PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.1. Vispārīgais konteksts

Ļoti nozīmīgi un svarīgi ir veicināt un atbalstīt pilsoņu plašāku iesaistīšanos Eiropas Savienībā un tās vērtībās. Tas ietver gan nepieciešamību palielināt pilsoņu līdzdalību aktuālajos notikumos, gan nepieciešamību veicināt plašāku izpratni par Eiropas Savienības vēsturi un tās aizsākumiem divu briesmīgu pasaules karu atskaņā. Iepriekšējās pilsoņiem paredzētās programmas veiksmīgi risināja šīs problēmas, tomēr ir ļoti būtiski turpināt šo darbu ES līmenī, lai pievērstos šiem jautājumiem.

Kā sacīja Komisijas priekšsēdētājs Ž. M. Barrozu, uzstājoties ar runu par situāciju Eiropas Savienībā 2011. gadā, pašlaik mēs saskaramies ar lielākajiem izaicinājumiem, kādus mūsu Savienība ir pieredzējusi visā tās pastāvēšanas vēsturē. Tā ir finansiālā, ekonomiskā un sociālā krīze, un vienlaikus arī uzticības krīze. Dalībvalstu plāni vai pat starpvaldību sadarbība nav pietiekama, lai risinātu tik liela mēroga ekonomiskās un sociālās problēmas, bet pilsoņi joprojām pilnībā neapzinās Eiropas Savienības lomu un tās sasniegumus. Tādēļ Komisijai ir jāatrod veidi, kā palielināt pilsoņu informētību un izpratni par Eiropas Savienības projektu.

Ar Līgumu par Eiropas Savienību (LES) ir sperts liels solis virzībā uz Savienības pietuvināšanu tās pilsoņiem un uz pārrobežu debašu veicināšanu par ES politikas virzieniem; LES 11. pantā ierosināta pilnīgi jauna līdzdalības demokrātijas dimensija, kurā viens no elementiem ir pilsoņu tiesības izrādīt iniciatīvu.

Komisija ar šo programmu ierosina veikt pasākumus, kas veicinātu sabiedrisko līdzdalību (kā vienu no stratēģiskā trīsstūra elementiem, papildus pilsoņu vajadzību apmierināšanai un pilsoņu tiesību veicināšanai). Tās uzdevums ir:

(1) veicināt pilsoniskās sabiedrības iespējas piedalīties ES politikas veidošanas procesos;

(2) izveidot atbalstošās struktūras, lai politikas veidotājus attiecīgajos līmeņos informētu par šādu debašu rezultātiem;

(3) piedāvāt papildu iespējas atsevišķiem pilsoņiem piedalīties debatēs un diskusijās par Eiropas Savienības jautājumiem.

1.2. Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šīs programmas mērķis ir nodrošināt, lai vietējā, reģionālā un dalībvalstu līmenī veidotu atklātākas debates par ES jautājumiem, kas var tikt interpretētas visas Eiropas mērogā. Tās mērķis ir aptvert pēc iespējas plašākas pilsoņu grupas — tos pilsoņus, kas parasti nemēģina ietekmēt vai iesaistīties ES jautājumu risināšanā —, izmantojot plašu organizāciju tīklu, lai spertu pirmos soļus virzienā uz iesaistīšanos, neatkarīgi no tā, kāds ir šis (ar ES saistītais) temats vai formāts, ja vien šīs darbības notiek starpvalstu līmenī, vai arī tām ir Eiropas dimensija. Pateicoties minētās programma horizontālajai pieejai, tās nolūks nav aizstāt citas iniciatīvas, vai dublēt konsultācijas ES līmenī, bet pamatlīmenī rosināt pilsoņus debatēt par konkrētiem Eiropas nozīmes jautājumiem un veicināt to lielāku līdzdalību ES lietās. Šādā veidā pilsoņi sāk apzināties Eiropas Savienības politikas virzienu ietekmi uz viņu ikdienas dzīvi. Viņi var ietekmēt un izmantot Eiropas sniegtās priekšrocības, kā arī saistīt sevi ar Eiropas Savienības sūtību.

Programma tiks veidota, ņemot vērā pašreizējās programmas “Eiropa pilsoņiem” (2007.–2013.) analīzi, attiecībā uz nākamās programmas noformējumu, ievirzi, ietekmi un redzamību sociālā un ģeogrāfiskā nozīmē, ietekmes analīzi un valorizācijas/izplatīšanas mehānismiem.

Turpmākās programmas vispārējais mērķis būs “stiprināt vēsturisko atmiņu un palielināt sabiedriskās līdzdalības iespējas Eiropas Savienības līmenī”. Tā risinās ar to saistīto nepieciešamību veidot atbalstošas struktūras, lai šo debašu rezultātus attiecīgos līmeņos novirzītu politikas veidotājiem. Tāpēc šī programma veicinās pilsoņu organizāciju iespēju palielināšanos, lai pilsoņus iesaistītu Savienības demokrātiskajā dzīvē. Konkrētie ierosinātie mērķi ir šādi:

– veicināt debates, pārdomas un sadarbību attiecībā uz vēsturisko atmiņu, Eiropas Savienības integrāciju un vēsturi;

– veicināt pilsoņu izpratni un iespējas piedalīties Eiropas Savienības politikas veidošanas procesos, un attīstīt solidaritātes, sabiedriskās iesaistīšanās un brīvprātīgā darba iespējas ES līmenī.

Pēc konkrētu mērķu uzskaitīšanas, kas ierosināti jaunajai programmai, tiks definēta jauna operatīvo mērķu kopa. Šo mērķu īstenošana palielinās Komisijas iespējas noteikt stingrākus rādītājus, un pēc tam spēt objektīvi un detalizēti konstatēt progresu un ietekmi.

– Atbalsts organizācijām, lai veicinātu debates un pasākumus attiecībā uz vēsturisko atmiņu, Eiropas vērtībām un vēsturi.

– Atbalsts vispārējas nozīmes Eiropas organizācijām, starpvalstu partnerībai un tīkliem, lai veicinātu pilsoņu sadarbību Eiropas Savienības jautājumos;

– Horizontāls griezums: analīze, projekta rezultātu izplatīšana un valorizācija, izmantojot iekšējās un ārējās darbības.

1.3. Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Līguma par Eiropas Savienību (LES) 11. pantā paredzēti Savienības iestāžu uzdevumi sniegt pilsoņiem un apvienībām, kas tos pārstāv, iespēju izteikt savus viedokļus visās Savienības darbības jomās un publiski apmainīties ar tiem. Minētajā pantā ir noteikts minēto iestāžu pienākums uzturēt atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar minētajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību, Komisijas pienākums organizēt plašas konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm, un ar šo pantu tiek ieviesta pilsoņu iniciatīva.

Komisijas priekšsēdētājs Ž. M. Barrozu savās 2009. gada septembra “Politikas pamatnostādnēs” aicināja daudz lielāku uzmanību pievērst pilsoņiem, kuriem ir jābūt Eiropas politikas virzienu pašā centrā. Kā norādīts turpmāk, pasākumus, kas tiek realizēti programmas “Eiropa pilsoņiem” nākamās paaudzes ietvaros, tiek plānots daudz ciešāk saistīt ar konkrētu politikas veidošanu. Rezultātā tiks veidota cieša sadarbība starp Komisijas dienestiem, kas īsteno attiecīgo politiku un programmas.

Šī programma ir viens no tiem instrumentiem, ar kura palīdzību LES 10. un 11. panta demokrātiskos principus var saistīt ar plašu ES nozaru politiku klāstu, neaizstājot konkrētus dialogus ar pilsoņiem, ieinteresētajām pusēm un interešu grupām, ko Eiropas Komisija saglabā. Nākamās paaudzes “Eiropa pilsoņiem” programmā pilsoņiem būs iespēja apmainīties ar viedokļiem par visām Savienības darbības jomām, un visās oficiālajās lēmumu pieņemšanas procesa stadijās. Attiecībā uz projektu tēmām, to iekļaušanos vietējā un reģionālā kontekstā, un ieinteresēto pušu sastāvu, ir svarīga saskaņotība ar citām ES programmām, proti, nodarbinātības, sociālo lietu, izglītības, pētniecības un inovāciju, jaunatnes un kultūras, tiesību, dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas, un reģionālās politikas jomā.

Turklāt šī programma ir papildinājums tam darbam, ko Eiropas Komisijas pārstāvniecības veic dalībvalstīs. Pārstāvniecības tiks iesaistītas informācijas sniegšanas par programmu un tās popularizēšanas procesā, maksimāli izmantojot savas pilnvaras valsts līmenī sniegt pilsoņiem informāciju un izplatīt paziņojumus.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

2.1.        Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās ar programmas “Eiropa pilsoņiem” galvenajām ieinteresētajām pusēm ir bijušas nozīmīgas. To viedokļi ir pieprasīti šādos gadījumos:

– Briselē 2010. gada 20. jūnijā tika rīkota apspriežu sanāksme, kurā piedalījās galvenās ieinteresētās puses: regulārās NVO konsultācijas grupas pārstāvji, valstu kontaktpunktu, kas nodarbojas ar Eiropas pilsonības jautājumiem (PEC), pārstāvji, Eiropas Municipalitāšu un reģionu padomes (EMRP) pārstāvji, un pilsētu sadraudzības koordinatori, kā arī programmas komitejas locekļi. Šajā sanāksmē bija atvērta darba kārtība, un izteikts uzsvars tika likts uz līdzdalību;

– izmantojot Komisijas Interaktīvās politikas veidošanas (IPV) rīku, 2010. gada 27. oktobrī tiešsaistē tika uzsāktas atklātas publiskas apspriedes par programmas “Eiropa pilsoņiem” nākotni. Šīs apspriedes notika līdz 2011. gada 5. janvārim, un tajās bija aicinātas piedalīties visas ieinteresētās puses: atsevišķi pilsoņi, pilsoniskās savienības organizācijas, valsts iestādes un pārvaldes, pētniecības un inovāciju iestādes, Eiropas un starptautiskās organizācijas, un citi. Šajās apspriedēs piedalījās 412 respondenti, un 5 papildu iesniegumi tika saņemti atsevišķi. Izteiktos viedokļus ar ārštata konsultanta palīdzību analizēja Komisija. Publiskās apspriedes rezultāti un sīka analīze ir pieejama tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/citizenship;

– otrā ieinteresēto pušu apspriede notika 2011. gada 21. jūnijā Briselē, kurā piedalījās 100 dalībnieki;

– no 2011. gada maija līdz jūnijam Vīnē, Parīzē un Varšavā saistībā ar dažādiem programmas aspektiem (pilsētu sadraudzību, ietekmi uz pilsoniskās sabiedrības attieksmi, vēsturisko atmiņu) tika pētītas trīs mērķa grupas, sniedzot iespēju ieinteresētajām pusēm tikties ar pētniekiem, vietējās pašvaldības un valsts valdības pārstāvjiem, kā arī žurnālistiem;

– regulārās ieinteresēto pušu apspriedēs: 2–3 tikšanās/gadā starp Komisiju un aptuveni 70 galvenajām Eiropas organizācijām, kuras ir aktīvi iesaistījušās programmā “Eiropa pilsoņiem”.

