28.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 157/107

1.1

Eiropas ekonomiskā, sociālā un kultūras nākotne. Eiropas turpmāko attīstību un pozīcijas globālās varas hierarhijā īpaši diktē nenovēršamā konkurence pasaules tirgū ar tā mainīgo industrijas un ekonomisko struktūru, kā arī situāciju darba tirgū un izejvielu jomā. Tas rada arvien lielāku pārliecību, ka izaugsmi, panākumus un ekonomisko spēku — un no tiem izrietošo spēju nodrošināt sociālās garantijas un kultūras attīstību — izšķiroši ietekmē pieejamās zināšanas un inovācijas zinātnes un tehnoloģiskās attīstības jomā.

1.2

Globālā konkurences situācija. Šeit Eiropa vairs nekonkurē tikai ar jau par tradicionālām kļuvušajām industriālajām nācijām, piemēram, ASV, Japānu un Krieviju, bet arī ar tādām straujas ekonomiskās izaugsmes valstīm kā Ķīna, Indija, Dienvidkoreja utt., respektīvi, ar visu dienvidaustrumu Āzijas ekonomisko telpu. Taču no zinātniski tehniskajām iespējām ir atkarīga ne vien tautsaimniecības konkurētspēja un no tās izrietošais pievilcīgums investoru, zinātnieku un inženieru acīs, bet arī kultūras un politisko vērtību sistēma un ietekmes sfēra. Pietiekama apjoma investīcijas pētniecības un attīstības jomā var, un tām vajag dot ieguldījumu Eiropas pozīciju nostiprināšanā un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā.

1.3

Eiropas pētniecības telpa EPT ( ERA )  (1). Šī izaicinājuma kontekstā ir iesakņojies jēdziens “Eiropas pētniecības telpa”. 2000. gada martā Lisabonā pieņemtie Padomes lēmumi to ir padarījuši par Eiropas Kopienu zinātnes politikas atslēgas vārdu un atsauces ietvaru, sevišķi, ņemot vērā Lisabonā, Gēteborgā un Barselonā izvirzītos ambiciozos mērķus. Kopienu līmenī stimulētam pētniecības un attīstības procesam ir jārada Eiropas virsvērtība, subsidiaritātes principa ietvaros jārisina uzdevumi, kas pārsniedz atsevišķu dalībvalstu iespējas, kā arī jāapvieno, jāstiprina un jāapgūst Eiropas zinātniskais potenciāls. Tas kalpo konkurētspējas un noturības mērķiem. Zinātne un pētniecība ir būtiski Eiropas kultūras elementi.

1.4

EPT izveide. Visi vēlākie paziņojumi, lēmumi un iniciatīvas Eiropas pētniecības politikas jomā balstās uz produktīvās Eiropas pētnieciskās telpas koncepcijas. Šeit jāizceļ Sestā Ietvara programma, kas iekļauj EURATOM programmu un ar to saistītos pētniecības veicināšanas instrumentus, kā arī iniciatīvu par 3 % (2) sasniegšanu un vairākus citus aspektus, kas skar, piemēram, zinātnieka profesiju, fundamentālo zinātņu nozīmi, energoapgādi, kosmiskos lidojumus un bioloģiju, neaizmirstot arī mijiedarbības tīklu starp zinātni, pilsoņiem un visu sabiedrību kopumā.

1.5

Līdzšinējie Komitejas atzinumi. Komiteja vienmēr ir principiāli un uzstājīgi atbalstījusi augstākminētās līdzšinējās Komisijas iniciatīvas savos tām veltītajos atzinumos (3). Tā ir akcentējusi zinātnes un tehnoloģiju attīstības izšķirošo nozīmi gan Lisabonas — un vēlāk arī Gēteborgas un Barselonas — mērķu, gan ilgtspējīgas ES ekonomiskās, sociālās, ekoloģiskās un kultūras labklājības sasniegšanā. Tā ietvaros Komiteja ir mudinājusi uz daudzām svarīgām, konkrētām aktivitātēm un izstrādājusi vairākus ierosinājumus. Nereti tā ir ieteikusi pat ievērojami pastiprināt kādu procesu, bet vairākkārt pieprasījusi arī korekcijas un paudusi savas šaubas. Pēdējais sevišķi attiecas uz tendenci mazināt efektivitāti un izraisīt sajukumu un nepatiku ar pārmērīgu priekšrakstu daudzumu, detalizētiem noteikumiem un birokrātiskām procedūrām, kā arī strauji un radikāli izmainot attiecīgās procedūras un veicināšanas instrumentus.

