52005PC0108

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 6.4.2005

COM(2005) 108 galīgā redakcija

2005/0033 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu

(iesniegusi Komisija) {SEC(2005) 447}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA SATURS

- Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Komisija 2004. gada 14. jūlijā[1] pieņemtajā paziņojumā par finanšu plāniem aicināja uz rīcību Eiropas līmenī, lai efektīvi un saskaņoti kopīgi reaģētu uz dažādas izcelsmes ārkārtējām situācijām. Gan solidaritātes izpausmi, gan ātru reakciju nodrošinātu pasākumi, kas ļautu nekavējoties reaģēt un sniegtu palīdzību pēc lielām krīzēm. Šā priekšlikuma mērķis ir attīstīt Komisijas integrētās pieejas solidaritātes aspektu, lai nodrošinātu reakciju uz lielām katastrofām vai sabiedrības veselības krīzes situācijām neatkarīgi no veida un izcelsmes. Tas ir veidots pēc pašreizējā Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF)[2] parauga, paplašinot darbības jomu un uzlabojot darbības mehānismu. Tūlītējas reakcijas sagatavošanas un sniegšanas aspekts tiek attīstīts ar papildu priekšlikumu „Par ātrās reaģēšanas un sagatavotības instrumentu lielām ārkārtējām situācijām”[3].

Turklāt 14. pants pašreizējā ESSF izveides regulā nosaka, ka regulu pārskata vēlākais līdz 2006. gada 31. decembrim.

- Stāvokļa vispārīgs raksturojums

Solidaritātes ar trešām valstīm izpausme katastrofu un ārkārtēju situāciju gadījumos daudzus gadus ir ES ārējo pasākumu daļa. ESSF tika radīts 2002. gadā pēc lieliem plūdiem Centrālajā Eiropā, lai reaģētu uz šādiem gadījumiem ES un valstīs, ar kurām bija sāktas pievienošanās sarunas. Tomēr pašreizējā ESSF darbība lielākoties aprobežojas ar lielām dabas katastrofām. Tas var piešķirt finansiālu palīdzību kopumā līdz 1 mljrd. euro gadā valstīm, kurām ir tiesības saņemt atbalstu.

Ar pašreizējiem instrumentiem ir ārkārtīgi grūti vai pat neiespējami ES līmenī pienācīgi reaģēt uz lielām krīzēm, kuras nav dabas stihiju izraisītas, piemēram, rūpnieciskām avārijām, kā „Prestige” naftas noplūde, vai terora aktiem, kā spridzināšana Madridē 2004. gada martā. Pašlaik nav iespējams arī nodrošināt ESSF palīdzību nopietnas sabiedrības veselības krīzes gadījumā − tādas epidēmijas kā SARS izplatība Eiropā vai Černobiļas katastrofai līdzīgā negadījumā −, kas viegli varētu pārsniegt atsevišķo valstu reaģēšanas jaudu.

Turklāt ESSF piesaistes slieksnis ir ļoti augsts − pašlaik tas noteikts tiešam postījumam vairāk nekā 3 mljrd. euro apmērā 2002. gada cenās vai vairāk nekā 0,6 % no nacionālā kopienākuma. Līdz ar to vairāk nekā divas trešdaļas pieteikumu, kurus ESSF palīdzības saņemšanai līdz šim iesniegušas valstis, kurām ir tiesības saņemt atbalstu, pamatojās uz izņēmumu par tā saucamajām „ārkārtas reģionālajām katastrofām”, tādējādi sagrozot ESSF sākotnējo koncepciju. Turklāt šādai izņēmuma kārtas ESSF līdzekļu piesaistei ir grūti praktiski piemērot diezgan neskaidros kvalitatīvos kritērijus, un šajā budžeta pozīcijā pieejamie līdzekļi ir ierobežoti tikai līdz 75 milj. euro gadā. Fonda piesaistei, izmantojot galveno kritēriju („liela katastrofa”), drīzāk jākļūst par likumu, nevis par izņēmumu.

- Spēkā esošie noteikumi par šo priekšlikumu

Priekšlikums pamatojas uz pašreizējo ESSF regulu, kas tiks atcelta no ierosinātās jaunās regulas piemērošanas dienas, t.i., no 2007. gada 1. janvāra. Papildus pilnīgai juridiskās sagatavošanas pārbaudei ir jānorāda šādas galvenās pazīmes un satura būtības atšķirības.

Ģeogrāfiskās robežas saglabājas nemainīgas; priekšlikums attiecas uz dalībvalstīm un valstīm, kas risina sarunas par pievienošanos ES. Tomēr tematiskās robežas tiek paplašinātas, lai aptvertu ne tikai dabas katastrofu izraisītas lielas krīzes situācijas, bet arī iekļautu rūpniecības/tehnoloģiju izraisītas katastrofas, draudus sabiedrības veselībai un terora aktus.

Fonda līdzekļi joprojām paredzēti „lielām” katastrofām. Tās nosaka, izmantojot daļēji jaunu dubultu pieeju.

(1) Tāpat kā pašlaik kopējam tiešajam postījumam, proti, katastrofu radītajiem materiālajiem zaudējumiem, ieskaitot radušās iesaistīšanās izmaksas, jāpārsniedz absolūts vai relatīvs slieksnis atkarībā no tā, kurš ir zemāks. Praksē tas aptvers ne tikai dabas katastrofas, bet arī sabiedrības veselības krīzes situācijas, avārijas rūpniecībā un terora aktu radītus materiālus zaudējumus. Šie sliekšņi tiek samazināti no 3 mljrd. euro vai 0,6 % no cietušās valsts nacionālā kopienākuma līdz 1 mljrd. euro vai attiecīgi 0,5 %. Komisija šos jaunos sliekšņus ierosināja jau 2002. gadā, kad tika radīts instruments. Ar šiem pārskatītajiem sliekšņiem tiek ievērojami paaugstināta iespējamā katastrofu atbilstība fonda palīdzības saņemšanai.

(2) Tiek ieviests jauns, ar politiskiem apsvērumiem pamatots kritērijs, kas ļaus Komisijai pienācīgi pamatotos un ārkārtējos apstākļos atzīt katastrofas situāciju par „lielu”, pat ja kvantitatīvie kritēriji nav izpildīti. Kļūs iespējama fonda piesaiste krīzes situācijās, kad lēmuma pieņemšanas laikā materiālie zaudējumi vēl ir ierobežoti; tas visticamāk var būt terora aktu vai lielu sabiedrības veselības krīžu gadījumā. Šī iespēja ļaus piešķirt dotācijas, lai palīdzētu no terorisma cietušajiem vai samaksātu par operatīviem pasākumiem neparedzētu veselības krīžu gadījumā, un tādējādi palīdzēs refinansēt ārkārtējā situācijā izmantoto zāļu, medikamentu un medicīnas ierīču izmaksas. Tas būs īpaši svarīgi, lai aizsargātu ES pandēmiju gadījumā, konkrēti − oficiāli pasludinātu gripas pandēmiju gadījumā. Iepriekšējā gadsimta trīs gripas pandēmijas (1918. gadā, 1957. gadā un 1968. gadā) nonāvēja miljoniem cilvēku un izraisīja plašu graujošu iedarbību uz cietušajām valstīm. Lai aisardzība būtu efektīva, plaši un strauji būs jāizmanto antivīrusa zāles un vakcīnas. ESSF varētu izmantot, lai palīdzētu refinansēt šo zāļu izmaksas.

