52008SC0095

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 30.1.2008

SEC(2008) 95

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS, kas pievienots

priekšlikumam EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem IETEKMES NOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMA KOPSAVILKUMS PAR UZTURVĒRTĪBAS MARĶĒJUMA JAUTĀJUMIEM

{COM(2008) 40 galīgā redakcija}{SEC(2008) 92}{SEC(2008) 93}{SEC(2008) 94}

KOPSAVILKUMS

IEVADS

Nesen publicētajā baltajā grāmatā par Eiropas stratēģiju attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos[1], uzsvērts, ka patērētājiem, izdarot izvēli par to, kādu pārtiku pirkt, jābūt pieejamai skaidrai, konsekventai un uz pierādījumiem balstītai informācijai. Uzturvērtības marķējums ir vispāratzīts veids, kā nodot informāciju patērētājiem, palīdzot viņiem izdarīt apzinātu veselīgu izvēli par pārtikas iegādi. Eiropā pašlaik ir liela vienprātība par to, ka uzturvērtības marķējumu, kas ir patērētāju informācijas avots, var padarīt efektīvāku, uzlabojot patērētāju iespējas izvēlēties sabalansētu uzturu.

Komisijas darba programmā ir iekļauta Kopienas tiesību aktu par vispārējām prasībām attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu (Direktīva 2000/13/EK) un uzturvērtības marķējumu (Direktīva 90/496/EEK) pārskatīšana, lai tos vienkāršotu.

Procedūras jautājumi un apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Komisija no 2003. līdz 2007. gadam apspriedās ar galvenajām ieinteresētajām personām par Direktīvas 90/496/EEK par uzturvielu marķējumu pārskatīšanu. Notika plašas visu ieinteresēto personu aptaujas, lai uzzinātu viņu viedokli par spēkā esošo tiesību aktu noteikumiem un piemērošanu un par nepieciešamību veikt izmaiņas. Respondenti bija valsts un nevalstisko organizāciju pārstāvji, nozares pārstāvji un privātpersonas. Dažās apspriešanās mērķauditorija bija dalībvalstis, nozares pārstāvji un patērētāji. Papildus ieguldījumam, ko deva dažādas diskusijas Komisijas komitejās un padomdevēju grupās, no 2006. gada 13. marta līdz 2006. gada 16. jūnijam notika atklāta apspriešana internetā.

Izveidoja Komisijas iekšējo dienestu grupu. Ietekmes novērtējumu pārbaudīja dažādu Komisijas ģenerāldirektorātu speciālisti, kuri bija pārstāvēti minētajā grupā, un Eiropas Komisijas Ietekmes novērtējuma padome, kura sniedza atzinumu.

PROBLēMAS KONSTATēšANA

Ietekmes novērtējums attiecas uz Direktīvas 90/496/EK pārskatīšanu, kura reglamentē to, kā jānoformē informācija par uzturvērtību uz pārtikas produktu etiķetēm. Ieinteresētās personas plašā apspriešanā neapšaubīja šā tiesību akta par marķējumu galveno mērķi, proti, informēt patērētājus, nodrošināt iekšējā tirgus sekmīgu darbību un nodrošināt vienādus konkurences apstākļus.

Saskaņā ar iesniegtajiem viedokļiem ieinteresētās personas nav apmierinātas ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, taču viedokļi atšķiras par to, kā šos tiesību aktus varētu uzlabot. Piemēram, daudzi patērētāji uzskata, ka uzturvērtības marķējumu ir grūti lietot, taču pētījumos nav norādīts, vai šīs problēmas cēlonis ir informācijas apjoms, vai citi faktori, piemēram, noformējuma formāts, nesaprotami termini, informācijas novietojums, burtu lielums u.c. Patērētāji pieprasa, lai uz etiķetēm būtu vairāk informācijas un lai tā būtu „labāka”, tos interesē skaidra, vienkārša, vispusīga, standartizēta un autoritatīva informācija. Nozares pārstāvji uzskata, ka ir pārāk daudz marķēšanas prasību, kas paredz detalizētu tehnisko noteikumu ieviešanu. Nozares pārstāvjus satrauc izmaksas, kas saistītas ar pārmaiņām, un jāņem vērā varbūtējā ietekme uz starptautisko tirdzniecību. Dalībvalstis vēlas sabalansēt patērētāju un nozares pārstāvju vajadzības, ņemot vērā savai valstij specifiskos jautājumus.