2.1

Iesniegtais Komisijas paziņojums konsekventi izriet no šīs attīstības, kas principiālās ievirzes ziņā ir ārkārtīgi pozitīva. Tas ietver mērķu apkopojumu un pārdomas par priekšlikumiem Septītajai Pētniecības un attīstības programmai, kas tiek izvērstas, ņemot vērā “25 valstu ES” un līdzšinējo Sestās Ietvara programmas īstenošanas gaitā iegūto pieredzi.

2.2

Vispirms tajā vēlreiz tiek apkopoti līdzšinējie mērķi un pasākumi, īpašu vietu piešķirot 3 % mērķim un ņemot vērā pa šo laiku notikušo Eiropas Savienības paplašināšanos, izdarot salīdzinājumu ar faktisko stāvokli un situāciju ES konkurentvalstīs, kas ļoti iespaidīgi pamato šī mērķa aktualitāti. Vienlaikus tiek akcentēta sabiedriskā sektora izdevumu izraisītā sviras mehānisma iedarbība uz privātās ekonomikas investīcijām pētniecībā, kā arī nepieciešamība padarīt saistošu zinātnieka profesiju, lai spētu konkurēt ar visas pasaules gaišākajiem prātiem.

2.3

Ar to arī tiek pamatota nepieciešamība ievērojami palielināt un attīstīt pētniecības veicināšanu no ES puses, kas jāsaista ar atbilstošo centienu stiprināšanu arī atsevišķās dalībvalstīs un nekādā gadījumā nav jāierobežo.

2.4

Ņemot vērā arī saturisko un operatīvo pieredzi, kas iegūta, īstenojot līdzšinējās ietvara programmas, Komisija noformulē sešus galvenos mērķus:

2.5

No pārējā paziņojuma izklāsta un ierosinājumiem vēl būtu jāmin sekojošais:

3.1

Lisabonas, Gēteborgas un Barselonas mērķi. Komiteja apsveic un atbalsta Komisijas paziņojumā izklāstītos nodomus un iniciatīvas un saskata Komisijas ierosinājumos ārkārtīgi svarīgus pasākumus ambiciozo Lisabonas, Gēteborgas un Barselonas mērķu sasniegšanai. Tā ar lielu gandarījumu atzīst, ka iesniegtajā paziņojumā ir ņemti vērā daudzi no tās agrākajos atzinumos ietvertajiem specifiskajiem ieteikumiem.

3.2

3 % mērķis  (5). Komiteja īpaši atbalsta visam pāri stāvošo 3 % mērķi, kas ir orientēts uz aktuālajām globālo konkurentu investīcijām pētniecības un attīstības jomā. Tādēļ ES līmenī ir nepieciešams ievērojami palielināt Ietvara programmas un EURATOM programmas rīcībā esošos līdzekļus — tā, lai tie atbilstu gan Lisabonas mērķiem, gan jaunajai, paplašinātajai 25 valstu Eiropai.

3.2.1

Šim nolūkam nepieciešamo ES līdzekļu divkāršošana. Tāpēc saskaņā ar Komisijas ierosinājumiem ir nepieciešams divkāršot visiem pasākumiem kopumā piešķirtos līdzekļus. Tas atbilst arī ierosinājumiem, ko Komiteja šai sakarā izteica jau savā atzinumā par Sesto Ietvara programmu (6).

3.2.2

Dalībvalstis un rūpniecība. Taču, lai sasniegtu 3 % mērķi, līdzekļu dubultošana jāsaista ar atbilstošu palielinājumu nacionālajos pētniecības un attīstības budžetos un rūpniecības investīcijām šajā jomā. Abos gadījumos Komiteja ir ļoti noraizējusies par to, ka tas nenotiek vispār vai notiek nepietiekamā apjomā. Industriālajā pētniecībā un attīstībā nereti ir vērojama pat pētniecības un attīstības investīciju aizplūšana ārpus ES. Komiteja iesaka veikt šīs nožēlojamās tendences iemeslu izpēti, kas palīdzētu īstenot tādus pasākumus, lai arī industriālā pētniecība un attīstība Eiropā varētu sasniegt izvirzīto 3 % mērķi.