Sliekšņa pārskatīšana, kas ievērojami paplašina katastrofu atbilstību fonda līdzekļu saņemšanai, atceļ reģionālo katastrofu izņēmuma statusu, jo visas katastrofas, kurām nepieciešams Eiropas solidaritātes akts, tagad iekļausies parastajā darbības jomā. Šim faktoram jākalpo par ESSF nodrošinājumu, lai tas arī turpmāk būtu instruments, kas izmantojams lielās katastrofās, turpretī ar reģionālām vai vietējām katastrofām atbilstoši subsidiaritātes principam tieši nodarbotos attiecīgās valstis. Sarezģītā budžeta procedūra, kas ir nepieciešama, lai visos gadījumos, veicot budžeta grozījumus, piesaistītu fondu, ir vēl viens iemesls, lai ierobežotu fonda piesaisti tikai pašos bīstamākajos gadījumos. Turklāt Kopienas palīdzība mazākām katastrofām var būt pieejama, arī izmantojot citus Kopienas instrumentus. Tomēr patiešām neparedzētās un ārkārtas situācijās deklarācijas mehānisms joprojām ļauj piesaistīt fondu. Šis politiskais kritērijs ir jāizmanto tikai pamatotos gadījumos, kurus par tādiem atzinusi Komisija, īpaši − nopietnās sabiedrības veselības krīzēs vai terora aktos.

Jauninājums ļaus Komisijai konkrētos apstākļos nekavējoties reaģēt ar solidāru rīcību, veicot pirmo iemaksu, tiklīdz cietusī valsts būs iesniegusi palīdzības pieprasījumu. Šī pirmā iemaksa tiek uzskatīta par avansu palīdzībai, ko piešķirs pēc novērtējuma un budžeta procedūras pabeigšanas. Ja pieteikums netiks pieņemts, pieteikuma iesniedzēja valsts Komisijai atmaksās avansu.

Tāpat kā saskaņā ar pašreizējo procedūru fonda piesaiste būs iespējama tikai pēc tās valsts pieprasījuma, kurai ir tiesības saņemt atbalstu. Pēc Komisijas novērtējuma un priekšlikuma par piešķiramās finansiālās palīdzības apjomu, kas tiek iesniegts budžeta lēmējinstitūcijai, tā pieņem atbilstošu papildu budžetu. Pēc tam Komisija pieņem lēmumu par dotācijas piešķiršanu, kam seko īstenošanas nolīguma noslēgšana un dotācijas maksājums. Konkrētu nodrošināšanās termiņu ieviešana ļaus paātrināt dotācijas maksājumu.

Darbības, kurām var piešķirt līdzekļus, ir tikai publiski avārijas darbi. To skaits tiek palielināts, iekļaujot kompensācijas maksājumus no terorisma cietušajiem un medicīnisko palīdzību veselības krīžu gadījumā.

Tiek ieviests noteikums par tehniskās palīdzības budžetu, kas ļautu Komisijai samaksāt par ekspertīzi, kas palīdzētu novērtēt pieteikumus.

- Saderība ar citām politikām un Savienības mērķiem

Priekslikums tiek veidots, izmantojot pašreizējo politikas instrumentu. Paplašinot pašreizējā ESSF darbības jomu, kopā ar papildinošo jauno priekšlikumu par ātrās reagēšanas un sagatavotības instrumentu lielām ārkārtējām situācijām tas aizpilda robu pašreizējos tiesību aktos, un kļūst iespējama Kopienas visaptveroša rīcība, reaģējot uz lielām katastrofām un krīzes situācijām. Saderību ar citām Kopienas politikām, īpaši ar kohēzijas politiku, nodrošina virkne tiesību normu, ar kurām cita starpā nepieļauj dubultu finansējumu un nodrošina valsts iepirkuma noteikumu un pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošanu.

2. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums

- Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Būtībā fonds ir finanšu mehānisms, ar ko kompensēt valstu budžetos radušos zaudējumus. Tādējādi dalībvalstis ir potenciālās pieteikuma iesniedzējas un līdz ar to tieši iesaistītās attiecīgās personas. Komisija 2004. gada maijā iesniedza ziņojumu par solidaritātes fonda īstenošanu. Šo ziņojumu, kurā skarti svarīgi, jaunajam priekšlikumam nozīmīgi jautājumi, dalībvalstis vairākkārt apsprieda Padomē, ieskaitot Padomes budžeta grupas organizētu īpašu sanāksmi Īrijā. Turklāt Padomes un Eiropas Parlamenta paustie uzskati dažādos gadījumos, kad Komisija ierosināja pašreizējā ESSF piesaisti, deva svarīgus rezultātus, kas atspoguļoti priekšlikumā.

- Speciālu zināšanu vākšana un izmantošana

Speciālas ārējas zināšanas nebija nepieciešamas.

- Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējumā iekļauts pamatojums pašreizējās ESSF regulas aizstāšanai ar jaunu, paskaidroti priekšlikumi politikas izvēlei un politikas izvēles ietekme. Novērtējums īpaši attiecas uz pašreizējā ESSF darbības jomas paplašināšanas pamatojumu un uz atbilstības sliekšņu ierosinātajām pārmaiņām. Jaunā ierosinātā regula tiek pretstatīta „nemainīgajam” scenārijam. Pašreizējā situācijā galvenais risks ir tas, ka ES rīcībā nav instrumenta, lai strauji reaģētu uz krīzes situācijām un paustu solidaritāti ne tikai pēc dabas katastrofām, bet arī citām katastrofām. Tas īpaši attiecas uz tehnoloģiju izraisītu un rūpniecības katastrofu sekām, draudiem sabiedrības veselībai un terora aktiem. Attiecībā uz atbilstības kritērijiem pašreizējam ESSF tika konstatēts aizvien lielāks atbalsta pieteikumu skaits mazāku reģionālu katastrofu gadījumā, kas rada risku, ka solidaritātes atbalsts netiek sniegts mērķtiecīgi, bet vienkārši ir papildu izmaksa bez reālas pievienotās vērtības.

