25.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 248/130

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību: Eiropas pamatprogramma sociālai un teritoriālai kohēzijai” ”

COM(2010) 758 galīgā redakcija

2011/C 248/22

Ziņotāja: O'NEILL kdze

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2010. gada 16. decembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību: Eiropas pamatprogramma sociālai un teritoriālai kohēzijai””

COM(2010) 758 galīgā redakcija.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2011. gada 27. maijā .

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 472. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 15. un 16. jūnijā (2011. gada 15. jūnija sēdē), ar 147 balsīm par, 1 balsi pret un 2 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

EESK atzinums par tematu “Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību” iekļaujas stratēģijā “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. Atzinumā uzsvērta jaunā holistiskā pieeja, kas cieši saistīta citām pamatiniciatīvām un pieciem ES pamatmērķiem. Tajā arī uzsvērts, ka jāpanāk ES līmeņa un valstu politikas saskaņotība un jāiesaista nevalstiskās organizācijas, kurām ir būtiska nozīme (1).

1.   Ieteikumi

EESK sniedz šādus ieteikumus:

—	Tā kā nabadzība ir cilvēktiesību pārkāpums, valdībām, sociālajiem partneriem un pilsoniskajai sabiedrībai jāuzņemas kopīga atbildība par tās izskaušanu.

—	Stratēģijā “Eiropa 2020” paredzētajiem pasākumiem ekonomikas, finanšu, nodarbinātības un sociālajā jomā jābūt saskaņotiem, un visiem pasākumiem ir jāsekmē sociālā kohēzija.

—	Taupības pasākumi nedrīkst vairot nabadzības draudus, un jāveic efektīvs sociālās ietekmes novērtējums, kas ir jāapspriež.

—	Jāīsteno aktīva iekļaušanas stratēģija kā integrēta pieeja, lai nodrošinātu pietiekamu ienākumu atbalstu, iekļaujošu darba tirgu un piekļuvi kvalitatīvām darba vietām un pakalpojumiem.

—	Vairāk uzmanības jāvelta nevienlīdzības mazināšanai un cilvēku pamattiesību ievērošanai, tostarp panākot ienākumu taisnīgāku sadali un īstenojot horizontālās sociālās klauzulas, kas iekļautas Lisabonas līgumā.

—	Vairāk līdzekļu jāpiešķir ieguldījumiem cilvēkkapitālā, proti, izglītībai un apmācībai mūža garumā, arī labākai prasmju apguvei, lai tā atbilstu vajadzībām gan darba tirgū, gan ārpus tā.

—

Veidojot strukturētu dialogu ES un valstu līmenī un piešķirot atbilstošu ES finansējumu, jāsekmē un jāatbalsta pilsoniskās sabiedrības locekļu, tostarp cilvēku, kuri saskaras ar nabadzību, nevalstisko organizāciju un sociālo partneru iesaistīšana platformā. Veicinot sadarbību, EESK aktīvi jāpiedalās gan šajā dialogā, gan ikgadējā sanāksmē.

—	Jāpalielina ES finansējums, jo īpaši struktūrfondu finansējums, kas paredzēts nabadzības mazināšanai, un vairāk uzmanības jāvelta procedūru vienkāršošanai, pārredzamības palielināšanai un īstenošanas efektivitātes uzraudzībai.

—	Jāstiprina sociālā atklātās koordinācijas metode, tostarp valstīs arī izstrādājot sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas stratēģijas un rīcības plānus valstu un vietējā līmenī. Jāprecizē metodes saikne ar pamatiniciatīvu, kuras mērķis ir nabadzības mazināšana.

