52008DC0002

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 19.2.2008

COM(2008) 2 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

budžeta lēmējinstitūcijai par vispārējā budžeta garantijām Stāvoklis 2007. gada 30. jūnijā {SEC(2008) 18}

SATURS

1. Ievads un garantēto operāciju veidi 4

2. Jaunais juridiskais pamats 4

3. Notikumi pēc pēdējā ziņojuma par stāvokli 2006. gada 31. decembrī 5

4. Informācija par budžeta segtajiem riskiem 5

4.1. Riska definīcija 5

4.2. Ar dalībvalstīm saistītais risks 6

4.3. Ar trešām valstīm saistītais risks 7

4.4. Budžeta segtā riska kopsumma 8

4.5. Riska novērtējums 8

5. Neizpildītās maksājumu saistības, budžeta garantiju aktivizēšana un nokavētie maksājumi 9

5.1. Maksājumi no skaidras naudas resursiem 9

5.2. Iemaksas no budžeta 9

5.3. Garantiju fonda ārējai darbībai aktivizēšana 10

6. Garantiju fonds ārējai darbībai 10

6.1. Atgūtie līdzekļi 10

6.2. Aktīvi 10

6.3. Paredzētais apjoms 10

7. Risku novērtējums: to trešo valstu ekonomikas un finanšu stāvoklis, kuras gūst labumu no svarīgākajām ES aizdevuma operācijām 10

7.1. Ievads 10

7.2. Turcija 11

7.3. Brazīlija 11

7.4. Ēģipte 11

7.5. Dienvidāfrika 11

7.6. Maroka 12

7.7. Tunisija 12

7.8. Libāna 13

7.9. Ukraina 13

7.10.1. Serbija 13

7.10.2. Melnkalne 14

7.11. Jordānija 14

1. IEVADS UN GARANTēTO OPERāCIJU VEIDI

Šis ziņojums iesniegts saskaņā ar Finanšu regulas 130. pantu, kas nosaka, ka Komisija divreiz gadā sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par budžeta garantijām un ar tām saistītajiem riskiem [1]. Ziņojumam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments ar detalizētām tabulām un paskaidrojumiem („Pielikums”)[2].

No Eiropas Savienības budžeta („Budžeta”) sedz riskus, kas saistīti ar dažādām aizdevumu un garantēšanas operācijām, kuras var iedalīt divās kategorijās: aizdevumi, ko Eiropas Kopiena piešķir makroekonomiskiem mērķiem (finansiālas palīdzības ( MFA ) aizdevumi trešām valstīm), un aizdevumi mikroekonomiskiem mērķiem ( Euratom un, īpaši svarīgi, Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumi trešās valstīs[3]). Šīs operācijas kopš 1994. gada sedz Garantiju fonds ārējai darbībai („Fonds”)[4], ko izveidoja cita starpā, lai ierobežotu ietekmi uz Budžetu, ko izraisa tie garantiju pieprasījumi aizdevuma operācijām trešās valstīs, kurus sedz no Budžeta. Ja ar Fonda līdzekļiem nepietiek, izmanto Budžetu.

1994. gadā pieņemto Padomes Regulu, ar kuru nodibināja Fondu („Fonda regula”[5]), pirmo reizi grozīja 1999. gadā. Saskaņā ar Padomes regulas otro grozījumu, ko Padome pieņēma 2004. gadā, garantiju, ko sedz no Fonda līdzekļiem, atceļ, ja trešās valstis kļūst par dalībvalstīm. Aizdevumus vai garantētus aizdevumus dalībvalstīm sedz tieši no Budžeta.

2. JAUNAIS JURIDISKAIS PAMATS

Saskaņā ar 2006. gada Padomes Lēmumu[6] piešķirt EIB atjaunotu Kopienas garantiju attiecībā uz zaudējumiem, ko var radīt ārpus Kopienas īstenotiem projektiem piešķirti aizdevumi un aizdevumu garantijas (EIB 2007. – 2013. gada ārējās pilnvaras, tālāk tekstā „jaunās vispārējās pilnvaras”), 2007. gada augustā Komisija un EIB noslēdza Garantijas nolīgumu un Nolīgumu par līdzekļu atgūšanu[7], kurā ir sīki izklāstīti noteikumi un procedūras attiecībā uz Kopienas garantiju un līdzekļu atgūšanu, pamatojoties uz Kopienas garantiju pieprasījumiem. Garantijas nolīgums attiecas uz EIB finansēšanas operācijām, kas veiktas pēc 2007. gada 17. aprīļa, proti, pēc datuma, kad EIB Valde apstiprināja jauno vispārējo pilnvaru.

2007. gada pirmajā pusē nav pieņemti jauni lēmumi par MFA aizdevumiem vai Euratom aizdevumiem.

3. NOTIKUMI PēC PēDēJā ZIņOJUMA PAR STāVOKLI 2006. GADA 31. DECEMBRī

2007. gada pirmajā pusē netika veikti maksājumi atbilstīgi MFA aizdevumiem.