Galvenais gaidāmais ieguvums no priekšlikuma salīdzinājumā ar „nemainīgo” scenāriju ir reaģēšanas spējas uzlabošanās ES līmenī citās krīzes situācijās, kas nav dabas katastrofas. Solidaritātes pasākumi turpmāk būs iespējami pēc citām krīzes situācijām, kā rūpniecības/tehnoloģiju izraisītas katastrofas, draudi sabiedrības veselībai un terora akti. Turklāt, koncentrējot politiku uz patiešām lielām katastrofām un atzīstot reģionālās katastrofas par neatbilstīgām, tiks uzlabota solidaritātes pasākumu mērķtiecība un efektivitāte.

Novērtējuma rezultāts ir priekšlikums uzlabot ES reaģēšanas spēju lielās krīzes situācijās, pieņemot jaunu solidaritātes fonda regulu. Jaunais instruments jāveido pēc pašreizējā ESSF parauga, bet jāpaplašina tā darbības joma un tas jākoncentrē uz lielām katastrofām un krīzes situācijām.

Komisija veica ietekmes novērtējumu, kas minēts darba programmā, kuras ziņojums ir pieejams Komisijas InfoRegio tīmekļa vietnē http://europa.eu.int/comm/regional_policy/funds/solidar/solid_en.htm.

3. Priekšlikuma tiesiskie faktori

- Ierosinātās rīcības kopsavilkums

Ar ierosināto rīcību tiek turpināta un paplašināta pašreizējā ESSF rīcība, lielu katastrofu vai krīžu gadījumā piešķirot finansiālu palīdzību dalībvalstīm un valstīm, kas risina sarunas par pievienošanos ES.

- Juridiskais pamats

Tā kā priekšlikums attiecas uz pasākumiem gan dalībvalstīs, gan kandidātvalstīs, tam ir nepieciešams dubults juridiskais pamats, proti, EK Līguma 159. panta trešā daļa un 181.a panta otrā daļa.

Attiecībā uz dalībvalstīm par juridisko pamatu pašreizējai ESSF regulai izmantoja EK Līguma 159. pantu. Jaunā priekšlikuma materiālā darbības joma tiek paplašināta, tomēr tā pamatojums saglabājas nemainīts. Tāpēc 159. pants joprojām ir pienācīgs juridiskais pamats. Ekonomiskai un finansiālai sadarbībai ar trešām valstīm Nicas līgums ar EK Līguma 181. pantu ieviesa īpašu tiesību normu, kura Komisijas skatījumā ir piemērots juridiskais pamats ierosinātā fonda finansēšanas pasākumiem attiecībā uz kandidātvalstīm. Tā kā tagad ir izveidots īpašs juridisks pamats, tas jāizmanto pirms tam piemērotā EK Līguma 308. panta vietā.

- Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē.

Dalībvalstis nevar pilnībā sasniegt priekšlikuma mērķus šādu iemeslu dēļ.

Lai gan spēkā esošie nolīgumi par atsevišķu valstu savstarpējo palīdzību dažos gadījumos ir ļoti efektīvi, nodrošinot steidzami nepieciešamas iekārtas vai glābšanas vienības, lielās katastrofās, uz kurām attiecas priekšlikums, nepieciešama arī finansiālā solidaritāte, kurai nav efektīva mehānisma dalībvalstīs. Potenciālais finansiālais slogs ir tāds, ka to nevar uzņemties atsevišķas dalībvalstis vienas pašas, bet to var vienmērīgi sadalīt visām dalībvalstīm. Dalībvalstis to atzina, 2002. gadā veidojot pašreizējo Eiropas Savienības Solidaritātes fondu.

Priekšlikuma mērķi būs labāk sasniedzami ar Kopienas rīcību šādu iemeslu dēļ.

Jaunais fonds tiek īpaši veidots, lai piešķirtu finansiālu palīdzību dalībvalstīm un kandidātvalstīm, kurām ir tiesības saņemt atbalstu, lai reaģētu uz lielām krīzes situācijām, kurās valstu jauda nav pietiekama, lai pienācīgi un efektīvi reaģētu. Fondu var piesaistīt vienīgi pēc tādas valsts pieprasījuma, kurai ir tiesības saņemt atbalstu, un tas papildina pieteikuma iesniedzējas valsts administratīvos, materiālos un finansiālos centienus reakcijai uz krīzes situācijām. Fonda piesaistei nepieciešama Eiropas Parlamenta un Padomes piekrišana, šādi paužot Kopienas un dalībvalstu kā kopuma finansiālo solidaritāti, turklāt tiek ņemta vērā cietušās valsts spēja tikt galā ar situāciju, izmantojot pašas finanšu līdzekļus.

Tāpēc priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam.

- Proporcionalitātes princips

Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam šādu iemeslu dēļ.

Saņēmējvalstu saistības nepārsniedz absolūtu minimumu un atbilst ārkārtējai situācijai, kurā tiek piešķirts atbalsts. Dotācijas īstenošana pilnībā tiek uzticēta saņēmējvalsts iestādēm. Proti, atbalsts pilnā apjomā tiek piešķirts sākumā. Izņemot saņēmējvalsts un Komisijas noslēgtu īstenošanas nolīgumu, nepastāv citas programmas izstrādes saistības vai oficiālas uzraudzības un atskaites procedūras. Tomēr saņēmējvalstij pēc darbības beigām ir jāiesniedz ziņojums, kurā atspoguļots dotācijas izmantošanas pamatojums, ieskaitot deklarāciju.

Tāpēc Kopienas, valsts, reģionālo un vietējo iestāžu administratīvais slogs ir samazināts līdz minimumam un saistīts tikai ar to, lai Komisija varētu veikt vispārējo Kopienas budžeta izpildes pienākumu.

- Instrumentu izvēle

Ierosinātie instrumenti. Priekšlikums aizstāj spēkā esošo regulu, un tāpēc tas arī būtu jāietver regulas formā.

Citi līdzekļi nebūs piemēroti, jo mērķi var sasniegt vienīgi ar tieši piemērojamu juridisku instrumentu.

4. IETEKME UZ BUDžETU

Priekšlikums līdzinās pašreizējam solidaritātes fondam, nodrošinot finansiālu palīdzību tūlītējiem atjaunošanas pasākumiem un palīdzību pēc dalībvalsts vai kandidātvalsts pieprasījuma. Komisija ierosina iekļaut fondu 2007.−2013. gada finanšu shēmas 3. pozīcijā „Pilsonība, brīvība, drošība un taisnīgums” kā vienu no instrumentiem, kas pieejami, lai risinātu ES pilsoņiem svarīgus jautājumus. Procedūrās saglabāta pašreizējā kārtība budžeta lēmējinstitūcijas iesaistei resursu izsniegšanā un resursu rezervēšanā īpaši noteiktiem solidaritātes pasākumiem. Neizmantotās apropriācijas nevarēs izlietot citiem nolūkiem vai Komisijas ierosinātai resursu „pārdalei”.

