30.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/106

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu noteikt 2010. gadu par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Tā ir vērtīga iniciatīva, lai padziļinātu sabiedrības izpratni par vēl joprojām pastāvošo nabadzību un atstumtību Eiropā un atbalstītu minēto problēmu efektīvu risināšanu.

1.2

EESK atzinīgi vērtē daudzpusējas pieeju nabadzības un sociālās atstumtības novēršanai, jo minēto problēmu cēlonis nav tikai relatīvas ienākumu atšķirības. Lai veicinātu izpratni, ka nabadzība un sociālā atstumtība nav pieņemamas parādības tik turīgā kontinentā kā Eiropa, lai gūtu sabiedrības atbalstu to efektīvai apkarošanai, Eiropas gadā (2010) līdzās relatīvās nabadzības novēršanai paredzētajiem pasākumiem būtu jāpievērš uzmanība nabadzības rādītājiem, kas atspoguļo faktiskā trūkuma līmeni, kā arī nabadzības skartajām teritorijām un problēmas nopietnībai, ņemot vērā atšķirības visā ES.

1.3

Eiropas gadā (2010) būtu jāizskata skaidri, konkrēti un transversāli jautājumi. Pirmkārt, lai ar aktīvas profesionālās un sociālās darbības starpniecību samazinātu nabadzību un sociālo atstumtību, vajag vairāk labāku sociālā nodrošinājuma sistēmu un programmu. Tādēļ sociālā politika ir patiešām produktīvs faktors. Otrkārt, nabadzības un sociālās atstumtības samazināšana ir ikviena iedzīvotāja interesēs, un tādēļ katram būtu jāsniedz ieguldījums minētā mērķa sasniegšanā. sasniegšanā. Tomēr jāatceras, ka nabadzības un sociālās atstumtības izskaušana ir galvenokārt politikas veidotāju un tādējādi arī valsts iestāžu un ar tām saistīto iestāžu, kā arī visu sociālās jomas pārstāvju uzdevums.

1.4

Eiropas gadā (2010) būtu jārada iespēja vairāk informēt sabiedrību par Eiropas sociālā modeļa modernizēšanas un pilnveidošanas nepieciešamību, kā arī par šāda pasākuma ietekmi. Aktīva iekļaušana ir svarīga, lai saglabātu un nostiprinātu sabiedrības saliedētību un solidaritāti vispārējas finanšu un pārtikas krīzes un demogrāfisko pārmaiņu apstākļos Eiropā. Tomēr daudziem eiropiešiem būs jāmaina pašreizējais dzīvesveids. Bailes par darba vietas nestabilitāti palielinās. Eiropas gada pasākumi būtu jāizmanto, lai iegūtu lielāku sabiedrības atbalstu minētajām reformām.

1.5

Turklāt Eiropas gadam (2010) būtu jāveido arī pamats publiskām debatēm par sociālās kohēzijas aizsardzības un sekmēšanas iespējām laikā, kad Eiropas sabiedrībā aizvien vairāk palielinās ienākumu atšķirības. Jāatrod novatoriski un visaptveroši risinājumi valsts politikas līmenī.

To efektivitāte tomēr būs atkarīga no pastāvīgas sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalības, kā arī aktīvas iedzīvotāju iesaistīšanas un līdzdalības vietējās kopienas izveidē.

1.6

EESK uzskata, ka paredzētās iniciatīvas praktiskā īstenošana ir labi pārdomāta. Sevišķi jāuzsver, ka priekšlikumā ir pietiekami ņemti vērā īpašie valstu apstākļi un paredzēts veidot ciešu sadarbību ar sociālajiem partneriem un pārējām pilsoniskās sabiedrības iestādēm, kā arī tieši iesaistīt nabadzības un sociālās atstumtības skartos iedzīvotājus.

1.7

EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas gada mērķu īstenošanai piešķirtais finanšu līdzekļu apjoms ir lielāks nekā līdz šim līdzīgām ES iniciatīvām piešķirtie līdzekļi, tomēr, ņemot vērā plānoto pasākumu vērienu, aicina palielināt finansējuma apjomu.