Attiecībā uz Euratom aizdevumiem 2007. gada martā saskaņā ar 2004. gada aizdevuma nolīgumu tika izmaksāta pirmā aizdevuma daļa EUR 39 miljonu apmērā Ukrainas Hmeļnickas ( Khmelnitsky ) atomelektrostacijas 2. bloka un Rovnas ( Рівне ) atomelektrostacijas 4. bloka (K2R4) drošuma uzlabošanai (EUR ekvivalents USD 83 000 000).

2007. gada pirmajā pusē EIB darbojās atbilstīgi vispārējām pilnvarām, kas noteiktas 2000. – 2006. gada finanšu perspektīvā (tālāk tekstā „pašreizējās vispārējās pilnvaras”). Bez tam, atbilstīgi Padomes 2004. gada 22. decembra lēmumam 2005/48/EK, ar ko EIB piešķir Kopienas garantiju attiecībā uz kredītlīdzekļu zaudējumiem noteiktu veidu projektos Krievijā, Ukrainā, Moldovas Republikā un Baltkrievijā (tālāk tekstā „Krievijas, Ukrainas, Moldovas Republikas un Baltkrievijas pilnvaras”), 2007. gada 28. jūnijā EIB noslēdza pirmo aizdevuma līgumu ar Moldovas Republiku par EUR 30 miljonu lielu aizdevumu).

Kā minēts 2. sadaļā, jaunais ar EIB noslēgtais Garantijas nolīgums attiecas uz finansēšanas operācijām, kas veiktas pēc 2007. gada 17. aprīļa. Tomēr atbilstīgi jaunajām vispārējām pilnvarām kopš 2007. gada 30. jūnija nav veiktas nekādas operācijas.

4. INFORMāCIJA PAR BUDžETA SEGTAJIEM RISKIEM

4.1. Riska definīcija

Budžeta riski rodas no kapitāla un procentiem, ko neatmaksā saistībā ar garantētām operācijām.

Ja neizpildīto maksājumu saistību operācijas attiecas uz trešām valstīm, tās sedz no Fonda (70 % no kopējā garantētā neatmaksātā apjoma 2007. gada 30. jūnijā), bet, ja iesaistītas dalībvalstis — tieši no Budžeta (aizdevumi par labu dalībvalstīm vai projektu finansēšanai tajās veido atlikušos 30 % no kopējās neatmaksātās summas). Ar dalībvalstīm saistīto garantēto aizdevumu summa ir tik liela neseno paplašināšanās kārtu izdevumu dēļ. Saskaņā ar Fonda regulas 1. panta trešo daļu, līdzko attiecīgā valsts pievienojas Eiropas Savienībai, aizdevumu risks tiek pārnests no Fonda uz Budžetu.

Šā ziņojuma nolūkā izmanto divas metodes, lai novērtētu riskus, ko sedz Budžets (tieši vai netieši ar Fonda starpniecību).

- Aprēķina attiecīgo operāciju neatmaksātā kapitāla kopsummu noteiktā dienā, ieskaitot uzkrātos procentus. Šī metode sniedz pārskatu par Budžeta risku noteiktā dienā.

- Budžeta pieeja, ko sauc par „Budžeta gada risku”, pamatojas uz maksimālās summas aprēķinu, kuru Kopienai būtu jāizmaksā finanšu gadā, ja netiktu atmaksāti visi garantētie aizdevumi [8].

1. tabula. Kopējās segtās neatmaksātās summas 2007. gada 30. jūnijā (miljonos EUR) |

Neatmaksātais kapitāls | Uzkrātie procenti | Kopā | % |

Dalībvalstis* |

MFA | 309 | 2 | 311 | 2 % |

Euratom | 436 | 5 | 441 | 3 % |

EIB | 4 224 | 38 | 4 262 | 26 % |

Dalībvalstis* (starpsumma) | 4 969 | 46 | 5 014 | 30 % |

Trešās valstis |

MFA | 568 | 7 | 575 | 3 % |

Euratom | 39 | 0 | 39 | 0 % |

EIB | 10 901 | 116 | 11 018 | 66 % |

Trešās valstis (starpsumma) | 11 508 | 124 | 11 632 | 70 % |

Kopā | 16 477 | 170 | 16 647 | 100 % |

* Šo risku sedz tieši no Budžeta, un tas ietver Bulgāriju un Rumāniju, kas pievienojās ES 2007. gada 1. janvārī. |

Sīkāka informācija par šīm neatmaksātajām summām, jo īpaši attiecībā uz maksimālo apjomu, faktiski izmaksātajām summām un garantiju likmēm, ir sniegta Pielikuma A1., A2., A3. un A4. tabulā.

4.2. Ar dalībvalstīm saistītais risks

Pašreizējie ar dalībvalstīm saistītie riski ir pirmsiestāšanās periodā izmaksāto aizdevumu rezultāts.

