saskaņoti noteikumi ir paredzēti arī Komisijas 1996. gada 26. februāra Direktīvā 96/8/EK par pārtikas produktiem, ko paredzēts izmantot svara samazināšanas diētām ar samazinātu enerģētisko vērtību (10), Komisijas 1999. gada 25. marta Direktīvā 1999/21/EK par diētisko pārtiku cilvēkiem ar veselības traucējumiem (11) un Komisijas 2009. gada 20. janvāra Regulā (EK) Nr. 41/2009 par tādu pārtikas produktu sastāvu un marķēšanu, kas piemēroti cilvēkiem, kuri nepanes lipekli (12).

(6)

Turklāt Padomes Direktīva 92/52/EEK (13) paredz saskaņotus noteikumus attiecībā uz mākslīgā piena maisījumiem zīdaiņiem un mākslīgā piena maisījumiem maziem bērniem, kas paredzēti eksportam uz trešajām valstīm.

(6a)

Saskaņā ar Padomes 1992. gada 18. jūnija Rezolūciju (14) Savienībai būtu jāveic atbilstīgi pasākumi attiecībā uz mātes piena aizstājēju tirdzniecību trešās valstīs, ko īsteno Kopienā dibināti ražošanas uzņēmumi. [Gr. 5]

(7)

Direktīva 2009/39/EK paredz, ka var pieņemt īpašus noteikumus par šīm divām īpašajām pārtikas kategorijām, uz kurām attiecas īpašas diētas pārtikas definīcija: “pārtikas produkti, kas paredzēti intensīvas muskuļu piepūles gadījumos, īpaši sportistiem”, un “pārtikas produkti personām, kas slimo ar ogļhidrātu vielmaiņas traucējumiem (diabētu)”. Attiecībā uz pārtiku, kas paredzēta intensīvas muskuļu piepūles gadījumos, nebija iespējams izdarīt apmierinošu secinājumu par īpašu noteikumu izstrādi, jo dalībvalstīm un ieinteresētajām personām bija ļoti atšķirīgi viedokļi par īpašo tiesību aktu darbības jomu, iekļaujamajām pārtikas apakškategorijām, sastāva prasību noteikšanas kritērijiem un iespējamo ietekmi uz jauninājumiem produktu izstrādē. Attiecībā uz īpašiem noteikumiem par pārtiku personām, kas slimo ar ogļhidrātu vielmaiņas traucējumiem (diabētu), Komisijas ziņojumā (15) ir secināts, ka nav zinātniska pamatojuma īpašu sastāva prasību noteikšanai. Tomēr būtu joprojām jāīsteno saistības atzīt sportistu uztura prasības, ko Komisija uzņēmās ar direktīvu 2009/39/EK un ko apliecina Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes ("Iestāde") zinātniskie atzinumi par aktīvu indivīdu pārtikas vajadzībām un Pārtikas zinātniskās komitejas 2001. gada 28. februāra ziņojums par intensīvas muskuļu piepūles gadījumos, jo īpaši sportistiem, paredzētas pārtikas sastāvu un specifikāciju. Tādēļ Komisijai būtu ne vēlāk kā līdz 2015. gada 1. jūlijam jāizvērtē nepieciešamība šajā sakarā pārskatīt vispārējos tiesību aktus pārtikas jomā. [Gr. 6]

(7a)

Attiecībā uz īpašiem noteikumiem par pārtiku personām, kas slimo ar ogļhidrātu vielmaiņas traucējumiem (diabētu) (16), Komisijas 2008. gada 26. jūnija ziņojumā ir secināts, ka nav zinātniska pamatojuma īpašu sastāva prasību noteikšanai. Līdz ar to šī regula nav šai pārtikas kategorijai atbilstīgs tiesiskais regulējums. Kā uzskata Komisija, attiecībā uz personām ar diabētu ir būtiskāk spriest par uzņemtās pārtikas daudzumu un veidu. Šis secinājums nekādi nav pretrunā ar tādas Savienības līmeņa stratēģijas īstenošanu, kura vispusīgi risinātu problēmas saistībā ar diabētu (1. un 2. tips), kas skar vairāk nekā 32 miljonus Savienības iedzīvotāju. Šie skaitļi, kuriem līdz 2030. gadam ir prognozēts pieaugums par 16 % īpaši Eiropas iedzīvotāju aptaukošanās epidēmijas un novecošanās dēļ, apliecina, ka šai jomai jāpievērš uzmanība Savienības līmenī, tostarp attiecībā uz pētniecību un attīstību. [Gr. 7]

(8)

Direktīva 2009/39/EK arī paredz vispārēju valsts līmeņa paziņošanas procedūru attiecībā uz pārtiku, ko pārtikas uzņēmumi uzrādījuši kā tādu, uz ko attiecas “īpašas diētas pārtikas produktu” definīcija un attiecībā uz ko Savienības tiesību aktos nav paredzēti citi īpaši noteikumi, lai veicinātu šādas pārtikas efektīvu uzraudzību, ko veic dalībvalstis, pirms tā tiek laista Savienības tirgū.

(9)

Komisijas ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par minētās paziņošanas procedūras īstenošanu (17) tika norādīts, ka “īpašas diētas pārtikas produktu” definīcijas atšķirīgā interpretācija var radīt sarežģījumus, jo, kā izrādījās, valstu iestādes šo definīciju var interpretēt atšķirīgi. Tāpēc ziņojumā ir secināts, ka vajadzīgs pārskatīt Direktīvas 2009/39/EK darbības jomu, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu efektīvāku un saskaņotāku īstenošanu.

