7.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 377/13

—

ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pamatnostādnes starptautiskajiem uzņēmumiem un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) trīspusējo deklarāciju par principiem attiecībā uz starptautiskiem uzņēmumiem un sociālo politiku,

—

ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Ministru konferences ceturtajā sesijā 2001. gada 14. novembrī Dohā pieņemto ministru deklarāciju, īpaši tās 44. punktu par īpašu un diferencētu pieeju,

—

ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 29. septembra rezolūciju par ES un Indijas attiecībām: stratēģiskās partnerattiecības (1),

—

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 4. oktobra paziņojumu „Globālā Eiropa. Konkurence pasaulē. Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā” (COM(2006)0567),

—

ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 26. marta rezolūciju par ES un Indijas brīvās tirdzniecības nolīgumu (2),

—

ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 12. jūlija rezolūciju par TRIPS nolīgumu un zāļu pieejamību (3),

—

ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 22. maija rezolūciju „Eiropa globalizācijas kontekstā — konkurētspējas ārējie aspekti” (4),

—

ņemot vērā Valsts stratēģijas dokumentu sadarbībai ar Indiju (2007–2013),

—

ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.

tā kā Eiropas Savienībai arī turpmāk būtu jādod priekšroka uz noteikumiem balstītai daudzpusējai tirdzniecības sistēmai, kuru izveidojusi Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) un kura piedāvā vislabākās perspektīvas brīvai un līdztiesīgai starptautiskajai tirdzniecībai, izstrādājot attiecīgus noteikumus un nodrošinot to ievērošanu;

B.

tā kā gan Eiropas Savienībai, gan Indijai ir ārkārtīgi svarīgi panākt sekmīgu un sabalansētu Dohas attīstības programmas noslēgumu un tā kā šāda vienošanās neliek šķēršļus divpusēju PTO+ nolīgumu slēgšanai, ar kuriem var papildināt daudzpusējos noteikumus;

C.

tā kā no Eiropas Savienības Indijā ieplūst visvairāk ārvalstu tiešo investīciju — 2009. gadā tās veidoja 27 % no visu ārvalstu tiešo investīciju kopējā apjoma; tā kā tomēr jāatzīst, ka pēdējo trīs gadu laikā ES investīciju apjoms ir samazinājies, proti, 2007. gadā tas veidoja 37 % no visām ārvalstu tiešajām investīcijām, 2008. gadā — 32 %, bet 2007. gadā — 27 %, savukārt ES tiešo investīciju plūsmas uz Ķīnu 2009. gadā bija ievērojami lielākas — EUR 5,3 miljardi salīdzinājumā ar investīcijām Indijā EUR 3,1 miljarda apmērā;

D.

tā kā 2000. gadā Indija svarīgāko ES tirdzniecības partneru vidū ierindojās 17. vietā, bet 2010. gadā — jau astotajā vietā (tirdzniecības apjoms veidoja EUR 67,8 miljardus); tā kā, neraugoties uz to, ES relatīvā tirgus daļa Indijas tirgū 2009. gadā bija samazinājusies no 23,2 % (1999. gadā) līdz 14,5 %, savukārt Ķīnas tirgū šajā pašā laikposmā tā bija četrkārtīgi palielinājusies, proti, no 2,6 % 1999. gadā līdz 11,3 % 2009. gadā;

E.

tā kā Indija ir lielākā vispārējo preferenču sistēmas labumguvēja; tā kā importa apjomi no Indijas uz Eiropas Savienību, kam tika piemērota preferenciāla vai nulles nodokļa likme, 2009. gadā veidoja EUR 19,9 miljardus, kopumā veidojot 83 % no kopējā Indijas importa apjoma ES;

F.

tā kā abas puses cer gūt ievērojamu labumu no tarifu atcelšanas, kā arī pakalpojumu tirgus un uzņēmējdarbības liberalizācijas un atkārtoti apstiprina apņemšanos mazināt tarifus un turpināt liberalizēt uzņēmējdarbību un pakalpojumu tirgu;

