52008PC0810

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 3.12.2008

COM(2008) 810 galīgā redakcija

2008/0241 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA)

(pārstrādātā redakcija)

{SEC(2008) 2933}{SEC(2008) 2934}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Priekšlikuma konteksts

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Direktīvu 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) pieņēma 2003. gada 27. janvārī, un tā stājās spēkā 2003. gada 13. februārī. Dalībvalstīm bija jātransponē direktīvas prasības līdz 2004. gada 13. augustam. Kopš direktīvas pieņemšanas nedz apstākļi, nedz pamatojums saistībā ar EEIA savākšanu un pārstrādi nav mainījušies.

EEIA direktīvas pārskatīšana tika ierosināta šādu iemeslu dēļ.

- Pieredze, pirmos gadus īstenojot EEIA direktīvu, norādīja uz tehniskām, juridiskām un administratīvām problēmām, kuru rezultātā tirgus dalībnieki un administrācijas realizēja neparedzēti dārgus pasākumus, bet kaitējums videi aizvien tika nodarīts, inovācijas saistībā ar atkritumu savākšanu un apstrādi saglabājās zemā līmenī, kā arī nevienādi konkurences apstākļi vai pat konkurences kropļojumi un nevajadzīgs administratīvais slogs.

- Komisija ir apņēmusies izstrādāt labāku regulatīvo vidi - vienkāršu, saprotamu, efektīvu un realizējamu. Komisijas paziņojums par Kopienas Lisabonas programmas “Normatīvās vides vienkāršošanas stratēģija” īstenošanu paredz EEIA direktīvas pārskatīšanu 2008. gadā.

- Arī EEIA direktīvā paredzēta iespējamā direktīvas pārskatīšana, balstoties uz pieredzi, kas gūta, īstenojot EEIA direktīvu. Direktīva arī paredz, ka Komisijai līdz 2008. gada 31. decembrim jāpiedāvā jauns obligāts EEIA savākšanas mērķis un jauni mērķi attiecībā uz reģenerāciju un atkārtotu izmantošanu/pārstrādi, tostarp attiecībā uz ierīču atbilstīgu atkārtotu izmantošanu kopumā, un mērķi attiecībā uz ražojumiem, kas ietilpst IA pielikuma 8. kategorijā.

Tādējādi EEIA direktīvas pārskatīšanas konkrētie mērķi ir šādi:

- samazināt administratīvās izmaksas, likvidējot visus nevajadzīgos administratīvos slogus, bet nesamazinot vides aizsardzības līmeni;

- uzlabot direktīvas efektivitāti un īstenošanu, palielinot tās atbilstības līmeni un samazinot oportunisma iespējas;

- samazināt EEIA savākšanas, apstrādes un reģenerācijas ietekmi uz vidi tādā līmenī, lai nodrošinātu vislielāko labumu sabiedrībai.

Vispārīgais konteksts

EEIA pārskatīšanas procesā veiktā plašā analīze ļāva identificēt šādas ar EEIA direktīvas piemērošanu saistītas problēmas:

- nav skaidrības par ražojumiem, uz kuriem attiecas spēkā esošā EEIA direktīva, un to kategorijām, jo dažādas dalībvalstis un ieinteresētās personas dažādi interpretē pastāvošos noteikumus;

- pašreiz apmēram 65 % elektrisko un elektronisko iekārtu (EEI), kas tiek laistas tirgū, tiek savāktas atsevišķi, bet mazāk par pusi no šīm iekārtām tiek pārstrādātas un par to tiek ziņots saskaņā ar direktīvas prasībām. Pārējās iekārtas potenciāli tiek pakļautas nestandarta apstrādei un tiek nelegāli eksportētas uz trešām valstīm, tostarp uz valstīm, kuras nav ESAO. Tas rada vērtīgu otrreizējo izejvielu zudumu un paaugstina vides piesārņojumu ar bīstamām vielām, tostarp ar vielām, kurām ir augsts ozona noārdīšanas potenciāls un globālās sasilšanas veicināšanas potenciāls[1]. Turklāt pašreizējais savākšanas rādītājs ir 4 kg EEIA no privātajām mājsaimniecībām uz vienu iedzīvotāju gadā. Princips "viena metode der visiem" neatspoguļo konkrētu dalībvalstu ekonomisko situāciju un tādējādi veicina dažās valstīs otršķirīgu mērķu noteikšanu, bet citās pārāk vērienīgus mērķus;

- pašreiz Direktīvā 2002/96/EK nav iekļauti visu iekārtu atkārtotas izmantošanas mērķi;

- Direktīvā 2002/96/EK nav sīki izstrādātu prasību attiecībā uz tās izpildi, kā rezultātā EEIA direktīva dalībvalstīs netiek īstenota;

- atšķirīgās ražotāju reģistrācijas prasības dalībvalstīs var novest pie tā, ka uzņēmumiem ir jānodrošina atbilstība 27 dažādu ražotāju reģistrācijas shēmām, kas rada nevajadzīgu administratīvu slogu;

- norādes uz EEIA nestandarta apstrādi ES un EEIA nelikumīgu eksportu no ES.

Ja nekas netiks darīts, minētās problēmas saglabāsies.

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Tiesību akti, kas saistīti ar šo priekšlikumu, ir pati Direktīva 2002/96/EK (ar grozījumiem) un Komisijas pieņemtie lēmumi attiecībā uz šo direktīvu.

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Pārskatītās direktīvas mērķi pilnībā atbilst Kopienas vispārējām stratēģijām, tostarp Lisabonas stratēģijai, ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, enerģētikas un klimata paketei, 6. vides rīcības programmai un tās termiņa vidus pārskatam, integrētai ražojumu politikai, tematiskajām stratēģijām par dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un atkritumu samazināšanu un atkārtotu izlietošanu, “preču tirdzniecības” paketei, Komisijas nesen uzsāktajai tirgus iniciatīvai un ierosinātajai regulas par vielām, kas noārda ozona slāni, pārstrādātajai redakcijai.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums

Lai pārskatītu EEIA direktīvu, tika veikta plaša datu vākšana un pētījumi. Pārskatīšanas procesā notika ilgstoša informācijas apmaiņa ar ieinteresētajām personām, tika organizēta MVU paneļdiskusija un tiešsaistē tika sākta sabiedriska apspriešanā ar ieinteresētajām personām. Šīs apspriedes un pētījumi palīdzēja definēt un analizēt vairākas konkrētas politikas iespējas.

Apspriedēs, kas notika pārskatīšanas procesā, respondenti – ieinteresētās personas cita starpā bija dalībvalstis, NVO, elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji, patērētāji, mazumtirgotāji un izplatītāji, pašvaldības, apstrādes uzņēmumi, atkārtotās pārstrādes un reģenerācijas uzņēmumi, ražotājus pārstāvošas organizācijas un valstu ražotāju reģistri.

Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā

Ieinteresētajām personām lūdza izteikt viedokli par politikas iespējām, kas piedāvātas EEIA direktīvas darbības jomas noskaidrošanai, EEIA savākšanas un atkārtotas izmantošanas/reģenerācijas un pārstrādes mērķa pārskatīšanu, ražotāju reģistrēšanu un apstrādes prasībām. Sabiedriskās apspriešanās dokuments, kā arī viedokļu kopsavilkums ir publiski pieejams. Tā kā viedokļi attiecas uz ierosinātājiem pasākumiem, atbildes ir pilnībā ņemtas vērā.

Internetā no 2008. gada 11. aprīļa līdz 5. jūnijam notika atklāta apspriešanās. Komisija saņēma 168 atbildes. Rezultāti ir pieejami tīmekļa vietnē http://circa.europa.eu/Public/irc/env/weee_2008_review/library.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Zinātnes nozares un specializācijas jomas

1. Informācijas vākšanu veica Bio Intelligence Service . Tās rezultātā tika izvērtēti apmēram 132 EEIA atsauces dokumenti, kuri bija pieejami tiešsaistē kopā ar kopsavilkuma pārskatu. Šis pārskats sniedza šo atsauces dokumentu satura sistemātisku apskatu, novērtējot iespējamos pārklājumus, pretrunas un nepilnības zināšanās saistībā ar informāciju, kas nepieciešama pārskatam. Rezultāts kalpoja par tiešu ieguldījumu pētījumu veicējiem un ir pieejams CIRCA tīmekļa vietnē http://circa.europa.eu/Public/irc/env/weee_2008/library.

2. Lai iegūtu datus pārskatam, tika veikti četri pētījumi; tie palīdzēja Eiropas Komisijai radīt pilnīgu priekšstatu par direktīvas īstenošanu, identificēt problēmas, kas jāpārskata, papildināt informāciju, kura bija vajadzīga, lai veiktu politikas risinājumu analīzi, jo īpaši attiecībā uz direktīvas izstrādi un vienkāršošanu saskaņā ar paziņojumu par labāku regulatīvo vidi. Aplūkotās problēmas ir ražotāja atbildības saistības, EEIA apsaimniekošana un ietekme uz inovāciju un konkurenci. Sīkāka informācija par pētījumiem (pētījuma nosaukums, izpildītājs un datums) ir pieejama tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/environment/waste/weee/studies_weee_en.htm.

3. Šī pētījuma līguma ietvaros 2007. gada 15. martā tika organizēts seminārs ekspertiem – ieinteresētajām personām. Semināra secinājumi kopā ar prezentācijām ir pieejami CIRCA tīmekļa vietnē http://circa.europa.eu/Public/irc/env/weee_2008_ws/home.

Izmantotās metodes

Bio Intelligence Service veica informācijas vākšanu un sistemātiski izskatīja pieejamo literatūru, kā rezultātā sagatavoja kopsavilkuma pārskatu. Citi pētījumi (ko veica Apvienoto Nāciju Universitāte, Ökopol, Arcadis/Ecolas ) bija izpētes pētījumi. Ekspertu seminārs un MVU paneļdiskusija ar Eiropas Informācijas centra tīkla palīdzību bija daļa no Apvienoto Nāciju Universitātes veiktā izpētes pētījuma.

Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus

AEA Technology , Bio Intelligence Service , Apvienoto Nāciju Universitāte un apakšuzņēmēji, Ökopol un apakšuzņēmēji, Ecolas un apakšuzņēmēji.

Saņemto un izmantoto atzinumu kopsavilkums

Netika minēti iespējami nopietni riski ar neatgriezeniskām sekām.

Atzinumus no minētajiem pētījumiem apkopoja pētījumu izpildes kopsavilkumos un izmantoja vairākās politikas risinājumu ietekmes novērtējuma vietās; tāpēc ietekmes novērtējuma teksts ir saistīts ar minēto pētījumu.

Ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie līdzekļi

Viedokļu publikācija brīvas pieejas tīmekļa vietnē http://circa.europa.eu/Public/irc/env/weee_2008_review/library.

230

Ietekmes novērtējums

Direktīvas pārskatīšanas vajadzībām novērtēja vairākas politikas iespējas, tostarp iespēju neveikt pasākumus. Šīs iespējas novērtēja, balstoties uz to ekonomisko, sociālo un ar vidi saistīto ietekmi un to, kādā mērā tās veicina regulatīvās vides vienkāršošanu. Izskatītās iespējas attiecas uz divām jomām: iespējas uzlabot EEIA direktīvas lietderīgumu un iespējas uzlabot direktīvas efektivitāti.

- Uzskatīja, ka direktīvas lietderīgumu var uzlabot šādas iespējas: minimālas pārbaudes un īstenošanas prasības attiecībā uz apstrādi un atkritumu pārvadāšanu, savākšanas mērķi ražotājiem 85 % apmērā no EEIA (kas atbilst 65 % EEI, kas laistas tirgū, un pašreiz tiek atsevišķi savāktas), iekļaujot plānā uzņēmumu radītos EEIA, vidi visvairāk piesārņojošo visu atkritumu plūsmu savākšana, savākšanas rādītājs, kas izteikts atkarībā no tirgū izlaistajām EEI. Par dzīvotspējīgām atzina iespējas par minimālajām pārbaudes prasībām, nosakot savākšanas mērķus ražotājiem 65 % apmērā no tirgū laistajām EEI iepriekšējā gadā. Tās atzina par rezultatīvām, šajā jomā piedāvājot optimālu risinājumu vides, ekonomiskajā un sociālajā ziņā. Ietekmes novērtējumā parādīts, ka 65 % atbilst realitātei, jo šādu daudzumu jau vidēji savāc visās ES dalībvalstīs. Šajā rādītājā iekļauti gandrīz visi lielie un vidēja apjoma EEIA, ko savākt ir ekonomiski izdevīgi. Iegūtie dati liecina, ka vienas vienības savākšanas izmaksas nepalielinās un ieguvumi vides ziņā palielinās, jo aizvien vairāk atsevišķi savāktu EEIA tiek pareizi apstrādāti.

- Uzskatīja, ka šādas iespējas uzlabo direktīvas efektivitāti: direktīvas darbības jomas precizēšana, par darbības jomu izmantojot konkrētu ražojumu sarakstu, direktīvas par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās ( RoHS direktīva) darbības jomas noteikšana, kamēr uz to saskaņā ar EK līguma 175. pantu attiektos EEIA direktīva, gan privāto mājsaimniecību iekārtu (B2C), gan citu iekārtu (B2B) kategoriju definēšana. Ietekmes novērtējumā secināja, ka neviens pasākums šajā jomā nav dzīvotspējīga politikas iespēja un ka EEIA direktīvas darbības jomas precizēšanu vislabāk var veikt, apvienojot pēdējās divas iespējas. Rezultātā rastos pozitīva ietekme gan uz vidi, gan ekonomiku, un tas radītu skaidrību ražotājiem, tādējādi samazinot pašdarbību tirgū.

- Saskaņot ražotāju reģistrāciju un samazināt nevajadzīgo administratīvo slogu, izveidojot savstarpēji izmantojamus reģistrus dalībvalstīs vai ES reģistru, un saskaņot reģistrācijas un atskaitīšanās prasības. Konstatēja, ka savstarpēji izmantojamu valsts reģistru izveidošana un reģistrācijas prasību saskaņošana ir visdzīvotspējīgākās iespējas, ņemot vērā izmaksas, kas rastos, un ievērojamo administratīvā sloga samazināšanos.

- Tika apsvērta arī iespēja otrreizējās pārstrādes plānā iekļaut visu iekārtu otrreizēju izmantošanu un noteikt jaunu mērķi attiecībā uz medicīnas iekārtām. Abas šīs iespējas ietekmes novērtējumā izrādījās dzīvotspējīgas.

Priekšlikums tika pakļauts ietekmes novērtējumam, kas minēts Komisijas likumdošanas un darba programmā; tas ir pieejams...

Priekšlikuma juridiskie aspekti

Ierosināto pasākumu kopsavilkums

EEIA direktīvas pārskatīšanai ierosināti šādi galvenie pasākumi.

EEIA direktīvas darbības joma. Ir ierosināts iekļaut Direktīvas 2002/96/EK IA un IB pielikumu, kuros aprakstīta gan EEIA direktīvas, gan RoHS direktīvas darbības joma, RoHS direktīvā, kas balstīta uz Līguma 95. pantu. EEIA direktīva, kura balstīta uz EK līguma 175. pantu, attieksies uz šīs direktīvas darbības jomu.

Definīciju precizēšana. Skaidrības labad ir ierosināts nošķirt EEIA, kas iegūti no privātām mājsaimniecībām, un EEIA, kas nav iegūti no mājsaimniecībām, klasificējot iekārtas vai nu kā B2C vai B2B iekārtas, izmantojot komitoloģijas procedūru. Šie pasākumi veicinās papildu precizēšanu par to, uz kādiem ražojumiem attiecas EEIA direktīva, un tie arī padarīs skaidrākas dažādu iekārtu ražotājiem piemērojamās saistības, kas veicinās vienlīdzīgu darbības nosacījumu radīšanu.