(10)

Pētījuma ziņojumā (18) par īpašas diētas pārtikas produktu aprites tiesību aktu pārskatīšanu ir apstiprināti secinājumi, ko Komisija paudusi iepriekš minētajā ziņojumā par paziņošanas procedūras īstenošanu, un norādīts, ka Direktīvā 2009/39/EK noteiktās plašās definīcijas dēļ arvien lielāks daudzums pārtikas mūsdienās tiek pārdots un marķēts kā īpašas diētas pārtika. Pētījuma ziņojumā ir arī norādīts, ka pārtikas veids, ko reglamentē minētie tiesību akti, starp dalībvalstīm būtiski atšķiras; līdzīga pārtika dažādās dalībvalstīs var tikt vienlaicīgi pārdota kā īpašas diētas pārtikas un/vai kā parasta patēriņa pārtika, kas paredzēta visiem vai atsevišķām sabiedrības grupām, piemēram, grūtniecēm, sievietēm pēcmenopauzes periodā, gados veciem cilvēkiem, augošiem bērniem, pusaudžiem, mainīgi aktīvām personām un citiem. Šāda situācija grauj iekšējā tirgus darbību, rada tiesisko nenoteiktību kompetentajām iestādēm, pārtikas uzņēmumiem un patērētājiem, turklāt nevar izslēgt ļaunprātīgas tirdzniecības un konkurences kropļošanas risku.

(11)

Šķiet, nesen pieņemtie Savienības tiesību akti ir vairāk pielāgoti augošam un inovatīvam pārtikas tirgum, nekā Direktīva 2009/39/EK. Šajā ziņā īpaša nozīme ir šādiem tiesību aktiem: Direktīvai 2002/46/EK, Regulai (EK) Nr. 1924/2006 un Regulai (EK) Nr. 1925/2006. Turklāt minēto Savienības tiesību aktu noteikumi pienācīgi reglamentētu vairākas pārtikas kategorijas, uz kurām attiecas Direktīva 2009/39/EK, radot mazāku administratīvo slogu un lielāku skaidrību par darbības jomu un mērķiem.

(11a)

Tāpēc ir jānovērš atšķirības interpretēšanā un grūtības dalībvalstīm un pārtikas nozares uzņēmumiem atsevišķu pārtikas aprites tiesību aktu apvienošanā, vienkāršojot normatīvo vidi. Tas nodrošinātu, ka Savienībā pret līdzīgiem produktiem izturas vienādi, un radītu līdzvērtīgus konkurences nosacījumus visiem iekšējā tirgus dalībniekiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. [Gr. 8]

(12)

Turklāt pieredze liecina, ka atsevišķi noteikumi, kas iekļauti Direktīvā 2009/39/EK vai pieņemti saskaņā ar to, vairs efektīvi nenodrošina iekšējā tirgus darbību.

(13)

Tāpēc termins “īpašas diētas pārtikas produkti” ir jāatceļ un Direktīva 2009/39/EK ir jāaizstāj ar šo tiesību aktu. Lai vienkāršotu tā piemērošanu un nodrošinātu konsekvenci visās dalībvalstīs, šis tiesību akts ir jāpieņem kā regula.

(14)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (19), paredz vienotus principus un definīcijas Savienības pārtikas aprites tiesību aktiem, lai nodrošinātu augstu sabiedrības veselības un patērētāju interešu aizsardzības līmeni , tajā pašā laikā garantējot efektīvu iekšējā tirgus darbību. Tā nosaka riska analīzes principus saistībā ar pārtiku, nosaka, ka saskaņā ar piesardzības piesardzības principu var pieņemt riska pārvaldības pagaidu pasākumus, un nosaka struktūru un mehānismus zinātniskajiem un tehniskajiem novērtējumiem, ko veic Iestāde. Tāpēc atsevišķas minētajā regulā noteiktās definīcijas jāpiemēro arī šīs regulas kontekstā. Turklāt šīs regulas nolūkos ar Iestādi ir jāapspriežas visos jautājumos, kas varētu ietekmēt sabiedrības veselību. [Gr. 9]

(14a)

Ja pastāv tūlītējs vai ilgtermiņa risks veselībai un dzīvībai, bet nav zinātniski pamatotu pierādījumu, būtu jāpiemēro piesardzības princips, lai nodrošinātu augsta līmeņa veselības aizsardzību, ņemot vērā kumulatīvu toksisko iedarbību un šajā regulā ietverto konkrēto iedzīvotāju grupu noteikto veselības jutīgumu. [Gr. 10]

(15)