3.2.3

Komitejas aicinājums. Tāpēc Komiteja no jauna vēršas pie Padomes, Parlamenta un dalībvalstu valdībām, kā arī, jo īpaši, pie rūpnieciskā sektora, ar aicinājumu pievienoties šai nostājai ar attiecīgu lēmumu palīdzību, kā arī atbilstoši ņemt to vērā savu nacionālo un privātās ekonomikas budžetu pētniecības un attīstības veicināšanas pozīcijās. Komiteja ļoti labi apzinās, ka pie pašreizējām vispārējām grūtībām finanšu jomā tas nebūt nav vienkāršs uzdevums. Taču, ņemot vērā starptautiskās konkurences situāciju, Komisijas ierosinātās investīcijas pētniecībā un attīstībā ir ne tikai mērenas, bet jau krietni novēlotas. Pēc vārdiem jāseko darbiem.

3.2.4

Dinamiska attīstība. Ir jāizvairās no tā, ka situācija tiek uzlūkota tikai statiski. Eiropai — globālās konkurences kontekstā — jāorientējas uz turpmāko attīstību ārpus Eiropas robežām (7). Ja 3 % mērķis tiks sasniegts novēloti, Lisabonas mērķiem būs aizšauts garām. Ilgtermiņa perspektīvā ir jāparedz tālāka pētniecības un tehnoloģiju attīstības investīciju palielināšana.

3.3

Eiropas ekselences poli. Komiteja atbalsta vienu galvenajiem mērķiem — ierīkot un veicināt Eiropas ekselences polus; tādējādi tiks radīta visas Eiropas virsvērtība, noteiktas kvalitātes mērauklas un palielināts Eiropas pētniecības un attīstības pievilkšanas spēks. Tā ietvaros paredzētajai starpvalstu sadarbībai starp pētniecības centriem, augstskolām un uzņēmumiem arī turpmāk ir jāveido Pētniecības un attīstības ietvara programmā (plus EURATOM) noteiktās veicināšanas politikas būtiskākais elements, liekot galveno uzsvaru uz tematiskajām prioritātēm.

3.3.1

Priekšnoteikums. Taču priekšnoteikums šī mērķa īstenošanai ir tāds, lai jau eksistētu izcilas institūcijas vai grupas, no kuru sadarbības varētu sagaidīt augstākā līmeņa sasniegumus (8).

3.3.2

Neviena jauna veicināšanas instrumenta. Šai sakarā ir vēl skaidrāk jāparāda, ka jēdziens “Ekselences poli” nav jauns veicināšanas instruments (par to skat. zemāk), bet gan vispārīgs jēdziens, kas ietver šim mērķim kalpojošos veicināšanas instrumentus, piemēram, “Networks of Excellence” (NoE), “Integrated Projects” (IP) vai “Specific Targeted Research Projects” (STREPs).

3.4

Pētniecības veicināšanas instrumenti  (9). (Projekta struktūra). Ar norādi uz atzinības vērto Komisijas nodomu radīt efektīvus īstenošanas nosacījumus Komiteja atkārto (10) savu prasību pēc tā, lai pētniecības veicināšanas instrumenti būtu skaidri, vienkārši, nepārtraukti un galvenokārt — arī elastīgi. Pēdējā prasība nozīmē, ka pretendentiem ir jāvar pielāgot instrumentus attiecīgajam uzdevumam nepieciešamajai optimālajai projekta struktūrai un apjomam. Tikai tā būs iespējams izvairīties no tādu projektu radīšanas, kuru apjomu un struktūru diktē noteikti instrumenti nevis optimālās zinātniski tehniskās vajadzības. Instrumentiem ir jākalpo pētniecības un attīstības darba nosacījumiem un izvirzītajiem mērķiem, un nekādā gadījumā nedrīkst būt otrādi. Pieteikuma iesniegšanai un administratīvajiem pūliņiem ir jāatmaksājas.