Savākšanas mērķi. Ierosinātais EEIA savākšanas rādītājs (tostarp attiecībā uz B2B iekārtām) ir 65 %, ko nosaka atbilstīgi iepriekšējos divos gados tirgū laisto EEI vidējam daudzumam. Šis mērķis atspoguļo EEIA daudzumus, ko pašlaik jau atsevišķi savāc dalībvalstīs, un ņem vērā EEI patēriņa atšķirības atsevišķās dalībvalstīs. Tāpēc tas aicina dalībvalstis tiekties pēc visoptimālākā varianta EEIA atsevišķā savākšanā. Ierosinātais atkritumu savākšanas rādītājs jāsasniedz katru gadu, sākot no 2016. gada. Ir ierosināti vairāki varianti: iespējamie pārejas posma pasākumi dalībvalstīm un noteiktā rādītāja pārskatīšana 2012. gadā, ko veic Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Komisijas iesniegto priekšlikumu.

Otrreizējas pārstrādes plāni. Lai veicinātu visu EEIA atkārtotu izmantošanu, ir ierosināts iekļaut visu iekārtu atkārtotu izmantošanu palielinātajā (par 5%) plānā attiecībā uz otrreizēju pārstrādi apvienojumā ar atkārtotu izmantošanu. Medicīnas ierīču (8. kategorijas iekārtas) otrreizējās pārstrādes mērķi ir ierosināts noteikt tādā līmenī, kāds ir monitoringa un kontroles iekārtām (9. kategorijas iekārtas).

Ražotāju reģistrācija. Lai samazinātu administratīvo slogu, kas saistīts ar EEIA direktīvas piemērošanu, ir ierosināts saskaņot ražotāju reģistrācijas un ziņošanas noteikumus valsts ražotāju reģistros, tostarp veidot savstarpēji izmantojamus reģistrus.

Ieviešana. Lai pārvarētu īstenošanas grūtības, ir ierosināts dalībvalstīm noteikt minimālās prasības attiecībā uz pārbaudi, lai veicinātu EEIA direktīvas izpildi. EEIA pārvadājumiem ir ierosināts noteikt minimālās uzraudzības prasības

Juridiskais pamats

Līguma 175. pants.

Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes principu piemēro tiktāl, cik priekšlikums nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē.

Dalībvalstis nevar pietiekamā mērā sasniegt priekšlikuma mērķus šādu iemeslu dēļ.

Vides aizsardzības pasākumi ir gan Kopienas, gan dalībvalstu kompetencē. Piesārņojumam, ko radījusi EEIA apsaimniekošana, ir pārrobežu raksturs. Tas jo īpaši attiecas uz gaisa vai ūdens un augsnes piesārņojumu, kas rodas no EEIA sadedzināšanas, pildizgāztuvēm vai nepiemērotas pārstrādes. Tāpēc EEIA apsaimniekošanas uzlabošanas mērķi dalībvalstis nevar sasniegt atsevišķi, tam ir vajadzīga Kopienas rīcība. Turklāt tas, ka pastāv dažādas valstu politikas attiecībā uz EEIA apsaimniekošanu, nevar efektīvi realizēt pārstrādes politiku. Arī atšķirīgas valstu prasības ražotājiem attiecībā uz reģistrāciju un ziņošanu rada nevajadzīgu administratīvu slogu. Šī iemesla dēļ rīcībai ir jābūt Kopienas līmenī.

Dalībvalstu nesaskaņotas rīcības rezultātā samazinātos vides aizsardzības līmenis un palielinātos finansiālais un administratīvais slogs uzņēmumiem.

Kopienas rīcība labāk sasniegs priekšlikuma mērķus šādu iemeslu dēļ.

Problēmu, kas saistītas ar EEIA direktīvas pārskatīšanu, pārrobežu raksturs norāda, ka būtu lietderīgi tās risināt ES līmenī; prasību saskaņošana ražotājiem un iestādēm visā ES palielinās rentabilitāti, veicinās vienkāršošanu un augstāka vides aizsardzības līmeņa sasniegšanu visā ES.

Rādītāji:

4. izvairīšanās no iekšējā tirgus problēmām, radot pārliecību uzņēmumiem, uz kuriem attiecas direktīvas noteikumi par definīciju nozīmi un EEIA direktīvas darbības jomu;

5. optimālu rezultātu attiecībā uz vidi sasniegšana, nosakot minimālos savākšanas un pārstrādes mērķus atbilstīgā līmenī visā ES;

6. administratīvā sloga samazināšana, vienkāršojot reģistrācijas un ziņošanas procedūras uzņēmumiem, kas nodarbojas ar tirdzniecību vairāk nekā vienā dalībvalstī;

7. efektīvāka EEIA direktīvas piemērošana, veicot pastiprinātu izpildi un ražotāju uzraudzību un nodrošinot atkritumu apsaimniekošanas atbilstību ES līmenī.

Padome un Eiropas Parlaments Direktīvā 2002/96/EK aicināja pārskatīt EEIA savākšanas mērķi, un EEIA otrreizējās pārstrādes un reģenerācijas mērķi, tostarp visu iekārtu atbilstīgas atkārtotas izmantošanas un ražojumu, kas ietverti 8. kategorijā (medicīnas ierīces). Šī pārskatīšana ir neatņemama daļa, izstrādājot labāku regulatīvo vidi ES. Paredzams, ka direktīvas darbības jomas un dažu definīciju precizēšana, mērķu noteikšana un savstarpēji izmantojamu ražotāju reģistrācijas sistēmu izstrāde nav efektīvi paveicama, dalībvalstīm darbojoties atsevišķi.

Tādējādi priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes principu.

Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

Priekšlikumā noteiktas juridiskas prasības attiecībā uz saskaņotu Kopienas stratēģiju par EEIA savākšanu un otrreizēju pārstrādāšanu, bet tajā pašā laikā tas dod dalībvalstīm brīvu iespēju izvēlēties piemērotākos valsts pasākumus priekšlikuma mērķa sasniegšanai. Tā kā direktīva ir balstīta uz Līguma 175. pantu, tā ļauj veikt papildu valsts pasākumus. Pasākumi piedāvātajā EEIA direktīvas pārskatīšanā risina tās problēmas, kas konstatētas Direktīvas 2002/96/EK īstenošanas laikā, un attiecas uz tiem punktiem, kurus pārskatīšanai norādījusi Padome un EP.

Administratīvā sloga samazinājumi:

- samazināts administratīvais slogs saistībā ar reģistrāciju un ziņošanu tiem ražotājiem, kas nodarbojas ar ražojumu tirdzniecību vairāk nekā vienā dalībvalstī;

- kopējais izmaksu ietaupījums no saskaņotas reģistrācijas un ziņošanas ir 66,3 miljoni euro.

Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: direktīva.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda(u) iemesla(u) dēļ.

Tā kā nesenie izpētes pētījumi ir apstiprinājuši, ka nedz apstākļi, nedz pamatojums saistībā ar EEIA savākšanu un pārstrādi nav mainījušies, ierosinātais pasākums ir spēkā esošās direktīvas pārskatīšana.

Ietekme uz budžetu

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu.

Papildu informācija

Vienkāršošana

Priekšlikums paredz tiesību aktu vienkāršošanu, administratīvo procedūru vienkāršošanu privātpersonām:

- precizējot gan EEIA direktīvas un RoHS direktīvas darbības jomu, kuras attiecas uz viena veida iekārtām,

- saskaņojot ražotāju reģistrācijas un ziņošanas formātu un biežumu.

Priekšlikums ir iekļauts Komisijas mainīgajā programmā par Kopienas acquis atjaunināšanu un vienkāršošanu un tās darba un likumdošanas programmā ar atsauci 2008/ENV/002.

Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība

Priekšlikumā ir ietverts punkts par pārbaudi.

Teksta pārstrādāšana

Priekšlikums ir saistīts ar teksta pārstrādāšanu.

Atbilstības tabula

Dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai to valstu noteikumu teksts, ar kuriem transponē direktīvu, kā arī atbilstības tabula starp minētajiem noteikumiem un šo direktīvu.

Sīkāks priekšlikuma skaidrojums

Galvenie priekšlikumi par Direktīvas 2002/96/EK pārstrādāšanu attiecas uz:

2. pantu. Direktīvas darbības joma ir saistīta ar RoHS direktīvas darbības jomu. Ir izskaidrots, uz kādām iekārtām direktīva neattiecas.

3. pantu. Ir pielāgotas definīcijas un ir pievienotas jaunas definīcijas, lai palielinātu juridisko noteiktību un saskaņotību ar citiem Kopienas tiesību aktiem.

7. pantu. EEIA savākšanas rādītājs (65 %) noteikts, ņemot vērā iepriekšējos divos gados tirgū laisto EEI daudzumu. Minētais savākšanas rādītājs ražotājiem ir jāizpilda katru gadu, sākot no 2016. gada. Dalībvalstis var noteikt pagaidu pasākumus, izmantojot komitoloģijas procedūru, ja tām ir grūtības izpildīt rādītāju noteiktu valstisku apstākļu dēļ. Ierosināts Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatīt savākšanas rādītāju 2012. gadā un iespējams noteikt atsevišķus rādītājus dzesēšanas un saldēšanas iekārtām, ņemot vērā Komisijas ziņojumu.

11. pantu. Ir grozīti reģenerācijas un otrreizējās pārstrādes mērķi, iekļaujot visu ierīču un medicīnisko iekārtu otrreizēju izmantošanu.

12. pantu. Vajadzības gadījumā dalībvalstis aicina ražotājus segt visas izmaksas, kas rodas savācot EEIA no privātajām mājsaimniecībām.

14. pantu. Bez laika ierobežojuma ir atļauts iekasēt atbilstīgu samaksu saskaņā ar visu ražojumu ilgtspējīga patēriņa un ražošanas principiem.

16. pantu. Lai samazinātu administratīvo slogu, ir pievienots jauns noteikums, lai saskaņotu ražotāju reģistrāciju un ziņošanu ES, tostarp padarot valstu reģistrus savstarpēji izmantojamus.

20. pantu. Ir pievienotas minimālās prasības par pārbaudi, lai uzlabotu EEIA direktīvas piemērošanu ES līmenī.

Direktīvas 2002/96/EK I pielikums ir svītrots un ir pievienots jauns pielikums, kurā noteiktas minimālās uzraudzības prasības attiecībā uz EEIA pārvadājumiem.

Direktīvas 2002/96/EK II, III un IV pielikums netiek grozīts, jo tie regulāri jāatjaunina atbilstīgi tehnikas un zinātnes attīstībai, izmantojot komitoloģijas procedūru.

2008/0241 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA)

(Pārstrādāta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

ê 2002/96/EK (pielāgots)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[2],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[3],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[4],

saskaņā ar Līguma 251. pantā izklāstīto procedūru, ņemot vērā Samierināšanas komitejas 2002. gada 8. novembrī apstiprināto kopīgo dokumentu,

tā kā:

ò jauns

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvā 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA)[5] jāizdara vairāki būtiski grozījumi. Skaidrības labad minētā direktīva ir jāpārstrādā.

ê 2002/96/EK

(2)(1) Kopienas vides politikas mērķi jo īpaši ir saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēku veselību un izmantot dabas resursus apdomīgi un racionāli. Šīs politikas pamatā ir piesardzības princips un principi, kuri paredz profilakses pasākumus attiecībā uz vides postījumiem atbilstīgi prioritātei, kas novērš cēloņus, un ka maksā piesārņotājs.

(3)(2) Kopienas stratēģijas un rīcības programma attiecībā uz vidi un ilgtspējīgunoturīgu attīstību (Piektā rīcības programma vides jomā)[6] nosaka, ka ilgtspējīgainoturīgai attīstībai ir vajadzīgas būtiskas izmaiņas pašreizējos attīstības, ražošanas, patēriņa un attieksmes modeļos un, inter alia, atzīst, ka jāsamazina izšķērdīgs dabas resursu patēriņš un jāveic piesārņojuma profilakse. Tajā minēts, ka elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi (EEIA) ir viena no mērķa jomām, kas jāregulē attiecībā uz profilakses, reģenerācijas un drošas atkritumu likvidēšanasglabāšanas principa piemērošanu.

ê 2002/96/EK (pielāgots)

ð jauns

(3) Komisijas 1996. gada 30. jūlija paziņojums par Kopienas atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas pārskatīšanu nosaka, ka gadījumā, ja atkritumu ražošana ir neizbēgama, to vielas vai enerģiju izmanto vai reģenerē atkārtoti.

(4) Padome savā 1997. gada 24. februāra rezolūcijā par atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju[7] uzsvēra atkritumu reģenerācijas attīstību, lai samazinātu glabājamo atkritumu daudzumu un taupītu dabas resursus, jo īpaši, ieviešot atkārtotu izmantošanu, apstrādi, kompostēšanu un reģenerējot atkritumus enerģijā, un atzina, ka katrā atsevišķā gadījumā risinājuma izvēle veicama, ņemot vērā ietekmi uz vidi un ekonomisko ieguvumu, bet tā kā attīstās zinātne un tehnika un notiek tālāki aprites cikla pētījumi, materiālu atkārtota izmantošana un reģenerācija uzskatāma par vēlamu tiktāl, cik tie ir vislabākie vides aizsardzības risinājumi. Padome arī aicina Komisiju pēc iespējas ātri izstrādāt atbilstīgus paveiktā darba kontroles pasākumus prioritāro atkritumu plūsmu programmas projektiem, to skaitā EEIA.

(5) Eiropas Parlaments savā 1996. gada 14. novembra rezolūcijā[8] aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus direktīvām par vairākām prioritāro atkritumu plūsmām, ietverot elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus, priekšlikumos ievērojot ražotāja atbildības principu. Šajā rezolūcijā Eiropas Parlaments aicina Padomi un Komisiju iesniegt priekšlikumus par atkritumu apjoma samazināšanu.

ò jauns

(4) Šī direktīva papildina vispārīgos ES tiesību aktus par atkritumu apsaimniekošanu, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/xx/EK par atkritumiem[9]. Tajā ir atsauces uz definīcijām minētajā direktīvā, tostarp uz atkritumu definīciju un atkritumu vispārīgas apsaimniekošanas darbību definīciju. Saskaņā ar Direktīvu 2008/xx/EK par atkritumiem jēdzienā „savākšana” ietilpst atkritumu iepriekšēja šķirošana un glabāšana, pirms tos nogādā uz atkritumu apstrādes iekārtu. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 6. jūlija Direktīvu 2005/32/EK ir izveidota sistēma ekodizaina prasību noteikšanai attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem, kas ļauj pieņemt īpašas ekodizaina prasības enerģiju patērējošiem ražojumiem, uz kuriem var attiekties arī šī direktīva. Direktīva 2005/32/EK[10] un saskaņā ar to pieņemtie īstenošanas pasākumi neskar Kopienas tiesību aktus par atkritumu apsaimniekošanu. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/95/EK par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās[11] noteikts, ka aizliegtās vielas jāaizstāj visās elektriskajās un elektroniskajās iekārtās, uz kurām tā attiecas.