Tikai ierobežots pārtikas kategoriju skaits veido vienīgo uztura avotu atsevišķām sabiedrības grupām vai papildu uztura avotu; šīs pārtikas kategorijas ir būtiskas, lai risinātu konkrētas veselības stāvokļa problēmas un/vai nodrošinātu paredzēto uzturvērtības pietiekamību dažām vispārzināmām neaizsargātām sabiedrības grupām. Minētās pārtikas kategorijas ietver mākslīgos maisījumus zīdaiņiem, mākslīgos papildu ēdināšanas maisījumus zīdaiņiem, apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku, kā arī īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu diētisko pārtiku , pārtiku, kas piemērota cilvēkiem, kuri nepanes lipekli, un pārtiku, kas paredzēta diētām ar mazu vai ļoti mazu kaloriju daudzumu . Pieredze liecina, ka noteikumi, kas paredzēti Direktīvā 2006/141/EK, Direktīvā 2006/125/EK, kā arī Direktīvā 1999/21/EK, pietiekami nodrošina šādas pārtikas brīvu apriti, vienlaikus garantējot augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni. Uz pārtiku, kas paredzēta diētām ar ļoti mazu kaloriju daudzumu, pagaidām neattiecas Direktīva 96/8/EK, bet vienīgi Direktīva 2009/39/EK Tāpēc ir lietderīgi, ka šī regula pievērstu uzmanību vispārējām sastāva un informācijas prasībām, kas piemērojamas mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem, mākslīgajiem papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem, apstrādātu graudaugu pārtikai, bērnu pārtikai zīdaiņiem un maziem bērniem un īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētai diētiskajai pārtikai, pārtikai, kas piemērota cilvēkiem, kuri nepanes lipekli, kā arī pārtikai, kas paredzēta diētām ar mazu vai ļoti mazu kaloriju daudzumu, vienlaikus ņemot vērā Direktīvu 2006/141/EK, Direktīvu 2006/125/EK un Direktīvu 1999/21/EK. [Gr. 11]

(16)

Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, šajā regulā ir jāpārņem Direktīvā 2006/141/EK, Direktīvā 2006/125/EK, Direktīvu 1999/21/EK, un Regulā (EK) Nr. 41/2009 un Direktīvā 96/8/EK noteiktās definīcijas. Tomēr mākslīgo maisījumu zīdaiņiem, mākslīgo papildu ēdināšanas maisījumu zīdaiņiem, apstrādātu graudaugu pārtikas, bērnu pārtikas, un īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētas diētiskās pārtikas , pārtikas, kas piemērota cilvēkiem, kuri nepanes lipekli, un pārtikas, kas paredzēta diētām ar mazu vai ļoti mazu kaloriju daudzumu, definīcijas ir regulāri jāpielāgo, ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību un attiecīgā gadījumā atbilstošās norises starptautiskā līmenī. [Gr. 12]

(16a)

Saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas ieteikumiem jaundzimušie ar mazu svaru būtu jābaro ar mātes pienu. Tomēr jaundzimušajiem ar mazu svaru un priekšlaicīgi dzimušajiem bieži ir īpašas uztura vajadzības, kuras nevar apmierināt bez mātes piena vai parasta mākslīgā piena maisījumiem zīdaiņiem. Šādiem zīdaiņiem paredzētai pārtikai būtu jāatbilst spēkā esošajiem noteikumiem attiecībā uz īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu diētisko pārtiku, ja šis pārtikas veids ir izvēlēts par vispiemērotāko maisījumu, ņemot vērā zīdaiņa īpašo medicīnisko stāvokli. Mākslīgiem maisījumiem jaundzimušajiem ar mazu svaru un priekšlaicīgi dzimušajiem būtu vienmēr jāatbilst Direktīvas 2006/141/EK prasībām.[Gr. 13]

(17)

Svarīgi, lai sastāvdaļas, ko izmanto šīs regulas aptverto pārtikas kategoriju ražošanā, būtu piemērotas personām, kurām tās paredzētas, atbilstu šādu personu uzturvērtības prasībām un to uzturvērtības pietiekamība būtu apstiprināta ar vispāratzītiem zinātniskiem datiem. Šāda pietiekamība jāpierāda, sistēmiski un neatkarīgi pārskatot pieejamos zinātniskos datus. [Gr. 14]

(17a)

Ir svarīgi nodrošināt, ka pesticīdi, kuru maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku līmeni nosaka Direktīva 2006/141/EK un Direktīva 2006/125/EK un kuri neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulā (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (20) paredzētajiem drošības nosacījumiem, tiek izslēgti no tirgus un ka tie turpmāk netiek izmantoti tādas pārtikas ražošanā, uz kuru attiecas šī regula. [Gr. 15]

(17b)

Attiecīgajos Eiropas Savienības tiesību aktos, konkrēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 396/2005 (2005. gada 23. februāris), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā (21), noteiktie maksimālie pestīcīdu atlieku līmeņi būtu jāpiemēro, neskarot šajā regulā un saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos aktos paredzētos noteikumus. [Gr. 16]

(17c)

Tomēr, ņemot vērā zīdaiņu un mazu bērnu neaizsargātību, ir jānosaka stingri ierobežojumi attiecībā uz pesticīdu atlieku daudzumu mākslīgajos maisījumos zīdaiņiem, kā arī apstrādātā graudaugu pārtikā, kas paredzēta zīdaiņiem un maziem bērniem. Konkrēti maksimāli pieļaujamie pesticīdu atlieku līmeņi šādos produktos ir noteikti Direktīvā 2006/141/EK un Direktīvā 2006/125/EK. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš vielām, kuras satur pesticīdus, kas ir klasificēti kā cilvēka veselībai īpaši bīstami. [Gr. 17]

(17d)

Kā noteikts Regulā (EK) Nr. 178/2002, pārtikas nozares uzņēmumiem un uzņēmējiem visos pārtikas ražošanas ķēdes posmos būtu jānodrošina, ka pārtika, uz kuru attiecas šī regula, kopumā atbilst tiesību aktu pārtikas jomā prasībām un jo īpaši šīs regulas prasībām. [Gr. 18]