3.5

Fundamentālās zinātnes un Eiropas konkurence. Tāpat Komiteja atkārto pamattēzi no sava nesen šai tēmai veltītā atzinuma (11), proti, par to, ka ir jāliek nepārprotams akcents uz fundamentālo zinātņu kā visu tālāko pētniecības un attīstības etapu bāzes veicināšanu, darot to Eiropas konkurences apstākļos un ļaujot pretendentam brīvi izvēlēties tēmu. Konkurence Eiropas līmenī rada Eiropas virsvērtību.

3.6

Pētniecības starptautiskā dimensija. Tomēr nevajag aizmirst, ka tikpat liela nozīme ir arī pētniecības starptautiskajai dimensijai ārpus ES robežām. Augstākie pētniecības un tehnoloģiju attīstības sasniegumi šodien uzplaukst globālā, starptautiskā arēnā, (12) atklātas vispasaules sadarbības un vienlaikus arī globālas konkurences rezultātā. Ar atbilstošu pasākumu (piemēram, mobilitātes programmas, sadarbības līgumu utt.) palīdzību ir jāveicina un jārespektē arī šis aspekts.

3.7

Sazarota sasaiste un līdzsvars starp pētniecības kategorijām  (13). Šeit Komiteja vēlreiz norāda uz inovācijai un progresam nepieciešamo sazaroto sasaisti, produktīvo mijiedarbību un plūstošajām pārejām starp dažādām pētniecības kategorijām — fundamentālo zinātni, lietišķo zinātni (kas dažkārt tiek dēvēta arī par priekšlaicīgo izpēti) un attīstību (produktu un tehnoloģiju izstrādnēm). Šī sazarotā sasaiste, kas ir tik būtiska Kopienu konkurētspējas nodrošināšanā un Lisabonas mērķu īstenošanā, skar arī industriālās pētniecības un attīstības sadarbību un savstarpēju zināšanu apmaiņu ar universitāšu zinātniekiem un valsts subsidētām pētnieciskajām organizācijām. Tāpēc tam ir jāatspoguļojas sabalansētā atsevišķu kategoriju, kā arī atsevišķu uzdevumu un tematiskajām prioritātēm/aktivitātēm pakārtotu apakštēmu veicināšanā. Citiem vārdiem sakot, iepriekš minētajām pētniecības kategorijām ir jānodrošina pieeja visām Ietvara programmā paredzētajām veicināšanas asīm. Visbeidzot, uz tā balstās arī sviras mehānisms, kas darbojas starp sabiedriskā un ekonomiskā sektora ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā.

3.8.

Efektīvi īstenošanas nosacījumi. Visbaidzot, Komiteja apsveic un atbalsta nodomu pielietot visefektīvākos īstenošanas nosacījumus un uzlabot Ietvara programmas realizāciju praksē. Šai jomā Komiteja saskata ļoti būtisku nepieciešamību pēc pasākumiem, kam vajadzīgs mazāks birokrātiskais ieguldījums, kas ir optimālāk nekā līdz šim saskaņoti ar zinātnes darbiniekiem un rūpniecisko sektoru un kuriem ir atbilstoši iekšējie noteikumi, pieredze un darba nosacījumi. Svarīgākās darbojošās personas Eiropas pētnieciskajā telpā ir zinātnieki ar viņiem piemītošo atklāšanas entuziasmu. Viņiem ir nepieciešama attīstības brīvība un optimāli pamatnosacījumi. To vajadzētu ņemt vērā.

4.1

Nesenie atzinumi. Vairums no turpmākajā daļā ietvertajām piezīmēm jau ir akcentētas un noformulētas nesenajos atzinumos par Eiropas zinātnes politiku (14).

4.2

Noteicošais kritērijs. Projektu izvēlē un pētniecības veicināšanā kā noteicošais kritērijs ir jāpiemēro zinātniskā un tehnoloģiskā izcilība, lai saglabātu vai iekarotu Eiropai vadošās pozīcijas globālajā konkurencē. Tikai tā būs sasniedzami Komisijas paziņojumā formulētie mērķi, proti, “Augstākie sasniegumi un inovācijas: Eiropas industriālās konkurētspējas atslēga”, un “Ar darba grupu savstarpējās konkurences palīdzību Eiropas līmenī veicināt kreativitāti fundamentālajās zinātnēs”.