2.2.        Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Ieinteresēto pušu ekspertu atzinumus, kas tika pausti divās ieinteresēto pušu tikšanās reizēs, un ieinteresēto personu ekspertu atzinumus, kas tika pausti tiešsaistes publiskajās apspriedēs, Komisija ņēma vērā, gatavojot ietekmes novērtējumu par programmas priekšlikuma gatavošanu. Tie tika pārbaudīti, veicot salīdzināšanu ar mērķa grupu ekspertu atzinumiem, kas tika konsultētas 2011. gada pavasarī.

Lai ņemtu vērā pašreizējās programmas pieredzi, starpposma novērtējums, ko 2010. gadā veica ārštata konsultants, kalpoja par svarīgu informācijas avotu, kas tika ņemts vērā gan attiecībā uz ietekmes novērtējumu, gan arī programmas priekšlikumu.

2.3.        Ietekmes novērtējums

Pilns ietekmes novērtējums tika veikts 2011. gada vasarā. Ietekmes novērtējuma padome 2011. gada 21.septembrī apsprieda ziņojumu un lūdza veikt tajā vairākus uzlabojumus, jo īpaši, lai sniegtu pilnīgāku un koncentrētāku problēmas analīzi, konkrētāk norādītu mērķus, plānotu un novērtētu neatkarīgas politikas iespējas, noteiktu novērtēšanas pasākumus, un definētu efektīvākus progresa rādītājus. Šie elementi ir iekļauti pašreizējā ziņojumā.

Turklāt šī programma tika iekļauta 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas kumulatīvās ietekmes novērtējumā.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

3.1.        Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Eiropas Komisija uz laikposmu no 2014.–2020. gadam ierosina programmu “Eiropa pilsoņiem”, kas tiktu balstīta uz pašreizējo programmu. Tās mērķis ir palielināt sabiedriskās līdzdalības iespējas Eiropas Savienības līmenī, un tādējādi sniegt ieguldījumu globāla mērķa sasniegšanā: sekmēt sabiedrisko līdzdalību un veicināt apziņas un izpratnes vairošanos par Eiropas Savienību. Šīs programmas divas dimensijas paredz atbalstīt, no vienas puses, vispārējas nozīmes Eiropas organizācijas, starpvalstu partnerību un tīklus, lai veicinātu pilsoņu sadarbību ES jautājumos, un, no otras puses — atbalstīt tās organizācijas, kuras veicina debates un pasākumus par Eiropas vērtībām un vēsturi. Šīs programmas kā transversāla līdzekļa nolūks ir izstrādāt nosacījumus to rezultātu analīzei, izplatīšanai un valorizācijai, kas iegūti, pateicoties programmas aktivitātēm. Šī programma, tāpat kā tās priekšgājējs, tiks ieviesta, izmantojot darbības dotācijas un rīcības dotācijas, pamatojoties uz atklātiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, un izmantojot pakalpojumu līgumus, izsludinot uz tiem konkursus. Komisija, pamatojoties uz izmaksu un guvumu analīzi, programmas īstenošanai var izmantot esošu izpildaģentūru, kā noteikts Padomes 2002. gada 19. decembra Regulā (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus.

3.2.        Juridiskais pamats

LESD 352. pants.

3.3.        Subsidiaritātes princips

Līguma par Eiropas Savienību (LES) 11. pantā ir noteikts, ka ES iestāžu pienākums ir nodrošināt "pilsoņiem un apvienībām, kas tos pārstāv, iespēju izteikt savus viedokļus visās Savienības darbības jomās un publiski apmainīties ar tiem". Minētajā pantā ir noteikts minēto iestāžu pienākums uzturēt "atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar minētajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību", Komisijas pienākums organizēt plašas konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm, un ar šo pantu tiek ieviesta Eiropas pilsoņu iniciatīva.

Lai nodrošinātu minēto Līguma noteikumu izpildi, ir nepieciešami atbilstoši līdzekļi. Programma “Eiropa pilsoņiem” ir viens no šādiem līdzekļiem, gluži tāpat kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu ir cits līdzeklis.

Programmā paredzētā Savienības pievienotā vērtība ir redzama jaunās programmas atsevišķu pasākumu līmenī.

– Sadaļā “Vēsturiskā atmiņa un Eiropas pilsonība” programmas mērķis ir atbalstīt organizācijas, lai veicinātu debates un pasākumus saistībā ar Eiropas integrāciju un vēsturi starpvalstu līmenī, vai gadījumos, kad uzmanības centrā nonāk skaidra Eiropas dimensija. Noteiktām darbībām, kas iekļautas iedaļā “vēsture”, ir pietiekami ar Eiropas dimensiju. Vēstures arhīvi un atceres vietas pašas par sevi ir saistītas ar to atrašanās vietu, bet daudzos gadījumos tām ir Eiropas Savienības mēroga nozīme.

– Sadaļā “Demokrātiskā iesaistīšanās un sabiedriskā līdzdalība” programmas mērķis ir veicināt pilsoņu izpratni un iespējas piedalīties Eiropas Savienības politikas veidošanas procesos, un attīstīt solidaritātes, sabiedriskās iesaistīšanās un brīvprātīgā darba iespējas ES līmenī. Tik plašu jomu aptvert un šādus mērķus realizēt ir iespējams tikai ES līmenī.

– Sadaļā “Valorizācija” tas ir šīs programmas horizontālais griezums kopumā. Tajā galvenā uzmanība tiks pievērsta iepriekšminēto sadaļu projektu rezultātu analīzei, izplatīšanai, paziņošanai un valorizācijai. Dalībvalstu un reģionālās platformas palīdzēs apkopot paraugprakses un idejas par to, kā stiprināt sabiedrisko līdzdalību, taču, lai paplašinātu perspektīvu un veicinātu apmaiņu starp valstīm, ir nepieciešamas arī Eiropas mēroga platformas un kopēji instrumenti.

Dalībvalstis nespēj pienācīgi izpildīt šīs regulas uzdevumus, tādēļ, izmantojot programmas darbību un pasākumu starptautisko un daudzpusīgo būtību, tos iespējams labāk sasniegt Eiropas Savienības līmenī.

3.4.        Proporcionalitātes princips

Priekšlikumā ievērots proporcionalitātes princips tādā mērā, ka tas nepārsniedz minimumu, kas nepieciešamas, lai sasniegtu izvirzītos uzdevumus Eiropas līmenī un to, kas nepieciešams šā mērķa sasniegšanai.

3.5.        Ietekme uz pamattiesībām

Programma paredz netiešu atbalstu Savienības pilsoņu tiesībām, kas minētas Pamattiesību hartas 39. pantā.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Komisijas priekšlikums daudzgadu finanšu shēmai laikposmā no 2014.–2020. gadam paredz, ka EUR 229 miljoni pašreizējās cenās tiks piešķirti programmai “Eiropa pilsoņiem”.

4.1         Īstenošana

Attiecībā uz pārvaldību regula paredz izmantot racionālāku un vienkāršotāku pieeju, kas ļautu palielināt izmaksu efektivitāti. Apjoma ziņā ietaupījumi būs ievērojami, ja līdzīgām darbībām piemēros līdzīgus īstenošanas noteikumus un procedūras, kas būtu vienkāršoti gan saņēmējiem, gan arī pārvaldes iestādēm ES un dalībvalstu līmenī.

Vienkāršošanai jau ir liela nozīme pašreizējā programmā un tā tiks tālāk attīstīta arī jaunajā programmā. Izpildaģentūras izmantošana pilna programmas cikla izpildei ļauj panākt ievērojamus ietaupījumus pārvaldes un cilvēkresursu ziņā. Turklāt, līdzekļus ietaupīšana uz vienreizējām izmaksām, vienotām likmēm un vienību izmaksām, e-pieteikumiem, un efektīvām pārbaudēm uz vietām, veicot grupu apmeklējumus tā paša reģiona organizācijās, vēl vairāk ļauj samazināt administratīvo slogu, kā arī ievērojami samazināt izmaksas.

2011/0436 (APP)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar ko laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam izveido programmu “Eiropa pilsoņiem”

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 352. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu[1],

saskaņā ar īpašo likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 11. pantu, Eiropas Savienības iestādēm ir jādod pilsoņiem un apvienībām, kas tos pārstāv, iespēja izteikt savus viedokļus visās ES darbības jomās un publiski apmainīties ar tiem, kā arī jāuztur atklāts, pārredzams un pastāvīgs dialogu ar minētajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību.

(2) Stratēģijas “Eiropa 2020” ietvaros ES un tās dalībvalstu mērķis ir nākamajā desmitgadē nodrošināt izaugsmi, nodarbinātību, produktivitāti un sociālo kohēziju[2].