(18)

Vispārīgās marķēšanas prasības ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (22) Regulā (EK) Nr. 1169/2011 . Minētās vispārīgās marķēšanas prasības parasti jāpiemēro pārtikas kategorijām, uz ko attiecas šī regula. Tomēr, lai sasniegtu šīs regulas īpašos mērķus, šajā regulā vajadzības gadījumā ir jāparedz arī papildu prasības Direktīvas 2000/13/EK Regulas (EK) Nr. 1169/2011 noteikumiem vai atkāpes no šādiem noteikumiem. [Gr. 19]

(19)

Šajā regulā ir jāparedz kritēriji īpašo sastāva un informācijas prasību noteikšanai mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem, mākslīgajiem papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem, apstrādātu graudaugu pārtikai un bērnu pārtikai, kā arī īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētai diētiskajai pārtikai, pārtikai, kas piemērota cilvēkiem, kuri nepanes lipekli, un pārtikai, kas paredzēta izmantošanai diētās ar mazu vai ļoti mazu kaloriju daudzumu, ņemot vērā Direktīvu 2006/141/EK, Direktīvu 2006/125/EK un Direktīvu 1999/21/EK. Lai pielāgotu šajā regulā noteiktās mākslīgo maisījumu zīdaiņiem, mākslīgo papildu ēdināšanas maisījumu zīdaiņiem, apstrādātu graudaugu pārtikas un bērnu pārtikas, kā arī pārtikas cilvēkiem ar veselības traucējumiem definīcijas, ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību un attiecīgās norises starptautiskā līmenī, noteiktu īpašas sastāva un informācijas prasības pārtikas kategorijām, uz kurām attiecas šī regula, tostarp par papildu marķēšanas prasībām papildus Direktīvas 2000/13/EK noteikumiem un atkāpēm no šādiem noteikumiem, un uzturvērtības un veselīguma norāžu atļaušanu, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu jādeleģē Komisijai. Sevišķi svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija pienācīgi apspriestos, tostarp speciālistu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētus aktus, būtu jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaikus, savlaicīgi un regulāri nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. [Gr. 20]

(19a)

Komisijai pēc apspriešanās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi būtu jāprecizē bērniem no 12 līdz 36 mēnešu vecumam paredzēta piena statuss, ko pašlaik reglamentē dažādi Savienības tiesību akti, piemēram, Regula (EK) Nr. 178/2002, Regula (EK) Nr. 1925/2006, Direktīva 2009/39/EK un Regula (EK) Nr. 1924/2006, un jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kurā tiktu novērtēts, vai pašreizējie likumdošanas pasākumi ir vajadzīgi, ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Vajadzības gadījumā ziņojumam būtu jāpievieno likumdošanas priekšlikums. [Gr. 21]

(20)

Ir lietderīgi izstrādāt un atjaunināt Savienības sarakstu, kas pievienots šīs regulas pielikumā un kurā iekļauti vitamīni, minerālvielas, aminoskābes un citas vielas, ko var pievienot mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem, mākslīgajiem papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem, apstrādātu graudaugu pārtikai un bērnu pārtikai, kā arī īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētai diētiskajai pārtikai un diētām ar samazinātu enerģētisko vērtību paredzētai pārtikai , ievērojot konkrētos šīs regulas kritērijus. Pielikumā pievienotais saraksts būtu jāpieņem, ņemot vērā attiecīgo iedzīvotāju grupu pārtikas lietošanas īpatnības un sarakstus, un tajā būtu jāņem vērā un ar to būtu jāaizstāj saraksti, kas izveidoti ar Direktīvu 2006/141/EK, Direktīvu 2006/125/EK un Komisijas 2009. gada 13. oktobra Regulu (EK) Nr. 953/2009 par vielām, ko īpašu uztura apsvērumu dēļ var pievienot īpašas diētas pārtikas produktiem (23), kuri neattiecas ne uz šķidriem, ne cietiem maisījumiem zīdaiņiem un maziem bērniem. Tā kā šāda pielikuma pieņemšana nozīmē, ka tiek piemēroti šīs regulas kritēriji, tādēļ īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (24) un atjaunināšana ir vispārpiemērojams pasākums, ar ko papildina vai groza konkrētus nebūtiskus šīs regulas elementus, šajā sakarībā pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jānodod Komisijai . Komisijai būu jāpieņem uzreiz piemērojami īstenošanas deleģētie akti, ar ko atjaunina Savienības sarakstu pielikumu , ja pienācīgi pamatotos gadījumos, kas saistīti sabiedrības veselību, tas ir nepieciešams nenovēršamu un neatliekamu iemeslu dēļ. [Gr. 22]

(21)