Ir skaidrs, ka etiķetes var būt sarežģītas, bet patērētāji pārsvarā vēlas saņemt vienkāršu, skaidru, saprotamu, standartizētu un autoritatīvu informāciju par uzturvērtību. Nozares pārstāvji atbalsta šādu mērķi, taču pauž bažas par spēkā esošo tiesību aktu preskriptīvo raksturu un potenciālo izmaiņu ietekmi uz izmaksām.

Apspriešanās procesā noteica četrus galvenos jautājumus, kuri jāpēta dziļāk:

( būtiskās atšķirības attiecībā uz uzturvērtības marķējuma iekļaušanu fasētiem produktiem;

( kuri uztura elementi būtu jāiekļauj uzturvērtības marķējumā;

( uzturvērtības marķējuma vienkāršošana, it īpaši informācijas par uzturvielu sastāvu iekļaušana iepakojuma priekšpusē;

( informācijas salasāmība.

Mērķi

Uzturvērtības marķēšanas tiesību aktu galvenie mērķi ir:

( padarīt pieejamu svarīgu informāciju par uzturvērtību;

( padarīt uzturvērtības marķējumu saprotamāku patērētājiem; kā arī

( izveidot vienādus konkurences apstākļus uzņēmumiem.

Ņemot vērā minētos mērķus, grozījumu darbības jomai jāatbilst patērētāju un nozares pārstāvju vajadzībām un jāatspoguļo šādi specifiski mērķi:

( nodrošināt svarīgu informāciju par uzturvērtību, tas nozīmē, ka jāpārskata, kuri uztura elementi jāiekļauj uzturvērtības marķējumā;

( padarīt patērētājam pieejamāku informāciju, iekļaujot informāciju par uzturvērtību uz gandrīz visiem attiecīgajiem fasētajiem produktiem;

( noformēt šo informāciju tā, lai patērētājam būtu viegli to sameklēt, saprast un lietot, ieskaitot tās salasāmību;

( ieviest skaidrību par tiesību aktiem attiecībā uz informāciju par uzturvielu sastāvu iepakojuma priekšpusē;

( elastīgāk ļaut nozares pārstāvjiem ieviest jauninājumus saistībā ar uzturvērtības marķējumu, pielāgoties dažādiem tirgiem un patērētāju pieprasījumiem un ņemt vērā iepakojuma atšķirības (lielumu, formu utt.);

( novērst šķēršļus vienotā tirgus darbībai un ņemt vērā patērētāju un nozares pārstāvju vēlmes, paredzot mehānismus, lai kontrolētu elastīguma pakāpi dalībvalstu un ES līmenī.

Svarīgākie politiskie jautājumi un paredzamie ieguvumi vienkāršošanas rezultātā

Lai sasniegtu noteiktos mērķus, saskaņā ar vienkāršošanas procedūru ir apsvērti vairāki pasākumi Kopienas tiesību aktu par pārtikas produktu marķēšanu pārskatīšanai. Uzturvērtības marķējuma tiesību aktu galvenie vienkāršošanas aspekti ir šādi.

Vispārīgie vienkāršošanas instrumenti, lai juridiskais teksts atbilstu citām ES politikas nostādnēm (ieskaitot labāka regulējuma politiku):

( elastīga apgrieztā mehānisma (jaunas marķēšanas pārvaldības) izstrāde, kas ļautu nozarē ieviest jauninājumus attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu un pielāgot marķēšanas noteikumus dažādiem pastāvīgi mainīgiem tirgus apstākļiem un patērētāju prasībām;

( Dažādu horizontālo marķēšanas noteikumu pārstrādāšana. Horizontālo noteikumu apvienošana maksimāli palielinās sinerģiju un palielinās Kopienas noteikumu skaidrību un konsekvenci. Šī ir spēcīga vienkāršošanas metode, kurai jānodrošina uzņēmējiem un īstenošanas iestādēm skaidrāks un modernāks tiesiskais regulējums.

Galvenie risinājumi

Ietekmes novērtējumā aprakstīti vairāki Kopienas rīcības veidi šo jautājumu risināšanai, sākot no līdzšinējās situācijas nemainīšanas (pamata scenārijs) līdz likumīgu prasību noteikšanai.

Neiejaukšanās saglabātu spēkā esošo tiesību aktu izkliedēto raksturu, un tai būtu šāda negatīva ietekme:

- savstarpēji nesaistīti un neskaidri noteikumi kavētu ieviešanas procesu;

- pārtikas nozarei rastos nepamatots slogs novecojušu, lieku un neskaidru prasību dēļ;

- patērētāji nekonsekventi lietotu marķējumu;

- marķējums kā komunikācijas līdzeklis būtu neefektīvs;

- tiesību akti neatbilstu mainīgajiem tirgus apstākļiem un patērētāju likumā paredzētajām prasībām.

Iejaukšanās tika izvērtēta saistībā ar noteikumu atcelšanu, valsts tiesību aktu pieņemšanu, brīvi izvēlētu pieeju vai Kopienas tiesību aktu precizēšanu.

Noteikumu atcelšana ietvertu politisko pamatinstrumentu atcelšanu attiecībā uz horizontālajiem produktu marķēšanas noteikumiem, kuri tieši ietekmē vertikālos marķēšanas noteikumus. Lai gan pārtikas ražotāji neilgu laiku turpinātu piemērot spēkā esošos noteikumus, tie pamazām vairs neizmantotu informāciju, kuru uzskatītu par apgrūtinājumu. Nesaskaņotie noteikumi vājinātu iekšējo tirgu, veicinātu nepilnīgas informācijas sniegšanu un samazinātu patērētāju aizsardzības līmeni. Spēkā esošie noteikumi ir praksē apliecinājuši savu vērtību, nodrošinot preču brīvu apriti un patērētāju aizsardzību. Vairākums dalībvalstu un patērētāju iebilstu pret to atcelšanu, ņemot vērā to, ka viņi ir pieraduši pie spēkā esošajiem noteikumiem un jebkuras izmaiņas tiktu uzskatītas par atteikšanos no vērtīga acquis . Tāpēc noteikumu atcelšanu neuzskatīja par dzīvotspējīgu pieeju.

Valsts tiesību aktu pieņemšanas un saskaņoto Kopienas noteikumu atcelšanas rezultāts būtu atšķirīgi valstu noteikumi, kas vājinātu iekšējo tirgu, traucētu godīgu konkurenci un radītu palielinātu nozares administratīvo slogu, nekonsekventa un patērētājus mulsinoša pieeja attiecībā uz informācijas saturu un pieejamību, atšķirīgs ES iedzīvotāju aizsardzības līmenis.

Alternatīvā brīvi izvēlētā pieeja (pašregulējums, kopregulējums, vadlīnijas) — atšķirīgās patērētāju informācijas pazīmes un pašreizējā tendence izstrādāt ,,jaunu tiesību aktu kultūru” rosināja izvērtēt tādu pieeju, kas radītu līdzsvaru starp elastīgumu un normatīvo raksturu un starp pasākumiem valstu un ES līmenī. Daudzpakāpju apgriezta pārvaldība (vietējā/dalībvalstu/Kopienas līmenī), kuras pamatā ir apņemšanās izmantot oficiālu, izmērāmu paraugpraksi un informācijas apmaiņu ieinteresēto personu starpā, varētu būt piemērota alternatīva attiecībā uz dažiem tiesību aktu aspektiem, un šo jauno mehānismu vērtē kā iespējamu risinājumu.

Politiskie jautājumi un specifiski risinājumi

Lai gan tika apsvērtas tā dēvētās galvenās alternatīvās pieejas, ņemot vērā to, ka attiecīgā iniciatīva attiecas uz to tiesību aktu pārskatīšanu, kuru galvenās rīcības jomas ir noteiktas plašā apspriešanā, sīku ietekmes analīzi balstīja uz to, kā rīkoties četru svarīgāko problēmu risināšanā, par kurām konstatēja, ka tiesību aktos tās vajadzētu pārskatīt.

Politiskais jautājums Nr. 1: būtiskās atšķirības attiecībā uz uzturvērtības marķējuma iekļaušanu fasētiem produktiem

Pašreizējās problēmas

Uzskata, ka ir svarīgi sniegt patērētājiem informāciju par uzturvērtību, lai viņi varētu izdarīt apzinātu izvēli. Tomēr šādas informācijas iekļaušana nav vienādi attiecināma uz visām produktu kategorijām vai uz visām dalībvalstīm. Visdrīzāk, ka informācijas nebūs uz produktiem ar negatīvu iedarbību, piemēram, ar augstu tauku saturu.

Politiskie risinājumi

Tika apsvērti šādi risinājumi: ES līmenī pasākumus neveic; brīvprātīga pieeja; likumīga pieeja, ieskaitot produktu obligātu marķēšanu.

Galvenie konstatējumi

Izmantojot risinājumu, kad pasākumus neveic, vai pilnībā brīvprātīgu pieeju, nevarēs atrisināt identificēto problēmu, it īpaši attiecībā uz informācijas nodrošināšanu produktiem ar negatīvu iedarbību.

Obligātas marķēšanas ieviešanu pārbaudīja, pamatojoties uz tās piemērošanu visā nozarē vai nosakot izņēmumu attiecībā uz MVU, vai nosakot izņēmumu tikai mikrouzņēmumiem. Vērtējot varbūtējo ietekmi uz nozari, obligātas uzturvērtību marķēšanas vispārējai piemērošanai būtu nozīmīga ietekme, ja to piemērotu nekavējoties. Tomēr saskaņā ar aprēķiniem, ja noteiktu 3 gadu pārejas periodu, izmaksas ievērojami samazinātos līdz aptuveni EUR 1,2 miljardiem. Turpretī attiecībā uz mērķi padarīt informāciju plašāk pieejamu patērētājiem risinājums, kura rezultāts būtu visplašākās informācijas iekļaušana, ir visu fasēto produktu obligāta marķēšana. Saskaņā ar aprēķiniem, nosakot izņēmumu mikrouzņēmumiem, tiktu marķēti aptuveni 90 % fasēto produktu. Paredzams, ka, ja informācija par uzturvērtību būtu plašāk pieejama, mainītos patērētāju paradumi, kas, iespējams, būtu ieguvums sabiedrības veselībai.

Politiskais jautājums Nr. 2: cik daudz informācijas par uzturvērtību jāiekļauj marķējumā? Kuri uztura elementi jāiekļauj uzturvērtības marķējumā?

Pašreizējās problēmas

Uzturvērtības marķēšanas mērķis ir informēt patērētājus un veicināt iespēju izvēlēties pārtiku ar sabalansētām uzturvielām, līdz ar to ir aktuāls jautājums, kāda informācija būtu jāiekļauj uzturvērtības marķējumā, lai sasniegtu šo mērķi. Pašlaik uzturvērtības marķējumā jāuzrāda vismaz enerģētiskā vērtība, olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku saturs. PVO uztura, fizisko aktivitāšu un veselības globālajā stratēģijā[2] minēts, ka turpmāk minētās uzturvielas saista ar paaugstinātu risku saslimt ar nelipīgām slimībām: tauki, piesātinātie tauki, transtaukskābes, brīvie cukuri un sāls (vārāmais). Šie uztura elementi ir arī visbiežāk minēti 2006. gada apspriešanā. Tomēr dažas ieinteresētās personas ir lūgušas iekļaut deviņus uztura elementus marķējumā. Citas ieinteresētās personas iebilst, ka garš uzturvielu saraksts mulsinās patērētājus. Jāapsver risinājums, lai ievērotu līdzsvaru starp informācijas sniegšanu par sastāvdaļām, kuras ir vissvarīgākās sabiedrības veselības un informācijas apjoma ziņā, un informācijas saprotamību patērētājiem un pārāk lielu tās apjomu.

Politiskie risinājumi

Tika apsvērti šādi risinājumi: pasākumus neveic; brīvprātīga pieeja; likumīga pieeja, lai noteiktu uzturvērtības marķējuma galvenos elementus.

Galvenie konstatējumi

Izmantojot pasākumu neveikšanas un brīvprātīgo pieeju, sniegtajā informācijā nebūtu obligāti jānorāda uztura elementi, kas visvairāk būtu patērētāju interesēs. Spēkā esošo prasību izmaiņas, iespējams, ietekmētu uzņēmumu darbību, jo tiem būtu jāapkopo dažāda veida informācija par savas produkcijas uzturvielu sastāvu. Aprēķināja, ka izmaksas, kas rastos nozares pārstāvjiem, būtu nenozīmīgas (ja ir vajadzīgā datorprogramma, ar kuras palīdzību var ātri aprēķināt uzturvielu sastāvu), un EUR 3,7 miljardi, ja informāciju vāktu, veicot produkta ķīmisko analīzi. Iespējams, ka patērētāji būtu ieguvēji, ja marķējumā būtu iekļauta informācija par tām uzturvielu sastāvdaļām, par kurām visbiežāk meklē informāciju un kuras ir svarīgas sabiedrības veselības ziņā, jo saistās ar risku saslimt ar noteiktām nelipīgām slimībām.