(3) Lai gan ES pilsoņa statuss ar noteiktām tiesībām sniedz acīmredzamas priekšrocības, Eiropas Savienība ne vienmēr pietiekami efektīvi uzsver saikni starp risinājumu daudzām ekonomiskām un sociālām problēmām un Savienības politiku. Tādējādi iespaidīgie sasniegumi attiecībā uz mieru un stabilitāti Eiropā, pastāvīgu izaugsmi ilgtermiņā, stabilām cenām, efektīvu patērētāju un vides aizsardzību, un pamattiesību veicināšanu ne vienmēr ir veicinājuši piederības sajūtu Eiropas Savienības pilsoņu kopai.

(4) Lai Eiropu padarītu tuvāku tās pilsoņiem un sniegtu viņiem iespēju pilnā mērā piedalīties arvien saliedētākas Eiropas Savienības izveidē, starpvalstu un ES līmenī jāveic dažādas darbības un ir nepieciešami saskaņoti pasākumi. Eiropas pilsoņu iniciatīva sniedz unikālu iespēju pilsoņiem tieši līdzdarboties ES likumdošanas attīstībā[3].

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Lēmumā Nr. 1904/2006/EK, ar ko laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido programmu “Eiropa pilsoņiem”, lai veicinātu aktīvu Eiropas pilsonību,[4] ir izklāstīta rīcības programma, kurā ir apstiprināta vajadzība veicināt ilgstošu dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un pašvaldībām, kā arī atbalstīt aktīvu pilsoņu līdzdalību.

(6) Starpposma novērtējuma ziņojums, publiskas konsultācijas tiešsaistē un divas secīgas ieinteresēto pušu apspriežu sanāksmes apliecināja, ka jaunā programma ir vajadzīga gan pilsoniskās sabiedrības organizācijām, gan arī atsevišķām iesaistītajām personām, un tā ir jāievieš, lai programma sniegtu plašākas iespējas organizācijām, savukārt personiskā līmenī tiktu vairota interese par ES jautājumiem.

(7) Attiecībā uz projektu tēmām, to iekļaušanos vietējā un reģionālā kontekstā, un ieinteresēto pušu sastāvu, ir svarīga saskaņotība ar citām ES programmām, proti, nodarbinātības, sociālo lietu, izglītības, jaunatnes un kultūras, tiesību, dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas un reģionālās politikas jomās.

(8) Jaunajai programmai ir jāaptver plašs dažādu darbību apjoms, un cita starpā jāietver pilsoņu apspriedes, saskarsme un debates par pilsonības jautājumiem, Eiropas Savienības mēroga notikumiem, iniciatīvām, lai atspoguļotu svarīgus posmus Eiropas vēsturē, iniciatīvas, lai vairotu apziņu par ES iestādēm un to darbību, un debates par Eiropas politikas jautājumiem, ar nolūku stiprināt visus sabiedriskās dzīves aspektus.

(9) Programmas horizontālajam griezumam ir jānodrošina rezultātu valorizācija un pārnesamība, lai veicinātu lielāku ietekmi un ilgtermiņa ilgtspēju. Šajā nolūkā uzsāktajiem pasākumiem ir jābūt skaidri saistītiem ar Eiropas Savienības politisko darba kārtību, un par tiem ir atbilstoši jāsniedz informācija.

(10) Īpaša uzmanība būtu jāpievērš visu dalībvalstu pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzsvarotai integrācijai starptautiskos projektos un pasākumos, ņemot vērā ES pastāvošo daudzvalodību.

(11) Pievienošanās valstis, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kuras gūst labumu no pirmspievienošanās stratēģijas - no vienas puses, un EBTA valstis, kas ir EEZ līguma dalībvalstis - no otras puses, saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti ar šīm valstīm, tiek atzītas par iespējamiem dalībniekiem ES programmās.

(12) Šajā regulā budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā visam programmas darbības laikam paredz finansējumu, kas ir pamats budžeta pārvaldības iestādei gada budžeta procedūras īstenošanā atbilstīgi 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 201X. DD. MM. Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos, budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību.

(13) Resursi, kas piešķirti informatīvajām darbībām šīs regulas ietvaros, veicina arī korporatīvo komunikāciju par Eiropas Savienības politiskajām prioritātēm ciktāl tas attiecas uz šīs regulas vispārējiem mērķiem.

(14) Programma sadarbībā ar Komisiju un dalībvalstīm būtu pastāvīgi jāuzrauga un neatkarīgi jāizvērtē, lai varētu veikt atkārtotus pielāgojumus, kas nepieciešami pasākumu pareizai īstenošanai.

(15) Visā izdevumu ciklā Eiropas Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp nelikumību novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu, un vajadzības gadījumā — soda naudas.

(16) Priekšroka jādod tām dotācijām, kas paredzētas projektiem ar lielu ietekmi, jo īpaši tiem projektiem, kas ir tieši saistīti ar ES politiku un kuru nolūks ir piedalīties ES politiskās darba kārtības veidošanā. Turklāt, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu, šīs programmas īstenošana būtu vēl vairāk jāvienkāršo, piešķirot līdzekļus vienreizēju izmaksu, vienotu likmju finansēšanai, un vienības izmaksu likmju piemērošanai.

(17) Saskaņā ar Lēmumu Nr. 2006/1904/EK, to darbību uzraudzībai, kas uzsāktas pirms 2013. gada 31. decembra, ir jāparedz pārejas pasākumi.

(18) Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un tāpēc programmas pasākumu starptautiskā un daudzpusējā rakstura dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Eiropas Savienības līmenī, ES var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(19) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai programmas uzdevumu ietvaros būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[5],

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Izveide un vispārēji mērķi

2. Ar šo regulu izveido programmu “Eiropa pilsoņiem” (turpmāk — “programma”) laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

3. Saskaņā ar globālo mērķi veicināt izpratni par Eiropas Savienību un sekmēt sabiedrisko līdzdalību, programma sniegs ieguldījumu šāda vispārēja mērķa īstenošanā:

– stiprināt vēsturisko atmiņu un palielināt sabiedriskās līdzdalības iespējas Eiropas Savienības līmenī.

2. pants

Īpaši programmas mērķi

Programmai ir šādi konkrēti mērķi, kas tiks īstenoti, veicot darbības starpvalstu līmenī, vai kurām piemīt acīmredzama Eiropas dimensija.

1.           Palielināt izpratni par vēsturisko atmiņu, Savienības vēsturi, identitāti un mērķi, veicinot debates, pārdomas un sadarbību.

Progress tiks vērtēts, ņemot vērā tiešo un netiešo saņēmēju skaitu, projektu kvalitāti, un pirmreizējo pretendentu skaitu procentos.

2.           Veicināt pilsoņu demokrātisko un sabiedrisko līdzdalību Savienības līmenī, pilnveidojot pilsoņu izpratni par Savienības politikas veidošanas procesiem, un veicinot sabiedriskās iesaistīšanās un brīvprātīgā darba iespējas Savienības līmenī.

Progress tiks vērtēts, ņemot vērā tiešo un netiešo saņēmēju skaitu, ES un tās institūciju uztveri saņēmēju skatījumā, projektu kvalitāti, un pirmreizējo pretendentu skaitu procentos.

3. pants

Programmas struktūra un atbalstītie pasākumi

1.           Programmā ir divas sadaļas:

(a) “Vēsturiskā atmiņa un Eiropas pilsonība”

(b) “Demokrātiskā iesaistīšanās un sabiedriskā līdzdalība”.

Šīs divas sadaļas papildina horizontālie pasākumi attiecībā uz analīzi, izplatīšanu un projekta rezultātu izmantošanu (“Valorizācijas” pasākumi).

2.           Lai sasniegtu programmā minētos mērķos, tai cita starpā ir jāfinansē šādi pasākumi, kas tiek īstenoti starpvalstu līmenī, vai kuriem piemīt acīmredzama Eiropas dimensija:

– pilsoņu apspriedes, pilsētu sadraudzība;

– starpvalstu partnerības un tīklu veidošana un darbība;

– atbalsts vispārējas nozīmes Eiropas organizācijām;

– kopienas izveide un debates par pilsonības jautājumiem, pamatojoties uz IKT un/vai sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanu;

– ES līmeņa pasākumi;

– debates/pētījumi un intervences attiecībā uz pagrieziena punktu noteikšanu Eiropas vēsturē, jo īpaši, lai atcerētos tos noziegumus, kas tika pastrādāti nacisma un staļinisma režīmu laikā;

– pārdomas/debates par kopējām vērtībām;

– iniciatīvas, lai vairotu informētību par ES iestādēm un to darbību;

– pasākumi, kas izmanto un turpmāk valorizē atbalstīto iniciatīvu rezultātus;

– pētījumi par jautājumiem, kas saistīti ar pilsonību un sabiedrisko līdzdalību;

– atbalsts programmas informācijas/konsultāciju struktūrām dalībvalstīs.

4. pants

Pasākumi

Pasākumi var būt dotācijas vai valsts iepirkuma līgumi.

1.           Eiropas Savienības dotācijas var piešķirt tādos īpašos veidos kā darbības dotācijas, vai rīcības dotācijas.

2.           Publisko iepirkumu līgumos tiks iekļauta tādu pakalpojumu pirkšana kā pasākumu organizēšana, mācības un pētniecība, informācijas un izplatīšanas rīki, monitorings un vērtēšana.

5. pants

Līdzdalība programmā

Programma jāatver šādu valstu (turpmāk tekstā — “iesaistīto valstu”) līdzdalībai:

(a) dalībvalstu;

(b) pievienošanās valstu, kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem minēto valstu līdzdalībai savienības programmās, kas izveidotas saskaņā ar attiecīgajiem pamatnolīgumiem, Asociācijas padomes lēmumiem vai līdzīgiem nolīgumiem.

(c) EBTA valstu, kas ir EEZ līguma dalībvalstis, saskaņā ar šā līguma noteikumiem.

