30.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/46

1.1

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto rīcības plānu un vēlas saņemt pieprasījumu par atzinuma izstrādi saistībā ar 2010. gadā paredzēto starpposma ziņojumu, lai novērtētu panākto progresu un noteiktu problēmas, kas vēl jārisina.

1.2

EESK piekrīt viedoklim, ka salīdzinošā novērtēšana, kas veikta ciešā sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, būtu noderīga intermodāliem termināļiem, tai skaitā ostām un lidostām. Tā kā sauszemes termināļu, jūras ostu, lidostu un iekšējo ūdensceļu ostu raksturīgās iezīmes ir atšķirīgas, salīdzinošo novērtēšanu var veikt pēc stingri noteiktiem kritērijiem, kas izstrādāti kā vispārīgas atsauces vērtības Eiropas līmenī un kuras var pielāgot vietējā līmenī.

1.3

Pārvadājumu cenu noteikšana atkarībā no izmantotā transporta veida pietiekami neatspoguļo ne attiecīgā transporta faktisko ietekmi uz infrastruktūrām, vidi un energoefektivitāti, ne arī izmaksas sociālajā, teritoriālajā un sabiedriskajā aspektā.

1.4

Ar salīdzinošai novērtēšanai paredzēto salīdzināšanas un novērtēšanas instrumentu palīdzību būs jāveic izmantojamo transporta tīklu salīdzināšana ilgtspējības aspektā, lai veicinātu sabalansēta cenu noteikšanas mehānisma ieviešanu un izstrādātu regulējošu sistēmu, uz kuru pamatojoties, loģistikā priekšroka tiks dota efektīvākajam un ilgtspējīgākajam transporta veidam atbilstīgi pārvadājamās kravas veidam un transporta pieejamībai.

1.5

Lai nodrošinātu lietotāju un visas sabiedrības vajadzībām atbilstošu efektīvu pārvadājumu loģistiku, pēc iespējas ātrāk ir jāievieš jau pieejamās jaunās tehnoloģijas, jāsekmē jauni pētījumi, pastāvīgi jārūpējas par personāla apmācību un kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī jāuzlabo darba apstākļi. Vienlaikus ir efektīvāk jāizmanto esošās infrastruktūras, kā arī cilvēkresursi, materiālie un finanšu resursi, kas ieguldīti transporta un loģistikas nozarē. Jāpopularizē šīs nozares profesijas un jārada interese par tām. Šim mērķim būs nepieciešami jauni ieguldījumi. Jāsekmē minēto profesiju prestižs un pievilcīgums. Lai paātrinātu jauno dalībvalstu integrācijas gaitu un sekmētu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu politiku un kaimiņattiecību politiku, vajadzīgi jauni ieguldījumi. Pirms tādu ieguldījumu veikšanas, kas atmaksāsies ļoti ilga laika periodā, ir jāizvērtē pieprasījuma attīstība ilgtermiņa perspektīvā.

1.6

Jānostiprina drošība uz ceļiem, jo īpaši teritorijās, kas robežojas ar trešām valstīm.

1.7

ES jūras robežu tagad veido arī Baltijas un Melnā jūra, kas savienota ar nozīmīgo Donavas ūdensceļu, kura attīstība būtu jāveicina. No Eiropas ostām tiek nosūtīti 90 % tirdzniecības apjoma ar trešām valstīm un 40 % ES iekšējā tirdzniecības apgrozījuma. Tajās strauji attīstās loģistikas darbība. Taču vēl nepieciešami vairāki uzlabojumi. Īpaša uzmanība jāveltī ostu sauszemes infrastruktūru modernizēšanai, lai dažādotu transporta veidus un plašāk izmantotu kombinētos pārvadājumus. Ir jāuzlabo arī pārkraušanas metodes un organizēšana. Jāpanāk arī sabalansētāks ostu izvietojums un to papildināmība ar sauszemes platformām.

