18.5.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/69

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Sociālo kontaktu vietņu ietekme uz iedzīvotājiem un patērētājiem”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2010/C 128/12)

Ziņotājs: Jorge PEGADO LIZ kgs

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja plenārajā sesijā, kas notika 2009. gada 26. februārī, saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu nolēma sagatavot atzinumu par tematu

“Sociālo kontaktu vietņu ietekme uz iedzīvotājiem un patērētājiem”.

Par Komitejas dokumenta izstrādi atbildīgā Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa atzinumu pieņēma 2009. gada 12. oktobrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 457. plenārajā sesijā, kas notika 2009. gada 4. un 5. novembrī (4. novembra sēdē), ar 108 balsīm par, 2 balsīm pret un 10 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi.

1.1.   EESK atzīst, ka internetā pieejamās sociālo kontaktu vietnes (SKV) ir politiski un sociāli, kā arī kultūras jomā nozīmīgi saziņas un mijiedarbības līdzekļi, kas cilvēkiem ļauj izmantot savas pamattiesības uz vārda brīvību.

1.2.   Komiteja norāda arī uz saimnieciskajiem ieguvumiem saistībā ar SKV paplašināšanos, jo īpaši šo vietņu potenciālu attiecībā uz dažādiem komerciāliem un reklāmas paziņojumiem.

1.3.   EESK vēlas uzsvērt SKV paplašināšanās pozitīvos aspektus, jo īpaši to devumu vārda brīvības garantēšanā un veicināšanā noteiktās politiskās situācijās, izveidojot un attīstot tiešsaistes kopienas, nodrošinot cilvēkiem iespēju sastapt vai no jauna atrast draugus un ģimenes locekļus, novēršot situācijas, kurās nepilngadīgie tiek pakļauti riskam, un sniedzot nepilngadīgajiem iespēju lūgt palīdzību ar šādu tīklu starpniecību, kā arī apmainīties ar informāciju par jautājumiem veselības jomā.

1.4.   Tomēr vienlaikus Komiteja vēlas pievienoties pilsoniskās sabiedrības organizāciju un apvienību, ģimeņu un atsevišķu sabiedrības locekļu paustajām pamatotajām bažām par SKV nelikumīgu un ļaunprātīgu izmantošanu, rupji pārkāpjot vairākas pamattiesības.

1.5.   EESK vēlas īpaši pievērst uzmanību riskiem, kas saistīti ar to, ka SKV lieto nepilngadīgie un citi mazāk aizsargāti sabiedrības locekļi, jo īpaši cilvēki, kuriem ir nepietiekamas digitālās prasmes un kuri bieži cieš no tā, ka citi viņus izmanto, iesaistot prettiesiskās darbībās, kas aizskar personas cieņu un apdraud viņu fizisko un garīgo labklājību un pat dzīvību.

1.6.   Komiteja atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas jaunākos ierosinājumus, jo īpaši Informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu ģenerāldirektorāta un Tiesiskuma ģenerāldirektorāta ierosinājumus, kuru nolūks ir veicināt vienošanos starp šo tīklu pakalpojumu sniedzējiem, izstrādājot rīcības kodeksus un apkopojot labākās prakses.

1.7.   Tomēr EESK uzskata, ka ES un dalībvalstīm ir jārīkojas ātrāk, lai nodrošinātu labāku sabiedrības informētību par riskiem, kas saistīti ar SKV lietošanu, un par labāko praksi, kādu vajadzētu pieņemt.

1.8.   Komiteja arī uzskata, ka jāveic turpmāki pasākumi, lai jauniešiem nodrošinātu vispusīgāku izglītību šajos jautājumos jau no pirmajiem skolas gadiem, sniegtu labāku atbalstu ģimenēm, ņemot vērā, cik svarīgi ir tas, ka vecāki kontrolē un uzrauga, kā jaunieši lieto internetu, izstrādātu rīkus piekļuves bloķēšanai un filtrēšanai, uzlabotu riska novēršanas pasākumus un efektīvāk ierobežotu prettiesisku vai kaitējošu praksi šajā jomā.

1.9.   EESK tādēļ uzskata, ka jaunieši būtu tieši jāiesaista darbības modeļu noteikšanā, kā arī ar SKV saistītu jautājumu apspriešanā un risināšanā, jo tieši jaunieši varēs vislabāk un ātrāk izprast problēmas šajā jomā un ierosināt piemērotus risinājumus.