2007. gada otrajā pusē ar dalībvalstīm saistītais Budžeta risks ir EUR 398 miljoni, ieskaitot summas, kas attiecas uz Bulgāriju un Rumāniju, kuras pievienojās Eiropas Savienībai 2007. gada 1. janvārī. 2. tabulā ir redzams, ka pēc neatmaksāto summu apjoma šīs valstis ir ierindotas pirmajā un otrajā vietā.

2. tabula. Dalībvalstu secība atkarībā no Budžeta maksimālā riska, kas ar tām saistīts 2007. gada otrajā pusē (miljonos EUR) |

Vieta | Valsts | 2007. gada otrā puse | % |

1 | Rumānija | 119,7 | 30,1 % |

2 | Bulgārija | 90,4 | 22,7 % |

3 | Polija | 48,7 | 12,2 % |

4 | Čehija | 45,7 | 11,5 % |

5 | Slovākija | 35,1 | 8,8 % |

6 | Ungārija | 19,7 | 5,0 % |

7 | Slovēnija | 19,6 | 4,9 % |

8 | Kipra | 7,8 | 2,0 % |

9 | Latvija | 4,7 | 1,2 % |

10 | Lietuva | 3,6 | 0,9 % |

11 | Igaunija | 2,4 | 0,6 % |

12 | Malta | 0,5 | 0,1 % |

Kopā | 398,0 | 100,0 % |

Ar dalībvalstīm saistītie riski attiecas uz aizdevumiem, kuri izsniegti visām dalībvalstīm, kas ES iestājušās pēdējās divās paplašināšanās kārtās, un kuru atmaksas termiņš beidzas 2031. gadā.

4.3. Ar trešām valstīm saistītais risks

2007. gada otrajā pusē ar trešām valstīm saistītais Fonda maksimālais risks ir EUR 714 miljoni. Tabulā ir uzskaitītas pirmās 10 valstis, kas sarindotas secībā pēc vislielākās neatmaksātās kopsummas. Ar šīm valstīm saistītās summas kopā veido 82 % no Fonda riska 2007. gadā. Ekonomiskā situācija šajās valstīs ir raksturota tālāk 7. sadaļā.

3. tabula. 10 trešās valstis, ar kurām saistītais Budžeta maksimālais risks 2007. gada otrajā pusē ir visnozīmīgākais (miljonos EUR) |

Vieta | Valsts | 2007. gada otrā puse | % no kopējā maksimālā riska |

1 | Turcija | 100,9 | 14,1 % |

2 | Brazīlija | 82,7 | 11,6 % |

3 | Ēģipte | 75,2 | 10,5 % |

4 | Dienvidāfrika | 69,0 | 9,7 % |

5 | Maroka | 61,0 | 8,5 % |

6 | Tunisija | 58,5 | 8,2 % |

7 | Libāna | 54,2 | 7,6 % |

8 | Ukraina | 36,6 | 5,1 % |

9 | Serbija un Melnkalne[9] | 24,5 | 3,4 % |

10 | Jordānija | 21,8 | 3,1 % |

10 valstis kopā | 584,3 | 81,8 % |

Fonds ir sniedzis garantiju par aizdevumiem 40 valstīm un 2 reģionālām vienībām ar maksājumu termiņu 2037. gadā. Sīkākas ziņas par katrai valstij aizdotajām summām ir minētas Pielikuma A2. tabulā.

4.4. Budžeta segtā riska kopsumma

2007. gada otrajā pusē Budžeta segtā riska kopsumma ir EUR 1112 miljoni, kas ietver šajā periodā maksājamās summas, no kurām 36 % attiecas uz dalībvalstīm (skatīt Pielikuma A2. tabulu).

4.5. Riska novērtējums

Ar dalībvalstīm saistītajam riskam nākotnē būtu jāsamazinās, jo tām izsniegtie aizdevumi no Euratom , MFA vai EIB līdzekļiem tiek atmaksāti (skatīt Pielikuma 1.3. sadaļas A1. grafiku).

Katram MFA aizdevumam trešām valstīm ir nepieciešams atsevišķs Padomes lēmums. 2007. gada 20. augustā tika pieņemts Komisijas priekšlikums par MFA aizdevuma (EUR 50 miljonu apmērā) un dotācijas (EUR 30 miljonu apmērā) piešķiršanu Libānai un nosūtīts Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīga lēmuma pieņemšanai.

Maksimālais apjoms Euratom aizdevumiem dalībvalstīm vai dažām trešām valstīm, kas ir tiesīgas tos saņemt (Krievijas Federācija, Armēnijas Republika, Ukraina), ir EUR 4 miljardi, no kuriem 85 % jau ir izlietoti. Atlikusī daļa ir aptuveni EUR 600 miljoni. Atbilstīgi 2004. gadā noslēgtajam nolīgumam par aizdevuma piešķiršanu Ukrainas K2R4 (EUR ekvivalents USD 83 miljoni) 2008. gadā var izmaksāt vēl divas aizdevuma daļas (skatīt 3. sadaļu).