Lai spētu reaģēt ātrāk nekā pašreizējais ESSF, ir paredzēts noteikums par mehānismu, ar ko konkrētos apstākļos pēc pieprasījuma kā „tūlītējas solidaritātes” apliecinājumu varētu izmaksāt avansu 5 % apmērā no atbilstošo darbību provizoriskās summas, bet nepārsniedzot 5 milj. euro. Šajā gadījumā pieejamās saistību apropriācijas jāpārskaita uz attiecīgajām budžeta pozīcijām un jāpārskaita atpakaļ pēc pieteikuma apstiprināšanas un budžeta grozījumu stāšanās spēkā. Šo pirmo iemaksu uzskatīs par avansu palīdzībai, kas tiks piešķirta pēc novērtējuma un budžeta procedūras pabeigšanas. Ja pieteikums netiks pieņemts, avanss būs Komisijai jāatmaksā.

Arī fondam paredzētā finanšu nodrošinājuma gada apjoms saglabās pašreizējā solidaritātes fonda gada apjomu 1 mljrd. euro (pašreizējās cenās). Visos gadījumos par nepieciešamu uzskatītās palīdzības summu piesaista, veicot budžeta grozījumus. Tāpat kā pašlaik katru gadu 1. oktobrī vismaz viena ceturtdaļa šā gada apjoma būs pieejama, lai apmierinātu vajadzības, kas varētu rasties līdz gada beigām.

5. Papildu informācija

- Vienkāršošana

Priekšlikumā paredzēta tiesību aktu vienkāršošana.

Solidaritātes rīcība reakcijai uz lielām krīzes situācijām neatkarīgi no to izcelsmes vai cēloņa tiktu īstenota, izmantojot vienu instrumentu.

- Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana

Ja priekšlikumu pieņems, spēkā esošie tiesību akti būs jāatceļ.

- Pārbaudes/pārskatīšanas/darbības beigšanas klauzula

Priekšlikumā ietverta pārbaudes klauzula.

Priekšlikumā ietverta pārskatīšanas klauzula.

2005/0033 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un īpaši tā 159. panta trešo daļu, un 181.a panta otro daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[4],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[5],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[6],

saskaņā ar 251. pantā noteikto procedūru[7],

tā kā

(1) Lielās katastrofās vai krīzes situācijās Kopienai ir jāizrāda solidaritāte ar attiecīgajām dalībvalstīm un iedzīvotājiem, nodrošinot finansiālu palīdzību, kas dotu ieguldījumu normālu dzīves apstākļu straujā atjaunošanā skartajos reģionos un finansiālā kompensācijā cietušajiem no terorisma.

(2) Kopienai ir jāizrāda solidaritāte arī ar valstīm, kas risina sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai.

(3) Lielas katastrofas vai krīzes situācijas var izraisīt dabas stihijas, rūpnieciskas un tehnoloģiskas norises, ieskaitot jūras piesārņošanu un radioloģiski bīstamas situācijas, vai sabiedrības veselības krīzes situācijas, īpaši oficiāli pasludinātas gripas pandēmijas, vai terora akti. Ar pašreizējiem ekonomiskās un sociālās kohēzijas instrumentiem var finansēt riska profilakses pasākumus un izpostītās infrastruktūras atjaunošanu. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002[8] izveidotais Eiropas Savienības Solidaritātes fonds ļauj Kopienai piesaistīt avārijas dienestus, kas apmierinātu tūlītējās cilvēku vajadzības un palīdzētu ātri atjaunot izpostīto svarīgāko infrastruktūru, lai katastrofas skartajos reģionos varētu atsākt saimniecisko darbību. Tomēr šā fonda darbība galvenokārt attiecas ar dabas katastrofām. Jāparedz noteikums, kas atļautu Kopienai iesaistīties tādās krīzes situācijās, kuras nav dabas stihiju izraisītas.

(4) Iecerētās rīcības mērķis ir atbalstīt attiecīgo valstu centienus tādos gadījumos, kad katastrofas vai krīzes situāciju sekas ir tik nopietnas, ka šīs valstis nevar tikt galā ar situāciju tikai saviem spēkiem. Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts EK Līguma 5. pantā, jo dalībvalstu līmenī šis mērķis nav pienācīgi sasniedzams un tāpēc, ņemot vērā rīcības mērogu, ir labāk sasniedzams Kopienas līmenī. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nosaka tikai to, kas vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(5) Atbilstoši subsidiaritātes principam rīcība saskaņā ar šo regulu ir jāattiecina uz lielām katastrofām. Tās ir jānosaka atkarībā no jomas; tomēr jābūt pieļaujamam noteiktas pakāpes politiskam novērtējumam, lai reaģētu uz notikumiem, kuru sekas ir īpaši nopietnas, bet kurus to specifikas dēļ nevar novērtēt vienīgi, pamatojoties uz materiālu postījumu, kā tas tieši ir lielu veselības krīžu un terora aktu gadījumos. Īpašu uzmanību pievērš tādiem attāliem un izolētiem reģioniem kā salas un nomaļi reģioni.

(6) Lielas katastrofas, īpaši dabas stihiju izraisītas, bieži ietekmē vairāk nekā vienu valsti. Ja liela katastrofa ir notikusi valstī, kurai ir tiesības saņemt atbalstu, palīdzība jāsniedz arī šajā katastrofā cietušajai kaimiņvalstij, kurai ir tiesības saņemt atbalstu.

(7) Kopienas atbalstam jāpapildina attiecīgo valstu centieni, un tas jāizmanto, lai segtu daļu publiskā sektora izdevumu pašu būtiskāko lielas katastrofas izraisīto avārijas darbu veikšanai.

(8) Atbilstoši subsidiaritātes principam Kopienas atbalsts jāpiešķir vienīgi, ja cietusī valsts ir iesniegusi pieteikumu. Komisijai jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret valstu iesniegtajiem pieprasījumiem.

(9) Pieteikuma iesniedzējās valstīs var būt nepieciešama tūlītēja finansiāla palīdzība, kas palīdzētu segt tās izmaksas, kuras ir saistītas ar vissteidzamākajiem iesaistīšanās un glābšanas darbiem. Tāpēc pēc pieteikuma iesniedzējas valsts pieprasījuma finansējums jāpiešķir avansā, tiklīdz ir saņemts šāds pieteikums, ņemot vērā pieejamos budžeta līdzekļus.

(10) Lai Kopiena būtu spējīga reaģēt, ja vienā un tajā pašā gadā notiek vairākas lielas katastrofas, ir nepieciešama piesardzīga finanšu pārvaldība.

(11) Ieteicams dot atļauju straujai lēmuma pieņemšanai, lai iespējami ātri piesaistītu īpašus finanšu resursus. Attiecīgi jāpielāgo un līdz absolūti nepieciešamajam minimumam jāierobežo administratīvās procedūras. Tāpēc Eiropas Parlaments, Padome un Komisija noslēdza iestāžu nolīgumu par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda[9] finansējumu.

