11.9.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 218/8

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Pētniecības iestāžu, rūpniecības nozaru un MVU sadarbība un zināšanu nodošana – būtiski inovācijas procesa priekšnosacījumi” (pašiniciatīvas atzinums)

2009/C 218/02

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu 2008. gada 10. jūlijā nolēma sagatavot pašiniciatīvas atzinumu par tematu

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2009. gada 3. februārī. Ziņotājs – WOLF kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 451. plenārajā sesijā, kas notika 2009. gada 25. un 26. februārī (26. februāra sēdē), ar 158 balsīm par un 1 balsi atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Kopsavilkums un ieteikumi

1.1.	Šis atzinums veltīts pētniecības iestāžu (Research Performing Organisations), rūpniecības nozaru un MVU sadarbībai un zināšanu nodošanai, jo minētā sadarbība ir būtiska, lai zinātniskās pētniecības rezultātus varētu izmantot novatorisku produktu un procesu izstrādāšanai.

1.2.

Komiteja iesaka sistemātiski informēt rūpniecības nozarēs un MVU strādājošos par ES universitātēs un pētniecības iestādēs pieejamajām zināšanām un tehnoloģijām un par sakaru dibināšanas iespējām. Tāpēc Komiteja iesaka Eiropas Komisijai izveidot Eiropas mēroga (interneta) meklētājprogrammu, kura apvieno pašlaik jau izveidotās informācijas sistēmas un tās papildina, tādējādi labāk apmierinot pašreizējo pieprasījumu pēc informācijas.

1.3.

Komiteja atbalsta centienus panākt brīvu piekļuvi zinātniskajām publikācijām internetā. Tas tomēr nozīmē, ka izmaksas, kas jāsedz valsts iestādēm, palielināsies. Tāpēc jācenšas nodrošināt, ka ES dalībvalstis noslēdz savstarpēju vienošanos, kā arī jāpanāk vienošanās ar valstīm ārpus Eiropas. Taču šajā procesā nedrīkst ierobežot pētniecības iestāžu un tajās strādājošo pētnieku brīvību, izvēloties publicēt pētījumu rezultātus tajā žurnālā vai forumā, kas ir vispiemērotākais to izplatīšanai un atzīšanai visā pasaulē.

1.4.

Komiteja iesaka turpināt darbu un apsvērt iespējas, kā nodrošināt brīvu piekļuvi pētījumu datiem, vienlaikus nosakot robežas, ciktāl tas būtu pieļaujams. Brīva piekļuve nenozīmē pāragru piekļuvi jebkuriem izpētes procesā iegūtiem datiem, tostarp tā sauktajiem “jēldatiem”. Komiteja iesaka Komisijai rīkoties uzmanīgi un pakāpeniski, iesaistot attiecīgos pētniekus.

1.5.

Tā kā darba kultūra pētniecības iestādēs un rūpniecības nozarēs ir atšķirīga, Komiteja iesaka nodrošināt dažādu interešu līdzsvaru. Tas attiecas uz pastāvošo pretrunu starp priekšlaicīgu rezultātu publicēšanu un vajadzību nodrošināt konfidencialitāti, kā arī uz intelektuālā īpašuma tiesībām, tostarp patentiem.

1.6.

Tāpēc Komiteja pozitīvi vērtē faktu, ka Komisija ieteikumā par intelektuālā īpašuma pārvaldību skaidri norādījusi, ka tā nekādā gadījumā nevēlas ierobežot sadarbības partneru tiesības brīvi slēgt juridiskas vienošanās pat gadījumos, kad tiek veikti pasūtīti pētījumiem. Komisijas ieteikumiem ir jāveicina darbība, un tie nedrīkst minēto procesu ierobežot.

1.7.	Komiteja atkārtoti iesaka izveidot Eiropas Kopienas patentu, nosakot izgudrotājiem atbilstošu sākotnējās publicēšanas termiņu, kas nekaitē izgudrojumu novitātei (grace period).

1.8.

Attīstot pētniecības infrastruktūru, piem., paātrinātājus, starojuma avotus, satelītus, ar zemi saistītas astronomiskas ierīces vai kodolsintēzes iekārtas, pētniecības iestādes nav jaunu zināšanu sniedzēji, bet gan pasūtītāji un klienti. Komiteja iesaka analizēt līdzšinējo pieredzi, kas gūta piemērojot spēkā esošos ES un dalībvalstu noteikumus par atbalstu, budžetu, pasūtījumu piešķiršanu un konkurenci, un pārbaudīt, vai minētie noteikumi kalpo tam, lai prasmes un speciālās zināšanas, kas rūpniecības nozarēs iegūtas, attīstot minēto pētniecības infrastruktūru, tiek saglabātas un izmantotas Eiropas konkurētspējas palielināšanai un attiecīgiem vēlākiem pasūtījumiem un, ja tas tā nav, vai būtu jāveic izmaiņas rūpniecības politikā.