2.1

Ar lēmumu, ka 2010. gadu pasludina par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, paredzēts sasniegt mērķi, proti, “līdz 2010. gadam būtiski ietekmēt nabadzības izskaušanu”, kas iekļauts Lisabonas stratēģijā un vēlreiz apliecināts jaunajā Eiropas sociālajā programmā (2005.–2010. gadam) (2).

2.2

Eiropas gadā paredzētajos pasākumos galvenā uzmanība būs pievērsta četriem mērķiem: 1) atzīšana, ka nabadzīgiem un sociāli atstumtiem cilvēkiem ir tiesības uz pienācīgiem dzīves apstākļiem un iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē, 2) līdzdalība, t.i., visu sabiedrības locekļu kopīga atbildība par nabadzības un atstumtības apkarošanu, 3) vienotība, t.i., pārliecība, ka sabiedrības saliedētība ir katra indivīda interesēs, kā arī 4) saistības, t.i., ES politiskā vēlme uzskatīt nabadzības un sociālās atstumtības jautājumu par prioritāru.

2.3

Pasākumi, kas jāveic Eiropas Savienības līmenī un dalībvalstīs, būs sanāksmes, konferences, informācijas un reklāmas kampaņas, kā arī tiks izstrādāti pētījumi un ziņojumi. Tajos jāiesaista visas ieinteresētās personas, un ar minēto pasākumu starpniecību jārada iespēja informēt par nabadzības un atstumtības skarto personu vajadzībām un viedokli, kā arī viņas uzklausīt.

2.4

Eiropas gadā paredzēto pasākumu īstenošanai no ES budžeta līdzekļiem paredzēti 17 miljoni euro. Ņemot vērā plānoto līdzfinansējumu, ko sniegs valsts un privātās iestādes dalībvalstīs, kopējā summa varētu būt 26,175 miljoni euro.

3.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kura pareiza īstenošana var veicināt sabiedrības izpratni un sekmēt publiskās debates par to, kā var mērķtiecīgi un efektīvi novērst nabadzību un sociālo atstumtību.

3.2

EESK uzskata, ka Eiropas gada temats ir svarīgs un aktuāls. Tādēļ sabiedrība to ne tikai ievēros, bet arī pievērsīs tam ilgstošu uzmanību. EESK atbalsta vispārējos un konkrētos mērķus, Eiropas gada īpašos tematus, kā arī ierosinātās īstenošanas metodes. Tālāk tekstā minētās piezīmes ir paredzētas, lai sekmētu Eiropas gada atpazīstamību sabiedrībā un politisko ietekmi.

3.3

Visu eiropiešu dzīves kvalitātes aizsardzība un uzlabošana ir atkarīga no viņu ieinteresētības samērā pārticīgajā Eiropā efektīvi risināt nabadzības un sociālā atstumtības jautājumu. Ar Eiropas gada pasākumu starpniecību būtu jāstiprina šī apņemšanās visu sociālo un ekonomisko grupu vidū Eiropā.

3.4

Tādēļ ir svarīgi Eiropas gada pasākumus veidot, pamatojoties uz zināšanām un pieredzi, kas gūta, sākot ar 2000. gadā Nicas Eiropadomes sanāksmē pieņemto Eiropas stratēģiju cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Jāveido sinerģija ar pasākumiem, ko organizē citi, piemēram, Eiropas Padome, saistībā ar augsta līmeņa darba grupas izstrādāto ziņojumu par sociālo kohēziju 21. gadsimtā (3) un Apvienoto Nāciju Organizācija saistībā ar ikgadējo 17. oktobra pasākumu — Starptautisko nabadzības apkarošanas dienu.

3.5

EESK atgādina, ka virkne problēmu un tematu, kas izskatīti iepriekšējos atzinumos (4), būtu jāņem vērā Eiropas gada pasākumos:

Tālāk tekstā EESK plašāk izvērš dažus minēto ideju aspektus, jo īpaši tos, kas ir svarīgi saistībā ar Eiropas gada pasākumiem.