Pašlaik saskaņā ar Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskās komitejas (SCENIHR) atzinumu par nanotehnoloģiju produktu 2009. gada 19. janvāra riska novērtējumu nav pietiekamas informācijas par riskiem, kas saistīti ar inženierijas ceļā iegūtiem nanomateriāliem, un pašreizējās testa metodes var būt nepietiekamas, lai atrisinātu visus jautājumus, kas rodas saistībā ar inženierijas ceļā iegūtiem nanomateriāliem. Tie, tādēļ, kamēr Iestāde vēl veikusi novērtējumu, nebūtu iekļaujami Savienības sarakstā par pārtikas kategorijām, uz ko attiecas šī regula Ņemot vērā šo zinātnisko atzinumu un to neaizsargāto grupu īpašo jutīgumu, kurām ir paredzēti pārtikas produkti, uz ko attiecas šī regula , inženierijas ceļā iegūtie nanomateriāli nebūtu iekļaujami šīs regulas pielikumā pievienotajā sarakstā par pārtikas kategorijām, uz ko attiecas šī regula, kamēr Iestāde nav apliecinājusi to drošību, pamatojoties uz atbilstīgām un pietiekamām testa metodēm, kā arī to uzturvērtību un piemērotību personām, kurām produkti paredzēti . [Gr. 23]

(22)

Efektivitātes un Tiesību aktu vienkāršošanas labad un ņemot vērā pausto apņemšanos atbalstīt inovācijas vidēji ilgā termiņā būtu jāizvērtē jautājums par to, vai Savienības šīs regulas pielikumā pievienotais saraksts jāpaplašina, tajā iekļaujot citas pārtikas kategorijas, ko reglamentē citi īpaši Savienības tiesību akti. Par šādu paplašināšanu būtu jālemj Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, balstoties uz Iestādes veiktu novērtējumu. [Gr. 24]

(23)

Nepieciešams izstrādāt kārtību ārkārtas pasākumu noteikšanai, kad pārtika, uz ko attiecas šī regula, būtiski apdraud cilvēku veselību. Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus ārkārtas pasākumu īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (25). Komisijai būtu jāpieņem uzreiz piemērojami īstenošanas akti saistībā ar ārkārtas pasākumiem, ja pienācīgi pamatotos gadījumos, kas saistīti ar sabiedrības veselību, tas ir nepieciešams nenovēršamu un neatliekamu iemeslu dēļ.

(24)

Direktīvā 92/52/EEK noteikts, ka tiem mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem un mākslīgajiem papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem, ko eksportē vai reeksportē no Eiropas Savienības, ir jāatbilst Savienības tiesību aktiem, ja vien importētāja valsts nenosaka citādi. Šis princips attiecībā uz pārtiku jau ir noteikts Regulā (EK) Nr. 178/2002. Tāpēc vienkāršošanas un tiesiskās noteiktības labad Direktīva 92/52/EEK būtu jāatceļ.

(25)

Regula (EK) Nr. 1924/2006 paredz noteikumus un nosacījumus pārtikas uzturvērtības un veselīguma norāžu lietošanai. Minētie noteikumi parasti būtu jāpiemēro pārtikas kategorijām, uz kurām attiecas šī regula, ja vien šajā regulā vai atbilstoši šai regulai pieņemtajos neleģislatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(26)

Pašlaik apzīmējumus “nesatur lipekli” un “ļoti zems lipekļa saturs” drīkst izmantot īpašas diētas pārtikai un parasta patēriņa pārtikai saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 41/2009 par tādu pārtikas produktu sastāvu un marķēšanu, kas piemēroti cilvēkiem, kuri nepanes lipekli. Šādus apzīmējumus varētu saprast kā uzturvērtības norādes, kas definētas Regulā (EK) Nr. 1924/2006. Vienkāršošanas labad Minētie apzīmējumi būtu jāreglamentē tikai ar šo regulu (EK) Nr. 1924/2006, un tiem būtu jāatbilst minētās šīs regulas prasībām. Nepieciešams, lai, pirms sāk piemērot šo regulu, tiktu pabeigti tehniskie pielāgojumi atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1924/2006, iekļaujot uzturvērtības norādes “nesatur lipekli” un “ļoti zems lipekļa saturs” un ar tiem saistītos lietošanas nosacījumus, ko reglamentē. Tāpēc būtu jāatceļ Regula (EK) Nr. 41/2009. [Gr. 90]

(26a)

Uz marķējumu ar norādi „nesatur laktozi” un „ļoti zems laktozes saturs” pašlaik neattiecas Savienības tiesību akti. Tomēr šīs norādes ir ļoti svarīgas personām, kas nepanes laktozi. Tādēļ Komisijai būtu jāprecizē to statuss saskaņā ar vispārējiem tiesību aktiem pārtikas jomā. [Gr. 25]

(27)