ê 2002/96/EK (pielāgots)

ð jauns

(56) Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīva 75/442/EEK par atkritumiem[12] √ Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīva 2006/12/EK par atkritumiem[13] ∏ paredz ar konkrētām direktīvām vai, papildinot Direktīvu √ 2006/12/EK ∏ 75/442/EEK par īpašu kategoriju atkritumu apsaimniekošanu, pieņemt īpašus noteikumus par dažiem gadījumiem.

(67) Kopienā radītais EEIA daudzums strauji pieaug. ðTā kā tirgus turpina paplašināties un inovāciju cikli aizvien vairāk saīsinās, palielinās iekārtu nomaiņas temps, padarot elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus (EEIA) par strauji augošu atkritumu veidu. Lai gan Direktīva 2002/95/EK par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās efektīvi palīdz samazināt bīstamas vielas jaunās elektriskajās un elektroniskajās iekārtās, EEIA sastāvā vēl daudzus turpmākos gadus ietilps tādas bīstamas vielas kā dzīvsudrabs, kadmijs, svins, sešvērtīgais hroms, polihlorbifenili (PBC) un ozonu noārdošas vielas[14]. ï Bīstamu sastāvdaļu saturs elektriskajās un elektroniskajās iekārtās (EEI) ir nopietna problēma atkritumu apsaimniekošanas posmāElektrisko un elektronisko iekārtu (EEI) bīstamās sastāvdaļas ir nozīmīgākā atkritumu apsaimniekošanas posma daļa, un EEIA otrreizēja pārstrāde nav pietiekama. ðNeveicot otrreizējo pārstrādi, tiek zaudēti vērtīgi resursi ï .

(8) Ja dalībvalstis darbojas individuāli, mērķis par EEIA apsaimniekošanas uzlabošanu nav sasniedzams. Jo īpaši, atšķirīgs ražotāja atbildības principa īstenošana dažādās valstīs rada būtiskas atšķirības ekonomikā strādājošo uzņēmēju finansiālajos apgrūtinājumos. Atšķirības valstu politikā attiecībā uz EEIA apsaimniekošanu kaitē otrreizējas pārstrādes politikas efektivitāti. Šā iemesla dēļ svarīgākos kritērijus definē Kopienas līmenī.

ò jauns

(7) Šīs direktīvas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu, galvenokārt novēršot elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) rašanos, kā arī veicinot to atkārtotu izmantošanu, otrreizēju pārstrādi un citus šo atkritumu reģenerācijas veidus, lai samazinātu atkritumu apglabāšanu un uzlabotu resursu efektīvu izmantošanu. Tās mērķis ir arī panākt, lai uzlabotos vides aizsardzības prasību izpilde visiem uzņēmējiem, kuri iesaistīti elektrisko un elektronisko iekārtu aprites ciklā, t.i., ražotājiem, izplatītājiem un patērētājiem, un jo īpaši tiem uzņēmējiem, kas tieši iesaistīti elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšanā un apstrādē. Jo īpaši, ražotāja atbildības principa atšķirīga piemērošana dažādās valstīs var radīt būtiski atšķirīgu finansiālo slogu uzņēmējiem. Atšķirības valstu politikā attiecībā uz EEIA apsaimniekošanu neļauj otrreizējas pārstrādes politikai būt pietiekami efektīvai. Šā iemesla dēļ svarīgākos kritērijus vajadzētu noteikt Kopienas līmenī.

(8) Tā kā dalībvalstis nespēj pilnībā sasniegt paredzētās darbības mērķus un paredzētās darbības apjoma vai rezultātu dēļ tos var vieglāk sasniegt Kopienas mērogā, tad Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā izklāstīts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

ê 2002/96/EK (pielāgots)

ð jauns

(9) Šīs direktīvas noteikumi attiecināmi uz izstrādājumiem un ražotājiem neatkarīgi no pārdošanas metodes, ietverot tālpārdošanu un elektronisko pārdošanu. Šajā sakarā to ražotāju un izplatītāju pienākums, kuri izmanto tālpārdošanas vai elektroniskās pārdošanas kanālus tiktāl, cik realizējams, ir ieviest un lietot vienādu shēmu, lai novērstu citu izplatīšanas kanālu, kam iekārtas pārdotas, izmantojot tālpārdošanu un elektronisko pārdošanu, šajā direktīvā paredzēto izmaksu attiecībā uz EEIA uzņemšanos.

(10) Šī direktīva aptver visas elektriskās un elektroniskās iekārtas, ko izmanto patērētāji, un elektriskās un elektroniskās iekārtas, kas paredzētas profesionālajai lietošanai. Šī direktīva jāpiemēro, neskarot Kopienas tiesību aktus par drošības un veselības aizsardzības prasībām, ar kuriemkas aizsargā visas personas, kuras nonāk saskarē ar EEIA, kā arī īpašos Kopienas tiesību aktus par atkritumu apsaimniekošanu, jo īpaši √ Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīvu 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem[15] ∏ Padomes 1991. gada 18. marta Direktīvu 91/157/EEK par baterijām un akumulatoriem, kuros ir dažas bīstamas vielas[16] ð , un Kopienas tiesību aktus par izstrādājumu konstrukciju, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/32/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem, un ar ko groza Padomes Direktīvu 92/42/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/57/EK un 2000/55/EK. ï

(11) Direktīva 91/157/EEK jāpārskata pēc iespējas ātri, jo īpaši ņemot vērā šo direktīvu.

(11)(12) Šajā direktīvā noteiktā ražotāja atbildība ir viens no līdzekļiem, lai nodrošinātu tādu elektrisko un elektronisko iekārtu konstruēšanu un ražošanu, kurās pilnā mērā ņem vērā un veicina remontu, iespējamo modernizēšanu, atkārtotu izmantošanu, demontāžu un otrreizējo pārstrādi.

(12)(13) Lai attiecīgajam izplatītājpersonālam, kas pieņem atpakaļ un veic darbības ar EEIA, garantētu drošību un veselības aizsardzību, dalībvalstis saskaņā ar valsts un Kopienas tiesību aktiem par drošības un veselības aizsardzības prasībām paredz nosacījumus, ievērojot kurus izplatītāji atsaka atpakaļpieņemšanu.

( 14 ) Dalībvalstis sekmē tādu elektrisko un elektronisko iekārtu konstruēšanu un ražošanu, kurā ņem vērā to demontāžu un reģenerāciju, jo īpaši EEIA, to sastāvdaļu un materiālu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi. Ražotājiem nav jāaizliedz EEIA atkārtota izmantošana dažu konstrukcijas īpatnību vai ražošanas procesa dēļ, ja vien šādas konstrukcijas īpatnības vai ražošanas procesi neuzrāda būtiskas priekšrocības, piemēram, attiecībā uz vides aizsardzību un/vai drošības prasībām.

(1315) Dalīta vākšana ir EEIA īpašas apstrādes un otrreizējas pārstrādes priekšnosacījums, un tā ir vajadzīga, lai sasniegtu cilvēku veselības un vides aizsardzības noteikto līmeni Kopienā. Patērētājiem aktīvi jāiesaistās savākšanāas veicināšanā, un viņi ir jāmudinapārliecina nodot atpakaļ EEIA. Tādēļ izveidoparedz viegli pieejamasērtas vietasiekārtas EEIA atpakaļnodošanai, izveidojot sabiedriskos savākšanas punktus, kur privātām mājsaimniecībām ir iespēja nodot atpakaļ savus atkritumus vismaz bez maksas. ð Izplatītājiem ir svarīga loma, lai sekmētu EEIA savākšanu. ï

(1416) Lai sasniegtu noteikto aizsardzības līmeni un saskaņotos Kopienas vides mērķus, dalībvalstis ievieš attiecīgus pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu EEIA kā nešķirotu sadzīves atkritumu likvidēšanuglabāšanu un sasniegtu augstu EEIA dalītas vākšanas līmeni. Lai dalībvalstīs nodrošinātu efektīvas savākšanas programmas ieviešanu, tām jāpieprasa augsts no privātām mājsaimniecībām savākto EEIA līmenis ð , jo īpaši tādu dzesēšanas un saldēšanas iekārtu savākšana, kurās izmantotas ozonu noārdošas vielas un fluorētas siltumnīcefektu izraisošas gāzes, ņemot vērā to lielo ietekmi uz vidi un nepieciešamību ievērot Regulā (EK) Nr. 2037/2000 un Regulā (EK) Nr. 842/2006[17] noteiktās prasības. ï ð Ietekmes novērtējumā iekļautie dati liecina, ka jau pašlaik atsevišķi tiek savākti 65 % no tirgū laistajām elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, tomēr vairāk nekā puse no tām, iespējams, tiek nepareizi apstrādātas vai nelikumīgi izvestas. Tādējādi tiek zaudēti vērtīgas otrreizējās izejvielas un veicināta vides degradēšanās. Lai to novērstu, jānosaka vērienīgi savākšanas mērķi. ï

(1517) Nepieciešama īpaša EEIA apstrāde, lai izvairītos no piesārņojošo vielu dispersijas otrreizējās pārstrādes materiālos vai atkritumu plūsmā. Šāda apstrāde ir visefektīvākais līdzeklis, lai nodrošinātu atbilstību noteiktajam vides aizsardzības līmenim Kopienā. Iestādes un uzņēmumi, kas veic ð savākšanu ï, otrreizējo pārstrādi un apstrādi, ievēro minimālos standartus, lai novērstu ar EEIA apstrādi saistīto negatīvo ietekmi uz vidi. Izmanto vislabākās pieejamās atkritumu apstrādes, reģenerācijas un otrreizējas pārstrādes metodes, kas nodrošina cilvēku veselības aizsardzību un augstu vides aizsardzību. Atkritumu apstrādes, reģenerācijas un otrreizējas pārstrādes metodes var precizēt saskaņā ar Direktīvas √ 2008/1/EK ∏ 96/61/EK[18] procedūrām.

(1618) Vajadzības gadījumā prioritāti piešķir EEIA un to sastāvdaļu, detaļu bloku un patērējamu materiālu atkārtotai izmantošanai. Gadījumā, ja atkārtota izmantošana nav vēlama, visus dalīti vāktos EEIA nosūta reģenerācijai, kurā sasniedz augstu otrreizējās pārstrādes un reģenerācijas līmeni. Turklāt ražotāji jāmudina izmantotjāpārliecina iebūvēt otrreizējās pārstrādes materiālus jaunās iekārtās.

ò jauns

(17) Iekārtu reģenerāciju, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un otrreizēju pārstrādi var pieskaitīt mērķiem, kas noteikti šīs direktīvas 7. pantā, tikai tad, ja reģenerācija vai sagatavošana atkārtotai izmantošanai, vai otrreizējā pārstrāde nav pretrunā ar citiem Eiropas un dalībvalstu tiesību aktiem, kas piemērojami šīm iekārtām.

ê 2002/96/EK

ð jauns

(1819) Pamatprincipus attiecībā uz EEIA apsaimniekošanas finansēšanu nosaka Kopienas līmenī, un finansēšanas shēmām jāsekmē augsti savākšanas rādītāji, kā arī ražotāja atbildības principa īstenošana.

(1920) Elektrisko un elektronisko iekārtu lietotājiem privātās mājsaimniecībās jānodrošina iespēja vismaz bez maksas nodod atpakaļ EEIA. Tāpēc Rražotājiem būtu jāfinansē ð vismaz ïsavākšanau no vākšanas iekārtām un apstrādei, reģenerācijau un EEIA likvidēšanaglabāšanu. ð Dalībvalstīm vajadzētu mudināt ražotājus pilnībā pārņemt EEIA savākšanu, jo īpaši finansējot EEIA savākšanu visā atkritumu ķēdē, tostarp no privātajām mājsaimniecībām, lai novērstu atsevišķi savāktu EEIA aizplūšanu uz neoptimālu apstrādi un to nelikumīgu eksportēšanu, izveidotu vienlīdzīgus nosacījumus, harmonizējot ražotāju finansējumu visā ES, novirzītu maksājumus par šo atkritumu savākšanu no nodokļu maksātājiem kopumā uz EEI izmantotājiem un pieskaņotu finansējumu principam „maksā piesārņotājs”. ï Lai gūtu ražotāja atbildības principa maksimālu efektivitāti ražotāja atbildības princips darbotos maksimāli efektīvi, katrs ražotājs atbild par ražotās produkcijas atkritumu apsaimniekošanas finansējumu. Ražotājam ir izvēles iespēja, lai, individuāli vai pievienojoties kādai kopsistēmai, pildītu šīs saistības. Katrs ražotājs, laižot tirgū kādu produktu, sniedz finanšu galvojumu, lai novērstu sabiedrības vai pārējo ražotāju izmaksas sakarā ar EEIA apsaimniekošanu attiecībā uz „pamestajiem izstrādājumiemproduktiem”. Atbildību par iepriekš radušos atkritumu apsaimniekošanas finansēšanu dala esošie ražotāji atbilstīgi kolektīvām finansējuma sistēmām, kuras darbojas rodoties izdevumiem un kurās visi tirgū esošie ražotāji veic proporcionālas iemaksas. No kolektīvajām finansējuma sistēmām nav jāizslēdz “nišas produktu” un mazu apjomu ražotāji, importētāji, un jaunpienācēji tirgū. Pārejas perioda laikā ražotājiem dod brīvprātīgu iespēju, piedāvājot jaunus izstrādājumus, informēt pircējus par iepriekš radušos atkritumu savākšanas, apstrādes un glabāšanas izdevumiem, nepiesārņojot vidi. Ražotāji, izmantojot šo noteikumu, nodrošina minēto izdevumu nepārsniegšanu pār faktiskajiem.

(20) ðRažotājiem vajadzētu dod brīvprātīgu iespēju jaunu izstrādājumu pārdošanas laikā informēt pircējus par izdevumiem, kas rodas, savācot, apstrādājot un likvidējot EEIA vidi nepiesārņojošā veidā. Tas atbilst Komisijas paziņojumam par ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu un ilgtspējīgas rūpniecības politikas rīcības plānu, jo īpaši attiecībā uz gudrāku patēriņu un videi nekaitīgu publisko iepirkumu. ï

(21) Lai EEIA savākšana būtu sekmīga, obligāti jāinformē lietotāji par prasību likvidētglabāt EEIA kā šķirotus sadzīves atkritumus un vākt EEIA dalīti, kā arī par vākšanas sistēmām un to nozīmi EEIA apsaimniekošanā. Šāda informācija nozīmē, ka elektriskās un elektroniskās iekārtas, netieši norāda uz attiecīgo marķēšanu elektriskajās un elektroniskajās iekārtās, kas var nokļūt atkritumu tvertnēs vai līdzīgos sadzīves atkritumu vākšanas līdzekļos, ir attiecīgi jāmarķē.

(22) Apsaimniekošanas un jo īpaši EEIA apstrādes un reģenerācijas vai/otrreizējas pārstrādes veicināšanā ir svarīga ražotāju sniegtā informācija par sastāvdaļu un materiālu identifikāciju.

(23) Dalībvalstis nodrošina, ka pārbaužu un uzraudzības infrastruktūra ļauj pārbaudīt šīs direktīvas pienācīguas īstenošanuas pārbaudi, inter alia , ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. aprīļa Ieteikumu 2001/331/EK, kurā paredz vides pārbaužu minimālos kritērijus dalībvalstīs[19].

(24) Lai pārraudzītu šajā direktīvā noteikto mērķu īstenošanu, ir vajadzīga informācija par svaru vai, ja tā nav pieejama, par Kopienas tirgū laisto elektrisko un elektronisko iekārtu vienību skaitu svaru un saskaņā ar šo direktīvu savākto, atkārtoti izmantoto (tostarp to skaitā, ciktāl iespējams, nedalāmu ierīču atkārtotu izmantošanu), reģenerēto vai otrreiz pārstrādāto un eksportēto EEIA daudzumu.

