30.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/95

—

vai tiek piemērota patiesa tiesību pārredzamība,

—

vai tiek nodrošinātas atbilstošas darba ņēmēju tiesības,

—

vai noteikumu piemērošana, kas izriet no šīs direktīvas transponēšanas dalībvalstu tiesību aktos, sekmē vai kavē darba ņēmēju mobilitāti saistībā ar riskiem, ko rada darba tirgus slēgšana aizsardzības nolūkos,

—

vai tika novērsti konkurences traucējumi saistībā ar pakalpojumu brīvu apriti,

—

un, visbeidzot, vai mazajiem uzņēmumiem tiek nodrošināta pietiekama un atbilstoša piekļuve nepieciešamajai informācijai, lai īstenotu transponēto direktīvu.

1.1

Šis paziņojums balstās uz trešo novērtējumu, kas veikts ar vairāku gadu novēlošanos pēc direktīvā paredzētā datuma (vēlākais 2001. gada 16. decembris); tajā ņemta vērā transponēšana un ieviešana visās dalībvalstīs, kā arī norādīta minētās jomas specifika ne tikai juridiskajā, tehniskajā un saimnieciskajā aspektā, bet galvenokārt sociālajā un cilvēciskajā aspektā, kas apgrūtina novērtēšanu, transponēšanu, īstenošanu un uzraudzību. Šī juridiska rakstura direktīva saistās ar interpretācijām un vairāklīmeņu interpretācijas iespējām, transponēšanu un tiesu praksi, kas nav piemērota uzņēmumu, norīkoto darba ņēmēju un darba inspektoru ikdienas darbībai. Parlamenta uzklausīšanas sanāksmju laikā uz to norādīja gan sociālie partneri, gan vietējās vai valsts pārvaldes iestāžu darbinieki. Eiropas Parlaments (3) sagatavoja vairākus ieteikumus, ieskaitot to, kas paredz nozīmīgākas lomas piešķiršanu sociālajiem partneriem un to plašāku iesaistīšanu, tomēr sīkāk nenorādot, kā to darīt.

1.2

Komiteja norāda, ka viens no veidiem, kā panākt to, lai līdzvērtīgā līmenī apskatītās brīvības, proti, personas brīvība un pakalpojumu sniegšanas brīvība, saglabātos līdzvērtīgas arī realitātē, ir šāds: jānodrošina, ka direktīvā nozīmīgā apmērā ir paredzētas garantijas gan norīkoto darba ņēmēju tiesību aizsardzībai, gan godīgas konkurences nodrošināšanai visiem pakalpojumu sniedzējiem. Komiteja neuzskata, ka pakalpojumu sniegšanas brīvību varētu realizēt uz kādas darba ņēmēju kategorijas rēķina. Lai arī dažkārt nesenos tiesas prakses spriedumus (4) var interpretēt kā virzību uz minēto mērķi, Komiteja norāda, ka atbilstoši ILO 87. Konvencijai par biedrošanās brīvību un 98. Konvencijai par tiesībām slēgt darba koplīgumus sociālo tiesību aktu izstrādē jāņem vērā sociālo tiesību izstrādes parastās metodes, ieskaitot sarunas par darba koplīguma slēgšanu uzņēmumā vai jebkādā citā līmenī, kā arī tādās konkrētās jomās kā minimālās algas noteikšana vienā nozarē vai uzņēmumā. Neskatoties uz to, ka Direktīvas 96/71/EK transponēšana attiecīgajā dalībvalstī notiek atbilstoši šim parastajam tiesību aktu izstrādes procesam, Komisijai būtu jāpanāk, ka starptautiskās tiesības piemēro atbilstīgi ad hoc kontroles iestāžu interpretācijai un visu dalībvalstu ratificētajiem darba standartiem saskaņā ar primārajiem tiesību aktiem.

1.3

Pašreiz papildus jaunajam paziņojumam Komisija ir ierosinājusi Padomei pieņemt ieteikumu (5) par plašāku administratīvo sadarbību, informācijas apmaiņas sistēmu un paraugprakses apmaiņu.

1.4

Ņemot vērā visus šos jaunos priekšlikumus, Komiteja uzsver, ka Komisijas nostāja ir pareiza, tostarp attiecībā uz priekšlikumu par administratīvās sadarbības paplašināšanu un dalībvalstu informācijas apmaiņas sistēmas izveidi par darba tiesībām, kas piemērojamas darba ņēmējiem, kuri ir norīkoti darbā attiecīgajā valstī, kā arī par koplīgumiem, nodrošināt darba ņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem piekļuvi informācijai ne tikai tās valsts, kurā tiek sniegti pakalpojumi, bet arī citās valodās, izveidot birojus sadarbībai ar konkrētiem partneriem, iesaistīt sociālos partnerus Augsta līmeņa komitejā, utt.

