30.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/18

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK), kas atbalsta kopīgās programmas Eurostars mērķus, uzsver nepieciešamību ņemt vērā MVU dažādos veidus, lielumu un nozares, pieņemot jauno ES Pētniecības, izstrādes un inovāciju politiku un programmas, kas vērstas un pārorientētas uz MVU patiesajām vajadzībām.

1.2

EESK atzinīgi vērtē dalībvalstu priekšlikumu izveidot kopīgu programmu Eurostars, kuras mērķis ir atbalstīt tā sauktos “pētniecībā un izstrādē iesaistītos MVU”, un norāda, ka programmai jābūt pieejamai visiem MVU, kas darbojas programmas dalībvalstīs un vēlas piedalīties inovāciju procesos.

1.3

EESK uzsver, ka jāparedz instrumenti, kas ļautu programmā iesaistīt visas EUREKA dalībvalstis, kas nepiedalās kopīgajā programmā Eurostars.

1.4

EESK pauž bažas par kopīgajā programmā Eurostars paredzēto atbilstības kritēriju, (1) kas ierobežo pētniecībā un izstrādē iesaistīto MVU iesaistīšanos programmā, nosakot, ka “pētniecības pasākumos nepieciešams ieguldīt 10 % vai vairāk no pilnas darba slodzes ekvivalenta vai gada apgrozījuma”. Kaut arī minētais ierobežojums attiecas tikai uz pētniecībā un izstrādē iesaistītajiem MVU, kas ierosina īstenot projektu (projekta vadītāji), šāda “pētniecībā un izstrādē iesaistītu MVU” definīcija, kuras pamatā ir sistematizēti rādītāji, šķiet, neņem vērā visus dažādos “neapzināto zināšanu” (2) veidus, taču daudziem augsti inovatīvajiem procesiem ir īpaši raksturīgas “slēptās zināšanas” (3).

1.5

Tāpēc EESK atkārtoti izsaka atbalstu principam, ka projektu priekšlikumu konkurencei jābūt godīgai, un tādēļ projektu atlase jāveic, ņemot vērā to satura kvalitāti, organizatorisko kompetenci pētniecības un izstrādes jomā un saskanību ar programmas mērķiem, neliedzot līdzdalības iespējas daudziem inovatīviem MVU, kuri vēlas pieteikties programmai Eurostars. Finansējums jāparedz arī mācību programmām, lai sagatavotu profesionālus vadītājus, kas spēj nodrošināt pētniecības ceļā izstrādāto tehnoloģiju pārtapšanu pieprasītos produktos.

1.6

Tāpēc EESK rosina saskaņā ar attiecīgajām kopīgās programmas Eurostars procedūrām izveidot īpašu budžeta pozīciju starptautiskām iniciatīvām, kuras īsteno dalībvalstis sadarbībā ar MVU organizācijām, kas vēlas atbalstīt MVU noderīgas informācijas izplatīšanu par Eurostars projektiem plašākam MVU lokam. Vēl viens veids, kā pavērt “plašākas iespējas” programmas Eurostars veiksmīgā darbībā ieinteresētajiem MVU, ir kopīgas datu bāzes un nozares daudzvalodu tīmekļa platformu izveide un atbalstīšana, kas jāveic MVU organizācijām un sociālajiem partneriem.

1.7

EESK pauž bažas par kritērijiem, kas nosaka, kādam jābūt MVU ieguldījumam, lai segtu pētniecības un izstrādes projektu kopējās izmaksas. Jāprecizē, ka pašlaik kopīgajā programmā Eurostars paredzēts — MVU ir kopīgi jāiegulda vismaz 50 % no pētniecības un izstrādes projekta izmaksām. Tā kā šis kritērijs liegs daudziem uz tirgu orientētiem MVU iespēju piedalīties programmā, Eurostars programmas starpposma novērtējuma gaitā jāapsver iespēja samazināt šo barjeru līdz 25 % (4).