(25) Dalībvalstis var piemērot dažus šīs direktīvas noteikumus, izmantojot kompetento iestāžu un attiecīgo saimniecības nozaru līgumus ar noteikumu, ka ievērotas īpašās prasības.

(26) Komisija, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību un saskaņā ar komitejas procedūru, pielāgo dažus šīs direktīvas noteikumus produktu sarakstu, kas atbilst I A pielikumā norādītajām kategorijām, EEIA esošo materiālu un sastāvdaļu dalītu apstrādi, EEIA ð savākšanas, ï glabāšanas un apstrādes tehniskās prasības un EEI marķēšanas simbolu.

(27) Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka procedūras Komisijas izpildes pilnvaras īstenošanai Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [20] . ðKomisija būtu jāpilnvaro pielāgot pielikumus un uzraudzības noteikumus. Tā kā šie pasākumi ir vispārīgi un to mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2002/96/EK elementus, inter alia , papildinot minēto direktīvu ar jauniem nebūtiskiem elementiem, tie jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. ï

ò jauns

(28) Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos jāattiecina uz tiem noteikumiem, kuri būtiski mainīti salīdzinājumā ar iepriekšējām direktīvām. Pienākums transponēt nemainītos noteikumus izriet no iepriekšējām direktīvām.

(29) Šī direktīva nedrīkst skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem Direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai, kā izklāstīts V pielikuma B daļā,

ê 2002/96/EK

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

ê 2002/96/EK

1. pants

ò jauns

Priekšmets

Šajā direktīvā ir paredzēti pasākumi, lai aizsargātu vidi un cilvēku veselību, novēršot vai samazinot elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu rašanās un apsaimniekošanas negatīvo ietekmi, palīdzot mazināt resursu izmantošanas vispārējo ietekmi un veicinot resursu izmantošanas efektivitāti.

ê 2002/96/EK

ð jauns

Mērķi

Šīs direktīvas pirmā prioritāte ir novērst elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus (EEIA), papildus arī to atkārtotu izmantošanu, otrreizēju pārstrādi un citus šo atkritumu reģenerācijas veidus, lai samazinātu atkritumu glabāšanu. Tā arī paredz uzlabot vides aizsardzības prasību izpildi visiem uzņēmējiem, kuri iesaistīti elektrisko un elektronisko iekārtu aprites ciklā, t.i., ražotāji, izplatītāji un patērētāji un jo īpaši tie uzņēmēji, kas tieši iesaistīti elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apstrādē.

2. pants

Darbības joma

1. Šo direktīvu piemēro elektriskām un elektroniskām iekārtām, kas atbilst ð Direktīvas 20xx/xx/EK (RoHS)ï I A pielikumā ð I pielikumā ï norādītajām kategorijām. ja vien attiecīgā iekārta nav daļa no kādas cita tipa iekārtas, uz ko neattiecas šī direktīva. I B pielikumā uzskaitīto produktu saraksts atbilst I A pielikumā norādītajām kategorijām.

2. Šo direktīvu piemēro, neskarot Kopienas tiesību aktosus par drošību un veselības aizsardzībuas ðun par ķīmiskām vielām, jo īpaši Regulā (EK) Nr. 1907/2006, noteiktās prasības, kā arī ï prasībām un neskarot īpašus Kopienas tiesību aktus par atkritumu apsaimniekošanu ð vai izstrādājumu konstrukciju ï.

ê 2002/96/EK (pielāgots)

ð jauns

3. √Šī direktīva neattiecas uz šādām iekārtām: ∏

(a) Šī direktīva neattiecas uz iekārtasām, ð kas nepieciešamas ï attiecībā uz dalībvalstu drošības pamatinterešu aizsardzībai, tostarp ieročiem, munīciju un militāru aprīkojumu, Tas tomēr neattiecas uz izstrādājumiem, kas nav īpaši paredzēts militāriem nolūkiem;

√ (b) iekārtasām, kas ir īpaši konstruētas kā daļa no kāda cita tipa iekārtas, uz ko neattiecas šī direktīva, ∏ ð un var funkcionēt tikai kā šādas citas iekārtas daļa; ï

ò jauns

ð (c) iekārtas, kuras nav paredzēts laist tirgū kā atsevišķu funkcionālu vai komerciālu vienību; ï

ê 2002/96/EK (pielāgots)

√ (d) kvēlspuldzes; ∏

√ (e) implantēti un inficēti izstrādājumi. ∏

ò jauns

4. EEIA klasificē kā privātu mājsaimniecību atkritumus un kā atkritumus no lietotājiem, kas nav privātas mājsaimniecības. Nosaka EEIA veidu iedalījumu šajās kategorijās. Šo pasākumu, kas paredzēts šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Šī klasifikācija cita starpā pamatojas arī uz novērtējumu par privātajām mājsaimniecībām vai uzņēmumiem pārdoto iekārtu daļu.

ê 2002/96/EK (pielāgots)

ð jauns

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

a) „elektriskās un elektroniskās iekārtas” jebvai „EEI” ir iekārtas, ko darbina ar elektrisko strāvu vai elektromagnētisko lauku, un iekārtas šādas strāvas un lauka ģenerēšanai, piegādei un mērīšanai, kas atbilst kategorijām, kuras norādītas ð Direktīvas 20xx/xx/EK (RoHS) I pielikumā ï I A pielikumā, un kas konstruētas izmantošanai ar spriegumu, kurš nepārsniedz 1000 voltus maiņstrāvai un 1500 voltus līdzstrāvai;

b) „elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi” jebvai „EEIA” ir elektriskas un elektroniskas iekārtas, kas ir atkritumi √ Direktīvas 2008/xx/EK par atkritumiem 3. panta 1. punkta ∏ Direktīvas 75/442/EEK 1. panta a) apakšpunktā nozīmē, ietverot visas sastāvdaļas, detaļu blokus un palīgmateriālus, kas ir izstrādājuma daļa brīdī, kad to atzīst par nolietojušos;

c) „profilakse” ir ð profilakse Direktīvas 2008/xx/EK par atkritumiem 3. panta 12. punkta nozīmē; ï ; pasākumi, lai samazinātu EEIA un tajos esošo materiālu un vielu daudzumus, un to kaitīgumu videi;

d) „atkārtota izmantošana” ir ð atkārtota izmantošana Direktīvas 2008/xx/EK par atkritumiem 3. panta 13. punkta nozīmē ï jebkurš process, ar kuru EEIA vai to sastāvdaļas vēlreiz izmanto tam pašam mērķim, kam izstrādājumu izgatavo, ietverot savākšanas punktos atpakaļ nodotu iekārtu vai to daļu turpmāku izmantošanu pie izplatītājiem, otrreizējās pārstrādes veicējiem vai ražotājiem;

ò jauns

e) „sagatavošana atkārtotai izmantošanai” ir sagatavošana atkārtotai izmantošanai Direktīvas 2008/xx/EK par atkritumiem 3. panta 16. punkta nozīmē;

ê 2002/96/EK (pielāgots)

ð jauns

fe) „otrreizēja pārstrāde” ir ð otrreizēja pārstrāde Direktīvas 2008/xx/EK par atkritumiem 3. panta 17. punkta nozīmē ï sākotnējā vai cita ražošanas procesa atkritumu materiālu atkārtota apstrāde, izņemot enerģijas reģenerāciju, kas nozīmē, ka sadedzināmos atkritumus izmanto enerģijas iegūšanai, tos tieši sadedzinot kopā ar vai bez citiem atkritumiem, bet reģenerējot siltumu;

gf) „reģenerācija” ir ð reģenerācija Direktīvas 2008/xx/EK par atkritumiem 3. panta 15. punkta nozīmē ï kāds no piemērotajiem procesiem, ko paredz Direktīvas 75/442/EEK II B pielikums;

hg) „likvidācija” ir ð likvidācija Direktīvas 2008/xx/EK par atkritumiem 3. panta 19. punkta nozīmē ï kāds no piemērotajiem procesiem, ko paredz Direktīvas 75/442/EEK II A pielikums;

ih) „apstrāde” ir ð apstrāde Direktīvas 2008/xx/EK par atkritumiem 3. panta 14. punkta nozīmē ï jebkurš process pēc EEIA nodošanas apstrādes punktā attiecībā uz sanāciju, demontāžu, cinkošanu, reģenerāciju vai glabāšanas sagatavošanu, vai citu procesu, ko veic EEIA reģenerācijai un/vai glabāšanai;

ji) „ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas neatkarīgi no pielietotās tirdzniecības metodes, ietverot tālsaziņas tirdzniecību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 20. maija Direktīvu 97/7/EK par patērētāju aizsardzību attiecībā uz tālpārdošanas līgumiemkontraktiem[21]:

i) izgatavo un pārdod elektriskas un elektroniskas iekārtas ar savu ð vārdu vai preču zīmi vai uzdod konstruēt vai izgatavot elektriskas un elektroniskas iekārtas un laiž tirgū šādas elektriskas un elektroniskas iekārtas ar savu vārdu vai preču zīmi ï firmas zīmi,

ii) atkārtoti tālākpārdod ar savu firmas zīmi √ vārdu vai preču zīmi ∏ iekārtas, ko ražojuši citi piegādātāji; tālākpārdevējupersonu, kas pārdod atkārtoti, neuzskata par „ražotāju”, ja uz iekārtas ir ražotāja firmas zīme, kā noteikts ko paredz i) apakšpunktās; vai

iii) ð veic uzņēmējdarbību Kopienā un ï profesionāli ð laiž Kopienas tirgū ï importē vai eksportē elektriskas un elektroniskas iekārtas ð no trešās valsts ï kādā dalībvalstī.

Personu, kas ekskluzīvi nodrošina finansējumu saskaņā vai atbilstīgi finansējuma nolīgumam, neuzskata par „ražotāju”, ja vien tā nedarbojas arī kā ražotājs i), ii) un iii) apakšpunkta nozīmē;

kj) „izplatītājs” ir jebkura ð fiziska vai juridiska ï persona ð piegādes ķēdē, kas tirgū dara pieejamas elektriskas un elektroniskas iekārtas; ï kas komerciāli piegādā elektriskas un elektroniskas iekārtas personai, kas plāno tās pielietot

lk) „EEIA no privātām mājsaimniecībām” ir EEIA no privātām mājsaimniecībām un komerciālām, rūpnieciskām, iestāžu struktūrām un citām vietām un kas veida vai daudzuma ziņā ir līdzīgi tiem, kuri ir no privātām mājsaimniecībām;

ò jauns

m) „bīstami atkritumi” ir bīstami atkritumi Direktīvas 2008/XX/EK par atkritumiem 3. panta 2. punkta nozīmē;

ê 2002/96/EK

ð jauns

l) l)“bīstama viela vai preparāts” ir jebkura viela vai preparāts, ko uzskata par bīstamu saskaņā ar Padomes Direktīvu 67/548/EEK[22] vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/45/EK[23];

nm) „finansējuma nolīgums” ir jebkurš aizdevuma, nomas, īres līgums vai vienošanās par pārdošanu uz nomaksu vai vienošanās attiecībā uz jebkādu iekārtu neatkarīgi no tā, vai minētā līguma vai vienošanās vai jebkura līguma vai papildu līguma noteikumos paredzēts vai nav paredzēts šo iekārtu īpašumtiesību nodošana;

ò jauns

o) „darīt pieejamu tirgū” ir par samaksu vai bez maksas piegādāt kādu ražojumu izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Kopienas tirgū, veicot komercdarbību;

p) „laist tirgū” ir pirmo reizi darīt ražojumu pieejamu Kopienas tirgū;

q) „atdalīšana” ir manuāla, mehāniska, ķīmiska vai metalurģiska apstrāde, kuras rezultātā bīstamas vielas, preparāti un komponenti apstrādes procesa beigās tiek uztverti kā identificējama plūsma vai identificējama plūsmas daļa. Viela, preparāts vai komponents ir identificējams, ja to var monitorēt, lai pierādītu, ka apstrāde notiek videi draudzīgā veidā;

r) „savākšana” ir savākšana Direktīvas 2008/xx/EK par atkritumiem 3. panta 10. punkta nozīmē;

s) „dalīta savākšana” ir dalīta savākšana Direktīvas 2008/xx/EK par atkritumiem 3. panta 11. punkta nozīmē.

ê 2002/96/EK (pielāgots)

ð jauns

4. pants

IzstrādājumuProduktu konstruēšana

Dalībvalstis ð atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, kas attiecas uz ražojumiem, tostarp atbilstīgi Direktīvai 2005/32/EK par ekodizainu ï veicina ð pasākumus ï tādu elektrisko un elektronisko iekārtu konstruēšanai un ražošanai ð , lai jo īpaši veicinātu ï kas ņem vērā un veicina EEIA, to komponentu un materiālu √ atkārtotu izmantošanu ∏, demontēšanu un reģenerāciju jo īpaši EEIA, to sastāvdaļu un materiālu atkārtotu izmantošanu un otrreizēju pārstrādi. ðŠiem pasākumiem jābūt tādiem, lai tiktu saglabāta iekšējā tirgus pareiza darbība. ï Šajā sakarā dalībvalstis paredz attiecīgus pasākumus, lai ražotāji, izmantojot īpašas konstrukcijas vai ražošanas procesus, nekavētu nenoraidītu EEIA atkārtotu izmantošanu dažu konstrukcijas īpatnību vai ražošanas procesu dēļ, ja vien šādas konstrukcijas īpatnības vai ražošanas process nesniedznav uzrādījis būtiskas priekšrocības, piemēram, attiecībā uz vides aizsardzības un/vai drošības prasībām.

5. pants

Dalīta savākšana

1. Dalībvalstis paredz attiecīgus pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu EEIA kā nešķirotu sadzīves atkritumu glabāšanu ð likvidēšanu ï un sasniegtu augstu EEIA dalītas savākšanas līmeni ð, jo īpaši attiecinot to uz un nosakot prioritāti tādām dzesēšanas un saldēšanas iekārtām, kurās izmantotas ozonu noārdošas vielas un fluorētas siltumnīcefekta gāzes. ï

2. Dalībvalstis nodrošina, ka privāto mājsaimniecību EEIAlīdz 2005. gada 13. augustam:

a) izveido sistēmas, kas ļauj tiešajiem īpašniekiem un izplatītājiem nodot atpakaļ šādus atkritumus vismaz bez maksas. Dalībvalstis nodrošina vajadzīgo vākšanas iekārtu resursus un pieejamību, jo īpaši ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu;

b) piegādājot jaunu izstrādājumu, izplatītāji ir atbildīgi par attiecīgo atkritumu vienību atpakaļnodošanas iespēju vismaz bez maksas, ja attiecīgā iekārta ir līdzīga tipa un veikusi tādas pašas funkcijas, kā piegādātā iekārta. Dalībvalstis drīkst atkāpties no šā noteikuma, ja tās nodrošina, ka galīgajam īpašniekam EEIA atpakaļnodošana nerada apgrūtinājumu, un ka galīgais īpašnieks šo sistēmu var izmantot bez maksas. Ja dalībvalstis izmanto šo noteikumu, tās attiecīgi informē Komisiju;

c) neskarot a) un b) apakšpunkta noteikumus, ražotāji izveido un vada individuālas un/vai kolektīvas privātu mājsaimniecību EEIA atpakaļnodošanas sistēmas, paredzot to atbilstību šīs direktīvas mērķiem;

d) ņemot vērā valsts un Kopienas veselības aizsardzības un drošības standartus, saskaņā ar a) un b) apakšpunktu var noraidīt noraida tādu EEIA atpakaļnodošanu, kuri piesārņojuma dēļ apdraud personāla drošību un veselību. Dalībvalstis paredz īpašas sistēmas attiecībā uz šādiem EEIA.