1.5

Komisija minēto dokumentu, kurā novērtēti pasākumi šo noteikumu īstenošanai un transponēšanai dalībvalstīs, sagatavojusi tikai angļu valodā, tādējādi mazinot novērtējuma ietekmi uz dalībvalstīm un sociālajiem partneriem visos līmeņos. Komiteja iesaka Komisijai ņemt vērā attiecīgo īpašo jomu (mobilitāti, brīvu pārvietošanos) un censties publicēt pievienoto dokumentu (6) vismaz trijās valodās — angļu valodā, vienā latīņu cilmes un vienā slāvu valodā. Jautājums par valodām radīsies jebkurā gadījumā, un, lai jaunie noteikumi sniegtu gaidīto rezultātu, Komiteja ierosina piemērot atbilstošu valodu režīmu gan sniedzot informāciju sociālajiem partneriem, kuriem ir ļoti liela nozīme minētajā jomā, gan attiecībā uz dalībvalstu informācijas apmaiņas sistēmu. Komiteja atsaucas uz atzinumu par Komisijas ierosinātās daudzvalodības stratēģijas īstenošanu un jauno izpētes atzinumu (7), ko pieprasījusi Komisija, un neapšaubāmi apskatīs jautājumu par saziņu un nepieciešamo informāciju, lai piemērotu noteikumus darba ņēmēju norīkošanas jomā, jo iestāžu komunikācija ir viens no šīs saziņas aspektiem.

1.6

Informācijas sistēmas vispārīgās iezīmes un sociālo reģistru sistēmas īpašie aspekti.

1.7

Komisija ierosina atteikties no tiem kontroles pasākumiem saistībā ar darba ņēmēju norīkošanu, ko tā uzskata par nevajadzīgiem, vienlaikus turpinot nodrošināt atbilstošu aizsardzību norīkotajiem darba ņēmējiem. Paziņojumā Komisija uzsver, ka tās mērķis nav apšaubīt dalībvalstu sociālos modeļus, bet, atsaucoties uz Eiropas Kopienu Tiesas praksi, tā uzskata, ka atsevišķi kontroles pasākumi ir nepamatoti, jo tie pārsniedz nepieciešamās prasības attiecībā uz darba ņēmēju sociālo aizsardzību.

1.8

Komiteja norāda uz neatbilstību, ierosinot atcelt obligāto prasību par sociālo reģistru saglabāšanu dalībvalstīs, kurās tiek sniegts pakalpojums: informācijas apmaiņas sistēma sniedz informāciju par spēkā esošajiem tiesību aktiem, kā arī par pakalpojumu sniedzēju un darba ņēmēju tiesībām un pienākumiem, bet netiek uzraudzītas ne atsevišķu indivīdu tūlītējās tiesības un ilgtermiņa tiesības sociālās aizsardzības jomā, saslimšana, nelaimes gadījumi, pensijas un sociālā apdrošināšana, ne arī obligātie nodokļu maksājumi un sociālās apdrošināšanas iemaksas valstī, kurā tiek sniegts pakalpojums. Tādēļ Komiteja neiesaka šo alternatīvu.

1.9

Komiteja norāda, ka Direktīvas 96/71/EK mērķi nav pilnībā sasniegti, lai gan tā stājusies spēkā jau pirms 10 gadiem. Darbā norīkotu darbinieku gan no ES valstīm, gan no valstīm ārpus tās gadījumā ES joprojām pastāv atšķirīga pieeja attiecībā uz viņu sociālās aizsardzības veidu un apjomu.

1.10

Zaļajā grāmatā “Darba likumdošanas modernizēšana, lai risinātu 21. gadsimta radītās problēmas” Komisija norāda, ka nelegālā nodarbinātība, jo īpaši saistībā ar darba ņēmēju pārrobežu kustību, ir īpaši satraucoša un ieilgusi parādība mūsdienu darba tirgos, un ar to saistīti arī konkurences traucējumi un darba ņēmēju ekspluatācija. (8) Šajā pašā dokumentā Komisija aicina izveidot izpildes mehānismus tiesību aktu piemērošanai, lai nodrošinātu darba tirgu efektivitāti, izvairītos no valstu darba tiesību pārkāpumiem un aizsargātu darba ņēmēju sociālās tiesības.