2.   Ievads

2.1.	Komiteja ir publicējusi vairākus atzinumus (1) par pētniecības politikas jautājumiem, tajos īpaši norādot uz pietiekamā līmenī veiktas pētniecības un izstrādes būtisko nozīmi Lisabonas un Barselonas mērķu sasniegšanā.

2.2.

Minētajos atzinumos īpaša uzmanība pievērsta jautājumam par pētniecības iestāžu (Public Research Organisations vai Research Performing Organisations), tai skaitā arī universitāšu, rūpniecības nozaru un MVU sadarbību un nepieciešamo zināšanu nodošanu, lai radītu novatoriskus procesus un tirgū realizējamus produktus. Šajā atzinumā minētais jautājums aplūkots padziļināti, galveno uzmanību veltot 3.–5. nodaļā norādītajiem tematiem: a) publikācijas un informācija, b) sadarbība tirgū realizējamu produktu un procesu izstrādāšanā, c) sadarbība pētniecības infrastruktūras attīstīšanā (2).

2.3.

Minētie temati skar jautājumu par līdzsvaru un vienlaikus arī pretrunu, kas pastāv starp sadarbību un konkurenci. No vienas puses, sadarbība ir nepieciešama, lai nezaudētu un stiprinātu Eiropas rūpniecības nozaru spēju konkurēt ar valstīm, kas atrodas ārpus ES. No otras puses, sadarbība nedrīkst kropļot konkurenci starp Eiropas uzņēmumiem; to paredz noteikumi par valsts atbalstu (ES tiesību akti par valsts atbalstu), kas pieņemti, lai nodrošinātu vienādus konkurences apstākļus iekšējā tirgū.

2.4.	Minētā pretruna ir pamatā šajā atzinumā tālāk aplūkotajiem jautājumiem un paustajiem ieteikumiem, it īpaši attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām un ar tām saistīto jautājumu par brīvu piekļuvi informācijai.

2.5.

Sadarbības jautājumu risinājušas arī Komisija un Padome. Komisija, piemēram, ir izstrādājusi ieteikumu (3) par intelektuālā īpašuma pārvaldību zināšanu nodošanas darbībās un par prakses kodeksu universitātēm un citām sabiedriskām pētniecības iestādēm. Tas darīts, lai panāktu, ka dalībvalstu un pētniecības iestāžu rīcība ir saskaņotāka. Tomēr minētais ieteikums, neskatoties uz to, ka tā mērķi un tajā iekļautie priekšlikumi ir patiešām lietderīgi, ir radījis jaunus jautājumus un raisījis attiecīgo iestāžu šaubas par intelektuālā īpašuma tiesībām kopīgos un pasūtītos pētījumos. Minētie jautājumi un to skaidrojums, ko sniegusi Komisija, iekļauti arī šajā atzinumā.

3.   Informēšana par pētniecības pasākumiem un sasniegumiem

3.1.   Zinātniskās publikācijas. Zinātnisko pētījumu rezultātus parasti publicē specializētajos žurnālos pēc tam, kad tie saņēmuši lietpratēju atzinīgu novērtējumu (Peer Review); dažreiz pētniecības institūti tos kā “pirmizdevumus” (Pre-Prints) vai tehniskos ziņojumus publicē vēl pirms zinātniskās recenzijas saņemšanas. Par zinātniskajiem pētījumiem informē arī zinātniskajās konferencēs, un tos publicē minēto konferenču ziņojumos.

3.1.1   Jauna dimensija — internets. Internets pavēris jaunas iespējas komunikācijai un zināšanu nodošanai. Šobrīd izdevniecības lielāko daļu zinātnisko žurnālu publicē arī elektroniskā formā internetā.

3.1.2   Bibliotēkas un izmaksu jautājums. Daudzas drukātās un arī elektroniskās publikācijas ir pieejamas universitāšu un pētniecības iestāžu bibliotēkās. Taču universitātēm un pētniecības iestādēm ir vajadzīgi līdzekļi, lai tās varētu segt radušos izdevumus (par publikācijām un abonementiem), un tā ir nopietna problēma (4).