Dalībvalstis paredz īpašus pasākumus EEIA atpakaļnodošanai saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, ja attiecīgajā iekārtā nav būtisku sastāvdaļu vai ja attiecīgā iekārta satur citādus atkritumus nekā EEIA.

3. Ja EEIA nav privātu mājsaimniecību EEIA, un neskarot 139. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka šādus atkritumus vāc ražotāji vai trešās personas, kas darbojas viņu vārdā.

4. Dalībvalstis nodrošina saskaņā ar iepriekšminēto 1., 2. un 3. punktu visus savāktos EEIA transportē uz atbilstīgi 6. pantam apstiprinātiem apstrādes iekārtām, ja vien nedalāmās ierīces netiek pielietotas atkārtoti. Dalībvalstis nodrošina, ka paredzētās atkārtotās pielietošanas dēļ netiek apieti šīs direktīvas noteikumi, jo īpaši attiecībā uz 6. un 7. pantu. Dalīti vācamos EEIA vāc un transportē tā, lai optimizētu to sastāvdaļu vai nedalāmās iekārtas atkārtotu pielietojumu un otrreizēju pārstrādi, ko var atkārti pielietot vai otrreizēji pārstrādāt.

ò jauns

6. pants

Savākto EEIA likvidēšana un transportēšana

1. Dalībvalstis aizliedz likvidēt neapstrādātus dalīti savāktus EEIA.

2 Dalībvalstis nodrošina, ka dalīti savāktu EEIA savākšana un transportēšana notiek tā, lai tiktu optimizēta atkārtota izmantošana, otrreizēja pārstrāde un bīstamo vielu izplatības ierobežošana.

ò jauns

7. pants

Savākšanas apjoms

1. Neskarot 5. panta 1. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka ražotāji vai trešās personas, kas darbojas to vārdā, sasniedz minimālo savākšanas apjomu 65 % apmērā. Šo apjomu aprēķina, izmantojot to EEIA kopējo svaru, kas attiecīgajā gadā un dalībvalstī savākti saskaņā ar 5. un 6. pantu, izsakot to kā procentu no to elektrisko un elektronisko iekārtu vidējā svara, kas šajā dalībvalstī laisti tirgū divos iepriekšējos gados. Minētais savākšanas apjoms jāsasniedz katru gadu, sākot ar 2016. gadu.

2. Saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru var izstrādāt pārejas pasākumus, lai novērstu grūtības, kas dalībvalstij rodas šo prasību izpildē īpašu valsts apstākļu dēļ.

3. Izveido vienotu metodiku valsts tirgū laistā elektriskā un elektroniskā aprīkojuma kopējā svara aprēķināšanai.

Minēto pasākumu, kas paredzēts šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4. Vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim Eiropas Parlaments un Padome pārskata 1. punktā norādīto savākšanas apjomu un termiņu, iespējams nosakot arī dzesēšanas un saldēšanas iekārtu dalītas savākšanas mērķi, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, kuram, ja nepieciešams, pievienots priekšlikums.

ê 2002/96/EK (pielāgots)

ð jauns

5. Neskarot 1. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka vēlākais 2006. gada 31. decembrī no privātām mājsaimniecībām gadā uz vienu iedzīvotāju savāc vismaz četrus kilogramus EEIA.

Eiropas Parlaments un Padome, pēc Komisijas priekšlikuma un ņemot vērā dalībvalstīs gūto tehnisko un saimnieciskās darbības pieredzi, nosaka jaunu mērķi, kas jāsasniedz līdz 2008. gada 31. decembrim. To izsaka procentuāli no elektrisko un elektronisko iekārtu daudzumiem, kas iepriekšējos gados pārdoti privātām mājsaimniecībām.

ê 2002/96/EK (pielāgots)

ð jauns

86. pants

Apstrāde

1. Dalībvalstis nodrošina, ka ð visi dalīti savāktie EEIA tiek apstrādāti ï.

√ 2. Apstrāde ∏ð , izņemot sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, ï√ ietver vismaz atbrīvošanu no visiem šķidrumiem un selektīvu apstrādi atbilstīgi šīs Direktīvas II pielikumam.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāji vai trešās personas, kas darbojas to vārdā, izveido sistēmas, lai nodrošinātu EEIA ∏ð reģenerāciju ï √, izmantojot labākos pieejamos paņēmienus. Ražotāji var izveidot sistēmas individuāli vai kolektīvi. Dalībvalstis nodrošina, ka katra iestāde vai uzņēmums, kas veic savākšanas vai apstrādes operācijas, EEIA apstrādā un glabā saskaņā ar III pielikumā noteiktajām tehniskajām prasībām. ∏ražotāji vai trešās personas, kas darbojas viņu vārdā, izveido sistēmas EEIA apstrādei, kurās izmanto vislabākās apstrādes, reģenerācijas un otrreizējas pārstrādes zināmās metodes. Ražotāji izveido sistēmas individuāli un/vai kolektīvi. Saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu apstrādē veic vismaz visu šķidrumu aizvākšanu un dalītu apstrādi, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 75/442/EEK 4. pantam.

ê 2008/34/EK 1. panta 1 punkts (pielāgots)

4. Direktīvas II pielikumu var grozīt, lai ieviestu citas apstrādes metodes, kas nodrošina vismaz tādu pašu cilvēku veselības un vides aizsardzību.

Minētos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 184. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. √ Komisija prioritārā kārtā novērtē, vai jāizdara grozījumi attiecīgajos ierakstos par mobilo telefonu iespiedshēmas platēm un šķidro kristālu displejiem. ∏

ê 2002/96/EK (pielāgots)

5. Rūpējoties par vides aizsardzību, dalībvalstis nosaka savākto EEIA apstrādes minimālos kvalitātes standartus.

Nosakot šādus kvalitātes standartus, dalībvalstis par to informē Komisiju, kura tos publicē.

√ 6. Dalībvalstis veicina iestāžu vai uzņēmumu, kas veic apstrādes procesu, sertificētas vides apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu saskaņā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. ∏ √ xx/20xx ∏2001. gada 19. marta Regulu (EK) Nr. 761/2001 √, ar ko nosaka organizāciju brīvprātīgu piedalīšanos Kopienas vides apsaimniekošanas un kontroles sistēmā (VAKS). ∏

√9. pants ∏

√ Atļaujas un inspekcijas ∏

ê 2002/96/EK 6. pants (pielāgots)

21. Dalībvalstis saskaņā ar √ Direktīvas 2008/xx/EK par atkritumiem 23. pantu ∏ Direktīvas 75/442/EEK 9. un 10. pantu nodrošina, lai katra iestāde vai uzņēmums, kas veic apstrādi, saņemtu kompetentās iestādes atļauju attiecībā uz katru iestādi vai uzņēmumu, kas veic apstrādi.

2. Izņēmumu attiecībā uz √ Direktīvas 2008/xx/EK par atkritumiem 24. panta b) punktā ∏ Direktīvas 75/442/EEK 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto atļaujas prasību piemēro EEIA reģenerācijas procesiem, ja pirms reģistrācijas kompetentās iestādes veic pārbaudi, lai nodrošinātu atbilstību √ Direktīvas 2008/xx/EK par atkritumiem 13. pantam ∏ Direktīvas 75/442/EEK 13. pantam.

Veicot inspekciju, Inspekcija aptver pārbauda:

a) apstrādājamo atkritumu tipu un apjomu;

b) vispārējās tehniskās prasības, kas jāievēro;

c) veicamos piesardzības pasākumus.

Inspekciju veic vismaz reizi gadā un rezultātus nosūta dalībvalstīm un Komisijai.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka katra iestāde vai uzņēmums, kas veic apstrādes operācijas, EEIA apstrādā un glabā saskaņā ar III pielikumā noteiktajām tehniskajām prasībām.

43. Dalībvalstis nodrošina, ka √ 1. un ∏ 2. punktā minētajā atļaujā vai reģistrācijā ir visi nosacījumi, kas vajadzīgi √, lai nodrošinātu atbilstību 8. panta 2., 3. un 5. punktam ∏ 1. un 3. punkta un sasniegtu reģenerācijas mērķus prasību atbilstībai un tādu reģenerācijas mērķu sasniegšanai, ko nosaka 117. pants.

√ 10. pants ∏

√ EEIA sūtījumi ∏

ê 2002/96/EK 6. pants (pielāgots)

ð jauns

15. Apstrādi var veikt arī ārpus attiecīgās dalībvalsts vai Kopienas ar noteikumu, ka EEIA transportē saskaņā ar √ Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulu (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem[24] ∏ Padomes 1993. gada 1. februāra Regulu (EEK) Nr. 259/93 par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu ievešanu un izvešanu Eiropas Kopienā[25].

2. Saskaņā ar √ Regulu (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem ∏Padomes Regulu (EEK) Nr. 259/93, √ un Komisijas 2007. gada 29. novembra Regulu (EK) Nr. 1418/2007 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1013/2006 III vai IIIA pielikumā uzskaitītu dažu atkritumu eksportu reģenerācijai uz valstīm, uz kurām neattiecas ESAO Lēmums par atkritumu pārrobežu pārvietošanas kontroli[26] ∏ Padomes 1999. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 1420/1999[27], ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, kuras piemēro dažu veidu atkritumu izvešanā uz konkrētām valstīm, kas nav ESAO (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) dalībnieces, un Komisijas 1999. gada 12. jūlija Regulu (EK) Nr. 1547/1999[28], ar kuru nosaka kontroles procedūras atbilstīgi Padomes Regulai (EEK) Nr. 259/93, ko piemēro dažu veidu atkritumu izvešanā uz konkrētām valstīm, uz kurām nav attiecināms ESAO Lēmums C(92)39, uzskata, ka attiecībā uz no Kopienas izvestajiem EEIA izpildītas saistības un mērķi, kas minēti šīs direktīvas 117. pantāa 1. un 2. punktā, ja eksportētājs pierāda ð apstrādes ï reģenerācijas, atkārtotas izmantošanas un/vai otrreizējas apstrādes procesu veikšanu saskaņā ar nosacījumiem, kas ir līdzvērtīgi šīs direktīvas prasībām.

6. Dalībvalstis veicina iestāžu vai uzņēmumu, kas veic apstrādes procesu, sertificētas vides apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu saskaņā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Regulu (EK) Nr. 761/2001, ar ko nosaka organizāciju brīvprātīgu piedalīšanos Kopienas vides apsaimniekošanas un kontroles sistēmā (VAKS)[29].

ò jauns

3. Pieņem sīki izstrādātus noteikumus 1. un 2. punkta īstenošanai, jo īpaši kritērijus līdzvērtīgu apstākļu novērtēšanai.

Minētos pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 18. panta 3. punktā.

ê 2002/96/EK (pielāgots)

ð jauns

117. pants

Reģenerācijas √ mērķi ∏

1. Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāji vai trešās personas, kas darbojas viņu vārdā, izveido individuālas vai kolektīvas sistēmas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, lai nodrošinātu dalīti vāktu EEIA reģenerāciju saskaņā ar 5. pantu. Dalībvalstīs priekšroku dod atkārtotam pielietojumam attiecībā uz nedalāmu ierīci. Līdz 4. punktā minētajai dienai šādas ierīces neņem vērā, aprēķinot 2. punktā minēto uzdevumu rādītājus.

12. Dalībvalstis saskaņā ar 68., 9. un 10. pantu nodrošina, ka attiecībā uz ð visiem ï ð dalīti savāktiem un ï apstrādei ð vai sagatavošanai atkārtotai izmantošanai ï nosūtītajiem EEIA līdz ð 2011. ï2006. gada 31. decembrim ražotāji sasniedz šādus ð minimālos ïmērķus:

a) attiecībā uz EEIA, kas atbilst 1. un 10. kategorijai ð Direktīvas 20xx/xx/EK (RoHS) ï IA pielikumā:

8. ðreģenerē 85 % ï reģenerācijas līmeni minimāli palielina līdz 80 % no vidējā ierīces svara, un

9. ð 80 % sagatavo atkārtotai izmantošanai un veic to otrreizēju pārstrādi; ï sastāvdaļu, materiālu un vielu atkārtotas izmantošanas un otrreizējas pārstrādes līmeni minimāli palielina līdz 75 % no vidējā ierīces svara;

b) attiecībā uz EEIA, kas atbilst 3. un 4. kategorijai ð Direktīvas 20xx/xx/EK (RoHS) ï IA pielikumā:

10. ðreģenerē 80 % ï reģenerācijas līmeni minimāli palielina līdz 75 % no vidējā ierīces svara, un

11. ð 70% sagatavo atkārtotai izmantošanai un veic to otrreizēju pārstrādi; ï sastāvdaļu, materiālu un vielu atkārtotas izmantošanas un otrreizējas pārstrādes līmeni minimāli palielina līdz 65 % no vidējā ierīces svara;

c) attiecībā uz EEIA, kas atbilst 2., 5., 6., 7., ð 8. ï un 9. kategorijai ð Direktīvas 20xx/xx/EK (RoHS) ï IA pielikumā:

12. ðreģenerē 75% ï reģenerācijas līmeni minimāli palielina līdz 70 % no vidējā ierīces svara, un

13. ð 55% sagatavo atkārtotai izmantošanai un veic to otrreizēju pārstrādi; ï sastāvdaļu, materiālu un vielu atkārtotas izmantošanas un otrreizējas pārstrādes līmeni minimāli palielina līdz 50 % no vidējā ierīces svara;

d) attiecībā uz gāzizlādes lampām ð 85 % sagatavo atkārtotai izmantošanai un veic to otrreizēju pārstrādi. ï sastāvdaļu, materiālu un vielu atkārtotas izmantošanas un otrreizējas pārstrādes līmeni minimāli palielina līdz 80 % no lampu svara.

ò jauns

2. Šos mērķapjomus aprēķina kā to dalīti savākto EEIA svara procentu, kurus nosūta uz reģenerācijas iekārtām.

ê 2002/96/EK

3. Dalībvalstis nodrošina, ka aprēķinot šos mērķapjomus šo uzdevumu rādītājus, ražotāji vai trešās personas, kas darbojas viņu vārdā, EEIA, to sastāvdaļu, materiālu un vielu masas uzskaiti veic, tos ievietojot („ievade”) apstrādes iekārtā un izvadot („izvade”), un/vai ievietojot (“ievestie daudzumi”) reģenerācijas vai otrreizējas pārstrādes iekārtā.

ê 2008/34/EK 1. panta 2. punkts

Nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai kontrolētu, kā dalībvalstis īsteno 2. punktā paredzētos mērķus, tostarp izstrādātās materiālu specifikācijas. Šos pasākumus, kuru mērķis ir grozīt šīs direktīvas nebūtiskus elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

ê 2002/96/EK

ð jauns

4. Eiropas Parlaments un Padome līdz 2008. gada 31. decembrim saskaņā ar Komisijas priekšlikumu nosaka jaunus mērķus attiecībā uz reģenerāciju un atkārtotu izmantošanu/otrreizēju pārstrādi, to skaitā vajadzības gadījumā atkārtotu izmantošanu nedalāmajai ierīcei un izstrādājumiem, kas atbilst 8. kategorijai I A pielikumā. To dara, ņemot vērā lietošanā esošo elektrisko un elektronisko iekārtu labvēlīgo ietekmi uz vidi, piemēram, lai uzlabotu resursu izmantošanas efektivitāti, ko nodrošina materiālu un tehnoloģijas attīstība. Ievērojot arī tehnikas attīstību atkārtotas izmantošanas, reģenerācijas un otrreizējas pārstrādes, kā arī produktu un materiālu jomā un pieredzi, ko gūst dalībvalstis un šī rūpniecības nozare.