1.11

Komiteja norāda, ka saimnieciskās un sociālās jomas partneri būvniecības nozarē pievērš ļoti lielu uzmanību Direktīvas 96/71/EK noteikumu īstenošanai, gan negatīvās sociālās ietekmes dēļ un iespējamo konkurences traucējumu dēļ, kā arī, ņemot vērā īpašos noteikumus, saskaņā ar kuriem šis nozares darba ņēmēji tiek norīkoti darbā, jo īpaši saistībā ar pārrobežu norīkošanu darbā. (9) Tādēļ ļoti nepieciešami tādi kontroles pasākumi, kas ir efektīvi un pielāgoti būvniecības nozares īpatnībām, lai aizsargātu gan vietējos, gan norīkotos darba ņēmējus. Šajā sakarā Komisijas plāniem nevajadzētu censties vājināt dalībvalstu kontroles mehānismus, kas izrādījušies lietderīgi ilgā laika periodā. Komisija tādējādi nonāktu pretrunā savai paziņotajai iecerei nemainīt sociālos modeļus dalībvalstīs.

1.12

Komiteja uzsver EP viedokli, ka Komisijai vajadzētu brīvāk interpretēt EKT praksi, novērtējot atsevišķu pasākumu atbilstību Kopienu tiesībām. (10)

2.1

Attiecībā uz prasību uzglabāt atsevišķus dokumentus uzņēmējas dalībvalsts valodā Komisija uzskata, ka prasība tulkot ir neattaisnojams brīvu pakalpojumu sniegšanas pārkāpums. Pretēji iepriekš minētajam Eiropas Kopienu Tiesa 2007. gada 18. jūlija lēmumā (C-490/04) nolēmusi, ka minētā pretrunīgā prasība ir saskaņā Kopienas tiesībām.

2.2

Komisija arī atsaucas uz citu Tiesas nolēmumu, saskaņā ar kuru automātiski un bez nosacījumiem piemērojami pasākumi, pamatojoties uz vispārēju pieņēmumu par privātpersonas vai uzņēmējsabiedrības izvairīšanos no nodokļiem vai krāpšanu, izmantojot kādu no Līgumā noteiktajam pamatbrīvībām, ir nepamatots pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums (11) Komiteja šaubās, vai minēto Eiropas Kopienu Tiesas skaidrojumu var piemērot pasākumiem, uz kuriem attiecas Direktīva 96/71/EK, jo direktīva paredz dalībvalstu tiesības “veikt nepieciešamos pasākumus direktīvas neievērošanas gadījumā”. Minētais noteikums nenorāda uz vispārēju pieņēmumu par krāpšanas faktu. Tieši pretēji, tas precizē, ka direktīvas materiālo tiesību normas nebūtu pamatotas, ja dalībvalstis ar atbilstīgiem līdzekļiem nevarētu kontrolēt noteikumu par darba ņēmēju norīkošanu darbā ievērošanu.

3.1

Komiteja ar atzinību uzsver, ka Komisija atzīst to, ka pārrobežu administratīvā sadarbība šobrīd ir visai nepilnīga un tā jāpilnveido, un ir pārliecināta, ka laba sadarbība informācijas apmaiņā starp dalībvalstu pārvaldes iestādēm var palīdzēt pārvarēt problēmas, ko rada grūtības direktīvas, kas regulē darba ņēmēju norīkošanu darbā, praktiskā īstenošanā, īpaši saistībā ar tiesību aktu ievērošanas uzraudzību.

3.2

Komiteja tomēr neuzskata, ka uzlabotas sadarbības rezultātā dalībvalstu kontroles pasākumi būs lieki. Sadarbības mehānismi, kas izveidoti atbilstoši Direktīvas 96/71/EK noteikumiem, līdz šim nav funkcionējuši: tie nav varējuši nodrošināt darba ņēmēju sociālo aizsardzību tādā pašā veidā un apjomā visos valstu noteikumos.

3.3

Minētā situācija ir īpaši svarīga būvniecības nozarei. Šajā nozarē būvlaukumos veiktie preventīvie kontroles pasākumi, lai novērtētu norīkoto darba ņēmēju tiesību efektivitāti, ir būtiski.