1.8

Vēlāk programmas ietekmes novērtējuma un rezultātu izplatīšanas posmā programmā iesaistītajām valstīm un ES dalībvalstu iestādēm jāņem vērā ES, katras valsts MVU organizāciju un citu pētniecībā ieinteresēto pušu izteiktās bažas. Regulāras pārbaudes, ko veic ES padomdevēja grupa MVU, pētniecības un izstrādes jautājumos, varētu kļūt par pastāvīgu tehnisko konsultāciju instrumentu dalībvalstīm un citām ES un valsts līmeņa iestādēm. Jāpiebilst, ka uzraudzības, ieviešanas un rezultātu izplatīšanas posmā EESK Iekšējā tirgus novērošanas centrs sadarbībā ar interešu grupu “Mazie un vidējie uzņēmumi” varētu veikt konsultatīvā locekļa funkcijas padomdevēja grupā.

1.9

EESK uzsver, ka kopīgā programma Eurostars ir jāievieš pārredzami un bez birokrātijas, lai MVU būtu vieglāk iegūt informāciju, piedalīties un, jo īpaši, iesaistīties turpmākos pasākumos ar saistītajām iestādēm, kas ieinteresētas pētniecībā un izstrādē. Savukārt projektu finansēšana būtu jāveic vienreizēja maksājuma veidā, un gadījumos, kad vienreizējs maksājums nav iespējams saskaņā ar valstu programmām, jāveic vienotas likmes maksājums.

1.10

Lai Eurostars programmas ieviešana būtu efektīva, jāstiprina reģionālie inovāciju tīkli, kas spētu sniegt vienas pieturas aģentūras pakalpojumus un atbalstīt inovatīvus MVU, nodrošinot minētajiem uzņēmumiem vienkāršu piekļuvi Eiropas finansējumam pētniecības un izstrādes jomā. Piemēram, lai palielinātu informētību par īpašām finansēšanas programmām pētniecībā un izstrādē iesaistītiem MVU, jāpadziļina un labāk jākoordinē sadarbība starp EUREKA [starptautiska sadarbības veicināšanas programma] tīkliem, citām valsts/privātām iestādēm un MVU organizācijām, kas darbojas ES, valstu un reģionu līmenī. Finansējums jāpiešķir virknei pasākumu, kurus rīkotu MVU pārstāvošas organizācijas, lai informētu MVU un ieinteresētās organizācijas par inovācijas nozīmi un svarīgumu, kā arī tās ietekmi uz ES nākotni.

1.11

Eurostars programmā (5) jāparedz, ka projektu atlases rezultāti pa MVU nozarēm ir jāpublicē internetā ar Eureka tīkla starpniecību. Jāsagatavo arī īss saraksts, kurā apkopoti piemēroti un īpaši novatoriski projekti, kuriem nav piešķirts finansējums. Šāds saraksts norādītu publiskajiem un privātajiem ieguldītājiem, ka programmai nepieciešami papildu līdzekļi.

1.12

Efektīvai koordinācijai starp valsts iestādēm, kuru pārziņā ir MVU, pētniecības un attīstības politika, kā arī EUREKA, ir jābūt sistemātiskai un jāatbilst MVU organizāciju un citu ieinteresēto pušu (tostarp privāto un valsts pētniecības iestāžu) vajadzībām. EESK aicina iesaistītās Eiropas iestādes, dalībvalstis, ES prezidentvalstis Slovēniju un Franciju nodrošināt, lai koordinācija tiek veikta saskaņā ar MVU vēlmēm un programmas mērķiem.

1.13

Saistībā ar MVU iesaistīšanos programmās, lai saņemtu finansējumu pētniecībai un izstrādei, un kopīgajā programmā Eurostars EESK rosina saīsināt periodu no priekšlikuma iesniegšanas brīža līdz ES apstiprinājuma saņemšanai, tādējādi mudinot MVU iesniegt projektus.