45. Dalībvalstis veicina jaunu reģenerācijas, otrreizējas pārstrādes un apstrādes tehnoloģijumetožu izstrādi.

128. pants

Finansējums attiecībā uz privāto mājsaimniecību EEIA

1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2005. gada 13. augustam nodrošina, ka ražotāji paredz finansējumu vismaz to privāto mājsaimniecību EEIA savākšanai, apstrādei, reģenerācijai un likvidācijai videi nekaitīgā veidā, kuri nogādāti saskaņā ar 5. panta 2. punktu izveidotajās savākšanas vietās. Dalībvalstis, ja vajadzīgs, mudina ražotājus finansēt visas izmaksas, kas savākšanas vietām rodas saistībā ar EEIA no privātām mājsaimniecībām.

2. Saistībā ar tiem izstrādājumiem, kas tirgū laisti pēc 2005. gada 13. augusta, katrs ražotājs atbild par 1. punktā minētā procesa finansēšanu attiecībā uz paša ražoto izstrādājumu atkritumiem. Ražotājs izvēlas, vai šīs saistības pildīt individuāli vai pievienojoties kopsistēmai.

Dalībvalstis nodrošina, lai, laižot tirgū izstrādājumu, katrs ražotājs sniedz galvojumu par visu EEIA apsaimniekošanas finansēšanu un lai ražotāji skaidri marķē savus izstrādājumus saskaņā ar 151. panta 2. punktu. Šis galvojums nodrošina 1. punktā minētā procesa finansējumu šim izstrādājumam. Šis galvojums var izpausties kā ražotāja dalība attiecīgās EEIA apsaimniekošanas finansēšanas shēmās, otrreizējas pārstrādes apdrošināšana vai bloķēts bankas konts.

Pārdodot jaunus izstrādājumus, vākšanas, apstrādes un videi nekaitīgas glabāšanas izmaksas pircējiem nav jānorāda atsevišķi.

3. Lai finansētu apsaimniekošanas izmaksas par EEIA, ko rada izstrādājumi, kuri laisti kurus laiž tirgū pirms 2005. gada 13. augusta 1. punktā minētās dienas („iepriekš radušies atkritumi”), paredz tādu vienas vai vairāku sistēmu ieviešanu, kurās visi izdevumu rašanās laikā tirgū esošie ražotāji veic proporcionālas iemaksas, piemēram, proporcionāli savai tirgus daļai, ko nosaka katram iekārtas tipam.

Dalībvalstis nodrošina, ka 8 gadu pārejas laikā (10 gadi 1. kategorijai I A pielikumā) pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, ražotāji, pārdodot jaunus izstrādājumus pircējiem, norāda vākšanas, apstrādes un videi nekaitīgas glabāšanas izmaksas. Minētās izmaksas nepārsniedz faktiskās izmaksas.

4. Dalībvalstis nodrošina, lai ražotāji, piegādājot elektriskās un elektroniskās iekārtas tālpārdošanā, arī ievēro šā panta prasības attiecībā uz iekārtu, ko piegādā dalībvalstī, kur dzīvo minētās iekārtas pircējs.

ê 2003/108/EK 1. pants

139. pants

Finansējums attiecībā uz to lietotāju EEIA, kas nav privātas mājsaimniecības

1. Dalībvalstis līdz 2005. gada 13. augustam nodrošina, ka ražotāji veic EEIA savākšanas, apstrādes, reģenerācijas un videi nekaitīgas apglabāšanas izmaksu finansējumu attiecībā uz izstrādājumiem, kas tirgū laisti pēc 2005. gada 13. augusta un kas saņemti no lietotājiem, kuri nav privātas mājsaimniecības.

Dalībvalstis nodrošina, ka līdz 2005. gada 13. augustam attiecībā uz EEIA no izstrādājumiem, kas laisti tirgū pirms 2005. gada 13. augusta (iepriekš radušies atkritumi), apsaimniekošanas izmaksu finansējums ir tāds, kā tas izklāstīts šā panta trešajā un ceturtajā daļā.

Aizstājot iepriekš radušos atkritumus ar jauniem līdzvērtīgiem izstrādājumiem vai ar jauniem izstrādājumiem, kuri pilda to pašu funkciju, šo izstrādājumu ražotājiem jāparedz šādu izmaksu finansējums. Dalībvalstis kā papildu risinājumu var arī noteikt nosaka pilnīgu vai daļēju atbildību par šo finansējumu arī lietotājiem, kas nav privātas mājsaimniecības.

Citu iepriekš radušos atkritumu gadījumā izmaksu finansējumu veic lietotāji, kas nav privātas mājsaimniecības.

2. Neskarot šo direktīvu, ražotāji un lietotāji, kas nav privātas mājsaimniecības, slēdzot līgumus, paredz citas finansējuma metodes.

ê 2002/96/EK (pielāgots)

ð jauns

1410. pants

Informācija lietotājiem

1. ð Dalībvalstis nodrošina, ka ražotājiem, pārdodot jaunus izstrādājumus pircējiem, ir atļauts norādīt izmaksas par savākšanu, apstrādi un likvidēšanu videi nekaitīgā veidā. Minētās izmaksas nepārsniedz faktiskās izmaksas. ï

21. Dalībvalstis nodrošina, ka elektrisko un elektronisko iekārtu lietotāji privātās mājsaimniecībās saņem vajadzīgo informāciju par:

a) prasību nelikvidēt EEIA kā nešķirotus sadzīves atkritumus neglabāt EEIA, kas nav dalīti sadzīves atkritumi, un savākt šādus EEIA dalīti;

b) pieejamām atpakaļnodošanas un savākšanas sistēmām;

c) viņu pienākumiemus, lai veicinātu EEIA atkārtotu izmantošanu, otrreizējo pārstrādi un citus reģenerācijas veidus;

d) varbūtējāms sekāmas, ko bīstamās vielas elektriskajās un elektroniskajās iekārtās rada attiecībā uz vidi un cilvēku veselību;

e) IV pielikumā parādītā simbola nozīmi.

32. Dalībvalstis paredz attiecīgus pasākumus, lai patērētāji piedalītos EEIA savākšanā un lai viņi veicinātu atkārtotas izmantošanas, apstrādes un reģenerācijas procesa attīstību.

43. Lai līdz minimumam samazinātu EEIA likvidēšanuglabāšanu nešķirotu sadzīves atkritumu veidā un sekmētu to dalītu vākšanu, dalībvalstis nodrošina, ka ražotāji ð — saskaņā ar Eiropas standartu EN 50419[30] — ï ar IV pielikumā norādīto simbolu pienācīgi marķē elektriskās un elektroniskās iekārtas, kas tirgū laistas pēc 2005. gada 13. augusta. Izņēmuma gadījumos, kad tas ir vajadzīgs sakarā ar produkta izmēru vai funkciju, simbolu uzdrukā uz attiecīgās elektriskās un elektroniskās iekārtas iepakojuma, lietošanas instrukcijas vai garantijas apliecības.

54. Dalībvalstis var pieprasīt, lai visu vai daļu no 2. līdz 4.1. līdz 3. punktā prasītās informācijas ražotāji un/vai izplatītāji sniegtu, piemēram, lietošanas instrukcijā vai tirdzniecības punktā.

1511. pants

Apstrādes iekārtām paredzētā informācija

1. Lai sekmētu ð sagatavošanos ï EEIA atkārtotaiu izmantošanaiu un pareizaiu apstrādei, nekaitējot videi, tai skaitā apkopei, modernizācijaiu, renovācijaiu un otrreizējaiu pārstrādei, dalībvalstis ievieš vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ražotāji sniedz informāciju par katru jauna tipa tirgū laistu EEI atkārtotu izmantošanu un apstrādi gada laikā pēc iekārtas laišanas tirgū. Ciktāl tas ir vajadzīgs atkārtotas izmantošanas centriem un apstrādes un otrreizējas pārstrādes iekārtām, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai, šajā informācijā norāda dažādas elektrisko un elektronisko iekārtu sastāvdaļas un materiālus, kā arī bīstamo vielu un preparātu atrašanās vietu šajās EEI. Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji šo informāciju atkārtotas izmantošanas centriem, apstrādes un otrreizējas pārstrādes iekārtām sniedz vai nu rokasgrāmatās, vai arī elektroniskā veidā (piemēram, CD-ROM, tiešsaistes pakalpojumi).

2. Dalībvalstis nodrošina, lai pēc 2005. gada 13. augusta tirgū laistas elektriskas un elektroniskas iekārtas ražotājs būtu skaidri atpazīstams pēc iekārtas marķējuma. Turklāt, lai nekļūdīgi varētu noteikt datumu, kad iekārta laista tirgū, iekārtas marķējumā norāda, ka iekārta laista tirgū pēc 2005. gada 13. augusta. Šajā nolūkā √ piemēro Eiropas standartu EN 50419 ∏Komisija veicina Eiropas standartu izstrādi šim nolūkam.

1612. pants

ð Reģistrācija, ï informācija un ziņojumi

ò jauns

1. Dalībvalstis izveido ražotāju reģistru, iekļaujot tajā arī ražotājus, kas piegādā elektriskas un elektroniskas iekārtas un izmantojot tālsaziņu atbilstīgi 2. punktam.

Minēto reģistru izmanto, lai uzraudzītu, vai tiek ievērotas finansēšanas saistības atbilstīgi 12. un 13. pantam.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai ikviens ražotājs to teritorijā varētu reģistrēt valsts reģistrā visu attiecīgo informāciju, tostarp ziņošanas prasības un maksas, šādā veidā informējot par darbībām visās pārējās dalībvalstīs.

Šādi reģistri ir savstarpēji saderīgi minētās informācijas apmaiņai, tostarp par elektrisko un elektronisko iekārtu daudzumiem, kas laisti valsts tirgū, un lai pārsūtītu naudu saistībā ar izstrādājumu vai EEIA pārsūtīšanu Kopienas robežās.

3. Nosaka reģistrēšanas un ziņošanas formātu un ziņošanas biežumu. Minētos pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 18. panta 3. punktā.

4. Reģistrs var darboties ražotāju kolektīvas atbildības shēmu ietvaros, kuras izveido saskaņā ar 12. panta 2. punktu.

ê 2002/96/EK (pielāgots)

ð jauns

51. Dalībvalstis izveido ražotāju reģistru un katru gadu apkopovāc ikgadēju informāciju, tai skaitā pamatotus vērtējumus, par tirgū laisto elektrisko un elektronisko iekārtu daudzumiem un kategorijām, kas dalībvalstīs, izmantojot visdažādākos kanālus, savāktas kā atkārtoti izmantotās, otrreizēji pārstrādātās un reģenerētās iekārtas, kā arī par √ dalīti ∏ savākto EEIA izvešanu, ņemot vērā pēc to svarua, vai, ja tas nav iespējams, pēc skaita.

Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāji, kas elektriskās un elektroniskās iekārtas piegādā, izmantojot distances saziņu, sniedz informāciju par atbilstību 8. panta 4. punkta prasībām un elektrisko un elektronisko iekārtu daudzumiem un kategorijām, kas laistas tirgū dalībvalstīs, kur dzīvo minēto iekārtu pircēji.

Dalībvalstis nodrošina, ka prasīto informāciju nosūta Komisijai reizi divos gados astoņpadsmit mēnešu laikā pēc pārskata laikposma beigām. Pirmais informācijas kopums aptver 2005. un 2006. gadu. Šo informāciju sniedz veidā, ko noteiks gadu pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā saskaņā ar procedūru, kas minēta 14. panta 2. punktā, izveidojot datu bāzes par EEIA un to apstrādi.

Dalībvalstis paredz attiecīgu informācijas apmaiņu saskaņā ar šo punktu, jo īpaši attiecībā uz apstrādes procesiem, kas minēti 6. panta 5. punktā.

62. Neskarot 1. punkta prasības, Ddalībvalstis ik pēc trim gadiem nosūta Komisijai ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu ð un informāciju, kas norādīta 5. punktā ï. Īstenošanas zZiņojumu sagatavo, izmantojotievērojot aptaujas anketu vai formu, √ kas noteikta Komisijas Lēmumā 2004/249/EK[31] un Komisijas Lēmumā 2005/369/EK[32] ∏ko Komisija izstrādā saskaņā ar procedūru, ko nosaka 6. pants Padomes 1991. gada 23. decembra Direktīvā 91/692/EEK[33]. Minēto anketu vai formu dalībvalstīm nosūta sešus mēnešus pirms ziņojumā aptvertā laikposma sākuma. Ziņojumu Komisijai iesniedz deviņu mēnešu laikā pēc trīs gadu laikposma, par ko gatavo ziņojumu.

Pirmais ziņojums attiecas uz laikposmu no 20 xx04. gada līdz 20 xx06. gadam.

Deviņu mēnešu laikā pēc dalībvalstu ziņojumu saņemšanas Komisija publicē ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu.

ê 2008/34/EK 1. panta 3. punkts (pielāgots)

ð jauns

1713. pants

Pielāgošana zinātnes un tehnikas attīstībai

Pieņem jebkādus grozījumus, kas ð Var pieņemt grozījumus, ja tie ï vajadzīgi, lai zinātnes un tehnikas attīstībai pielāgotu ð 16. panta 6. punktu ï 7. panta 3. punktu, I B pielikumu (jo īpaši, lai, iespējams, iekļautu mājsaimniecību gaismekļus, kvēlspuldzes un fotoelementus, t.i., saules baterijas), II pielikumu (jo īpaši, ņemot vērā tehnikas attīstību EEIA pārstrādes metodēs) un III un IV pielikumus. Šos pasākumus, kuru mērķis ir grozīt šīs direktīvas nebūtiskus elementus, pieņem saskaņā ar 184. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Pirms pielikumu grozīšanas Komisija, inter alia , apspriežas ar elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājiem, pārstrādātājiem, pārstrādes uzņēmumiem un vides organizācijām, un darbinieku un patērētāju asociācijām.

ê 2002/96/EK (pielāgots)

1814. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz Komiteja, ko izveido saskaņā ar Direktīvas √ 2008/xx/EK 39. pantu ∏ 75/442/EK 18. pantu.

2. Ja izdara atsauci uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

ê 2008/34/EK 1. panta 4. punkts

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

ê 2002/96/EK

1915. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nosaka sankcijas, ko piemēro valsts noteikumu pārkāpumiem, kurus pieņem saskaņā ar šo direktīvu. Šādi noteiktās sankcijas ir efektīgas, ar nodarījumu samērīgas un preventīvas.

ò jauns

Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo sankciju īstenošanu. Paredzētajām sankcijām ir jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis ne vēlāk kā 21. pantā noteiktajā datumā paziņo par minētajiem noteikumiem Komisijai un nekavējoties paziņo tai par visiem to turpmākajiem grozījumiem.

ê 2002/96/EK

2016. pants

InspekcijasPārbaude un uzraudzība

Dalībvalstis nodrošina pārbaudi un monitoringu, kas dod tiesības pārbaudīt šīs direktīvas pienācīgu īstenošanu.