1.10.   Komiteja mudina Komisiju turpināt SKV padziļinātu izpēti, lai gūtu pilnīgu izpratni par situāciju un jo īpaši par šādu vietņu kultūras, sociālo un saimniecisko nozīmi un to iespējamo izmantošanu, lai veicinātu debates par svarīgiem jautājumiem, piemēram, klimata pārmaiņām vai iniciatīvu “Eiropas izpratnei”.

1.11.   EESK iesaka Komisijai apsvērt iespēju papildus labai pašregulēšanas praksei ieviest kopregulēšanas mehānismus, kas ļautu pienācīgi uzraudzīt jebkuru noslēgto vienošanos par labāko praksi, tādējādi novēršot pārkāpumus, izskaust ļaunprātīgu izmantošanu un efektīvi sodīt likumpārkāpējus. Krimināltiesību pārkāpuma gadījumā, kas vienlaikus noticis visās dalībvalstīs, izmantojot informācijas tehnoloģijas, Savienība jau tagad varētu paredzēt vienotu sodu un sankciju sistēmu, kuru saskaņoti piemērotu valstu atbildīgās iestādes.

1.12.   Tādēļ Komiteja ierosina, lai Komisija kā turpinājumu 2008. gadā sarīkotajai sabiedriskajai apspriešanai sagatavo projektu Zaļajai grāmatai par SKV, kurā izklāstīti galvenie turpmākā darba iespējamie virzieni un analizēta šādu vietņu nozīme. Sagatavošanas procesā jāietver arī dažādu attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju un apvienību viedokļu uzklausīšana.

1.13.   EESK iesaka izskatīt iespēju paplašināt un apvienot Kopienas iestāžu pilnvaras, lai ieceltu Kopienas līmeņa ombudu, kas atbild par visiem jautājumiem saistībā ar cilvēka cieņas, privātuma un datu aizsardzību elektroniskās komunikācijas un audiovizuālajās nozarēs, ar īpašu atbildību par SKV.

1.14.   EESK ierosina dalībvalstīm uzlabot savas politikas koordināciju valsts līmenī, lai ieviestu vienotu tiesisko regulējumu šādu situāciju risināšanai, nodrošinātu saskaņotas pilnvaras valstu reglamentējošām iestādēm vai radītu atbilstīgus reglamentējošus mehānismus.

1.15.   Komiteja jo īpaši aicina Eiropas Parlamenta deputātus izvirzīt šos jaunos jautājumus par savas politiskās darba kārtības galveno prioritāti, tādējādi atspoguļojot pilsoniskās sabiedrības pieaugošās bažas.

2.   Ievads

2.1.   Šā pašiniciatīvas atzinuma galvenais temats ir SKV ietekme uz sabiedrību/patērētāju, ņemot vērā, ka šādas vietnes būtībā ir tiešsaistes pakalpojumi, kas izveido un apvieno tādu cilvēku kopienas, kuriem ir kopīga nodarbošanās un kopīgas intereses vai kuri vienkārši vēlas uzzināt par citu cilvēku interesēm un nodarbošanos, un tie piedāvā arī virkni funkciju, kas ļauj lietotājiem savstarpēji mijiedarboties (http://www.saferinternet.org/ww/en/pub/insafe/safety_issues/faqs/social_networking.htm).

2.2.   SKV izmantošana ir strauji pieaugusi — domājams, ka tiešsaistes pakalpojumus regulāri izmanto 211 miljoni cilvēku, kas ir aptuveni trīs ceturtdaļas no visiem tīmekļa lietotājiem - kopumā apmēram 282,7 miljoni. Galvenokārt tos izmanto jaunieši vecumā no 16 gadiem; neskatoties uz nozares paplašināšanos, dažiem pakalpojumiem ir salīdzinoši zems uzticības rādītājs. Eiropas Komisija (1) vērtē, ka SKV piesaista aptuveni 40 miljonus pastāvīgo lietotāju Eiropā, lai gan jānorāda, ka pagājušā gadā šo pakalpojumu izmantošana palielinājās par aptuveni 35 %, un paredzams, ka 2012. gadā lietotāju skaits divkāršosies, pieaugot līdz 107,4 miljoniem.