1.14

EESK uzsver — lai uzlabotu un palielinātu MVU iespējas saņemt finansējumu pētniecībai un izstrādei, Eiropas Komisijai ir jāizpēta, vai neizmantotos līdzekļus, kas MVU Septītās pamatprogrammas īpašajā programmā “Sadarbība” paredzēti MVU (15 % no “tematiskām prioritātēm” paredzētā budžeta Sestajā pamatprogrammā), nevarētu novirzīt uz īpašo programmu “Iespējas” (CRAFT u. c.), kas ir vairāk orientēta uz MVU.

1.15

EESK lūdz lielāku uzmanību pievērst neproporcionāli lielajam normatīvajam slogam, kas apgrūtina MVU un kas dažkārt ir līdz desmit reizēm lielāks nekā lielo uzņēmumu normatīvais slogs (6). Jāsamazina arī pārvaldības izmaksas un jāvienkāršo iesniegšanas procedūras tiem MVU, kas piedalās pētniecības un izstrādes programmās kopā ar Eiropas un starptautiskajiem partneriem. EESK arī vēlētos, lai tiktu atrisināts jautājums par intelektuālā īpašuma tiesībām un Eiropas patentiem (7), jo pašreizējā situācija traucē konkurētspējai un inovācijām Eiropā. Pieejama patentēšanas sistēma un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība (8) ir arī svarīgs nemateriāls līdzeklis, lai nostiprinātu partnerattiecības starp uzņēmumiem, kas iesaistās starptautiskos projektos.

2.1

Eiropas Mazo uzņēmumu hartā, ko 2000. gadā apstiprināja ES valstu vadītāji, norādīts, ka Eiropas mazie uzņēmumi ir galvenais inovāciju, nodarbinātības, kā arī sociālās un vietējās integrācijas virzītājspēks (9). Eiropas Komisija 2007. gada oktobrī arī paziņoja, ka sagatavos “Mazās uzņēmējdarbības aktu Eiropai” (SBA) (10), kurā paredzēs virkni pasākumu, kas sekmēs uzņēmējdarbību un tās kultūru, kā arī paplašinās iespējas iegūt kvalifikāciju (11). Komisija 2008. gadā izskatīs arī vairākas iniciatīvas attiecībā uz MVU (12), lai veicinātu to iesaistīšanos ES programmās.

2.2

Ņemot vērā minētos apsvērumus, Komisija izstrādājusi priekšlikumu izveidot īpašu kopīgo programmu Eurostars. Programma, kas izstrādāta saskaņā ar EK līguma 169. pantu, ir saskaņota ar Septītajā pētniecības pamatprogrammā paredzētajiem “pētniecības pasākumiem MVU vajadzībām” un tos papildinās. Programmas vadība uzticēta EUREKA. Programmu kopīgi ierosināja 22 dalībvalstis un piecas EUREKA dalībvalstis (Islande, Izraēla, Norvēģija, Šveice un Turcija). Pašlaik Eurostars programmā piedalās 30 valstis: Austrija, Beļģija, Kipra, Čehijas Republika, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Islande, Īrija, Izraēla, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Šveice, Turcija, Apvienotā Karaliste.

2.3

Septītajā pamatprogrammā paredzēti daudzi pasākumi, kas ierosināti Sestās pamatprogrammas pārskatīšanas gaitā (13), lai mazinātu plaisu, kas izveidojusies MVU atbalsta politikā. Septītajā pamatprogrammā iekļauta stratēģija, kas orientēta uz MVU un ietver gan kvalitatīvus, gan kvantitatīvus pasākumus, lai stimulētu darbību valsts un reģionālā mērogā. Tās mērķis ir veidot uzņēmumu kopas un tīklus, uzlabot visas Eiropas mazo uzņēmumu sadarbību, izmantojot informācijas tehnoloģijas, izplatīt labās prakses piemērus par sadarbības līgumiem un atbalstīt sadarbību starp mazajiem uzņēmumiem (14).