(12) Maksājumu mehānismiem un saskaņā ar šo regulu piešķirto pabalstu izmantošanai ir jāatbilst situācijas steidzamībai. Tāpēc ir jānosaka termiņš piešķirtās finansiālās palīdzības izmantošanai.

(13) Valsts, kas saņem palīdzību, var vēlēties atbilstoši valsts īpašajai konstitucionālajai, institucionālajai, tiesiskajai vai finansiālajai situācijai iesaistīt reģionālās vai vietējās varas iestādes īstenošanas nolīgumu noslēgšanā un piemērošanā. Saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu kopbudžetam[10] (turpmāk − „Finanšu regula”), saņēmējvalstij jāsaglabā arī atbildība par palīdzības īstenošanu un par to darbību pārvaldību un kontroli, kuras atbalsta ar Kopienas finansējumu.

(14) Par darbību, ko finansē saskaņā ar šo regulu, nevar saņemt finansiālu palīdzību, izmantojot citus Kopienas finanšu instrumentus. Ja attiecībā uz kādu darbību, kas saistīta ar īpašu postījumu kompensāciju, finansiālu palīdzību nodrošina Kopiena vai starptautisko tiesību instrumenti, šim pašam nolūkam šai darbībai nevar piešķirt palīdzību saskaņā ar šo regulu.

(15) Kopienas rīcība neatbrīvo no atbildības trešās personas, kas pēc principa, ka „maksā piesārņotājs”, pirmajā instancē ir atbildīgas par viņu izraisīto bojājumu, vai neattur no aizsargpasākumiem dalībvalsts un Kopienas līmenī.

(16) Īstenojot Kopienas finansiālo palīdzību, ir nepieciešama maksimāla pārredzamība, kā arī pienācīga resursu izmantošanas uzraudzība.

(17) Jāparedz noteikums, ka saņēmējvalstīm jāpamato saņemtās palīdzības izmantošana.

(18) Izņēmuma gadījumos un atkarībā no šajā regulā paredzēto finanšu resursu pieejamības, lai veiktu solidaritātes rīcību katastrofas izraisīšanās gadā, jāparedz noteikums par papildu dotācijām no nākamā gada finanšu apropriācijām.

(19) Jāparedz, ka kompetentās Kopienas struktūras spēj veikt savus pienākumus attiecībā uz finanšu kontroli.

(20) Atbalsts izdevumiem, kuri pēc tam tiks atgūti no trešām personām, vai atbalsts, kas netiek izmantots saskaņā ar šo regulu vai saņemts lielākā apjomā nekā postījumu galīgais novērtējums, ir jāatgūst.

(21) Jāparedz tehniskā palīdzība solidaritātes rīcībai, uz kuru attiecas šī regula, lai uzlabotu Komisijas spēju novērtēt tai iesniegtos pieteikumus.

(22) No šīs regulas piemērošanas dienas ir jāatceļ Regula (EK) Nr. 2012/2002. Tomēr tās noteikumus jāturpina piemērot pieteikumiem, kas iesniegti pirms minētās dienas.

(23) Šī regula jāpiemēro no 2007.−1013. gada finanšu plānu piemērošanas dienas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (turpmāk − „fonds”) tiek izveidots, lai Kopiena varētu reaģēt uz lielām katastrofām, kas skar dalībvalstis vai kandidātvalstis, kuras ir iesaistītas pievienošanās sarunās ar Eiropas Savienību (turpmāk „valstis, kurām ir tiesības saņemt atbalstu”).

2. Šajā regulā paredzēti fonda darbību noteikumi attiecībā uz:

a) dabas katastrofām;

b) rūpniecības un tehnoloģiju izraisītām katastrofām;

c) sabiedrības veselības katastrofām;

d) terora aktiem.

2. pants

Lielas katastrofas

Par „lielu katastrofu” šīs regulas nozīmē uzskata katastrofu, kas vismaz vienā valstī, kurai ir tiesības saņemt atbalstu, rada tiešu postījumu, kas tiek lēsts vairāk nekā 1 mljrd. euro apjomā 2007. gada cenās vai vairāk nekā 0,5 % apjomā no attiecīgās valsts nacionālā kopienākuma.

Tomēr, pat ja šie kvantitatīvie kritēriji netiek izpildīti, Komisija var ārkārtējos un pienācīgi pamatotos apstākļos atzīt, ka tās valsts teritorijā, kurai ir tiesības saņemt atbalstu, ir notikusi liela katastrofa.

3. pants

Solidaritātes darbības

1. Pēc tās valsts pieprasījuma, kurai ir tiesības saņemt atbalstu, Komisija var piešķirt no fonda finansiālu palīdzību dotācijas formā, ja šīs valsts teritorijā notiek liela katastrofa.

Arī pēc tās valsts pieprasījuma, kurai ir tiesības saņemt atbalstu un kurai ir kopēja robeža ar pirmajā daļā minēto valsti, un kuru ir skārusi tā pati lielā katastrofa, Komisija no fonda var piešķirt palīdzību šai valstij.

2. Valsts var saņemt tikai vienu dotāciju par katru katastrofu.

4. pants

Atbilstošas darbības

Finansiālu palīdzību saskaņā ar šo regulu piešķir tikai darbībām (turpmāk − „atbilstošas darbības”), kuras veic attiecīgās valsts publiskās iestādes vai iestādes, kas darbojas sabiedrības interesēs, un kuras iekļaujas šādās kategorijās:

a) svarīgi avārijas darbi, kas jāveic, lai nekavējoties atjaunotu darba kārtībā energoapgādes, ūdens/notekūdeņu, telekomunikāciju, transporta, veselības un izglītības jomas infrastruktūru un iekārtas;

b) tūlītēja medicīniskā palīdzība un pasākumi, kas veicami, lai aizsargātu iedzīvotājus no būtiskiem veselības apdraudējumiem, ieskaitot avārijas situācijā izmantoto vakcīnu, zāļu, medikamentu, medicīnas iekārtu un infrastruktūras izmaksas;

c) pagaidu izmitināšanas un glābšanas dienestu finansējuma nodrošināšana, lai apmierinātu attiecīgo iedzīvotāju neatliekamās vajadzības;

d) būtiski avārijas darbi, lai nekavējoties nodrošinātu aizsardzības infrastruktūras;

e) pasākumi tūlītējai kultūras un dabas mantojuma aizsardzībai;

f) būtiski avārijas darbi, lai nekavējoties iztīrītu katastrofas skartos apgabalus;

g) medicīniskā, psiholoģiskā un sociālā palīdzība tām personām, kas tieši cietušas terora aktos, un viņu ģimenēm.

5. pants

Pieteikumi

1. Cik iespējams drīz un ne vēlāk kā desmit nedēļas pēc dienas, kad katastrofa izraisījusi pirmo postījumu, valsts, kurai ir tiesības saņemt atbalstu, var iesniegt Komisijai pieteikumu par palīdzību no fonda, sniedzot visu pieejamo informāciju vismaz par šādiem jautājumiem:

a) katastrofas izraisītais postījums un tā ietekme uz attiecīgajiem iedzīvotājiem un ekonomiku;

b) to paredzēto izmaksu sadale, kas rodas, veicot 4. pantā minēto kategoriju darbības, kuras atbilst katastrofai;

c) citi Kopienas finansējuma avoti, kas varētu palīdzēt katastrofas seku novēršanā;

d) citi valsts vai starptautiski finansējuma avoti, ieskaitot valsts un privāto apdrošināšanu, kas varētu dot ieguldījumu postījuma novēršanas izmaksu, īpaši atbilstošo darbību izmaksu segšanā.

Saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu informācijā iekļauj katastrofas izraisītā kopējā tiešā postījuma provizorisku aprēķinu.

2. Pamatojoties uz 1. punktā minēto informāciju un citu papildu informāciju, ko Komisija bija pieprasījusi vai ieguvusi citādi, Komisija novērtē, vai izpildīti nosacījumi finansiālās palīdzības piešķiršanai saskaņā ar šo regulu.

Ja attiecīgā valsts pirmās daļas vajadzībām pēc savas ierosmes sniedz papildu informāciju, Komisijā šai informācijai jānonāk divu mēnešu laikā pēc pieteikuma dienas.

Taču, ja Komisija pirmās daļas vajadzībām pieprasa papildu informāciju no attiecīgās valsts, šai informācijai Komisijā jānonāk viena mēneša laikā pēc pieprasījuma dienas.

6. pants

Avansa finansējums

1. Tūlīt pēc 5. panta 1. punktā minētā pieteikuma saņemšanas Komisija, ņemot vērā pieejamos budžeta līdzekļus, var pieņemt lēmumu par avansa finansējuma piešķiršanu vissteidzamākajām atbilstošajām darbībām un nekavējoties ar vienu maksājumu izmaksāt attiecīgajai valstij avansa finansējumu.

Pirmo daļu piemēro vienīgi tad, ja pieteikumā nepārprotami izteikta prasība pēc avansa finansējuma.

2. Saskaņā ar 1. punkta pirmo daļu izmaksātā avansa finansējuma summa veido 5 % no kopējām paredzētajām izmaksām, kas minētas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā, bet nepārsniedz 5 milj. euro.

7. pants

Finansiālās palīdzības noteikšana

1. Pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts saskaņā ar 5. panta 2. punktu, Komisija iespējami ātri nosaka attiecīgu iespējamās finansiālās palīdzības summu, ko piešķirt, nepārsniedzot pieejamos resursus.

Summa nedrīkst pārsniegt 50 % no to paredzēto izmaksu kopsummas, kas minētas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

2. Ja, pamatojoties uz saskaņā ar 5. panta 2. punktu veikto novērtējumu, Komisija ir nolēmusi, ka saskaņā ar šo regulu piešķiramās palīdzības nosacījumi netiek izpildīti, tā to paziņo attiecīgajai valstij.

Saskaņā ar 6. panta 1. punktu izmaksātais avansa finansējums jāatmaksā Komisijai atpakaļ trīs mēnešu laikā pēc šā paziņojuma dienas.

8. pants

Budžeta procedūra

1. Ja Komisija ir nolēmusi, ka jāpiešķir finansiāla palīdzība no fonda, tā budžeta lēmējinstitūcijai iesniedz priekšlikumus, kas nepieciešami, lai atļautu apropriācijas 7. panta 1. punktā noteiktajā apjomā.

Šajos priekšlikumos ietver:

a) saskaņā ar 5. panta 2. punktu veikto novērtējumu kopā ar tās informācijas kopsavilkumu, kas ir novērtējuma pamatā;

b) pierādījumu par to, ka tiek izpildīti 3. panta 1. punkta nosacījumi;

c) iecerēto summu pamatojumu.

2. Tiklīdz budžeta lēmējinstitūcija ir piešķīrusi apropriācijas, Komisija pieņem dotācijas lēmumu, ņemot vērā avansa finansējumu, kas izmaksāts saskaņā ar 6. panta 1. punktu.

9. pants

Dotācijas izmaksa un izmantošana

1. Pēc tam, kad pieņemts lēmums par dotāciju un parakstīts 10. panta 1. punktā minētais nolīgums, Komisija nekavējoties ar vienu maksājumu izmaksā dotāciju saņēmējvalstij.

2. Saņēmējvalsts izmanto dotāciju, kā arī no tās gūtos procentu ienākumus 18 mēnešu laikā pēc pirmā postījuma dienas, lai finansētu atbilstošās darbības, kas veiktas pēc šīs dienas.

10. pants

Dotācijas īstenošana

1. Komisija un saņēmējvalsts noslēdz dotācijas lēmuma īstenošanas nolīgumu saskaņā ar šīs valsts un Kopienas īpašajiem konstitucionālajiem, institucionālajiem, tiesiskajiem un finanšu noteikumiem.

Šajā nolīgumā īpaši ietvertas ziņas par finansējamo darbību veidu un vietu.

2. Komisija nodrošina, lai īstenošanas nolīgumā paredzētās saistības būtu vienādas visām saņēmējvalstīm.

3. Saņēmējvalsts izvēlas atsevišķas darbības un īsteno dotāciju saskaņā ar šo regulu, dotācijas lēmumu un nolīgumu.

Šī atbildība ir spēkā, neierobežojot Komisijas atbildību par Eiropas Kopienu kopbudžeta īstenošanu saskaņā ar noteikumiem Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (turpmāk − „Finanšu regula”), kas piemērojama kopīgai vai decentralizētai pārvaldībai.

11. pants

Darbību finansēšana

1. Saskaņā ar īstenošanas nolīgumu kopumā vai daļēji finansētās darbības nesaņem finansējumu saskaņā ar kādu citu Kopienas vai starptautisku nolīgumu.

Saņēmējvalsts nodrošina atbilstību pirmajai daļai.

2. Saņēmējvalstis veic visu iespējamo, lai saņemtu kompensāciju no trešām personām.

12. pants

Saderība ar citiem instrumentiem

Darbībām, kas saņem finansiālu palīdzību no fonda, jāatbilst EK Līgumam un saskaņā ar to pieņemtajiem tiesību aktiem, Kopienas politikām un pasākumiem un pirmspievienošanās palīdzības instrumentiem.

13. pants

Nobeiguma ziņojums un noslēgums

1. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc 9. panta 2. punktā noteiktā laikposma saņēmējvalsts iesniedz Komisijai ziņojumu par dotācijas finanšu izpildi kopā ar pārskatu, kurā ir pamatoti izdevumi un norādīti citi izmantotie avoti attiecīgo darbību finansējumam.

Ziņojumā sīki norāda saņēmējvalsts ieviestos vai iecerētos aizsargpasākumus, kuru mērķis ir ierobežot postījumu un cik iespējams izvairīties no līdzīgu katastrofu atkārtošanās.

2. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad Komisija saņēmusi visu 1. punktā pieprasīto informāciju, tā izbeidz finansiālo palīdzību no fonda.

14. pants

Euro izmantošana

Pieteikumos, dotācijas lēmumos, īstenošanas nolīgumos un ziņojumos, uz kuriem attiecas šī regula, kā arī citos saistītos dokumentos visas summas izsaka euro.

15. pants

Finansējuma trūkums

1. Ja laikā, kad saskaņā ar 8. pantu tiek iesniegts priekšlikums, atlikušie finanšu resursi, kas fondam pieejami konkrētajā gadā, nav pietiekami, lai sniegtu par nepieciešamu atzīto finansiālo palīdzību, Komisija var ierosināt finansēt starpību no finanšu apropriācijām, kas fondam pieejamas nākamajā gadā.

2. Kopējo fonda gada budžeta robežu katastrofas gadā un nākamajā gadā ievēro jebkuros apstākļos.

16. pants

Finanšu kontrole, ko veic Kopienas struktūras

Saņēmējvalsts nodrošina, lai visos finanšu lēmumos, kas pieņemti saskaņā ar 10. pantā paredzēto īstenošanas nolīgumu, un visos nolīgumos un līgumos, kas noslēgti saskaņā ar šiem finansēšanas lēmumiem, būtu paredzētas Komisijas veiktas pārbaudes ar Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) starpniecību un pārbaudes uz vietas, kuras veic Komisija vai Revīzijas palāta saskaņā ar attiecīgām procedūrām.

17. pants

Atgūšana

1. Gadījumos, kad kopējā tiešā postījuma summa ir vismaz par 10 % mazāka par provizorisko summu, kas paziņota saskaņā ar 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu, Komisija var pieprasīt, lai saņēmējvalsts atmaksā attiecīgo saņemtās finansiālās palīdzības summu.

2. Ja saņēmējvalsts nav ievērojusi 10. panta 3. punktu, Komisija var pieprasīt, lai saņēmējvalsts atmaksā visu saņemtās finansiālās palīdzības summu vai daļu no tās.

3. Pirms pieņem lēmumu saskaņā ar 1. vai 2. punktu, Komisija veic piemērotu lietas pārbaudi un īpaši paredz noteiktu termiņu, kurā saņēmējvalsts var iesniegt piezīmes.

4. Visas summas, kas saņemtas nepamatoti un ir atgūstamas, atmaksā Komisijai. Par summām, ko neatmaksā atbilstoši Finanšu regulai, var iekasēt soda naudu.

18. pants

Tehniskā palīdzība pēc Komisijas ierosmes

1. Pēc Komisijas ierosmes fonds var izmantot maksimāli 0,20 % no finanšu resursiem, kas pieejami šim gadam, lai finansētu sagatavošanas, uzraudzības, administratīvā un tehniskā atbalsta, revīzijas un pārbaudes pasākumus, kuri nepieciešami šīs regulas īstenošanai.

Šie pasākumi veicami saskaņā ar Finanšu regulas 53. panta 2. punktu un citiem šīs regulas noteikumiem, un tās īstenošanas noteikumiem, kas piemērojami šai budžeta izpildes formai.

Šie pasākumi konkrēti ietver ekspertu ziņojumus, kas palīdz Komisijai saskaņā ar 5. panta 2. punktu novērtēt pieteikumus.

2. Ja ir paredzēta iemaksa no fonda, lai iepirktu ārējus pakalpojumus, Komisija pieņem lēmumu par 1. punkta pirmajā daļā minētajiem pasākumiem.

19. pants

Gada pārskats

No [gads, kas seko pēc piemērošanas dienas gada] gada Komisija līdz katra gada 1. jūlijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu par darbībām, kas iepriekšējā gadā veiktas saskaņā ar šo regulu. Šajā pārskatā konkrēti ietver informāciju, kas saistīta ar iesniegtajiem pieteikumiem, pieņemtajiem dotācijas lēmumiem un piešķirtās finansiālās palīdzības izbeigšanu.

20. pants

Pārskatīšana

Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Eiropas Parlaments un Padome pārskata regulu vēlākais līdz 2013. gada 31. decembrim.

21. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 2012/2002 atceļ no 2007. gada 1. janvāra.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

22. pants

Pārejas noteikums

Regulu (EK) Nr. 2012/2002 turpina piemērot pieteikumiem, kas Komisijā saņemti līdz 2006. gada 31. decembrim (ieskaitot).

23. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

LEGISLATIVE FINANŠU PĀRSKATS

1. NAME OF THE PROPOSAL :

Proposal for a REGULATION of the European Parliament and of the Council establishing the European Union Solidarity Fund

2. ABM / ABB FRAMEWORK

Policy Area(s) concerned and associated Activity/Activities:

Citizenship, Freedom, Security and Justice

3. BUDGET LINES

3.1. Budget lines (operational lines and related technical and administrative assistance lines (ex- B.A lines)) including headings :

Three budget lines under heading 3

For Administrative Management: 13 01 04 04

For Member States: 13 06 01

For Candidate countries: 13 06 02

3.2. Duration of the action and of the financial impact:

Indeterminate, with the possibility of using up to EUR 1000 million per year in current prices to be made available on a case by case basis by the budgetary authority in the event of major disasters upon proposal from the Commission of an amending budget

Up to 0.2% of any grant paid under the EUSF may be used for Technical Assistance under 13 01 04 04.

Up to 5% of the estimated costs of eligible operation claimed in the application - but no more than EUR5 million in each case – may be granted as advance funding upon request of the affected Member State. In this case, available Commitment Appropriations would have to be transferred to either 13 06 01 or 13 06 02 and re-transferred once the application has been approved and the amending budget becomes effective. The Member State would have to repay the advance payment if the application is not approved.