2.3.   Šo jauno iespēju izmanto starptautiskie zīmoli, lai reklamētu savas preces un pakalpojumus, un dažreiz tas notiek negodīgā veidā. Spriežot pēc B. Obamas kampaņas, politiskās partijas arī ir nolēmušas izmantot šos jaunos pakalpojumus, kā tas bija vērojams nesenajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Pat Vatikāns ir pievienojies vietnei Facebook (Pope2you.net).

2.4.   SKV galvenās iezīmes pārsvarā ir vispārēji bezmaksas pakalpojumi, strauja un aizvien pieaugoša lietotāju skaita palielināšanās, pārsteidzoša finansiālā vērtība, ērta lietošana un tādu funkciju pieejamība, kas veicina mijiedarbību starp pakalpojuma lietotājiem.

2.5.   Šajā atzinumā apskatītas Kopienas jaunākās iniciatīvas, izvērtēts pašreizējais tiesiskais regulējums, novērtēti ar SKV lietošanu saistītās iespējas un riski un ietverti ieteikumi un priekšlikumi pasākumiem, kas uzlabo lietotāju drošību un vairo uzticību šādiem saziņas līdzekļiem.

3.   SKV ietekme un ar to saistītie riski.

3.1.   SKV pakalpojumi internetā ir samērā jauna sociālā parādība, kuras tehnoloģijas pastāvīgi attīstās, un ir vispāratzīts, ka tie maina cilvēku savstarpējās attiecības un mijiedarbību tīmekļa vidē.

3.2.   Pilnībā izprast šīs parādības mērogu ļauj ComScore pētījuma dati, kas liecina, ka vietni Facebook — STV pakalpojumu un sesto apmeklētāko vietni pasaulē — vienā mēnesī aplūko apmēram 275 miljonus reižu. Eiropā 2009. gada februārī vietni Facebook bija aplūkojuši apmēram 100 miljoni cilvēku: šie apmeklējumi veido aptuveni četras minūtes no katrām tiešsaistē pavadītajām 100 minūtēm un vairāk nekā 30 % no visa SKV pavadītā laika, savukārt pagājušā gadā tie bija tikai 12 %.

3.3.   Nevar noliegt SKV pozitīvos aspektus, jo īpaši to devumu:

i)	vārda brīvības garantēšanā noteiktā sociālā un politiskā situācijā;

ii)	tiešsaistes kopienu izveidē un apvienošanā;

iii)	draugu un ģimenes locekļu atrašanā un sastapšanā, nodrošinot savstarpējas saziņas iespēju;

iv)	tādu situāciju novēršanā, kurās nepilngadīgie tiek pakļauti riskam, un, sniedzot nepilngadīgajiem iespēju lūgt palīdzību ar SKV starpniecību;

v)	preču un pakalpojumu reklamēšanā un e-tirdzniecības palielināšanā.

3.4.   Tomēr, neskatoties uz iepriekš minētajiem pozitīvajiem aspektiem, ir svarīgi paturēt prātā riskus, kas saistīti ar SKV izmantošanu prettiesiskos vai ļaunprātīgos nolūkos, jo īpaši attiecībā uz nepilngadīgo attīstību (2), tostarp:

i)	psiholoģiskas traumas, ko rada šādās vietnēs izplatīti apvainojumi;

ii)	seksuāla uzmākšanās bērniem un jauniešiem;

iii)	kailu vai puskailu pusaudžu fotogrāfiju vai videoierakstu izplatīšana (gan pašu pusaudžu, gan citu personu izplatītie materiāli);

iv)	atklāta prostitūcijas vai eskorta pakalpojumu reklāma;

v)	privātuma, reputācijas un personas cieņas pastāvīga aizskaršana;

vi)	uzbrukumi vietnes lietotāju fiziskai un garīgai labklājībai;

vii)	pamudinājumi uz vardarbību, rasismu un ksenofobiju;

viii)

tādas totalitāras ideoloģijas izplatīšana, kas ir fašistiska vai popularizē nacismu; un

ix)	jauniešu pašnāvības, ko iespējams izraisījusi konkrētas delikātas informācijas izplatīšana šādos tīklos.

3.5.   Būtu jāņem vērā arī SKV izmantotās jaunās tehnoloģijas, jo īpaši lietojumprogrammatūras, kas dod iespēju noteikt šādu tīklu lietotāju ģeogrāfisko atrašanās vietu, lietojumi, kuros izmantotas sejas identifikācijas tehnoloģijas, dodot iespēju pieslēgties pie SKV kontiem, un jaunākās paaudzes mobilo tālruņu nodrošinātās iespējas interaktīvai saziņai.