4.2.1

Ekselence. Ekselence un augstākie sasniegumi ir kompleksa, nogurdinoša un ilgstoša attīstības un selekcijas procesa rezultāts, kas norisinās saskaņā ar pašu zinātnes darbinieku radītajiem noteikumiem un kura gaitā saskaras un ir jāņem vērā daudzi svarīgi, savstarpēji saistīti faktori.

4.2.2

Sabiedrība un politika. Tātad, ar sabiedrības un politikas palīdzību ir nepieciešams nodrošināt, lai tiktu saglabāti vai radīti priekšnoteikumi izcilībaii un augstākā līmeņa sasniegumiem.

4.2.3

Atšķirīgi kritēriji. Kritēriji, kas atšķiras no minētajiem, ir attālināti no lietas būtības un spekulatīvi, tikai palielina birokrātiskos šķēršļus, maldina un rada nepareizu lēmumu pieņemšanas risku ar visām no tā izrietošajām negatīvajām sekām, kas skar ne tikai Lisabonas mērķus, bet visu Eiropas pētniecības klimatu kopumā.

4.3

25 valstu Eiropas potenciāls. Vienlaikus ir jāattīsta un jāizmanto tagad jau no 25 valstīm sastāvošās Eiropas potenciāls, un Komiteja pilnībā atbalsta ar to saistītos Komisijas nodomus. Paplašinātās Savienības pētniecības iestādēs, kā arī reģionos ar nepietiekamu pētniecības nodrošinājumu ir jārada augstākā līmeņa sasniegumiem nepieciešamie priekšnoteikumi — ja tādi vēl nav radīti.

4.3.1

Subsidiaritāte. Saskaņā ar subsidiaritātes principu, ekselencei un augstākā līmeņa sasniegumiem nepieciešamo zinātniski tehnisko kapacitāšu un pamatnodrošinājuma izveidošana nacionālā līmenī ir dalībvalstu uzdevums.

4.3.2

Struktūrfondi un Eiropas investīciju fonds. Šī uzdevuma izpildei vajadzētu piešķirt mērķtiecīgu un efektīvu atbalstu no struktūrfondiem un ES Investīciju fonda — ja tas ir nepieciešams un vai perspektīvs risinājums. Tādēļ Komiteja atbalsta Komisijas nodomu arī veiksmīgas kohēzijas politikas izpratnē pilnā apjomā izmantot Ietvara programmas un struktūrfondu savstarpējo papildināšanos, tomēr iesaka piesaistīt arī Investīciju fondu un izmantot daļu no tā līdzekļiem pētniecības nodrošinājuma un infrastruktūru izveidē.

4.3.3

Šeit ir nepieciešams arī pietiekams pētniecības un attīstības pasākumu sākuma atbalsta finansējums jaunajās dalībvalstīs, jo tur zinātniskās institūcijas vēl nespēj ES veicinātiem projektiem vispirms rast nepieciešamos līdzekļus no savas puses. Papildus būtu arī jārada attiecīgas nacionālās veicināšanas sistēmas.

4.4

Pētniecības infrastruktūra. Arī šai sakarā Komiteja apsveic Komisijas ierosinājumu izveidot Eiropas interesēs strādājošas pētnieciskās infrastruktūras (15). Šeit noteicošais izvēlētu lielapjoma iekārtu finansējums uz “Variablās ģeometrijas” bāzes līdz šim ir attaisnojies, tāpēc tas jāturpina. Eiropas Pētniecības struktūru stratēģiskajam forumam (ESFRI) šeit ir izšķiroša un lietderīga konsultatīvā loma. Uz šīs bāzes ir jāizstrādā Eiropas infrastruktūru koncepcija.

4.4.1

Vidēji lielas infrastruktūras. Taču atkarībā no rīcībā esošā līdzekļu apjoma un Kopienas projektu lietderīguma šiem pasākumiem nevajadzētu aprobežoties tikai ar lielapjoma iekārtām, jo arī vidēji lielas kompleksas pētnieciskās infrastruktūras ir ne tikai vajadzīgas, bet var vienlaikus kalpot vairāku dalībvalstu pētnieciskajām vajadzībām.