3.4

Kontroles pasākumus atkal uzticot izcelsmes dalībvalstij, tiktu radīta nevēlama aizkavēšanās darba ņēmēju tiesību aizsardzībā. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ Eiropas Kopienu Tiesa iepriekš minētajā 2007. gada 18. jūlija lēmumā paredzējusi dalībvalstīm tiesības saglabāt prasību par atsevišķu dokumentu uzglabāšanu būvlaukumos uzņēmējvalsts valodā. Komiteja neiesaka atcelt minēto pienākumu, bet tieši pretēji — ieteiktu padarīt darbā pieņemšanas un nodarbinātības datus — vai šajā gadījumā datus par norīkošanu darbā pieejamākus, saglabājot pienākumu nodrošināt šo datu pieejamību kontrolei, ko veic nodarbinātības, profesionālās apmācības un sociālās aizsardzības iestādes uzņēmējvalstī un izcelsmes valstī. Būs arvien vairāk nepieciešams, lai šāda informācija būtu pieejama uzņēmumiem un darba ņēmējiem paplašinātā iekšējā tirgū, kurā vērojama vēl lielākas mobilitātes tendence.

3.5

Datus par pensijas vai veselības aizsardzības tiesībām (kuģu būvētavas, ķimikālijas, lauksaimniecība utt.) varētu ievākt un pārbaudīt vieglāk, ja saskaņā ar caurskatāmības principu tiktu pieprasīta papildu informācija: izcelsmes valsts, uzņēmums, sociālie pakalpojumi un organizācijas, utt.

3.6

Komiteja arī uzskata, ka ar direktīvas, kas regulē darba ņēmēju norīkošanu darbā, praktisku īstenošanu saistītās problēmas dalībvalstis nevar atrisināt tikai divpusēji. Tāpēc jāapsver tādas Eiropas līmeņa struktūras izveide, kas varētu pildīt vienojošā posma, katalizatora un informācijas avota funkcijas attiecībā uz iestāžu pārrobežu sadarbību saistībā ar darba ņēmēju norīkošanu darbā.

4.1

Komiteja atbalsta Komisijas nodomu sadarbībā ar dalībvalstīm, gan ar arodbiedrībām, gan darba devējiem izveidot augsta līmeņa komiteju. Tās mērķis būtu atbalstīt to, lai tiktu noteikti pārbaudīti procesi, kā arī atbalstīt attiecīgās pieredzes apmaiņu, padziļināti pētot un rodot risinājumus problēmām saistībā ar pārrobežu civiltiesisku un administratīvu sankciju piemērošanu darba ņēmēju norīkošanas jomā. Komiteja uzsver, ka Eiropā nozaru sociālie partneri līdz šim ir veikuši lielāko daļu uzraudzības un īstenošanas darba, tādēļ viņi efektīvi jāiesaista procesā, automātiski nodrošinot viņiem pārstāvību minētajā komitejā tiklīdz tā tiks izveidota. Viņi jau ir pauduši savu viedokli kopīgā Eiropas deklarācijā. Komiteja atbalsta Komisijas iniciatīvu, ņemot vērā iegūto pieredzi, bet nepārvērtē Eiropas starpnozaru sociālo partneru līdzdalības vēlamo līmeni.

4.2

Minētajai komitejai jānodrošina, lai dalībvalstīm netiktu uzspiesti de facto nosacījumi, kas nozīmētu, ka būtu nepieciešama valstu vai Eiropas likumdevēja iesaistīšanās. Pasākumi, kas nepieciešami Direktīvas 96/71/EK ievērošanai, ES nav pietiekami saskaņoti, un šāda komiteja varētu palīdzēt situāciju uzlabot.

4.3

Visbeidzot Komiteja atbalsta to, ka Komisija pilnā mērā ņem vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas par darbinieku norīkošanu darbā, jo īpaši rezolūciju par sociālo partneru saistību pilnu atzīšanu, un iesaka lietderīgi izmantot viņu pieredzi, cita starpā viņiem nodrošinot papildu resursus, kas ļautu izplatīt vislabāko praksi.

4.4

Lai visiem darba ņēmējiem nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības, Komisijai būtu jāsekmē centieni pieņemt pasākumus, lai uzlabotu kontroli un dalībvalstu sadarbību.

5.1.1

Komiteja konstatē un pauž bažas par viltus “pašnodarbināto darba ņēmēju” noteikšanu un viņu tiesību pārskatīšanu gadījumos, kad minētās personas nedzīvo tajā dalībvalstī, kurā konstatēti fakti, t.i., gadījumos, kad notikusi viltus norīkošana. Komiteja aicina Komisiju izstrādāt juridiskus un praktiskus līdzekļus šī jautājuma atrisināšanai. Norīkotos darba ņēmējus var mudināt deklarēties kā pašnodarbinātajiem, lai gan patiesībā viņi ir pilnīgi atkarīgi no viena vienīga darba devēja, un reizēm nedeklarēties ne kā norīkotajiem darba ņēmējiem, ne pašnodarbinātajiem, laiku pa laikam tas notiek bīstamās profesijās, kur vispārēja sociālā aizsardzība ir īpaši svarīga.

