22.9.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 234/17

1.1

Eiropas gaisa telpa joprojām ir viena no pārslogotākajām satiksmes vidēm pasaulē. Augstākā līmeņa grupa jautājumā par vienoto Eiropas gaisa telpu (Single European Sky) par galveno šķērsli ceļā uz būtisku progresu šajā nozarē atzina gaisa pārvaldības sistēmas sadrumstalotību nacionālajos likumos, procedūrās, tirgū un snieguma līmeņos. Pakete par vienoto Eiropas gaisa telpu skar šīs dažādās fragmentācijas formas virknē iniciatīvu.

2.1

Četru regulu, kas veido paketi par vienoto Eiropas gaisa telpu, pieņemšana pašos pamatos mainīs situāciju gaisa satiksmes pārvaldības jomā. Šis papildu priekšlikums attiecībā uz Kopienas gaisa satiksmes dispečera licenci ir nozīmīgs vairāku iemeslu dēļ.

Licence veicina līdzsvaru atšķirīgu vienotās Eiropas gaisa telpas paketes elementu starpā, nodrošinot ne tikai institucionālo, ekonomisko vai tehnisko aspektu, bet arī sociālo aspektu risinājumu.

2.2

Lai sagatavotu šo likumdošanas iniciatīvu, Komisija uzsāka pētījumu par situāciju licencēšanas jomā dažādās dalībvalstīs. Pētījums atklāja, ka, neraugoties uz daudzajiem starptautiskajiem noteikumiem, ko izdevusi SCAO vai Eirokontrole, ES dalībvalstīs licencēšana joprojām ir ļoti sadrumstalota. Pētījumā izteikts ieteikums Kopienas likumdošanas aktos ietvert šādas jomas:

2.3

Sagatavošanas pētījums atklāja, ka, neraugoties uz pastāvošo starptautisko regulējumu, nacionālās tradīcijas ir spēcīgas, kā rezultātā rodas mainīgs kvalitātes līmenis un grūti salīdzināmi kompetences līmeņi. Saistībā ar Kopienu šāda sadrumstalotība vairs nav pieņemama, jo tās rezultātā var palielināties drošības risks Eiropas pārslogotajā gaisa telpā. Gaisa satiksmes dispečeru licenču saskaņošana palielinās drošību, jo kompetences līmeņi būs saskaņoti kā iekšēji, tā arī pakalpojumu sniedzēju starpā, sekmējot efektīvāku un drošāku saskarni starp tiem. Tā rezultātā tiks panākta efektīvāka gaisa satiksmes dispečeru darba tirgus organizācija, palielināta pieejamību un veicināta funkcionāla gaisa telpas bloku izveide. Licence pārvietošanās brīvību padarīs efektīvāku, novēršot pašreizējo rīcības brīvību, kādu dažas dalībvalstis īsteno attiecībā uz savstarpēju licenču atzīšanu.

2.4

Ņemot vērā faktu, ka lielākajai daļai dalībvalstu jau ir likumdošana, kas daļēji balstīta uz SCAO principiem, un ka tās šobrīd ievieš vienotās Eiropas gaisa telpas likumdošanu un ESARR5, ir īpaši svarīgi nodrošināt pilnīgu atbilstību šai direktīvai.

2.5

Vienīgi sertificētiem apmācību nodrošinātājiem būs iespēja iesniegt kursu un apmācību plānus apstiprināšanai valstu uzraudzības iestādēs.

2.6

Direktīvas spektrs ir plašāks par pašreizējām licencēm civilās aviācijas pilotiem (91/670/EEK). To iespējams drīzāk salīdzināt ar licencēm kuģniecības un dzelzceļa sektorā (priekšlikums ietverts COM(2004)142), saskaņā ar kurām noteikumi attiecībā uz kompetencēm ir noteikti Eiropas līmenī un nav atstāti dalībvalstu ziņā. Ir skaidrs, ka šīs direktīvas gaisa satiksmes dispečeriem darbība pārsniegs Kopienas robežas.

2.7

Izmaksas būs atkarīgas no pašreizējā apmācību sistēmas kvalitātes līmeņa. Direktīva apmācību sistēmas rezultātu kvalitāti paaugstina līdz tādam līmenim, kāds nepieciešams, lai ievērotu drošības prasības, kas izriet no Eiropas blīvās un sarežģītās satiksmes sistēmas.

2.8

Nosakot augstus sākotnējās apmācības standartus un sniedzot vairāk garantiju attiecībā uz eksaminētāju neitralitāti un objektivitāti struktūrvienības apmācību laikā, būtu jāpanāk struktūrvienību apmācību sekmju līmeņa paaugstināšanās.