2.   Konteksts

“Par nabadzību varam runāt tad, ja mazo ienākumu un nepietiekamo līdzekļu dēļ cilvēkiem liegts tas dzīves līmenis, ko uzskata par pieņemamu sabiedrībā, kurā viņi dzīvo. Nabadzības dēļ viņiem jāsastopas ar dažādām grūtībām — tas var būt bezdarbs, zemi ienākumi, slikti dzīves apstākļi, nepietiekama veselības aprūpe un šķēršļi mūžizglītības, kultūras, sporta un atpūtas jomā. Viņi bieži ir atstumti un — atšķirībā no citiem cilvēkiem — nevar piedalīties ekonomikas, sociālajā un kultūras dzīvē. Arī viņu pamattiesību izmantošanas iespējas var būt ierobežotas.” (2)

2.1.   Vairāk nekā 80 miljoni ES iedzīvotāju (50 % no šī skaita ir sievietes un 20 miljoni bērnu) dzīvo zem nabadzības sliekšņa (3). Statiskas dati par materiālo nabadzību ir svarīgi, taču jāatzīst, ka vērojama arī nemateriālā nabadzība, piemēram, analfabētisms. Pašreizējā ekonomikas krīze vissmagāk skārusi visneaizsargātākos un visnelabvēlīgākajā stāvoklī esošos mūsu sabiedrības locekļus.

2.2.   Eiropas Komisija ir izvirzījusi cīņu pret nabadzību ekonomikas, nodarbinātības un sociālās programmas — stratēģijas “Eiropa 2020” — centrā (4). Valstu un valdību vadītāji panākuši politisku vienošanos par kopīgu mērķi turpmākajos desmit gados palīdzēt vismaz 20 miljoniem cilvēku izkļūt no nabadzības. Pamatiniciatīva “Platforma cīņai pret nabadzību” ir stratēģijas sastāvdaļa, tāpat kā 10. pamatnostādne, kas atbalstīs valstu reformu programmās paredzētos dalībvalstu pasākumus, kuru mērķis ir mazināt nabadzību un sociālo atstumtību.

2.3.   Eiropas gadā cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010) varējām pārliecināties, cik sarežģīts un daudzšķautņains uzdevums ir nabadzības izskaušana un ka laikā, kad valda ekonomikas krīze un īsteno taupības pasākumus, ir steidzami jārīkojas, lai novērstu nabadzību.

2.4.   Jaunieši, migranti un cilvēki ar zemu kvalifikāciju saskaras ar bezdarba pieaugumu. Tā dēvētie “trūcīgie darba ņēmēji”, kuru ienākumi nav pietiekami, lai apmierinātu ikdienas vajadzības, vecāka gadagājuma cilvēki un ģimenes ar zemiem ienākumiem arvien biežāk saskaras ar materiālu nenodrošinātību, kura ietekmē 8 % ES iedzīvotāju un dažās dalībvalstīs līdz pat 30 % iedzīvotāju (5).

2.5.   Eiropadome ir vienojusies, ka saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” pamatmērķis izskaust nabadzību ir jāizvirza, pamatojoties uz trīs rādītājiem: nabadzības riska rādītāju, nopietnas materiālās nenodrošinātības rādītāju un to iedzīvotāju skaitu, kuri dzīvo bezdarbnieku mājsaimniecībās. Nabadzības izskaušanas mērķi ir jāsaista ar vietējām un reģionālajām prioritātēm.

3.   Platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību

3.1.   Ierosinātā platforma ir viena no septiņām pamatiniciatīvām pasākumiem saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020”, kurai ir noteiktas trīs prioritātes, lai nodrošinātu augstu nodarbinātības, produktivitātes un sociālās kohēzijas līmeni:

—	gudra izaugsme;

—	ilgtspējīga izaugsme;

—	integrējoša izaugsme.

3.2.   Platformas mērķis ir panākt dalībvalstu, ES iestāžu un galveno ieinteresēto personu vienotu apņemšanos cīnīties pret nabadzību un sociālo atstumtību, un platforma būs “dinamiska rīcības programma”, kurai jāsekmē sociālā un teritoriālā kohēzija, lai Eiropas Savienībā taisnīgāk sadalītu labumu, ko sniedz nodarbinātība, izaugsme un sociālā iekļaušana.