G.

tā kā, nodrošinot pieeju tirgum, līdztekus ir nepieciešami pārredzami un atbilstīgi noteikumi un standarti, lai garantētu, ka tirdzniecības liberalizācija nes labumu;

H.

tā kā pieeju tirgum joprojām kavē dažādas ārpustarifu tirdzniecības barjeras, piemēram, sanitārās normas un drošības prasības vai tehniski šķēršļi, kvantitatīvie ierobežojumi, pārlieku ierobežojošas atbilstīguma procedūras, tirdzniecības aizsardzības mehānismi, muitas procedūras, iekšējie nodokļi un kavēšanās pieņemt starptautiskas normas un standartus;

I.

tā kā vēl jo lielāka vērība būtu jāveltī aspektiem, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) atzīšanu, piemērotu un efektīvu aizsardzību, ieviešanu un īstenošanu, tostarp patentiem, preču vai pakalpojumu zīmēm, autortiesībām un līdzīgām tiesībām, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (ieskaitot izcelsmes marķējumu), dizainparaugiem un integrālshēmu topogrāfijai;

J.

tā kā viltotas zāles var nodarīt kaitējumu veselībai; tā kā šī problēma Eiropas Savienībai un Indijai būtu jārisina kopīgiem spēkiem;

K.

tā kā Indija ir viena no galvenajām ģenērisko zāļu ražotājām un eksportētājām valstīm;

L.

tā kā veselības aizsardzības programmu sekmīga īstenošana un ilgtspēja lielā mērā ir atkarīga no lētu, kvalitatīvu ģenērisko zāļu nepārtrauktas pieejamības; ņemot vērā to, ka Indijai ir ārkārtīgi liela nozīme šādu produktu piegādē un ka TRIPS-plus intelektuālā īpašuma tiesību noteikumiem par ģenērisko zāļu pieejamību ir vispāratzīta nelabvēlīga ietekme;

M.

tā kā sadarbības nolīguma 1. panta 1. punktā ir prasīts ievērot cilvēktiesības un demokrātiskos principus; tā kā šis noteikums ir būtisks nolīguma aspekts;

N.

tā kā ES uzņēmumu iespējas piekļūt Indijas tirgum joprojām kavē dažādas ārpustarifu tirdzniecības barjeras, piemēram, apgrūtinošas sanitārās normas un drošības prasības vai tehniski šķēršļi, kvantitatīvie ierobežojumi, pārlieku ierobežojošas atbilstīguma procedūras, nepamatoti tirdzniecības aizsardzības mehānismi, muitas procedūras, iekšējie nodokļi un kavēšanās pieņemt starptautiskas normas un standartus,

1.

uzskata, ka brīvās tirdzniecības nolīgumam jābūt līdzsvarotam un saderīgam ar PTO noteikumiem un prasībām; uzskata, ka Eiropas Savienības prioritāte tirdzniecības jomā joprojām ir sekmīgi īstenot Dohas attīstības programmu, un tādējādi sarunām ar Indiju par brīvās tirdzniecības nolīgumu jāpapildina daudzpusējie noteikumi;

2.

atzinīgi vērtē 2010. gada decembrī notikušās ES un Indijas augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus un mudina sarunās iesaistītās puses straujāk risināt sarunas un turpināt apspriedes ar galvenajām ieinteresētajām personām; atgādina par Eiropas Savienības un Indijas apņemšanos paātrināt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu un panākt būtisku un rezultatīvu progresu, lai drīzumā noslēgtu vērienīgu, līdzsvarotu un plašu tirdzniecības un investīciju nolīgumu; pauž vilšanos par sarunu lēno gaitu; aicina abas puses darīt visu iespējamo, lai līdz 2011. gada beigām noslēgtu vispusīgu, vērienīgu un līdzsvarotu brīvās tirdzniecības nolīgumu;

3.