Saskaņā ar pašreizējām EIB pilnvarām, kas ir spēkā pirms jaunajām vispārējām pilnvarām, atlikusī atbilstīgi noslēgtajiem aizdevuma nolīgumiem izmaksājamā summa ir EUR 8067 miljoni. Šī summa galvenokārt būs saistīta ar pašreizējo vispārējo pilnvaru[10]. Jūlija beigās EIB atbilstīgi savām Krievijas, Ukrainas, Moldovas Republikas un Baltkrievijas pilnvarām noslēdza nolīgumu ar Ukrainu par aizdevuma piešķiršanu EUR 200 miljonu apmērā. Šīs pilnvaras un pašreizējās vispārējās pilnvaras beidzās 2007. gada 31. jūlijā[11].

Budžeta risku nākotnē visvairāk ietekmēs garantija, ko Kopiena nesen piešķīra EIB atbilstīgi jaunajām vispārējām pilnvarām. Kopienas garantija var segt ne vairāk kā 65 % no EIB finansēšanas operācijās izmaksāto kredītu un garantiju kopsummas, atņemot atmaksātās summas un pieskaitot visas saistītās summas; maksimālais apjoms ir EUR 27 800 miljoni[12].

Pielikuma 1.3. sadaļas A2. grafikā ir attēloti daži summu izmaksāšanas modeļi atbilstīgi pilnvarām, kas ir bijušas spēkā pirms jaunajām vispārējām pilnvarām, kā arī jaunajām vispārējām pilnvarām, jo šīm izmaksām ir būtiska ietekme uz Fonda finansēšanu

5. NEIZPILDīTāS MAKSāJUMU SAISTīBAS, BUDžETA GARANTIJU AKTIVIZēšANA UN NOKAVēTIE MAKSāJUMI

5.1. Maksājumi no skaidras naudas resursiem

Komisija izmanto savus skaidras naudas resursus, lai novērstu kavējumus un no tiem izrietošās izmaksas par savu aizdevuma operāciju apkalpošanu, ja kāds parādnieks novēlo maksājumu Komisijai[13].

5.2. Iemaksas no budžeta

Tā kā 2007. gada pirmajā pusē nebija reģistrēta neviena neizpildīta maksājumu saistība, netika prasītas apropriācijas saskaņā ar Budžeta 01 04 01. pantu „Eiropas Kopienas garantijas aizdevumu operācijām”.

5.3. Garantiju fonda aktivizēšana ārējai darbībai

Ja kāds Kopienas piešķirta vai garantēta aizdevuma saņēmējs (trešās valstīs) kavē maksājumu, tad Fondu lūdz segt neizpildītās maksājumu saistības trīs mēnešu laikā no dienas, kad maksājums bija jāveic.[14]

2007. gada pirmajā pusē Fonds nebija jāizmanto.

Kopējā nokavēto maksājumu summa 2007. gada 30. jūnijā, proti, soda procenti Argentīnas Republikai, sasniedza USD 1 718 493,12. No tās USD 1 448 433,44 (EUR ekvivalents 1 072 516,43) Fondam joprojām jāatgūst. Tā kā atlikuma segšanai Fondu neizmantoja, šī summa jāatmaksā EIB. Komisija un EIB vairākkārt ir atgādinājušas Argentīnas iestādēm, ka EIB neizsniegs jaunus aizdevumus projektiem šajā valstī, pirms minētie nokavētie maksājumi nav nokārtoti līdz galam. Šo jautājumu turpinās apspriest ES un Argentīnas makroekonomiskā dialoga nākamajā tikšanās reizē.

6. GARANTIJU FONDS āRēJAI DARBīBAI [15]

6.1. Atgūtie līdzekļi

2007. gada pirmajā pusē atguvumu nebija.

6.2. Aktīvi

Fonda neto aktīvi 2007. gada 30. jūnijā bija EUR 1 119 961 441,29.

6.3. Paredzētais apjoms

Fonda līdzekļiem jābūt atbilstīgā apjomā (paredzētais apjoms), kas noteikts 9 % apmērā no neatmaksātā kapitāla saistību kopsummas, kurai pieskaitīti uzkrātie procenti. Attiecība starp Fonda resursiem (EUR 1 119 961 441,29) un neatmaksātā kapitāla saistībām (EUR 11 632 230 697,97) Fonda regulas izpratnē bija 9,6 %.

2006. gada beigās Fonda resursi jau pārsniedza paredzēto apjomu. Atbilstīgi jaunajiem finansēšanas noteikumiem, ko Padome pieņēma 2007. gada 30. janvārī[16], šī summa — EUR 125,75 miljoni — tika pievienota kā pārpalikums provizoriskajā budžeta projektā 2008. gadam.