2.9

Dažādu licencēšanas ķēdes elementu plānveida pārbaužu izmaksas var nedaudz palielināties, daļēji tādēļ, ka audita nolūkā tiek veikta uzskaite.

2.10

Kopumā iespējamo izmaksu pieaugumu īsā laikā jākompensē ar izmaksu samazinājumu, racionālāk izmantojot darbaspēku ilgākā laika periodā. Visbeidzot, taču ne mazsvarīgāk, — direktīva palielinās pasažieru drošību.

2.11

Šajā priekšlikumā nav iekļauts finanšu pārskats.

2.12

Lai izveidotu vienoto Eiropas gaisa telpu, vajadzīga detalizētākas likumdošanas izveide, it īpaši attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar gaisa satiksmes dispečeru licencēšanu, lai uzlabotu viņu pieejamību un veicinātu savstarpēju licenču atzīšanu, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulas Nr. (EK) 550/2004 5. pantā par gaisa navigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotā Eiropas gaisa telpā (pakalpojumu sniegšanas regula) (1) .

2.13

Šādas Kopienas licences ieviešana ir līdzeklis, ar kura palīdzību tiek atzīta gaisa satiksmes dispečeru īpašā nozīme drošas gaisa satiksmes kontroles īstenošanā. Kopienas kompetenču standartu noteikšana samazinās arī sadrumstalotību šajā jomā, uzlabojot darba organizāciju arvien pieaugošās reģionālās sadarbības gaisa navigācijas pakalpojumu sniedzēju starpā sistēmas ietvaros. Tādēļ šī direktīva ir būtiska vienotās Eiropas gaisa telpas likumdošanas sastāvdaļa.

2.14

Šīs direktīvas mērķis ir paaugstināt drošības standartus un uzlabot Kopienas gaisa satiksmes kontroles sistēmas darbību, izsniedzot Kopienas gaisa satiksmes dispečera licenci.

2.15

Dispečeris, kuram piešķirta noteikta kategorija un kurš piecus gadus nav sniedzis gaisa satiksmes kontroles pakalpojumus atbilstoši jebkuram ar šo kategoriju saistītajam apstiprinājumam, nedrīkst izmantot attiecīgajai kategorijai piešķirtās privilēģijas, ja nav izpildītas novērtējuma un apmācības prasības.

2.16

Lai nodrošinātu kompetences līmeni, kas gaisa satiksmes dispečeriem nepieciešams, lai veiktu darbu augstiem drošības standartiem atbilstošā līmenī, dalībvalstis nodrošina valsts uzraudzības iestāžu īstenotu apmācību procesa uzraudzību.

2.17

Visas dalībvalstis atzīst citu dalībvalstu nacionālo uzraudzības iestāžu izsniegtās licences un ar tām saistītos apstiprinājumus saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem.

3.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par jaunu noteikumu izstrādi gaisa satiksmes dispečeru darbībai. Šādu noteikumu izstrāde ir nepieciešama un savlaicīga, ņemot vērā tuvākajos 10 gados paredzamo gaisa satiksmes apjoma pieaugumu. Lai nodrošinātu pasažieru drošību, ir nepieciešami vienoti standarti un kvalifikācijas prasības visā ES. Palielinoties gaisa pārvadājumu apjomam, visā pasaulē palielināsies pieprasījums pēc gaisa satiksmes dispečeru pakalpojumiem. Tādēļ ir būtiska pārvietošanās brīvība.

3.2

EESK nav pārliecināta, vai 4 gadu periods ir reālistisks termiņš šo noteikumu ieviešanai.

3.3

Komisijai ir jānodrošina, lai direktīva nepieļautu apmācības monopolizāciju valstu līmenī.

3.4

Licences apstiprinājumā jāietver valodas zināšanu prasības, piemēram, angļu valodas zināšanas atbilstoši 4. līmenim

3.5

Visiem sākotnējiem GSD kursiem ir jāatbilst vismaz apmācības minimumam, kas noteikts ECAC gaisa satiksmes dispečeru apmācību vienota pamata satura vadlīnijās.

3.6

Komiteja atbalsta arī alkohola un narkotiku pārbaudes izlases kārtībā visiem GSDO un atzīst, ka šādas pārbaudes atbilst ESARR5 noteikumiem, kā arī visu GSDO studentu pakļaušana psiholoģiskajiem testiem.

3.7

Bažas vēl aizvien rada vecuma ierobežojums. Saskaņā ar statistikas datiem, palielinoties vecumam, pieaug nopietnas saslimšanas vai pēkšņas nāves varbūtība. Valstu noteikumos nav ietvertas prasības attiecībā uz pilotu vecuma ierobežojumu.

3.8

Attiecībā uz 4. panta noteikumiem, EESK iesaka: