52007DC0066

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 23.2.2007

COM(2007) 66 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

budžeta lēmējinstitūcijai par garantijām, uz ko attiecas vispārējais budžeta stāvoklis 2006. gada 30. jūnijā {SEC(2007) 241}

SATURS

Pirmā daļa. Notikumi kopš 2005. gada 31. decembra pārskata, riska stāvoklis un budžeta garantiju aktivizēšana 3

1. Ievads. Darbības veidi 3

2. Notikumi pēc 2005. gada 31. decembra ziņojuma 3

3. Riska stāvoklis 4

3.1. Neatmaksātais kapitāls 2006. gada 30. jūnijā 4

3.2. Eiropas Savienības budžeta maksimālais gada risks: apmaksātās darbības 2006. gada 30. jūnijā (skatīt pielikuma A2 tabulu) 5

3.3. Eiropas Savienības budžeta maksimālais teorētiskais gada risks: izlemtās un apmaksātās darbības 2006. gada 30. jūnijā (skatīt pielikuma A3 tabulu) 5

4. Budžeta garantiju aktivizēšana 5

4.1. Maksājumi no skaidras naudas resursiem 5

4.2. Garantiju fonda aktivizēšana 5

5. Kopienas teorētiskās aizdevumu un garantiju kapacitātes analīze attiecībā uz trešām valstīm 6

6. Garantiju fonda stāvoklis 2006. gada 30. jūnijā 6

7. Relatīvā viengabalainība 7

Otrā daļa. Risku novērtējums: to trešo valstu ekonomikas un finanšu stāvoklis, kuras gūst labumu no svarīgākajām aizdevuma operācijām 8

1. Ievads 8

2. Valstis, kas pievienojas 8

3. Kandidātvalstis 8

4. Potenciālās kandidātvalstis 9

5. Jaunās neatkarīgās valstis 10

6. Citas trešās valstis 11

Pirmā daļa. Notikumi kopš 2005. gada 31. decembra pārskata, riska stāvoklis un budžeta garantiju aktivizēšana [1]

1. Ievads. DARBīBAS VEIDI

No Eiropas Savienības budžeta segtie riski rodas dažādu aizdevumu un garantēšanas darbību rezultātā, kuras var iedalīt divās kategorijās: aizdevumi, ko Eiropas Kopienas piešķir makroekonomiskiem mērķiem (aizdevumi dalībvalstīm maksājumu bilances atbalstam un finansiālā atbalsta ( MFA ) aizdevumi trešām valstīm) un aizdevumi mikroekonomiskiem mērķiem ( Euratom un Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumi[2] trešās valstīs). Pašreizējie riski dalībvalstīm ir pirmsiestāšanās procesā izdoto aizdevumu rezultāts.

2. Notikumi pēc 2005. gada 31. decembra ziņojuma

Nav pieņemti jauni Padomes lēmumi par finansiālo palīdzību trešām valstīm aizdevumu veidā. Pamatojoties uz esošajiem lēmumiem, aizdevuma maksājums EUR 10 miljonu apmērā tika veikts Bosnijai un Hercegovinai, tam sekoja aizdevuma maksājums EUR 9 miljonu apmērā Albānijai.

2006. gada pirmajā pusgadā netika veikti maksājumi dotāciju formā.

Attiecībā uz Euratom aizdevuma maksājums EUR 17,5 miljonu apmērā tika veikts Bulgārijai (Kozlodujai) un aizdevuma maksājums EUR 33,5 miljonu apmērā – Rumānijai ( Cernavodă ), pamatojoties uz esošajiem lēmumiem, un attiecībā uz šiem šobrīd ir sasniegts maksimāli pieļaujamais apjoms.

Attiecībā uz EIB pašreizējām pilnvarām 2006. gada 27. februārī[3] Padome pieņēma lēmumu grozīt Lēmumu 2000/24, lai valstu sarakstā, uz kurām to attiecina, iekļautu Maldīvu salas, pamatojoties uz cunami postījumiem Indijas okeāna teritorijās 2004. gada decembrī. Komisija 2006. gada 22. jūnijā izdeva priekšlikumu[4] jaunām EIB ārējām pilnvarām laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam.

Saskaņā ar jauno finanšu shēmu Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pieņēma Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[5], kas stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī. Tādējādi nākotnē Garantiju fonda finansējuma summa netiks stingri ierobežota, jo Garantiju fonda finansējums tiks veikts no 4. budžeta pozīcijas („ES kā globāls partneris”), nevis kā šobrīd – no speciālām rezervēm. Lai gan minētās rezerves neizmantos, tiks saglabāti svarīgi budžeta disciplīnas elementi: tiks noteiktas EIB ārējo aizdevumu pilnvaras laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam (šis Padomes lēmums atspoguļos aptuveni 90% no kopējā aizdevumu apjoma), par aizdevumiem makroekonomiskiem mērķiem tiks pieņemti atsevišķi Padomes lēmumi un Euratom aizdevumiem ir noteikti „griesti” EUR 4 miljardu apjomā (kuri lielā mērā jau ir izmantoti).

3. Riska stāvoklis

Šajā riska analīzē ir izmantoti vispāratzīti kritēriji attiecībā uz neatmaksāto kapitāla summu, Komisijas budžeta maksimālo gada risku un maksimālo teorētisko gada risku (metodoloģija ir paskaidrota Komisijas personāla darba dokumentā). Sīkāki skaitļi ir minēti pielikuma tabulās A1, A2 un A3.

3.1. Neatmaksātais kapitāls 2006. gada 30. jūnijā

Kopējais risks 2006. gada 30. jūnijā bija EUR 16 089 miljoni salīdzinājumā ar EUR 16 521 miljoniem 2005. gada 31. decembrī.

Tabulā ir norādītas darbības, kas ietekmējušas neatmaksātā kapitāla summu kopš pēdējā ziņojuma.

1. tabula. Neatmaksātais kapitāls 2006. gada 30. jūnijā* | EUR miljoni (noapaļoti) |

Neatmaksātā kapitāla summa 2005. gada 31. decembrī | 16 521 |

Aizdevuma atmaksa |

Euratom | 0 |

Finansiālā palīdzība | -31 |

EIB | -1 051 |

Izmaksātie aizdevumi |

Euratom | 51 |

Finansiālā palīdzība | 19 |

EIB | 1 017 |

Valūtas kursa starpība starp EUR un citām valūtām | -437 |

Neatmaksātā kapitāla summa 2006. gada 30. jūnijā | 16 089 |

* Visi garantētie aizdevumi (dalībvalstīm un trešām valstīm), neieskaitot nesamaksātos procentus un neizpildītos maksājumus |

Neatmaksātā kapitāla summa attiecībā uz darbībām dalībvalstīs 2006. gada 30. jūnijā bija EUR 2 801 miljoni salīdzinājumā ar EUR 2 966 miljoniem 2004. gada 31. decembrī.

Neatmaksātā kapitāla summa saistībā ar darbībām trešās valstīs 2006. gada 30. jūnijā bija EUR 13,288 miljoni, salīdzinājumā ar EUR 13 119 miljoniem 2005. gada 31. decembrī.

3.2. Eiropas Savienības budžeta maksimālais gada risks [6]: apmaksātās darbības 2006. gada 30. jūnijā (skatīt pielikuma A2 tabulu)

- Kopējais maksimālais gada risks 2006. gada otrajā pusgadā ir EUR 1,258 miljoni.

- Risks attiecībā uz dalībvalstīm ir EUR 397 miljoni.

- Risks attiecībā uz trešām valstīm ir EUR 861 miljoni.

3.3. Eiropas Savienības budžeta maksimālais teorētiskais gada risks [7]: izlemtās un apmaksātās darbības 2006. gada 30. jūnijā (skatīt pielikuma A3 tabulu)[8]

- Maksimālais teorētiskais risks 2006. gada otrajā pusgadā ir EUR 1 323 miljoni, un saskaņā ar atsevišķiem pieņēmumiem paredzams, ka 2014. gadā tas pieaugs līdz EUR 2 664 miljoniem.

- Maksimālais teorētiskais risks attiecībā uz dalībvalstīm 2006. gada otrajā pusgadā ir EUR 397 miljoni. Tiek lēsts, ka risks 2014. gadā pieaugs līdz EUR 168 miljoniem.

- Attiecībā uz trešām valstīm risks 2006. gada otrajā pusgadā sasniedz EUR 926 miljonus. Tiek lēsts, ka risks 2014. gadā pieaugs līdz EUR 2 496 miljoniem.

4. Budžeta garantiju aktivizēšana

4.1. Maksājumi no skaidras naudas resursiem

Komisija izmanto savus skaidras naudas resursus[9], lai novērstu kavējumus un no tiem izrietošās izmaksas savu aizdevuma operāciju apkalpošanā, ja kāds parādnieks novēlo maksājumu Komisijai.

4.2. Garantiju fonda aktivizēšana

Ar Padomes 1994. gada 31. oktobra Regulu (EK, Euratom ) Nr. 2728/94, kurā izdarīti grozījumi, izveidoja Garantiju fondu ārējai darbībai. Ja kāds Kopienas piešķirta vai garantēta aizdevuma saņēmējs (trešās valstīs) veic novēlotu maksājumu, tad Garantiju fondu aicina segt neizpildītās maksājumu saistības trīs mēnešu laikā no dienas, kad maksājums bija jāveic[10].

Garantijas fonds nebija jāizmanto 2006. gada pirmajā pusgadā, jo visas saistības attiecībā uz šiem aizdevumiem tika izpildītas.

5. Kopienas teorētiskās aizdevumu un garantiju kapacitātes analīze attiecībā uz trešām valstīm

Praksē Kopienas aizdevumu un garantijas kapacitāti trešām valstīm ierobežo Garantiju fonda mehānisms, jo apropriācijas, kas pieejamas fonda nodrošinājumam, ir ierobežotas ar apjomu, kas ierakstīts garantijas rezervei pašreizējā finanšu plānā[11].

Pielikuma A4 tabulā ir aplēses par Kopienas aizdošanas kapacitāti attiecībā uz trešām valstīm 2006. gadā atbilstīgi pašreizējai Garantiju fonda regulai. Aprēķina metode un norādes uz juridiskajiem dokumentiem ir sīkāk izklāstītas pielikumā.

2. tabulā ir norādītas neatmaksātās aizdevumu un aizdevumu garantiju operācijas trešām valstīm, kuru kopējā summa 2006. gada 30. jūnijā ir EUR 13 421 miljoni.

2. tabula. Neatmaksātās aizdevumu un aizdevumu garantiju operācijas trešām valstīm miljonos EUR (noapaļoti) |

1. Neatmaksātais kapitāls, EK (MFA), Euratom | 1 504 |

2. Neatmaksātais kapitāls, EIB | 11 784 |

3. Nesamaksātie procentu parādi1 | 133 |

Neatmaksātā summa2 2006. gada 30. jūnijā | 13 421 |

1 Nesamaksātie procentu parādi tās regulas nozīmē, ar kuru izveido Garantiju fondu, 2 Maksājumu saistības un saistību procenti nav iekļauti neatmaksātajā summā, ko sedz Fonds, un par tiem 6. sadaļā ziņas tiek sniegtas atsevišķi |

Attiecība starp Fonda resursiem un neatmaksātā kapitāla saistībām Fonda izveides regulas nozīmē bija 9,85%, kas ir vairāk nekā mērķcipars ― 9%, kas noteikts Regulā Nr. 1149/1999, ar ko groza Fonda izveides regulu Nr. 2728/94. Noteikumos ir paredzēts, ka gada beigās pārpalikumu atmaksā speciālajā pozīcijā Eiropas Savienības vispārējā ieņēmumu dokumentā.

6. Garantiju fonda stāvoklis 2006. gada 30. jūnijā

Garantiju fonda apjoms 2006. gada 30. jūnijā bija EUR 1 321,33 miljoni. Šādas darbības tika reģistrētas 2006. gada pirmajā pusgadā:

- tīrie ieņēmumi EUR 24,8 miljons no fonda aktīvu ieguldījumiem 2006. gada 30. jūnijā.

2006. gada otrajā pusgadā atguvumu nebija.

Kopējais nokavēto maksājumu apjoms 2006. gada 30. jūnijā, t.i., soda procenti saistībā ar Argentīnas Republiku, sasniedz USD 1 718 493,12, no tiem USD 1 448 433,44 (EUR ekvivalents 1 139,332), kas Fondam vēl ir jāatgūst. Atlikumu atmaksā EIB.

7. Relatīvā viengabalainība

Aprēķinātā attiecība starp Garantiju fonda summu 2006. gada 30. jūnijā (EUR 1 321,33 miljoni) un maksimālo teorētisko gada risku aizdevumiem trešām valstīm 2006. gadā (EUR 926 miljoni) ir 71% (sk. pielikuma A3 tabulu)[12].

Otrā daļa. Risku novērtējums: to trešo valstu ekonomikas un finanšu stāvoklis, kuras gūst labumu no svarīgākajām aizdevuma operācijām

1. IEVADS

Rādītāji pirmajā daļā sniedz informāciju par tā riska, kas rodas vispārējam budžetam, kvantitatīvajiem aspektiem. Tomēr riska kvalitāte, kas atkarīga no operācijas veida un aizņēmēja stāvokļa, arī ir jāizvērtē. Tabulas ar valsts riska novērtējumu ir sniegtas atsevišķi Komisijas dienestu darba dokumentā[13]. Tālāk sniegts īss analīzes kopsavilkums.

2. VALSTIS, KAS PIEVIENOJAS

Bulgārijā 2006. gada pirmajā pusgadā faktiskais IKP pieaugums temps palielinājās līdz 6,1% (no 5,5% 2005. gadā). Tas galvenokārt bija saistīts ar spēcīgu bruto ieguldījumu pamatkapitālā, kas palielinājās par vairāk nekā 20%, un arī ar nemainīgu privātā patēriņa pieaugumu. Tekošā konta deficīts turpināja augt līdz 13,9% no IKP galvenokārt tāpēc, ka pakalpojumu bilancē bija mazāks pārpalikums un samazinājās tekošo pārskaitījumu apjoms no ārvalstīm. Preču eksporta pieaugums 2006. gada pirmajā pusgadā pārsniedza importu, bet tomēr ne tik daudz, lai varētu izvairīties no neliela tirdzniecības deficīta pieauguma turpmāk. Tāpat kā 2005. gadā tekošā konta deficītu gandrīz pilnīgi nosedza ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) pieplūdums.

Rumānijas faktiskā IKP pieauguma temps tika atgūts, un tas pieauga pat par 7,4% 2006. gada pirmajā pusgadā pēc krituma līdz 4,1% līmenim 2005. gadā, kas galvenokārt radās plašo plūdu izraisīto nelabvēlīgo seku rezultātā, kā arī strukturālo izmaiņu dēļ, kas ietekmēja ražošanas darbības. Ekonomiskā izaugsme 2006. gada pirmajā pusgadā bijusi diezgan līdzsvarota, pateicoties mājsaimniecības patēriņa pieaugumam par 11,8% un investīciju pieaugumam par 11,9%. Deflācijas process 2006. gadā bija straujāks nekā paredzēts un PCI ikgadējais palielinājums saruka līdz 5,5% septembrī, bet 2005. gada beigās tas bija 8,6%. Tekošā konta deficīts 2006. gada laikā turpināja palielināties: 2005. gadā tas bija 8,7% no IKP, bet 2006. gada jūlijā – 9,6%, lielākoties pateicoties ārvalstu tiešo ieguldījumu pieplūdumam (nosedzot gandrīz 70% deficīta), privātā sektora aizņēmumiem un vērtspapīru portfeļa ieguldījumiem. Valsts ārējais parāds 2006. gada pirmajā pusgadā palielinājās par aptuveni EUR 5 miljardiem, jo īpaši tāpēc, ka privātā sektora īstermiņa ārējais parāds strauji pieauga, bet tad nedaudz samazinājās līdz 37% no IKP.

3. KANDIDāTVALSTIS

Turcijā faktiskais gada IKP pieaugums 2006. gada pirmajā pusgadā sasniedza 7% salīdzinājumā ar 7,4% līmeni 2005. gadā. Tiek lēsts, ka 2006. gadā pieaugums būs 5–6% robežās. Tekošā konta deficīts sasniedza 6,2% no IKP 2005. gadā, un šajā ziņā 2006. gadā gaidāma stabilitāte lielākoties uzlabotās cenu un izmaksu konkurētspējas rezultātā pēc liras vērtības samazināšanās 2006. gada maijā un jūnijā. Bruto ĀTI pieplūdums 2005. gadā un 2006. gada pirmajā pusgadā sasniedza 3% no IKP, tādējādi finansējot aptuveni pusi no tekošā konta deficīta. Valsts ārējais parāds 2005. gada beigās bija aptuveni 40% no IKP.

Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā IKP pieaugums 2006. gada pirmajā pusgadā samazinājās līdz 2,6% (reālā izteiksmē) salīdzinājumā ar 3,8% tajā pašā laikposmā gadu iepriekš. Galvenie šāda palēninājumi iemesli bija samazināta rūpnieciskā ražošana un celtniecība. Tomēr svarīgākie rādītāji liecina, ka 2006. gada trešajā ceturksnī bijis ievērojams rūpnieciskās [ražošanas] paātrinājums, kas 2006. gadā varētu vispārējo IKP pieaugumu paaugstināt līdz 4%. Tekošā konta deficīts ievērojami uzlabojās 2005. gadā, jo labāks tirdzniecības sniegums un strādājošo maksājumu pieplūduma palielinājums samazināja šo deficītu no 7,7% IKP 2004. gadā līdz 1,4% no IKP 2005. gadā. Sagaidāms, ka IKP pieaugums 2006. gadā būs 2–3%. Bruto ĀTI pieplūdums 2005. gadā sasniedza 1,7% no IKP, savukārt 2006. gada pirmajā pusgadā tas strauji palielinājās līdz pat 6% no IKP, jo saistībā ar ĀTI pieplūdumu ievērojami paplašinājās privatizācija. Valsts ārējais parāds 2005. gada beigās sasniedza 47% no IKP.

4. POTENCIāLāS KANDIDāTVALSTIS

Albānijā gada IKP pieaugums 2005. gadā bija aptuveni 5,5% (reālā izteiksmē). Tekošā konta deficīts (tostarp juridisku personu pārvedumi) 2005. gadā sasniedza 6,9% no IKP. Tirdzniecības deficīts 2005. gadā saglabājās 24,1% no IKP līmenī, un 2006. gada pirmajos piecos mēnešos tas turpināja palielināties par 18% uz gada bāzes. Ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) pieplūdums 2005. gadā sasniedza 3,1% no IKP, un valsts ārējais parāds nedaudz palielinājās, sasniedzot 17,6% no IKP 2005. gada beigās. Kopējais valsts parāds 2005. gadā samazinājās līdz 55,3% no IKP.

Bosnijā un Hercegovinā gada IKP pieaugums 2005. gadā bija aptuveni 5,5% (reālā izteiksmē). Tiek lēsts, ka izaugsmes līmenis 2006. gadā saglabāsies aptuveni 5%. Tekošā konta deficīts palielinājās līdz 22,5% no IKP 2005. gadā, un tas daļēji atspoguļo importa plūsmas aplikšanu ar PVN. 2006. gada pirmajā pusgadā tas atkal samazinājās, un tiek lēsts, ka gada beigās tas būs 20%. Bruto ĀTI pieplūdums 2005. gadā sasniedza 3,2% no IKP. Valsts ārējais parāds 2005. gada beigās bija 30% no IKP, un tiek lēsts, ka privātā sektora ārējais parāds arī būs aptuveni 30% no IKP.

Serbijā gada IKP pieaugums 2005. gadā bija aptuveni 6,3% (reālā izteiksmē). Izaugsme saglabājās 6,3% līmenī 2006. gada pirmajā ceturksnī. Tekošā konta deficīts 2005. gadā sasniedza 9,8% no IKP. 2006. gada gaitā tas turpināja palielināties. Bruto ĀTI pieplūdums 2005. gadā sasniedza 6,1% no IKP, bet valsts ārējais parāds 2006. gada jūlija beigās sasniedza 66% no IKP. Valsts parāds samazinājās pēc tam, kad pēc nule veiksmīgi pabeigtas IMF programmas 2006. gada februāri tika norakstīts Parīzes kluba parāds EUR 600 miljonu apmērā.

Melnkalnē gada IKP pieaugums 2005. gadā bija aptuveni 4,1% (reālā izteiksmē). Izaugsme turpinājās 6,5% līmenī 2006. gada pirmajā pusgadā. Tekošā konta deficīts 2005. gadā sasniedza 12,2% no IKP, un 2006. gada gaitā tas turpināja palielināties. Ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) pieplūdums 2005. gadā sasniedza 22,8% no IKP, un valsts ārējais parāds nedaudz palielinājās, 2005. gada beigās sasniedzot 42,6% no IKP. Pēc valstu savienības sabrukuma kļuva nepieciešams finanšu tiesību un pienākumu sadalījums, un šajā lietā 2006. gadā jūlijā Melnkalne panāca vienošanos ar Serbiju. Vienošanās apstiprināja iepriekš veiktās aplēses par parāda līmeni.

5. JAUNāS NEATKARīGāS VALSTIS

Gruzijā par spīti ārējiem satricinājumiem ekonomiskā izaugsme joprojām šķiet salīdzinoši nesagraujama pēc ļoti straujas izaugsmes 2005. gadā par 9,3%. 2006. gada vidū gan par 14,5% palielinājās inflācija, tāpēc svarīgākā ekonomikas problēma ir atgriezt šo rādītāju vismaz ar vienu ciparu rakstāmā līmenī. Tirdzniecības bilance pasliktinājās un sagaidāms, ka tā būs 19% no IKP (14,6% 2005. gadā). Pieaugušais pārskaitījumu apjoms un juridisku personu pārvedumi mazina tekošā konta ietekmi, kur šogad tomēr ir gaidāms deficīts 10% no IKP līmenī (2005. gadā tas bija 5,4%). Pateicoties spēcīgajam ekonomiskajam sniegumam, Gruzijas ārējais valsts parāds strauji samazinājies līdz 23% no IKP (2005. gadā – 27%).

Izskatās, ka Ukrainas ekonomika ir ātri pielāgojusies naftas un gāzes importa cenu pieaugumam, un 2006. gada pirmajā pusgadā atkal bija vērojama izaugsme (5,5% salīdzinot pa gadiem un 2,6% 2005. gadā kopumā). Tekošais konts ir kļuvis negatīvs; tas saistīts ar līdztekus notiekošām tirgus tendencēm tērauda nozarē, kas ir Ukrainas galvenais eksporta avots. Ukrainas ārējais parāds samazinājās līdz 12,5% no IKP (15,3% 2005. gadā), bet, pateicoties uzlabotai privātā sektora piekļuvei ārējā kapitāla tirgum, kopējais ārējā parāda līmenis saglabājies aptuveni 45% no IKP līmenī. Augstākas ražotāju cenas vēl nav ietekmējušas patērētāju cenas, kas 2006. gada vidū samazinājās līdz viencipara skaitļa līmenim. Augustā Standard & Poor’s paziņoja, ka Ukrainas valsts ilgtermiņa kredīta reitings ir BB-, jo īpaši zemā parādsaistību līmeņa dēļ.

Sagaidāms, ka Moldovas IKP pieaugums, kas 2005. gadā bija pārsniedzis 7%, samazināsies līdz 3% 2006. gadā. Tas lielākoties ir ārējo satricinājumu dēļ, kas Moldovas ekonomikai bija jāpārcieš, proti, divkārt palielinājās cena par dabas gāzi, ko ieved no Krievijas, un tika noteikts aizliegums eksportēt Moldovas vīnu. Sagaidāms, ka 2006. gadā arī tirdzniecības un tekošā konta deficīts pārsniegs attiecīgi 50% un 10% no IKP. Tāpat ir sagaidāms, ka šogad inflācija „atgūsies” un būs vairāk nekā 12%. Moldovas ārējās ekonomiskās vides pasliktināšanās notiek laikā, kad valstij beidzot izdevies pārstrukturizēt Parīzes kluba parādu un kad tā apņēmusies pakāpeniski samazināt tās ārējās parādsaistības.

Tadžikistānas ekonomikā 2005.–2006. gada laikā turpinājās spēcīga izaugsme par 7–8%. Valsts budžets, kas trīs gadus pēc kārtas bijis ar pārpalikumu (2003.–2005.), visticamāk, 2006. gadā būs ar mērenu deficītu. Pateicoties veiksmīgam divpusējam aizdevuma līgumam ar Krieviju, kas ir Tadžikistānas lielākais kreditors, ārējais parāds 2005. gadā ir sarucis līdz līmenim, kas zemāks par 40%. Tirdzniecības deficīta pasliktināšanos (7% no IKP 2004. gadā un 12% 2005. gadā un sagaidāms, ka 2006. gadā tas kāps līdz 16%) ievērojami kompensē strauji augošais ārējo pārskaitījumu apjoms. Tā rezultātā tekošā konta deficīts 2006. gadā visticamāk samērīgi palielināsies (no 3,6% 2005. gadā līdz aptuveni 4,5%). Bruto oficiālo rezervju importa segums joprojām ir salīdzinoši zems, nedaudz mazāk nekā importa apjoms divos mēnešos. 2006. gada sākumā veiksmīgi tika izpildīti SVF nabadzības mazināšanas un izaugsmes mehānisma uzdevumi. Iestādes ir uzsākušas turpmāku uzdevumu sagatavošanu.

6. CITAS TREšāS VALSTIS

Alžīrijā 2005. gadā notika būtisks politisks lūzums, jo prezidents Bouteflika izteica aicinājumu pielikt punktu deviņdesmito gadu „valsts traģēdijai”, uzsverot, ka ir nepieciešama ekonomiska attīstība. Neredzēti augstās naftas cenas Alžīrijas ekonomikā radījušas nepieredzētu stabilitāti un pārticību, kā arī „zelta iespēju” ekonomikas reformām. Valsts izdevumu programma ir $ 60 miljardu apmērā, un tā vērsta uz infrastruktūru, mājokli, izglītību un darba apmācību, kas varētu palīdzēt padarīt ilgtermiņa izaugsmi ilgtspējīgu. Tomēr neskatoties uz banku sektora liberalizāciju deviņdesmitajos gados, Alžīrijas finanšu tirgus joprojām ir būtiski atpalicis. Pat vairāk, Alžīrijas birža joprojām uzskatāma par mazattīstītu tirgu, jo biržā tiek kotētas tikai trīs veidu akcijas un tirgus kapitalizācija ir $ 1,4 miljardi. Drīzumā plānota Alžīrijas pievienošanās Pasaules Tirdzniecības Organizācijai (PTO) un spēkā stājies Asociācijas nolīgums ar ES, un tādējādi Alžīrija raida nepārprotamus signālus, ka tā pāriet uz brīvu tirgu un brīvu tirdzniecību. Tagad izskatās, ka būtiskākā problēma valstī būs konsolidēt un paātrināt nesen aizsākto reformu procesu.

Jordānijas ekonomika 2006. gadā turpinājusi spēcīgi augt, un faktiskais IKP pieaugums tā gada pirmajā ceturksnī bija 6,7%. Joprojām augsti ir bezdarba rādītāji (sasniedzot 15,7% 2005. gadā). Paredzams, ka inflācijas līmenis 2006. gadā sasniegs 6,3% (2005. – 3,8%). Iestādes 2005. gadā ir centušās paātrināt fiskālos pielāgojumus un 2006. gadā – samazināt budžeta deficītu (izņemot dotācijas) līdz 6,6% no IKP, savukārt 2005. gadā tas bija 10,1%. Paredzams, ka ārējais tekošā konta deficīts (tostarp dotācijas) 2006. gadā palielināsies no 18,2% 2005. gadā līdz 20,7% no IKP (salīdzinājumā ar 11,6% pārpalikumu 2003. gadā). Lai gan preču eksporta pieaugums joprojām ir noturīgs, tirdzniecības deficīts paplašinājās līdz 38,8% no IKP 2005. gadā (2004. – 29,6%), jo ievērojami palielinājās imports, kas atspoguļo spēcīgu vietējā pieprasījuma pieaugumu, augstākās naftas cenas un augstu importa daudzumu eksportā. Tekošā konta deficītu joprojām finansē no kapitāla ienākošās plūsmas, tostarp ar ārējām tiešām investīcijām, pārskaitījumiem un ieguldījumu portfeļa papildināšanu galvenokārt no attiecīgā reģiona. Vienlaikus, paredzams, ka faktiskais maiņas kurss celsies pēc samazināšanās vairāku gadu garumā.

Tiek lēsts, ka Brazīlijas izaugsme 2006. gadā būs 3,5%, un inflācija ir samazinājusies līdz zemākajam līmenim, kopš tika pieņemts uz inflāciju vērsts režīms. Dzīvīgs eksporta pieaugums un kāpjošas patēriņa preču cenas valstij ļāvušas panākt ievērojamu tekošā konta pārpalikumu (paredzams, ka 2006. gadā tas būs 1,1% no IKP). Ārējā parāda līmenis attiecībā pret IKP ir samazinājies, un tiek lēsts, ka tas turpinās samazināties līdz 21,1% līdz 2006. gada beigām. Tāpat arī atmaksājušies pūliņi samazināt valsts ārējās parādsaistības: Brazīlijas valsts kredīta reitingu kopš 2006. gada februāra paaugstinājušas divas nozīmīgākās kredīta reitingu aģentūras, un procenti joprojām ir nepieredzēti zemā līmenī. Tomēr pastāv arī svarīgi ārējie faktori, kas varētu atstāt negatīvu ietekmi, neraugoties uz nesen vērojamiem sasniegumiem valsts parāda mazināšanā. Valsta parāds joprojām ir virs 50%, un to būtiski ietekmē procentu likmes izmaiņām ar salīdzinoši īsu vidējo termiņu.

Paredzamas, ka Argentīnas ekonomikā 2005. gadā būs pieaugums par 9,2%. Tiek lēsts, ka inflācija 2007. gada beigās sasniegs 12%. Spēcīgā ekonomika ir ļāvusi ievērojami uzlabot valsts finanses, un paredzams, ka primārais pārpalikuma līmenis 2005. gadā sasniegs 4,5% no IKP. Banku sektors pamazām atgūstas, bet joprojām ir vājš. Joprojām pastāv nenoteiktība attiecībā uz tiesiskajiem pamatiem un valdības politiku par komunālajiem pakalpojumiem, un tas joprojām nelabvēlīgi ietekmēs ārvalstu investoru uzticību. Diemžēl līdztekus minētajam tas, ka valstij vairs nav nepieciešams vērsties SVF, jo 2005. gada decembrī tā pilnīgi atmaksājusi savu parādu SVF, nav veicinājis progresu darbā pie strukturālām reformām, lai novērstu ilgtermiņa apdraudējuma iespējas. Argentīnas ir aizkavējusi maksājumus EIB, jo nav nomaksāti soda procenti (USD 1,7 miljoni), kas uzkrājušies par aizkavētiem maksājumiem, kas valstī radās Argentīnas finanšu krīzes sākumposmā.

[1] Lūdzam ievērot, ka pielikumā ir ietverts Komisijas personāla darba dokuments ar sīki izstrādātām tabulām un paskaidrojumiem par šo ziņojumu

[2] Sīkāka informācija par EIB pilnvarām ir norādīta A1 tabulā pielikumā

[3] OV L 62, 03.03.06., 26. lpp.

[4] COM (2006) 324, galīgā redakcija, 22.06.2006.

[5] OV C 139, 14.06.06., 1. lpp.

[6] Tehniskais termins „maksimālais gada risks” ir skaidrots pielikuma 1. punktā

[7] Tehniskais termins „maksimālais teorētiskais gada risks” ir skaidrots pielikuma 1. punktā

[8] Maksimālajā gada riskā tiek ņemts vērā aizdevumu apjoms, kas jāizmaksā pašreizējā finanšu plānā, jo vēl nav pieņemts lēmums par EIB pilnvarām laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam

[9] Saskaņā ar 12. pantu Padomes 2000. gada 22. maija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, kurā izdarīti grozījumi un ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu

[10] Papildu informācija pielikuma 2.5. iedaļā

[11] Gada rādītājs, kas ierakstīts 2000.–2006. gada finanšu plānā, ir EUR 200 miljoni 1999. gada cenās; 2006. gadā šī summa bija EUR 229 miljoni

[12] Lūdzam ievērot, ka maksimālā teorētiskā gada riska novērtējums 2006. gadam A3 tabulā attiecas tikai uz 2006. gada otro pusi; šī summa ir apkopota pa 12 mēnešiem, lai tā būtu salīdzināma

[13] SEC (2007) 241