7. RISKU NOVēRTēJUMS: TO TREšO VALSTU EKONOMIKAS UN FINANšU STāVOKLIS, KURAS GūST LABUMU NO SVARīGāKAJāM ES AIZDEVUMA OPERāCIJāM

7.1. Ievads

Ziņojuma iepriekšējās sadaļās sniegta informācija par Budžeta riska kvantitatīvajiem aspektiem. Tomēr jāizvērtē arī risku iespējamība, kas atkarīga no operācijas veida un aizņēmēja stāvokļa (skatīt 4.3. sadaļu). Tabulas ar valstu riska novērtējumu sniegtas atsevišķi Komisijas dienestu darba dokumentā. Turpmāk izklāstīts šīs analīzes kopsavilkums attiecībā uz desmit valstīm ar Budžetam vislielāko risku 2007. gada otrajā pusē. Pielikuma 2. sadaļā sniegta analīze par vēl piecām citām valstīm.

7.2. Turcija

Turcijā IKP pieaugums samazinājies no 6,1 % 2006. gadā līdz 5,3 % 2007. gada pirmajā pusē. Norēķinu konta deficīts nedaudz samazinājies no 7,9 % no IKP 2006. gadā līdz 7,8 %. Bruto ārvalstu tiešo ieguldījumu pieplūdums 2007. gadā bija 5 % no IKP, un aptuveni divas trešdaļas no tiem bija finanšu nozarē. Iepriekšējā gadā valsts ārējais parāds palielinājās par aptuveni 5 procentpunktiem, līdz 2007. gada vidum sasniedzot ap 45 % no IKP. Tajā pašā laikā valsts parāds samazinājās no 68 % no IKP 2006. gada vidū līdz 61 %.

7.3. Brazīlija

Brazīlijas ekonomikas tempi turpina augt. Pēc 2006. gadā sasniegtā pieauguma 3,7 % apmērā paredzams, ka gada ekonomikas pieaugums 2007. gadā būs aptuveni 4¾ %. Galvenais ekonomikas pieaugumu noteicošais faktors ir iekšzemes pieprasījums, kas turpina palielināties monetāro ierobežojumu atvieglojumu rezultātā. Īpaši strauji aug privātie ieguldījumi. Lai gan inflācija joprojām ir mazāka par centrālās bankas noteiktajiem 4,5 %, pēdējā laikā tā ir nedaudz augusi, kas izskaidrojams ar pārtikas cenu kāpumu un zināmu valūtas kursa kritumu saistībā ar nesenajiem satricinājumiem finanšu tirgos. Lai gan lielais iekšzemes pieprasījums ir veicinājis strauju importa apjomu pieaugumu un iepriekšējā valūtas revalvācija ir mazinājusi eksporta pieauguma tempus, norēķinu kontā joprojām vērojams pārpalikums, ko nodrošina arvien labāki tirdzniecības nosacījumi (augošās izejvielu cenas) un ievērojamais izejvielu eksporta apjoma pieaugums. Norēķina kontā joprojām ir pārpalikums. Brazīlijas neaizsargātība pret ārējiem faktoriem ir mazinājusies, būtiski samazinoties tās ārējā parāda attiecībai. Ārējā parāda attiecība pret IKP ir samazinājusies no 40,8 % 2002. gadā līdz aptuveni 16 % šobrīd. Sāk atmaksāties pūliņi samazināt valsts ārējās parādsaistības: kredīta reitinga aģentūras ir paaugstinājušas Brazīlijas valsts kredīta reitingu un procentu likmju starpība ir vēsturiski zemā līmenī. Neraugoties uz nesen vērojamiem panākumiem, valsts parāds joprojām ir liels un sasniedz aptuveni 45 % no IKP, turklāt strauji aug arī kārtējie valsts izdevumi.

7.4. Ēģipte

Ārvalstu tiešo ieguldījumu un preču un pakalpojumu eksporta (īpaši tūrisma) ietekmē ekonomikas izaugsme Ēģiptē ir palielinājusies no 4,5 % 2005. finanšu gadā līdz 7,1 % 2007. finanšu gadā. Inflācija 2007. finanšu gadā atkal palielinājās līdz divciparu skaitlim pēc tam, kad 2006. gadā bija nokritusies līdz viencipara skaitlim. Pozitīva zīme iepriekšējā gadā bija bezdarba līmeņa pazemināšanās. Tomēr bezdarba līmenis (izteikts procentos no darbaspēka) joprojām ir salīdzinoši augsts. Neraugoties uz spēcīgo ekonomikas izaugsmi un (daļēji) valstij piederošo uzņēmumu pārdošanu, valsts budžeta deficīts nebūt nesamazinājās (9,2 % 2007. finanšu gadā salīdzinājumā ar 7,7 % 2006. gadā). Tādējādi bruto valsts parāds joprojām pārsniedza 100 % no IKP. Reformas finanšu nozarē turpinās. Stabila fiskālā politika apvienojumā ar piemērotu monetāro politiku pozitīvi ietekmēs darbavietu izveidi.