3.6

Šajā gadā uzmanība jāpievērš šādiem iespējamiem pozitīviem pasākumiem:

4.1

Lēmums par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību vērš uzmanību uz to, ka Eiropas Savienībā nabadzība apdraud 78 miljonus cilvēku, t.i., 16 % iedzīvotāju. EESK uzskata, ka, lai efektīvi nodotu Eiropas gada politisko vēstījumu, būtu jāmin un jāizmanto ne tikai vispārzināmais relatīvās nabadzības rādītājs, bet arī citi nabadzības rādītāji, kuri liecina par tās pastāvēšanu un pašreizējo trūkumu, ko vēl joprojām cieš daudzi eiropieši. Tādēļ Eiropas gada pasākumos būtu jāizmanto visaptveroši relatīvās un absolūtās nabadzības rādītāji, lai plašu sabiedrību informētu par situācijām, ko tie atspoguļo, un lai veicinātu sabiedrības apziņu, ka šādas situācijas nav pieņemamas.

4.2

EESK uzsver, ka izmantotie rādītāji “raksturo” nabadzības un sociālās atstumtības problēmu. Ņemot vērā sociālās kohēzijas problēmas ES un tādēļ nepieciešamo Eiropas sociālā modeļa modernizēšanu, ir svarīgi, lai minētie rādītāji rosinātu izstrādāt līdzsvarotu valsts politiskos risinājumu, t.i., uzlabot ienākumu sadali, nodrošināt atbilstoši finansētus un pārvaldītus elastdrošības pasākumus darba tirgū un aktīvas iekļaušanas politiku. Šādu dinamisku sociālās un nodarbinātības politikas modeli EESK ir ierosinājusi attiecīgajā atzinumā (8).

4.3

EESK atzinīgi vērtē, ka Komisija ir atzinusi atbilstīgu pasākumu nepieciešamību daudzšķautnainā nabadzības un sociālās atstumtības jautājuma risināšanā. Paziņojumā par Eiropas sociālo programmu (2005.–2010. gadam), kurā dalībvalstis tiek aicinātas, piemēram, nostiprināt, saskaņot un vienkāršot nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanas pasākumus, Komisija pamatoti papildus iekļauj relatīvās nabadzības riska rādītāju un ilgstošas nabadzības rādītāju (9). Pēc tam ierosinot vairāk koordinēt arī sociālo aizsardzību, veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi, Komisija vērš uzmanību uz to, ka lielāka nozīme jāpiešķir “rādītājiem, kas atspoguļo nabadzības līmeni” (10).

4.4

Ņemot vērā iepriekš teikto, EESK uzskata, ka lēmumā par Eiropas gadu (2010) būtu jāmin nabadzības rādītāji, kas sniedz labāku informāciju par reālo nabadzības līmeni, par apdraudētajām grupām un par šīs problēmas nopietnību. Tādējādi varētu panākt lielāku sabiedrības informētību un atbalstu ES un dalībvalstu darba tirgus un sociālās aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti gan lielas nabadzības, gan pilnīgas nabadzības apdraudētiem cilvēkiem un sabiedrības grupām. (11)

5.1

Nabadzība ir daudzšķautnaina parādība, un tās apdraudējums sabiedrības locekļiem nav vienmērīgs. Vairāku risku vienlaicīga rašanās īpaši spēcīgi ietekmē atsevišķas grupas.

5.2

Nabadzība parasti ir saistīta ar bezdarbu, jo īpaši ilgtermiņa bezdarbu. Tādēļ, kā teikts Kopējā ziņojumā par sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu, “darbs ir vislabākais līdzeklis pret nabadzību un sociālo atstumtību (…)” (12), tomēr minētajā ziņojumā arī teikts, ka tas nevar būt vienīgais līdzeklis. To izteikti pierāda darba ņēmēju nabadzības fenomens.

5.3

Nabadzība var būt saistīta arī ar zemu kvalifikāciju vai piedāvātā darba veikšanai nepieciešamo prasmju trūkumu, vai arī to, ka atbilstīgi apmaksāta augstas kvalifikācijas darba veikšanai nav piemērotu prasmju. Minētajā riska grupā ietilpst galvenokārt jaunieši, jo īpaši tie, kas agri pārtraukuši izglītību, un gados vecāki darba ņēmēji.

5.4

Nabadzības “slazdu” rada arī nepietiekami sakārtota pabalstu sistēma, jo tās nerada vēlmi iesaistīties oficiālajā darba tirgū un ir nabadzības cēlonis arī vecumdienās.

5.5

Risku var radīt arī ģimenes struktūra, piemēram, ģimenes, kurās pelna tikai viens ģimenes loceklis, jo īpaši tad, ja ir ģimenē ir tikai viens no vecākiem, un ģimenes ar trim vai vairāk bērniem. Ģimenes izjukšana vai darba zaudēšana, kā rezultātā zaudē mājokli, ir iespējamie bīstamie gadījumi.

5.6

Tāpat arī cilvēki ar sliktu veselību (piemēram, vecuma dēļ), cilvēki ar kognitīviem traucējumiem, cilvēki ar invaliditāti, jo īpaši zemas kvalifikācijas darba ņēmēji, narkotisko un psihotropo vielu lietotāji — visi pieder augsta riska grupai.

5.7

Apdraudētas ir arī personas, kas dzīvo perifēros vai citu iemeslu dēļ trūcīgos reģionos.

5.8

Īpaša nabadzības apdraudēta grupa ir migranti un mazākumtautību pārstāvji, kuriem bieži vien nav vajadzīgo sociālo un valodas prasmju un/vai zināšanu par kultūru, lai tai pielāgotos, turklāt šī grupa bieži vien tiek arī diskriminēta.

5.9

Iepriekš minētie piemēri liecina, cik nopietna ir minētā problēma un cik sarežģīti ir atrast efektīvus valsts politikas risinājumus. Lai būtiski samazinātu nabadzību un sociālo atstumtību, visu līmeņu publisko iestāžu darbs jāpapildina ar sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un iedzīvotāju ieguldījumu. Piemēri liecina arī par paradoksu, proti, ja vēlamies panākt visu ekonomiski aktīvo personu sociālo integrāciju, lai sekmētu Eiropas ekonomikas izaugsmi un mazinātu iedzīvotāju skaita samazināšanos, un vēlamies to sasniegt pirmām kārtām ar nodarbinātības palīdzību, nepieciešams vairāk labāku atbalsta sistēmu un programmu, nevis mazāk. Tiem jābūt diviem galvenajiem Eiropas gada tematiem.

5.10

EESK uzskata, ka vispārējie un konkrētie Eiropas gada mērķi, kā arī izvēlētās darbības jomas ir paredzētas, lai sasniegtu jaunu līdzsvaru starp sabiedrības locekļu prasību būt ekonomiski aktīviem un katra indivīda vajadzību pēc drošības. Nepieciešamību pielāgoties rada globalizācija, demogrāfiskās pārmaiņas, tehniskais progress un Eiropas darba tirgus attīstība, un tā saistīta ar būtiskām izmaiņām daudzu eiropiešu dzīvesveidā. Turklāt jāmodernizē un jāuzlabo darba tirgus politika un sociālā politika, lai atvieglotu nepieciešamo pārejas procesu un cilvēkiem garantētu pastāvīgu drošību, paredzot atbilstošu finansējumu un pārvaldību. Daži izmanto jaunā darba tirgus iespējas un aktivizācijas programmas, savukārt citi tās uzskata par draudu savam sociālajam un profesionālajam statusam. EESK uzskata, ka ar Eiropas gada pasākumu starpniecību jākliedē šīs patiesās bažas. (13)

