22.9.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 234/27

1.1

Eiropas Komisija 2004. gada 14. jūlijā pieņēma priekšlikumus par kohēzijas politikas reformu laikā no 2007. līdz 2013. gadam. Šie priekšlikumi nomainīs līdz 2006. gada 31. decembrim spēkā esošās struktūrfondu regulas. Regulas priekšlikuma pamatojumā Komisija norāda uz ļoti izteiktajām nevienādībām paplašinātajā Savienībā, kā arī uz problēmām Eiropā, kas radušās globalizācijas, ekonomikas pārstrukturēšanas un demogrāfiskās attīstības rezultātā.

1.2

Šajā kontekstā Eiropas Komisija ierosina palielināt struktūrfondu līdzekļus, vienlaicīgi koncentrējoties uz prioritārajiem mērķiem. Piešķirot līdzekļus EUR 336,1 miljardu apjomā, kas ir apmēram viena trešā daļa no Kopienas budžeta, turpmāko strukturālo atbalstu

1.3

Tas jāpanāk, no jauna definējot mērķus, tas ir, “konverģenci”, “reģionālo konkurētspēju un nodarbinātību”, kā arī “teritoriālo sadarbību”.

Regulu paketē ietilpst

1.4

Šajā atzinumā galvenokārt aplūkota tikai ESF nozīme Eiropas strukturālā atbalsta sniegšanā. Tā kā ESF darbības visbūtiskākie pamati un atbalsta pasākumu mērķi ir noteikti vispārīgajā regulā, arī tā ir ietverta novērtējumā.

2.1

Saskaņā ar priekšlikumu ES strukturālais atbalsts no 2007. gada būs vērsts uz trīs mērķiem — konverģenci, reģionālo konkurētspēju un nodarbinātību un Eiropas teritoriālo sadarbību.

2.2.1

Šis mērķis ir līdzīgs pašreizējam 1. mērķim, un saskaņā ar to tiks atbalstīta attīstībā visvairāk atpalikušo reģionu konverģence, un tas notiks ar investīcijām kapitālā un cilvēku resursos, atbalstu inovācijām un zināšanu sabiedrības attīstībai, atbalstu strukturālajām pārmaiņām, vides aizsardzību un uzlabošanu, kā arī efektīvāku pārvaldi. Ar paredzētajiem līdzekļiem EUR 264 miljardu apjomā (ap 78,5 % no kopējiem līdzekļiem) šis jaunais reģionālais atbalsts veido ES strukturālā atbalsta prioritāti. Šī mērķa sasniegšana jāveicina ar ERAF, ESF un Kohēzijas fonda līdzekļiem.

2.3.1

Šis mērķis apvieno pašreizējo 2. un 3. mērķi. Tas ir vērsts uz reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības atbalstīšanu ārpus visvājāk attīstītajiem reģioniem un dalībvalstīm. Šajā mērķī ir izmantoti divi principi: pirmkārt, ar reģionālās attīstības plānu (ERAF) palīdzību tiks atbalstīta strukturālo izmaiņu visvairāk skarto rūpniecisko, pilsētu un lauku teritoriju pārorientēšanās, atbalstot inovācijas, zināšanu sabiedrību, uzņēmējdarbību un vides aizsardzību. Otrkārt, ar ESF finansēto valsts un reģionālo programmu palīdzību tiks veicināta strukturālo izmaiņu skarto darba ņēmēju integrācija un nodarbinātības iespējas vispār, veicot kvalifikācijas celšanas un ar darba tirgu saistītas politikas integrācijas pasākumus. Tie paredzēti pilnas nodarbinātības panākšanai, darba kvalitātes un produktivitātes uzlabošanai, kā arī sociālajai integrācijai un kopumā Eiropas nodarbinātības stratēģijai. Šim mērķim plānots piešķirt EUR 57,9 miljardus (ap 17,2 % no kopējiem līdzekļiem), sadalot tos līdzīgās daļās starp ERAF un ESF.