3.1.3   Bezmaksas piekļuve zinātniskajām publikācijām. Tā kā piekļuve zinātniskajām publikācijām internetā līdz šim lielākoties ir bijusi saistīta ar izmaksām, kuras tieši jāsedz bibliotēkām un/vai iestādēm, kurās tās darbojas, vai arī pašiem lietotājiem, jau ilgāku laiku daudz pūļu veltīts, lai visiem lietotājiem nodrošinātu bezmaksas piekļuvi informācijai (“Free Open Access”) (5). Tāpēc tiek pētīti dažādi uzņēmējdarbības modeļi un maksāšanas veidi; atsevišķos gadījumos jau ir panākta konkrēta vienošanās. Komiteja atbalsta minētos centienus. Visas vienošanās tomēr nevarēs īstenot, neradot izmaksas valsts iestādēm. Tāpēc Komiteja rosina ES dalībvalstis panākt savstarpēju vienošanos, kā arī vienošanos ar valstīm ārpus Eiropas.

3.1.3.1.   Neierobežota izvēles brīvība. Minētajā procesā nekādā ziņā nedrīkst ierobežot pētniecības iestāžu un tajās strādājošo pētnieku brīvību, izvēloties publicēt pētījumu rezultātus tajā žurnālā vai forumā, kas, viņuprāt, ir vispiemērotākais to izplatīšanai un atzīšanai visā pasaulē.

3.1.4   “Brīva piekļuve” pētījumu datiem. Izstrādāti modeļi (6), lai internetā nodrošinātu vispārēju “brīvu piekļuvi” (kas ir plašāka par brīvprātīgo datu apmaiņu, kas jau pastāv starp sadarbības partneriem) ne tikai zinātniskajām publikācijām, bet arī datiem, kuri izmantoti to sagatavošanā. Taču tas rada organizatoriskus, tehniskus un tiesiskus jautājumus (piem., intelektuālā īpašuma un datu aizsardzība), kā arī jautājumus par kvalitātes nodrošināšanu un motivāciju, kuri bieži vien risināmi tikai konkrētās disciplīnas ietvaros. Tāpēc Komiteja uzskata, ka jāturpina apsvērt iespējas, kā nodrošināt “brīvu piekļuvi” pētījumu datiem, vienlaikus nosakot, ciktāl tas būtu pieļaujams. Komiteja iesaka Komisijai šajā jomā rīkoties ļoti uzmanīgi, uzklausot minētajos procesos tieši iesaistītos pētniekus.

3.1.5   Tiesības uz slepenību. Komiteja uzsver, ka brīva piekļuve nenozīmē pāragru piekļuvi jebkuriem izpētes procesā iegūtiem datiem, tostarp tā sauktajiem “jēldatiem”. Pētniekiem vispirms jānoskaidro nepareizie mērījumi, kļūdas, interpretācijas jautājumi u.c. aspekti, jānovērtē to nozīme un iekšējā nostājas veidošanas procesā jāveic to analīze; tikai pēc tam datus var publicēt. Pretējā gadījumā tiktu pārkāptas pētnieku individuālās tiesības, zinātniskā darba un datu aizsardzības pamatnosacījumi un, jo sevišķi, zinātnisko publikāciju kvalitātes standarti un prioritātes.

3.2.   Informācija uzņēmējsabiedrībām un MVU. Daudzas uzņēmējsabiedrības un mazie un vidējie uzņēmumi, kas ieinteresējas par jaunākajām attīstības tendencēm, nav pietiekami informēti par ES universitātēs un pētniecības iestādēs pieejamajām zināšanām un tehnoloģijām, kā arī sakaru un sadarbības veidošanas iespējām. Tāpēc šajā jomā ir jāsniedz plašāka informācija, kas pārsniedz iepriekš minēto instrumentu kopumu un sniedzas ārpus šaura ekspertu loka.

3.2.1.   Populārzinātniskās publikācijas. Pieejama ir arī plašam lasītāju lokam paredzēta populārzinātniska literatūra par zinātniskiem un tehniskiem jautājumiem. Pēdējos gados Komisija pastiprināti un ar panākumiem ir iesaistījusies arī pašas atbalstīto pētījumu programmu zinātnisko un tehnisko rezultātu izplatīšanā (piem., kvalitatīvi augstvērtīgais žurnāls research*eu  (7) vai interneta portāls CORDIS  (8). Līdzīgā kārtā arvien vairāk universitāšu un pētniecības iestāžu izmanto internetu, lai informētu par pasākumiem un gūtajiem rezultātiem, tostarp arī par zināšanu nodošanu un iespējamo sadarbību (9).

3.2.2.   Zināšanu nodošanas biroji. Jau ilgāku laiku daudzās pētniecības iestādēs pastāv ļoti lietderīgi zināšanu nodošanas biroji ar atbilstoši izglītotiem speciālistiem (tehnoloģiju nodošanas koordinatori (10)) (11). Taču tie darbojas galvenokārt reģionālā līmenī vai konkrētā iestādē, tāpēc to izmantošana informācijas meklēšanai Eiropas mērogā ir sarežģīta.