mudina Indijas federālo valdību un štatu valdības sinhronizēt politikas pasākumus un procedūras, lai tādējādi maksimāli palielinātu potenciālos ieguvumus;

4.

atgādina, ka kopējās tirdzniecības politikas mērķi pilnībā jāsaskaņo ar Eiropas Savienības vispārējiem mērķiem un ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pantu ES kopējā tirdzniecības politika jāīsteno „ievērojot Savienības ārējās darbības principus un mērķus”, turklāt saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu tai cita starpā ir jāveicina ilgtspējīga attīstība, nabadzības izskaušana un cilvēktiesību aizsardzība;

5.

pamatojoties uz ES un Indijas ekonomiku papildināmību, norāda, ka no brīvās tirdzniecības nolīguma varētu izrietēt iespējas palielināt abu pušu tirdzniecības un investīciju apjomu, kā arī paplašināt uzņēmējdarbību; uzskata, ka, kopumā raugoties, ES un Indijas brīvās tirdzniecības nolīgums būs izdevīgs abām pusēm, tomēr iesaka izvērtēt nozarēm patlaban raksturīgās īpatnības, lai noskaidrotu brīvās tirdzniecības nolīguma iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz jutīgām ES nozarēm;

6.

aicina Komisiju brīvās tirdzniecības nolīgumā kā būtisku daļu iekļaut vērienīgu nodaļu par ilgtspējīgas attīstības aspektiem;

7.

atzinīgi vērtē daudzo brīvās tirdzniecības simulācijas mēģinājumu rezultātus, kas liecina par to, ka brīvās tirdzniecības nolīgums gan Eiropas Savienībai, gan Indijai ļautu kopumā palielināt eksporta un importa apjomu; uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējo vidējo izaugsmes līmeni, tiek prognozēts, ka divpusējās tirdzniecības apjoms līdz 2015. gadam sasniegs EUR 160,6 miljardus;

8.

atzīmē, ka Indijas piemērotie tarifi caurmērā ir samazinājušies, taču tie joprojām ir ievērojami augstāki nekā ES piemērotie tarifi; īpaši norāda, ka Indijas vidējais tarifs piekļuvei nelauksaimniecisko produktu tirgum patlaban ir 10,1 % salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 4 %, savukārt vidējais tarifs lauksaimniecības produktiem Indijā ir 31,8 %, bet ES — 13,5 %;

9.

uzsver, ka tirdzniecībā ar rūpnieciskajiem ražojumiem ir jātiecas sasniegt vienlaicīgu, abpusēju un pilnīgu nodevu atcelšanu un ka ikvienai iespējamai atkāpei no šā mērķa jābūt ierobežotai un ar iespējām to pārskatīt, un nedrīkstētu paredzēt atkāpes tādās nozarēs, kas ir svarīgas abām pusēm, piemēram, attiecībā uz vieglajiem automobiļiem;

10.

atzīmē, ka nolīgumā būtu jāņem vērā ar lauksaimniecības produktu tirdzniecību saistītās jutīgās jomas, taču tas nebūtu jāuzskata par šķērsli tirgus atvēršanai savstarpēji papildinošajās jomās;

11.

aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā iespējamo negatīvo ietekmi uz Eiropas lauksaimniecību, īpaši attiecībā uz tirgu atvēršanu, ĢMO, piena nozari, liellopu gaļas nozari, intelektuālā īpašuma aizsardzību un izcelsmes marķējumu;

12.

uzskata, ka ir svarīgi, lai brīvās tirdzniecības nolīgumā būtu iekļautas vērienīgas sadaļas par tirdzniecību kavējošiem tehniskiem šķēršļiem un sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem; šajā sakarībā aicina Komisiju pievērsties līdz šim neizskatītajiem jautājumiem, piemēram, dzīvnieku labturībai;

13.

