52005PC0246

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 31.5.2005

COM(2005) 246 galīgā redakcija

2004/0209 (COD)

Grozīts priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Direktīvu 2003/88/EK par dažiem darba laika plānošanas aspektiem

(iesniegusi Komisija) {SEK(2004) 1154}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1 . IEVADS

Komisija 2004. gada 22. septembrī pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par grozījumiem Direktīvā 2003/88/EK par dažiem darba laika plānošanas aspektiem[1]. Šis priekšlikums tika nosūtīts Eiropas Parlamentam un Padomei 2004. gada 22. septembrī.

Ekonomikas un sociālo lietu komiteja sniedza atzinumu par Komisijas priekšlikumu 2005. gada 11. maijā[2]. Reģionu komiteja atzinumu sniedza 2005. gada 14. aprīlī[3].

Eiropas Parlaments atzinumu pirmajā lasījumā sniedza 2005. gada 11. maijā[4].

2. GROZĪJUMI

Eiropas Parlamenta piedāvātie grozījumi

Komisija pieņēma visus turpmāk minētos grozījumus, ko tā uzskatīja par tādiem, kas uzlabo tās priekšlikumu, vienlaikus saglabājot priekšlikuma mērķus un politisko dzīvotspēju, ņemot vērā Padomē izteiktās dalībvalstu nostājas:

- grozījums nr. 1 (citēt Lisabonas Eiropadomes secinājumus): skat. (4) apsvērumu;

- grozījums nr. 2 ((4) apsvēruma pārformulēšana): skat. (4) apsvērumu;

- grozījums nr. 3 (atsauce uz sieviešu nodarbinātības īpatsvara palielināšanu): skat. (5) apsvērumu;

- grozījums nr. 4 (pievienota atsauce uz darba un ģimenes dzīves saderību): skat. (7) apsvērumu;

- grozījums nr. 8 (citāts no hartas 31. panta 2. punkta): skat. (14) apsvērumu;

- grozījums nr. 11 (stundu apvienošana vairāku darba līgumu gadījumā): skat. (2) apsvērumu;

- grozījums nr. 12 (pievienoti noteikumi attiecībā uz darba un ģimenes dzīves saderību): skat. 2.b pantu;

- grozījums nr. 13 (svītrota 16. panta b) punkta otrā daļa): skat. 16. pantu;

- grozījumi nr. 16 un 18 (kompensējoša atpūta): skat. 17. panta 2. punktu un 18. panta 3. punktu;

- grozījums nr. 17 (kļūdas labojums): skat. 17. panta 5. punkta pirmo daļu;

- grozījums nr. 19 (bāzes laikposms): skat.19. pantu;

- grozījums nr. 24 (noteikumi par derīgumu atteikuma līgumiem, kas parakstīti pirms šīs direktīvas spēkā stāšanās): skat. 22. panta 1.c punktu.

Tomēr Komisija šobrīd nevar pieņemt citus Parlamenta ierosinātos grozījumus. Daži no tiem tai nešķiet tādi, kas sniegtu pievienoto vērtību vai būtu pieņemami stingri no juridiskā viedokļa. Citi pēc Komisijas ieskata varētu izjaukt sākotnējā teksta līdzsvaru un padarīt grūtāku vienošanās vai pietiekama vairākuma panākšanu Padomē.

Tādējādi Komisija apzinās lomu, kas tai noteikta koplēmuma procedūrā, tas ir, starpnieka loma starp abiem Kopienas likumdevējiem.

Starp Komisijas nepieņemtajiem grozījumiem saistībā ar grozījumu nr. 20 (par individuālo atteikumu) jāatzīmē, ka Komisija ir skaidri norādījusi, ka, lai gan tā šo grozījumu nevar pieņemt piedāvātajā redakcijā, tā ir gatava izskatīt kompromisa panākšanas iespējas šajā jautājumā, par ko abiem likumdevējiem nav vienprātības. Savukārt attiecībā uz grozījumu nr. 10 (par dežūras laiku) Komisija arī ir darījusi zināmu, ka piekrīt Eiropas Parlamenta bažām attiecībā uz to darba ņēmēju veselību un drošību, kuri dežurē regulāri, un ka pievienos noteikumus, lai paredzētu, ka dežūras laika neaktīvo daļu nevar ņemt vērā saistībā ar ikdienas vai iknedēļas atpūtu.

2004/0209 (COD)

Grozīts priekšlikums

E IROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Direktīvu 2003/88/EK par dažiem darba laika plānošanas aspektiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 137. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[5],

ņemot vērā Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšlikumu[6],

ņemot vērā Reģionu komitejas priekšlikumu[7],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[8],

tā kā

(1) Līguma 137. pantā paredzēts, ka Kopiena atbalsta un papildina dalībvalstu pasākumus darba apstākļu uzlabošanai, lai aizsargātu darba ņēmēju veselību un drošību. Direktīvās, kas pieņemtas, pamatojoties uz iepriekš minēto pantu, jāvairās uzlikt tādus administratīvus, finansiālus un juridiskus ierobežojumus, kas liktu šķēršļus mazo un vidējo uzņēmumu izveidei un attīstībai.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/88/EK par dažiem darba laika plānošanas aspektiem[9] nosaka minimālās veselības un drošības normas, kas piemērojamas ikdienas atpūtai, pārtraukumiem, nedēļas atpūtai, maksimālajam nedēļas darba ilgumam, ikgadējam atvaļinājumam, kā arī dažiem nakts darba aspektiem, darbam maiņās un darba ritmam. Šīs minimālās normas ir piemērojamas visiem darba ņēmējiem atbilstīgi definīcijai Direktīvas 89/391/EK 3. panta a) punktā[10].

(3) Diviem Direktīvas 2003/88/EK noteikumiem pievienots punkts par pārskatīšanu līdz 2003. gada 23. novembrim. Tas attiecas uz 19. pantu un 22. panta 1. punktu.

(4) Vairāk nekā desmit gadus pēc Padomes Direktīvas 93/104/EK[11] pieņemšanas, kas ir sākotnējā direktīva par darba laika plānošanu, Lai varētu atbildēt ir labāk jāņem vērā jaunā jaunajām darba devēju un darba ņēmēju situācija un prasīb as ām, un jānodrošina iespēja sasniegt mērķus izaugsmes un nodarbinātības jomā, ko 2005. gada 22. un 23. martā noteikusi Eiropadome Lisabonas stratēģijas ietvaros. , ir jāmodernizē Kopienas likumdošana .

(5) Saderība starp darbu un ģimenes dzīvi arī ir būtisks elements to mērķu sasniegšanai, kurus Eiropas Savienība noteikusi Lisabonas stratēģijā , īpaši sieviešu nodarbinātības īpatsvara palielināšanai . Tā spēj radīt ne tikai apmierinošākus darba apstākļus, bet arī ļauj labāk piemēroties darba ņēmēju, īpaši to, kam ir ģimeniska atbildība, vajadzībām. Vairāki grozījumi, kas izdarīti Direktīvā 2003/88/EK , jo īpaši tās 22. pantā, ļaus uzlabo t saderību starp darbu un ģimenes dzīvi.

(6) Šajā kontekstā dalībvalstu pienākums ir iedrošināt sociālos partnerus atbilstošā līmenī slēgt līgumus, kuros ir noteikumi par labāku saderību starp darba un ģimenes dzīvi.

(7) Jūtams, ka jāatrod līdzsvars starp jāstiprina darba ņēmēju veselības aizsardzīb a u un drošīb a u un jānodrošina elastīgāka darba laika plānošan a u , jo īpaši attiecībā uz dežūras laiku un, konkrētāk, uz dežūras laika neaktīvo daļu , kā arī jārod jauns līdzsvars starp darba un ģimenes dzīves saderību, no vienas puses, un elastīgāku darba laika organizēšanu, no otras puses .

(8) Lai vienkāršotu pastāvošo režīmu un to labāk piemērotu uzņēmumu un darba ņēmēju vajadzībām, jāpārskata arī nosacījumi, kas attiecas uz bāzes laikposmu.

(9) Direktīvas 22. panta 1. punkta piemērošanā gūtā pieredze rāda, ka individuāls galīgais lēmums par direktīvas 6. panta neattiecināšanu, var radīt problēmas attiecībā uz darba ņēmēju veselības aizsardzību un drošību, kā arī darba ņēmēja brīvu izvēli.

(10) Saskaņā ar Līguma 138. panta 2. punktu Komisija Kopienas līmenī apspriedās ar sociālajiem partneriem par iespējamo Kopienas darbības virzienu šajā jautājumā.

(11) Pēc šīs apspriešanās Komisija uzskatīja, ka Kopienas darbība ir vēlama, un vēlreiz Kopienas līmenī apspriedās ar sociālajiem partneriem par plānotā priekšlikuma saturu saskaņā ar Līguma 138. panta 3. punktu.

(12) Pēc šīs otrās apspriešanās sociālie partneri neinformēja Komisiju par savu vēlmi uzsākt procesu, kas varētu novest pie Līguma 138. panta 4. punktā paredzētā līguma noslēgšanas.

(13) Ņemot vērā, ka plānotās darbības mērķus, kas ir Kopienas tiesību aktu modernizēšana attiecībā uz darba laika plānošanu, dalībvalstis nevar pietiekami īstenot un ka tos tādēļ var labāk īstenot Kopienas līmenī, Kopiena var rīkoties atbilstoši subsidiaritātes principam, kas izklāstīts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas noteikts minētajā pantā, šī direktīva nepārsniedz to, kas nepieciešams šo mērķu sasniegšanai.

(14) Šajā direktīvā ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti, jo īpaši, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Šīs direktīvas mērķis jo īpaši ir pilnīgi nodrošināt tiesības uz taisnīgiem un līdztiesīgiem darba apstākļiem saskaņā ar ( Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. pant u s) un, jo īpaši, tās 2. punktu, kurā paredzēts, ka „ikvienam darba ņēmējam ir tiesības uz maksimālā darba ilguma ierobežošanu, uz ikdienas un iknedēļas atpūtu, kā arī uz vienu ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu” .

(15) Saskaņā ar subsidiaritātes principu un proporcionalitātes principu, kas izklāstīts Līguma 5. pantā, iepriekš minētās darbības mērķus dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt, jo tas nozīmē grozīt spēkā esošu Kopienas tiesību aktu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2003/88/EK groza šādi.

1. Tās 2. pantā iekļauj šādu 1a), 1aa) un 1b) punktu:

„1a) „dežūras laiks”: laiks, kurā darba ņēmēja pienākums ir atrasties savā darba vietā, lai pēc darba devēja prasības uzsāktu sava darba pildīšanu;

1aa) „darba vieta”: vieta vai vietas, kur darba ņēmējs parasti veic savu darbu vai pilda savus pienākumus un ko nosaka saskaņā ar to, kas paredzēts darba ņēmējam piemērojamajās darba attiecībās vai darba līgumā;

1b) „dežūras laika neaktīvā daļa”: laiks, kurā darba ņēmējs dežūrē 1a) punkta nozīmē, bet darba devējs tam neliek veikt viņa darbu;”

2. Iekļauj šādu 2.a pantu:

„2.a pants

Dežūras laiks

Dežūras laika neaktīvā daļa netiek uzskatīta par darba laiku, ja vien valsts tiesību akti, koplīgums vai līgums starp sociālajiem partneriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/ vai praksi to nenosaka citādi.

Dežūras laika neaktīvo daļu var aprēķināt, pamatojoties uz dežūras vidējo stundu skaitu vai dežūras laika proporciju, ņemot vērā pieredzi attiecīgajā nozarē, izmantojot darba koplīgumu vai līgumu starp sociālajiem partneriem, vai arī pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem.

Dežūras laika neaktīvo daļu neņem vērā, aprēķinot atpūtas laiku, kas paredzēts 3. pantā (Ikdienas atpūta) un 5. pantā (Nedēļas atpūtas laiks).

Laiks, kurā darba ņēmējs dežūras laikā faktiski veic savu darbu, vienmēr tiek uzskatīts par darba laiku.”

3. Iekļauj šādu 2.b pantu:

„2.b pants

Darba un ģimenes dzīves saderība

Neskarot pienācīgā līmeņa sociālo partneru patstāvību, dalībvalstis mudina tos slēgt līgumus, lai nodrošinātu labāku darba un ģimenes dzīves saderību.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai garantētu, ka

– darba devēji laikus informē darba ņēmējus par izmaiņām darba laika ritmā vai organizācijā;

– darba ņēmēji var pieprasīt izmaiņas savā darba grafikā un darba ritmā un ka darba devējiem ir pienākums izskatīt šos pieprasījumus, ņemot vērā darba devēju un darba ņēmēju prasības pēc elastības.”

4. Direktīvas 16. panta b) punktu aizstāj ar šo: svītro.

„b) bāzes laikposmu, kas nepārsniedz četrus mēnešus, lai piemērotu 6. pantu (maksimālais darba laiks nedēļā).

Tomēr dalībvalstis ar normatīviem vai administratīviem aktiem objektīvu vai tehnisku iemeslu dēļ vai ar darba organizāciju saistītu iemeslu dēļ var pagarināt šo bāzes laikposmu uz divpadsmit mēnešiem ar noteikumu ievērot pamatprincipus, kas attiecas uz darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību, un ar noteikumu konsultēt attiecīgos sociālos partnerus un, pūloties sekmēt jebkuras sociālā dialoga būtiskas formas, ieskaitot saskaņošanu, ja puses to vēlas.

Ja darba līguma ilgums ir mazāks par vienu gadu, bāzes laikposms nevar būt lielāks par darba līguma ilgumu.

Apmaksātos ikgadējā atvaļinājuma laikposmus, kas piešķirti saskaņā ar 7. pantu, bet slimības atvaļinājuma laikposmus neietver, un tie ir neitrāli, kad aprēķina vidējo rādītāju;”

5. Direktīvas 17. pantu groza šādi:

a) tā 1. punktā vārdus „no 3. līdz 6. pantam, kā arī no 8. un 16. pantam” aizstāj ar vārdiem „3. līdz 6. panta, kā arī no 8. panta un 16. panta a) un c) punkta”;

b) tā 2. punktā vārdus „ar noteikumu, ka attiecīgiem darba ņēmējiem piešķir līdzvērtīgus kompensējošus atpūtas laikposmus” aizstāj ar vārdiem „ar noteikumu, ka attiecīgajiem darba ņēmējiem piešķir līdzvērtīgus kompensējošus atpūtas laikposmus pieņemamā termiņā , ko nosaka valsts tiesību aktos vai koplīgumā, vai līgumā starp sociālajiem partneriem ievērojot pieņemamo termiņu, kas nevar pārsniegt 72 stundas ”;

c) tā 3. punkta ievada teikuma vārdus „3., 4., 5., 8. un 16. panta” aizstāj ar vārdiem „3., 4., 5., 8. un 16. panta a) un c) apakšpunkta”;

d) tā 5. punktu groza šādi:

i) pirmo daļu aizstāj ar šo:

„Saskaņā ar šā panta 2. punktu var pieļaut atkāpes no 6. panta attiecībā uz ārstiem mācībās saskaņā ar šā punkta otrajā līdz sestajā septītajam daļā izklāstītajiem noteikumiem.”,

ii) svītro pēdējo daļu.

6 . Direktīvas 18. panta trešajā daļā vārdus „ar nosacījumu, ka attiecīgajiem darba ņēmējiem piešķir līdzvērtīgus kompensējošus atpūtas laikposmus” aizstāj ar vārdiem „ar nosacījumu, ka attiecīgajiem darba ņēmējiem piešķir līdzvērtīgus kompensējošus atpūtas laikposmus pieņemamā termiņā , ko nosaka valsts tiesību aktos vai koplīgumā, vai līgumā starp sociālajiem partneriem ievērojot pieņemamo termiņu, kas nevar pārsniegt septiņdesmit divas stundas ”.

7 . Direktīvas19. pantu aizstāj ar šo:

„Dalībvalstis, ievērojot darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības pamatprincipus, objektīvu vai tehnisku iemeslu dēļ vai ar darba organizāciju saistītu iemeslu dēļ var ļaut, ka koplīgumi vai starp sociālajiem partneriem noslēgti līgumi fiksē bāzes laikposmu, kas attiecas uz maksimālo nedēļas darba ilgumu, kas nekādā gadījumā nepārsniedz divpadsmit mēnešus.”

„Dalībvalstis, ievērojot darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības pamatprincipus, objektīvu vai tehnisku iemeslu dēļ, vai ar darba organizāciju saistītu iemeslu dēļ var ļaut, lai bāzes laikposms, nepārsniedzot 12 mēnešus, tiktu noteikts

a) koplīgumā vai līgumā starp sociālajiem partneriem, kā paredzēts 18. pantā;

b) tiesību vai normatīvos aktos, ja dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka

– darba devējs laikus informē un konsultē darba ņēmējus un/vai to pārstāvjus par šāda bāzes laikposma ieviešanu;

– darba devējs veic vajadzīgos pasākumus, lai izvairītos no riska veselības un drošības jomā, kas varētu rasties sakarā ar šāda bāzes laikposma ieviešanu, vai lai novērstu šādu risku.”

8 . Svītro 20. panta 2. punktu.

9 . Direktīvas 22. pantu groza šādi:

a) tā 1. punktu aizstāj ar šo:

„1. Laika posmā, kas nepārsniedz trīs gadus no datuma, kas paredzēts Direktīvas [2005/--/EK] 3. pantā, d D alībvalstis var nepiemērot 6. pantu, ievērojot darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības vispārējos principus. Tomēr šīs iespējas izmantošana konkrēti jāparedz koplīgumā vai līgumā starp sociālajiem partneriem atbilstošā līmenī, vai valsts tiesību aktos . ”

Šo tiesību īstenošana iespējama arī ar līgumu starp darba devēju un darba ņēmēju, kad neviens koplīgums nav spēkā un, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi attiecīgajā uzņēmumā vai iestādē nav personāla pilnvarotas pārstāvniecības, slēdzot šīs nozares koplīgumu vai līgumu starp sociālajiem partneriem. ;

b) iekļauj šādu 1.a punktu:

„1.a Jebkurā gadījumā dalībvalstīm, kas vēlas izmantot 1. punktā paredzēto iespēju, jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka

a) neviens darba devējs nenodarbina darba ņēmēju vairāk par četrdesmit astoņām stundām septiņu dienu periodā, kas aprēķināts kā 16. panta b) punktā minētā bāzes laikposma vidējais lielums, ja vien šāda darba veikšanai nav saņemta darba ņēmēja rakstiska piekrišana. Šādas atjaunojamas piekrišanas derīguma termiņš nevar pārsniegt vienu gadu. Individuālā darba līguma parakstīšanas vai pārbaudes laikā dota piekrišana ir spēkā neesoša;

b) darba ņēmējs nevar ciest nekādus zaudējumus tā iemesla dēļ, ka viņš nevēlas dot savu piekrišanu šāda darba veikšanai;

c) darba ņēmējs nedrīkst sniegt pakalpojumus vairāk nekā sešdesmit piecdesmit piecas stundas nedēļā, ja vien koplīgums vai līgums, kas noslēgts starp sociālajiem partneriem, nenosaka citādi;

d) darba devējs uztur atjauninātus reģistrus par visiem darba ņēmējiem, kas veic šādu darbu, un reāli nostrādāto stundu uzskaites reģistru un šiem reģistriem jābūt piemērotiem, lai varētu secināt, ka tiek ievēroti šīs direktīvas noteikumi ;

e) reģistri jānodod kompetentu iestāžu rīcībā, kas darba ņēmēju drošības un/vai veselības iemeslu dēļ var aizliegt vai ierobežot iespēju pārsniegt maksimālo nedēļas darba ilgumu;

f) pēc kompetento iestāžu prasības darba devēji tām iesniedz informāciju par darba ņēmēju piekrišanu veikt darbu, kura ilgums pārsniedz četrdesmit astoņas stundas septiņu dienu laikā, kas aprēķināts kā vidējais lielums 16. panta b) punktā noteiktajā bāzes laikposmā, kā arī par šo darba ņēmēju reāli nostrādātajām stundām kā arī reģistrus, kas ir piemēroti, lai varētu secināt, ka tiek ievēroti šīs direktīvas noteikumi .”;

c) iekļauj šādu 1.b punktu:

„1.b Dalībvalstis, kas izmanto šajā pantā paredzēto iespēju pirms Direktīvas [2005/--/EK] 3. pantā noteiktā datuma, sakarā ar sava darba tirgus īpatnībām var pieprasīt, lai šī iespēja tiktu pagarināta vēl pēc šā panta 1. punktā noteiktā termiņa.

Komisija lemj, vai šo prasību var izpildīt, pienācīgi pamatojot savu lēmumu.”;

d) iekļauj šādu 1.c punktu:

„1.c Dalībvalstis var paredzēt, ka darba ņēmēja piekrišana, kas sniegta pirms Direktīvas [2005/--/EK] 3. pantā noteiktā datuma un šajā datumā vēl ir spēkā, paliek spēkā laika posmā, kas nepārsniedz vienu gadu no šā datuma.”

10 . Iekļauj šādu 24.a pantu:

„24.a pants

Novērtējuma pārskats Atskaite par ieviešanu

Vēlākais trīs piecus gadus pēc šīs d D irektīvas [2005/--/EK] 3. pantā paredzētā termiņa Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai sniedz pārskatu par šīs direktīvas noteikumu, jo īpaši 19. un 22. panta 1. un 2. punkta īstenošanu, kā arī par visiem pieprasījumiem atbilstīgi 22. panta 1.b punktam, nepieciešamības gadījumā pievienojot attiecīgus priekšlikumus , kas nosaka šī rīkojuma pakāpenisku atcelšanu, ja Komisija to uzskata par nepieciešamu .”

2. pants

Dalībvalstis nosaka sankciju režīmu, kuru piemēro, ja pārkāpti tie valstu noteikumi, kas pieņemti šīs direktīvas piemērošanai, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Šādi paredzētām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un atturošām. Visvēlākais 3. pantā minētajā termiņā dalībvalstis dara Komisijai zināmus šos noteikumus un pēc iespējas ātrāk arī visus turpmākos grozījumus. Tās īpaši rūpējas par to, lai darba ņēmēju un/vai to pārstāvju rīcībā būtu atbilstošas procedūras, kas ļautu veikt šajā direktīvā paredzētos pienākumus.

3. pants

Dalībvalstīs vēlākais [-] stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, vai arī vēlākais šajā datumā dalībvalstis pārliecinās, ka sociālie partneri, savstarpēji vienojoties, ir īstenojuši nepieciešamos pasākumus. Tās nekavējoties paziņo Komisijai šo noteikumu tekstu, kā arī atbilstības tabulu starp minētajiem noteikumiem un šo direktīvu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

4. pants

Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, [...]

Pa domes vārdā —

priekšsēdētājs

[1] KOM(2004) 607 galīgais.

[2] OV C , . lpp.

[3] OV C , . lpp.

[4] OV C , . lpp.

[5] OV C xxx, x. lpp.

[6] OV C xxx, x. lpp.

[7] OV C xxx, x. lpp.

[8] OV C xxx, x. lpp.

[9] Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem, OV L 299, 18.11.2003., 9. lpp.

[10] Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīva 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darbinieku darba drošību un veselības aizsardzību, OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.

[11] Padomes 1993. gada 23. novembra Direktīva 93/104/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem, OV L 307, 13.12.1993., 18. lpp.