3.3.   Lai to panāktu, Komisija ir noteikusi šādas darbības jomas:

—	rīcība visā politikas virzienu spektrā;

—	plašāka un efektīvāka ES fondu izmantošana sociālās iekļaušanas atbalstam;

—	uz pierādījumiem balstītas sociālās jaunrades veicināšana;

—	darba partnerība un sociālekonomiskā potenciāla izmantošana;

—	politikas koordinācijas uzlabošana starp dalībvalstīm.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1.   Nav pieņemami, ka 21. gadsimtā Eiropā ir vērojama nabadzība, kas ir cilvēktiesību pārkāpums. EESK atzinīgi vērtē apņemšanos mazināt nabadzību un mērķi palīdzēt vismaz 20 miljoniem cilvēku izkļūt no nabadzības (6), kā arī platformas izveidi un nabadzības izskaušanas pasākumus, no kuriem liela daļa atspoguļo priekšlikumus, kas pausti agrāk pieņemtos EESK atzinumos, taču rosina veikt vairāk konkrētu pasākumu, lai novērstu nabadzības cēloņus un sekas un īstenotu cilvēktiesības.

4.2.   ES līmenī īstenotā ekonomiskā, finansiālā un sociālā politika neatbilst patiesajiem apstākļiem, kas valda dalībvalstīs. EESK uzsver saskaņotas un integrētas pieejas nozīmi un īpaši norāda, ka ES politika, kas saistīta ar ekonomikas pārvaldību, izaugsmi un nodarbinātību, krīzes apstākļos nedrīkst palielināt nabadzības draudus. EESK rosina veikt efektīvu sociālās ietekmes novērtējumu, kas ir plaši jāapspriež.

4.3.   Izstrādājot atzinumu, EESK ņēma vērā nabadzības turpmāko ietekmi: nabadzība palielina ekonomisko un sociālo migrāciju, dažās dalībvalstīs neļauj atgūt cilvēkkapitālā ieguldītos līdzekļus. Nabadzības skarto cilvēku, kuriem ir mazāk iespēju aizstāvēt savas intereses, stāvoklis ir vēl grūtāks, ja, izstrādājot reformas saimnieciskajā, fiskālajā, sociālajā, veselības aizsardzības un izglītības jomā ar mērķi samazināt valsts izdevumus, netiek ņemta vērā nabadzīgo aizsardzība. Palielinoties to cilvēku skaitam, kas dzīvo zem nabadzības sliekšņa, vēl vairāk var pieaugt prasība pārdalīt publiskos finanšu līdzekļus.

5.   Īpašas piezīmes

5.1.   Sociālā aizsardzība

5.1.1.   EESK atzinīgi vērtē nozīmīgos pasākumus, kuriem jāveicina nodarbinātība un darba vietu radīšana, taču uzsver, ka ļoti svarīgi ir palielināt sociālo aizsardzību, nemazinot sociālo labklājību un neveicinot atalgojuma samazināšanu, kas neproporcionāli ietekmē vistrūcīgākos.

5.1.2.   Sociālās aizsardzības sistēmas mazina nabadzības draudus par vienu trešdaļu (7), un tām ir īpaša nozīme, lai nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu. Tās pašas par sevi rada stabilitāti ekonomikā, mazina nabadzību un sekmē ekonomisko un sociālo kohēziju, un tās ir vajadzīgas, lai nodrošinātu sabiedrības atbalstu Eiropas projektam (8).

5.1.3.   EESK atbalsta Komisijas vēlmi nodrošināt dalībvalstu sociālās aizsardzības un pensiju sistēmu stabilitāti, lai garantētu pietiekamus ienākumus dzīves ciklā, arī vecumdienās (9).

5.2.   Aktīvās iekļaušanas stratēģijas

5.2.1.   Lai novērstu šķēršļus, ar kuriem sastopas cilvēki, kuri dzīvo nabadzībā, pastāvīgi un koordinēti jāīsteno integrēta aktīvas iekļaušanas stratēģija, kas aptver trīs pīlārus — iekļaujošs darba tirgus, piekļuve kvalitatīviem pakalpojumiem un pietiekams ienākumu atbalsts  (10).