2.4

Eiropas Savienībā reģistrēti 23 miljoni MVU, kuri veido 99 % no visiem uzņēmumiem un divas trešdaļas no Eiropas apgrozījuma un kuriem ir svarīga nozīme ilgtspējīgas attīstības veicināšanā (15). Tomēr, lai šie uzņēmumi kļūtu konkurētspējīgāki, to darbība ir jāracionalizē un tiem ir jāapvienojas. Tiem jāveido vienots veselums, kam piemīt kritiskā masa, lai tie spētu izmantot riska kapitāla fondus, zinātnes parkus, inkubatorus un reģionālo politiku inovācijas jomā (16).

2.5

Ziņojumā “Flash Eurobarometer” arī uzsvērts, ka MVU izaugsmi var kavēt eiropiešiem raksturīgā nevēlēšanās riskēt un uzņēmējdarbības gara trūkums (17). Tāpēc īpaši svarīgi ir palielināt uzņēmēju profesijas prestižu un sabiedrībā palielināt izpratni par viņu būtisko nozīmi, nodrošinot jauninājumu izstrādi un ieviešanu, ekonomikas attīstību un vispārēju labklājību. Tikai aktīvi un idejām bagāti uzņēmēji, kuri apzinās savu atbildību un kuriem radītas vislabākās iespējas apliecināt sevi, spēs īstenot Lisabonas stratēģijas mērķus (18).

2.6

Taču īpašie pasākumi, kurus dalībvalstis īsteno MVU atbalstīšanai, ne vienmēr sekmē un atbalsta starptautisku sadarbību pētniecības jomā un tehnoloģiju nodošanu. Ņemot vērā tirgū notiekošās pārmaiņas un vērtību ķēžu internacionalizāciju, Eiropas MVU šobrīd ir jāpielāgojas spēcīgai globālai konkurencei, pastāvīgi iesaistoties inovācijas procesos pat plašākā starptautiskā mērogā. Ar kopīgo programmu Eurostars jāatbalsta MVU, kā arī valsts un/vai privātās pētniecības iestādes, kas sniedz īpašu ieguldījumu, lai atbalstītu pētniecības un izstrādes projektus, izplatītu to rezultātus, nodotu zināšanas un palīdzētu tās iegūt. Jo īpaši jāatbalsta tie projekti, kuros darbojas iestādes, MVU grupas un/vai atsevišķi MVU, kuri parasti retāk iesaistās šādās programmās vai kuriem ir grūti tām piekļūt. EESK uzsver, ka ieguldījumi kopīgajā programmā Eurostars ir palielināti un minētais fakts ir īpaši nozīmīgs visām EUREKA dalībvalstīm, īpaši tām, kas nesen pievienojušās ES un bauda starptautiskās sadarbības priekšrocības.

2.7

Kopīgā programma Eurostars paredzēta pētniecībā un izstrādē iesaistītiem MVU, galvenokārt atbalstot uz tirgu orientētus pētniecības un izstrādes projektus un starptautiskus projektus ar vairākiem partneriem (ar vismaz diviem neatkarīgiem projektu dalībniekiem no dažādām iesaistītajām valstīm). Svarīgs programmas aspekts ir augšupējās pieejas izmantošana, kas dod iespēju “pētniecībā un izstrādē iesaistītiem MVU” uzņemties iniciatīvu un ieviest uzņēmējdarbībā stratēģiskas nozīmes inovācijas. Tādējādi MVU var kontrolēt un ietekmēt veikto pētījumu rezultātus, ņemot vērā komerciālās iespējas.

3.1

Dalība pētniecības un izstrādes programmās saskaņā ar Līguma 169. pantu nozīmē, ka iesaistītās ES dalībvalstis saskaņo valstu pētniecības programmas, apņemoties īstenot kopīgu pētniecības programmu. Pamatojoties uz 169. pantu, kas veido juridisko pamatu, Komisija ir noteikusi četras iespējamās iniciatīvas. Viena no tām ir kopīgā pētniecības programma Eurostars, kas paredzēta MVU un to partneriem.