2.4.1

Šis mērķis ir balstīts uz pašreizējo Kopienas iniciatīvu INTERREG, un tam ar kopīgām programmām, tīklu veidošanu un pieredzes apmaiņu (ERAF) ir jāsekmē sadarbība pierobežas reģionos, tajā skaitā pie Kopienas iekšējām jūras robežām, kā arī atsevišķām Savienības ārējām robežām. Piešķiramo līdzekļu apjoms ir EUR 13,2 miljardi (ap 3,9 % no kopējiem līdzekļiem).

3.1

Saskaņā ar priekšlikumu Eiropas Sociālo fondu izmanto abu — “konverģences” un “reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķu sasniegšanai, turklāt, jau pamatojoties uz piešķirtajiem līdzekļiem, noteikti pati lielākā nozīme ir atbalstam reģionos, kuru attīstība atpaliek. ESF intervences politisko pamatu veido Eiropas Nodarbinātības vadlīnijas un ieteikumi, turklāt ESF atbalsta galvenajām prioritātēm jābūt četrām centrālajām jomām:

3.2

Īpaši mazāk attīstītos reģionos, kas ietilpst “konverģences” mērķī, ESF ir jāatbalsta arī izglītības un kvalifikācijas celšanas sistēmas, kā arī valsts pārvaldes iestāžu institucionālo spēju un efektivitātes uzlabošana valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai īstenotu acquis communautaire. Līdz šim saskaņā ar Kopienas iniciatīvu EQUAL atbalstītie novatoriskie pasākumi un starptautiskā sadarbība jāiekļauj vispārīgajā finansējumā. Īpaša uzmanība jāpievērš vienlīdzīgu iespēju atbalstīšanai “gender main-streaming” pieejas izpratnē, ar specifiskiem pasākumiem sieviešu nodarbinātības palielināšanai un viņu profesionālās attīstības iespēju uzlabošanai.

3.3

ESF ir finanšu instruments ES nodarbinātības vadlīniju īstenošanai, t.i., tas atbalsta dalībvalstu darba tirgus un sociālās integrācijas politiku, īpaši ar mērķtiecīgāku integrāciju darba tirgū, darba kvalitātes un darba organizācijas uzlabošanu, kā arī kvalifikācijas pasākumiem nodarbinātības iespēju saglabāšanai.

3.3.1

“Darba ņēmēju un uzņēmumu pielāgošanās spējas palielināšanas” intervences jomā ESF atbalsta pasākumus, lai:

3.3.2

“Uzlabotas pieejas darba tirgum un profilaktiskas darba tirgus politikas” intervences jomā ESF atbalsta

3.3.3

“Mazāk labvēlīgā situācijā esošu darba tirgus grupu integrācijas un diskriminācijas apkarošanas” intervences jomā prioritārajam jābūt atbalstam mazāk labvēlīgā situācijā esošu un sociāli atstumtu personu nodarbinātības iespēju veicināšanai ar piemērotiem integrācijas pasākumiem, īpaši arī ar sociālās palīdzības un aprūpes dienestu palīdzību, kā arī sensibilitātes palielināšanai pret diskrimināciju piekļuvē darba tirgum.

3.3.4

ESF turklāt atbilstoši “konverģences” mērķim, atbalsta pasākumus

3.4

Attiecībā uz programmas plānošanu Eiropas Komisija ierosina dažas izmaiņas, kas izriet no vispārīgajiem Eiropas struktūrfondu nosacījumiem. Jaunajā programmas plānošanas formā, kurā iekļauta ESF intervence, pamatā jāparedz:

4.1

ES paplašināšanās Savienībai ir liels ekonomisks un sociāls pārbaudījums, kas jārisina ar ES struktūrpolitikas palīdzību un ne tikai ar to. EESK atbalsta Eiropas Komisijas ieteikto līdzekļu koncentrēšanu ekonomiski vājākajos reģionos, no kā galvenokārt varētu gūt labumu jaunās dalībvalstis, kurās ir vislielākais visvājāk attīstīto reģionu skaits. Ieteiktā struktūrfondu līdzekļu palielināšana no apmēram EUR 276 miljardiem līdz EUR 336,1 miljardiem 2007. — 2013. gadā, kas atbilst 0,41 % no Savienības iekšzemes kopprodukta (IKP), EESK uzskata par piemērotu, ņemot vērā, ka tagad tas jāsadala uz 25 dalībvalstīm. EESK tomēr uzskata, ka strukturālās intervences pasākumi, kaut arī mazākā apjomā, ir jāturpina arī vecajās dalībvalstīs, vismaz tajas jomās, kuras īpaši ir skārusi rūpniecības pārstrukturēšanās un kurās ir visaugstākais bezdarba līmenis. Vienlaicīgi ir jānodrošina, lai 1. mērķī ietilpstošajiem reģioniem, kuriem tā sauktā statistiskā efekta dēļ vairs nepienākas atbalsts, tiktu radīti piemēroti pārejas noteikumi. EESK atzinīgi vērtē Komisijas nolūku iekļaut Kopienas iniciatīvu EQUAL Eiropas Sociālajā fondā, lai varētu pilnībā izmantot tās neapšaubāmās priekšrocības, jo īpaši tās atbalstīto inovatīvo projektu sniegtās iespējas, atbalstu pieredzes un labās prakses piemēru nodošanai Eiropas Savienībā, kā arī dažādu dalībnieku partnerības principa veicināšanu to ieviešanā. Pēc iniciatīvas EQUAL iekļaušanas Eiropas Komisija varētu aicināt dalībvalstis iekļaut EQUAL līdzīgus pasākumus to nacionālajās operatīvajās programmās.

4.2

Pēc EESK domām, mērķu pārklasificēšana ir lietderīga, sevišķi darba tirgus politikas un struktūrpolitikas mērķu iekļaušana jaunajā “konkurētspējas un nodarbinātības” mērķī, kas jāīsteno uz vienlīdzīgiem pamatiem. Tieši ekonomikas strukturālo izmaiņu īpaši skartajos reģionos uz investīciju un inovāciju atbalstīšanu (ERAF), kā arī uz strukturālo izmaiņu izraisīto sociālo seku pārvarēšanu (ESF) vērsti pasākumi ir sevišķi steidzami. Jaunā mērķu struktūra piedāvā iespējas, ja tiek nodrošināta arī integrēta programmas plānošana. Pasākumu integrācija gan ir paredzēta atsevišķo valstu stratēģiskajā pamatplānā. Tālāka programmas plānošana tomēr notiek atsevišķi, atbilstoši katram fondam. Pēc EESK ieskata ir jānodrošina, lai darbības programmas “konverģences” un “reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķu jomās būtu savstarpēji saistītas un efektīvi viena otru papildinātu. ESF darba tirgus politikas intervencei turklāt ir nepieciešams, vadoties no bezdarba struktūras, spēt noteikt reģionālās prioritātes. Reģioniem ar sevišķi augstu bezdarba līmeni ir jāvelta īpaša uzmanība, turklāt ir jāatbalsta arī vietējās nodarbinātības iniciatīvas un teritoriālie nodarbinātības pakti.