4.5

Tematisko prioritāšu un mobilitātes stiprināšana. Kā jau tika minēts, Komiteja atbalsta Komisijas ierosinājumu divkāršot (salīdzinājumā ar pašreizējo Sesto programmu) Septītajai Ietvara programmai kopā ar EURATOM programmu piešķirto līdzekļu apjomu. Šim pieaugumam primāri (16) jābūt paredzētam tematiskajām prioritātēm/akcijām/projektiem (tai skaitā EURATOM ietvaros) un mobilitātes programmai (17) (tai skaitā jauno zinātnieku un izcilāko zinātnieku stimulēšanai).

4.6

Pētniecības veicināšanas instrumenti. Lai padarītu vēl skaidrākus jau iepriekš noformulētos ierosinājumus, Komiteja iesaka pielietot sekojošus principus:

Lai ievērotu šos principus, ieteicams arī NoE (Networks of Excellence) ne tikai atbalstīt koordinācijas darbu, bet arī daļu no tiešajiem pētniecības un attīstības izdevumiem (kā tas jau notiek, piemēram, EURATOM kodolu saplūšanas programmas asociācijām).

4.6.1

Marimona ziņojums  (19). Komiteja ar lielu gandarījumu konstatē, ka ar to saistītie ieteikumi tikko iznākušajā Marimona ziņojumā lielā mērā sakrīt ar tās pašas paustajiem ieteikumiem. Komiteja viennozīmīgi atbalsta šos izteikumus.

4.6.2

Nepārtrauktība. Lai vēlreiz īpaši akcentētu un izskaidrotu šī aspekta svarīgumu: Pārejot no Sestās Ietvara programmas uz Septīto Ietvara programmu, principā jānodrošina maksimāla nepārtrauktība. Zinātnei un rūpniecībai (pirmkārt, arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem) līdzšinējās, ar pāriešanu no vienas ietvara programmas uz nākamo saistītās atbalsta saņemšanas nosacījumu, pieteikšanās kārtības, tiesisko pamatnosacījumu/instrumentu un izmaksu modeļu izmaiņas radīja efektivitāti mazinošu noslogojumu. Tas nozīmē, ka, lai nodrošinātu minēto nepārtrauktību, nedrīkst ieviest nekādus principiāli jaunus instrumentus un citas procedūras. Tā vietā ir jāveic līdzšinējo instrumentu un procedūru vienkāršošana un pieskaņošana, ņemot vērā iegūto pieredzi un saņemtos ieteikumus. Tātad, par galveno mērķi ir jāizvirza nepārtrauktība, ko papildina vienkāršība un skaidrība, kā arī elastīgums pretendenta izdarītajā instrumentu izvēlē.

4.7

Tehnoloģiskās platformas. Komiteja viennozīmīgi atbalsta Komisijas un rūpniecības sektora iniciatīvu izveidot “tehnoloģiskās platformas”, kas Eiropas līmenī apvieno pētniecības institūcijas, finanšu pasauli, iestādes, kā arī standartizācijas komisijas. To uzdevums ir noteikt kopīgu pētniecības programmu, ar kuras palīdzību tiek mobilizēta atsevišķu valstu un visas Eiropas sabiedriskā un privātā sektora resursu kritiskā masa.

4.7.1

Kopienu attīstības projekti. Šādu rīcības veidu sakarā ar apjomīgajiem un ietilpīgajiem Kopienu zinātniski tehniskās attīstības projektiem, piemēram, GALILEO — ar labi nodefinētu mērķi, Komiteja uzskata par ļoti ieteicamu soli, ar kura palīdzību īstenot visu partneru koncentrētu sadarbību. Tas var realizēties “integrētu projektu” IP formā vai arī kā “kopuzņēmums” EK Līguma 171. panta izpratnē (20). Taču arī šeit katrā konkrētā gadījumā būtu rūpīgi jāpārbauda (21), kā izvairīties no nevajadzīgas organizatoriskā/administratīvā darba palielināšanās un panākt atbilstošu mazo un vidējo uzņēmumu vai nelielu institūtu/pētnieku grupu iesaistīšanu.