3.2

Programmu Eurostars veido projekti, kurus ierosinājuši viens vai vairāki MVU, kas dibināti iesaistītajās valstīs un aktīvi darbojas pētniecības un izstrādes jomā. Projektus var īstenot jebkurā zinātnes un tehnoloģiju jomā (taču tiem jābūt ar civiliem mērķiem). Projektiem ir jābūt vērstiem uz sadarbību, un tajos jābūt iesaistītiem vismaz diviem dalībniekiem no divām dažādām programmā Eurostars iesaistītajām valstīm, kas piedalās dažādos pasākumos, kuri saistīti ar pētniecību, tehnoloģiju attīstību, demonstrējumiem, apmācību un attiecīgās informācijas izplatīšanu. MVU projektiem raksturīgs īss īstenošanas periods. Projekta maksimālais ilgums ir trīs gadi, un divu gadu laikā pēc projekta pabeigšanas pētniecības produktam jābūt gatavam ieviešanai tirgū.

3.3

Kopīgā programma Eurostars var būtiski palielināt Kopienas finansējuma radīto sviras efektu. Iesaistītās dalībvalstis un piecas EUREKA valstis (Islande, Izraēla, Norvēģija, Šveice un Turcija) ieguldīs 300 miljonus EUR. Papildu tam Kopiena piešķirs vienu trešdaļu no programmā iesaistīto valstu ieguldījuma, un tādējādi programmas budžetu veidos publiskais finansējums 400 miljonu EUR apmērā. Pieņemot, ka no programmas līdzekļiem tiks finansēti no 50–75 % attiecīgā projekta izmaksu, programmas “EUROSTARS” īstenošanas gaitā varētu piesaistīt no 133 līdz 400 miljoniem EUR papildu privāto finansējumu (sviras efekts). Iespējamā programmas līdzekļu daļa attiecīgā projekta īstenošanā ir aprēķināta, pieņemot, ka vidējās katra Eurostars projekta izmaksas ir 1,4 miljoni EUR. Ja vidējā finansējuma likme ir 50 %, publiskā finansējuma daļa katrā projektā ir 0,7 miljoni EUR un kopējais programmas budžets ir 400 miljonu EUR, iespējams atbalstīt 565 projektus.

3.4

Tāpēc Kopienas ieguldījums nodrošina nepieciešamo finansējumu jau pašā pētniecības un izstrādes projekta sākumā, kad inovatīvie pasākumi ir saistīti ar samērā lielu risku un pastāv iespēja, ka neizdosies piesaistīt tikai privātos investorus (19). Publiskais finansējums, ko Kopiena piešķir programmai Eurostars, iedrošinās pētniecībā un izstrādē iesaistītos MVU aktīvāk meklēt privāto finansējumu, lai izstrādātu inovatīvus produktus vai pakalpojumus.

3.5

Finansējuma sakarā jāpiebilst, ka jāapsver iespēja dalībvalstīs noteikt nodokļu atvieglojumus ieguldījumiem pētniecība un izstrādē. Šādi atvieglojumi ieinteresētu ieguldītājus, jo sliktākajā gadījumā viņi gūtu labumu vismaz no minētajiem atvieglojumiem. Vēl viena finansēšanas iespēja ir atbalsts MVU.

3.6

Taču pastāv bažas, ka daudzi MVU nevarēs iesaistīties ES iniciatīvā inovācijas procesa veicināšanai, kas ļautu palielināt konkurētspēju. Programmā Eurostars paredzēts, ka projektus var ierosināt pētniecībā iesaistītie MVU, kas pētniecības pasākumiem novirza vismaz 10 % no to apgrozījuma vai no pilnas darba slodzes ekvivalenta. Kaut arī minētais ierobežojums attiecas uz projekta vadītāju, tas var kavēt daudzus mazus uzņēmumus iesniegt inovatīvus projektus. Tādējādi iespējams, ka programma piesaistīs tikai jau stabilus augsto tehnoloģiju uzņēmumus, kam ir pieejami daudzi citi atbilstošāki finansējuma veidi.