5.2.2.   EESK atzinīgi vērtē to, ka, cenšoties izskaust nabadzību, īpaša uzmanība ir veltīta gan nabadzības nepieļaušanai, gan novēršanai, ko var nodrošināt ilgtspējīga izaugsme. Būtiska nozīme ir kvalitatīvai nodarbinātībai un mūsdienīgām, efektīvām sociālās aizsardzības sistēmām, kā arī nevienlīdzības novēršanai tādās jomās kā ienākumi, labklājība un piekļuve pakalpojumiem. Komisijas ikgadējā progresa ziņojumā (2011. gads) uzsvērts, ka izaugsme nevar būt ilgtspējīga, ja tā nesniedz labumu visām sabiedrības grupām, un ka “izaugsme un sociālā kohēzija iet roku rokā” (11).

5.2.3.   Pasākumu noteikšana ES līmenī ir ļoti svarīga, taču jāpalielina arī dalībvalstu un, jo īpaši, reģionālo un vietējo pašvaldību nozīme, lai nodrošinātu pārmaiņas. Šo procesu EESK labprāt sekmētu, sadarbojoties ar Reģionu komiteju.

5.2.4.   EESK uzsver, ka sociālajiem partneriem un sociālās ekonomikas organizācijām, tostarp kooperatīviem, ir ļoti nozīmīga loma iekļaujoša darba tirgus veidošanā un ienākumu taisnīgas sadales veicināšanā, kas būtiski sekmē stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu.

5.2.5.   EESK rosina vairāk uzmanības veltīt kvalitatīvu un stabilu darbavietu radīšanai un pasākumiem ar mērķi novērst nodarbinātu personu nabadzību, tostarp nodrošināt iztikai nepieciešamo minimālo algu un labus darba apstākļus un, cik iespējams, mazināt nabadzības draudus, pārejot no sociālās palīdzības uz nodarbinātību.

5.2.6.   ES aktīvas iekļaušanas stratēģijā jāparedz īpaši pasākumi, lai izveidotu iekļaujošu darba tirgu (12), novēršot šķēršļus, kas kavē noteiktu grupu, tostarp jauniešu un vecāka gadagājuma cilvēku, mazākumtautību (tai skaitā romu), migrantu, sieviešu, vientuļo vecāku un cilvēku ar invaliditāti (13) piekļuvi šim tirgum.

5.2.7.   EESK uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt legāla darba iespējas visiem, un pauž bažas par to, kā nedeklarēts darbs un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ietekmē sociālās aizsardzības sistēmu finansēšanas ilgtspēju, nodarbinātību un sociālās tiesības. ES līmenī ir nepieciešama integrēta rīcība, kombinējot sankcijas ar efektīvu pārbaužu veikšanu, kā arī jāveicina legāls darbs.

“EESK uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt legāla darba iespējas visiem, un pauž bažas par to, kā nedeklarēts darbs un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ietekmē sociālās aizsardzības sistēmu finansēšanas ilgtspēju, nodarbinātību un sociālās tiesības. ES līmenī ir jāveic integrēti pasākumi, un dažādu sankciju īstenošana jāapvieno ar efektīviem kontroles pasākumiem, kā arī jāveicina legāls darbs.”

5.2.8.   EESK uzskata, ka vajadzīgs sīki izstrādāts ceļvedis aktīvas iekļaušanas stratēģiju īstenošanai vietējā līmenī. Tā atbalsta Eiropas Parlamenta aicinājumu Komisijai izpētīt, kāda ietekme būtu likumdošanas iniciatīvai ieviest pietiekamu ienākumu minimumu vismaz 60 % apmērā no vidējiem ienākumiem attiecīgajā dalībvalstī.

5.2.9.   EESK uzsver, ka jāvāc salīdzināmi dati un jāpilnveido rādītāji, lai atspoguļotu nabadzības izskaušanas sociālās un ekonomiskās priekšrocības un izmaksas, ko rada bezdarbība.

5.3.   Ieinteresēto personu līdzdalība

5.3.1.   EESK uzskata — lai rastu efektīvus risinājumus un uzraudzītu Platformas programmas īstenošanu, ir būtiski iesaistīt attiecīgās ieinteresētās personas regulārā strukturētā dialogā ES un valstu līmenī.