3.6.   Jārēķinās arī ar to, ka šādos tīklos var viegli izplatīt vīrusus, piemēram, vīrusu, kas 2009. gada 11./12. aprīlī skāra vietni Twitter, automātiski izsūtot vairāk nekā 100 000 ziņojumu un sabojājot neskaitāmu lietotāju kontus.

3.7.   Eiropas Komisija 2008. gada Drošāka interneta foruma (3) ietvaros un sabiedriskās apspriešanas nolūkā izplatīja aptaujas lapu, kas veltīta SKV jautājumam (4), un saņemtās atbildes (5) atklāja, ka par galveno un izplatītāko apdraudējumu bērniem, kas lieto šādus saziņas tīklus, uzskata terorizēšanu tiešsaistē (“cyberbullying”), iejaukšanos privātajā dzīvē un iepazīšanos ar bērniem seksuālos nolūkos (“grooming”).

3.8.   Attiecībā uz terorizēšanu tiešsaistē (6) 54 % vecāku Eiropā uztraucas, ka viņu bērni varētu kļūt par šādas rīcības upuriem. Vairāk nekā 80 % vecāku Francijā, Grieķijā un Portugālē satrauc, ka viņu bērnus var terorizēt tīmeklī vai ar mobilo telefonu starpniecību. Dažās valstīs, kurās ir spēcīgas bērna tiesību aizsardzības un izglītības tradīcijas, piemēram, Dānijā, Zviedrijā un Somijā, vecāki ir pārliecinātāki par to, ka viņu bērni var droši lietot internetu – 69 % vecāku neuztraucas par potenciālu terorizēšanu tiešsaistē.

3.9.   Nesenajā pētījumā, kura mērķgrupa bija 2 000 jaunieši vecumā no 11 līdz 18 gadiem, atklāts, ka Apvienotajā Karalistē viena trešdaļa jauniešu ir cietuši no terorizēšanas SKV un saņemot īsziņas mobilajā telefonā; no šādiem nodarījumiem cieš četras reizes vairāk meiteņu nekā zēnu.

3.10.   Viena no lielākajām problēmām, kas saistīta ar SKV lietošanu, ir privātuma aizsardzība. Datu un privātuma aizsardzības struktūru 30. starptautiskajā konferencē, kas notika no 2008. gada 15.oktobra līdz 17. oktobrim Strasbūrā, tika pieņemta rezolūcija par privātuma aizsardzību SKV sniegtajos pakalpojumos (7), kurā iekļautajiem ieteikumiem veltāma īpaša uzmanība.

3.11.   Nolīgumu par pašregulējumu “Drošāki sociālo kontaktu veidošanas principi Eiropas Savienībai”, kas 2009. gada 10. februārī noslēgts starp Eiropas vadošo SKV pakalpojumu sniedzējiem (8), patlaban jau parakstījuši 20 dalībnieki; tajā skaidri norādīts arī iespējamais apdraudējums nepilngadīgajiem, kuri izmanto minētās vietnes: uzmākšanās (uzmākšanās bērniem tīmekļa vietnēs vai ar īsziņu starpniecību), psiholoģiska manipulēšana (pieaugušais iegūst bērna draudzību, lai to izmantotu seksuālā nolūkā) un riskanta uzvedība, piemēram, personīgas informācijas izpaušana nelikumīgos nolūkos.

4.   EESK ierosināta uzklausīšanas sanāksme.

4.1.   Izstrādājot šo atzinumu, apspriestās sociālās parādības raksturs un tās straujā attīstība rosināja izvirzīt priekšlikumu par uzklausīšanas sanāksmes organizēšanu. Šāda sanāksme notika EESK telpās un tajā piedalījās vairākas reprezentatīvākās puses, kas saistītas ar STV darbību un izmantošanu — nevalstiskās organizācijas, patērētāji, kā arī Padomes, Komisijas, ENISA, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja un attiecīgo valsts iestāžu pārstāvji.

