20.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/24

—

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju vienoto deklarāciju (2003. gada 5. maijs) par sporta sociālo nozīmi jauniešu dzīvē (1),

—

Padomes Lēmumu 2010/37/EK (2009. gada 27. novembris) par Eiropas gadu brīvprātīgam darbam aktīvas pilsonības veicināšanai (2011. gads) (2), kurā uzsvērti šādi mērķi:

—

Padomes secinājumus (2010. gada 18. novembris) par sporta nozīmi kā aktīvas sociālās iekļaušanas avotu un dzinējspēku (3),

—

Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Attīstīt Eiropas dimensiju sportā” (4), kā arī 2010. gada pētījumu par tematu “Brīvprātīgā darba veikšana Eiropas Savienībā”, kuros apliecināts, ka Eiropas Savienībā pastāv ļoti liela dažādība attiecībā uz brīvprātīgajām darbībām sporta nozarē, kā arī tiek pievērsta uzmanība juridiskajiem noteikumiem un finansējuma avotiem šajā jomā un atgādināts par nepieciešamību apmācīt brīvprātīgos,

—

Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES politiku un brīvprātīgo darbu: pārrobežu brīvprātīgā darba atzīšana un veicināšana Eiropas Savienībā (5),

—

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūciju (2011. gada 20. maijs) par Eiropas Savienības sporta darba plānu 2011.–2014. gadam (6),

—

Padomes secinājumus (2011. gada 3. oktobris) par brīvprātīgā darba lomu sociālajā politikā (7),

—

ekspertu konferenci “No brīvprātīgā darba līdz vadošai vietai sportā”, kas 2011. gada 13. un 14. septembrī notika Varšavā (Polija) un kurā īpaša uzmanība tika veltīta šādiem jautājumiem:

1)

pilnībā ņemot vērā katras dalībvalsts situācijas īpatnības un visa veida brīvprātīgo darbu, termins “brīvprātīgais darbs” attiecas uz visiem brīvprātīgā darba veidiem – gan formāliem, gan neformāliem, gan ikdienējiem, ko veic pēc personas brīvas gribas, izvēles un motivācijas, bez intereses gūt finansiālu labumu. Tas dod labumu brīvprātīgajam indivīdam, kopienām un sabiedrībai kopumā. Tas ir arī instruments, ar kuru indivīdi un biedrības var risināt humānas, sociālas, starppaaudžu vai ar vidi saistītas vajadzības un problēmas, un tas bieži tiek veikts, lai atbalstītu bezpeļņas organizācijas vai kopienas ierosmes (8);

2)

brīvprātīgais darbs ir stingri jānošķir no algota darba, un brīvprātīgajam darbam nekādā gadījumā nevajadzētu to aizstāt (9). Ar brīvprātīgo darbu nedrīkstētu turpināt dzimumu nelīdztiesību, kas pastāv apmaksātā un neapmaksātā darbā, ne arī veicināt jebkādu darbinieka darba laika samazināšanu vai aiziešanu no darba tirgus;

3)

brīvprātīgais darbs nevar aizstāt valsts vispārējo atbildību garantēt un nodrošināt ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības;

4)

lai nodrošinātu tiesiskumu un pilnīgu personas neaizskaramību, brīvprātīgajam darbam jābūt atbilstošam spēkā esošajiem tiesību aktiem un tas jāveic, pilnībā ievērojot vispārējās pamattiesības un brīvības;

1)

sports ir lielākā pilsoniskās sabiedrības kustība ES. Bezpeļņas darbībām un struktūrām, kas balstītas uz brīvprātīgo darbu, ir izšķiroša nozīme sporta iespēju piedāvājuma nodrošināšanā lielākajā daļā dalībvalstu;

2)

brīvprātīgais darbs sporta nozarē ir viens no vispievilcīgākajiem un vispopulārākajiem sociālās aktivitātes veidiem Eiropā, un tas ir daļa no sporta sociālā mantojuma. Sporta pasākumu rīkošanai, ieskaitot tos pasākumus, ko rīko profesionālās un komerciālās sporta nozares struktūras, kā arī ikdienas sporta aktivitāšu veikšanai daudzās dalībvalstīs izmanto brīvprātīgos un brīvprātīgās darbības;

3)

ar sporta nozarē veiktām brīvprātīgām darbībām, sazinoties vispasaules sporta valodā, var sniegt ieguldījumu aktīva pilsoniskuma veicināšanā un iedzīvotāju no atšķirīgām vidēm integrēšanā, panākt labāku izpratni un respektu, kā arī sniegt ieguldījumu Eiropas Savienības pamatvērtību un principu, proti, solidaritātes, ilgtspējīga attīstības, cilvēka cieņas, vienlīdzības un subsidiaritātes principu, iesakņošanā, tādējādi sekmējot Eiropas identitāti;

4)

iesaistoties brīvprātīgajā darbā sporta nozarē, iedzīvotāji gūst jaunas prasmes un, cita starpā, tiek pozitīvi sekmēta viņu nodarbinātība, kā arī stiprināta piederības sajūta sabiedrībai, un brīvprātīgais darbs var būt sociālo pārmaiņu katalizators;

5)

brīvprātīgais darbs sporta nozarē var sniegt ieguldījumu sociālā kapitāla izaugsmē un spēcināšanā, attīstot sociālo tīklu, kas balstīts uz uzticību un sadarbību;

6)

sporta nozarē veiktās brīvprātīgās darbības veicina pozitīvu sociālo attieksmi, kas balstās uz sportā izkoptām vērtībām, piemēram:

7)

sporta nozarei un tajā veiktajam brīvprātīgajam darbam valsts tautsaimniecībā ir ievērības cienīga un nozīmīga tautsaimnieciskā vērtība – tai ir potenciāls stimulēt izaugsmes un nodarbinātības rādītājus visā Eiropas Savienībā;

8)

sporta nozarē veikta brīvprātīga darba attīstības popularizēšana ir vērsta uz to, lai sasniegtu mērķus, kas noteikti Eiropas Brīvprātīgā darba gadā (2011), lai turpinātu pildīt mērķus, kas bija noteikti Eiropas gadā cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010), un lai dotu ieguldījumu Eiropas Aktīvu vecumdienu gadā (2012) noteiktajos mērķos;

9)

brīvprātīgais darbs sporta nozarē var dot impulsu fizisko aktivitāšu attīstībai un veicināšanai visos līmeņos, līdztekus veicinot iedzīvotāju labklājību un dzīvesveida izraisītu slimību samazināšanos;

10)

sporta nozarē veiktais brīvprātīgais darbs ir būtisks faktors, kas palīdz panākt iedzīvotāju mobilitāti, veidojot kompetences un padziļinot pieredzi ar sportu saistītās darbībās citās dalībvalstīs, kā arī attīstot Eiropas identitāti un popularizējot ES vērtības ārpus tās robežām;

11)

brīvprātīgais darbs, ko veic sporta nozarē, var sniegt ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” vispārējo mērķu sasniegšanā, palielinot mobilitāti un veicot darbības, kas palīdz uzlabot nodarbinātību, sabiedrības veselību, veicina sociālo iekļaušanu, popularizē izglītību un aktīvas vecumdienas;

1)

radīt labvēlīgus apstākļus, lai attīstītu brīvprātīgas darbības sportā, it īpaši pamatojoties uz:

2)

sniegt ieguldījumu, lai veicinātu sporta nozares brīvprātīgajā darbā iesaistīto personu un brīvprātīgi veiktu darbību pozitīva tēla veidošanu;

3)

ņemt vērā, ka sporta nozarē veiktas brīvprātīgas darbības ir svarīgs instruments kompetenču un prasmju uzlabošanā. Šajā nolūkā ir nepieciešams:

4)

veicināt sadarbību starp valsts iestādēm un sporta organizācijām vietējā, valsts un Eiropas līmenī, lai izveidotu tīklus tādu kopīgu problēmu risināšanai, ar kurām saskaras brīvprātīgo darbību veicēji;

5)

veicināt brīvprātīgas darbības sportā kā neformālas un neoficiālas mācības, lai iegūtu jaunas prasmes un kompetences, kā arī paralēli oficiālajai izglītībai veidotu daļu no sportistu divējādās karjeras;

6)

veicināt brīvprātīgas darbības sportā, piemēram, uzsākot reklāmas kampaņas, lai palielinātu informētību un veicinātu pozitīvu attieksmi pret brīvprātīgajiem;

7)

veicināt sporta pasākumu organizēšanā iesaistītā brīvprātīgā potenciāla izmantošanu ilgtermiņa darbībās visos sporta līmeņos;

8)

izvērtēt, kāda būtu iespējamā pievienotā vērtība, ja izveidotu atlīdzības sistēmu, ar kuru novērtē inovatīvākos brīvprātīgos projektus sporta jomā;

1)

darīt visu iespējamo, lai likvidētu šķēršļus sporta nozares brīvprātīgo darbību attīstībā, tostarp birokrātisko slogu;

2)

pētīt uz brīvprātīgām darbībām balstīta sporta attīstību Eiropas Savienībā, tostarp veikt pētījumu par sporta ietekmi uz tautsaimniecību un sociālo jomu;

3)

apmainīties ar zināšanām, pieredzi un labāko praksi, kas gūta brīvprātīgajās darbībās sporta nozarē;

4)

veicināt sporta nozarē veikta brīvprātīga darba attīstību valsts un Eiropas politikā un stratēģijās, kuras attiecas uz sportu un sociālajām lietām, izglītību un nodarbinātību;

5)

izvērtēt iespējas, kā brīvprātīgas darbības sportā varētu veicināt ES fondu subsidētos projektus, un attīstīt mehānismus, kas ļautu atbilstoši novērtēt brīvprātīgo darbu sportā;

6)

attiecīgos gadījumos sporta nozarē veiktu brīvprātīgu darbību aspektus iekļaut saistībā ar ES sporta darba plānu izveidotu dažādu ekspertu grupu darbā;

7)

pastiprināt sporta nozarē veikta brīvprātīgā darba attīstību, uzsākot starpnozaru sadarbību starp valsts un privātā sektora vienībām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām sporta, veselības, kultūras, izglītības, jaunatnes un sociālās politikas jomā vietējā, valsts un Eiropas līmenī;

1)

īpašu uzmanību veltīt bezpeļņas sporta organizāciju brīvprātīgām darbībām un iespējām piekļūt nākamās paaudzes ES programmām, neskarot sarunas par daudzgadu finanšu shēmu;

2)

apzināt panākumu faktorus, labāko praksi un jomas, kurās nepieciešama ciešāka sadarbība ES līmenī, tostarp šķēršļus, kas kavē sporta nozarē veiktu brīvprātīgu darbību attīstību;

3)

izstrādājot priekšlikumus jauniem tiesību aktiem, novērtēt to iespējamo ietekmi uz brīvprātīgām darbībām sportā.