5.11

Ja runa ir par bezdarba un/vai sociālās atstumtības apdraudētajiem cilvēkiem, pašreizējie pasākumi visu ekonomiski aktīvo personu iesaistīšanai darba tirgū ļauj sabiedrībai izmantot viņu spējas un tajā pašā laikā apmierināt individuālo vajadzību pēc profesionālās attīstības un sociālā stāvokļa uzlabošanas. (14) Līdzās piemērotam pabalstam aizvien lielāku nozīmi piešķir tam, lai būtu labāk pieejami sociālie pakalpojumi, jo īpaši tādi, kas ļauj uzlabot, pilnveidot vai mainīt kvalifikāciju vai arī pēc iespējas ilgāk saglabāt veselību. Lai izmantotu minētās iespējas, tagad vairāk nekā jebkad agrāk cilvēkam jābūt daudz aktīvākam, jāizrāda lielāka iniciatīva, vairāk jāpiepūlas intelektuāli un jāsadarbojas ar dažādiem atbalsta dienestiem. Noteikti jāinformē par tādas politikas mērķi, kas prasa piepūli, lai gūtu sabiedrības atbalstu. (15) Ar Eiropas gada pasākumiem būtu jāpalīdz to sasniegt. Eiropas gada mērķos būtu labāk jāatspoguļo, cik nozīmīga ir aktīva nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanas politika, lai sasniegtu ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas mērķus. (16) Eiropas gada pasākumos būtu jāpopularizē un uzskatāmi jāatspoguļo tas, ka mūsdienīga un uzlabota sociālā politika uzlabo darba tirgus darbību un sekmē darba vietu radīšanu, tāpat arī tas, ka atbilstīgi izstrādātus atbalsta pasākumus izmanto bezdarba un sociālās atstumtības apdraudētas personas. Minētie pasākumi ļauj samazināt dažādas problēmas, kuru rezultātā personām ir nācies atstāt oficiālo darba tirgu, tātad tie palīdz ierobežot ēnu ekonomiku.

5.12

Lēmuma projektā ir vairāki apgalvojumi, kas jāprecizē.

5.13

EESK uzsver, ka, apgalvojot, ka “bērni, vecāki, kuri vieni audzina bērnus, veci cilvēki, migranti un mazākumtautības, cilvēki ar īpašām vajadzībām, bezpajumtnieki, ieslodzītie, sievietes un bērni, kuri ir vardarbības upuri, kā arī no psihoaktīvām vielām atkarīgas personas” (17) ir nabadzības un sociālās atstumtības riska sevišķi apdraudētas grupas, neraksturojot tās sīkāk, var radīt gaidītajam pretēju rezultātu. Minētajām grupām pieder gan nabadzības apdraudētas personas, gan personas, ko tā neapdraud. Jau iepriekš minēts, ka faktori, kas ietekmē minēto grupu pakļaušanu nabadzības riskam, parasti ir nepietiekamas prasmes un/vai augsts ģimenes locekļu īpatsvars uz ienākumu saņēmēju.

6.1

Eiropas gads (2010) var veicināt arī publiskās debates par pašreizējām un turpmākajām solidaritātes un sociālās kohēzijas problēmām, kas rodas ceļā uz zināšanu sabiedrību un zināšanu ekonomiku, un var risināt demogrāfisko pārmaiņu jautājumu. (18) Minētās pārdomas ir sevišķi nepieciešamas kontinentā, kura rīcībā ir efektīvi nabadzības un sociālās atstumtības samazināšanas instrumenti.

6.2

Tajā pašā laikā pārāk daudz jauniešu, beidzot skolu, nav ieguvuši vajadzīgo lasītprasmi un rēķinātprasmi, kas nodrošina veiksmīgu karjeru jaunajā ekonomikā. Nepieciešami efektīvi instrumenti, lai ne tikai nepieļautu sociālo atstumtību, bet arī lai segtu tautsaimniecības pieprasījumu pēc kvalificētiem darba ņēmējiem. Darba tirgus Eiropā aizvien vairāk sadalās divos segmentos, proti, segmentā, kurā ietilpst augstas kvalifikācijas labi atalgoti darba ņēmēji, un segmentā, kurā ietilpst zemas kvalifikācijas darba ņēmēji, kas saņem zemu algu, un tādēļ rodas ienākumu atšķirības. Jāizstrādā eiropiešiem pieņemama koncepcija par sociālā taisnīguma un sociālās kohēzijas nodrošināšanu un ES konkurētspējas saglabāšanu pasaules mērogā.