1.8

Komiteja atbalsta jauno tehnoloģiju izmantošanu, pētījumus visās jomās, kas varētu uzlabot pārvadājumus (infrastruktūra, transportlīdzekļi, pārkraušanas iekārtas, darba organizācija un apstākļi u.c.), apņēmību izstrādāt tehniskos standartus, kā arī komunikācijas un ziņojumapmaiņas standartus, lai sekmētu komodalitātes attīstību un vienmērīgu satiksmi, ciešāku saikni starp ražošanas un tirdzniecības apjoma un pārvadājumu skaita pieaugumu, jo pārvadājumu skaits turpinās pieaugt. Būtiska nozīme šajā jomā ir loģistikas ķēžu efektivitātes uzlabošanai.

1.9

Jāturpina pētījumi individuālā un sabiedriskā pasažieru un kravu pārvadājumu transporta motoru, to energoefektivitātes, kā arī nefosilo degvielu jomā.

1.10

Pilsētu transporta loģistikas jomā nekavējoties jāveic pasākumi, lai novērstu lielpilsētu ekonomikas pakāpenisku lejupslīdi un ievērojamu efektivitātes pazemināšanos sakarā ar sastrēgumos pavadīto laiku, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir neproduktīvs un rada piesārņojumu. Lai panāktu ceļu efektīvāku izmantošanu un novērstu iedzīvotāju un uzņēmumu tendenci pamest lielpilsētas, lai pārceltos uz pilsētu perifērijām un tālākām apdzīvotām vietām, pilsētvidē ir jāpiemēro globāla pieeja, kurā ņemtas vērā individuālā un sabiedriskā pasažieru un kravu pārvadājumu transporta vajadzības.

1.11

Rīcības plāns ir orientēts uz enerģijas ilgtspējīgu izmantošanu, energoefektivitāti un intermodalitāti, un tajā noteiktie termiņi liecina, ka attiecīgās politikas īstenošana jāuzsāk nekavējoši. Komisijas priekšlikumos priekšroka tiek dota sadarbībai un dialogam, nevis ierobežojumiem. Ir jāpierāda, ka šāda izvēle būs efektīva. Rīcības plāna veiksmīga īstenošana būs atkarīga no transporta nozares dalībnieku spējas pielāgoties pilsoniskās sabiedrības izvirzītajam prasībām.

2.1.1

Komisija 2006. gada 28. jūnijā publicēja paziņojumu “Kravu pārvadājumu loģistika Eiropā — ilgtspējīgas mobilitātes izšķirošais faktors” (1). Tajā uzsvērta loģistikas nozīme, tādu ilgtspējīgu pārvadājumu nodrošināšanā, kas rada mazāk piesārņojuma un ir videi patiesi nekaitīgi. Lai sagatavotu Eiropas kravu pārvadājumu loģistikas rīcības plānu, pēc paziņojuma publicēšanas notika apspriešana, kuras rezultātā 2007. gada 18. oktobrī publicēts paziņojums par rīcības plānu (2).

2.1.2

Komisija paredzēja iekļaut loģistikas dimensiju Eiropas Savienības transporta politikā, lai samazinātu neatrisināto vājo vietu skaitu, taupīgāk izmantotu energoresursus, efektīvāk izmantotu infrastruktūras un transportlīdzekļu komodalitātes un intermodalitātes iespējas, aizsargātu vidi, mazinātu negatīvo ietekmi uz to un veicinātu nepārtrauktu personāla apmācību.

2.1.3

Komitejai uzticēts izstrādāt atzinumu par minēto rīcības plānu, kurā noteikti mērķi un to īstenošanas grafiks, ka arī norādīts, ka ir jāsekmē jauno informācijas tehnoloģiju izmantošana, lai uzlabotu transporta loģistikas efektivitāti atbilstoši pārvadājamās kravas veidam (gabalkravas, pakas, konteineri). Lai nodrošinātu loģistikas nozares darbinieku atbilstošu kvalifikāciju un veicinātu viņu mobilitāti, ir paredzēta loģistikas speciālistu sertifikācijas sistēma.

2.1.4

Komisija jau 2006. gadā uzsvēra, ka ir grūti precīzi noteikt stāvokli Eiropas loģistikas tirgū, jo trūkst attiecīgu statistikas datu. Uzskata, ka loģistika veido 10 % līdz 15 % no pārvadājumu izmaksām.