3.2.3.   Atbalsta organizācijas un konsultanti. Lai apmierinātu iepriekš minēto Eiropas līmenī vērojamo pieprasījumu pēc informācijas, līdztekus Komisijai darbojas arī vairākas (dažos gadījumos komerciālas) organizācijas un tīkli, piemēram, EARTO, Eiropas zinātņu un tehnoloģiju nodošanas profesionāļu apvienība un ProTon  (12). Ar MVU portāla un Eiropas uzņēmumu tīkla (13) starpniecību arī Komisija piedāvā savu atbalstu.

3.2.4.   Sistemātiska meklēšana. Ja ar iepriekš minētajiem instrumentiem nav iespējams pietiekami apmierināt rūpniecības nozaru / MVU vajadzības, Komiteja iesaka Komisijai, iespējams, sadarbībā ar vienu no lielajiem meklētājprogrammu uzņēmumiem, strādāt, lai tā spētu sistemātiski apmierināt minēto pieprasījumu, radot Eiropas mēroga (interneta) meklētājprogrammu, kurā attiecīgā informācija būtu apkopota vienotā un pieejamā formā. Tāpēc vispirms būtu jāuzklausa dažādi viedokļi, lai precīzāk definētu šādas meklētājprogrammas izveidošanas pirmā posma mērķus un mērogu, un pēc tam jāuzkrāj pieredze, īstenojot izmēģinājuma projektu.

3.2.5.   Personāla apmaiņa. Visefektīvāk zināšanas nodot spēj cilvēki, kuri pārmaiņus ir strādājuši gan pētniecībā, gan rūpniecībā, tāpēc Komiteja atkārto vairākkārt uzsvērto ieteikumu stiprināt šāda veida personāla apmaiņu, tostarp izmantojot stipendiju sistēmu, piem., Marie Curie Industry-Academia stipendiju, vai speciālos atvaļinājumus.

4.   Sadarbība tirgū realizējamu produktu un procesu izstrādāšanā — dažādu interešu līdzsvars

4.1.   Atšķirības darba kultūrā. Tā kā par šo tematu izstrādāti daudzi dokumenti un ieteikumi, kas jau minēti ievadā, šajā punktā galvenā uzmanība pievērsta atsevišķiem jautājumiem un problēmām, kuru pamatā galvenokārt ir atšķirīgā darba kultūra pētniecības un rūpniecības nozarēs un to dažādās intereses. Daļu no šīm atšķirībām Komiteja sīki aplūkojusi jau pieņemtā atzinumā (14) par Eiropas Pētniecības telpu, kā arī minējusi vēlākos dokumentos. Galvenās atšķirības ir šādas:

4.2   Publicēšana un konfidencialitāte

—	Pētniecības rezultāti ir jāpublicē savlaicīgi, lai citi zinātnieki un pētnieku grupas varētu tos pārbaudīt. Tas veicina arī sinerģiju, ko rada tūlītēja informācijas apmaiņa zinātnieku aprindās, īpaši tad, ja vairākas laboratorijas kopīgi piedalās kādā pētniecības un izstrādes programmā.

—	Arī valsts iestādēm parasti ir jāpieprasa to finansēto pētījumu rezultātu savlaicīga publicēšana, lai nodrošinātu vienlīdzīgus nosacījumus atbalsta piešķiršanas un konkurences jomā.

—

Tomēr pašlaik arī valsts finansētām pētniecības iestādēm gadījumos, kad to pētījumu rezultāti sekmē ievērojamus jauninājumus, pirms pētījumu rezultātu publicēšanas jāiesniedz patenta pieteikums; pretējā gadījumā tiek apdraudēta izgudrojuma novitāte un iespēja to patentēt. Šim aspektam, kas ir saistīts arī ar “brīvu piekļuvi” pētījumu datiem, Komisija pievērš uzmanību arī Ieteikumā par intelektuālā īpašuma pārvaldību (15).

—	Lai risinātu pretrunu starp dažādajiem mērķiem, Komiteja atkārtoti ierosinājusi dalībvalstu tiesību aktos un topošajos Kopienas tiesību aktos, kas attiecas uz patentēšanu, paredzēt izgudrojumu novitātei nekaitējošu sākotnējās publicēšanas termiņu (16) (grace period).

—	No otras puses, uzņēmumi, ņemot vērā konkurenci, ar kuru tie sastopas, parasti ir ieinteresēti savu ražojumu izstrādes rezultātu slepenībā vismaz tik ilgi, līdz tie var piedāvāt jaunu produktu, kas ir gatavs ieviešanai tirgū, vai līdz brīdim, kad ir saņemti attiecīgie patenti.