aicina abas puses gādāt par to, lai ar regulējumu un ārpustarifu tirdzniecības barjerām saistītās darbības kopumā netraucētu tirdzniecību; aicina gan Eiropas Savienību, gan Indiju izstrādāt efektīvu režīmu, kas kavētu nevajadzīgu regulatīvo šķēršļu veidošanos tirdzniecībai un vērstos pret pastāvošajiem šķēršļiem, vienlaikus respektējot abu pušu tiesības veikt regulēšanu;

14.

uzsver, ka brīvās tirdzniecības nolīgumā būtu jāiekļauj saistoši valstu strīdu izšķiršanas mehānismi, noteikumi par starpniecības procedūru ārpustarifu barjeru jautājumos un efektīva drošības klauzula;

15.

atzīst, ka pakalpojumi ir visstraujāk augošais Indijas ekonomikas sektors; atzīmē, ka Indija aktīvi interesējas par Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) 1. režīma un 4. režīma liberalizāciju; atzīmē, ka Eiropas Savienība vēlētos panākt pilnīgu tirgus piekļuves liberalizāciju un valsts režīma piemērošanu lielākajai daļai pakalpojumu 3. režīmā; atzīmē, ka brīvās tirdzniecības nolīguma mērķus nav iespējams sasniegt pilnībā, neuzņemoties saistības 4. režīmā; uzsver, ka gan Eiropas Savienībai, gan Indijai lielu labumu dotu profesionālo kvalifikāciju akreditācija valsts un ES mērogā, savstarpējas atzīšanas nolīgumi un nolīgumi par licencēšanas prasībām profesionālo pakalpojumu jomā, un par šiem jautājumiem varētu bez grūtībām vienoties brīvās tirdzniecības nolīgumā; tomēr prasa rūpīgi analizēt situāciju atsevišķi pa dalībvalstīm, lai nepieļautu negatīvu ietekmi uz ES darba tirgu, vienlaikus saskaņā ar 4. režīmu darot iespējamu ierobežota termiņa uzturēšanos attiecīgi kvalificētiem darbiniekiem;

16.

norāda, ka pakalpojumu liberalizācija nekādā veidā nedrīkst ierobežot tiesības veikt pakalpojumu, tostarp sabiedrisko pakalpojumu, regulēšanu;

17.

atzīmē, ka pakalpojumu tirdzniecība starp Eiropas Savienību un Indiju ir samērā neproporcionāla, proti, ES uz Indiju eksportē 1,9 % no saviem pakalpojumiem, savukārt Indija uz ES eksportē 11,6 % no sava eksporta kopējā apjoma;

18.

stingri mudina Indiju izstrādāt piemērotus tiesību aktus datu aizsardzības jomā, lai iegūtu tādas valsts statusu, kura nodrošina pienācīgu aizsardzības līmeni, tā darot iespējamu personas datu pārsūtīšanu no ES, pamatojoties uz ES tiesību aktiem un ievērojot to prasības;

19.

uzskata, ka, atļaujot Indijā darboties ārvalstu juridiskajiem birojiem un grāmatvedības uzņēmumiem, tiktu nodrošināts nozīmīgs ieguvums gan Indijas ekonomikai un profesiju pārstāvjiem, gan arī Eiropas uzņēmumiem ar pieredzi starptautisko tiesību un grāmatvedības jomā, gan arī šo uzņēmumu klientiem; aicina Komisiju sadarbībā ar Indijas iestādēm izpētīt iespējas brīvās tirdzniecības nolīgumā paredzēt juridisko un grāmatvedības pakalpojumu liberalizāciju, kā arī šādas liberalizācijas iespējamo apmēru;

20.

mudina Indiju turpināt banku, apdrošināšanas un mazumtirdzniecības nozaru atvēršanu atbilstīgi Indijas varas iestāžu izziņotajām reformām, vienlaikus atzīstot, ka finanšu jomā, lai nodrošinātu finanšu pakalpojumu uzraudzību, mazinātu sistēmiskos riskus un nodrošinātu iespējami lielu patērētāju tiesību aizsardzību, svarīga nozīme ir pienācīgai likumdošanai;