2.1.5

Komisija paziņojumā ierosināja izveidot Eiropas līmeņa kravas pārvadājumu loģistikas sistēmu un orientēt darbību uz dažādām jomām. Rīcības plānā noteikti konkrēti pasākumi un to īstenošanas termiņi no 2008. līdz 2012. gadam. Tas nozīmē, ka termiņi ir ļoti īsi:

2.1.6

Rīcības plānā, kas publicēts 2007. gadā, ir sīkāk izstrādāti jau agrāk noteikto pasākumu mērķi un to īstenošanas termiņi.

2.1.7

Paziņojumā “Eiropas dinamisma saglabāšana — ilgtspējīga attīstība mūsu kontinentā” (4), kas publicēts sakarā ar 2001. gada Transporta Baltās grāmatas vidusposma pārskatu un Baltās grāmatas pārskatīšanu (5), Komisija īpašu uzmanību pievērsa “viedās mobilitātes” koncepcijai, kas ietver pārvadājumu loģistiku un viedās transporta sistēmas (VTS); arī rīcības plānā šim tematam veltīta īpaša uzmanība.

2.2.1

Pašlaik pieejamo un turpmāko IKT vispārējs lietojums var ievērojami uzlabot kravas pārvadājumu loģistiku, taču ir jāatrisina tādas problēmas kā standartizācija, lietotāju prasmes, reglamentējoši vai cita veida šķēršļi dokumentu pārvēršanai elektroniskā formātā, datu drošība un privātuma aizsardzība.

2.2.2

Īstenojot koncepciju “e-krava”, nākotnē varētu izveidot sistēmu “lietiskais internets” (katru kravas veidu — gabalkravas, pakas, sīkpakas, konteinerus var apzīmēt un identificēt ar aktīvu vai pasīvu “tiešsaistes marķējumu”, kuru aktivizē ar augstfrekvences ierīces palīdzību); “lietiskais internets” nodrošinās kravas datu automātisku un vienkāršotu pārsūtīšanu (atrašanās vieta, informācija par kravas veidu un apjomu, muitas un citi paziņojumi). Pašreizējās sistēmas jāattīsta, lai ieviestu minēto jauno internetu, kas balstās uz kravu identifikāciju.

2.2.3

Komisija 2008. gadā plāno vērienīgu pētniecības projektu, kuras pamatā ir ceļvedis viedo transporta sistēmu un transporta loģistikas tehnoloģiju izvēršanai.

2.3.1

Rīcības plāna mērķis ir sniegt atbalstu preču pārvadājumu loģistikai, uzlabot efektivitāti un izaugsmi ilgtermiņā, risinot tādas problēmas kā satiksmes noslogotība, piesārņojums un troksnis, CO2 emisijas, atkarība no fosilā kurināmā. Līdztekus šiem pasākumiem sadarbībā ar dalībvalstīm ir jāizstrādā ilgtermiņa perspektīva ar mērķi izveidot kopīgu pamatu ieguldījumiem turpmākajās kravas pārvadājumu sistēmās.

2.3.2

Eiropas Komisija 2010. gadā ziņos par progresu, kas panākts rīcības plāna īstenošanā.

3.1

ES paplašināšana, arvien straujāka tirdzniecības globalizācija, jaunas ekonomikas lielvalstis (ne tika Ķīna) un uzņēmumu pārvietošana ir būtiski tirdzniecības attīstības faktori. Tirdzniecības pieaugums ir straujāks nekā ražošanas kāpums. Komisija 2001. gada Baltajā grāmatā ierosināja “nošķirt” transportu un izaugsmi. Ir pienācis laiks pārskatīt šo jautājumu, lai atjaunotu “apvienošanu” un “paralēlismu”. Baltajā grāmatā, ko pārskatīja 2006. gadā (6), loģistika, kurā iekļauti dažādi pārvadājumu veidi un dalībnieki (transporta plūsmu organizētāji, transporta uzņēmumi, lietotāji, valstu, Kopienas un starptautiskās iestādes) un kas balstās uz jaunajām informācijas, iepakojuma un pārkraušanas tehnoloģijām, var būt tirdzniecības aprites un preču pārvadājumu racionalizācijas un efektivitātes noteicošais faktors.

3.2

Lai nodrošinātu loģistikas ķēdes pasaules mērogā, modālo sistēmu fiziskām un elektroniskām saiknēm ir jābūt pilnībā integrētām, lai izvēlētos visefektīvāko transporta veidu vai to kombināciju, kā arī lai uzlabotu loģistiku, nosakot tai mērķi “vienlaikus” sasniegt “trīskāršu” efektivitāti: ekonomiskajā, sociālajā un vides aspektā (tostarp energoefektivitātes aspektā).

3.3

Pārvadājumu plānošana parasti ir laikietilpīga un tai raksturīga vairāku dalībnieku sadarbība. Ieguldījumi transporta infrastruktūrā un loģistikas platformās ir ilgtermiņa ieguldījumi, kas prasa lielus izdevumus ne tikai jūras un iekšzemes navigācijas ostās un lidostās, bet arī “sauszemes ostās” vai kombinētā transporta infrastruktūrās. Tā kā tieši ar šīm platformām saistās visvairāk problēmu, ir jāmeklē steidzami, stabili un ilgtspējīgi risinājumi. Komiteja uzskata, ka vispirms ir optimāli jāizmanto esošās infrastruktūras, un to var panākt ar informācijas un pieredzes apmaiņas palīdzību. Tomēr esošo infrastruktūru efektīva izmantošana un jauno tehnoloģiju izmantošana nebūs pietiekama. Jauni ieguldījumi ir “jāplāno” vidējā un ilgtermiņā.

3.4

Jaunas, ilgākam laikam paredzētas infrastruktūras ir jāveido atbilstoši ilgtermiņa vajadzībām un tikai tad, ja komodalitāti nevar nodrošināt ar esošajām infrastruktūrām. Piemēram, kravas piekabju pārvadāšana pa dzelzceļu var būt alternatīvs risinājums pastāvošā autoceļu tīkla paplašināšanai vai jaunu autoceļu būvei. Attiecīgajā plānošanā ir jāiesaista visi loģistikas ķēdes dalībnieki: Kopienas iestādes, valstu un reģionālās pārvaldes iestādes, ražotāji, izplatītāji un citi kravas nosūtītāji, loģistikas un transporta uzņēmumi, kā arī sociālie partneri. Jādod iespēja iedzīvotājiem piedalīties sākotnējās debatēs un apspriešanā par šiem jautājumiem, un viņu viedoklis ir nopietni jāņem vērā.

3.5

Plānošanas mērķis ir izveidot ilgtermiņa partnerību, kas nodrošina infrastruktūru stabilitāti ilgtermiņā (kā ekonomiskajā, tā arī vides un sociālajā aspektā). Rīcības plānam jāiekļaujas Eiropas Telpiskas attīstības perspektīvā un tā mērķis ir sekmēt strukturētākus, saskaņotākus un pastāvīgākus ieguldījumus transporta nozarē saistībā ar ražošanas un komercdarbību, teritoriālplānojuma un pilsētvides programmām (tostarp, lai novērstu loģistikas platformu “izkliedētību” un sasteigtu pārvietošanu ar augstām izmaksām, atsevišķu maģistrāļu un zonu noslogotību, kā arī to zonu izolētību, kurās trūkst transporta savienojumu, vai arī tie nav pietiekami attīstīti).

3.6

Paredzams, ka iekraušanas vienību jaunie standarti attiecībā uz kravas maksimālo svaru un izmēriem neapšaubāmi atvieglos pārkraušanu. Ņemot vēra to, ka sauszemes pārvadājumos galvenokārt izmanto autoceļus, šie standarti nedrīkst radīt pārslogotību, kuras rezultātā tiek bojātas infrastruktūras un mazināta autotransporta drošība. Minētajiem standartiem ir jāsekmē komodalitāte.

3.7

Sakarā ar 2003. gada priekšlikumu par jaunu intermodālu pārkraušanas vienību Komiteja īsumā norāda, ka divu dažādu vienību kombinēšana no loģistikas viedokļa ir īpaši sarežģīta. Abi šķēršļi kopā (velkoņu izmēri un šīs sistēmas nenoteiktās izmaksas) jau tagad liek secināt, ka šī sistēma netiks izmantota. Turklāt pret to iebilst iekšzemes ūdeņu navigācijas un autotransporta nozares pārstāvji.

4.1

Komiteja vēlas saņemt atzinuma pieprasījumu par Komisijas 2010. gadā plānoto progresa ziņojumu par rīcības plānu un iespējamām problēmām, kas radušās tā īstenošanas gaitā.

4.2

Lietiskais internets neapšaubāmi būs viens no līdzekļiem, kā uzlabot transporta loģistikas efektivitāti un klientiem sniegto pakalpojumu kvalitāti. Taču, ņemot vērā “nosaukumu interneta” pieredzi, Komiteja vēlas noskaidrot, kādas kontroles procedūras un instrumenti ir nepieciešami, lai “nosauktu” kravas; vēsturiski ir izveidojies, ka par “nosaukumu interneta” kontroli ir atbildīga ASV Federālā tirdzniecības ministrija. Komiteja uzskata, ka “lietiskais internets”, ņemot vērā tā ekonomisko nozīmi un tirdzniecības galvenokārt starpreģionālo raksturu, ir jāveido uz vairāku iestāžu bāzes (piemēram, reģionālajām vai vietējām iestādēm, kas atbildīgas par nosaukumiem), un tā galīgo kontroli nevajadzētu veikt vienai vienīgai iestādei, kas atrodas ārpus ES robežām. Komiteja atbalsta iespēju nodrošināt Eiropas līmeņa pārvaldību datu bāzu nosaukumu veidošanas un pārvaldības jomā, kā arī tehnisko standartu noteikšanas jomā.

4.2.1

Komiteja pauž gandarījumu par to, ka Komisija iekļāvusi loģistikas attīstību atjaunotajā Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā. Taču, balstoties uz pieredzi, Komiteja aicina Komisiju nekavējoties novērst kavēšanos jauno tehnoloģiju piemērošanas jomā, jo īpaši Galileo programmas ietvaros.

4.3

Komiteja uzskata, ka “lietiskais internets”, ņemot vērā tā ekonomisko nozīmi un tirdzniecības galvenokārt starpreģionālo raksturu, ir jāveido uz vairāku iestāžu bāzes (piemēram, reģionālajām vai vietējām iestādēm, kas atbildīgas par nosaukumiem), un tā galīgo kontroli nevajadzētu veikt vienai vienīgai iestādei, kas atrodas ārpus ES robežām.

4.4

Ir skaidri jānosaka privātuma un profesionālās dzīves aizsardzības problēmas, kas saistītas ar informācijas līdzekļu diversifikāciju kravas satura noteikšanai, ar informācijas noplūdi kriminālajām aprindām (jāņem vērā arī muitas un apdrošināšanas procedūras), tās uzraudzībai, nosūtītāju, starpnieku un saņēmēju identifikācijai ar mērķi veicināt viedās transporta sistēmas un ar tām saistītās informācijas tehnoloģijas.

4.5

Tas jo īpaši attiecas uz loģistiku e-tirdzniecības nozarē.

4.6

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos “modernizēt” loģistikas nozari, ieviešot nozares darbinieku “definēšanas” un “sertificēšanas” sistēmu, un vēlas, lai šī sistēma sniegtu augstu pievienoto vērtību.

4.7

Komiteja pauž gandarījumu par Komisijas ierosinājumu sadarbībā ar sociālajiem partneriem izstrādāt kvalifikācijas un apmācības kritērijus. Šajā sakarā Komiteja pauž cerību, ka iegūtā kvalifikācija un prasmes tiks tālāk attīstītas ar mūžizglītības palīdzību un ka tajās tiks ņemts vērā progress zinātnes jomā. Ar gandarījumu jāatzīmē, ka Komisija risina jautājumu par šo sertifikātu un prasmju savstarpēju atzīšanu.

4.8

Loģistikas efektivitāti var palielināt, plaši pielietojot jaunās tehnoloģijas, vienkāršojot administratīvās procedūras, apmainoties ar pieredzi, attīstot prasmes, iemaņas un komodalitāti. Tomēr Komiteja vēlas uzsvērt, ka šiem pasākumiem būs pozitīvs rezultāts tikai tad, ja transporta un loģistikas nozarē tiks ievērota Komisijas 2001. gada Baltajā grāmatā noteiktā vairākveidu un kombinēto pārvadājumu līdzsvarotība un “reglamentētā konkurence”, kuras īstenošana saistās ar transporta izmaksu pārskatīšanu, kā arī vairākveidu un kombinēto pārvadājumu konkurences noteikumu saskaņošana ES robežās.