4.3.   Meklējoša pētniecība — mērķorientēta izstrāde. Pētnieka “radītais produkts” ir atziņas, kas gūtas sarežģītā meklēšanas un izpētes procesā, kura iznākums sākotnēji nav zināms. Turpretī izstrāde ir mērķtiecīga un plānota rīcība, kura sākas tikai tad, kad ir iespējams izvirzīt konkrētu mērķi un ir pietiekami skaidrs, kā to panākt. Neskatoties uz to, starp pētniecību un izstrādi pastāv plūstoša pāreja, savstarpēja mijiedarbība un sinerģija, un abi minētie procesi nebūt nenotiek lineārā secībā.

4.4.   Atšķirīgi vērtēšanas kritēriji. Pētnieku un pētniecības iestādi, kurā viņš darbojas, vērtē pēc publikāciju (17) un iegūto zinātnisko atziņu kvalitātes, skaita un “nozīmes”, kā arī arvien biežāk pēc iegūto patentu skaita. Turpretī uzņēmuma vadītāju vērtē galvenokārt pēc uzņēmuma komerciālās peļņas, kas savukārt atkarīga no pārdoto produktu skaita, kvalitātes un cenas.

4.5.   Sintēze. Minētās pretrunas ir jāpārvar, un jārada taisnīgs, abiem nevienlīdzīgajiem sadarbības partneriem izdevīgs interešu līdzsvars. Lai gūtu visspējīgāko pētnieku un pētniecības iestāžu, kurās viņi strādā, atbalstu, jārada pietiekami stimuli. “Sadarbībai var traucēt tas, ja tiesības uz pētniecības sasniegumiem tiek pilnībā piešķirtas uzņēmējsabiedrībām, kas veikušas pasūtījumu.” (18) Tas saistīts ar to, ka “jaunās zināšanas” (Foreground) evolūcijas ceļā tiek iegūtas no “iepriekš uzkrātajām zināšanām” (Background), un tādējādi tās satur būtiskus “iepriekš uzkrāto zināšanu” elementus; tātad, “iepriekš uzkrātās zināšanas” veido ievērojamu “jauno zināšanu daļu”. Tāpēc nolīgumos par intelektuālā īpašuma tiesībām un ar to saistītos apsvērumos nepieciešama elastība un manevrēšanas iespējas, lai varētu ņemt vērā radošo procesu individuālās īpatnības un būtību. Elastības un manevrēšanas iespēju trūkums var apdraudēt zinātnes un uzņēmumu sadarbību.

4.6.   Intelektuālais īpašums un attiecīgais Komisijas ieteikums. Komiteja atzinīgi vērtē faktu, ka ES Padome (konkurences jautājumos) ir uzsvērusi sadarbības partneru tiesības brīvi slēgt juridiskas vienošanās, 2008. gada 30. maija lēmumā norādot, ka tā “AICINA visas augstskolas un citas sabiedriskās pētniecības iestādes ņemt vērā Komisijas ieteikto prakses kodeksu un to īstenot, ievērojot katrai iestādei raksturīgās īpatnības, tai skaitā noteiktu elastību pasūtījumu pētījumu jautājumā”. Komiteja īpaši atzinīgi vērtē faktu, ka arī Komisija ieteikumā (19), kas veltīts tieši minētajam jautājumam, paziņojusi (20), ka tā nekādā gadījumā nevēlas ierobežot sadarbības partneru tiesības brīvi slēgt juridiskas vienošanās pat gadījumos, kas attiecas uz pasūtītiem pētījumiem. Tieši pretēji, jānodrošina pietiekama elastība, ciktāl to pieļauj citi ierobežojumi, piemēram, noteikumi par atbalstu pētniecībai, izstrādei un jauninājumiem vai arī citi Eiropas līmeņa vai dalībvalstu tiesību akti.

4.6.1   Papildu precizējumi. Jāprecizē arī, ka patentējamus izgudrojumus nevar vienkārši pasūtīt, bet tie ir īpaši radošu pūliņu rezultāts (21). Tāpēc ir jāvienojas par patentu izmantošanu un no tās gūto peļņu; turklāt pasūtījumu veikusī uzņēmējsabiedrība nedrīkst bloķēt patentu izmantošanu, lai neradītu ekonomiskus zaudējumus. Tāpēc Komiteja uzskata, ka Komisijai būtu jāprecizē arī minētais aspekts. Komisijas ieteikumiem ir jāveicina darbība, un tie nedrīkst minēto procesu ierobežot.

4.7.   Kopienas patents. Šajā sakarā Komiteja atkārtoti uzsver (skat. 4.2. punktu), ka tā vairākkārt ieteikusi izveidot Eiropas Kopienas patentu, nosakot izgudrotājiem atbilstošu un izgudrojumu novitātei nekaitējošu sākotnējās publicēšanas termiņu (grace period).