4.3

ESF intervences jomās paredzētās prioritātes pamatā atbilst ES nodarbinātības stratēģijai, respektīvi, spēkā esošajām nodarbinātības vadlīnijām. EESK turklāt uzskata, ka Lisabonas mērķu sasniegšanai darba tirgus politikas būtiskākā prioritāte ir aktīvi profilakses pasākumi bezdarba novēršanai un nelabvēlīgā situācijā esošu grupu integrācijai darba tirgū. Atbilstoši ekspertu grupas “ES sociālās politikas nākotne” priekšlikumiem īpaša uzmanība jāpievērš agrai un aktīvai jauniešu integrācijai, kā arī sieviešu nodarbinātības palielināšanai un vecāku cilvēku iesaistīšanai darba dzīvē. Pēdējā pasākuma īstenošanai pirmām kārtām ir vajadzīga lielāka iesaistīšanās kvalifikācijas celšanas pasākumos un darba kvalitātes uzlabošana ar piemērotiem darba organizācijas pasākumiem. Valstu rīcības plānu nodarbinātībai priekšplānā jāizvirza pasākumu novatoriskais raksturs. Tas tiek uzsvērts arī ESF komitejas atzinumā. (1)

4.4

ESF kopā ar citiem ES struktūrfondiem ir jāuzskata arī par instrumentu, lai atbalstītu diskriminācijas apkarošanas horizontālo mērķi, kuru īsteno ar dažādām darbībām Eiropas līmenī. Papildus jauniešiem, sievietēm un vecākiem cilvēkiem darba tirgū īpaši nelabvēlīgā situācijā esošajās grupās ietilpst arī personas ar invaliditāti, imigranti un etniskās minoritātes. Tāpat diskriminēti var būt cilvēki savu seksuālo orientāciju dēļ. Tādēļ šo nelabvēlīgā situācijā esošo grupu integrācijai ir jāpievērš īpaša uzmanība, veicot sociālā atbalsta, kvalifikācijas celšanas un darba organizācijas pasākumus, piemēram, ierīkojot personām ar invaliditāti piemērotas darba vietas. Bez tam jāveic atbilstoši izglītojoši pasākumi, kuru īpaša mērķgrupa ir imigranti, lai radītu viņos izpratni par tiesībām, ieskaitot darbinieku tiesības. Tādēļ ESF intervencē jāņem vērā arī valstu rīcības plāni sociālās integrācijas jomā un jāparedz pasākumi, kas uzlabo šo grupu izredzes darba tirgū. Arī šajā ziņā EESK piekrīt ESF komitejas viedoklim. Dalībvalstīm un vadošajām iestādēm arī jānodrošina, lai strukturālā finansējuma atbalsta pasākumi neveicinātu papildu šķēršļu rašanos šīm nelabvēlīgajā situācijā esošajām grupām.

4.5

“Konverģences” mērķī ESF ir jāatbalsta arī pasākumi, kas vērsti uz vispārējās un profesionālās izglītības sistēmu reformu, tas ir, ņemot vērā zināšanu sabiedrības prasības un darba tirgus saistības palielināšanu ar iegūtajām zināšanām un spējām. Tāpat tiesības saņemt atbalstu jāpiešķir atbildīgai pārvaldībai, kas uzlabo valsts pārvaldes iestāžu un pakalpojumu spēju un efektivitāti valsts, reģionālajā un vietējā līmenī. Tā kā “konverģences” mērķis attiecas uz mazāk attīstītiem reģioniem, šīs intervences ir īpaši vērstas uz jaunajām dalībvalstīm. EESK piezīmē, ka modernu izglītības un apmācības sistēmu izveidošana un efektīvas pārvaldes nodrošināšana ir valsts uzdevums. ES nodarbinātības vadlīnijās gan ir paredzēti arī vispārējās un profesionālās izglītības reformas mērķi. To īstenošana tomēr galvenokārt ir valsts politikas uzdevums; dažās dalībvalstīs, piemēram, Vācijā, tā pat ir federālās pavalsts kompetence. ESF galvenokārt ir instruments valstu darba tirgus politikas papildināšanai ar novatoriskiem pasākumiem, arī kvalifikācijas jomā, un, pēc EESK ieskata, uz to ir jākoncentrē fonda intervence.

