11.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 380/5

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada 20. oktobra lēmumu attiecībā uz pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām pārskatīšanu (1) (turpmāk — pamatnolīgums),

—

ņemot vērā 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par ES un ASV gaisa satiksmes nolīgumu (2),

—

ņemot vērā 2010. gada 5. maija rezolūciju par sarunu uzsākšanu saistībā ar Pasažieru datu reģistra (PDR) nolīgumiem ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrāliju un Kanādu (3),

—

ņemot vērā 2007. gada 25. aprīļa rezolūciju par Eiropas Kopējās gaisa telpas izveidi (4),

—

ņemot vērā 2007. gada 14. marta rezolūciju par Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu, no vienas puses, un Amerikas Savienoto Valstu, no otras puses, gaisa satiksmes nolīguma noslēgšanu (5),

—

ņemot vērā 2006. gada 17. janvāra rezolūciju par Kopienas aviācijas ārējās politikas programmas attīstīšanu (6),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Attīstīt Kopienas aviācijas ārējās politikas programmu” (COM(2005)0079),

—

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 218. pantu,

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A7-0079/2011),

A.

tā kā pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā par starptautisku gaisa transporta nolīgumu noslēgšanu ar Parlamentu tika veikta tikai apspriešanās;

B.

tā kā attiecībā uz nolīgumiem jomās, uz kurām attiecas parastā likumdošanas procedūra, tagad ir nepieciešama Parlamenta piekrišana;

C.

tā kā, Komisijai veicot sarunas par nolīgumiem starp Savienību un trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, Parlamentu nekavējoties un pilnībā informē par visiem procedūras posmiem (7);

D.

tā kā pamatnolīgumam vajadzētu nodrošināt, ka iestāžu pilnvaras un prerogatīvas tiek īstenotas pēc iespējas efektīvāk un pārredzamāk;

E.

tā kā Komisija pamatnolīgumā apņēmusies respektēt vienlīdzīgas attieksmes principu pret Parlamentu un Padomi likumdošanas un budžeta jautājumos, jo īpaši attiecībā uz iespēju piedalīties sanāksmēs un dokumentu, kā arī citas informācijas nosūtīšanu,

1.

uzskata, ka vispusīgi gaisa transporta nolīgumi ar kaimiņvalstīm vai nozīmīgiem globāliem partneriem var sniegt ievērojamu labumu pasažieriem, kravas pārvadājumu operatoriem un aviosabiedrībām, nodrošinot piekļuvi tirgum un regulatīvu konverģenci un tādējādi veicinot godīgu konkurenci, tostarp attiecībā uz valsts subsīdijām un sociālajiem un vides standartiem;

2.

atzīst, ka horizontāli nolīgumi, ar kuriem pašreizējos divpusējos nolīgumus pielāgo Kopienas tiesībām, ir nepieciešami, lai panāktu juridisku skaidrību un citus ieguvumus attiecībā uz vienkāršošanu un nodrošinātu, ka visas Savienības aviosabiedrības varēs izmantot vienādas tiesības;

3.

norāda, ka lidojumu drošuma standarti ir ārkārtīgi nozīmīgi pasažieriem, apkalpēm un gaisa transporta nozarei kopumā, un tāpēc atbalsta lidojumu drošuma nolīgumu noslēgšanu ar valstīm, kurās ir ievērojama lidaparātu ražošanas rūpniecība, ņemot vērā izmaksu ietaupījumu un konsekventi augstus standartus, ko var panākt, minimizējot novērtējumu, testu un pārbaužu dublēšanos;

4.

pauž nožēlu par to, ka Padome vēl nav piešķīrusi Komisijai pilnvaras sarunām par vispusīgu gaisa transporta nolīgumu ar tādiem svarīgiem tirdzniecības partneriem kā Ķīnas Tautas Republika un Indija; uzskata, ka šī nepilnība arvien vairāk kaitē Savienības interesēm, it īpaši ņemot vērā šo valstu ekonomikas straujo izaugsmi;

5.

norāda, ka Komisijas jaunākajā to valstu sarakstā, ar kurām notiek sarunas par starptautisku gaisa transporta nolīgumu noslēgšanu, nav iekļautas tādas svarīgas valstis kā Japāna un Krievijas Federācija;

6.

pauž bažas par neatrisināto jautājumu saistībā ar lidojumiem pāri Sibīrijai; aicina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, tostarp risināt šo jautājumu kontekstā ar sarunām par Krievijas pievienošanos PTO, lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem starp ES aviosabiedrībām;

7.

uzsver, ka katrās sarunās ir jāizvērtē, kādu labumu dotu nolīguma drīzāka noslēgšana salīdzinājumā ar ilgāku sarunu veikšanu, cenšoties panākt vērienīgāku rezultātu;

8.

norāda, ka piekrišanas saņemšanai iesniegto vispusīgo nolīgumu novērtēšanā Parlaments centīsies izmantot konsekventu standartu kopumu; it īpaši norāda, ka šā novērtējuma gaitā Parlaments vairāk uzmanības pievērsīs šādu faktoru īstenošanas pakāpei — tirgus pieejamības un ieguldījumu iespēju ierobežojumu mazināšana līdzsvarotā veidā, stimuli sociālo un vides standartu uzturēšanai un uzlabošanai, pienācīgi aizsargpasākumi datu aizsardzībai un privātumam, drošuma un drošības standartu savstarpējas atzīšanas iekļaušana un pasažieru tiesību nodrošināšana augstā līmenī;

9.