6.3

Valdību lejupējie pasākumi nenodrošinās sociālo kohēziju, ja vienlaikus netiks īstenotas iedzīvotāju iniciatīvas vietējā līmenī. Tāpat kā Eiropadome 2000. gadā Nicā atzina, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalība ir ļoti svarīga, lai efektīvi mobilizētu spēkus cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, EESK uzskata, ka būtu arī jāatzīst un visa gada garumā jāuzsver visu iedzīvotāju individuālas līdzdalības nozīme vietējo kopienu izveidē. Tādēļ ir svarīgi informēt par to, ka pilsoniskā līdzdalība ir katra sabiedrības locekļa interesēs neatkarīgi no ekonomiskā vai sociālā statusa.

6.4

EESK atgādina par atzinumu, kurā runa ir par brīvprātīgu darbību un kurā, citastarp, teikts, ka “dalībvalstu valdības jāaicina ieviest valsts politiku brīvprātīgas darbības jomā, kā arī izstrādāt tādu stratēģiju, kas ļauj tieši atbalstīt un atzīt brīvprātīgo darbu. Valstu brīvprātīgās darbības politikā būtu jāpievērš uzmanība arī infrastruktūras nozīmei brīvprātīgas darbības veikšanā” (19). Tas nozīmē, ka cilvēki, kas vēlas veltīt savu laiku un piedāvāt prasmes sabiedrībai, kurā viņi dzīvo, nebūtu jāattur no šādas iniciatīvas, liekot juridiskus vai birokrātiskus šķēršļus. (20) Kaut arī EESK vēl joprojām uzskata, ka brīvprātīgai darbībai jākļūst par atsevišķa Eiropas gada tematu, svarīgi pilsoniskās līdzdalības aspekti būtu jāuzsver arī 2010. gada pasākumu laikā.

6.5

EESK aicina Eiropas gada pasākumu laikā neradīt iespaidu, ka pašlaik aktīvi īstenotajā elastdrošības un aktīvas iekļaušanas politikā izvirzītā prasība censties samazināt bezdarbu un nabadzību (tādējādi veicinot sociālo kohēziju) attiecas tikai uz darba devējiem, valdībām un tiem, kas izmanto darba tirgus un sociālās aizsardzības programmas. Gluži otrādi, būtu jāpauž vēstījums, ka minētā atbildība jāuzņemas katram iedzīvotājam.

6.6

Vēl viens ievērības cienīgs jautājums ir tas, ka pastāvošo vai pat aizvien augošo ekonomikas atšķirību laikā sociālās kohēzijas saglabāšanu var atvieglot, iekārtojot kvalitatīvas sabiedriskās vietas (pilsētvidi, skolas, augstskolas, bibliotēkas, parkus, atpūtas objektus), kur dažādu dzīves gājumu cilvēki ar atšķirīgu sociālo un ekonomisko statusu vēlētos tikties un pavadīt laiku.

6.7

Lielāko daļa šajā dokumentā minēto jauno sociālās kohēzijas un valsts politikas problēmu un dilemmu var risināt, virzoties uz lēmuma projektā izvirzītajiem vispārējiem mērķiem. Tie tomēr būtu skaidrāk jāformulē, lai sekmētu efektīvas publiskās debates Eiropas gada laikā. Iespējamie sociālās kohēzijas sekmēšanas pasākumi, kas ierosināti šajā dokumentā, var papildināt 2010. gada debates par aktīvu sociālo iekļaušanu un efektīvu darba tirgus politiku.

7.1

EESK uzskata, ka Eiropas gadā ierosinātā koncepcija, jo īpaši virkne pasākumu, ļauj uzsvērt un apjaust, ka, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijā izvirzīto mērķi, proti, līdz 2010. gadam būtiski samazinātu nabadzību un sociālo atstumtību, nepieciešami daudzveidīgi pasākumi. (21)

7.2

Eiropas gadā īstenojamo izglītojošo kampaņu ietvaros būtu jāveic arī pasākumi, lai atsevišķās dalībvalstīs sabiedrību informētu par faktoriem, kas nosaka turpmākās pensijas apmēru, un aicinātu iedzīvotājus rīkoties, lai nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus pensijas vecumā.

7.3

EESK uzskata, ka Eiropas gada pasākumos arī būtu jāatspoguļo tas, kā Eiropas Centrālā banka var izmantot ar EK Līgumu piešķirtās pilnvaras, lai palīdzētu cīnīties ar nabadzību un sociālo izstumtību.