„Ēdienreizes aizstājējus svara kontrolei” un „pilnīgus diētas aizstājējus svara kontrolei” patlaban uzskata par īpašas diētas pārtiku, un tos reglamentē saskaņā ar Direktīvu 96/8/EK pieņemtie īpašie noteikumi , bet diētiskos pārtikas produktus ar ļoti zemu kaloriju daudzumu reglamentē tikai ar Direktīvu 2009/39/EK . Tomēr tirgū arvien biežāk parādās plaša patēriņa pārtika, uz kuras ir līdzīgi apzīmējumi, kas noformēti kā veselīguma norādes svara kontroles mērķiem. Saistībā ar lielo pārtikas produktu daudzumu, kuriem ir vispārējas norādes un norādes par risku novirzīties no ēšanas modeļiem, kuru rada noteiktas nekontrolētas diētas, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde regulāri zinātniski novērtē veselības norāžu pieprasījumus attiecībā uz ēdienreižu aizstājējiem. Iestādes veiktais novērtējums neattiecas uz sastāva nekaitīguma kritērijiem, ko ierosinājis pārtikas nozares uzņēmējs, kurš lūdz atļaut izmantot norādi vai arī noteiktas marķēšanas iespējas. Tādēļ šajā regulā ir vajadzīgi īpaši noteikumi attiecībā uz pārtikas produktiem diētām ar samazinātu enerģētisko vērtību svara samazināšanai. Šādi noteikumi ir būtisks uzturvērtības un sanitārās drošības līdzeklis personām, kas cenšas samazināt svaru. Lai novērstu iespēju, ka to notur par pārtiku svara kontroles mērķiem, un tiesiskās noteiktības un Savienības tiesību aktu saskaņotības labad , vienlaikus aizsargājot visneaizsargātākās personas , šādas norādes uz plaša patēriņa pārtikas produktiem būtu reglamentējamas tikai ar Regulu (EK) Nr. 1924/2006, un tām būtu jāatbilst minētās regulas prasībām , izņemot diētiskos pārtikas produktus ar zemu un ļoti zemu kaloriju daudzumu, kuriem būtu jāatbilst šai regulai . Nepieciešams, lai tehniskie pielāgojumi atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1924/2006, iekļaujot veselīguma norādes, kurās ir atsauce uz ķermeņa svara kontroli, attiecībā uz pārtiku, ko noformē kā “ēdienreizes aizstājējus svara kontrolei” un “pilnīgus diētas aizstājējus svara kontrolei”, un ar tiem saistītajiem lietošanas nosacījumiem, ko reglamentē Direktīva 96/8/EK, tiktu pabeigti, pirms sāk piemērot šo regulu. [Gr. 26]

(27a)

Lai patērētāji būtu labāk aizsargāti, dalībvalstu līmenī būtu jānosaka attiecīga kārtība, kādā veicama sanitārā un produktu sastāva uzraudzība gan pirms, gan pēc produktu laišanas tirgū. [Gr. 27]

(27b)

Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (26), dalībvalstīm būtu jāpārbauda uzņēmumu atbilstība šai regulai un saskaņā ar to pieņemtajiem deleģētajiem aktiem, izmantojot uz risku balstītu pieeju. [Gr. 28]

(28)

Šajā regulā paredzēto darbību mērķus nevar pietiekamā mērā sasniegt dalībvalstu līmenī, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, tādēļ saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā, Savienība var pieņemt attiecīgus pasākumus. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(29)

Nepieciešami Komisijai būtu jāveic attiecīgi pārejas pasākumi ar mērķi garantēt juridisko noteiktību laikā no šīs regulas stāšanās spēkā līdz tās piemērošanai un jāsniedz pārtikas nozares uzņēmējiem nepieciešamā palīdzība un jaunākā informācija , lai pārtikas uzņēmumi viņi varētu pielāgoties šīs regulas prasībām. [Gr. 29]

(29a)

Lai atvieglotu MVU piekļuvi tirgum, kur dažās nozarēs, piemēram, bērnu un medicīniskās pārtikas ražošanas jomā, šķiet, dominē daži lieli uzņēmumi, Komisijai būtu ciešā sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, izmantojot deleģētos aktus, jāpieņem pamatnostādnes, lai palīdzētu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, ievērot šajā regulā noteiktās prasības un līdz ar to veicināt konkurētspēju un jauninājumus. [Gr. 30]

(29b)

Lai atvieglotu tādu pārtikas nozares uzņēmēju un jo īpaši MVU piekļuvi tirgum, kuri vēlas tirgot zinātnes un tehnoloģiju attīstības rezultātā iegūtus pārtikas produktus, Komisijai būtu ciešā sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām jāpieņem pamatnostādnes par tādu pārtikas produktu īslaicīgu laišanu tirgū, kas radīti zinātnisku un tehnoloģisku inovāciju rezultātā. [Gr. 31]

(29c)

Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, lai tirgū uz laiku laistu zinātnes un tehnoloģiju attīstības rezultātā radītus pārtikas produktus, tā izmantojot ražošanas izpētes rezultātu sniegtos ieguvumus, kamēr vēl nav grozīti deleģētie akti par konkrētas pārtikas attiecīgo kategoriju. Tomēr patērētāju veselības aizsardzības interesēs tirdzniecības atļauju var piešķirt tikai pēc apspriešanās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi. [Gr. 91]

a)

mākslīgie maisījumi zīdaiņiem un mākslīgie papildu ēdināšanas maisījumi zīdaiņiem;

b)

apstrādātu graudaugu pārtika un bērnu pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem;

c)

īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta diētiskā pārtika , tajā skaitā mākslīgie maisījumi jaundzimušajiem ar mazu svaru un priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem; [Gr. 34]

ca)

pārtika, kas ir piemērota cilvēkiem, kuri nepanes lipekli; un [Gr. 35]

cb)

pārtikas produkti, ko izmanto diētās ar mazu un ļoti mazu uzņemto kaloriju daudzumu. [Gr. 36]

a)

„pārtika” , „mazumtirdzniecība” un „laišana tirgū”, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 178/2002 2. pantā, 3. panta 7. punktā un 3. panta 8. punktā; [Gr. 39]

b)

„fasēts pārtikas produkts” un „marķējums”, kā noteikts Direktīvas 2000/13/EK 1. panta 3. punkta a) Regulas (ES) Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta e) un b) j) apakšpunktā; [Gr. 40]

c)

„uzturvērtības norāde” un „veselīguma norāde”, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1924/2006 2. panta 2. punkta 4. un 5. apakšpunktā;

d)