4.8.   Līdzdalības noteikumi un tiesību akti par valsts atbalstu. Komiteja jau atzinumā (22) par līdzdalības noteikumiem ieteikusi, ka līgumslēdzējiem jāpiešķir lielāka brīvība gan līguma noteikumu formulēšanā, gan arī līdzekļu izvēlē. Tas jo īpaši attiecas uz tiesībām piekļūt līguma dalībnieku “jaunajām zināšanām” un intelektuālā īpašuma aizsardzības tiesībām un/vai “iepriekš uzkrātajām zināšanām” un intelektuālā īpašuma aizsardzības tiesībām. Šajā gadījumā tiesības uz bezmaksas piekļuvi nebūtu jānosaka kā vienīgā iespēja (kā tas ir ierosināts noteiktos gadījumos), bet gan tikai kā viena no iespējām. Turklāt, ja valsts augstskolas vai pētniecības iestādes nodod intelektuālo īpašumu uzņēmējsabiedrībām bez atlīdzības, tās, iespējams, pārkāpj ES tiesību normas, kas regulē valsts atbalsta piešķiršanu.

4.9.   Publiskā un privātā sektora partnerība. Komitejas ieteikumi un 4.6. un 4.8. punktā minētie apsvērumi būtu jāattiecina arī uz kopumā ļoti pozitīvi vērtējamo publiskā un privātā sektora partnerību pētniecības un izstrādes jomā, kā arī attiecīgajām tehnoloģiju iniciatīvām, kurās iesaistītas abas puses.

4.10.   Atlīdzības piešķiršana darba ņēmējiem par veiktiem izgudrojumiem. Īpaša uzmanība jāpievērš atsevišķās dalībvalstīs spēkā esošajiem likumiem par darba ņēmēju veiktiem izgudrojumiem. Tas attiecas uz patenta izgudrotāja tiesībām saņemt atbilstošu atlīdzību par patenta izmantošanu pat tādā gadījumā, ja izgudrojums veikts, pildot darba pienākumus. Šo tiesību apdraudēšana nav pieļaujama.

5.   Sadarbība pētniecības infrastruktūru attīstīšanā – prasmju saglabāšana

5.1.

Tehniski jaunatklājumi – unikāli izgudrojumi. Līdzās iepriekš aplūkotajai pētniecības iestāžu un rūpniecības nozaru sadarbībai pastāv vēl viena ļoti nozīmīga joma, kurā pētniecības iestādes nav jaunu zināšanu sniedzēji, izstrādājot novatoriskus sērijveida produktus (vai procesus), bet gan galvenokārt pasūtītāji un klienti. Runa ir par jauna veida pētniecības infrastruktūras, piemēram, paātrinātāju, starojuma avotu, ar zemi saistītu astronomisko ierīču vai kodolsintēzes iekārtu izveidi. Minētajā procesā rūpniecības nozares, bieži vien balstoties uz iepriekšējiem pasūtījumiem, izstrādā un izgatavo novatoriskas sastāvdaļas, kurām ir būtiska nozīme.

5.2.

Specializācija un risks. Šajā jauninājumiem labvēlīgajā jomā uzņēmējsabiedrībām ir nepieciešami paši spējīgākie un atbilstoši izglītoti speciālisti, kā arī, ņemot vērā neizdošanās iespējamību, uzņēmumiem ir jābūt gataviem uzņemties risku. Uzņēmumu peļņa šajā gadījumā bieži ir niecīga, jo īpaši tāpēc, ka gandrīz visi radītie produkti ir unikāli izgudrojumi un uzņēmējsabiedrības bieži vien nenovērtē nepieciešamos ieguldījumus; šādi izgudrojumi bieži nav iespējami bez būtiska izrāviena zinātības jomā.

5.3.

Tehnoloģiskā progresa virzītājspēks. Pētniecības pasūtījumu veikšana ievērojami paaugstina uzņēmumu prasmes augsto tehnoloģiju jomā, tādējādi ilgtermiņā uzlabojot to konkurētspēju citās jomās un kopumā veicinot tehnoloģisko attīstību. Tomēr, ja pirmajam pasūtījumam neseko jauni pasūtījumi, uzņēmumiem bieži vien ir grūti saglabāt savu spēju potenciālu attiecīgajā jomā, ieskaitot līdzstrādniekus un inženierus, jo īpaši tāpēc, ka uzņēmumiem ir izdevīgāk nodarbināt minētos līdzstrādniekus un inženierus sērijveida produktu izstrādē un ražošanā, kas ir daudz ienesīgāka.

5.4.