5.3.2.   EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu sadarboties ar ES iestādēm, cilvēkiem, kuri saskaras ar nabadzību, nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem partneriem un citiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kas piedalīsies ikgadējā sanāksmē, lai novērtētu gūtos panākumus; šis pasākums būs iepriekš minētā strukturētā dialoga, kas notiek ES un valstu līmenī, sastāvdaļa. Jānovērtē arī Gada izaugsmes pētījuma sociālā ietekme un gūtie panākumi.

5.3.3.   EESK uzskata, ka būtu lietderīgi palielināt Eiropas Parlamenta nozīmi, lai nodrošinātu platformas programmas īstenošanu dalībvalstīs. Šī ierosme atbilst priekšlikumiem, kas izskanēja Eiropas Parlamenta rīkotajā Pilsoņu forumā.

5.3.4.   EESK stingri atbalsta pamatiniciatīvā “Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību” minēto priekšlikumu izstrādāt brīvprātīgas pamatnostādnes par ieinteresēto personu iesaistīšanu ES līmenī un valstu reformu programmu īstenošanā.

5.3.5.   EESK aktīvi jāpiedalās platformas mērķu sasniegšanā un jāveic svarīgais uzdevums saskaņot sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju intereses. To varētu paveikt,

—	katru gadu rīkojot uzklausīšanas sanāksmi, lai apspriestu sasniegumus nabadzības izskaušanas mērķa sasniegšanā;

—	sekmējot pārskatīšanu termiņa vidū, kura saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” paredzēta 2014. gadā;

—	piedaloties ikgadējā sanāksmē;

—	regulāri iesaistoties dialogā ar citām ieinteresētajām personām, arī Reģionu komiteju, valstu ekonomikas un sociālo lietu padomēm, un izstrādājot atzinumus par svarīgākajām prioritātēm.

5.4.   Nevienlīdzības izskaušana

5.4.1.   EESK atzinīgi vērtē to, ka īpaši uzsvērta platformas darbība tādās jomās kā diskriminācijas novēršana, vienlīdzība un iekļaušana, lai nodrošinātu cilvēku ar invaliditāti vai garīgās veselības traucējumiem, jauniešu, gados vecāku cilvēku, migrantu un mazākumtautību kopienu pārstāvju, arī romu integrāciju un veicinātu dzimumu līdztiesību (14). EESK uzsver, ka jāiekļauj transversāla norāde uz cilvēka pamattiesībām un konkrēti priekšlikumi, lai īstenotu horizontālās sociālās klauzulas, kas iekļautas LESD 5., 8., 9. un 10. pantā.

5.4.2.   EESK atbalsta to, ka noteikts prioritārs uzdevums novērst mājokļa zaudēšanu un bezpajumtniecību, kā arī enerģētisko nabadzību un finansiālo atstumtību. EESK uzsver, ka svarīgi ir nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu, arī informācijas tehnoloģiju pieejamību par pieņemamām cenām. Tas jāparedz valstu sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas stratēģijās kā pastiprinātas sociālās atklātās koordinācijas metodes sastāvdaļa.

5.4.3.   EESK uzsver, ka jāveic ieguldījumi cilvēkkapitālā, un to, cik liela nozīme darbam vajadzīgo prasmju apguvē, personības attīstībā un sociālajā integrācijā ir izglītībai un apmācībai. Tas attiecas uz pirmskolas un vispārējo izglītību, tālākizglītību, profesionālo izglītību un apmācību darbavietā, cenšoties visiem nodrošināt mūžizglītības iespējas.

5.4.4.   Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) un Komisijas ziņojumi liecina, ka dalībvalstīs un starp dalībvalstīm palielinās nevienlīdzība ienākumu sadalē un pakalpojumu, arī veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā. Nabadzība ir arī viens no sociālajiem faktoriem, kas izraisa veselības stāvokļa pasliktināšanos, un ES politikā būtu jāapliecina morālais pienākums glābt dzīvības. Pārliecinoši pierādījumi liecina, ka sabiedrības, kurās valda lielāka vienlīdzība, vienmēr gūst lielākus panākumus. Platformas prioritārs uzdevums ir izstrādāt integrētas stratēģijas un konkrētus pasākumus, lai mazinātu nevienlīdzību un veidotu taisnīgāku sabiedrību (15).