21.

aicina Komisiju sarunu gaitā apspriest investīcijām veltītas nodaļas iekļaušanu brīvās tirdzniecības nolīgumā, lai būtiski atvieglotu vienas puses investīcijas otrās puses tirgos, veicinātu un aizsargātu investīciju darījumus un vienlaikus izpētītu tūlītējās iespējas; ierosina šādā investīcijām veltītā nodaļā paredzēt arī abu pušu investoriem domātu vienotu informācijas punktu sistēmas izveidi, kuros potenciālajiem investoriem tiktu izskaidrotas atšķirības ar investīcijām saistītajos noteikumos un praksē un sniegta informācija par visiem juridiskajiem aspektiem;

22.

aicina Komisiju nodrošināt, ka investīciju aizsardzības noteikumi nemazina nolīguma pušu iespējas izsniegt obligātas licences vai nekaitē citām sabiedrības veselības politikas nostādnēm;

23.

atzinīgi vērtē Indijas piekrišanu iekļaut brīvās tirdzniecības nolīgumā publisko iepirkumu; taču pauž nožēlu, ka tas attiecas tikai uz federālo līmeni; aicina Komisiju sarunās apspriest rezultatīvas un pārredzamas publiskā iepirkuma sistēmas; aicina Indiju, piešķirot valsts pasūtījumu, izmantot pārredzamas un taisnīgas procedūras un dot Eiropas uzņēmumiem pieeju publiskā iepirkuma sistēmām; aicina Indiju iespējami plaši piemērot šo principu, tostarp arī attiecībā uz valsts sektora uzņēmumiem;

24.

atzinīgi vērtē progresu, kas panākts, izstrādājot ES un Indijas brīvās tirdzniecības nolīguma nodaļu par tirdzniecību un konkurenci, un aicina abas puses aktivizēt sadarbību, risinot ar tirdzniecību saistītas konkurences, intelektuālā īpašuma tiesību, kā arī rūpniecības un tirdzniecības politikas jautājumus;

25.

atzinīgi vērtē Indijas apņemšanos nodrošināt stingru IĪT režīmu un piemērot TRIPS nolīgumā paredzētos elastības noteikumus starptautiskajā un iekšzemes tiesiskajā regulējumā, lai izpildītu savas saistības sabiedrības veselības jomā, jo īpaši attiecībā uz svarīgāko zāļu pieejamību; mudina Indiju to stingri ieviest un īstenot, vienlaikus uzlabojot svarīgāko zāļu pieejamību; aicina Eiropas Savienību un Indiju nodrošināt, lai brīvās tirdzniecības nolīgumā paredzētās saistības neliktu šķēršļus svarīgāko zāļu pieejamībai, kamēr Indija izvērsīs pāreju no ģenērisku zāļu ražošanas uz ražošanu, kuras pamatā būs zinātniskie pētījumi; atbalsta ES un Indijas sadarbību uz zinātnisko izpēti balstītas farmācijas rūpniecības nozarē, tiecoties šajā nozarē nodrošināt abpusēji izdevīgu izaugsmi;

26.

aicina Komisiju sarunās par intelektuālā īpašuma tiesībām neprasīt ekskluzīvas tiesības uz datiem, kā minēts EP 2007. gada 12. jūlija rezolūcijā, un atzīt, ka saistībā ar ekskluzīvajām tiesībām uz datiem varētu rasties tālejošas sekas attiecībā uz ģenērisko zāļu ražošanu un ka tāpēc tas traucētu zāļu pieejamībai jaunattīstības valstīs un to sabiedrības veselības aizsardzības politikai;

27.

aicina Komisiju un attiecīgās Indijas iestādes kopīgi izstrādāt viltotu zāļu definīciju, rīkojoties tā, lai rezultātā netiktu apdraudēta svarīgāko zāļu pieejamība, un saskaņot pasākumus efektīvai cīņai pret ražojumu viltošanu, īpaši pret viltotām zālēm, kas nodara kaitējumu pacientu veselībai;

