14.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 8/18

A.

tā kā Boloņas procesa mērķi ir izveidot Eiropas augstākās izglītības telpu līdz 2010. gadam, ietverot augstākās izglītības reformas, palikušo šķēršļu novēršana studentu un pasniedzēju mobilitātei, kā arī augstākās izglītības kvalitātes, pievilcības un konkurētspējas uzlabošana Eiropā;

B.

tā kā studentu mobilitātei un izglītības kvalitātei joprojām ir jābūt vienam no Boloņas procesa pamatelementiem;

C.

tā kā studentu mobilitāte rada jaunu pieredzi un kultūras, sociālās un akadēmiskās vērtības, kā arī rada iespējas personības izaugsmei un akadēmisko standartu un nodarbinātības iespēju paaugstināšanai valsts un starptautiskajā līmenī;

D.

tā kā studentu mobilitāte vēl joprojām nav pieejama daudziem studentiem, pētniekiem un citiem darbiniekiem galvenokārt tādēļ, ka dotācijas nav pietiekamas; tā kā šķēršļi ir labi zināmi un uz tiem ir vairākkārt norādījušas daudzas ieinteresētās personas apspriešanas laikā;

E.

tā kā īpaša uzmanība ir jāvelta studentu mācību un dzīves izdevumu, kā arī mobilitātes piemērotai finansēšanai;

F.

tā kā Parlaments ir konsekventi atzinis studentu mobilitāti par savu budžeta prioritāti un centies nodrošināt Kopienas izglītības programmām atbilstošu finansējumu; tā kā Parlamenta stingrā nostāja šajā jautājumā, neraugoties uz to, ka Padome samazināja Komisijas ierosinātā finansējuma apjomu, izraisīja apropriāciju pieaugumu mūžizglītības un Erasmus Mundus programmām, kas izstrādātas saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2007.—2013. gadam un jaunākajām budžeta procedūrām;

G.

tā kā ir vajadzīgi ticami statistikas dati par studentu mobilitāti, lai novērotu, salīdzinātu un novērtētu, kā arī attīstītu adekvātu politiku un pasākumus;

H.

tā kā ikdienējas un neformālās izglītības atzīšana veido mūžizglītības stratēģijas stūrakmeni, un tādējādi nepieciešams atzīt arī pieaugušo izglītību un mūžizglītību šajā procesā;

I.

J tā kā izvēli doties uz ārzemēm nedrīkst kavēt nekādi administratīvie, finanšu vai lingvistiskie šķēršļi;

J.

tā kā mobilitāte veicina svešvalodu mācīšanos un vispārējo komunikācijas prasmju uzlabošanu;

K.

tā kā universitātes ir steidzami jāreformē un jāmodernizē attiecībā uz kvalitāti, studiju struktūru, jauninājumiem un elastīgumu;

L.

tā kā mācīšanas kvalitāte ir tikpat svarīga kā pētniecības kvalitāte, un tā būtu jāpārveido un jāmodernizē visā Eiropas Savienībā, un tā kā šīs divas dimensijas ir cieši saistītas;

M.

tā kā atšķirīgas atzīšanas sistēmas dažādās valstīs ir nozīmīgs šķērslis studentu vienlīdzīgai novērtēšanai un progresam Eiropas augstākās izglītības jomā un Eiropas darba tirgū;

N.

tā kā mobilitātei var traucēt gan tas, ka apmeklētie kursi netiek pilnīgi un atbilstoši atzīti, gan arī tas, ka nav iespējama iegūto grādu pielīdzināšana;

O.

tā kā ir svarīgi īstenot, koordinēt un veicināt saskaņotu pieeju starp visām valstīm, kas pievienojušās Boloņas procesam;

P.

tā kā Barselonas procesa rezultātā ir jāizveido jauns progresīvs izglītības modelis, nodrošinot apmācību visiem, un kura galvenais mērķis ir zināšanu un vērtību tālāknodošana, izveidojot nākotnei ilgtspējīgu sabiedrību, kura ir pašapzinīga un kurā nav sociāla nelīdzsvarotība,

1.

uzskata, ka studentu mobilitātes pieaugumam un dažādu izglītības sistēmu kvalitātei ir jābūt prioritātei Boloņas procesa galveno mērķu pēc 2010. gada pārskatīšanas kontekstā;

2.

uzsver, ka, lai panāktu studentu mobilitāti, ir jādarbojas vairākās politikas jomās; dažādi mobilitātes aspekti iziet ārpus augstākās izglītības jomas un attiecas uz sociālo lietu, finanšu, kā arī imigrācijas un vīzu politikas jomu;

3.