„cita viela”, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1925/2006 2. panta 2. punktā; un

(da)

„inženierijas ceļā iegūts nanomateriāls”, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta t) apakšpunktā. [Gr. 41]

a)

„Iestāde” ir Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 178/2002;

b)

„zīdaiņi” ir bērni līdz 12 mēnešu vecumam;

c)

„mazi bērni” ir bērni vecumā no viena līdz trim gadiem;

d)

„mākslīgais maisījums zīdaiņiem” ir pārtika, ko lieto zīdaiņi pirmajos dzīves mēnešos un kas apmierina šādu zīdaiņu vajadzības pēc uzturvērtības līdz atbilstošas papildu ēdināšanas sākšanai;

e)

„mākslīgais papildu ēdināšanas maisījums zīdaiņiem” ir pārtika, ko lieto zīdaiņi, kad tiek sākta atbilstoša papildu ēdināšana, un kas ir šādu zīdaiņu uztura galvenā šķidrā daļa pakāpeniski dažādotā diētā;

f)

„apstrādātu graudaugu pārtika” ir pārtika:

g)

„bērnu pārtika” ir pārtika, kas paredzēta, lai piebarošanas periodā apmierinātu veselu zīdaiņu īpašās uztura vajadzības, un veseliem maziem bērniem kā papildinājums viņu diētai un/vai viņu pakāpeniskai pieradināšanai pie parastās pārtikas, izņemot

h)

„īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta diētiskā pārtika” ir ārsta uzraudzībā lietojama īpaši izstrādāta vai paredzēta pārtika pacientu ārstēšanai ar īpašu diētu. Tā paredzēta kā vienīgā vai papildu pārtika ne tikai pacientiem ar ierobežotu, vājinātu vai traucētu organisma vielmaiņu, spēju uzņemt, sagremot, uzsūkt vai izdalīt parasto pārtiku vai to sastāvā esošas noteiktas barības vielas, vai metabolītus, bet arī pacientiem ar citām medicīniski noteiktām uztura prasībām, kuru diētu nevar izstrādāt, tikai pārveidojot parasto diētu. Īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika ietver arī mākslīgos maisījumus jaundzimušajiem ar mazu svaru un priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem. Minētajiem maisījumiem arī ir jāatbilst Direktīvas 2006/141 (EK) prasībām. [Gr. 92]

ha)

„mākslīgais maisījums jaundzimušajiem ar mazu svaru un priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem” ir pārtika, kas izstrādāta tā, lai nodrošinātu medicīniski noteiktas uztura vajadzības zīdaiņiem, kuri piedzimuši priekšlaicīgi vai ar ļoti mazu svaru. [Gr. 43]

hb)

„pārtikas produkti cilvēkiem, kuri nepanes lipekli” ir pārtikas produkti īpašām uztura vajadzībām, kas ražoti, sagatavoti vai apstrādāti tā, lai nodrošinātu īpašas uztura vajadzības cilvēkiem, kuri nepanes lipekli. [Gr. 44]

hc)

“lipeklis” ir kviešu, rudzu, miežu, auzu vai to krustoto šķirņu olbaltumviela un tās atvasinājumi, kas nešķīst ūdenī un 0,5 M nātrija hlorīda šķīdumā; [Gr. 45]

hd)

„pārtika, kas paredzēta izmantošanai diētās ar mazu kaloriju daudzumu” vai "LCD produkti" un "pārtika, kas paredzēta izmantošanai diētās ar ļoti mazu kaloriju daudzumu" vai "VLCD produkti", ir īpaši izstrādāta pārtika, kas, ja tiek lietota saskaņā ar ražotāja norādījumiem, aizstāj kopējo ikdienas diētu.

a)

izmantot vārdu „īpaša diēta” vienu vai kopā ar citiem vārdiem, lai apzīmētu šādus pārtikas produktus;

b)

izmantot visus citus marķējumus vai noformējumus, kas var radīt iespaidu, ka attiecīgie pārtikas produkti ietilpst kādā no kategorijām, kuras minētas 1. panta 1. punktā. [Gr. 56]

a)

īpašajām sastāva prasībām pārtikai, kas minēta 1. panta 1. punktā;

b)

īpašajām prasībām par pesticīdu izmantošanu lauksaimniecības produktos, kas paredzēti šādas pārtikas ražošanai, un par pesticīdu atliekām šādā pārtikā;

c)

īpašajām prasībām par 1. panta 1. punktā minētās pārtikas marķēšanu, noformēšanu un reklamēšanu, tostarp tās uzturvērtības un veselīguma norāžu atļaušanu; šīs prasības ietver īpašos saistītos noteikumus, kas jau ir spēkā attiecībā uz 1. panta 1. punktā minētajiem pārtikas produktiem; [Gr. 66]

ca)

prasībām informācijai, kas norādāma ieteikumos par 1. panta 1. punktā minēto pārtikas produktu atbilstošu lietošanu; [Gr. 67]

d)

paziņošanas procedūru 1. panta 1. punktā minētās pārtikas laišanai tirgū, lai veicinātu šādas pārtikas efektīvu oficiālo uzraudzību, uz ko balstoties pārtikas uzņēmumi informē tās(to) dalībvalsts(-u) kompetento iestādi, kurā produkts tiek tirgots;

e)

prasībām par reklamēšanas un komercdarbības praksi saistībā ar mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem;

f)

prasībām par informāciju, kas sniedzama par zīdaiņu un mazu bērnu barošanu, lai nodrošinātu pietiekamu informāciju par attiecīgo barošanas praksi; un

fa)

pēcpārdošanas uzraudzības prasība attiecībā uz 1. panta 1. punktā minēto pārtiku, lai pārbaudītu, vai tiek ievērotas īpašās prasības. [Gr. 68]

—

nepārsniedz 100 mg/kg, var norādīt „ļoti zems lipekļa saturs”.

