30.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/61

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinīgi vērtē Komisijas paveikto darbu bērnu aizsardzības jautājumos attiecībā uz “tiešsaistes tehnoloģijām” (1), īpaši norādot, ka ar sociālo partneru kampaņu palīdzību, jo īpaši NVO un Komisijas ikgadējām drošas interneta lietošanas dienām, vidējais izpratnes līmenis iedzīvotāju vidū ir pieaudzis.

1.2

Lai uzsvērtu šos jautājumus, EESK ir izstrādājusi daudzus atzinuma projektus (2). Turklāt tā iesaka piemērot starptautiskas partnerības pieeju, kas veicinātu:

1.2.1

datu starptautisku koplietošanu un ideju apkopošanu valdībās, tiesībaizsardzības iestādēs, Hotlines (karsto ziņojumu līnijās), bakās un finanšu/kredītkaršu iestādēs, bērnu, kas bijuši ļaunprātīgas izmantošanas upuri, palīdzības centros, bērnu labklājības organizācijās, interneta nozarē;

1.2.2

ES un/vai starptautiskas darba grupas, kas tiekas katru ceturksni, lai sekmētu datu, ekspertīzes un labas prakses apmaiņu starp ieinteresētajām pusēm, tostarp Hotline, tiesībaizsardzības iestādēm, valdībām un jo īpaši starptautisko interneta industriju;

1.2.3

Hotline starptautiska un Eiropas labas prakses modeļa noteikšana un veicināšana attiecībā uz cīņu pret bērnu seksuālās izmantošanas saturu internetā;

1.2.4

visu esošo un turpmāko Hotline pārbaudi, ņemot vērā pašreizējo pieņemto labo praksi un Hotline darbības novērtējumu, ņemot vērā jaunos labas prakses modeļus;

1.2.5

pēc Hotline pārbaudes — programmas resursu racionalizēšanu un līdzekļu piešķiršanu turpmāk;

1.2.6

Hotline līdzdalību Eiropas datu bāzes projektā;

1.2.7

Hotline un citu nozīmīgu organizāciju partnerattiecības ar valsts domēnu vārdu reģistriem, lai izsvītrotu no saraksta domēnu vārdus, kas atbalsta bērnu seksuālo izmantošanu vai nodrošina piekļuvi šāda veida saturam;

1.2.8

vienotus centienus, lai palielinātu informētību par problēmām, kas saistītas ar krāpniecisku uzmākšanos (grooming) bērniem internetā ļaunprātīgas izmantošanas nolūkā un kiberterorizēšanu (cyber-bullying) (3), un dotu norādes attiecīgajai varas iestādei un bērnu labdarības iestādēm, ja nepieciešams;

1.2.9

tādu atbalsta procedūru ieviešanu, kas paredzētas analīžu veicējiem un tiem, kas, strādājot Hotline vidē, aplūko attēlus;

1.2.10

darbu pie tā, lai nodrošinātu tiesiskā regulējumā saskaņošanu šajā jomā visās dalībvalstīs;

1.2.11

tīkla biroja izveidi Komisijas līmenī, kas darbotos kā neatkarīgs konsultants, koordinētu izpēti, pārskatītu programmas īstenošanu un ieteikumu izpildi;

1.2.12

ikgadēja “ekspertu” paneļa izveidi, lai uzlabotu zināšanu nodošanu;

1.2.13

jauniešu foruma izveidi, lai nodrošinātu, ka bērnu un jauniešu viedokļi un pieredze tiek ņemti vērā izpētē un turpmākajā programmas īstenošanā;

1.2.14

fondu, piemēram, Daphne, un Drošāka interneta programmu līdzekļu proaktīva izmantošana, sadarbojoties dažādām iestādēm;

1.2.15

sakaru izveidi ar attiecīgajām ASV iestādēm, lai Amerikas Savienotajās Valstīs ierobežotu tāda materiāla izcelsmi, kam ir bērnu seksuālās izmantošanas saturs, un izveidotu datu apmaiņas sistēmu starp ASV un Eiropu.

1.3

Izveidojot partnerību, var uzlabot kompetenci, pēc iespējas efektīvi dalīties zināšanās un efektīvi piešķirt līdzekļus. Vissvarīgāk, ka tā garantē ieinteresēto pušu un sociālo partneru līdzdalību vispārējos ES pasākumos, kuru mērķis ir samazināt tiešsaistes materiālu ar nelegālu saturu skaitu un ierobežot piekļuvi tiem.

2.1

Internets un komunikāciju tehnoloģijas (turpmāk tekstā — tiešsaistes tehnoloģijas) (4) bija paredzētas un plānotas kā komunikācijas līdzeklis akadēmiķiem un pētniekiem, tomēr tagad tās izmanto mājās, skolās, uzņēmumos un valsts pārvaldes iestādēs lielākajā daļā pasaules.

2.2

Bērni ir aktīvi tiešsaistes tehnoloģiju izmantotāji, un šo tehnoloģiju ietekme arvien pieaug. Taču, neskatoties uz to priekšrocībām, proti, interaktivitāte un līdzdalība tiešsaistes vidē, viņi saskaras arī ar dažiem nopietniem riskiem:

2.3

Papildu tendences (skatīt 1. pielikumu (5)) ir šādas:

2.4

Interneta lietotāju, jo īpaši bērnu, aizsardzība pret pakļaušanu nelegālajam un “kaitīgajam” saturam un darbībām tiešsaistē un nelegālā satura izplatīšanas ierobežošana ir pastāvīga problēma, kas jārisina politiķiem un likumdevējiem, nozarei, tiešajiem lietotājiem un jo īpaši vecākiem, aprūpētājiem un skolotājiem.

2.5

No juridiskā viedokļa ir būtiski izšķirt, kas, no vienas puses, ir nelegāls un kas, no otras puses, ir kaitīgs, jo tam ir nepieciešamas atšķirīgas metodes, stratēģijas un līdzekļi. Tas, kas tiek uzskatīts par nelegālu, katrā valstī var atšķirties, ir definēts ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem un šo jautājumu izskata tiesībaizsardzības iestādes, citas valdības iestādes un attiecīgās Hotline.

2.6

EESK aicina visās dalībvalstīs saskaņot tiesību aktus un tos ieviest valsts līmenī, iekļaujot, kā minimums, šādu informāciju, kā norādīts Eiropas Padomes Kibernoziegumu konvencijā (6):

2.7

Lai gan visā Eiropā ir izveidoti noteikti standarti, kas izskaidro juridiskos jautājumus, izmantojot dažādus ieteikumus un direktīvas, ir jānoskaidro, vai šo pieredzi dalībvalstīs izmanto praksē.

2.8

“Kaitīgs” saturs attiecas uz saturu, kuru vecāki, skolotāji un citi pieaugušie uzskata par potenciāli kaitīgu bērniem. Šāda satura definīcijas dažādās valstīs un kultūrās atšķiras un var aptvert tematiku sākot no pornogrāfijas un varmācības līdz rasisma, ksenofobijas, agresīvas runas un mūzikas, pašsakropļošanās, anoreksijas un pašnāvības vietnēm. Tādēļ EESK atzīst, ka ir grūti izveidot starptautiskas partnerattiecības attiecībā uz šādu materiālu, taču nacionālos pasākumus varētu veikt, lai palielinātu informētību par līdzekļiem, metodēm un tehnoloģijām un tādējādi aizsargātu bērnus no šādu vietņu apmeklēšanas.

2.9

ES viena no pirmajām (kopš 1996. gada) ir veikusi pasākumus attiecībā uz bērnu aizsardzību tiešsaistē, un galvenās iniciatīvas ir bijušas vairākas Drošāka interneta programmas (Drošāka interneta rīcības plāns 1999.–2004. gads, Drošāks internets plus 2004.–2008. gads). Komisija pieņēma paziņojumu par Drošāka interneta plus programmas īstenošanu 2005.–2006. gadā. (7) Turklāt ietekmes novērtējums laika posmā starp 2007. gada aprīli un jūliju (8) apstiprināja, ka īstenotie pasākumi ir bijuši efektīvi, uzsverot, ka tie jāpielāgo, ņemot vērā jaunās interneta tehnoloģijas un aktīvo noziedzību šajā jomā.

2.10

Jaunās programmas mērķis ir veicināt interneta un citu komunikāciju tehnoloģiju drošāku izmantošanu, īpaši bērnu vidū, un, lai cīnītos pret nelegālo saturu un nelegālām un “kaitīgām” darbībām tiešsaistē, atvieglot sadarbību, pieredzes un paraugprakses apmaiņu visos līmeņos par jautājumiem, kas attiecas uz bērnu drošību tiešsaistē, tādejādi nodrošinot Eiropas ieguldījumu.

2.11

Programmai ir četri pasākumi, kas veicina starptautisko sadarbību, kura ir neatņemama katra pasākuma sastāvdaļa:

2.12

Tomēr EESK aicina izstrādāt definīcijas un juridiskos skaidrojumus jēdzieniem “kaitīgs” un “darbības”, it īpaši apsverot to transponēšanu valsts tiesību aktos. Jāprecizē Hotlines loma, kas nepārbauda aizdomīgās personas un kurām nav nepieciešamās pilnvaras to darīt. (Skatīt 2. pielikumu (9)).

3.1

Internets nepieder lielām starptautiskām korporācijām, kas kontrolē tā saturu, un nav to pārvaldībā. To veido simtiem miljonu lapu, kuras izliek liels skaits izdevēju, sarežģījot nelegālā satura uzraudzību un kontroli. Lai samazinātu nelegāla satura iespējamību, tomēr ir iespējams veikt pasākumus gan vietējā, gan valsts un starptautiskajā līmenī (tostarp kibertelpā), ja visas ieinteresētās puses sadarbosies.

3.2

Interneta uzraudzības organizācija “Internet Watch Foundation” 2007. gadā identificēja 2 755 bērnu seksuālās izmantošanas tīmekļa pamatvietnes, kuru izcelsme bija starptautiska; 80 % no šīm tīmekļa vietnēm ir komerciālas operācijas, kuras, lai izvairītos no to atklāšanas, bieži tiek pārvietotas no viena izcelsmes uzņēmuma un reģiona uz citu (10). Šīs taktikas, kuras saistītas ar starptautisko noziegumu sarežģīto būtību, nozīmē, ka tikai vienoti globāli pasākumi, iesaistot tiesībsargājošās iestādes, valdības un starptautisko tiešsaistes nozari, padarīs šo tīmekļa vietņu, to satura un atbalstošo organizāciju izpēti efektīvu.

3.3

Lai nodrošinātu bērnu aizsardzību, EESK atzīst, ka ir vajadzīga “partnerības pieeja”. Sociālajiem partneriem, tostarp valdībai, tiešsaistes industrijai, tiesībaizsardzības aģentūrām, bērnu aizsardzības labdarības iestādēm, uzņēmumu pārstāvjiem, NVO, kā arī patērētāju organizācijām un sabiedrībai ir jāsadarbojas, lai vērstu uzmanību uz draudiem un riskiem, vienlaicīgi ļaujot jauniešiem izmantot šā jaunā socializēšanās, mācīšanās un jauninājumu līdzekļa priekšrocības.

3.4

Internetu var uzskatīt par dzīves kvalitātes uzlabotāju daudziem cilvēkiem, bet it īpaši jauniešiem, vecākiem cilvēkiem un daudziem invalīdiem. Tas ir unikāls saziņas līdzeklis, un arvien vairāk šajās dienās tas darbojas kā “sociālais tīkls”. Ņemot vērā dzīves stila, ģimenes un nodarbinātības modeļu mainīgo dinamiku, rodas neatkarīgāki vai izolētāki laika periodi. Tāpēc lietotāju, sevišķi neaizsargāto lietotāju, un jo īpaši bērnu, aizsardzība ir prioritāte, kas nav vienīgi to personu atbildība, kas tieši atbildīgas par bērnu.

3.5

Jaunu tehnoloģiju un pakalpojumu attīstība ir galvenais elements, kas veicina inovācijas uzņēmumos un globālo izaugsmi. Jaunieši bieži ir pirmie, kuri apzinās šīs iespējas un izmanto jauninājumus. Tomēr attīstības blakusefekts ir ļaunprātīga izmantošana, un tā ir pieaugoša problēma. Gan nozares, gan ieinteresēto pušu pašregulējošām iestādēm ir dziļas zināšanas par šīm tehnoloģijām un iespējām izstrādāt pretpasākumus, lai cīnītos pret šo ļaunprātīgo izmantošanu. Zināšanu apmaiņa, patērētāju informēšana un norādes par to, kā ziņot par šādām tīmekļa vietnēm, un līdzekļu iedalīšana, ja tas nepieciešams, ir interneta uzņēmumu būtisks pienākums un korporatīvi sociālā atbildība, lai likvidētu šādu ļaunprātīgu izmantošanu, it īpaši saistībā ar bērnu ļaunprātīgu izmantošanu.

3.6

Ar bērnu seksuālo izmantošanu saistītā materiāla izplatīšana tiešsaistē ir nopietna problēma, un attiecībā uz šīs problēmas apjomu un vērienu ir izteikti daudzi pieņēmumi. Tomēr, kā atzīts Komisijas ziņojumā, visās ES dalībvalstīs trūkst statistiskās informācijas. Lai ierobežotu bērnu seksuālās izmantošanas materiāla izplatīšanu, jānovēro tīmekļa vietņu darbība un aktivitātes, lai sniegtu informāciju pilnvarotajām iestādēm un starptautiskajām tiesībaizsardzības iestādēm un tādējādi likvidētu šādus materiālus un izsekotu to izplatītājus.

3.7

Šādas organizācijas jāizveido valstīs, un, lai formulētu stratēģijas, tām regulāri jātiekas ar ES Komisiju. Lai atvieglotu starptautisko tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību, lietderīgi būtu izveidot platformu ES līmenī ar interneta nozares, valdības, banku, finanšu/kredītkaršu iestāžu, NVO, izglītības, darba devēju un darbinieku pārstāvniecību, lai veiktu ātru analīzi un nodrošinātu efektīvu darbību visā Eiropas Savienībā, ietverot informācijas izplatīšanu ārpus ES robežām.

3.8

Lai pastiprinātu zināšanu nodošanu, jāatbalsta ideja par ES ekspertu ikgadēju sanāksmi, kuras dalībnieki pievērstos tehnoloģiju attīstības jautājumiem, psihosociālajiem faktoriem un tiesībaizsardzībai. Šajās sanāksmēs gūtie secinājumi tiktu izplatīti visām Eiropas Savienības dalībvalstīm un platformas biedriem ar nolūku tos pieņemt, apvienot vai izmantot valsts un vietējā līmenī.

3.9

Komisijas līmenī izveidojot “tīkla biroju”, kas pēta projektus ne tikai no Eiropas, bet visas pasaules mērogā, tiktu sniegts atbalsts platformai, lai nodrošinātu, ka zināšanas, tostarp statistika, tiek atjauninātas, izplatot informāciju par tādiem efektīviem pasākumiem, kas paredzēti šo jautājumu risināšanai un var tikt ātri pārsūtīti aktīvajiem partneriem. Tīkla biroja uzdevums būtu arī pārbaudes un kontroles. Turklāt birojs varētu darboties kā neatkarīgs Hotline konsultants un pārskatīt pieteikumus jaunajiem projektiem, lai novērstu padarītā darba dubultošanos un nodrošinātu līdzekļu efektīvu un produktīvu izmantošanu. Birojs varētu ierosināt arī iedibināt partnerattiecības. Tīkla biroja uzdevums būtu reaģēt uz jaunajām problēmām, ņemot vērā to attīstības ātrumu.

3.10

“Jauniešu foruma” izveide būtu vērtīgs ieguldījums jauniešu iesaistīšanā un informācijas izplatīšanā sociālajos tīklos, kurus izmantotu tie, kuri ir visvieglāk ievainojami. Jauniešiem ir pašiem sava valoda, un viņi bieži negrib paklausīt autoritātēm, taču pozitīvi uztver padomus no to vienaudžiem savā sociālajā vidē. Ir jāņem vērā bērnu tiesības, un tāpēc procesā jāiesaista jaunieši.

3.11

Ir vajadzīgs efektīvs modelis, kas paredz, ka ieinteresētajām pusēm jādalās ar informāciju, lai pielāgotos jauniem un topošiem interneta kriminalitātes veidiem visā pasaulē un zināšanu apmaiņai.

4.1

Hotline labas prakses modelis ir šāds:

4.1.1

Hotline analītiķi, kas ir apmācīti un atzīti speciālisti nelegāla tiešsaistes materiāla atpazīšanā;

4.1.2

Hotline analītiķi, kuri ir kompetenti potenciāli nelegāla tiešsaistes materiāla izsekošanā;

4.1.3

praksē attaisnojusies partnerattiecību pieeja, iesaistot visas nozīmīgākās valsts ieinteresētās puses, tostarp valdību, bankas, finanšu/kredītkaršu iestādes, tiesībaizsardzības iestādes, ģimenes organizācijas, bērnu labdarības organizācijas un it īpaši interneta industriju;

4.1.4

kopregulējoša un pašregulējoša Hotline, kas īsteno efektīvas partnerattiecības ar nacionālo interneta industriju, un tās uzticība prakses kodeksam;

4.1.5

nelegālā tiešsaistes materiāla universāls princips notice-and-take-down (saskaņā ar kuru likums uzliek atbildības pienākumu satura uzglabātājam tad, ja viņš ir ticis brīdināts, ka interneta lapā informācija ievietota nelikumīgi, bet nav bloķējis pieeju tai), kas jāpiemēro visos attiecīgās valsts uzņēmumos;

4.1.6

dalība centralizētajā Eiropas datu bāzes projektā par bērnu seksuālās izmantošanas tīmekļa vietnēm (URL);

4.1.7

apņemšanās tīkla līmenī bloķēt tādus valstu interneta uzņēmumus, kuros ir dinamiski bērnu seksuālās izmantošanas tīmekļa vietņu saraksti, lai tādējādi aizsargātu lietotājus no nejaušas pakļaušanas to ietekmei;

4.1.8

Hotlines jābūt vispusīgām tīmekļa vietnēm attiecīgajā valsts valodā, lai nodrošinātu vienkāršu, anonīmu ziņošanas mehānismu un skaidras norādes uz palīdzības līnijām un citām nozīmīgām organizācijām, kuru uzdevums ir apkarot krāpniecisku uzmākšanos bērniem internetā ar nelikumīgiem mērķiem un kiberterorizēšanu;

4.1.9

izpratnes veidošana par Hotline funkcijām un ar to saistītajiem jautājumiem;

4.1.10

Eiropas un starptautisko datu rezultātu, informācijas un ekspertu slēdzienu kopīga izmantošana;

4.1.11

dalība Eiropas un starptautiskajās partnerībās ar ieinteresētajām pusēm, lai kopīgi izmantotu datus, informāciju un apkopotās idejas, lai cīnītos pret šo noziegumu pārrobežu formu;

4.1.12

pasākumi Eiropas un starptautiskajā līmenī, lai padarītu iespējamu bērnu seksuālās izmantošanas materiāla likvidēšanu internetā un tā izplatītāju izmeklēšanu neatkarīgi no tā izcelsmes valsts;

4.1.13

ieguldījums jebkurā valsts vai starptautiskajā organizācijā, kas nodibinātas, lai uzņemtos iniciatīvu ar nolūku cīnīties pret šīm tīmekļa vietnēm un atvieglot starptautisko tiesībaizsardzības aģentūru sadarbību;