7.4

EESK uzskata par nepieciešamu informēt, ka sociālo atstumtību varētu samazināt ar netradicionālu darba tirgu un sociālās aizsardzības pasākumu palīdzību, piemēram, īstenojot teritoriālās plānošanas pasākumus, lai nepieļautu nabadzīgu geto veidošanos, un transporta politiku, lai novērstu ģeogrāfiskos šķēršļus sabiedrības mobilitātes jomā, kā arī perifēro reģionu ekonomikas attīstības politiku, svarīgu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanu un līdzekļu pārdales politiku, lai tādējādi apturētu jau vairākus gadus vērojamo tendenci, kad aizvien vairāk palielinās plaisa starp nabagajiem un bagātajiem.

7.5

Šajā sakarā EESK vērš uzmanību uz to, ka dalībvalstīs ir dažādi apstākļi, kuru atšķirības kļuva vēl izteiktākas pēc ES paplašināšanās. Vienā no pētījumiem teikts, ka “pat “visnabadzīgākie” bagātajās valstīs mazākā mērā cieš trūkumu nekā “visbagātākie” nabadzīgās valstīs” (22). Tas nozīmē, ka lielāka uzmanība jāpievērš efektīviem pasākumiem sociālās un ekonomiskās kohēzijas nodrošināšanai un pašreizējo ekonomisko atšķirību samazināšanai visā ES, lai būtu mazāk trūcīgu un sociāli atstumtu apgabalu. Tas, savukārt, ļaus pilnveidot atklātās koordinācijas metodes izmantošanu ES sociālajā politikā. (23) Minētais aspekts īpaši jāņem vērā un jāizskata Eiropas gada pasākumu laikā.

8.1

EESK uzskata, ka Eiropas gada pasākumu praktiskā īstenošana ir labi pārdomāta, jo tajā ir paredzēts pienācīgi ņemt vērā dalībvalstu prioritātes un sevišķi jutīgus jautājumus (piemēram, darba tirgus, migrantu un mazākumtautību sociālā integrācija). Svarīgi ir arī tas, ka paredzēta cieša sadarbība ar sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

8.2

Uzsvars uz sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību Eiropas gada mērķu sasniegšanā liecina, ka minētie dalībnieki ir nepieciešami, lai īstenotu Lisabonas stratēģijas sociālo programmu, ko Eiropadome, pieņemot Eiropas stratēģiju cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, apstiprināja 2000. gadā Nicā. Tagad kā vēl nekad ar vietējā līmeņa iniciatīvām jāpilnveido, jālabo un jāatbalsta valsts iestāžu darbība. Turklāt ir svarīgi, veidojot un īstenojot sociālo politiku, atbilstīgi ņemt vērā to personu viedokli, kas ir tās adresāti. Tādēļ ir pareizi, ka minētās organizācijas tiek aicinātas aktīvi iesaistīties tādu mērķu īstenošanā, kas izvirzīti Eiropas gadā (2010).

8.3

Komiteja atzinīgi vērtē, ka Eiropas gada mērķu īstenošanai ES piešķirtais finanšu līdzekļu apjoms ir daudz lielāks nekā līdz šim piešķirtie līdzekļi līdzīgu iniciatīvu īstenošanai. Tomēr, ņemot vērā ierosinātā lēmuma pielikumā minētos konkrētos pasākumus, EESK aicina palielināt finansējuma apjomu ar Eiropas gadu saistītajiem pasākumiem, lai nodrošinātu to efektivitāti.

8.4

EESK atzinīgi vērtē arī to, ka, izstrādājot un īstenojot Eiropas gada pasākumus, ņems vērā sieviešu un vīriešu atšķirīgo pieredzi saistībā ar nabadzības un sociālās atstumtības problēmu.

8.5

EESK uzskata, ka līdzās Eiropas gada prioritātēm, kas minētas pielikumā, būtu jāiekļauj arī jautājums par nabadzības izplatību to darba ņēmēju vidū, kuriem nav pastāvīga darba. Problēmas, kas skar cilvēkus ar invaliditāti, būtu jāizskata atsevišķi, nevis saistībā ar pārējām neaizsargātām grupām.