6. pants

Piekļuve programmai

Programmai ir jābūt pieejamai visām ieinteresētajām pusēm, veicinot Eiropas integrāciju, jo īpaši vietējām varas iestādēm un organizācijām, Eiropas sabiedrības politikas pētniecības organizācijām (ideju ģeneratori), pilsoņu grupām un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām (piemēram, izdzīvojušo personu apvienībām), un izglītības un pētniecības iestādēm.

7. pants

Sadarbība ar starptautiskajām organizācijām

Programmā var tikt iekļauti kopīgi pasākumi kādā no tajā ietvertajām jomām ar atbilstošām starptautiskajām organizācijām, piemēram, Eiropas Padomi un UNESCO, pamatojoties uz kopīgu ieguldījumu un saskaņā ar Finanšu regulu[6].

8. pants

Programmas īstenošana

Lai īstenotu programmu, Komisijai ir jāpieņem ikgadējās rīcības programmas, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar konsultāciju procedūru, kas minēta 9. panta 2. punktā. Tajās jābūt izklāstītiem izvirzītajiem mērķiem, gaidītajiem rezultātiem, īstenošanas metodei un finansēšanas plāna kopējai summai. Tajās jābūt arī iekļautam aprakstam par finansējamajām darbībām, norādei uz katrai darbībai piešķirtajām summām un indikatīvu īstenošanas grafiku. Attiecībā uz dotācijām programmās jābūt iekļautām prioritātēm, būtiskiem novērtēšanas kritērijiem un maksimālajai līdzfinansēšanas likmei.

9. pants

Komiteja

1.           Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas Nr. 182/2011 nozīmē.

2.           Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas Nr. 182/2011 4. pantu.

10. pants

Konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm

Komisija uztur regulāru dialogu ar programmas atbalsta saņēmējiem, saistītām ieinteresētajām pusēm un speciālistiem.

11. pants

Saskaņotība ar citiem Savienības instrumentiem

Komisija nodrošina saskaņotību un papildināmību starp šo programmu un instrumentiem citās Savienības darbības jomās, īpaši izglītības, arodapmācības, kultūras, sporta, pamattiesību un brīvību, sociālās iekļaušanas, dzimumu līdztiesības, diskriminācijas apkarošanas, pētniecības un inovāciju jomā, paplašināšanās politikā un savienības ārējās darbībās.

12. pants

Budžets

1.           Finansējums programmas īstenošanai ir EUR 229 miljoni.

2.           Resursi, kas piešķirti komunikācijas pasākumiem šīs regulas ietvaros, sedz arī korporatīvo komunikāciju par Eiropas Savienības politiskajām prioritātēm[7] ciktāl tas attiecas uz šīs regulas vispārējiem mērķiem.

13. pants

Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzība

1. Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, tiek aizsargātas Eiropas Savienības finansiālās intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklātas nelikumības, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un vajadzības gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus.

2. Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības dokumentāri un uz vietas revidēt visus dotāciju saņēmējus, uzņēmējus un apakšuzņēmējus, kuri šīs programmas ietvaros ir saņēmuši ES līdzekļus.

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvarots veikt pārbaudes un inspekcijas uz vietas pie ekonomiskās darbības subjektiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums saskaņā ar procedūrām, kas paredzētas Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96, lai noteiktu, ka notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas skar Eiropas Savienības finansiālās intereses saistībā ar dotācijas nolīgumu vai lēmumu, vai līgumu, kas saistīts ar Savienības finansējumu.

Neskarot pirmo un otro apakšpunktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, kā arī dotāciju nolīgumos, lēmumos un līgumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, Komisijai, Revīzijas palātai un OLAF nepārprotami ir dotas tiesības veikt šādas revīzijas, pārbaudes uz vietas un inspekcijas.

14. pants

Uzraudzība un vērtēšana

1.           Komisija nodrošina, ka programma tiek regulāri uzraudzīta attiecībā uz tās uzdevumiem, izmantojot ar veiktspēju saistītus rādītājus. Uzraudzības un izvērtēšanas procesa rezultātus izmanto programmas īstenošanā. Uzraudzība jo īpaši ietver 3. punkta a) un c) apakšpunktā minēto ziņojumu sastādīšanu.

Vajadzības gadījumā rādītāji jānodala pēc dzimuma un vecuma.

2.           Komisija nodrošina regulāru, ārēju, neatkarīgu programmas izvērtēšanu un regulāri informē Eiropas Parlamentu.

3.           Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai:

(c) starpposma novērtējuma ziņojumu par iegūtajiem rezultātiem un par programmas izpildes kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem — ne vēlāk kā 2017. gada 31. decembrī;

(d) paziņojumu par programmas turpināšanu — ne vēlāk kā 2018. gada 31. decembrī;

(e) ex post novērtējuma ziņojumu par paveikto — ne vēlāk kā 2023. gada 1. jūlijā.

15. pants

Pārejas noteikumi

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1904/2006/EK atceļ no 2014. gada 1. janvāra.

Saskaņā ar Lēmumu Nr. 2006/1904/EK, pirms 2013. gada 31. decembra uzsāktās darbības līdz to pabeigšanai turpina vadīt, pamatojoties uz minēto lēmumu.

Kā paredzēts Finanšu regulas 18. pantā, programmai var darīt pieejamas apropriācijas, kas atbilst atvēlētajiem ieņēmumiem, kas radušies no nepareizi izmaksātu summu atmaksas saskaņā ar Lēmumu Nr. 1904/2006/EK.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

PIELIKUMS

1. INICIATĪVU APRAKSTS

Papildu informācija par piekļuvi programmai

1. SADAĻA. Vēsturiskā atmiņa un Eiropas pilsonība

Šī sadaļa tiek definēta nevis atkarībā no tā, kāda veida pilsoņu organizācijas vai dalībnieki var pieteikties, bet gan no iespējamiem projektiem un iniciatīvām, kuras var uzsākt to izdevumu kategorijā.

Tā atbalsta pasākumus, kas aicina pārdomāt kopējas vērtības to plašākajā nozīmē, ņemot vērā daudzveidību. Līdzekļi var būt pieejami iniciatīvām, kas rosina pārdomas par totalitāro režīmu cēloņiem Eiropas moderno laiku vēsturē (īpaši (bet ne tikai) nacisma un staļinisma) un piemin to upurus. Šajā sadaļā ir arī ietverti pasākumi, kas attiecas uz citiem atskaites punktiem Eiropas nesenajā vēsturē. Tajā priekšroka jo īpaši tiek dota tiem pasākumiem, kas veicina toleranci un samierināšanos, ar nolūku iesaistīt jaunāko paaudzi.

2. SADAĻA. Demokrātiskā iesaistīšanās un sabiedriskā līdzdalība

Šī sadaļa tiek definēta nevis atkarībā no tā, kāda veida pilsoņu organizācijas vai dalībnieki var pieteikties, bet gan iespējamiem projektiem un iniciatīvām, kuras var uzsākt to izdevumu kategorijā. Šajā sadaļā ir iekļauti tie pasākumi, kas aptver sabiedrisko līdzdalību tās plašākajā nozīmē, īpašu uzmanību pievēršot strukturēšanas metodēm ilgtspējas nodrošināšanai ilgtermiņā. Tajā priekšroka tiek dota tām iniciatīvām un tiem projektiem, kas nepārprotami ir saistīti ar Eiropas politisko darba kārtību.

Šajā sadaļā var būt iekļauti arī projekti un iniciatīvas, kas Eiropas Savienības līmenī attīsta solidaritātes, sabiedriskās iesaistīšanās un brīvprātīgā darba iespējas.

Vēl daudz kas jāpaveic, lai politisko un ekonomisko lēmumu pieņemšanas procesā iesaistītu vairāk sieviešu. Sieviešu balsīm ir jābūt labāk sadzirdamām, un tās ir vairāk jāņem vērā tām personām, kuras ir atbildīgas par to politisko lēmumu pieņemšanu, kas ietekmē cilvēku dzīves.

HORIZONTĀLAIS PASĀKUMS: Valorizācija

Šis pasākums ir definēts programmai kopumā, un to piemēro gan 1. sadaļai, gan arī 2. sadaļai.

Tas atbalsta iniciatīvas, kuras paātrina rezultātu pārnesamību, nodrošina labākus ienākumus no ieguldījumiem, un palielina mācīšanos no pieredzes. Šī pasākuma mērķis ir to iniciatīvu, kas uzsāktas ar nolūku ilgtermiņā veicināt ilgtspējīgumu, rezultātu turpmāku “valorizāciju” un izmantošanu.

Tajā ir ietverta “spēju veidošana” — atbalsta pasākumu izstrāde, lai apmainītos ar paraugpraksēm, ieinteresēto pušu, tostarp, valsts iestāžu starpā apvienotu pieredzi vietējā un reģionālā līmenī, un, piemēram, mācībās attīstītu jaunas iemaņas. Mācībās varētu iekļaut pieredzes un prasmju apmaiņu starp līdzīgu cilvēku grupām, pedagogu apmācību, kā arī, piemēram, datu bāzes izstrādi par organizācijām/projektiem, kas tiek finansēti programmas ietvaros.

2. Programmas vadīšana

Programma attīstīs daudzgadu partnerības principu, kura pamatā ir saskaņoti mērķi, padziļinot rezultātu analīzi, lai garantētu savstarpēju labumu gan pilsoniskajai sabiedrībai, gan Eiropas Savienībai.

Kopumā priekšroka tiks dota tām dotācijām, kas paredzētas projektiem ar lielu ietekmi, jo īpaši tiem projektiem, kas tieši saistīti ar ES politiku, ar nolūku piedalīties ES politiskās darba kārtības veidošanā.

Programmu un lielāko daļu pasākumu var centralizēti vadīt izpildaģentūra.

Pasākumi tiks īstenoti starpvalstu līmenī, vai arī tiem būs nepieciešama skaidra Eiropas dimensija. Tā veicinās pilsoņu mobilitāti un ideju apmaiņu Eiropas Savienībā.