4.1.14

pamatnostādņu izplatīšana darba devējiem, skolotājiem, organizācijām, vecākiem un bērniem, piemēram, “ThinkuKnow” izglītības programma, ko veidojis Bērnu ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas un tiešsaistes aizsardzības centrs CEOP (Apvienotās Karalistes policija);

4.1.15

īpaša uzmanība interneta lietotāju izpratnes veicināšanai, it īpaši sadarbībā ar valstu tiešsaistes uzņēmumiem vai to sniegto finansiālo atbalstu;

4.1.16

organizācijām jābūt INHOPE, starptautiskās interneta Hotline asociācijas, biedriem, nodrošinot, ka, lai likvidētu attiecīgo materiālu, var izmantot starptautiskas labas prakses apmaiņu starp Hotline un interneta nozares uzņēmumiem (11);

4.1.17

ziņošanas procedūrām jābūt vienkāršām, ievērojot ziņotāja anonimitāti, ar ātrām apstrādes procedūrām;

4.1.18

Hotline operatoru pienākums ir nodrošināt atbalstu un padomu analīžu veicējiem, kas strādā ar attēliem un datu apstrādes jomā.

4.2

Turklāt, Hotline vajadzētu:

5.1

Komisijas priekšlikumā paliek neatbildēti vairāki jautājumi:

5.2

Iepriekš minēto jautājumu izskatīšana novērstu jau zināmu ideju izgudrošanu no jauna, jau paveiktā darba divkāršošanu un nodrošinātu līdzekļu efektīvu un produktīvu izmantošanu. Svarīgākais ir garantēt šīs nozares ekspertu efektīvu iesaistīšanu iniciatīvā ciešā sadarbībā ar konsultantiem vai valsts ierēdņiem. Tas attiecas arī uz iepriekš minēto priekšlikumu “Tīkla birojs” Komisijas līmenī, kas izmeklē šādus projektus, iepazīstas ar tiem, kontrolē tos un uztur kontaktus.

5.3

Komisijai ir jāapsver iespēja, uzlabojot sadarbību, proaktīvāk izmantot finanšu līdzekļus, piemēram “Daphne” fonda un Drošāka interneta programmu līdzekļus.

5.4

Visbeidzot Komiteja lūdz Komisiju uzsvērt to, kāda nozīmība un ietekme ir

5.5

Iepriekš minētie pasākumi mazinātu tādu gadījumu skaitu, kad nevainīgi interneta lietotāji varētu piekļūt traumējošiem un nelikumīgiem attēliem, samazinātu bērnu atkārtotu vajāšanu, ierobežojot iespējas skatīt to seksuālo izmantošanu, novērstu šādu satura pieejamību un piedāvājumu tiem, kuri var interesēties par šādiem attēliem, un neļautu kriminālajām organizācijām attēlus izplatīt interneta lietotājiem komerciālas peļņas nolūkā.

5.6

Šādu pasākumu īstenošana ievērojami sarežģītu to personu darbību, kas saistītas ar bērnu seksuālās izmantošanas materiāla izplatīšanu. Lai arī noziedzības dinamisms un fakts, ka likumpārkāpēji lieto ļoti attīstītas tehnoloģijas, sarežģī tās pilnīgu iznīcināšanu, viņiem jāveic dārgāki, riskantāki un īslaicīgāki pasākumi, kas aizvien mazāk šķiet viegls veids kā nopelnīt finansiāli vai citādi.

5.7

Nesenie dati par bērnu seksuālās izmantošanas tīmekļa vietņu apjomu un vērienu (neattiecas uz atsevišķiem attēliem vai atsevišķām URL) liecina, ka šī parādība ir jāizskauž. Tagad var izvirzīt konkrētus mērķus, lai vērstu uzmanību uz priekšrocībām, kas saistītas ar datu apmaiņu un sadarbību visaugstākajā starptautiskajā līmenī, kā arī uz to, ka ar efektīvas, veiksmīgas un vienotas starptautiskas partnerības palīdzību var ievērojami samazināt bērnu seksuālās izmantošanas tīmekļa vietu skaitu.