28.

uzsver, ka ir sevišķi būtiski, lai vēlākais līdz brīvās tirdzniecības nolīguma spēkā stāšanās brīdim būtu nodrošināts augsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības līmenis;

29.

atzīst, ka ikvienā ES brīvās tirdzniecības nolīgumā būtisks komponents ir ilgtspējīgai attīstībai veltīta nodaļa, un aicina abas puses vienoties par vērienīgu nodaļu, kurā atspoguļotos kopīgās saistības veicināt ilgtspējīgu attīstību un integrējošu izaugsmi, pamatojoties uz kopīgu vērtību apziņu; mudina Komisiju iekļaut juridiski saistošas klauzulas par cilvēktiesībām, sociālajiem un vides standartiem un uzņēmumu sociālo atbildību un šo standartu piemērošanu, paredzot pasākumus pārkāpumu gadījumā;

30.

aicina šajā sadaļā iekļaut prasību ievērot atbilstību vismaz SDO astoņām pamatkonvencijām un četrām prioritārajām konvencijām un starptautiski atzītiem vides standartiem un nodrošināt arī stimulus uzņēmumiem, lai tie uzņemtos saistības uzņēmumu sociālās atbildības jomā;

31.

atzinīgi vērtē visus Indijas valdības centienus izskaust bērnu darbu; aicina Indijas valdību un Komisiju turpināt finansēt pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt bērniem iespēju apmeklēt skolu;

32.

uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai ES uzņēmumi, kuri izmanto speciālās ekonomiskās zonas, ievērotu darba pamattiesības un citas darba tiesības, kas izriet no Indijas ratificētajām SDO konvencijām;

33.

uzsver, ka Eiropas Savienības un Indijas attiecībās būtiska nozīme ir cilvēktiesību, demokrātijas un drošības jautājumiem; tādēļ aicina abas puses panākt intensīvāku dialogu par vēl neatrisinātajiem jautājumiem, īpaši par stāvokli Kašmirā;

34.

stingri atbalsta praksi iekļaut ES starptautiskajos nolīgumos juridiski saistošas cilvēktiesību klauzulas, kā arī tajos jāparedz skaidrs un precīzs apspriešanās mehānisms, kā paredzēts Kotonū līguma 96. pantā;

35.

sagaida, ka Padome un Komisija atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) noteikumiem (5) šo brīvās tirdzniecības nolīgumu iesniegs Parlamentam, lai saņemtu piekrišanu tā noslēgšanai;

36.

aicina Komisiju un Padomi pirms brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanas pilnībā ņemt vērā ES rezolūcijās paustās prasības; atgādina, ka ir nepieciešama EP piekrišana, lai brīvās tirdzniecības nolīgums varētu stāties spēkā; aicina Komisiju un Padomi neierosināt nekādu nolīguma provizorisku piemērošanu, pirms nav saņemta EP piekrišana;

37.

atzinīgi vērtē Indijas progresu, no attīstības palīdzības saņēmējvalsts kļūstot arī par līdzekļu devējvalsti;

38.

norāda — ja Eiropas Savienības un Indijas ekonomiskā sadarbība būs balstīta uz kopīgu universālu vērtību sistēmu, šādas attiecības var kļūt par paraugu sadarbībai ar citām valstīm;

39.

uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāveltī īpaša uzmanība Indijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) segmentam, tādēļ ierosina visās ES un Indijas attīstības sadarbības programmās paredzēt pasākumus uz tirgu orientētu vietējo projektu finansēšanas atbalstam, lai tādējādi stiprinātu MVU darbību;

40.

atzinīgi vērtē to, ka Indijā arvien vairāk ir pieejams mikrokredīts, kas atzīts par efektīvu līdzekli tādas attīstības veicināšanai, kuras virzītājspēks ir vienkāršie iedzīvotāji;

41.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Indijas valdībai un parlamentam.