ò jauns

1. Dalībvalstis īsteno atbilstošas inspekcijas un uzraudzību, lai pārliecinātos par šīs Direktīvas pareizu īstenošanu.

Minētās inspekcijas aptver vismaz EEIA izvešanu ārpus Kopienas saskaņā ar Regulu par atkritumu sūtījumiem, darbības apstrādes iekārtās saskaņā ar Direktīvu 2008/xx/EK par atkritumiem un šīs Direktīvas II pielikumu.

2. Dalībvalstis veic EEIA sūtījumu uzraudzību saskaņā ar I pielikumā noradītajām minimālajām uzraudzības prasībām.

3. Var pieņemt papildu noteikumus par inspekcijām un uzraudzību.

Minētos pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 18. panta 3. punktā.

ê 2002/96/EK (pielāgots)

ð jauns

2117. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu ð 2., 3., 5., 6., 7., 11., 14., 16., 19., 20. panta un I pielikuma ï šīs direktīvas prasības ð vēlākais [18 mēnešus pēc dienas, kad šī Direktīva publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ] ï līdz 2004. gada 13. augustam. Tās ð tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu. ï par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce. ð Tajos ietver arī norādi, ka spēkā esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos ietvertās atsauces uz direktīvām, kas atceltas ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējama minētā norāde. ï

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai ð savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā ï normatīvo un administratīvo aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. Paredzot šajā direktīvā noteikto mērķu sasniegšanu, dalībvalstis transponē noteikumus, kas izklāstīti 86. panta 6. punktā, 1410. panta 21. punktā un 1511. pantā, izmantojot līgumus starp kompetentajām iestādēm un attiecīgajām saimniecības nozarēm. Minētie līgumi atbilst šādām prasībām:

a) līgumi ir izpildāmi;

b) līgumos norāda mērķus un to izpildes termiņus;

c) līgumus publicē valsts oficiālajā vēstnesī vai citā sabiedrībai tikpat pieejamā oficiālā dokumentā un nosūta Komisijai;

d) līgumu īstenošanā sasniegtos rezultātus pastāvīgi uzrauga, par tiem ziņo kompetentajām iestādēm un Komisijai, un tie ir pieejami sabiedrībai atbilstīgi nolīguma nosacījumiem;

e) kompetentās iestādes nodrošina, ka atbilstīgi līgumam pārbauda tā izpildi;

f) līgumu neievērošanas gadījumos dalībvalstis īsteno attiecīgos šīs direktīvas noteikumus ar normatīviem vai administratīviem pasākumiem.

4. a) Grieķija un Īrija, kuras sakarā ar:

14. otrreizējās pārstrādes infrastruktūras deficītu,

15. ģeogrāfiskiem apstākļiem, piemēram, liels skaits nelielu salu un lauku un kalnu reģioni,

16. zemo iedzīvotāju blīvumu, un

17. zemo elektrisko un elektronisko iekārtu patēriņu,

nevar īstenot savākšanas uzdevumu, ko nosaka 5. panta 5. punkta pirmā daļa, reģenerācijas uzdevumus, kas minēti 7. panta 2. punktā, un kuras, saskaņā ar 5. panta 2.punkta trešo daļu Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvā par atkritumu poligoniem[34], var lūgt minētajā pantā paredzētā termiņa pagarinājumu,

var pagarināt šīs direktīvas 5. panta 5. punktā un 7. panta 2. punktā minētos laikposmus ne ilgāk kā 24 mēnešus.

Šīs dalībvalstis informē Komisiju par saviem lēmumiem, vēlākais, transponējot šo direktīvu;

b) Komisija informē pārējās dalībvalstis un Eiropas Parlamentu par šiem lēmumiem.

5. Piecu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanā gūto pieredzi, jo īpaši attiecībā uz dalītās savākšanas, apstrādes, reģenerācijas un finansēšanas sistēmām. Turklāt ziņojumā ņem vērā tehnikas attīstību, gūto pieredzi un vides aizsardzības prasības un iekšējā tirgus darbību. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumus par šīs direktīvas attiecīgo noteikumu pārskatīšanu.

ò jauns

22. pants

Atcelšana

Direktīvu 2002/96/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar V pielikuma A daļā norādītajām direktīvām, atceļ dienu pēc 21. pantā minētās dienas, neierobežojot dalībvalstu pienākumus, kas saistīti ar V pielikuma B daļā norādītajiem termiņiem šīs direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos un piemērošanai.

Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās jālasa saskaņā ar atbilstības tabulu VI pielikumā.

ê 2002/96/EK

ð jauns

2318. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā ð divdesmitajā ï dienā ð pēc tās publicēšanas ï , kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

2419. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I A PIELIKUMS

Elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijas, uz ko attiecas šī direktīva

1. Liela izmēra mājsaimniecības preces

2. Maza izmēra mājsaimniecības preces

3. IT un elektrosakaru iekārtas

4. Patērētāju iekārtas

5. Apgaismes iekārtas

6. Elektriskie un elektronikas instrumenti (izņemot liela izmēra stacionārus ražošanas mehānismus)

7. Rotaļlietas, izklaides un sporta aprīkojums

8. Medicīnas ierīces (izņemot visus implantētos un inficētos izstrādājumus)

9. Monitoringa un kontroles instrumenti

10. Automātiskie sadalītāji

IB PIELIKUMS

Izstrādājumu saraksts, kas jāņem vērā šīs direktīvas īstenošanā un kas ietilpst I A pielikumā uzskaitītajās kategorijās

1. LIELA IZMēRA MāJSAIMNIECīBAS PRECES

Liela izmēra dzesēšanas ierīces

Ledusskapji

Saldētavas

Citas liela izmēra preces, ko izmanto pārtikas dzesēšanā, saglabāšanā un glabāšanā

Veļas mazgāšanas mašīnas

Veļas žāvētāji

Trauku mazgāšanas mašīnas

Kulinārās apstrādes aprīkojums

Elektriskās krāsnis

Elektriskās plītiņas

Mikroviļņu krāsnis

Citas liela izmēra preces, ko izmanto pārtikas kulinārai apstrādei un citai pārtikas pārstrādei

Elektriskās sildīšanas ierīces

Elektriskie radiatori

Citas liela izmēra preces telpu, gultu un sēdēšanai paredzētu mēbeļu apsildīšanai

Elektriskie ventilatori

Gaisa kondicionēšanas ierīces

Citas ventilācijas, izplūdes ventilācijas un kondicionēšanas iekārtas

2. Maza izmēra mājsaimniecības preces

Putekļu sūcēji

Elektriskās sukas

Citas tīrīšanas ierīces

Ierīces, ko izmanto šūšanai, adīšanai, aušanai un citai tekstilmateriālu pārstrādei

Gludekļi un citas ierīces gludināšanai, rullēšanai un citai apģērbu kopšanai

Grauzdēšanas ierīces

Fritēšanas ierīces

Dzirnaviņas, kafijas automāti un iekārtas kārbu vai iepakojumu atvēršanai vai hermētiskai slēgšanai

Elektriskie naži

Matu griešanas, žāvēšanas, zobu tīrīšanas, skūšanās, masāžas un citas ķermeņa kopšanas ierīces

Pulksteņi, rokas pulksteņi un iekārtas laika mērīšanai, rādīšanai vai reģistrēšanai

Svari

3. IT un elektrosakaru iekārtas

Centralizēta datu apstrāde

Centrālie procesori

Minidatori

Printeri

Personālā datortehnika

Personālie datori (to skaitā centrālais procesors, pele, ekrāns un tastatūra)

Klēpja datori (to skaitā centrālais procesors, pele, ekrāns un tastatūra)

Piezīmjdatori

Elektroniskās tabulas

Printeri

Kopēšanas iekārtas

Elektriskās un elektroniskās rakstāmmašīnas

Kabatas un galda elektroniskās skaitļošanas mašīnas

un citas preces un iekārtas informācijas vākšanai, glabāšanai, pārstrādei, noformēšanai vai pārraidīšanai elektroniskā veidā

Lietotāju termināliekārtas un sistēmas

Faksimili

Teleksi

Telefoni

Telefona automāts

Bezvadu telefoni

Mobilie telefoni

Automātisko atbildētāju sistēmas

un citas preces vai iekārtas skaņas, attēlu vai citas informācijas pārraidīšanai, izmantojot elektrosakarus

4. Patērētāju iekārtas

Radioaparāti

Televizori

Videokameras

Videomagnetofoni

Hi — fi magnetofoni

Audio pastiprinātāji

Mājas teātra sistēmas

un citas preces vai iekārtas skaņas vai attēlu, tai skaitā signālu ierakstīšanai vai atskaņošanai, vai citas skaņu un attēlu izplatīšanas tehnoloģijas, izņemot elektrosakarus

5. Apgaismes iekārtas

Dienasgaismas lampu gaismekļi, izņemot mājsaimniecību gaismekļus

Taisnās dienasgaismas lampas

Kompaktas dienasgaismas lampas

Augstas intensitātes gāzizlādes lampas, to skaitā augstspiediena nātrija lampas un metālu halogenīdu lampas

Zema spiediena nātrija lampas

Cits apgaismojums vai iekārtas apgaismošanai vai gaismas kontrolei, izņemot kvēlspuldzes

6. Elektriskie un elektronikas instrumenti (izņemot liela izmēra stacionārus ražošanas mehānismus)

Urbji

Zāģi

Šujmašīnas

Virpošanas, frēzēšanas, noslīpēšanas, slīpēšanas, zāģēšanas, griešanas, lokšņu griešanas, urbšanas, caurumošanas, stancēšanas, ielocīšanas, liekšanas vai tamlīdzīgas koka, metāla un citu materiālu apstrādes iekārtas

Kniedēšanas, naglošanas vai skrūvēšanas instrumenti vai kniežu, naglu, skrūvju izņemšanas instrumenti un tiem līdzīgi instrumenti

Metināšanas, lodēšanas vai tiem līdzīgi instrumenti

Šķidrumu vai gāzveida vielu izsmidzināšanas, izplatīšanas, izkliedēšanas iekārtas vai cita veida apstrādes iekārta

Pļaušanas vai citu dārza darba rīki

7. Rotaļlietas, izklaides un sporta aprīkojums

Elektrisko vilcienu vai autosacīkšu komplekti

Rokā turamas videospēļu vadības pultis

Videospēles

Datori braukšanai ar velosipēdu, skriešanai, airēšanai u.c.

Sporta aprīkojums ar elektriskām vai elektroniskām sastāvdaļām

Naudas un žetonu elektroniskie azartspēļu automāti

8. Medicīnas ierīces (izņemot visus implantētos un inficētos izstrādājumus)

Radioterapijas iekārtas

Cardiology

Hemodializators

Mākslīgās elpināšanas aparatūra

Nuclear medicine

In - vitro diagnostikas laboratorijas iekārtas

Analizatori

Saldētavas

Apaugļošanās testi

Citas slimību, traumu vai invaliditātes konstatēšanas, profilakses, monitoringa, ārstēšanas vai atvieglošanas ierīces

9. Monitoringa un kontroles instrumenti

Dūmu detektori

Siltumregulatori

Termostati

Mērīšanas, svēršanas vai koriģēšanas ierīces mājsaimniecībām vai laboratorijām

Citi monitoringa un kontroles instrumenti, ko izmanto rūpnieciskās iekārtās (piemēram, kontrolpaneļos)

10. Automātiskie sadalītāji

Karsto dzērienu automātiskie sadalītāji

Karsto vai auksto dzērienu pudeļu vai kārbu automātiskie sadalītāji

Cietu produktu automātiskie sadalītāji

Naudas automātiskie sadalītāji

Visas ierīces, kas automātiski izsniedz visa veida preces

ò jauns

I PIELIKUMS

Minimālās uzraudzības prasības EEIA sūtījumiem

1. Lai nodalītu elektriskās un elektroniskās iekārtas un EEIA, ja priekšmeta turētājs apgalvo, ka paredzējis nosūtīt vai sūta lietotas elektriskās un elektroniskās iekārtas, nevis EEIA, dalībvalstu iestādes šā apgalvojuma apstiprināšanai pieprasa šādus pierādījumus:

a) faktūrrēķins un līguma kopija, kas apliecina elektrisko un elektronisko iekārtu pārdošanu un vai īpašumtiesību nodošanu, kurā norādīts, ka šīs iekārtas paredzētas tiešai atkārtotai izmantošanai un ir pilnībā funkcionējošas;

b) novērtēšanas vai testēšanas dokumentācijas kopija (testēšanas sertifikāts, funkcionalitātes apstiprinājums) par katru sūtījumā iekļauto priekšmetu un protokols, kurā iekļauta visa dokumentācijas informācija atbilstīgi 2. punktam;

c) turētāja deklarācija, kurš organizē elektrisko un elektronisko iekārtu transportēšanu par to, ka nekādi materiāli vai iekārtas, kas ietilpst sūtījumā, nav atkritumi, kā definēts Direktīvas 2008/xx/EK par atkritumiem 3. panta 1. punktā; un

d) pietiekams iepakojums, lai nosūtāmie izstrādājumi netiktu bojāti transportēšanas, iekraušanas un izkraušanas laikā.

2. Lai pierādītu, ka sūtāmie priekšmeti ir lietotas elektriskas un elektroniskas iekārtas, nevis EEIA, dalībvalstis pieprasa, lai lietotām elektriskajām un elektroniskajām iekārtām tiktu veikti šādi testēšanas un uzskaites pasākumi.

1. pasākums. Testēšana

a) Jātestē funkcionalitāte un jāizvērtē bīstamas vielas. Veicamie testi ir atkarīgi no elektrisko un elektronisko iekārtu veida. Vairumam elektrisko un elektronisko iekārtu pietiek ar galveno funkciju funkcionalitātes testēšanu.

b) Novērtēšanas un testēšanas rezultāti jāreģistrē.

2. pasākums. Protokols

a) Protokols kārtīgi, bet ne nenoņemami jānostiprina vai nu uz pašas elektriskās vai elektroniskās iekārtas (ja tā nav iepakota) vai uz iepakojuma tā, lai to būtu iespējams izlasīt, neizpakojot iekārtu.

b) Protokolā ietver šādu informāciju:

- priekšmeta nosaukums (iekārtas nosaukums atbilstīgi II pielikumam un kategorijai saskaņā ar Direktīvas 20xx/xx/EK (RoHS) I pielikumu;

- priekšmeta identifikācijas numurs (tipa Nr.);

- izgatavošanas gads (ja zināms);

- tā uzņēmuma nosaukums un adrese, kas atbildīgs par funkcionalitātes pierādījumu;

- testēšanas rezultāts, kā aprakstīts 1. pasākumā;

- veikto testu veidi.

3. Papildus 1. punktā pieprasītajam dokumentam, katrai lietotu elektrisko un elektronisko iekārtu kravai (piemēram, transportēšanas konteiners, kravas automobilis) jāpievieno:

a) CMR dokuments;

b) atbildīgās personas paziņojums par atbildību.

4. Ja trūkst 1. un 3. punktā norādītās attiecīgās dokumentācijas un iepakojuma, dalībvalstu iestādes uzskata, ka priekšmets ir bīstami EEIA, un uzskata, ka krava ir nelegāls sūtījums. Šādos apstākļos tiks informētas attiecīgās kompetentās iestādes un ar kravu rīkosies atbilstīgi Atkritumu pārvadāšanas regulas 24. un 25. pantam. Vairumā gadījumu par sūtījumu atbildīgajām personām tas par saviem līdzekļiem būs jānogādā atpakaļ uz nosūtīšanas valsti un pret tām var ierosināt kriminālsankcijas. Tajās dalībvalstīs, kurās valsts iestādēm ir jāpierāda, ka priekšmeti ir EEIA, nevis elektriskas un elektroniskas iekārtas, attiecīgas dokumentācijas un iepakojuma neesamība, iespējams, izraisīs ievērojamus atkritumu tālākas transportēšanas aizkavējumus, kamēr tiks veiktas nepieciešamās izmeklēšanas, lai noskaidrotu, kas ir sūtāmie priekšmeti.