3.3. Budgetary characteristics (add rows if necessary) :

Budget line | Type of expenditure | New | EFTA contribution | Contributions from applicant countries | Heading in financial perspective |

13 01 04 04 | Non-comp | Non Diff | Yes | No | No | No 3 |

13 06 01 | Non-comp | Diff[11] | NO | NO | NO | No 3 |

13 06 02 | Non-comp | Diff | NO | NO | NO | No 3 |

4. SUMMARY OF RESOURCES

4.1. Financial Resources

4.1.1. Summary of commitment appropriations (CA) and payment appropriations (PA)

EUR million (to 3 decimal places)

Expenditure type | Section no. | Year n | n + 1 | n + 2 | n + 3 | n + 4 | n + 5 and later | Total |

Operational expenditure[12] |

Commitment Appropriations (CA) | 8.1 | a | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. |

Payment Appropriations (PA) | b | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. |

Administrative expenditure within reference amount[13] |

Technical & administrative assistance (NDA) | 8.2.4 | c | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. |

TOTAL REFERENCE AMOUNT |

Commitment Appropriations | a+c | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. |

Payment Appropriations | b+c | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. |

Administrative expenditure not included in reference amount[14] |

Human resources and associated expenditure (NDA) | 8.2.5 | d | 0.216 | 0.216 | 0.216 | 0.216 | 0.216 | 0.216 |

Administrative costs, other than human resources and associated costs, not included in reference amount (NDA) | 8.2.6 | e |

Total indicative financial cost of intervention

TOTAL CA including cost of Human Resources | a+c+d+e | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. |

TOTAL PA including cost of Human Resources | b+c+d+e | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. |

Co-financing details

If the proposal involves co-financing by Member States, or other bodies (please specify which), an estimate of the level of this co-financing should be indicated in the table below (additional lines may be added if different bodies are foreseen for the provision of the co-financing):

EUR million (to 3 decimal places)

Co-financing body | Year n | n + 1 | n + 2 | n + 3 | n + 4 | n + 5 and later | Total |

…………………… | f |

TOTAL CA including co-financing | a+c+d+e+f |

4.1.2. Compatibility with Financial Programming

X The proposal is compatible with existing financial programming.

X The proposal will entail reprogramming of the relevant heading in the financial perspective.

X The proposal may require application of the provisions of the Interinstitutional Agreement[15] (i.e. flexibility instrument or revision of the financial perspective).

4.1.3. Financial impact on Revenue

X The proposal has no financial implications on revenue

( Proposal has financial impact – the effect on revenue is as follows:

NB: All details and observations relating to the method of calculating the effect on revenue should be shown in a separate annex.

EUR million (to one decimal place)

Prior to action [Year n-1] | Situation following action |

Total number of human resources | 2 | 2 | 2 | 2 | 2 | 2 |

5. CHARACTERISTICS AND OBJECTIVES

Details of the context of the proposal are required in the Explanatory Memorandum. This section of the Legislative Financial Statement should include the following specific complementary information:

5.1. Need to be met in the short or long term

See Explanatory Memorandum

5.2. Value-added of Community involvement and coherence of the proposal with other financial instruments and possible synergy

See Explanatory Memorandum

5.3. Objectives, expected results and related indicators of the proposal in the context of the ABM framework

5.4. Method of Implementation (indicative)

Show below the method(s)[17] chosen for the implementation of the action.

Shared management with Member states

Decentralised management with third countries (candidate countries negotiating accession to the Union)

6. MONITORING AND EVALUATION

Monitoring and evaluation are limited to reflect the character of the instrument and in order not to impose undue burdens on national administrations in the event of a major disaster. However, monitoring visits around mid-term of the implementation of the grant are foreseen for selected cases.

ANTI-FRAUD MEASURES

The proposal foresees that control and audit measures are to be carried out by the beneficiary state on the basis of a risk analysis. The beneficiary State has to present a report to the Commission on the financial execution of the grant, together with a statement justifying the expenditure and indicating any other source of funding received for the operations concerned. The proposal foresees the possibility of audits by Community bodies in accordance with the Financial Regulation.

7. DETAILS OF RESOURCES

7.1. Objectives of the proposal in terms of their financial cost

Commitment appropriations in EUR million (to 3 decimal places)

7.2.2. Description of tasks deriving from the action

Assessment of applications, preparation of grant decisions, monitoring and closure of assistance

7.2.3. Sources of human resources (statutory)

Two statutory posts currently allocated to the management of the programme

7.2.4. Other Administrative expenditure included in reference amount (XX 01 04/05 – Expenditure on administrative management)

EUR million (to 3 decimal places)

Budget line (number and heading) 13 01 04 04, heading 3 | Year n | Year n+1 | Year n+2 | Year n+3 | Year n+4 | Year n+5 and later | TOTAL |

Other technical and administrative assistance | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. |

- intra muros |

- extra muros |

Total Technical and administrative assistance | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. | p.m. |

7.2.5. Financial cost of human resources and associated costs not included in the reference amount

EUR million (to 3 decimal places)

Type of human resources | Year n | Year n+1 | Year n+2 | Year n+3 | Year n+4 | Year n+5 and later |

Officials and temporary staff (XX 01 01) | 0.216 | 0.216 | 0.216 | 0.216 | 0.216 | 0.216 |

Staff financed by Art XX 01 02 (auxiliary, END, contract staff, etc.) (specify budget line) |

Total cost of Human Resources and associated costs (NOT in reference amount) | 0.216 | 0.216 | 0.216 | 0.216 | 0.216 | 0.216 |

Calculation– Officials and Temporary agents Reference should be made to Point 8.2.1, if applicable

2 statutory posts à EUR 108.000 p.a

Calculation– Staff financed under art. XX 01 02

Reference should be made to Point 8.2.1, if applicable

7.2.6. Other administrative expenditure not included in reference amount

EUR million (to 3 decimal places)

XX 01 02 11 02 – Meetings & Conferences |

XX 01 02 11 03 – Committees[23] |

XX 01 02 11 04 – Studies & consultations |

XX 01 02 11 05 - Information systems |

2 Total Other Management Expenditure (XX 01 02 11) |

3 Other expenditure of an administrative nature (specify including reference to budget line) |

Total Administrative expenditure, other than human resources and associated costs (NOT included in reference amount) |

Calculation - Other administrative expenditure not included in reference amount

[1] KOM(2004) 101.

[2] Padomes Regula (EK) Nr. 2012/2002 − OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.

[3] KOM(2005) 113, 6.4.2005.

[4] OV C, , lpp.

[5] OV C, , lpp.

[6] OV C, , lpp.

[7] OV C, , lpp.

[8] OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.

[9] Vēl nav publicēts.

[10] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[11] Differentiated appropriations.

[12] Expenditure that does not fall under Chapter xx 01 of the Title xx concerned.

[13] Expenditure within article xx 01 04 of Title xx.

[14] Expenditure within chapter xx 01 other than articles xx 01 04 or xx 01 05.

[15] See points 19 and 24 of the Interinstitutional agreement.

[16] Additional columns should be added if necessary i.e. if the duration of the action exceeds 6 years.

[17] If more than one method is indicated please provide additional details in the "Relevant comments" section of this point.

[18] As described under Section 5.3.

[19] Cost of which is NOT covered by the reference amount.

[20] Cost of which is NOT covered by the reference amount.

[21] Cost of which is included within the reference amount.

[22] Reference should be made to the specific legislative financial statement for the Executive Agency(ies) concerned.

[23] Specify the type of committee and the group to which it belongs.