uzskata, ka ir steidzami nepieciešami pasaules mēroga datu aizsardzības un privātuma standarti un ka Parlamenta 2010. gada 5. maija rezolūcijā norādītie kritēriji sniedz pienācīgu paraugu šādam nolīgumam; norāda, ka Savienībai būtu jāuzņemas vadošā loma šādu pasaules mēroga standartu izstrādāšanā;

10.

pievērš uzmanību tam, ka arvien nozīmīgāka kļūst aviācijas nozares loma globālās sasilšanas veicināšanā, un uzskata, ka nolīgumos būtu jāiekļauj apņemšanās Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas ietvaros kopīgi strādāt pie tā, lai mazinātu lidaparātu emisiju, kā arī mērķis uzlabot tehnisko sadarbību tādās nozarēs kā klimata zinātne (CO2 un citas ar klimatu saistītas emisijas atmosfērā), pētniecība un tehnoloģiju izstrāde un degvielas izmantošanas efektivitāte;

11.

uzsver, ka dažādi aviācijas regulējuma aspekti, tai skaitā trokšņa un nakts reisu ierobežojumi, ir jānosaka vietējā līmenī, pilnībā ievērojot godīgas konkurences un subsidiaritātes principus; aicina Komisiju šos jautājumus koordinēt Eiropas līmenī, ņemot vērā dalībvalstu tiesību aktus, kā arī „līdzsvarotas pieejas” principu, kā to formulējusi Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija;

12.

aicina Komisiju izmantot gaisa transporta nolīgumus, lai veicinātu atbilstību attiecīgajiem starptautiskajiem tiesību aktiem sociālo tiesību jomā, jo īpaši Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijās ietvertajiem darba standartiem (SDO 1930.–1999. g.), ESAO pamatnostādnēm daudznacionālajiem uzņēmumiem (1976. g., pārskatītas 2000. g.) un 1980. gada Romas Konvencijai par līgumsaistībām piemērojamo likumu;

13.

norāda, ka drošuma nolīgumu gadījumā kritērijos ietver sertifikācijas un procedūru pilnīgu savstarpēju atzīšanu, apmaiņu ar datiem par drošumu, kopīgas inspekcijas, paplašinātu regulatīvo sadarbību un tehniska līmeņa apspriedes, lai atrisinātu problēmas jau pirms strīdu izšķiršanas mehānisma izmantošanas;

14.

uzsver, ka, lai varētu pieņemt lēmumu par to, vai sniegt piekrišanu sarunu noslēgumā, Parlamentam ir jāseko līdzi sarunu procesam jau kopš sākuma; uzskata, ka arī citu iestāžu interesēs ir agrīnā posmā identificēt un atrisināt pietiekami nozīmīgas problēmas, kuru dēļ Parlaments varētu nesniegt piekrišanu;

15.

atgādina, ka jau 2005. gada pamatnolīgumā Komisijai bija paredzēts pienākums sniegt Parlamentam laicīgu un skaidru informāciju par starptautisku sarunu sagatavošanu, īstenošanu un pabeigšanu; norāda, ka 2010. gada oktobrī pārskatītajā pamatnolīgumā īpaši tiek norādīts uz to, ka Parlamentam jau no paša sākuma regulāri un vajadzības gadījumā ievērojot nepieciešamo konfidencialitāti jāsaņem pilnīga informācija par procedūras gaitu visos sarunu posmos;

16.

sagaida, ka Komisija sniegs Parlamenta atbildīgajai komitejai informāciju par nodomu ierosināt sarunas par starptautisku gaisa transporta nolīgumu noslēgšanu vai grozīšanu, sarunu direktīvu projektus, apspriežamo tekstu projektus un parafēšanai sagatavoto dokumentu, kā arī citus attiecīgus dokumentus un informāciju; sagaida, ka Parlamenta loma attiecībā uz starptautisku gaisa transporta nolīgumu visiem turpmākajiem grozījumiem būs skaidri noteikta attiecīgajā nolīgumā;

17.

norāda, ka iepriekšminētā informācija saskaņā ar pamatnolīguma 24. pantu Parlamentam jāsaņem tādā veidā, lai tas vajadzības gadījumā varētu darīt zināmu savu nostāju; kategoriski prasa Komisijai sagatavot Parlamentam ziņojumu par to, kādā veidā Parlamenta nostājas ir ņemtas vērā;

18.

atzīst, ka, ja Parlaments saņem sensitīvu informāciju par notiekošajām sarunām, tam ir pienākums nodrošināt konfidencialitāti;

19.

norāda, ka saskaņā ar Reglamentu Parlaments, „pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu un izskatījis visus atbilstošos priekšlikumus, (…) var ieteikumus pieņemt un prasīt, lai tos ņem vērā pirms izskatāmā starptautiskā nolīguma slēgšanas” (90. panta 4. punkts);

20.

atzīst, ka gaisa transporta nolīgumos būtiska loma bieži ir apvienotajai komitejai, jo īpaši attiecībā uz tiesiskā regulējuma konverģenci; atzīst, ka daudzos gadījumos tā ir elastīgāka un efektīvāka lēmumu pieņemšanas metode nekā centieni iekļaut šādus punktus pašā nolīgumā; tomēr uzsver, ka ir svarīgi, lai Parlaments saņemtu pilnīgu un laicīgu informāciju par dažādu apvienoto komiteju darbu;

21.

prasa Komisijai informācijas plūsmas uzturēšanas nolūkā regulāri un ne retāk kā reizi trijos gados iesniegt Parlamentam ziņojumus, tajos ietverot spēkā esošo nolīgumu priekšrocību un trūkumu analīzi; norāda, ka tas ļautu Parlamentam efektīvāk novērtēt turpmākos nolīgumus;

22.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.