5.1.2

Valstu tiesību aktos būtu jāiekļauj ne vien skaidras un praktiski piemērojamas definīcijas, bet arī noteikumi par atbildību viltus pašnodarbinātības gadījumos un/vai viltus norīkošanu darbā, lai garantētu algu, soda naudu, nodokļu un sociālo iemaksu maksājumus darba ņēmēja vai iestādes labā, lai nodrošinātu to, ka iestādes var kontrolēt šī pienākuma izpildi, lai mazinātu krāpniecisku darbību rezultātā gūto peļņu un lai pastiprinātu ekonomiskās sankcijas attiecībā uz personām, kas veic krāpniecisku darbību, notiekot slepenai norunai starp viltus “neatkarīgām” pusēm nolūkā izvairīties no sociālās atbildības pienākuma pildīšanas.

5.2.1

Dalībvalstīs daži valsts vai jomas mēroga partneri ir ieviesuši principu, ka galvenajiem uzņēmējiem ir nedalīta un solidāra atbildība attiecībā uz apakšuzņēmējiem. Šis princips ir iekļauts valstu tiesību aktos un to vajadzētu minēt kā labu praksi. Eiropas Parlamenta ziņojumā (12) ir minētas vairākas priekšrocības darba ņēmējiem, kuri norīkoti darbā, ievērojot nedalītu un solidāru atbildību. Paziņojumā Komisija uzskata, ka jautājums par to, vai galveno uzņēmēju pakārtota atbildība būtu efektīvs un piemērots veids, kā uzlabot Kopienas tiesību aktu uzraudzību un izpildi, būtu plašāk jāpārdomā un jāpārbauda. Eiropas Parlaments atbalstīja šos noteikumus.

5.2.2

Praktiskā pieredze rāda, ka direktīva par darba ņēmēju norīkošanu darbā tiek apieta, izmantojot garas apakšlīgumu virknes un pārrobežu pakalpojumu sniedzējus norīkošanas darbā ietvaros.

5.2.3

Paziņojumā norādīts, ka Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un sociālajiem partneriem ir iecerējusi plašāk izvērtēt problēmas, kas saistās ar tiesību aktu ievērošanas pārrobežu kontroli (sankcijas, naudas sodi, nedalīta un solidāra atbildība). Tādējādi Komisijai būtu jāatsaucas uz Eiropas Parlamenta pastāvīgo aicinājumu izstrādāt tiesību akta priekšlikumu par nedalītu un solidāru atbildību, lai atbilstoši direktīvas par darbinieku norīkošanu darbā noteikumiem mazinātu iespējas apiet tiesiskās normas vai kopīgas vienošanās. Komiteja vēlas, lai tā tiktu informēta par šo procesu.

6.1

Komiteja atbalsta Komisijas priekšlikumus Padomei, bet izsaka bažas par to vienpusējo interpretāciju, pievēršoties galvenokārt tādu šķietamu šķēršļu un kavēkļu novēršanai tiem uzņēmumiem, kas norīko darba ņēmējus uz citām valstīm. Komiteja uzskata, ka, ņemot vērā nepilnības darba apstākļu uzraudzībā, pārrobežu administratīvajā sadarbībā un soda naudas iekasēšanā, tikpat liela uzmanība jāvelta iespējām izmantot darba ņēmēju tiesības, ko tiem nodrošina direktīva par darba ņēmēju norīkošanu. Īpašas bažas Komiteja pauž par to, ka paredzēts atcelt prasību par sociālo reģistru saglabāšanu dalībvalstīs, kurās tiek sniegts pakalpojums; mudina Padomi pieņemt ierosināto priekšlikumu dalībvalstu administratīvās sadarbības veicināšanai, uzlabot informācijas pieejamību pakalpojumu sniedzējiem un norīkotajiem darba ņēmējiem, ievērojot plašāku valodu režīmu, un veicināt informācijas un paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm trīspusējas augsta līmeņa komitejas ietveros, iekļaujot tajā dalībvalstu pārstāvjus un saimnieciskās un sociālās jomas dalībniekus, lai pastiprinātu Direktīvas 96/71/EK noteikumu ievērošanu un norīkoto darba ņēmēju aizsardzību saistībā ar brīvu pakalpojumu sniegšanu.