3.7

Turklāt dažās ES valstīs pētniecības un izstrādes izmaksas ļoti bieži ir iekļautas darbības izmaksās, un tāpēc tās nav iespējams izdalīt atsevišķi (20). Tāpēc ESAO (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) izmantotajai pētniecības un izstrādes rādītāju definīcijai ir savi trūkumi, kad to piemēro inovatīviem un maziem uzņēmumiem, jo netiek ņemta vērā pasākumu daļa, kas raksturota kā “neapzinātās zināšanas”, kuras ir grūti izteikt skaitliski. (21)

3.8

ESAO arī uzskata, ka “augsto tehnoloģiju nozarei” pieskaitāmi uzņēmumi, kas pētniecībai un izstrādei velta vairāk nekā 4 % no apgrozījuma. Pat rūpnieciski attīstītajās valstīs šī nozare veido aptuveni 3 % no IKP, kas nozīmē, ka 97 % no visas saimnieciskās darbības un lielākā daļa inovatīvo procesu notiek nozarēs, ko ESAO apzīmē kā “vidēji augsta tehnoloģiskā līmeņa” vai “zema tehnoloģiskā līmeņa” nozares (22). Skaitļi liecina, ka liela daļa inovatīvu uzņēmumu nevarēs piedalīties programmā, ja piekļuvi programmas finansējumam ierobežo noteikums, ka pētniecībā un izstrādē jāiegulda 10 % no apgrozījuma. Tādējādi minētā Eiropas iniciatīva neveicinās pozitīvu attieksmi pret inovācijas procesu.

3.9

EESK tāpēc uzskata, ka projekti ir jāatlasa, ņemot vērā to kvalitāti un atbilstību programmas mērķiem, un prasība novirzīt pētniecībai un izstrādei vismaz 10 % no apgrozījuma ir jāatceļ.

3.10

Vēl viena programmas Eurostars prasība nosaka, ka pētniecībā un izstrādē iesaistītajiem MVU ir jāspēj īstenot lielākā daļa pētniecības un izstrādes darba. Nevajadzētu kavēt sadarbību ar citiem partneriem, kas var būt citi MVU, vietējās [uzņēmumu] kopas, lieli uzņēmumi, kas vēlas piedalīties programmas mērķu īstenošanā, pētniecības iestādes un universitātes. Noteikumu kopumā jāparedz arī, ka pētniecībā un izstrādē iesaistītie MVU ir jāizvieto universitāšu/trešā līmeņa izglītības iestāžu teritorijā, lai padziļinātu to sadarbību, kas būtu izdevīgi abām pusēm.

3.11

Runājot par attiecīgajām iemaksām, ko veic programmā Eurostars iesaistītie inovatīvie MVU, ir noteikti jāprecizē, ka tieši pētniecībā un izstrādē iesaistītie MVU ir tie, kuriem kopīgi ir jāsedz vismaz 50 % no pētniecības un izstrādes projekta izmaksām. Tomēr arī šāds kritērijs var liegt dalību programmā daudziem uz tirgu orientētiem MVU, un tāpēc, veicot programmas Eurostars starpposma novērtējumu, jāapsver, vai šo slieksni nevar samazināt līdz 25 % (23).

3.12

Jāprecizē arī saistība ar citiem finanšu instrumentiem, kas iekļauti Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammā(CIP). Finansēšanas programmai arī jābūt elastīgākai un pielāgotai MVU vajadzībām, ņemot vērā pozitīvo pieredzi ar garantiju fondiem pētniecībai un izstrādei, lai uzņēmumi varētu plānot savu darbību ilgtermiņā.