Noteikumu, kas attiecas uz pasūtījumu piešķiršanu un konkurenci, piemērošana. Piemērojot spēkā esošos noteikumus, kas attiecas uz pasūtījumu piešķiršanu un konkurenci, situācija var pasliktināties, jo minētie noteikumi paredz, ka uzņēmējsabiedrība, kas izpildījusi izstrādes pasūtījumu, nevar automātiski saņemt arī izgatavošanas pasūtījumu. Izgatavošanas pasūtījumu var iegūst uzņēmējsabiedrība ar mazāku pieredzi, jo tieši minētās pieredzes trūkuma dēļ tā par zemu novērtējusi grūtības, kas saistītas ar izgatavošanas pasūtījuma veikšanu, un tāpēc piedāvājumā noteikusi zemāku cenu. Minētās problēmas dēļ atsevišķas uzņēmējsabiedrības nolēmušas vairs nepiedalīties konkursos par pasūtījumu saņemšanu un/vai nepieņemt šādus pasūtījumus. Šo problēmu pilnībā neatrisina arī instruments “Publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā” (23), jo minētajā gadījumā netiek ražoti sērijveida produkti.

5.5.

Problēmas un risinājumu meklēšana. Arī Komiteja nevar ieteikt vispiemērotāko minētās problēmas risinājumu. Komiteja tomēr norāda, ka radusies nopietna problēma, kas ne tikai sadārdzina liela apjoma projektus un palēnina to īstenošanu, bet arī nenodrošina to īstenošanā iegūto prasmju un pieredzes optimālu izmantošanu, un tādēļ bieži zūd vērtīgas prasmes. Komiteja tāpēc iesaka Komisijai izveidot augsta līmeņa ekspertu grupu (24), lai analizētu līdzšinējo pieredzi. Tas ļautu noskaidrot, vai pašlaik spēkā esošie noteikumi par valsts atbalstu, budžetu, konkurenci un pasūtījumu piešķiršanu, kā arī to piemērošana atbilst aprakstītajai īpašajai situācijai, un, ja tas tā nav, vai ir nepieciešami jauni rūpniecības politikas instrumenti.

5.6.

Starptautiskais kodoltermiskais eksperimentālais reaktors (ITER). Komitejai radies iespaids, ka Komisija labi apzinās minēto problēmu, piemēram, saistībā ar ITER projektu, un ka tāpēc ir sākti atbilstoši pasākumi, lai minētajā projektā iesaistītu rūpniecību. Ja iespējams, šādi jārīkojas arī, nosakot prasības, kas attiecas uz jaunu pētniecības infrastruktūras objektu izveidi (saraksts, ko izveidojis Eiropas stratēģiskais forums pētniecības infrastruktūrai (ESFRI)).

6.   Attiecīgie Komitejas atzinumi, kas pieņemti pēdējo trīs gadu laikā

Šis atzinums izstrādāts, ņemot vērā šādus pēdējos trīs gados pieņemtos atzinumus:

—	PTA pamatprogramma (INT/269, CESE 1484/2005, OV C 65/9, 17.03.2006.)

—	Nanozinātnes un nanotehnoloģijas (INT/277, CESE 582/2006, OV C 185/1, 08.08.2006.)

—	Pētniecības pasākumu piecu gadu vērtējums (1999–2003) (INT/286, CESE 729/2006, OV C 195/1, 18.08.2006.)

—	Īpašās programmas pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (INT/292, CESE 583/2006, OV C 185/10, 08.08.2006.)

—	Pētniecība un jauninājumi (INT/294, CESE 950/2006, OV C 309/10, 16.12.2006.)

—	Uzņēmumu līdzdalība – Septītās pamatprogrammas pasākumos (2007–2013) (INT/309, CESE 956/2006, OV C 309/35, 16.12.2006.)

—	Uzņēmumu līdzdalība – Septītā pamatprogramma 2007.–2011. gadam (Euratom) (INT/314, CESE 957/2006, OV C 309/41, 16.12.2006.)

—	Ieguldījums zināšanās un inovācijā (Lisabonas stratēģija) (INT/325, CESE 983/2007, OV C 256/17, 27.10.2007.)

—	Eiropas potenciāls/pētniecība, izstrāde un jauninājumi (INT/326, CESE 1566/2006, OV C 325/16, 30.12.2006.)

—	Eiropas Tehnoloģiju institūts (INT/335, CESE 410/2007, OV C 161/28, 13.07.2007.)

—	Zaļā grāmata “Eiropas pētniecības telpa: jaunas perspektīvas” (INT/358, CESE 1440/2007, OV C 44/1, 16.02.2008.)

—	Iniciatīva novatorisku zāļu jomā – kopuzņēmuma izveidošana (INT/363, CESE 1441/2007, OV C 44/11, 16.02.2008.)

—	Tehnoloģiju iniciatīva iegulto datorsistēmu jomā – kopuzņēmuma izveide (ARTEMIS) (INT/364, CESE 1442/2007, OV C 44/15, 16.02.2008.)