4.2.   Rakstveida atbildes uz iepriekš izsūtītu aptaujas anketu, dažādie viedokļi un intensīvais ideju un priekšlikumu izklāstījums (tā kopsavilkumu skat. EESK tīmekļa vietnē http://www.eesc.europa.eu/sections/ten/index_en.asp?id=7000tenen) sniedza izšķirošu un ļoti lietderīgu ieguldījumu šā atzinuma izstrādē un nepārprotami pierādīja šāda veida pasākuma nozīmīgumu, kad, sniedzot ieteikumus un ierosinājumus politisko lēmumu pieņēmējiem, kā arī tīklu operatoriem un pašiem lietotājiem attiecībā uz SKV, notiek tieša apspriešanās ar attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām pusēm.

4.3.   Jāatzīmē, ka papildus Komisijas ievērojamajam progresam, nosakot un precizējot vairākus mērķus saistībā ar pašreizējām un arī paredzamajām iniciatīvām, kas dod iespēju iestāžu turpmākai produktīvai sadarbībai, Komisijas un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja pārstāvji piekrita lielākajai daļai šajā atzinumā izvirzītajiem ierosinājumiem.

5.   Vajadzīgie pasākumi un sagaidāmie rezultāti.

5.1.   EESK atzīst un atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas darbu to bērnu aizsardzības jomā, kuri izmanto internetu, un atkārtoti uzsver savu nostāju, kas pausta 2008. gada atzinumā (kas tolaik vēl bija izskatīšanā) par priekšlikumu Kopienas daudzgadu programmai to bērnu aizsardzībai, kuri izmanto internetu un citas saziņas tehnoloģijas (9).

5.2.   Komiteja uzsver arī iepriekš minētā pašregulējuma iniciatīvas savlaicīgumu un vērtību, jo īpaši attiecībā uz tajā ietverto pasākumu kopumu galveno risku mazināšanai.

5.3.   Ņemot vērā Drošāka interneta programmas (2009.–2013.) īstenošanas procesu, EESK vēlas uzsvērt nepieciešamību veicināt dialogu ar galvenajiem SKV piekritējiem, galvenokārt jauniešiem, mudinot viņus iesaistīties diskusijās un risinājumu izstrādāšanā, lai nodrošinātu drošāku interneta lietošanu.

5.4.   EESK uzskata, ka jaunieši būtu tieši jāiesaista darbības modeļu noteikšanā, kā arī ar SKV saistītu jautājumu apspriešanā un risināšanā, jo tieši jaunieši varēs vislabāk un ātrāk izprast problēmas šajā jomā.

5.5.   Komiteja ierosina arī izskatīt iespēju sarīkot starptautiskus vai Eiropas līmeņa kursus speciālistu konsultantu un terapeitu apmācībai, lai nodrošinātu palīdzību tiešsaistē cietušajiem, jo īpaši gadījumos, kas saistīti ar terorizēšanu vai uzmākšanos bērniem seksuālos nolūkos. EESK iesaka Drošāka interneta programmā ietvert ierosinājumus attiecībā uz vispārēju konsultēšanu un jo īpaši konsultēšanu tiešsaistē, gan bērniem un pusaudžiem paredzētām programmām, kas jau sākotnēji palīdzētu novērst šādu situāciju rašanos.

5.6.   Drošāka interneta programmas (2009.–2013.) ietvaros Komiteja vēlas arī uzsvērt to, cik svarīgi ir uzsākt iniciatīvas digitālo prasmju uzlabošanai, jo īpaši attiecībā uz SKV drošu izmantošanu, kuru mērķauditorija ir ne tikai bērni un pusaudži, bet arī plašāka sabiedrība, jo īpaši vecāki, kuri ir atbildīgi par savu bērnu izglītību, kā arī vecāka gadagājuma lietotāji.

5.7.   Turklāt EESK uzskata, ka SKV pakalpojumu sniedzējiem ir jāievieš pašregulējums, jo īpaši nepilngadīgo aizsardzības nolūkā; tomēr ir jāveic neatkarīga uzraudzība attiecībā uz šo pakalpojumu sniedzēju atbilstību, turklāt obligātie aizsardzības standarti būtu nosakāmi ar likumu.

5.8.   Komiteja atbalsta pašregulācijas shēmu izstrādāšanu kopregulēšanas iespēju nodrošināšanai gan Kopienas, gan valstu līmenī, iesaistot regulatīvās iestādes, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību jebkuriem noslēgtajiem nolīgumiem, novērstu ļaunprātīgu izmantošanu, sodītu pārkāpējus un pieļautu, ka likumpārkāpējus soda viņu līdzbiedri.