Atzinīgi vērtē dalībvalstu valdību pūles sadarboties un tādējādi veicināt izglītības kvalitāti un konkurētspēju Eiropas Savienībā, sevišķi veicinot mobilitāti, cenšoties panākt kvalifikāciju atzīšanu un nodrošināšanu, ņemot vērā ierobežotās iespējas finanšu shēmas 1.a pozīcijā atstāto mazo rezervju dēļ;

4.

ir pārliecināts, ka ir jāturpina apspriežu metode, kurā piedalās visas procesā ieinteresētās personas: iestādēm un arī studentu pārstāvjiem ir cieši jāsadarbojas, lai novērstu palikušos šķēršļus mobilitātei un atrisinātu problēmas, kas saistītas ar Boloņas procesa kvalitāti un īstenošanu;

5.

norāda, ka Boloņas procesa īstenošanā īpaša uzmanība ir jāvelta ciešai un intensīvai sadarbībai un koordinācijai ar Eiropas pētniecības telpu;

6.

uzsver, ka steidzami vajadzīga salīdzināma un ticama statistika par studentu mobilitāti un par studentu sociāli ekonomisko raksturojumu, tostarp kopēji indikatori, kritēriji un atskaites punkti, lai pārvarētu pašreizējo datu trūkumu un veicinātu paraugprakses apmaiņu;

7.

aicina universitātes uzlabot un vienkāršot tiešsaistē un nesaistes režīmā iesniegto informāciju gan par jaunajiem studentiem, aicina universitātes un Erasmus valsts aģentūras sadarboties ar studentu organizācijām, lai laikus iesniegtu vajadzīgo informāciju; aicina universitātes atbalstīt studentu tiesības saskaņā ar saistībām, ko tās uzņēmušās, ievērojot Erasmus universitātes hartu;

8.

uzsver, ka, lai sasniegtu Boloņas procesa mērķus, ir vajadzīgs savstarpīgums studentu un zinātnieku plūsmas ziņā; uzsver pašreizējo tendenču būtiskās atšķirības un jo sevišķi vājo mobilitāti dalībvalstīs, kuras pievienojās ES 2004. un 2007. gadā;

9.

norāda uz apmācības nozīmi jauno studentu sociālajā, kultūras un valodas integrācijā;

10.

uzsver, ka uzlabotas valodu prasmes ir liela vērtība un viens no studentu mobilitātes iemesliem, ka ir svarīgi, lai intensīvos valodas kursus piedāvātu jaunajiem studentiem pirms Erasmus studiju periodiem;

11.

aicina universitātes Eiropas Savienībā sākt novatorisku, tālejošu un metodisku studiju plānu reformu, jo mērķtiecīga un augstas kvalitātes satura un organizatoriskā pārstrukturēšana ir būtiska studentu mobilitātei un lielākai elastībai; aicina visās studiju programmās ieviest “mobilitātes studiju periodu”, lai radītu studentiem iespēju studēt ārzemēs;

12.

aicina lielāku nozīmi piešķirt kopējo Eiropas doktora programmu vajadzībām, veicinot doktorantu mobilitāti un Eiropas doktorantūras sistēmas izveidi;

13.

uzsver mācīšanas kvalitātes un izcilības būtisko nozīmi, ņemot vērā to, ka kvalificēti pasniedzēji visās studiju nozarēs, viņu izaugsme un nepārtrauktā apmācība ir izšķiroši, lai panāktu pievilcību un efektivitāti un sasniegtu Boloņas procesa mērķus;

14.

atkārto, ka ir nepieciešams starptautisks dialogs un informācijas un pieredzes apmaiņa, lai sekmētu skolotāju izglītības, tostarp pamatskolas skolotāju izglītības konverģenci un turpmākās profesionālās izaugsmes efektivitāti;

15.