—

nepārsniedz 20 mg/kg, var norādīt „nesatur lipekli”.

—

tā nodrošina aptuveni tādu pašu vitamīnu un minerālvielu daudzumu kā pārtika, kas to aizstāj;

—

tā ir gatavota arī īpašu rūpību, ievērojot labu ražošanas praksi (LRP), lai nepieļautu lipekļa klātbūtni;

—

ja tiek izmantoti jēdzieni „ļoti zems lipekļa saturs” vai „nesatur lipekli”, tie parādās tā nosaukuma tuvumā, ar kuru šī pārtika tiek tirgota; [Gr. 70]

a)

produktiem ļoti zemu kaloriju daudzumu –

b)

produktiem ar zemu kaloriju daudzumu –

a)

izmantojamo enerģētisko vērtību, izteiktu kJ un kcal, un skaitliski izteiktu olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku saturu noteiktā patēriņam sagatavotā produkta daudzumā;

b)

skaitliski izteiktu vidējo daudzumu katrai minerālvielai un katram vitamīnam, kuram obligātās prasības izvirzītas II pielikuma 5. punktā, patēriņam paredzētā noteiktā produkta daudzumā, kas gatavs lietošanai;

c)

ja vajadzīgs, pamācības atbilstīgai pagatavošanai un norādījumus par šo pamācību ievērošanas nozīmi;

d)

norādi par produkta iespējamo laksatīvo iedarbību, ja ar produktu, to lietojot atbilstoši ražotāja pamācībai, dienā tiek uzņemti vairāk nekā 20 g poliolu;

e)

norādījumu par vajadzību uzņemt dienas devai pietiekamu šķidruma daudzumu;

f)

norādījumu, ka produkts nodrošina dienas neaizstājamo uzturvielu daudzumu;

g)

norādījumu, ka bez ārsta uzraudzības produktu nedrīkst lietot ilgāk par trim nedēļām;

a)

pamatojoties uz pieejamiem vispārpieņemtiem un salīdzinoši izvērtētiem zinātniskajiem pierādījumiem, tās ir patērētāju veselībai nekaitīgas; un

b)

cilvēka organisms tās spēj uzņemt un pārstrādāt ;

ba)

tās ir piemērotas lietošanai tādā uzturā, kam tās paredzētas; un

bb)

tām, pamatojoties uz vispārpieņemtiem zinātniskiem pierādījumiem, ir uzturvērtības vai fizioloģiska ietekme.

a)

ir izpildīts 2. punkta a) apakšpunktā noteiktais nosacījums, pamatojoties uz atbilstīgām testa metodēm; un

b)

ir pierādīta to uzturvērtība un piemērotība personām, kurām tās ir paredzētas. [Gr. 87]

a)

pieteikuma iesniedzēja vārdu, uzvārdu/nosaukumu un adresi;

b)

vielas nosaukumu un skaidru aprakstu;

c)

vielas sastāvu;

d)

ierosināto vielas lietojumu un lietošanas nosacījumus;

e)

sistēmisku pārskatu par zinātniskajiem datiem un attiecīgus salīdzinoši izvērtētus pētījumus, kas veikti atbilstoši vispāratzītiem speciālistu norādījumiem par šādu pētījumu izstrādi un veikšanu;

f)

zinātniskus pierādījumus par vielas daudzumu, kas neapdraud to personu veselību, kurām attiecīgā pārtika ir paredzēta, un par šādas pārtikas piemērotību paredzētajam lietojumam;

g)

zinātniskus pierādījumus par to, ka cilvēka organisms šo vielu spēj uzņemt un pārstrādāt un ka tai ir uzturvērtības un fizioloģiska ietekme ;

h)

pieteikuma satura kopsavilkumu.

—

vielas specifikāciju;

—

attiecīgā gadījumā lietošanas noteikumu specifikāciju; un

—

attiecīgā gadījumā piemērojamo tīrības kritēriju specifikāciju.

i)

pieteikuma iesniedzēja vārdu, uzvārdu/ nosaukumu un adresi;

ii)

vielas nosaukumu un aprakstu;

iii)

pamatojumu vielas lietošanai konkrētajā pārtikā;

iv)

informāciju, kas attiecas uz vielas drošuma novērtējumu;

v)

attiecīgā gadījumā pieteikuma iesniedzēja izmantoto(-ās) analīzes metodi(-es);

va)

jebkādus zinātniskos datus par vielas drošuma novērtējumu, kas iegūti, testēšanā izmantojot dzīvniekus. [Gr. 75]

a)

nolemj, ka nav nepieciešams pieņemt īpašus noteikumus par maziem bērniem paredzēta piena sastāvu un marķēšanu; vai

b)

attiecīgā gadījumā saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pamatojoties uz LESD 114. pantu iesniedz jebkādu atbilstīgu tiesību akta priekšlikumu.

1.1.

1.2.

2.1

2.2

2.3.

2.4.

3.1.

3.2.