5.4.5.   EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu izstrādāt visaptverošu ieteikumu par bērnu nabadzību, lai sekmētu bērnu nabadzības novēršanu un mazināšanu, nodrošinot ģimenēm pietiekamus ienākumus, paredzot ieguldījumus aprūpē un izglītībā, īpaši, agrīnā vecumā, un nodrošinot bērniem pilnvērtīgas iespējas, kā to paredz pamattiesības un jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par bērnu tiesībām. Šie pasākumi jāveic, vienlaikus nodrošinot saskaņotu pieeju ģimenes atbalsta politikai. Jāparedz arī pastāvīga uzraudzība, apmaiņa, izpēte un speciālistu veikta salīdzinoša pārskatīšana, lai sekmētu ES izvirzīto nabadzības izskaušanas mērķu sasniegšanu līdz 2020. gadam (16).

5.5.   ES fondu izmantošana, lai sasniegtu sociālās iekļaušanas un kohēzijas mērķus

5.5.1.   EESK ļoti atzinīgi vērtē priekšlikumus efektīvāk izmantot struktūrfondus, lai mazinātu nabadzību un veicinātu sociālo kohēziju, bet uzsver, ka jāpalielina pieejamo līdzekļu apjoms, jo īpaši finansējums trūcīgām kopienām. Izšķirīga nozīme ir ieguldījumiem kvalitatīvu darba vietu radīšanā un centieniem rast efektīvus risinājumus, lai veicinātu atstumtāko sabiedrības grupu integrāciju, izmantojot arī sociālās ekonomikas iespējas. Finansējums jāpiešķir arī, lai uzlabotu kvalitatīvu pakalpojumu, kā arī mājokļu pieejamību.

5.5.2.   EESK atzinīgi vērtē priekšlikumus vienkāršot vietējo organizāciju piekļuvi struktūrfondiem, tostarp priekšlikumus par vispārējiem piešķīrumiem, tehnisku palīdzību un veiktspējas uzlabošanu, bet uzsver, ka:

—	jāmazina birokrātija, nosakot elastīgāku finansējuma iegūšanas kārtību;

—	jānosaka obligāti Eiropas standarti, lai uzlabotu procedūru pārredzamību un paaugstinātu to efektivitāti, kā arī vienkāršotu prasības attiecībā uz informāciju (17).

Komisijai būtu jānodrošina pamatnostādnes, jāveicina savstarpēja mācīšanās, jāuzrauga īstenošana un, jo īpaši, jāmācās no pieredzes, kas gūta, izmantojot struktūrfondus krīzes laikā.

5.5.3.   EESK ierosina izmantot ES programmas, piemēram, PROGRESS, lai finansētu platformu izveidi dalībvalstīs, ar mērķi panākt ieinteresēto personu efektīvu līdzdalību Eiropas platformā un sekmēt tās prioritāšu īstenošanu.

5.6.   Sociālā jaunrade un reformas

5.6.1.   EESK atzinīgi vērtē to, ka atzīta sociālās ekonomikas un nevalstisko organizāciju nozīme to stratēģiju īstenošanā, kuru mērķis ir mazināt nabadzību, sekmēt darba vietu radīšanu un attīstīt pakalpojumus, kas patiešām atbilst kopienu vajadzībām. Komiteja arī uzsver, ka visiem dalībniekiem, arī MVU un uzņēmējiem, ir jāuzņemas atbildība un kopīgi jāstrādā, lai izstrādātu efektīvus risinājumus.

5.6.2.   Brīvprātīgam darbam ir svarīga nozīme tādās jomās kā kopienu veidošana, prasmju apguve, ikdienējā un neformālā izglītība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana cilvēkiem. EESK labprāt popularizēs brīvprātīga darba priekšrocības, ja tas nekaitē algota darba veicējiem vai sabiedriskajiem pakalpojumiem.

5.6.3.   EESK atzinīgi vērtē to, ka lielāks atbalsts paredzēts uz pierādījumiem balstītai sociālajai jaunradei, bet uzsver, ka pašreizējie labas prakses piemēri ir jāsaglabā un jāizmanto, un rosina turpināt finansēšanu.