īpaša palīdzība jāparedz studentiem no sabiedrības nelabvēlīgām grupām, piemēram, piedāvājot lētu un piemērotu izmitināšanu, kā arī ievērojot, ka bieži ir vajadzīgs papildu atbalsts tūlīt pēc ierašanās;

16.

ierosina izveidot vienotu Eiropas studentu identifikācijas karti, lai atvieglotu mobilitāti un nodrošinātu studentiem atlaides dzīvošanas un iztikas izdevumiem;

17.

aicina dalībvalstis un kompetentās iestādes garantēt vienlīdzīgu un vispārēju piekļuvi mobilitātei ar vienkāršu, elastīgu un pārredzamu stipendiju piešķiršanas procedūru un papildu finansiālo atbalstu augstu izmaksu galamērķiem un tiem studentiem, kuriem tas ir nepieciešams; uzskata, ka studentiem ir svarīgi saņemt atbalstu pirms aizbraukšanas, lai izvairītos no viņu apgrūtināšanas ar pārlieku finansiālo slogu;

18.

atzinīgi vērtē faktu, ka Daudzgadu finanšu programmas vidusposma pārskatā, kas paredzēts deklarācijā, kura pievienota 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumam par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību, varētu tikt apsvērta izglītības jomā paredzēto programmu un it īpaši Erasmus stipendiju finansējuma piešķiršana, ievērojot programmas uzraudzības un novērtēšanas rezultātus;

19.

norāda, ka ir jāievieš un jāveicina jauni studentu mobilitātes līdzekļi, piemēram, bezprocentu aizdevumi un/vai pārvedami aizdevumi;

20.

aicina Eiropas universitātes sadarboties ar privāto sektoru (piemēram, ar tādām ekonomikas vai uzņēmējdarbības organizācijām kā tirdzniecības kameras), lai atrastu jaunus efektīvus mehānismus studentu mobilitātes līdzfinansēšanai katrā ciklā (bakalaurs, maģistrs, doktors), tādējādi uzlabojot izglītības sistēmu kvalitāti;

21.

ierosina rezultatīvu dialogu un divvirzienu apmaiņu starp uzņēmumiem un universitātēm, lai radītu novatoriskas partnerības un izpētītu jaunus sadarbības veidus;

22.

aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt Eiropas atskaites sistēmas ieviešanu (Boloņas kvalifikāciju ietvarstruktūra, Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra mūžizglītībai, Eiropas kvalitātes nodrošināšanas standarti un pamatnostādnes un Lisabonas konvencija par kvalifikāciju atzīšanu), lai izveidotu Eiropas augstākās izglītības telpu;

23.

tādēļ uzsver, ka steidzami jāievieš visaptveroša, apvienota un efektīva kredītpunktu pārneses sistēma ECTS, lai studentu un akadēmisko kvalifikāciju varētu būtu viegli pārnest visā Eiropā ar vienotas kopējas sistēmas starpniecību;

24.

uzsver, ka trīs posmu studiju sistēma (bakalaura grāds, maģistrā grāds un doktora grāds) varētu kļūt daudz elastīgāka, it īpaši “3 + 2” vietā izmantojot “4 + 1” sistēmu pirmajam un otrajam posmam; atzīmē, ka atsevišķām studiju programmām šī varētu būt daudz piemērotāka sistēma, lai nodrošinātu lielāku mobilitāti un absolventu nodarbinātības iespējas;

25.

aicina piešķirt Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmas (ECTS) kredītpunktus ar darbu saistītām mācībām un citai neoficiālai un neformālai mobilai pieredzei, ko apstiprinājušas universitātes, un atzīt tās par studiju plānu neatņemamu daļu;

26.

aicina dalībvalstu kompetentās iestādes un Eiropas universitātes veicināt un stimulēt paraugprakses apmaiņas un izpratnes veicināšanas iniciatīvas;

27.

mudina dalībvalstis atvieglot vīzu procedūras un samazināt to izmaksas mobilajiem studentiem jo īpaši attiecībā uz Eiropas Savienības austrumu dalībvalstīm un kandidātvalstīm Austrumeiropā saskaņā ar ES direktīvām par vīzu noteikumiem;

28.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.