4.6

Eiropas Komisijas ierosinātie grozījumi programmas sastādīšanā liecina par nolūku stratēģiskāk attiekties pret programmas plānošanu. Ar Eiropas kohēzijas politikas stratēģiskajām vadlīnijām kopumā un atbilstošu pamata plānošanu valsts līmenī ir jānostiprina Lisabonas un Gēteborgas vispārīgo politisko mērķu, kā arī ekonomikas politikas pamatnostādņu un nodarbinātības vadlīniju saikne. Attiecībā uz ES nodarbinātības politiku un ESF intervencēm šī savstarpējā saikne jau pastāv, izstrādājot valstu rīcības plānus, kas vērsti uz īpašo ESF ieguldījumu ES nodarbinātības stratēģijas īstenošanā. Turklāt sociālās integrācijas jomā reizi divos gados tiek izstrādāts valsts rīcības plāns, kurā arī iekļauti darba tirgus politikas pasākumi. Tādēļ EESK vēlētos izvirzīt jautājumu, vai Eiropas Komisijas pamatotajās interesēs par līdzekļu izlietošanas kontroli patiešam ir pieprasīt ikgadējus īstenošanas ziņojumus gan par valsts stratēģisko pamatplānu, gan par darbības programmām, ja tās pārsniedz atskaites par iztērēto līdzekļu izlietošanu. EESK saistībā ar ESF vairāk iesaka apsvērt, vai valsts rīcības plānu ES nodarbinātības vadlīniju ieviešanai nevarētu saistīt ar prasībām ESF intervences plānošanai. Līdzīgus apsvērumus saistībā ar tālāku birokrātisku šķēršļu radīšanu, nevis vienkāršošanu, izsaka ESF komiteja. Lai ESF intervence būtu efektīva, EESK lūdz nopietni pārbaudīt šos apsvērumus.

4.7

EESK atzinīgi vērtē to, ka jātiek saglabātiem līdzšinējiem ES strukturālā atbalsta koncentrācijas, programmas plānošanas, papildināšanas un partnerības principiem. No EESK viedokļa tomēr būtu vēlams vairāk uzsvērt sociālo partneru īpašo nozīmi ESF intervencē darba tirgus politikā un viņu līdzdalības nepieciešamību gan centrālajā, gan arī reģionālajā līmenī. Sociālie partneri ir līdzatbildīgi gan institucionālajās struktūrās, gan darba tirgus politikas praktiskajā īstenošanā dalībvalstīs. ESF papildu intervences ir jāplāno un jāīsteno saistībā ar valstu darba tirgus politikas stratēģijām. Tam ir nepieciešama sociālo partneru līdzdalība gan centrālajā, gan reģionālajā līmenī, plānojot un īstenojot programmu. EESK tāpat kā ESF komiteja atbalsta priekšlikumu konverģences reģionos paredzēt noteiktu finanšu līdzekļu daļu sociālo partneru atbalstam, īstenojot ES nodarbinātības stratēģiju.

4.8

EESK atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstīm un katras darbības programmas pārvaldes iestādēm, plānojot, īstenojot un kontrolējot ESF atbalsta pasākumus, ir jāņem vērā konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām. Tā uzskata, ka regulas priekšlikuma 5. panta 2. punkts ir jāprecizē tā, lai norādītu, ka šīs konsultācijas notiek centrālajā un reģionālajā līmenī. Tā atzinīgi vērtē arī to, ka papildus sociālajiem partneriem arī nevalstiskajām organizācijām ir iespējama pieeja finansētajiem pasākumiem. Plānotajā partnerībā ir jāņem vērā arī darba tirgus politikas izpratnē uz peļņu neorientētie sociālo pakalpojumu sniedzēji. Tādēļ EESK iesaka tos vairāk iesaistīt ESF atbalsta plānošanā, īstenošanā un kontrolē.

4.9

EESK iesaka labāk izmantot tehnisko atbalstu, kas ESF paredzēts, lai finansētu visu to nevalstisko dalībnieku organizētos izglītības, apmācības un informatīvos pasākumus, kas piedalās ESF projektu īstenošanā.