Būs svarīga tīklu elementu izveide un koncentrēšanās uz pavairošanas faktoriem, tostarp informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) un sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanu, un to atspoguļos gan darbību veidos, gan iesaistīto organizāciju klāstā. Tiks ievērojami veicināta dažādo programmā iesaistīto ieinteresēto pušu mijiedarbības un saskaņotības attīstība.

Programmas finansiālais segums sedz arī izmaksas par sagatavošanas, pārraudzīšanas, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, kas tieši nepieciešamas programmas vadīšanai un tās mērķu realizēšanai, precīzāk, pētījumiem sanāksmēm, informatīvajām darbībām, publikācijām, izdevumiem, kas saistīti ar informācijas tīkliem saistībā ar informācijas apmaiņu, kā arī visiem cita veida izdevumiem par tehnisko un administratīvo palīdzību, ko Komisija varētu izmantot programmas vadīšanai.

Programmas kopējiem administratīvajiem izdevumiem ir jābūt samērīgiem ar tiem uzdevumiem, kas paredzēti attiecīgajai programmai.

Komisija var pēc vajadzības veikt informēšanas, publicēšanas un izplatīšanas pasākumus, tādējādi nodrošinot, ka par programmā atbalstītajiem pasākumiem ir plaša informācija un ka tie ir ļoti iedarbīgi.

Piešķirtā budžeta ietvaros ir jāfinansē arī korporatīvā komunikācija par Savienības politiskajām prioritātēm[8].

3. Monitorings

Konkrētie mērķi, kas minēti 2. pantā, apraksta rezultātus, kurus ir plānots sasniegt, īstenojot šo programmu. Progress tiks vērtēts, izmantojot šādus ar efektivitāti saistītus rādītājus:

Īpašais mērķis Nr. 1. Palielināt izpratni par vēsturisko atmiņu, Savienības vēsturi, identitāti un mērķi, veicinot debates, pārdomas un sadarbību.

Rezultātu rādītāji || Pēdējais zināmais rezultāts || Mērķis (rezultāts) vidējā termiņā

Tiešo un netiešo saņēmēju skaits || Pašlaik izmantotie rādītāji šādus datus nesniedz. Jaunā programma noteiks šim rādītājam atskaites punktu. ||

Projektu skaits un rezultātu kvalitāte || Pašlaik izmantotie rādītāji šādus datus nesniedz. Jaunā programma šim rādītājam noteiks atskaites punktu. || Projektu skaita pieaugums par 80 % Vidējā punktu skaita pieaugums, kurus piešķīruši ārējie eksperti

Pirmreizējo pretendentu skaits procentos || Vidējais rādītājs ir aptuveni 33 % (atkarībā no pasākuma un gada) || Vismaz 15 % visās jomās.

Īpašais mērķis Nr. 2. Veicināt pilsoņu demokrātisko un sabiedrisko līdzdalību Savienības līmenī, pilnveidojot pilsoņu izpratni par Savienības politikas veidošanas procesiem, un veicinot sabiedriskās iesaistīšanās un brīvprātīgā darba iespējas Savienības līmenī.

Rezultātu rādītāji || Pēdējais zināmais rezultāts || Mērķis (rezultāts) vidējā termiņā

Tieši iesaistīto dalībnieku skaits || 1 100 000 pilsoņi (2010. gadā) Jaunā programma noteiks šim rādītājam atskaites punktu. || Vismaz 600 000 personas gadā ar proporcionālu līdzdalību starp sievietēm un vīriešiem.

Programmā netieši iesaistīto personu skaits || Pašlaik izmantotie rādītāji šādus datus nesniedz. Jaunā programma noteiks šim rādītājam atskaites punktu. || Gala ziņojumos sniegtās informācijas un rezultātu apkopošana. Mērķis vidējā termiņā: 5 miljoni personu (ņemot vērā iesaistīto sieviešu un vīriešu skaitu).

Iesaistīto organizāciju skaits || Pašlaik izmantotie rādītāji šādus datus nesniedz. Jaunā programma noteiks šim rādītājam atskaites punktu. || 2000 organizāciju gadā.

ES un tās institūciju uztvere saņēmēju skatījumā || Atsaucoties uz Eurometra 2011. gada augusta rādītājiem, mazāk nekā 41 % Eiropas pilsoņu uzticas ES vai jūt piederības sajūtu tai. Pamatskaitļi attiecībā uz programmas saņēmējiem tiks noteikti projekta sākumā. || Palielināts programmu saņēmēju uzticības līmenis Eiropas Savienībai pēc projektu pabeigšanas.

Projektu kvalitāte || Pašlaik izmantotie rādītāji šādus datus nesniedz. Jaunā programma noteiks šim rādītājam atskaites punktu. || Vidējā punktu skaita pieaugums, kurus piešķīruši ārējie eksperti.

Pirmreizējo pretendentu skaits procentos || Vidējais rādītājs ir aptuveni 33 % (atkarībā no pasākuma un gada) || Vismaz 15 % visās jomās.

Starpvalstu un vairāku partneru partnerību un tīklu skaits || 656 (2009. gada dati. Nav iekļautas darbības dotācijas un atceres pasākumi). Jaunā programma noteiks šim rādītājam atskaites punktu. || Palielinājums par 5 % (starpvalstu partnerības un tīkli) Palielinājums par 50 % (vairāku partneru partnerības un tīkli)

Politisko iniciatīvu skaits un kvalitāte, īstenojot programmas atbalstītos pasākumus vietējā vai Eiropas līmenī || Pašlaik izmantotie rādītāji šādus datus nesniedz. Jaunā programma noteiks šim rādītājam atskaites punktu. || Gala ziņojumos sniegtās informācijas un rezultātu apkopošana.

Pasākumu ģeogrāfiskais pārklājums – Attiecība starp programmas dalībnieku skaitu un kopējo valsts iedzīvotāju skaitu. || Pašlaik izmantotie rādītāji šādus datus nesniedz. Jaunā programma noteiks šim rādītājam atskaites punktu. || Katrai valstij vismaz viens projekts gadā.

4. Pārbaudes un revīzijas

Projektiem, kas izraudzīti saskaņā ar šo regulu, izveido izlases revīzijas sistēmu.

Dotācijas saņēmējs nodrošina Komisijai pieeju visiem apliecinošajiem dokumentiem saistībā ar izdevumiem piecu gadu laikposmā no galīgā maksājuma dienas. Dotācijas saņēmējs nodrošina, lai vajadzības gadījumā Komisijai ir pieejami tādi apliecinoši dokumenti, kas atrodas pie partneriem vai dalībniekiem.

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā         

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam izveido programmu “Eiropa pilsoņiem”

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[9]

16.05 Eiropas pilsonības veicināšana

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

x Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[10]

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Lai veicinātu Eiropas pilsonību

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Programmai ir šādi konkrēti mērķi, kas tiks īstenoti, veicot darbības starpvalstu līmenī, vai kurām ir skaidri izteikta Eiropas dimensija.

1. Veicinot debates, pārdomas un sadarbību, palielināt izpratni par vēsturisko atmiņu, Eiropas Savienības vēsturi, identitāti un mērķi.

2. Veicināt pilsoņu demokrātisko un sabiedrisko līdzdalību Eiropas Savienības līmenī, pilnveidojot pilsoņu izpratni par Savienības politikas veidošanas procesiem, un veicinot sabiedriskās iesaistīšanās un brīvprātīgā darba iespējas Savienības līmenī.

Attiecīgās ABM/ABB darbības

16.05 Eiropas pilsonības veicināšana

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

-        Lielākas iespējas pilsoņu organizācijām iesaistīt Savienības pilsoņus tās demokrātiskajā dzīvē

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

- Pilsoņu organizāciju virzīto projektu skaits un kvalitāte, kuru nolūks ir:

-- ietekmēt Savienības politikas veidošanas procesus;

-- stiprināt sabiedrības saliedētību;

-- vairot izpratni par Savienības lomu.

- Tieši un netieši iesaistīto dalībnieku skaits

- Iesaistīto organizāciju, starpvalstu partnerību un tīklu skaits

- Pirmreizējo pretendentu skaits procentos

- Pasākumu ģeogrāfiskais pārklājums

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Prasības, kas jāīsteno īstermiņā vai ilgtermiņā

Šīs programmas mērķis ir vietējā, reģionālā un dalībvalstu līmenī veidot atklātākas debates par ES jautājumiem, kas var tikt interpretētas visas Eiropas mērogā. Tās mērķis ir aptvert pēc iespējas plašākas pilsoņu grupas — tos pilsoņus, kas parasti nemēģina ietekmēt vai iesaistīties ES jautājumu risināšanā —, izmantojot plašu organizāciju tīklu, lai spertu pirmos soļus virzienā uz iesaistīšanos, neatkarīgi no tā, kāds ir šis (ar ES saistītais) temats vai formāts, ja vien šīs darbības notiek starpvalstu līmenī, vai arī tām ir Eiropas dimensija. Pateicoties minētās programma horizontālajai pieejai, tās nolūks nav aizstāt citas iniciatīvas, vai dublēt konsultācijas ES līmenī, bet pamatlīmenī rosināt pilsoņus debatēt par konkrētiem Eiropas nozīmes jautājumiem un veicināt to lielāku līdzdalību ES lietās.

Programma tiks veidota, ņemot vērā pašreizējās programmas “Eiropa pilsoņiem” (2007.–2013.) analīzi, attiecībā uz nākamās programmas noformējumu, ievirzi, ietekmi un redzamību sociālā un ģeogrāfiskā nozīmē, ietekmes analīzi un valorizācijas/izplatīšanas mehānismiem.

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Nodrošinot instrumentu, kas var palīdzēt         pildīt LES 11. pantā noteikto iestāžu pienākumu “dot pilsoņiem un apvienībām, kas tos pārstāv, iespēju izteikt savus viedokļus visās Savienības darbības jomās”, un “uzturēt atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar minētajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību”, šajā programmā tiek ievērots subsidiaritātes princips. Šos uzdevumus iespējams realizēt vienīgi Eiropas Savienības, bet ne atsevišķu dalībvalstu līmenī.