ê 2002/96/EK

II PIELIKUMS

Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu materiālu un detaļu dalīta apstrāde, kā noteikts 8. panta 2. punktā saskaņā ar 6. panta 1. punktu

1. No visiem dalīti savāktajiem elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem jāizņem vismaz šādas vielas:

- kondensatori, kuros ir polihlorēti bifenili (PCB), saskaņā ar Padomes 1996. gada 16. septembra Direktīvu 96/59/EK par polihlorētu bifenilu un polihlorētu terfenilu apglabāšanu (PCB/PCT)[35],

- detaļas, kurās ir dzīvsudrabs, piemēram, dzīvsudraba releji vai izgaismošanas spuldzes,

- akumulatori,

- mobilo telefonu un citu ierīču iespiedshēmas plates, ja iespiedshēmas plates virsma pārsniedz 10 kvadrātcentimetrus,

- šķidrā un pastveida, kā arī krāsu tonera kasetnes,

- plastmasa, kurā ir broma liesmu slāpētāji,

- azbesta atkritumi un detaļas, kurās ir azbests,

- katodu staru lampas,

- hlorfluorogļūdeņraži (freoni) (CFC), daļēji halogenēti hlorfluorogļūdeņraži (HCFC) vai fluorogļūdeņraži (HFC), ogļūdeņraži (HC),

- gāzizlādes lampas,

- šķidro kristālu displeji (attiecīgā gadījumā kopā ar apvalku), ja to virsma pārsniedz 100 kvadrātcentimetrus, un displeji, ko izgaismo ar gāzizlādes lampām,

- ārējie elektriskie kabeļi,

- detaļas, kurās ir ugunsizturīgas keramikas šķiedras, kas aprakstītas Komisijas 1997. gada 5. decembra Direktīvā 97/69/EK, kura pielāgo Padomes Direktīvu 67/548/EEK par bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu[36],

- detaļas, kurās ir radioaktīvas vielas, izņemot detaļas zem izņēmuma līmeņa, ko nosaka 3. pants un I pielikums Padomes 1996. gada 13. maija Direktīvā 96/29/ Euratom , ar ko nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām[37],

- elektrolītu kondensatori, kuros ir bīstamasattiecīgās vielas (augstums > 25 mm, diametrs > 25 mm vai proporcionāli līdzīgs tilpums).

Šīs vielas, preparātus un detaļas likvidēapglabā vai reģenerē saskaņā ar Padomes Direktīvas 75/442/EEK 4. pantu.

2. Turpmāk minētās detaļas no dalīti savāktiem elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem jāapstrādā, kā norādīts:

- katodu staru lampas; jānoņem luminiscējošais pārklājums,

- iekārtas, kurās ir ozonu noārdošas gāzes vai gāzes ar globālās sasilšanas potenciālu (GWP) virs 15, piemēram, putāsu un dzesēšanas ķēdēsciklā; gāzes pareizi jāizsūknē un jāapstrādā. Ozonu noārdošās gāzes jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 2037/2000 par vielām, kas noārda ozona slāni[38],

- gāzizlādes lampās; izņem dzīvsudrabu.

3. Ņemot vērā vides aizsardzības apsvērumus un vēlamo otrreizējo izmantošanu un pārstrādi, 1. un 2. punktu piemēro tā, lai nekavētu nedalāmas iekārtas vai tās detaļu otrreizēju izmantošanu un pārstrādi, nekaitējot videi.

ê 2008/34/EK 1. panta 5. punkts (pielāgots)

4. Saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru Komisija vispirms vērtē, vai jāizdara grozījumi attiecīgajos ierakstos par mobilo telefonu iespiedshēmas platēm un šķidro kristālu displejiem.

ê 2002/96/EK

III PIELIKUMS

Tehniskās prasības, kas minētas 8. panta 3. punktā saskaņā ar 6. panta 3. punktu

1. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu glabāšanas vietas (to skaitā pagaidu glabāšanas vietas) pirms apstrādes (neskarot Padomes Direktīvas 1999/31/EK prasības):

18. necaurlaidīgas virsmas attiecīgajās platībās ar noplūžu savākšanas iekārtām, un vajadzības gadījumā ar novades kanāliem un eļļas attīrītājiem,

19. ūdensnecaurlaidīgs pārklājums attiecīgajās platībās.

2. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apstrādes vietas:

20. svari apstrādāto atkritumu masas noteikšanai,

21. necaurlaidīgas virsmas un ūdensnecaurlaidīgi pārklājumi attiecīgajās platībās ar noplūžu savākšanas iekārtām, un vajadzīgajā gadījumā ar novades kanāliem un eļļas attīrītājiem,

22. nedemontētu rezerves detaļu piemērota glabāšanas vieta,

23. piemēroti konteineri akumulatoru, PCB/PCT glabāšanai, kas ir kondensatoros un citos bīstamos atkritumos, piemēram, radioaktīvajos atkritumos glabāšanai,

24. ūdens attīrīšanas iekārtas atbilstīgi veselības un vides aizsardzības prasībām.

IV PIELIKUMS

Elektrisko un elektronisko iekārtu marķējuma simbols

Simbolā, kas norāda uz elektrisko un elektronisko iekārtu dalītu savākšanu, attēlo nosvītrotu atkritumu konteineru uz riteņiem atbilstīgi parādītajam zīmējumam. Simbolu uzdrukā saredzami, salasāmi un neizdzēšami.

[pic]

ñ

V PIELIKUMS

A daļa

Atceltā direktīva un tās grozījumi hronoloģiskā secībā

(minēts 22. pantā)

Direktīva 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) | (OV L 37, 13.2.2003., 24. lpp.) |

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/108/EK | (OV L 345, 31.12.2003., 106. lpp.) |

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/34/EK | (OV L 81, 20.3.2008., 65. lpp.) |

B daļa

Termiņu saraksts transponēšanai valsts likumdošanā

(minēts 22. pantā)

Direktīva | Transponēšanas termiņš |

2002/96/EK | 2004. gada 13. augusts |

2003/108/EK | 2004. gada 13. augusts |

2008/34/EK | – |

VI PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Direktīva 2002/96/EK | Šī direktīva |

1. pants | – |

– | 1. pants |

2. pants, 1. punkts | 2. pants, 1. punkts |

2. pants, 2. punkts | 2. pants, 2. punkts |

– | 2. pants, 3. punkts, ievadvārdi |

2. pants, 3. punkts | 2. pants, 3. punkts, a) apakšpunkts |

2. pants, 1. punkts daļēji | 2. pants, 3. punkts, b) apakšpunkts |

– | 2. pants, 3. punkts, c) apakšpunkts |

IB pielikums, 5. punkts | 2. pants, 3. punkts, d) apakšpunkts |

IB pielikums, 8. punkts | 2. pants, 3. punkts, e) apakšpunkts |

– | 2. pants, 4. punkts |

3. pants, a) līdz d) punkts | 3. pants, a) līdz d) punkts |

– | 3. pants, e) punkts |

3. pants, e) punkts | 3. pants, f) punkts |

3. pants, f) punkts | 3. pants, g) punkts |

3. pants, g) punkts | 3. pants, h) punkts |

3. pants, h) punkts | 3. pants, i) punkts |

3. pants, i) punkts | 3. pants, j) punkts |

3. pants, j) punkts | 3. pants, k) punkts |

3. pants, k) punkts | 3. pants, l) punkts |

3. pants, l) punkts | – |

– | 3. pants, m) punkts |

3. pants, m) punkts | 3. pants, n) punkts |

– | 3. pants, o) līdz s) punkts |

4. pants | 4. pants |

5. pants, 1. līdz 3. punkts | 5. pants, 1. līdz 3. punkts |

– | 6. pants, 1. punkts |

5. pants, 4. punkts | 6. pants, 2. punkts |

5. pants, 5. punkts | – |

– | 7. pants |

– | 8. pants, 1. punkts |

6. pants, 1. punkts, pirmā un otrā daļa, un 3. punkts | 8. pants, 2., 3. un 4. punkts, pirmā daļa un otrā daļa, pirmais teikums |

II pielikums, 4. punkts | 8. pants, 4. punkts, otrā daļa, otrais teikums |

6. pants, 1. punkts, trešā daļa | 8. pants, 5. punkts |

6. pants, 6. punkts | 8. pants, 6. punkts |

6. pants, 2. punkts | 9. pants, 1. un 2. punkts |

6. pants, 4. punkts | 9. pants, 3. punkts |

6. pants, 5. punkts | 10. pants, 1. un 2. punkts |

– | 10. pants, 3. punkts |

7. pants, 1. punkts | – |

7. pants, 2. punkts | 11. pants, 1. punkts |

– | 11. pants, 2. punkts |

7. pants, 3. punkts, pirmā daļa | 11. pants, 3. punkts |

7. pants, 3. punkts, otrā daļa | – |

7. pants, 4. punkts | – |

7. pants, 5. punkts | 11. pants, 4. punkts |

8. pants, 1. punkts | 12. pants, 1. punkts |

8. pants, 2. punkts, pirmā un otrā daļa | 12. pants, 2. punkts, pirmā un otrā daļa |

8. pants, 2. punkts, trešā daļa | – |

8. pants, 3. punkts, pirmā daļa | 12. pants, 3. punkts, pirmā daļa |

8. pants, 3. punkts, otrā daļa | – |

8. pants, 4. punkts | – |

9. pants, 1. punkts, pirmā daļa | 13. pants, 1. punkts, pirmā daļa |

9. pants, 1. punkts, otrā daļa | – |

9. pants, 1. punkts, trešā daļa | 13. pants, 1. punkts, otrā daļa |

9. pants, 1. punkts, ceturtā daļa | 13. pants, 1. punkts, trešā daļa |

9. pants, 2. punkts | 13. pants, 2. punkts |

– | 14. pants, 1. punkts |

10. pants, 1. punkts | 14. pants, 2. punkts |

10. pants, 2. punkts | 14. pants, 3. punkts |

10. pants, 3. punkts | 14. pants, 4. punkts |

10. pants, 4. punkts | 14. pants, 5. punkts |

11. pants | 15. pants |

– | 16. pants, 1. līdz 4. punkts |

12. pants, 1. punkts, pirmā daļa | 16. pants, 5. punkts |

12. pants, 1. punkts, otrā, trešā un ceturtā daļa | – |

12. pants, 2. punkts | 16. pants, 6. punkts |

13. pants | 17. pants |

14. pants | 18. pants |

15. pants | 19. pants |

16. pants | 20. pants, 1. punkts, pirmā daļa |

– | 20. pants, 1. punkts, otrā daļa |

– | 20. pants, 2. un 3. punkts |

17. pants, 1. līdz 3. punkts | 21. pants, 1. līdz 3. punkts |

17. pants, 4. punkts | – |

– | 22. pants |

18. pants | 23. pants |

19. pants | 24. pants |

IA pielikums | – |

IB pielikums | – |

– | I pielikums |

II līdz IV pielikums | II līdz IV pielikums |

– | V pielikums |

– | VI pielikums |

FINANŠU PĀRSKATS TIESĪBU AKTU PRIEKŠLIKUMIEM, KAS FINANSIĀLI IETEKMĒ VIENĪGI BUDŽETA IEŅĒMUMUS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA), ar ko atceļ Direktīvu 2002/96/EK

2. BUDŽETA POZĪCIJAS

Nodaļa un pants:

Summa, kas attiecīgajā budžeta gadā iekļauta budžetā:

3. FINANSIĀLĀ IETEKME

( Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes

( Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes uz izdevumiem, taču ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, proti, šāda:

miljonos EUR (1 zīme aiz komata)

Budžeta pozīcija | Ieņēmumi[39] | 12 mēnešu periods, kas sākas dd/mm/gggg | [Gads n] |

..pants | Ietekme uz pašu resursiem |

..pants | Ietekme uz pašu resursiem |

Pēc darbības |

[n+1] | [n+2] | [n+3] | [n+4] | [n+5] |

..pants |

..pants |

4. KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

5. CITAS PIEZĪMES [pic][pic][pic]

[1] COM(2008) 505 un SEC(2008) 2367.

[2] OV C 365 E, 19.12.2000., 184. lpp. un OV C 240 E, 28.8.2001., 298. lpp.. Ö OV C , , . .lpp. Õ

[3] OV C 116, 20.4.2001., 38. lpp.. Ö OV C , , . . lpp. Õ

[4] OV C 148, 18.5.2001., p. 1. Ö OV C , , . . lpp. Õ

[5] OV L 37, 13.2.2003., 24. lpp.

[6] OV C 138, 17.5.1993., 5. lpp.

[7] OV C 76, 11.3.1997., 1. lpp.

[8] OV C 362, 2.12.1996., 241. lpp.

[9] OV C , , . lpp.

[10] OV L 191, 22.7.2005., 29.-58. lpp.

[11] OV L 37, 13.2.2003., 19.-23. lpp.

[12] OV L 194, 25.7.1975., 47. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 96/350/EK (OV L 135, 6.6.1996., 32. lpp.).

[13] OV L 114, 27.4.2006., 9. lpp.

[14] COM(2008)505 un SEC(2008)2367.

[15] OV L 266, 26.9.2006., 1.-14. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2008/12/EK (OV L 76, 19.3.2008., 39. lpp.).

[16] OV L 78, 26.3.1991., 38. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 98/101/EK (OV L 1, 5.1.1999., 1. lpp.).

[17] COM(2008)505 un SEC(2008)2367.

[18] OV L 24, 29.1.2008, 8. lpp. OV L 257, 10.10.1996, 26.-40. lpp.

[19] OV L 118, 27.4.2001., 41. lpp.

[20] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[21] OV L 144, 4.6.1997., 19. lpp.

[22] OV 196, 16.8.1967., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2001/59/EK (OV L 225, 21.8.2001., 1. lpp.).

[23] OV L 200, 30.7.1999., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2001/60/EK (OV L 226, 22.8.2001., 5. lpp.).

[24] OV L 190, 12.7.2006., 1.-98. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1379/2007 (OV L 309, 27.11.2007., 7. lpp.).

[25] OV L 30, 6.2.1993, 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu Nr. 2557/2001 (OV L 349, 31.12.2001, 1. lpp.).

[26] OV L 316, 4.12.2007., 6. lpp.

[27] OV L 166, 1.7.1999., 6. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2243/2001 (OV L 303, 20.11.2001., 11. lpp.).

[28] OV L 185, 17.7.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2243/2001.

[29] OV L 114, 24.4.2001., 1. lpp.

[30] 2006. gada martā pieņēmusi CENELEC.

[31] OV L 78, 16.3.2004., 56. lpp.

[32] OV L 119, 11.5.2005., 13. lpp.

[33] OJ L 377, 31.12.1991., 48. lpp.

[34] OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.

[35] OV L 243, 24.9.1996., 31. lpp.

[36] OV L 343, 13.12.1997., 19. lpp.

[37] OV L 159, 29.6.1996., 1. lpp.

[38] OV L 244, 29.9.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2039/2000 (OV L 244, 29.9.2000., 26. lpp.).

[39] Norādītajām tradicionālo pašu resursu (lauksaimniecības nodokļi, cukura nodevas, muitas nodokļi) summām jābūt neto summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitīti 25 % iekasēšanas izmaksu.