5.7.   Politikas koordinācijas uzlabošana

5.7.1.   Valstu reformu programmas un valstu mērķu izvirzīšana ir būtisks faktors, īstenojot stratēģiju “Eiropa 2020” un politikas pasākumus, kuru mērķis ir mazināt nabadzību. Tomēr īpaši svarīgi ir sekmēt šo procesu, izmantojot pastiprinātas sociālās atklātās koordinācijas metodi, kas balstīta uz integrētām valstu stratēģijām, lai nodrošinātu stingrāku pamatu, kas ļautu sasniegt izvirzītos sociālos mērķus, un precizēt tā saikni ar Eiropas platformu cīņai pret nabadzību.

5.7.2.   EESK atzinumā par atklātās koordinācijas metodi un sociālo klauzulu atzinīgi novērtēja horizontālo sociālo klauzulu, sociālās ietekmes novērtēšanu un sociālās atklātās koordinācijas metodes pilnveidošanu, kas ir instrumenti, lai nodrošinātu integrētu pieeju un sociālo mērķu ievērošanu. EESK rosina palielināt šī procesa publisko atpazīstamību un pārredzamību, iesaistot nozīmīgākās ES iestādes un ieinteresētās personas, un uzsver, cik svarīgi ir izstrādāt sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas stratēģijas ES, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī.

---

(1)  Šis teikums pievienots saskaņā ar EESK stratēģijas “Eiropa 2020” koordinācijas komitejas ieteikumu.

(2)  Eiropas Komisijas un Eiropadomes kopīgais ziņojums par sociālo iekļaušanu, 2004. gada marts.

(3)  Nabadzības risks iestājas zem 60 % no vidējā ekvivalentā izmantojamā ienākuma attiecīgajā valstī.

(4)  Atjaunināts (2010) Sociālās aizsardzības komitejas un Eiropas Komisijas kopīgais novērtējums par ekonomikas krīzes sociālo ietekmi un politiskajiem risinājumiem (2010. gada novembris). COM(2010) 2020, “Eiropa 2020 – jauna stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”.

(5)  Par materiālo nenodrošinātību varam runāt, ja persona saskaras ar vismaz četriem no deviņiem nenodrošinātības veidiem. Cilvēks nevar atļauties samaksāt īri vai rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem, pietiekami apsildīt mājokli, segt neparedzētus rēķinus, ēst gaļu, zivis vai proteīna ekvivalentu katru otro dienu, vienreiz gadā doties nedēļu garās brīvdienās prom no mājām, iegādāties automašīnu, veļas mašīnu, krāsu TV vai tālruni.

(6)  Skatīt EESK paziņojumu Eiropadomes sanāksmei, kas notika 2010. gada 17. jūnijā .

(7)  Sociālās aizsardzības komitejas ziņojums, kurā novērtēta stratēģijas “Eiropa 2020” sociālā dimensija (2011. gada februāris).

(8)  OV C 132/26, 03.05.2011.

(9)  OV C 84/38, 17.03.2011.

(10)  Komisijas ieteikums par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus (2008.867/EC).

(11)  Skatīt “Progresa ziņojums par stratēģiju”“Eiropa 2020” “ ” (“Gada izaugsmes pētījums”, 1. pielikums), COM (2011) 11 – A1/2, 2.5. punkts.

(12)  Eiropas Arodbiedrību konfederācija (EAK)/Business Europe u.c.: Pamatnolīgums par iekļaujošu darba tirgu (2010. gada marts).

(13)  OV C 21/66, 21.01.2011.

(14)  Skatīt EESK vēstījumu Eiropadomes sanāksmei, kas notika 2010. gada jūnijā. Vēstījumā uzsvērts, cik svarīgi ir novērst nevienlīdzību un diskrimināciju.

(15)  ESAO (2008. gads): “Growing unequal: income distribution and poverty in OECD countries”. Eiropas Komisijas Pētniecības ĢD (2010. gads): “Why socio-economic inequalities increase: facts and policy papers in Europe”, EUR 24 471.

(16)  OV C 44/34, 11.02.2011.

(17)  OV C 132/8, 03.05.2011.

---