3.13

Labāks tiesiskais regulējums, sistemātiski konsultējoties ar MVU organizāciju pārstāvjiem un citām ieinteresētajām pusēm, samazinās darbības izmaksas un riskus, palielinās peļņu un riska kapitāla plūsmu, kā arī uzlabos riska kapitāla tirgus darbību. Lielākie ieguvēji no tā būs inovatīvi MVU. Minētais finansējums papildinās valsts atbalstu ļoti agrīnos (sākotnējos) posmos, kad pētniecības rezultāti vēl nav pārvērsti par peļņas avotu.

3.14

Komisija ir apņēmusies īstenot pasākumus, lai palielinātu pārrobežu ieguldījumus, ko veic riska kapitāla fondi (24). Eiropā riska kapitāls ir sadrumstalots, un darbības vide katrā no 27 dalībvalstīm ir atšķirīga. Tas nelabvēlīgi ietekmē gan finansējuma iegūšanu, gan ieguldījumu veikšanu.

3.15

Tāpēc ir jāuzlabo vide riska kapitāla ieguldījumiem, un dalībvalstīm ir jāstimulē privātie investori, lai tie iesaistītos starptautiskos pētniecības projektos (25), kā arī ir jāveicina MVU uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumi ar mērķi atbalstīt uzņēmumus, kas sekmīgi pārvarējuši darbības sākumposmu.

4.1

Programmas Eurostars mērķis ir atbalstīt MVU, nodrošinot vajadzīgo tehnoloģisko, rūpniecisko, juridisko un organizatorisko pamatu, kāds vajadzīgs plašai Eiropas mēroga sadarbībai starp dalībvalstīm lietišķās pētniecības un jauninājumu jomā. Līdz ar to palielināsies pētniecībā un izstrādē iesaistīto MVU spējas ieviest tirgū jaunus un konkurētspējīgus produktus, procesus un pakalpojumus.

4.2

Starptautisks projekts var palīdzēt izvairīties no inovatīvu projektu dublēšanas, un tā ir iespēja īstenot vienotu politiku un rīkoties operatīvi, lai samazinātu administratīvo slogu (26). Programma Eurostars var iedrošināt daudzus MVU izmantot starptautiskas sadarbības iespējas ar nosacījumu, ka tie varēs ierosināt projektus un tos vadīt. Tomēr dalība integrētos projektos un izcilības tīklos ir rūpīgi jāplāno, lai izvairītos no problēmām projekta īstenošanā.

4.3

Jāatbalsta ne tikai pētniecība un izstrāde, bet arī jāapsver, kā valdības daudz tiešāk var atbalstīt inovācijas procesu, nodrošinot atbilstošu infrastruktūru. Izveidotas ļoti daudzas pētniecības “iestādes” (apvienības vai pētniecības organizācijas), kuru uzdevums ir atbalstīt inovācijas procesu, īpaši mazos un vidējos uzņēmumos. Darbojas arī zinātnes parki, “science shops”, inkubatori, reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes, kā arī zināšanu nodošanas organizācijas. Tās sniedz nozīmīgu atbalstu jauniem augsto tehnoloģiju MVU un pat tradicionāliem uzņēmumiem, kas plāno pāriet uz inovatīvu stratēģiju izmantošanu. ES prezidentvalstij Slovēnijai un nākamajai prezidentvalstij Francijai jāapsver, kā programmas Eurostars koordinēšanu varētu izvērst Eiropas Savienībā un valstu līmenī, tās vadību uzticot vispiemērotākajam līmenim, izvairoties no funkciju dubultošanās un novēršot neskaidrības, kuras rada esošā iestāžu struktūra.

4.4

EESK jau vairākkārt ir paudusi viedokli, ka daudz vairāk līdzekļu no ES struktūrfondiem būtu jāizmanto kopīgas zinātnes infrastruktūras attīstībai, kas īpaši pielāgota MVU. Šim mērķim ļoti izdevīgi būtu izmantot Eiropas Investīciju bankas finansējumu (27).