5.9.   EESK atzīst un akceptē lielāko daļu ieteikumu, kas ietverti Rezolūcijā par privātuma aizsardzību sociālo kontaktu vietņu pakalpojumos, kuru pieņēma Datu un privātuma aizsardzības struktūru 30. starptautiskajā konferencē (10)2008. gada 17. oktobrī, kā arī 29. panta darba grupas atzinumā par tiešsaistes sociālo kontaktu vietnēm (11) un mudina Komisiju iekļaut minētos ieteikumus savā darba kārtībā un nodrošināt, lai tos pieņemtu pakalpojumu sniedzēji.

5.10.   Komiteja arī uzskata, ka vajadzīgi turpmāki centieni informētības un izglītības veicināšanā jau no pirmajiem skolas gadiem, lai uzlabotu ne tikai riska novēršanu, bet arī SKV lietošanas veidu. Šajā nolūkā ir jāorganizē informētības veicināšanas kampaņas gan Kopienas līmenī, gan dažādās dalībvalstīs. Kā papildinājumu Drošāka interneta programmas ietvaros īstenojamām iniciatīvām šajā saistībā būtu lietderīgi izstrādāt “eYouGuide”, kas īpaši paredzēts SKV lietotājiem, - portāls SKV lietotāju tiesību aizsardzībai, kas paredz iespēju ziņot par pārkāpumiem un izšķirt strīdus Eiropas līmenī – citiem vārdiem, kopēju vietni, ar kuras starpniecību “pārvaldīt” lietotāju tiesības, novērtēt Kopienas koordināciju, apspriest rīcības un politikas veidus un izvērtēt valstu iestāžu sadarbību.

5.11.   EESK uzskata, ka ir dalībvalstu un Kopienas pētniecības un izstrādes programmām un pašiem operatoriem jāsniedz turpmāks ieguldījums tehnisku instrumentu izstrādāšanā un precizēšanā, lai filtrētu un bloķētu pieeju, dodot ģimenēm iespēju apdomīgi, bet konsekventi piemērot piesardzības principu.

5.12.   Apzinoties šīs parādības pastāvīgo mainību un dinamiku, EESK atzinīgi novērtētu Komisijas Zaļo grāmatu, kurā, ņemot vērā 2008. gada jūlijā veiktās sabiedriskās aptaujas rezultātus, būtu izklāstīti galvenie turpmākās attīstības risinājumi, analizējot to ietekmi un veicot plašu apspriešanos ar dažādiem uzņēmējiem, profesionāļiem, akadēmiskajām aprindām un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un apvienībām.

5.13.   Šajā saistībā būtu vērts apsvērt iespēju ieviest saskaņotu tiesisko regulējumu visā ES, pamatojoties uz ciešāku sadarbību un valstu politikas koordinēšanu. Viens no aspektiem, kuram veltāma īpaša uzmanība, attiecas uz līguma noteikumiem saistībā ar pievienošanos šādiem tīkliem, jo šie noteikumi kā likums ir negodīgi, īpaši attiecībā uz piemērojamiem likumiem un kompetento iestādi.

Ņemot vērā, ka būtībā šī ir starptautiska parādība, kurā uz galvenajiem SKV pakalpojumiem attiecas ārpus ES robežām esošas jurisdikcijas, Komiteja uzskata, ka ir svarīgi veicināt šādus pasākumus:

5.14.1.   noteikt starptautiska līmeņa SKV pakalpojumu principus un profesionālās ētikas normas, jo īpaši attiecībā uz bērniem paredzētiem pakalpojumiem;

5.14.2.   piešķirt likumīgu statusu mehānismiem attiecībā uz šādu noteikumu ievērošanu; ņemot vērā pakalpojumu veidu, tas noteikti jāveic pārrobežu līmenī;

5.14.3.   pastiprināt un vienkāršot sadarbību ar trešām valstīm gan Eiropā, gan ārpus Eiropas politiskā un darbības līmenī, lai noteiktu ar SKV izmantošanu saistītos riskus un problēmas nolūkā atrast labākos risinājumus šādām situācijām, un, ja vien starptautiskais tiesiskais regulējums to atļauj, efektīvi novērst situācijas, kurās varētu tikt pārkāptas iedzīvotāju un patērētāju tiesības.