Nepastāv vienots risinājums, kā atjaunot saikni starp Eiropas Savienību un tās pilsoņiem, lai efektīvi veicinātu sabiedrisko līdzdalību un tādējādi stiprinātu piederības un Eiropas identitātes sajūtu. Šajā nolūkā ir jāveic dažādas darbības un nepieciešami saskaņoti centieni, veicot pasākumus starpvalstu un ES līmenī.

Sabiedrisko iesaistīšanos Eiropā jau pēc savas būtības var stiprināt, vienīgi ļaujot atsevišķiem pilsoņiem un pilsoņu apvienībām mijiedarboties starpvalstu līmenī. Pasākumi, kas tiks īstenoti vienīgi dalībvalstu un vietējos līmeņos, līdz ar to būs nepietiekami un neefektīvi.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Divu pētījumu (kas tika veikti 2008. un 2009. gadā) un pašreizējās programmas “Eiropa pilsoņiem” laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam starpposma novērtējuma (kas tika veikts 2009./2010. gadā) rezultāti jau norāda uz programmas pēdējā laika sasniegumiem. Starpposma novērtējums atklāja, kāda ir programmas ietekme uz iesaistītajām organizācijām un indivīdiem. Kopumā 82 % respondentu (un 84 % respondentu, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību) atzina, ka šī programma ir palīdzējusi palielināt viņu organizācijas iespējas.

Pētījums par ietekmes rādītāju izstrādi programmai “Eiropa pilsoņiem”, un to piemērošana 2009. gadā ikgadējam vadības plānam “Pārskats par Eiropu pilsoņiem 2009. gadā” atklāja pārmaiņas to personu attieksmē, kuras vienreiz vai atkārtoti ir piedalījušās pasākumos, kas tiek finansēti programmas ietvaros. Rezultāti liecina, ka 83 % no aptaujas respondentiem pēc piedalīšanās programmas pasākumos ir sākuši labāk apzināties tos aspektus, kas saistīti ar Eiropas kultūru, identitāti un mantojumu. 75 % respondentu apgalvo, ka vairāk jūtas kā eiropieši, un 71 % apgalvo, ka vairāk jūtas kā Eiropas Savienības daļa. To respondentu īpatsvars, kuri apgalvoja, ka vairāk jūt solidaritāti ar citiem eiropiešiem, bija 82 %.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Līguma par Eiropas Savienību 10. un 11. pantā ir atzītas katra pilsoņa tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē, un ka lēmumi jāpieņem pēc iespējas atklātāk un pēc iespējas tuvāk tās pilsoņiem. Turklāt tajā ir noteikts, ka pilsoņiem un apvienībām, kas tos pārstāv, ir jāsniedz iespēja apmainīties ar viedokļiem visās Savienības darbības jomās, un iestādēm ir jāuztur atklāts, pārredzams un pastāvīgs dialogs ar minētajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību.

Demonstrējot daudznozīmīgu un pilnībā izteiksmīgu Lisabonas Līguma noteikumu izpausmi, Komisijas priekšsēdētājs Ž. M. Barrozu, jo īpaši savās 2009. gada septembra “Politikas pamatnostādnēs”, skaidri aicināja daudz lielāku uzmanību pievērst pilsoņiem, kuriem ir jābūt Eiropas politikas pašā centrā. Kā norādīts turpmāk, pasākumus, kas tiek realizēti nākamajā programmas “Eiropa pilsoņiem” ietvaros, tiek plānots daudz ciešāk saistīt ar konkrētu politikas veidošanu. Rezultātā tiks veidota cieša sadarbība starp tiem Komisijas dienestiem, kas īsteno attiecīgo politiku un programmas.

Šī programma ir viens no tiem instrumentiem, ar kura palīdzību LES 10. un 11. pantā minētos demokrātiskos principus var saistīt ar plašu ES nozaru politiku klāstu, neaizstājot konkrētus dialogus ar pilsoņiem, ieinteresētajām pusēm un interešu grupām, ko Eiropas Komisija saglabā. Nākamās paaudzes programmā “Eiropa pilsoņiem” pilsoņiem tiks dota iespēja apmainīties ar viedokļiem par visām Savienības darbības jomām, un visās oficiālajās lēmumu pieņemšanas procesa stadijās. Attiecībā uz projektu tēmām, to iekļaušanos vietējā un reģionālā kontekstā, un ieinteresēto pušu sastāvu, ir svarīga saskaņotība ar citām Savienības programmām, proti, nodarbinātības, sociālo lietu, vienlīdzīgu iespēju, izglītības, jaunatnes un kultūras, tiesību un reģionālās politikas jomās.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

x Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– x Priekšlikums/iniciatīva spēkā no 01.01.2014. līdz 31.12.2020.

– x Finansiālā ietekme no 2014. līdz 2022. gadam

¨ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG,

– pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi[11]

x Komisijas īstenota centralizēta tiešā pārvaldība

x Centralizēta netiešā pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– x izpildaģentūrām

– ¨  Kopienu izveidotām struktūrām[12]

– ¨  valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai:

1. Starpposma novērtējuma ziņojumu par iegūtajiem rezultātiem un par programmas izpildes kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem — ne vēlāk kā 2017. gada 31. decembrī.

2. Paziņojumu par programmas turpināšanu — ne vēlāk kā 2018. gada 31. decembrī.

3. Novērtējuma ziņojumu par paveikto — ne vēlāk kā 2023. gada 1. jūlijā.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

A: Galvenie riski un galvenie kļūdu iemesli

Programmas “Eiropa pilsoņiem” turpmākai darbībai ir identificēti šādi galvenie riski un kļūdu iemesli, ņemot vērā tos, kas ir jau atklāti pašreizējai programmai:

- konkrēta mērķauditorija: vairums programmas dalībnieku, iespējams, būs mazas un vidēja lieluma organizācijas. Dažām no tām var nebūt stingra finansiāla atbalsta vai mūsdienīgu pārvaldes struktūru. Tas var ietekmēt to finansiālās un operatīvās iespējas attiecībā uz ES līdzekļu pārvaldīšanu;

- ierobežots dubultas finansēšanas risks, ņemot vērā, ka organizācijas var saņemt vairākas dotācijas dažādu ES programmu ietvaros.

Jāatzīmē, ka lielāko daļu darbību pašreizējās programmas “Eiropa pilsoņiem” ietvaros vada Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA). Šī prakse var tikt turpināta arī nākamajā programmā.

Darbības, kuras vada izpildaģentūra

Komisija saskaņā ar Finanšu regulas 59. pantu izpildaģentūrām piemēros nepieciešamos kontroles pasākumus [saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr.°58/2003 Noteikumi par izpildaģentūrām].

Turklāt Komisija kontrolēs un pārbaudīs, vai izpildaģentūra realizē atbilstošos pārbaudes mērķus tām darbībām, kuras tai tiks uzticēts vadīt. Šī uzraudzība tiks iekļauta sadarbībā starp atbildīgo ĢD un izpildaģentūru, un aģentūras ziņojumā, kas tiek izdots divreiz gadā.

Turklāt vienkāršošanas pasākumiem, kas paredzēti ierosinātajā programmā, ir tālāk jāsamazina kļūdu riski.

Darbības, kuras tieši vada Komisija

Komisija gatavojas tieši pārvaldīt tikai minimālu dotāciju skaitu.

Novēroto kļūdu analīze pašreizējās programmas ietvaros parāda, ka tās galvenokārt saistītas ar saņēmēju nespēju uzrādīt apliecinošus dokumentus, vai šiem dokumentiem ir pārāk zema kvalitāte. Veiktajām koriģējošām darbībām līdz pašreizējās DFS beigām ir jāsamazina novērotais kļūdu skaits. Šajās darbībās jābūt iekļautiem informatīviem pasākumiem kopā ar saņēmējiem, lai viņi labāk apzinātos savas saistības, lai projektu pabeigšanā lielāka nozīme tiktu piešķirta rezultātiem.

Arī centralizēto tiešo operāciju gadījumā paredzētie vienkāršojumi palīdzēs samazināt kļūdu risku.

B: Gaidāmais kļūdu īpatsvars

Laikposmā no 2009. līdz 2010. gadam daudzgadu kļūdu īpatsvars ir diapazonā no 1,40 % līdz 1,50 %.

Lielākā daļa kļūdu ir saistītas ar iepriekšminētajiem riskiem. Lai samazinātu riskus, 2010. gadā tika iecerēts rīcības plāns, kurā ietilpst pasākumi saņēmējiem sniegtās informācijas kvalitātes uzlabošanai par viņu finanšu saistībām, stratēģija pārbaudes apmeklējumu produktivitātes un efektivitātes palielināšanai, stratēģija dokumentāro pārbaužu un uzlabošanai un 2011. gada revīzijas plāna konsolidācijai, un pašlaik tas tiek īstenots.

Ņemot vērā papildu vienkāršošanas pasākumus un kontroles pasākumus, kurus tiek plānots īstenot, salīdzinot ar pašreizējo programmu (skat. 2.2.2. punktu), var secināt, ka programmas “Eiropa pilsoņiem” neatbilstības līmenis būs zemāks par 2 % slieksni.

2.2.2.     Paredzētās pārbaudes metodes

A: Informācija par Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūrā (EACEA) izveidoto iekšējo pārbaužu sistēmu

Programmas “Eiropa pilsoņiem” pārbaužu sistēma būs balstīta uz risku analīzi. Tajā būs iekļautas šādas galvenās pārbaudes, kuras galvenokārt īstenos EACEA.

1. Atlases posmā:

- pretendentu darbības un finansiālo iespēju pārbaude;

- atbilstības un izslēgšanas kritēriju pārbaudes;

- budžeta un satura vērtēšana un pārbaude;

- tiesiskās un finanšu pārbaudes;

- iespējamo dubultās finansēšanas gadījumu identificēšana, izmantojot atbilstošus IT rīkus.