7.5. Dienvidāfrika

Pirmajos divos 2007. gada ceturkšņos Dienvidāfrikas reālais IKP pieauga par attiecīgi 4,75 % un 4,5%, kas liecina, ka apstākļi uzņēmējdarbībai joprojām ir labvēlīgi, īpaši būvniecībai, lauksaimniecībai, finanšu pakalpojumiem un transportam. Privātā patēriņa straujo kāpumu veicināja arī arvien lielākie izmantojamie ienākumi un bagātības efekts, ko savukārt noteica augošās aktīvu cenas. Lai inflācija nepārsniegtu 3–6 % robežas, 2006. gadā Centrālā banka paaugstināja refinansēšanas likmi (REPO) no 7,0 % līdz 9,0 %. Norēķinu konta deficīts 2007. gada pirmajos divos ceturkšņos palielinājās attiecīgi līdz 7,0 % un 6,5 %, ko lielā mērā noteica lielais iekšzemes pieprasījums, kā rezultātā importa apjomi pieauga straujāk nekā eksports. Deficītu vairāk nekā pietiekami nosedza kapitāla pieplūdums, galvenokārt ieguldījumos akcijās. Palielinājušās starptautiskās rezerves, 2007. gada vidū pārsniedzot USD 28 miljardus, kas līdzinās preču un pakalpojumu importam 3,4 mēnešu laikā.

Valsts fiskālajā bilancē ir panākts 0,6 % liels pārpalikums, kā rezultātā valsts parāds samazinājies līdz aptuveni 31 % no IKP. Runājot par ārējiem faktoriem, ekonomikas attīstību negatīvi varētu ietekmēt mazāks pieprasījums pēc attīstības tirgus aktīviem, pasaules ekonomikas attīstības tempu palēnināšanās vai krasa tirdzniecības nosacījumu pasliktināšanās. Tomēr valsts spēcīgajiem fundamentālajiem faktoriem vajadzētu mazināt šo satricinājumu negatīvo ietekmi uz ekonomiku. Iekšzemes spiedienu varētu radīt augstais bezdarba līmenis, krasa nevienlīdzība, lielais HIV/AIDS saslimšanas gadījumu skaits un augstais noziedzības līmenis.

7.6. Maroka

Marokas vērienīgā ekonomisko reformu programma sāk nest augļus. Nostiprinājušies ekonomikas fundamentālie rādītāji, un makroekonomiskie apstākļi joprojām ir stabili. Faktiskais IKP pieaugums 2006. gada beigās sasniedza 8,1 %, ko galvenokārt noteica labā raža, taču slikto laika apstākļu dēļ 2007. gadā IKP pieauguma tempi samazināsies līdz 2,5 %. Vairākas nozīmīgas budžeta un fiskālās reformas uzrādījušas cerīgus rezultātus. Prognozētais fiskālais deficīts (neskaitot ieņēmumus no privatizācijas) 2007. gadā ir 2,5 % no IKP (salīdzinājumā ar 2,1 % 2006. gadā). Valsts budžeta deficīta pieaugumu 2007. gadā noteica galvenokārt pastāvīgi augošie izdevumi saistībā ar lielajām naftas un pārtikas subsīdijām (2,5 % no IKP). Paredzams, ka 2007. gada beigās valsts parāda attiecība pret IKP sasniegs 58,0 % no IKP. Paredzams arī, ka bruto oficiālās rezerves turpinās pieaugt un 2007. gada beigās pārsniegs USD 23 miljardus (vairāk nekā 8 mēnešu importa vērtībā) salīdzinājumā ar gandrīz USD 20 miljardiem 2006. gadā. Laika posmā no 1980. līdz 1993. gadam Maroka noslēdza deviņus līgumus ar SVF, taču kopš tā laika tai nav bijušas nevienas SVF atbalstītas programmas, un 1997. gadā Maroka beidza atmaksāt savus parādus SVF.

7.7. Tunisija

Tunisijas ekonomikas attīstības tempi ir pieauguši no 4,0 % 2005. gadā līdz 6,0 % 2007. gadā, ko noteica galvenokārt lauksaimniecības, rūpniecības (izņemot tekstilrūpniecību) un pakalpojumu nozares izaugsme. Lai gan ekonomikas attīstības tempi ir pieauguši, bezdarba līmenis joprojām ir augsts — ap 14 %. Interesanti, ka ievērojamai daļai bezdarbnieku ir augstākā izglītība. Valsts budžeta deficīts, neskaitot ieņēmumus no privatizācijas, stabilizējies ap 3 %. Tunisijas ekonomikas attīstību labvēlīgi ietekmēja piesardzīgā fiskālā politika līdz ar stingrāko monetāro politiku, kā rezultātā inflācija 2007. gadā saglabājās visai mērena — 3,0 %. Lai gan naftas cenas pieauga, subsīdijas to pakāpeniskas likvidācijas dēļ palielinātas netika. Ekonomikas attīstības tempu pieauguma rezultātā valsts parāds ir samazinājies, un paredzams, ka šāda tendence turpināsies arī tuvākajā nākotnē. Tomēr šobrīd parāds joprojām pārsniedz 50 % no IKP, un lielāko tā daļu veido ārējais parāds. Tomēr šķiet, ka parāda ilgtermiņa struktūras dēļ Tunisija salīdzinoši veiksmīgi spēj turēties pretī ārējiem satricinājumiem vai uzticības krīzei. Gaidāms, ka labvēlīgās īstermiņa ekonomiskās prognozes rezultātā parādsaistības drīzumā samazināsies krietni zem 50 % no IKP. Ieņēmumus no turpmākās privatizācijas plānots izmantot galvenokārt parādsaistību mazināšanai.

7.8. Libāna

Libānai joprojām ir vieni no vislielākajiem parādiem pasaulē, kamēr tai jāsedz valsts atjaunošanas neatliekamās vajadzības pēc 2006. gada jūlija kara. Militārais konflikts radīja papildu spiedienu uz jau tā nedrošo valsts finansiālo situāciju un norēķinu kontu. Aplēsts, ka tā rezultātā 2006. gadā valsts IKP reālā izteiksmē samazinājās par 5 %, un salīdzinājumā ar 2005. gadu budžeta deficīts gandrīz dubultojās, sasniedzot 11 % no IKP, bet valsts parāds būtībā palicis tajā pašā līmenī — 178 % no IKP. 2007. gada janvārī valdība pieņēma vērienīgu un visaptverošu vidēja termiņa sociālekonomisko reformu programmu. Ar šo programmu Libāna iepazīstināja Starptautisko līdzekļu devēju konferenci par atbalstu Libānai (Parīze III) 2007. gada janvārī. Nesen noslēgtā vienošanās par SVF finansējumu Pēckonflikta neatliekamās palīdzības (EPCA) ietvaros piešķir programmai lielāku uzticamību, sniedz līdzekļus programmas īstenošanas ciešai uzraudzībai, īpaši budžeta atbalstam. Tomēr 2007. gads ir ļoti grūts gads, jo turpinās politiskās situācijas nestabilitāte un atkārtoti vardarbības uzliesmojumi pirms prezidenta vēlēšanām laika periodā no septembra līdz novembrim.

7.9. Ukraina

Ukrainā lielais iekšzemes pieprasījums izraisījis stabilu ekonomikas izaugsmi, tomēr neto eksporta rādītāji jau divus gadus bijuši negatīvi. Faktiskais IKP pieaugums 2007. gada pirmajā pusē sasniedza 8,4 % (7,1 % 2006. gadā kopumā), ko veicināja ievērojamais kreditēšanas apjomu pieaugums un reālo ienākumu kāpums. Salīdzinot ar 3 % pārpalikumu iepriekšējā gadā, norēķinu konta bilance bija negatīva aptuveni 1,5 % no IKP apmērā; to izraisīja lielais importa pieprasījums un importētās enerģijas cenu kāpums. Prognozēts, ka norēķinu konta deficīts 2007. gadā palielināsies līdz aptuveni 3,5 % no IKP; to noteiks importa apjomu pieaugums, pārsniedzot eksportu, ko ir veicinājušas augstās tērauda cenas pasaules tirgū (tērauda ražošana ir galvenā Ukrainas eksporta nozare, kas veido 40 % no kopējā eksporta). Ukrainas ārējais parāds samazinājies līdz aptuveni 12 % no IKP (2005. gadā tas bija 15 %), bet, pateicoties uzlabotai privātā sektora piekļuvei ārējā kapitāla tirgum, kopējais ārējā parāda līmenis nepārsniedza 50 % no IKP. Galvenais riska cēlonis joprojām ir nestabilā politiskā situācija, kas savu kulmināciju sasniedza parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās 2007. gada septembrī. Standard & Poor’s tomēr apstiprināja, ka Ukrainas valsts ilgtermiņa kredīta reitings ir BB-, jo īpaši nelielā parādsaistību apjoma dēļ.

7.10.1. Serbija

Serbijā reālais IKP pieaugums 2007. gada pirmajā pusē bija aptuveni 8 %. Norēķinu konta deficīts gada pirmajā pusē palielinājās līdz aptuveni 16 % no IKP. Neto ārvalstu tiešo ieguldījumu pieplūdums šajā pašā laika periodā samazinājās līdz aptuveni 4 % no IKP, un valsts ārējais parāds 2007. gada jūlija beigās sasniedza 60 % no IKP. Tajā pašā laikā valsts parāds samazinājās līdz aptuveni 35 % no IKP, jo tika norakstīti un pirms termiņa atmaksāti parādi starptautiskām finanšu institūcijām.

7.10.2. Melnkalne

Melnkalnē IKP pieaugums 2007. gada otrajā ceturksnī sasniedza 6,9 %. Norēķinu konta deficīts šajā periodā palielinājās līdz 31 % no IKP, ko noteica augošais tirdzniecības bilances deficīts. Neto ārvalstu tiešo ieguldījumu pieplūdums 2007. gada otrajā pusē sasniedza 28,2 % no IKP. Valsts parāds turpināja samazināties un sasniedza 35,6 % no IKP, bet valsts ārējais parāds 2007. gada jūnija beigās bija 23,7 % no IKP.

7.11. Jordānija

2007. gadā Jordānijas ekonomika turpināja strauji attīstīties; reālais IKP pieaugums tiek lēsts 6 % apmērā. Pēc veiksmīgas vairāku SVF atbalstītu programmu izpildes Jordānija uztur ciešu saikni ar SVF, kas veic uzraudzības procesu pēc attiecīgo programmu īstenošanas. Tā politika ir saskaņā ar valsts institūciju noteiktajiem mērķiem veicināt ekonomikas attīstību, konsolidējot fiskālo stāvokli, lai samazinātu valsts parāda attiecību pret IKP. 2005. un 2006. gadā veiktās fiskālās korekcijas, atceļot degvielas subsīdijas un saglabājot izdevumu ierobežojumus, samazināja budžeta deficītu (ieskaitot dotācijas) no 5 % no IKP 2005. gadā līdz 2,7 % 2006. gadā. Piesardzīgās fiskālās politikas rezultātā samazinās arī Jordānijas parādsaistības. 2007. gada oktobrī valdība noslēdza līgumu ar Parīzes klubu par Jordānijas parādsaistību izpirkšanu USD 3,3 miljardu apmērā. Paredzams, ka norēķinu konta deficīts 2007. gadā nedaudz samazināsies, proti, no 13,6 % no IKP 2006. gadā līdz 13,4 % (salīdzinājumā ar 17,8 % 2005. gadā). Norēķinu konta deficītu joprojām finansē no ārkārtīgi lielās kapitāla pieplūdes, tostarp ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, pārskaitījumiem un vērtspapīru portfeļa ieguldījumiem.[pic]

[1] COM(2007)454 un SEC(2007)1050 kopā veido iepriekšējo ziņojumu par Budžeta segtajām garantijām 2006. gada 31. decembrī.

[2] SEC(2007)[…].

[3] Informācija par EIB pilnvarām sniegta Pielikuma A1. tabulā, un atsauces uz juridisko pamatu uzskaitītas Pielikuma A4. tabulā.

[4] Jaunākais ziņojums par Fondu ir COM(2006) 695 „Pilnīgs ziņojums par Garantiju fonda darbību” un tam pievienotais Komisijas dienestu darba dokuments (SEC(2006)1460).

[5] Padomes Regula (EK, Euratom ) Nr. 2728/94 (1994. gada 31. oktobris), ar ko izveido Garantiju fondu ārējai darbībai, OV L 293, 12.11.1994., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1149/1999 (1999. gada 25. maijs), OV L 139, 2.6.1999., 1. lpp., Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2273/2004 (2004. gada 22. decembris), OV L 396, 31.12.2004., 28. lpp., un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 89/2007 (2007. gada 30. janvāris), OV L 22, 31.1.2007., 1. lpp.

[6] Padomes 2006. gada 19. decembra lēmums 2006/1016/EK, OV L 414, 30.12.2006., 95. lpp.

[7] C/2007/3592.

[8] Šā aprēķina nolūkā pieņem, ka netiek pieprasīts neizpildītās aizdevumu saistības izpildīt pirms sākotnēji noteiktā termiņa, t.i., ņem vērā tikai tos maksājumus, kuru termiņš ir noteiktajā laikposmā (skatīt arī Pielikuma 1. sadaļu).

[9] Tagad Serbijas Republika un Melnkalnes Republika.

[10] Skatīt Pielikuma 1.3. sadaļu.

[11] Nākamajā ziņojumā (par situāciju 2007. gada 31. decembrī) tiks aplūkota ar šo aizdevumu saistītā situācija, sniedzot detalizētus rādītājus pilnvaru beigu datumā.

[12] Sadalīts noteikta maksimālā apjoma pamatsummā — EUR 25 800 miljoni un fakultatīvajās pilnvarās — EUR 2000 miljoni.

[13] Skatīt 12. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 (2000. gada 22. maijs), kurā izdarīti grozījumi un ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu.

[14] Papildinformāciju skatīt Pielikuma 1.4.3. sadaļā.

[15] Komisijas gada ziņojums par Garantiju fondu un tā pārvaldību 2006. gadā, COM (2007)362 un SEC(2007)869.

[16] Padomes 2007. gada 30. janvāra Regula (EK, Euratom) Nr. 89/2007, OV L 22, 31.1.2007., 1. lpp.