5.15.   Komiteja vēlas arī uzsvērt, ka ir vajadzīga pienācīga starptautiska sadarbība un dažādo ieinteresēto pušu darbības koordinēšana, lai paaugstinātu drošākas interneta izmantošanas nodrošināšanai vajadzīgo pasākumu efektivitāti (12). Būs jāizstrādā proaktīvāka starptautiska pieeja, lai nodrošinātu zināšanu izplatīšanu un apmaiņu, tiesību aktu izstrādes un īstenošanas koordinēšanu un nepieciešamā finansējuma saņemšanu vajadzīgo pasākumu īstenošanai gan ES, gan ārpus tās robežām.

5.16.   EESK arī norāda, ka dalībvalstīm ir jāratificē Eiropas Padomes konvencija par kibernoziegumiem un konvencija par bērnu aizsardzību pret seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību (13), kas būtu ievērojams solis, kurš ļautu Eiropas Savienībai demonstrēt kopēju nostāju starptautiskajā līmenī.

5.17.   Visbeidzot, EESK gribētu zināt, vai paralēli iepriekš minētajām iniciatīvām būtu jāapsver iespēja paplašināt un apvienot pilnvaras, kas pašlaik ir izkliedētas pa dažādām organizācijām, un iecelt Kopienas līmeņa ombudu, lai risinātu visus ar audiovizuālo jomu saistītos jautājumus, piemēram, saistībā ar privātumu, datu aizsardzību, cilvēka cieņu, tiesībām saņemt atbildi, vārda brīvību utt., aptverot arī SKV šādā pašā nolūkā salīdzināmo tiesību izpratnē, tāpat kā Kanādas Privātuma lietu komisāre, kura atbilstoši savām plašajām pilnvarām nesen vērsās pret Facebook par, iespējams, personas datu nepienācīgu glabāšanu (14).

---

(1)  IP/09/232 Brisele, 2009. gada 10. februāris.

(2)  Par šo jautājumu jo īpaši skat. ENISA (Eiropas Tīkla un informācijas drošības aģentūra) publicēto ziņojumu “Drošības jautājumi un ieteikumi saistībā ar tiešsaistes STV” (Security Issues and Recommendations for Online Social Networks), www.enisa.europa.eu/doc/pdf/deliverables/enisa_pp_social_networks.pdf.

(3)  http://ec.europa.eu/information_society/activities/sip/events/forum/forum_sepet_2008/index_en.htm.

(4)  http://ec.europa.eu/information_society/activities/sip/policy/consultations/ageverif_sns/index_en.htm.

(5)  http://ec.europa.eu/information_society/activities/sip/docs/pub_consult_age_rating_sns/summaryreport.pdf.

(6)  Eirobarometra 2008. gadā publicētais apsekojums “Ceļā uz bērniem drošāku interneta izmantošanu ES — vecāku viedoklis”, http://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_248_en.pdf.

(7)  Rezolūcija par privātuma aizsardzību sociālās saziņas pakalpojumos, http://www.privacyconference2008.org./adopted_resolutions/STRASBOURG2008/resolution_social_networks_en.pdf.

(8)  “Drošāki sociālo kontaktu veidošanas principi Eiropas Savienībai”: http://ec.europa.eu/information_society/activities/social_networking/docs/sn_principles.pdf.

(9)  OV C 224, 30.8.2008., 61. lpp.

(10)  Ieteikuma teksts pieejams http://www.privacyconference2008.org./adopted_resolutions/STRASBOURG2008/resolution_social_networks_en.pdf.

(11)  Atzinums (2009. – tiešsaistes STV, pieņemts 2009. gada 12, jūnijā).

(12)  EESK TEN specializētās nodaļas priekšsēdētāja Janos Tóth atbalstītā nostāja EESK iniciatīvā “Publiska prezentācija par to bērnu aizsardzību, kuri izmanto internetu”, iesniegta 2009. gada 5. maijā (informācija pieejama http://www.eesc.europa.eu/sections/ten/index_en.asp?id=4300003tenen.

(13)  http://conventions.coe.int/Treaty/Commun/QueVoulezVous.asp?NT=201&CL=ENG.

(14)  Sk. http://www.priv.gc.ca/aboutUs/mm_e.cfm#contenttop, par Kanādas Privātuma lietu komisāres biroju. Jaunāko informāciju lietā pret Facebook sk. http://www.priv.gc.ca/media/nr/-c/2009/nr-c_090716_e.cfm.

---