Politiskais jautājums Nr. 3: uzturvērtības marķējuma vienkāršošana, it īpaši informācijas par uzturvielu sastāvu iekļaušana iepakojuma priekšpusē

Pašreizējās problēmas

Pēdējos gados aizvien biežāk informāciju par uzturvielu sastāvu iekļauj vienkāršotā veidā, šādu praksi veicina atsevišķu dalībvalstu iestādes un nozari pārstāvošas organizācijas. Stāvoklis saistībā ar šādu noformējumu, it īpaši to, kuru rosina iekļaut iepakojuma priekšpusē, spēkā esošajos tiesību aktos ir neskaidrs, un ir vajadzīgs skaidrojums. Turklāt tas, ka izmanto atšķirīgu praksi, patērētājiem varētu radīt apjukumu un nozarei — šķēršļus tirdzniecībā.

Politiskie risinājumi

Tika apsvērti šādi risinājumi: pasākumus neveic; brīvprātīga pieeja; likumīga pieeja, aizliedzot šādu noformējumu vai izstrādājot regulējumu brīvprātīgai pieejai, vai paredzot obligātu informācijas iekļaušanu.

Galvenie konstatējumi

Saskaņā ar analīzi, izmantojot risinājumu par pasākumu neveikšanu vai brīvprātīgu pieeju, arvien plašāk turpinātu izmantot atšķirīgu praksi. Jāievieš skaidrība par stāvokli, tomēr aizliegums piemērot šādu marķēšanu varētu negatīvi ietekmēt nozari un patērētājus. Tāpēc, ja paredzētu regulējumu par marķējumu iepakojuma priekšpusē, tas būtu izdevīgi patērētājiem (mazinātos pārpratumu risks) un nozarei (mazinātos risks, ka radīsies šķēršļi preču brīvai apritei). Paredzot obligātu informācijas iekļaušanu, iespējams, palielinātos uzturvērtības marķējuma ietekme uz patērētāju paradumiem, jo pierādījumi liecina, ka patērētāji biežāk ņem vērā informāciju, kas novietota iepakojuma priekšpusē, nekā tad, ja tā novietota iepakojuma aizmugurē.

Politiskais jautājums Nr. 4: informācijas salasāmība

Pašreizējās problēmas

Patērētājam nav izdevīgi, ka informācija par uzturvērtību ir grūti salasāma. Salasāmība saistās ar dažādiem noformējuma, burtu lieluma, stila un krāsas, teksta un fona kontrasta u.c. aspektiem. Visvairāk sūdzību ir par burtu lielumu, it īpaši informācijai, kas novietota iepakojuma aizmugurē. Jāapsver tiesību aktu pielāgošana, lai nodrošinātu regulējumu vispārējai prasībai par to, ka marķējumam jābūt salasāmam. Šis jautājums ir svarīgs visai informācijai uz pārtikas marķējuma, ne tikai informācijai par uzturvērtību.

Politiskie risinājumi

Tika apsvērti šādi risinājumi: pasākumus neveic; brīvprātīga pieeja; likumīga pieeja.

Galvenie konstatējumi

Risinājumu analīze liecināja, ka pasākumu neveikšana vai brīvprātīga pieeja būtiski neuzlabotu stāvokli. Noteikumi par obligātu burtu lielumu pārtikas marķējuma tekstā palīdzētu risināt problēmu, par ko visvairāk sūdzas patērētāji.

Secinājums

No izpētītajiem risinājumiem priekšroka dodama obligātai prasībai iekļaut marķējumā informāciju par uzturvērtību, proti, enerģētisko vērtību, taukiem, piesātinātajiem taukiem, cukuriem un sāli, novietojot šo informāciju visredzamākajā vietā (iepakojuma priekšpusē), kā arī paredzēt citu uzturvielu brīvprātīgu deklarēšanu. Ietekmi uz ražotājiem varētu samazināt, paredzot pārejas periodus, lai ļautu ieviest marķēšanas grozījumus parastā etiķešu nomaiņas cikla laikā, kuru ievēro attiecīgais uzņēmums. Turklāt izmaksas, kas saistītas ar šādas informācijas iegūšanu, ievērojami samazinātos, ja būtu pieejamas datorprogrammas, ar kuru palīdzību varētu viegli aprēķināt produktu uzturvielu sastāvu.

[1] Eiropas Komisija, 2007. gads, Baltā grāmata par Eiropas stratēģiju attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos - COM(2007) 279.

[2] Pasaules Veselības asamblejas rezolūcija 57.17, 2004, Global Strategy on diet, physical activity and health .