—	Kopuzņēmuma “Clean Sky” izveide (INT/369, CESE 1443/2007, OV C 44/19, 16.02.2008.)

—	Kopuzņēmuma “ENIAC” izveide (INT/370, CESE 1444/2007, OV C 44/22, 16.02.2008.)

—	Pētniecības un attīstības programmas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) (INT/379, CESE 977/2008, OV C 224/18, 30.08.2008.)

—	Pētniecība un jauninājumi Eiropas reģionu konkurētspējai (INT/383, CESE 751/2008, OV C 211/1, 19.08.2008.)

—	Kopuzņēmums ūdeņraža un kurināmā elementu jomā (INT/386, CESE 484/2008, OV C 204/19, 09.08.2008.)

—	Eiropas partnerība pētniekiem (INT/435, CESE 1908/2008, vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī)

—	Kopienas tiesiskais regulējums, ko piemēro Eiropas pētniecības infrastruktūrai (ERI) (INT/450, CESE 40/2009, vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī)

---

(1)  Sk. 6. punktu.

(2)  INT/450 u.c., CESE 40/2009 (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

(3)  COM(2008) 1329, 2008. gada 10. aprīlis.

(4)  Sīkākai informācijai: http://ec.europa.eu/research/science-society/pdf/scientific-publication-study_en.pdf.

(5)  Open Access. Chancen und Herausforderungen – ein Handbuch. Europäische Kommission/Deutsche UNESCO-Kommission, 2008.

(6)  COM(2007) 56, 2007. gada 14. februāris; COM(2008) 1327, 2008. gada 10. aprīlis, 2. pielikums.

(7)  http://ec.europa.eu/research/research-eu.

(8)  http://cordis.europa.eu/.

(9)  http://www.ott.csic.es/english/index.html Spānijā vai http://www.technologieallianz.de/ Vācijā.

(10)  COM(2008) 1329, 2008. gada 10. aprīlis, 2. pielikums, 7. punkts.

(11)  COM(2007) 182, 2007. gada 4. aprīlis.

(12)  http://www.earto.org/, http://www.astp.net/ un http://www.protoneurope.org/.

(13)  Eiropas uzņēmumu tīkls: http://www.enterprise-europe-network.ec.europa.eu/services_en.htm un MVU portāls: http://ec.europa.eu/enterprise/sme/index_de.htm.

(14)  OV C 204, 18.7.2000., 70. lpp.

(15)  COM(2008) 1329, 2008. gada 10. aprīlis, 4. ieteikums dalībvalstīm un 7. ieteikums valsts iestādēm (I pielikums).

(16)  Kā tas, piem., kādreiz bija noteikts Vācijā spēkā esošajos tiesību aktos, kas attiecas uz patentēšanu.

(17)  Un pēc attiecīgā žurnāla prestiža, kurā publikācija izdota!

(18)  OV C 204, 18.7.2000., 70. lpp.

(19)  COM(2008) 1329, 2008. gada 10. aprīlis, I pielikums, 17. punkts.

(20)  Komisijas ieteikums “Par intelektuālā īpašuma pārvaldību zināšanu nodošanas darbībās un par prakses kodeksu universitātēm un citām sabiedriskām pētniecības iestādēm” (Commission Recommendation on the management of intellectual property in knowledge transfer activities and Code of Practice for universities and other public research organisations) (2008, ISBN 978-92-79-09850-5). 4.3. punkta pēdējā rindkopā noteikts: “Nevertheless, the parties are free to negotiate different agreements, concerning ownership (and/or possible user rights) to the Foreground, as the principles in the Code of Pracitce only provide a starting point for negotiations. …” (“Pusēm ir tiesības slēgt dažādus līgumus, kas attiecas uz īpašumtiesībām” (un/vai iespējamām lietotāju tiesībām) saistībā ar “jaunām zināšanām”, “jo prakses kodeksā noteiktie principi ir tikai izejas punkts tālākām sarunām. […]”).

(21)  Tieši tāpēc darba ņēmējiem paredzēts piešķirt atlīdzību par veiktiem izgudrojumiem, skatīt 4.10. punktu.

(22)  OV C 309, 16.12.2006., 35. lpp.

(23)  COM(2007) 799 galīgā redakcija, Komisijas paziņojums “Publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā. Inovācijas veicināšana ilgtspējīgu kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai”; skatīt arī Komitejas atzinumu INT/399“Publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā”, CESE 1658/2008 (vèl nav publicēts Oficiālajā Vēstmesī).

(24)  Ja iespējams, iesaistot arī tās pētniecības iestādes, kas apvienojušās EIROforumā.

---