2. Līgumu pārvaldības stadijā:

- finanšu plūsmas, balstoties uz pienākumu segregāciju;

- plašāka vienoto likmju un vienreizējo izmaksu izmantošana, lai samazinātu kļūdu riskus;

- dotācijām no budžeta dokumentāro pārbaužu definīcija jāpiemēro gala pārskatos, balstoties uz saistīto risku novērtējumu un pārbaužu izmaksām:

          * dotācijām kas pārsniedz robežvērtību, revīzijas sertifikāti galīgā maksājuma stadijā ir obligāti;

          * mazākām dotācijām — to rēķinu paraugi, kas jāiesniedz saņēmējiem; paraugu saturs tiek noteikts katrai darbībai pēc analīzes, kas orientēta uz riska novēršanu;

- noteikumu vienkāršošana, kā arī tās informācijas skaidrības un pārredzamības uzlabošana, kas tiek sniegta saņēmējiem attiecībā uz šiem noteikumiem;

- pārbaudes apmeklējumu produktivitātes un efektivitātes palielināšana, apmeklējamo projektu izraudzīšanai izmantojot uz risku analīzi balstītus kritērijus un kvalitātes kritērijus, lai sekotu to īstenošanas procesam.

3. Ex-post

- Ikgadējais ex-post revīzijas plāns (balstīts uz risku analīzi un gadījumatlasi), kas balstīts uz visaptverošu risku analīzi.

- Ad-hoc revīzijas, kas jāīsteno gadījumā, ja pastāv nopietnas bažas attiecībā uz pārkāpumiem un/vai aizdomas par krāpšanu.

Apkopojot minēto, konkrētajam pārbaužu slogam uz saņēmējiem ir jāsamazinās, salīdzinot ar pašreizējo situāciju, ņemot vērā prognozes, ka papildu vienkāršošanas un labākas atbalsta informācijas kvalitātes, kas tiek sniegta saņēmējiem, rezultātā neatbilstības risks būs zemāks.

4. EACEA uzraudzība, ko veic Komisija

Papildus pārbaudēm attiecībā uz dotāciju piešķiršanas procesu, Komisija saskaņā ar Finanšu regulas 59. pantu izpildaģentūrām piemēros arī nepieciešamos kontroles pasākumus. Tā kontrolēs un pārbaudīs, vai EACEA īsteno attiecīgos pārbaudes mērķus tām darbībām, kuras tai tiks uzticēts vadīt. Šī uzraudzība tiks iekļauta sadarbībā starp atbildīgo ĢD un EACEA, un aģentūras ziņojumā, kas tiek izdots divreiz gadā.

B: Pārbaudes izmaksu aprēķins darbībām, kuras vada EACEA

1. Atlases un līgumu pārvaldības stadijās

1.1. Personāla izmaksas

Summas tiek rēķināta, ņemot vērā kontroles pasākumus, kas tiek īstenoti pašreizējās programmas “Eiropa pilsoņiem” ietvaros:

- pamatdarbinieki un finanšu darbinieki, kas pilda ieviešanas un pārbaudes funkcijas;

- visās projekta dzīves cikla stadijās (atlases, līgumu slēgšanas un maksājumu).

Darbinieku skaits, kuri veic kontroles pasākumus || Standarta izmaksas || Kopsumma (1 gads)

Līgumdarbinieki: 6,6 || EUR 64 000 || EUR 422 400

Pagaidu darbinieki: 1,6 || EUR 127 000 || EUR 203 200

|| || Kopsumma uz visu programmas laiku: EUR 4 379 200

1.2. Citas izmaksas

|| Standarta izmaksas || Kopsumma (1 gads)

Apmeklējumi uz vietas || EUR 1000 || EUR 20 000

Revīzijas sertifikāti, kas jāiesniedz saņēmējiem || EUR 1300 || EUR 86 000

|| || Kopsumma uz visu programmas laiku: EUR 742 200

2. Ex-post pārbaudes

2.1. Darbinieki

Darbinieku skaits, kuri veic kontroles pasākumus || Standarta izmaksas || Kopsumma (1 gads)

Līgumdarbinieki: 0,25 || EUR 64 000 || EUR 16 000

Pagaidu darbinieki: 0,05 || EUR 127 000 || EUR 6350

|| || Kopsumma uz visu programmas laiku: EUR 156 450

2.2. Ex-post revīzijas

Uz gadījumatlasi, risku analīzi balstītas, un ad-hoc revīzijas || Standarta izmaksas || Kopsumma (1 gads)

|| EUR 10 500 || EUR 98 000

|| || Kopsumma uz visu programmas laiku: EUR 686 000

3. Kopējās pārbaužu izmaksas EACEA, salīdzinot ar pamatdarbības budžetu, kas jāvada

Ņemot vērā pamatdarbības budžetu, kura apjoms programmai “Eiropa pilsoņiem” ir EUR 205,9 miljoni, kopējās pārbaužu izmaksas darbībām, kuras vada EACEA, ir aptuveni 2,90 % no budžeta.

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Papildus regulējošo kontroles mehānismu piemērošanai COMM ĢD izstrādās stratēģiju krāpšanas apkarošanai saskaņā ar Komisijas jauno stratēģiju krāpšanas apkarošanai (CAFS), kura tika pieņemta 2011. gada 24. jūnijā, lai cita starpā nodrošinātu, ka iekšējās pārbaudes saistībā ar krāpšanas apkarošanu atbilst CAFS un ka krāpšanas risku vadības pieeja ir orientēta uz krāpšanas riska apdraudēto jomu noteikšanu un pienācīgu reakciju. Vajadzības gadījumā tiks izveidotas tīklu grupas un piemēroti IT rīki, kas paredzēti krāpšanas gadījumu analīzei attiecībā uz programmu “Eiropa pilsoņiem”.

Jāuzsver, ka pašreizējās programmas “Eiropa pilsoņiem” ietvaros OLAF ir ziņots tikai par dažiem krāpšanas gadījumiem (4 gadījumiem).

Šis fakts kopā ar zemo kļūdu skaitu, apstiprina to, ka krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumiem jaunajā programmā ir jābūt samērīgiem un rentabliem.

Lai samazinātu iespējamos krāpšanas un pārkāpumu gadījumus, ir paredzēti šādi pasākumi:

- iespējamo krāpšanas un pārkāpumu gadījumu novēršana tiek jau paredzēta programmas plānā, vienkāršojot noteikumus, un plašāk izmantojot vienotās likmes un vienreizējās izmaksas;

- tiks veiktas sistemātiskas iespējamo dubultās finansēšanas gadījumu pārbaudes un to saņēmēju identificēšana, kas saņem vairākas dotācijas;

- gadījumā, ja pastāv nopietnas bažas attiecībā uz pārkāpumiem un/vai aizdomas par krāpšanu, tiks īstenotas ad-hoc revīzijas;

- izpildaģentūrai par iespējamo krāpšanu un pārkāpumiem būs jāziņo Komisijai ad hoc, kā arī savos regulārajos pārskatos.

             

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

|| Dif./nedif. ([13]) || no EBTA [14] valstīm || no kandidātvalstīm[15] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

3 || 16.01.04. Eiropa pilsoņiem Administratīvie izdevumi || Nedif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

3 || 16.05.01.01. “Eiropa pilsoņiem” || Dif. || NĒ || JĀ || NĒ || NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Skaitlis Drošība un pilsonība || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

3 || [XX.YY.YY.YY] || || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata) pašreizējās cenās

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 3 || Drošība un pilsonība

ĢD: COMM || || || gads 2014[16] || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || 2021. gads || 2022. gads || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || || || || ||

16.05.01.01 || Saistības || (1) || 27 800 || 27 800 || 28 800 || 29 700 || 29 700 || 30 600 || 31 600 || 0 || 0 || 206 000

Maksājumi || (2) || 16 175 || 23 725 || 28 125 || 28 025 || 29 400 || 30 300 || 30 300 || 11 700 || 8250 || 206 000

Budžeta pozīcijas numurs || Saistības || (1a) || || || || || || || || || ||

Maksājumi || (2a) || || || || || || || || || ||

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[17] || || || || || || || || || ||

16.01.04. || || (3) || 3200 || 3200 || 3200 || 3300 || 3300 || 3400 || 3400 || || || 23 000

KOPĀ — apropriācijas ĢD COMM || Saistības || =1+1a +3 || 31 000 || 31 000 || 32 000 || 33 000 || 33 000 || 34 000 || 35 000 || || || 229 000

Maksājumi || =2+2a +3 || 19 375 || 26 925 || 31 325 || 31 325 || 32 700 || 33 700 || 33 700 || 11 700 || 8250 || 229 000

Ÿ KOPĀ — darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 27 800 || 27 800 || 28 800 || 29 700 || 29 700 || 30 600 || 31 600 || 0 || 0 || 206 000

Maksājumi || (5) || 16 175 || 23 725 || 28 125 || 29 400 || 29 400 || 30 300 || 30 300 || 11 700 || 8250 || 206 000

Ÿ KOPĀ — administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || 3200 || 3200 || 3200 || 3300 || 3300 || 3400 || 3400 || 0 || 0 || 23 000

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas apropriācijas IZDEVUMU KATEGORIJĀ COMM || Saistības || =4+ 6 || 31 000 || 31 000 || 32 000 || 33 000 || 33 000 || 34 000 || 35 000 || 0 || 0 || 229 000

Maksājumi || =5+ 6 || 19 375 || 26 925 || 31 325 || 31 325 || 32 700 || 33 700 || 33 700 || 11 700 || 8250 || 229 000

Gadījumā, ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas:

Ÿ KOPĀ — darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || || || || || || ||

Maksājumi || (5) || || || || || || || ||

Ÿ KOPĀ — administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || ||

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas apropriācijas 1. –4. IZDEVUMU KATEGORIJĀ (atsauces summa) || Saistības || =4+ 6 || || || || || || || ||

Maksājumi || =5+ 6 || || || || || || || ||

Komisija programmas “Eiropa pilsoņiem” īstenošanu var nodot izpildaģentūrai. Aprēķināto izmaksu summas un sadalījums var tikt koriģēts atbilstoši noslēgumā saglabātajam ārpakalpojumu piesaistes apjomam.    

