28.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 188/30

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. pantu,

—

ņemot vērā jautājumus, uz kuriem jāatbild mutiski, par Donavas reģionam paredzētās ES stratēģijas īstenošanu (O-00014/2011 - B7-0011/2011 un O-00029/2011 - B7-0013/2011),

—

ņemot vērā 2010. gada 21. janvāra rezolūciju par Eiropas stratēģiju Donavas reģionam (1),

—

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 8. decembra paziņojumu “Eiropas stratēģija Donavas reģionam” (COM(2010)0715) un tai pievienoto rīcības plānu (SEC(2010)1489),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam (COM(2009)0248),

—

ņemot vērā 2009. gada 18. un 19. jūnija Eiropadomes sanāksmi, kurā Komisiju aicināja līdz 2010. gadam izstrādāt Eiropas stratēģiju Donavas reģionam,

—

ņemot vērā 2009. gada 24. marta rezolūciju par Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju un statusu debatēm par kohēzijas politikas nākotnes reformu (2),

—

ņemot vērā 2006. gada 26. oktobra rezolūciju par iekšējo ūdensceļu transporta veicināšanu: NAIADES, integrēta Eiropas rīcības programma iekšējo ūdensceļu transportam (3),

—

ņemot vērā Reģionu komitejas 2009. gada oktobra atzinumu “ES stratēģija Donavas reģionam”,

—

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu “Reģionu komitejas baltā grāmata par daudzlīmeņu pārvaldību” (CdR 89/2009),

—

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par tematu “Makroreģionālā sadarbība: Baltijas jūras stratēģijas izvēršana citos Eiropas makroreģionos” (ECO/251),

—

ņemot vērā Padomes darba programmu, ko sagatavoja prezidentvalstis Spānija, Beļģija un Ungārija,

—

ņemot vērā Espo, Orhūsas un Bernes konvencijas par vides aizsardzību,

—

ņemot vērā Ūdens pamatdirektīvu un Helsinku konvenciju,

—

ņemot vērā Belgradas konvenciju par kuģošanu Donavā,

—

ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,

A.

tā kā Lisabonas līgumā teritoriālā kohēzija ir atzīta par vienu no Eiropas Savienības mērķiem (LES 3. pants);

B.

tā kā makroreģionālo stratēģiju mērķis ir uzlabot pieejamo resursu izmantošanu teritoriālās attīstības jautājumu risināšanai un kopējas problēmas risināt ar vienotu pieeju;

C.

tā kā, lai uzlabotu reģionālās politikas efektivitāti, būtu jāatbalsta un jāattīsta doma par integrētu pieeju, tostarp attiecībā uz makroreģioniem jāizstrādā ES līmeņa stratēģijas;

D.

tā kā Baltijas jūras stratēģija jau ir modelis ES politikas jomu un finansējuma saskaņošanai tādās ģeogrāfiski teritoriālās vienībās kā makroreģioni, kas definēti, pamatojoties uz īpašiem kritērijiem;

E.

tā kā Donavas reģions, kurā ietilpst 14 Eiropas valstis un dzīvo 115 miljoni cilvēku gan ES, gan ārpus tās — Vācija, Austrija, Slovākija, Čehijas Republika, Slovēnija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija, Horvātija, Serbija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, Moldova un Ukraina — ir teritorija, kurā iespējams veidot sinerģiju starp dažādām ES politikas jomām: kohēzijas, transporta, ekonomikas, enerģētikas un vides politiku, kultūras, izglītības, lauksaimniecības, zivsaimniecības, kā arī paplašināšanās un kaimiņattiecību politiku;

F.

tā kā Donavas reģionam paredzētajā ES stratēģijā tādēļ būtu jāietver un jākoordinē ekonomiskie, vides, sociālie un kultūras aspekti;

G.

tā kā šī stratēģijai vajadzētu dot būtisku ieguldījumu daudzlīmeņu pārvaldības uzlabošanā un Donavas reģionā strādājošo partneru un pilsoniskās sabiedrības piesaistīšanā, kā arī nodrošināt labklājību, ilgtspējīgu attīstību, darba vietu izveidi un drošību reģionā;

H.

tā kā Donavas reģionam ir nozīmīga vēsturiska loma Eiropas rietumu un austrumu savienošanā;

I.

tā kā pēc vairākām ES paplašināšanās kārtām Donava ir gandrīz kļuvusi par Eiropas Savienības iekšējo ūdensceļu un Donavas reģions varētu būtiski palīdzēt atspoguļot kopš šīm paplašināšanās kārtām notikušās pārmaiņas;

J.

tā kā Donavas reģions ir iekšēji cieši saistīts makroreģions ar neviendabīgu ekonomisko potenciālu;

K.

tā kā Donavas reģiona ekonomiskā attīstība būtiski vairos šā makroreģiona ekonomisko labklājību un veicinās nodarbinātību;

L.

tā kā, uzskatot Donavas reģionu par vienotu makroreģionu, būtu vieglāk pārvarēt ekonomiskās darbības rezultātu reģionālās atšķirības un atbalstīt integrētu attīstību;

M.

tā kā Donavas delta un Budapešta, tostarp Donavas krasti, kopš 1991. gada ir UNESCO pasaules kultūras mantojuma objekts un Donavas reģionā ir vairākas īpaši aizsargājamas teritorijas un īpaši saglabājamas dabas teritorijas, kas iekļautas Natura 2000 tīklā; tā kā Donavā un tās deltā ir unikāla un trausla ekosistēma, kurā sastopamas retas augu sugas, ko apdraud piesārņojums,

1.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir apstiprinājusi stratēģiju Donavas reģionam, un atbalsta tai pievienoto rīcības plānu, kur galvenā uzmanība ir pievērsta četriem pīlāriem (nodrošināt sakarus Donavas reģionā, aizsargāt vidi, nodrošināt Donavas reģiona labklājību un nostiprināt Donavas reģionu) un tādām Donavas reģiona vajadzībām kā mobilitātes pilnveidošana, energoapgādes drošība, vides aizsardzība, sociālā un ekonomiskā attīstība, drošība un civilā aizsardzība;

2.

atgādina, ka Eiropas Parlaments kopš 2008. gada prasa pieņemt šo stratēģiju un aicina Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsti Ungāriju un Eiropadomi tās jūnija sanāksmē apstiprināt ES stratēģiju Donavas reģionam un iespējami drīz sākt tās īstenošanu;

3.

īpaši atzinīgi vērtē to, ka stratēģija tapusi, plaši apspriežoties ar ieinteresētajām personām, tostarp ar valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī ar akadēmiskajām aprindām, uzņēmēju aprindām un nevalstiskajām organizācijām, uzsverot, ka tas ir nozīmīgs priekšnoteikums stratēģijas panākumiem; šajā sakarā aicina reģionā izveidot pilsoniskās sabiedrības forumu, kurā būtu apvienoti gan publiskā, gan privātā sektora dalībnieki, paverot tiem iespēju iesaistīties makroreģionālu stratēģiju izstrādē;

4.

uzskata, ka stratēģijas teritoriālās dimensijas rezultātā tiks konkrēti attīstīta ideja par teritoriālo kohēziju, kurai Lisabonas līgumā ir piešķirta tāda pati nozīme kā ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai, un, ņemot to vērā, aicina Komisiju iesaistīties aktīvā dialogā par ES makroreģionālās politikas lomu un ietekmi pēc 2013. gada;

5.

uzsver, ka par galveno pievienoto vērtību, ko rada ES makroreģionālās stratēģijas, tiek uzskatīta daudzlīmeņu sadarbība, koordinācija un stratēģisko investīciju uzlabošana, izmantojot pieejamo finansējumu, nevis piešķirot papildu līdzekļus; uzsver Zviedrijas prezidentūras secinājumus attiecībā uz to, ka nav jāveido jaunas iestādes, nav jāpieņem jauni tiesību akti un nav jāpiešķir jauni budžeta līdzekļi;

6.

lai stratēģijai nodrošinātu maksimālu atbalstu, aicina dalībvalstis un reģionus izmantot 2007.–2013. gadā pieejamos struktūrfondus, jo īpaši darbvietu radīšanas un ekonomikas izaugsmes veicināšanai teritorijās, kuras ekonomikas krīze ietekmējusi visvairāk, un vienlaikus ieteic pamatotos gadījumos veidot rezerves izmaiņām pašreizējā plānošanas perioda darbības programmās; uzsver, ka, izmantojot reģionu īpatnības, varētu daudz efektīvāk izmantot struktūrfondus un radīt pievienoto vērtību reģionālā līmenī; uzsver, ka makroreģionālo projektu finansēšanai var izmantot arī neizmantotos finanšu līdzekļus;

7.

uzskata, ka Eiropas Savienības paplašināšanās, kā arī galvenie starptautiska līmeņa uzdevumi, piemēram, saistībā ar ekonomikas krīzi, draudiem videi, ilgtspējīgu transportu, energosavienojumiem, resursu ilgtspējību, ūdensresursu ekoloģisku izmantošanu, liecina, ka atsevišķo valstu savstarpējā atkarība arvien aug, ka segmentēta pieeja vairs nav piemērota un ka šajā sakarā makroreģionu veidošana paver iespējas jaunai, efektīvākai sadarbībai, kas integrēti un koordinēti veicinātu ilgtspējīgu attīstību plašākā reģionālā līmenī un efektīvāk izmantotu Donavas reģiona milzīgo attīstības potenciālu un novērstu dabas katastrofas;

8.

uzsver, ka tādēļ šī stratēģija būtu jāaplūko kontekstā ar kohēzijas politikas mērķiem, it īpaši teritoriālo sadarbību (3. mērķis), un tās pamatā jābūt integrētai, starpnozaru un teritoriālai pieejai, orientējoties uz labāku politikas koordinēšanu starp dažādiem attiecīgās teritorijas pārvaldības līmeņiem, galveno uzmanību pievēršot būtiskajiem jautājumiem;

9.

uzsver, ka Donavas stratēģija atbilst stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem, nodrošinot tās atbilstību Eiropas attīstības tendencēm un ES saistībām attiecībā uz gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi;

10.

uzsverot stratēģijas integrējošo un vienojošo raksturu, pauž pārliecību, ka, ja dalībvalstis un reģionālās un vietējās iestādes sniegs Donavas stratēģijai spēcīgu politisko atbalstu, tā varētu sniegt ievērojamu ieguldījumu Eiropas agrākā sadalījuma pārvarēšanai un tādējādi ES integrācijas mērķa sasniegšanai un pēc nesenajiem ekonomikas un finanšu krīzes gadiem varētu būtiski sekmēt Eiropas atveseļošanās stratēģijas vispārējos panākumus un efektivitāti, atjaunojot ilgtspējīgu izaugsmi vietējā, reģionālā, dalībvalstu, pārnacionālā un Eiropas līmenī ne vien Viduseiropā un Dienvidaustrumeiropā, bet arī daudz plašākā ģeogrāfiskā kontekstā;

11.

norāda, ka pasaules finanšu un ekonomikas krīze ir dziļi ietekmējusi visas reģiona valstis, jo īpaši Donavas krastos esošās valstis; aicina visas ieinteresētās personas krīzes dēļ nemazināt apņemšanos īstenot Donavas reģionam paredzēto ES stratēģiju;

12.

uzsver, ka Donavas reģions ir Eiropas vārti uz Rietumbalkāniem, tādēļ Eiropas stratēģija Donavas reģionam ne vien sekmē labākas kaimiņattiecības Viduseiropā un Dienvidaustrumeiropā, bet arī sniedz būtisku pievienoto vērtību ES Austrumeiropas politikai, tādējādi visai Savienībai paverot lielisku iespēju nostiprināt politisko un ekonomisko sadarbību ar Balkāniem un attiecīgi sekmēt, ka šajā reģionā izvēršas un nostiprinās Eiropas integrācijas process;

13.

uzsver, ka Donavas stratēģija un dažādi no tās izrietošie pārrobežu sadarbības veidi viegli varētu kļūt par faktoru, kas veicina ekonomisko, sociālo un teritoriālo attīstību, sekmē labklājību, uzlabo dzīves kvalitāti, rosina vietējus un reģionālus centienus, tostarp attiecībā uz attīstības vajadzībām, un palīdz veidot spēcīgas pārrobežu saiknes, tostarp mazos projektos (personisku kontaktu veidošanas programmās) tādās dažādās jomās kā kultūra, izglītība, nodarbinātība, vides aizsardzība, rūpniecisko piegāžu ķēdes, pašvaldību sadarbības projekti un starptautiskas transporta modernizēšanas iniciatīvas;

14.

uzskata, ka liela mēroga stratēģiju, piemēram, makroreģionālu stratēģiju izstrādei kopumā vajadzētu veicināt vietējā un reģionālā līmeņa lomas palielināšanu ES politikas īstenošanā;

15.

uzsver, ka jaunajai makroreģionālajai sadarbības sistēmai ir jānodrošina, lai perifēro reģionu nelabvēlīgie dabas apstākļi tiktu pārveidoti par priekšrocībām un iespējām un lai tiktu stimulēta šo reģionu attīstība;

16.

uzsver, ka, lai rastu risinājumus kopīgām problēmām, efektīvi izraudzītos un īstenotu konkrētos projektus un panāktu labu pārvaldības mehānismu, visos lēmējdarbības posmos (lēmumu sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā) reģionu un pašvaldību līmenī ir jāiesaista attiecīgās reģionālās un vietējās ieinteresētās personas, piemēram, Donavas pilsētu un reģionu padome un Donavas reģiona pilsoniskā sabiedrība; mudina valdības atbalstīt un atvieglot pasākumus, kas dod iespēju aktīvi iesaistīties NVO, arodapvienībām un pilsoniskajai sabiedrībai, pienācīgi ņemot vērā arī sieviešu organizācijas un minoritāšu grupas;

17.

šajā sakarā iesaka vairāk iesaistīt vietējās pašvaldības, izveidojot vērienīgākus un mērķtiecīgākus komunikatīvus un konsultatīvus instrumentus, tostarp izmantojot vietējos plašsaziņas līdzekļus (vietējo televīziju, radio, iespiestus un elektroniskus laikrakstus); ierosina ES stratēģijai Donavas reģionam izveidot īpašu tīmekļa portālu, kas darbotos kā pieredzes apmaiņas forums par centrālās valdības, pašvaldību, NVO un citu Donavas reģionā aktīvu organizāciju pašreizējiem un turpmākiem projektiem;

18.

atgādina Baltijas jūras stratēģijas īstenošanā gūto pieredzi, ka jānodrošina lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamība, tostarp attiecībā uz ES finansējuma piešķiršanu;

19.

atbalsta politisku apņemšanos vairot iedzīvotāju un ieinteresēto personu uzticēšanos politiskajām institūcijām un pašvaldībām;

20.

uzskata, ka Donavas reģionam paredzētās ES stratēģijas sekmīga īstenošana ir atkarīga no pašvaldību prasmes, iespējām un sagatavotības ietekmēt reģionālos darba tirgus ar projektu iniciatīvām, kas vairotu vietējo pieprasījumu pēc darbaspēka, veidotu pamatu gudrai un videi draudzīgai izaugsmei un uzlabotu sadarbību starp dažādu dalībvalstu pierobežas apgabaliem; vērš uzmanību uz to, ka ekonomiskā attīstība un inovāciju ieviešana Donavas reģionā notiek nelīdzsvaroti un ka potenciāls jāpalielina visās teritorijās, tostarp augsti attīstītajās, jo tās var sekmēt mazāk attīstīto reģionu attīstību; norāda, ka ir jāatbalsta jauni reģioni, kuriem piemīt attīstības un inovāciju potenciāls, un ir jāizmanto pievienotā vērtība, ko sniedz Baltijas jūras stratēģija un ES stratēģija Donavas reģionam;

21.

aicina attīstīt enerģētikas infrastruktūru, energoefektivitāti un atjaunojamo enerģiju izmantošanu, lai izveidotu integrētu un labi funkcionējošu enerģijas tirgu;

22.

ņem vērā vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozes, kas liecina, ka klimata pārmaiņu sekas īpaši ietekmēs Eiropas dienvidu reģionus, tostarp dalībvalstis Eiropas dienvidaustrumos; ir pārliecināts, ka Donavas stratēģijai šajā ziņā ir svarīga nozīme un ka tā jāizstrādā ar mērķi Donavas reģionā mazināt ar klimata pārmaiņām saistītās negatīvās sekas, ņemot vērā upju tīkla sarežģīto lomu un raksturu (ūdensapgāde, ekoloģiskie aspekti, transporta infrastruktūra, irigācija un lauksaimniecība, aizsargātā fauna un flora utt.);

23.

norāda, ka no ekoloģiskā viedokļa Viduseiropa un Dienvidaustrumeiropa ir viena no bagātīgākajām, bet vienlaikus arī viena no trauslākajām Eiropas teritorijām, kam raksturīga ekoloģiski sarežģīta un ļoti vērtīga ekosistēma, kurai tādēļ vajadzīga augsta līmeņa aizsardzība; atzinīgi vērtē Eiropas stratēģijas Donavas reģionam mērķi radīt dzīvei piemērotu, ilgtspējīgu un vienlaikus attīstītu un pārtikušu Donavas reģionu, pārvaldot tādus vides riskus kā plūdi un rūpnieciskais piesārņojums, saglabājot ūdens rezervju kvalitāti un kvantitāti un gādājot par to ilgtspējīgu izmantošanu, nosargājot bioloģisko daudzveidību, ainavas un gaisa un augšņu kvalitāti; uzsver, ka vides aizsardzība Donavas baseinā ir nozīmīgs faktors, kam būtu jāstimulē atbildīga lauksaimniecības un lauku attīstība šajā reģionā; prasa uzlabot ekoloģisko stāvokli Donavā un veikt pasākumus, kuri samazinātu piesārņojumu un novērstu naftas un citu toksisku un kaitīgu vielu turpmāku ieplūdināšanu; uzsver, ka labs ekoloģiskais stāvoklis Donavā ir priekšnoteikums visai cilvēka darbībai šīs upes tuvumā, un iesaka īpašu uzmanību pievērst uzdevumiem vides jomā;

24.

ir pārliecināts, ka Donavas reģiona unikālā trausluma un jutības dēļ vispiemērotākie ir pasākumi, kuru mērķis ir saglabāt Donavas baseina dabisko spēju aizturēt plūdus un novērst plūdu atkārtošanos; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai ES nauda tiktu izlietota projektiem, kas atbilst tādiem ES tiesību aktiem vides jomā;

25.

norāda, ka Donavas reģiona valstis ir ekonomiski atkarīgas cita no citas, un uzsver, ka ir svarīgi ieguldīt IKT, mazo un vidējo uzņēmumu un to pētniecības nodaļu attīstībā un veicināt inovāciju, uzņēmējdarbību un uz zināšanām balstītu ekonomiku, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu attīstību;

26.

uzsver, ka gudra ekonomiskā attīstība un ieguldījumi ir ļoti daudzsološas ekonomiskās izaugsmes jomas un ka zaļās tehnoloģijas un ekoloģiska modernizācija, piemēram, uzlabota energoefektivitāte, atjaunojamās enerģijas izmantošana un atkritumu apsaimniekošana var dot ieguldījumu reģiona ilgtspējīgā attīstībā un mazināt saimnieciskās darbības negatīvo ietekmi uz vidi;

27.

atzīst Donavas stratēģijas lielo nozīmi zaļās ekonomikas, zaļo inovāciju un plašākā nozīmē tādas pētniecības un jauninājumu sekmēšanā, kas orientēta uz to, lai rastos jauna, konkurētspējīga ekonomika ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un lai pārrobežu rūpnieciskās sadarbības projektu izstrādē vairāk tiktu izmantota videi saudzīga pieeja; mudina piekrastes valstis īpašu prioritāti piešķirt kopīgu hidroloģisko un ūdens kvalitātes pārbaudes iekārtu izveidei, jo bez tām nevar sekmīgi īstenot daudzu uzņēmējdarbības projektus;

28.

uzsver, ka ir svarīgi reģionā veicināt ilgtspējīgu tūrismu, ņemot vērā gandrīz visas Donavas garumā izveidotā veloceļa ekonomisko potenciālu, un izveidot Donavas reģionu par Eiropas tūrisma galamērķi, kā arī izveidot Donavas reģionam Eiropas zīmolu;

29.

atbalsta uzņēmējdarbības attīstības tīklu un nevalstisku arodorganizāciju veidošanu, kuras var koordinēt un sekmēt turpmākas attīstības iespējas un sadarbību starp uzņēmumiem, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pētniecības iestādēm, universitātēm un publiskām iestādēm, lai uzlabotu uz zināšanām balstītu reģionālu inovāciju kopu potenciālu un reģionālo konkurētspēju;

30.

uzsver, ka reģiona transporta sistēmas plānošanā, pilnībā ievērojot visus attiecīgos ES acquis elementus, visi transporta veidi būtu jāpielāgo ES standartiem un par prioritāti attiecīgos gadījumos jāizvirza tādi videi saudzīgi transporta veidi kā pārvadājumi pa dzelzceļu vai iekšējiem ūdensceļiem;

31.

aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot Donavas reģiona infrastruktūru un ekonomiskos rādītājus un ātri un vides aspektā ilgtspējīgi pabeigt ar Donavas reģionu saistīto TEN-T projektu īstenošanu; ņemot vērā TEN-T vadlīniju pārskatīšanu, aicina Komisiju un dalībvalstis ievērot vajadzību attīstīt transporta sistēmas Donavas reģionā;

32.

uzsver trīs svarīgus infrastruktūras attīstīšanas līmeņus, kur Donavas stratēģijas koordinētā pieeja varētu veicināt sinerģiju — (i) multimodālais koridors gar Donavu (TEN-T 18. prioritārais projekts), (ii) savienojumi starp Donavas multimodālo koridoru un kaimiņos esošajām dalībvalstīm (ar Donavas reģionu saistītie TEN-T prioritārie projekti) un (iii) robežšķērsošanas sastrēgumu novēršana TEN-T, valstu un reģionālajos tīklos;

33.

uzsver, ka Starptautiskās Donavas upes aizsardzības komisijas, Donavas Komisijas un Starptautiskās Savas upes baseina komisijas izstrādātajā “Kopējā paziņojumā par iekšzemes kuģniecību Donavas baseinā un vides aizsardzību” tehniskiem plānotājiem un citām ūdensceļu attīstības plānošanas procesā ieinteresētām personām piedāvāti vispārīgi ieteikumi par ūdensceļu infrastruktūras projektiem un ka šajās vadlīnijās ir prasīts, lai integrēta plānošanas grupa izvērtētu vajadzības un iekļautu pēc iespējas vairākus visām pusēm izdevīgus pasākumus, kas uzlabotu gan kuģošanu, gan ekoloģisko stāvokli; iesaka Komisijai ievērot šā kopējā paziņojuma norādījumus;

34.

uzskata, ka, ievērojot efektīvas vairākveidu pārvadājumu kombinēšanas un inovāciju principu, uzlabotas iekšējās ostas un loģistika, iekšzemes navigācija un dzelzceļa transports kopumā sniedz ievērojamu ekonomiskās attīstības potenciālu arī ES kaimiņvalstīm Donavas reģionā un varētu palīdzēt samazināt transporta sastrēgumus;

35.

norāda, ka Septītajā pamatprogrammā pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai vajadzētu veicināt tīru un efektīvu kuģu izstrādi, īpašu uzmanību pievēršot informācijas un komunikācijas tehnoloģijām un kuģu dizainam, ekoefektivitātei un aprīkojumam;

36.

uzsver, ka ar Mainas-Donavas kanālu savienotā Reina un Donava 3 500 km garumā nepastarpināti savieno vienpadsmit valstis no Ziemeļjūras līdz pat Melnajai jūrai un ka Donavas reģionam paredzētā ES stratēģija ir jāpaplašina Melnās jūras reģiona virzienā; norāda, ka Donavas reģiona ilgtspējīga attīstība vēl vairāk pastiprinās Melnās jūras reģiona ģeostratēģisko nozīmi;

37.

atbalsta Donavas kultūrvides stiprināšanu ar kultūrdialoga veicināšanu, atbalstu universitāšu apmaiņas programmām un jaunatnes projektiem, kuru pamatā būtu starptautiska sadarbība, ilgtspējīga tūrisma veicināšana un vēsturiskā un arhitektoniskā mantojuma aizsargāšana;

38.

uzsver, ka ir būtiski vajadzīga sadarbība kultūras projektos, kuru mērķis ir atbalstīt starpkultūru dialogu un Donavas reģiona valstu savstarpējo sapratni; šajā sakarā uzsver, ka ir jāveido starptautiski tīkli, tajos ar kultūras un izglītības pasākumu palīdzību aktīvi iesaistot jauniešus;

39.

mudina piešķirt vairāk resursu projektiem un projektu tīkliem, kas paredzēti mazaizsargātām iedzīvotāju grupām, it īpaši romiem;

40.

uzsver, ka ir vajadzīga koordinēta pieeja, kuras nolūks būtu efektīvāka visu pieejamo ES fondu izmantošana Donavas reģiona valstīs, lai stratēģijas mērķus varētu izpildīt iespējami lielā mērā; uzsver, ka ir vajadzīga arī lielāka elastība, kas dotu iespēju ar Donavas stratēģiju saistītus projektus izstrādāt līdzšinējās darbības programmās;

41.

mudina gaidāmajā struktūrfondu pamatregulā, pamatojoties uz teritoriālās sadarbības noteikumiem, iestrādāt konkrētas normas, kas būtu skaidri saprotamas, ņemtu vērā administratīvās kultūras atšķirības un saņēmējiem neuzliktu papildu administratīvo slogu, lai tādējādi stiprinātu valstu un reģionu sadarbību un attīstītu turpmākas kopīgas rīcības stratēģijas, ar kuru palīdzību reģionu varētu padarīt pievilcīgāku Eiropas un starptautiskā līmenī un kuras vēlāk varētu kalpot par pārrobežu un transnacionālas sadarbības paraugu;

42.

vērš uzmanību uz pastāvošo sagatavošanas darbību “Kā labākas un efektīvākas koordinācijas aspektā definēt ES Donavas reģiona pārvaldības modeli” un aicina Komisiju un dalībvalstis pareizi izmantot šo budžetu tādu pasākumu finansēšanai, kas būtu saistīti ar ES Donavas reģiona stratēģijas attīstībai un īstenošanai nepieciešamā pārvaldības modeļa noteikšanu; uzsver, ka ir svarīgi ES Donavas reģiona stratēģijas pasākumu un projektu īstenošanai sniegt nepieciešamo tehnisko palīdzību; uzskata, ka stratēģijas finansējuma plānošanā ir vairāk jāatzīst un jāņem vērā tehniskās palīdzības izmaksas un ka partneriem jāpiešķir palīdzībai atvēlētās summas, ja tās paredzēts izmantot makroreģionālā līmenī saskaņotiem mērķiem un pasākumiem;

43.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija 2011. gada 3. februārī paziņoja ES stratēģijas Donavas reģionam prioritāro jomu koordinatorus; uzskata, ka turpmāk valstīm un reģioniem, kas uzņemas vadošo lomu īstenošanas prioritārajās jomās, ir jāvada stratēģijas īstenošana, vienojoties par darba programmu, apzinot finansējuma avotus, stiprinot attiecīgā apgabala valstu un reģionu sadarbību un uzsākot pašas steidzamākās darbības, kas palīdzētu pilnībā izmantot Donavas reģiona ekonomisko potenciālu, un šajā jomā jo īpaši jāievēro pamatprojektu īstenošanas termiņi;

44.

aicina Komisiju saistībā ar vajadzīgo vidusposma analīzi par ES Donavas reģiona stratēģijas īstenošanu sagatavot konkrētus projektu vērtēšanas instrumentus un kritērijus, kuru pamatā būtu rādītāji, kas ļauj veikt salīdzināšanu;

45.

aicina Komisiju analizēt pirmos rezultātus un pieredzi saistībā ar ES Donavas reģiona stratēģijas īstenošanu, kas kopā ar ES Baltijas jūras stratēģijas mācībām palīdzēs iezīmēt iespējamos makroreģionālu stratēģiju finansēšanas avotus un metodes;

46.

aicina Komisiju regulāri informēt Eiropas Parlamentu un ar to apspriesties par Donavas reģionam paredzētās ES stratēģijas īstenošanu un atjaunināšanu, kā arī par ES finansētiem projektiem saistībā ar Donavas reģionu;

47.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Reģionu komitejai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un citām attiecīgajām iestādēm.