EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52009AE0873

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā COM(2009) 35 galīgā redakcija – 2009/0010 (COD)

OV C 277, 17.11.2009, p. 90–91 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

17.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/90


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā”

COM(2009) 35 galīgā redakcija – 2009/0010 (COD)

(2009/C 277/18)

Galvenais ziņotājs: RETUREAU kgs

Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 156. un 175. pantu 2009. gada 10. februārī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā”

COM(2009) 35 galīgā redakcija – 2009/0010 (COD).

Komitejas Birojs 2009. gada 24. februārī uzdeva Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētajai nodaļai sagatavot Komitejas darbu par šo jautājumu.

Ņemot vērā jautājuma steidzamību, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 453. plenārajā sesijā 2009. gada 13. un 14. maijā (14. maija sēdē) iecēla Retureau kgu par galveno ziņotāju un ar 129 balsīm par, 5 balsīm pret un 3 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Priekšlikumi.

1.1.   Lai sniegtu ieguldījumu ekonomikas krīzes seku pārvarēšanā, Komisija 2009. gada janvāra beigās ierosinājusi piešķirt 5 miljardus euro no 2008. gada budžeta un līdzekļiem, kurus nav izlietojuši lauksaimniecības struktūrfondi; minētais priekšlikums sekmētu investīcijas “ilgtspējīgās” enerģijās un platjoslu tīklu pieejamības nodrošināšanā lauku reģionos.

1.2.   Pēc debatēm Padomē un pēc dažu Parlamenta deputātu pieprasījuma ir notikušas sarunas par to projektu sarakstu, kuri jāfinansē dalībvalstīm, savukārt parlamentārā līmenī ir pausta nožēla par investīciju trūkumu energotaupībai.

1.3.   Šķiet, ka aprīļa vidū ir panākta Komisijas un abu likumdošanas iestāžu neformāla vienošanās par finansējuma piešķiršanu enerģētikai 3,98 miljardu euro apmērā salīdzinājumā ar regulas projektā paredzētajiem 3,5 miljardiem euro. Ja projektiem enerģētikas jomā (starpsavienojumi gāzes un elektroenerģijas jomā; jūras vēja enerģija; oglekļa uztveršana un uzglabāšana) piešķirtos 3,98 miljardus euro pilnībā neizmantos līdz 2010. gada beigām, vienošanās paredz iespēju tos izlietot citiem projektiem, proti, energoefektivitātes palielināšanai.

2.   Vispārīgas piezīmes.

2.1.   Komiteja atzinīgi vērtē 2008. gadā neizlietoto budžeta līdzekļu piešķiršanu projektiem, kuru mērķis ir atjaunot Eiropas ekonomiku, kurā iestājusies zināma stagnācija, ko izraisījusi pasaules ekonomikā valdošā sistēmas krīze un finanšu iestāžu nevēlēšanās atbalstīt uzņēmumu, īpaši MVU, finansēšanu un jaunu uzņēmumu izveidi, piešķirot aizdevumus ar zemu procentu likmi.

2.2.   Pašreizējā situācijā ir nepieciešama tūlītēja rīcība, piešķirot prioritāti konkrētiem projektiem, kas jau tagad sekmē ilgtspējīgu attīstību vidējā termiņā un ilgtermiņā, piemēram, projektiem atjaunojamo enerģiju jomā un platjoslu tīklu izveidei apgabalos, kas vēl nav pievienojušies pasaules tīklam, izmantojot pietiekami efektīvas tehnoloģijas.

2.3.   Komiteja tātad atbalsta regulā izteikto vispārējo pieeju, taču apzinās, ka sākotnējā priekšlikumā var tikt ieviestas dažas izmaiņas, ņemot vērā valstu paustās dažādās intereses un bažas sakarā ar cīņu pret klimata pārmaiņām.

2.4.   Tagad pēc iespējas ātrāk būtu jāīsteno ierosinātie pasākumi, jo laiks ir svarīgs krīzes seku mazināšanas faktors. Ja neparāda politisko gribu un ja pasākumus veic pārāk vēlu, pastāv risks, ka sasniedzamie mērķi tiks apdraudēti.

3.   Īpašas piezīmes.

3.1.   Komiteja tomēr pauž nožēlu, ka Komisijas ierosinātie krīzes novēršanas pasākumi kopumā ir pārāk pieticīgi salīdzinājumā ar straujo un vispārējo krīzes ietekmi uz nodarbinātību un uzņēmumiem un ka jau pagājušajos mēnešos vēl nav izteikti drosmīgāki priekšlikumi, kas būtu skaidrāki signāli.

3.2.   Komitejai noteikti būs jāizstrādā atzinumi par citiem priekšlikumiem, piemēram, par regulējumu saistībā ar kapitāla pārrobežu apriti vai cīņu pret “nodokļu paradīzēm”; tā paudīs savu viedokli attiecīgajā brīdī, taču gaida enerģiskus un efektīvus priekšlikumus, lai pārvarētu krīzi, kuras sekas jau tagad ir daudz smagākas nekā visās iepriekšējās krīzēs.

Briselē, 2009. gada 14. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Mario SEPI


Top