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || Administrācija

miljonos EUR(līdz 3 zīmēm aiz komata) pašreizējās cenās

|| || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

ĢD: COMM || ||

Ÿ Cilvēkresursi || 1216 || 1216 || 1216 || 1216 || 1216 || 1216 || 1216 || 8512

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 273 || 273 || 273 || 273 || 273 || 273 || 273 || 1911

KOPĀ — ĢD COMM || Apropriācijas || 1489 || 1489 || 1489 || 1489 || 1489 || 1489 || 1489 || 10 423

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas apropriācijas 5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ || (Kopējās saistības = kopējie maksājumi) || 1489 || 1489 || 1489 || 1489 || 1489 || 1489 || 1489 || 10 423

miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

|| || || 2014. gads[18] || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || 2021. gads || 2022. gads || KOPĀ

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas apropriācijas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ || Saistības || 32 489 || 32 489 || 33 489 || 34 489 || 34 489 || 35 489 || 36 489 || || || 239 423 || ||

Maksājumi || 20 864 || 28 414 || 32 814 || 32 814 || 34 189 || 35 189 || 35 189 || 11 700 || 8250 || 239 423 || ||

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– x Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids[19] || Rezultātu vidējās izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas

1. darbība Izpratnes par vēsturisko atmiņu, Savienības vēsturi, identitāti un mērķi palielināšana, debašu, pārdomu un sadarbības veicināšana. || || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Partnerattiecības (3 gadi) || Darbības dotācijas || 0.175 || 8 || 1.400 || 8 || 1.400 || 8 || 1.400 || 10 || 1.750 || 10 || 1.750 || 10 || 1.750 || 0 || 0.000 || 54 || 9.450

- Strukturālais atbalsts (1 gads) || Darbības dotācijas || 100 || 4 || 400 || 4 || 400 || 4 || 400 || 5 || 500 || 5 || 500 || 5 || 500 || 23 || 2300 || 50 || 5000

Atceres pasākumu projekti || Pasākumu dotācijas || 50 || 56 || 2800 || 56 || 2800 || 59 || 2950 || 59 || 2950 || 59 || 2950 || 61 || 3050 || 62 || 3100 || 412 || 20 600

ES vēstures, identitātes un mērķa projekti || Pasākumu dotācijas || 50 || 19 || 950 || 19 || 950 || 21 || 1050 || 22 || 1100 || 22 || 1100 || 24 || 1200 || 24 || 1200 || 151 || 7550

Starpsumma — 1. konkrētais mērķis || 87 || 5550 || 87 || 5550 || 92 || 5800 || 96 || 6300 || 96 || 6300 || 100 || 6500 || 109 || 6600 || 667 || 42 600

2. darbība[20] Veicināt pilsoņu demokrātisko un sabiedrisko līdzdalību Savienības līmenī, pilnveidojot pilsoņu izpratni par Savienības politikas veidošanas procesiem, un veicinot sabiedriskās iesaistīšanās un brīvprātīgā darba iespējas Savienības līmenī. || || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Pilsoņu apspriedes || Pasākumu dotācija || 10 || 300 || 3000 || 300 || 3000 || 300 || 3000 || 300 || 3000 || 300 || 3000 || 300 || 3000 || 300 || 3000 || 2100 || 21 000 ||

- Tīkli TT || Pasākumu dotācija || 50 || 118 || 5900 || 118 || 5900 || 118 || 5900 || 119 || 5950 || 119 || 5950 || 120 || 6000 || 126 || 6300 || 838 || 41 900 ||

Pilsoņu un PSO projekti || Pasākumu dotācija || 80 || 45 || 3600 || 45 || 3600 || 50 || 4000 || 50 || 4000 || 50 || 4000 || 55 || 4400 || 55 || 4400 || 350 || 28 000 ||

- Partnerattiecības (3 gadi) || Darbības dotācijas || 175 || 30 || 5250 || 30 || 5250 || 30 || 5250 || 32 || 5600 || 32 || 5600 || 32 || 5600 || 0 || 0.000 || 186 || 32 550 ||

- Strukturālais atbalsts (1 gads) || Darbības dotācijas || 100 || 14 || 1400 || 14 || 1400 || 15 || 1500 || 15 || 1500 || 15 || 1500 || 15 || 1500 || 72 || 7200 || 160 || 16 000 ||

Starpsumma — 2. konkrētais mērķis || 507 || 19 150 || 507 || 19 150 || 513 || 19 650 || 516 || 20 050 || 516 || 20 050 || 522 || 20 500 || 553 || 20 900 || 3634 || 139 450 ||

3. darbība Projekta rezultātu analīze, izplatīšana un valorizācija || ||

- Salīdzinošie pārskati || Pasākumu dotācijas/PP || 0.500 || 2 || 1000 || 2 || 1000 || 2 || 1000 || 2 || 1000 || 2 || 1000 || 2 || 1000 || 2 || 1000 || 14 || 7000 ||

- Pētījumi un informatīvie pakalpojumi || PP || 0.250 || 1 || 250 || 1 || 250 || 2 || 500 || 2 || 500 || 2 || 500 || 3 || 750 || 5 || 1250 || 16 || 4000 ||

- Atbalsta pasākumi || Pasākumu dotācijas || 0.075 || 6 || 450 || 6 || 450 || 6 || 450 || 6 || 450 || 6 || 450 || 6 || 450 || 6 || 450 || 42 || 3150 ||

- Prezidentūras pasākumi || Pasākumu dotācijas || 0.250 || 2 || 500 || 2 || 500 || 2 || 500 || 2 || 500 || 2 || 500 || 2 || 500 || 2 || 500 || 14 || 3500 ||

- Atbalsta struktūras dalībvalstī || Darbības dotācijas || 0.030 || 30 || 900 || 30 || 900 || 30 || 900 || 30 || 900 || 30 || 900 || 30 || 900 || 30 || 900 || 210 || 6300 ||

Starpsumma — 3. konkrētais mērķis || 41 || 3100 || 41 || 3100 || 42 || 3350 || 42 || 3350 || 42 || 3350 || 43 || 3600 || 45 || 4100 || 296 || 23 950 ||

KOPĒJĀS IZMAKSAS || 635 || 27 800 || 635 || 27 800 || 647 || 28 800 || 654 || 29 700 || 654 || 29 700 || 665 || 30 600 || 707 || 31 600 || 4597 || 206 000

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– x Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

|| 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 1216 || 1216 || 1216 || 1216 || 1216 || 1216 || 1216 ||

Pārējie administratīvie izdevumi || 273 || 273 || 273 || 273 || 273 || 273 || 273 ||

Starpsumma — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 1489 || 1489 || 1489 || 1489 || 1489 || 1489 || 1489 ||

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[21] || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || || || || || || || ||

Pārējie administratīvie izdevumi || || || || || || || ||

Starpsumma –ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || ||

KOPĀ || 1489 || 1489 || 1489 || 1489 || 1489 || 1489 || 1489 || 10 423

NB: skaitļi tiks koriģēti atkarībā paredzētā no ārpakalpojumu procesa rezultātiem.      

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– x Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu cilvēkresursu izmantošanu:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) || ||

XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 9 || 9 || 9 || 9 || 9 || 9 || 9

XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || || ||

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu: FTE)[22] || ||

XX 01 02 01 (CA, INT, SNE ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1

XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || ||

XX 01 04 yy [23] || - Galvenajā mītnē[24] || || || || || || ||

- delegācijās || || || || || || ||

XX 01 05 02 (CA, INT, SNE - netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 02 (CA, INT, SNE - tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || ||

KOPĀ || 10 || 10 || 10 || 10 || 10 || 10 || 10

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus. Iepriekšminētos skaitļus vajadzības gadījumā, protams, koriģēs atkarībā no paredzētā ārpakalpojumu procesa rezultātiem.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Programmas koordinācija un kontakti ar izpildaģentūru

Ārštata darbinieki ||

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– x Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

[nav attiecināms]

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[25].

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

[nav attiecināms]

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

– x Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

|| N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || … Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || || || || || || || ||

KOPĀ — Līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || || || ||

3.3.      Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– x Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– ¨         pašu resursus

– ¨         dažādus ieņēmumus

miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija: || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[26]

N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || … Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu (skat. 1.6. punktu)

Pants …………. || || || || || || || ||

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

[1]               OV C , [..] , lpp.

[2]               COM (2010) 2020, galīgā redakcija 3.3.2010.

[3]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu (OV L 65, 11.3.2011., 1. lpp.).

[4]               OV L 378/32, 27.12.2006.

[5]               OV L 55, 28. 02. 2011., 13. lpp.

[6]               Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (Finanšu regula), OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. - Regula, kas grozīta ar 2006. gada 30. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

[7]               Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” II daļa (politikas dokumenti), COM(2011)500, galīgā redakcija, 29.6.2011.

[8]               Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” II daļa (politikas dokumenti), COM(2011)500, galīgā redakcija, 29.6.2011.

[9]               ABM: darbībās balstīta pārvaldība, ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[10]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

[11]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

[12]             Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[13]             Dif. - diferencētās apropriācijas, nedif. - nediferencētās apropriācijas.

[14]             EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[15]             Pievienošanās valstis, kandidātvalstis, un attiecīgos gadījumos — iespējamās kandidātvalstis.

[16]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[17]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[18]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[19]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[20]             Kā aprakstīts 1.4.2. iedaļā “Konkrētais(-ie) mērķis(-i)…”

[21]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[22]             CA= līgumdarbinieki; INT= pagaidu darbinieki ("Intérimaire"); JED= jaunākie eksperti delegācijās; LA= vietējie darbinieki; SNE= valstu norīkotie eksperti;

[23]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

[24]             Galvenokārt struktūrfondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF).

[25]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[26]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.