4.7.2

Administratīvais vai organizatoriskais ieguldījums. Ņemot vērā šiem mērķiem nepieciešamo lielo organizatorisko/administratīvo un juridisko darbu (piemēram, jautājumos, kas skar intelektuālo īpašumu), pirms nākamo “Tehnoloģisko platformu” izveidošanas tomēr vajadzētu apkopot pieredzi saistībā ar patreiz veidojamām platformām un noskaidrot, ka arī šajā daļā ir iespējams pielietot “Variablās ģeometrijas” principu. Bez tam, katrā konkrētā gadījumā būtu jāizpēta, vai mērķis ir nodefinēts viennozīmīgi un vai tas nav sasniedzams, izmantojot vai izveidojot vienkāršākas procedūras, lai tālākā instrumentu skaita palielināšanās, kas daļēji savstarpēji pārklājas, neradītu papildus sajukumu un nesamērīgu koordinācijas darbu. Cik vien iespējams, jālieto vienkāršāki instrumenti.

4.8

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). MVU lielā mērā jau tagad dod ieguldījumu inovāciju procesā, vai arī to rīcībā ir potenciāls šāda ieguldījuma izdarīšanai nākotnē. Tādēļ nosacījumi MVU līdzdalībai tematiskajās prioritātēs ir jāveido vēl elastīgāki un jāvienkāršo, cita starpā pielietojot elastīgu tēmu un instrumentu piešķiršanas un izvēles opciju mehānismu (CRAFT, Collective Research, EUREKA). Kopumā ņemot, veicināšanas instrumentu pielāgošanā un projektu strukturēšanā vairāk nekā līdz šim ir jāņem vērā tas, ka kompetenti MVU var atbilstoši piedalīties, un, proti, gan Hightech, gan Lowtech jomās. Šim nolūkam ir piemērotāki tādi veicināšanas instrumenti kā “Specific Targeted Research Projects — STREPs”, kas ļauj iesaistīties ari nelielākiem grupējumiem un projektiem un atbalsta arī bottom-up principu.

4.8.1

MVU un zināšanu apmaiņa. Taču no tā atdalīti ir jāaplūko uzdevums, kas arī ļoti svarīgs, respektīvi, jaunāko, potenciāli pielietojamo, fundamentālās izpētes rezultātā iegūto zināšanu, kas nāk no universitātēm un valsts subsidētām pētniecības iestādēm, nodošana tālāk tiem zinātniekiem un inženieriem, kas darbojas rūpniecības sektora un MVU interesēs, lai tādējādi paātrinātu rūpniecības inovācijām un konkurētspējai nepieciešamo zināšanu apmaiņu. Arī šai sakarā Komiteja jau vairākkārt ir izteikusi ierosinājumus (22), kas sevišķi attiecas uz personāla apmaiņu (mobilitāti) starp akadēmisko un industriālo pasauli, kas būtu ievērojami jāuzlabo un jāpadara interesantāka.

4.8.2

Uzņēmējdarbība un industriālā politika. Sevišķi, jaunu mazo uzņēmumu dibināšana ir inovāciju un ekonomiskās izaugsmes dzinējspēks. Tomēr šādas dibināšanas problemātika nereti ir saistīta nevis ar nepietiekamu pētniecības un attīstības veicināšanu, bet gan ar uzņēmuma vadības un marketinga jautājumiem, kā arī galvenokārt ar nepietiekamu ilgtermiņa finansiālo segumu, kas ļautu pārvarēt sākuma periodu ar tam raksturīgo lielo zaudējumu īpatsvaru. Tātad, šeit ar industriālās politikas un zinātnes politikas starpniecību vajadzētu meklēt kopīgus risinājumus, lai radītu stimulus un iespējas uzņēmējdarbības veicināšanai Eiropā.

4.8.3

ASV īstenotā SBIR programma. Bez tam Komiteja iesaka izmantot ASV pieredzi ar Small Business Innovation Research (SBIR)  (23), kuras ietvaros ASV valdība ar dažādu aģentūru palīdzību veicina mazu un vidēju uzņēmumu tirgus orientētus pētniecības un attīstības pasākumus.

4.9

Atklāta koordinācija. Komiteja jau vairākkārt ir izteikusi atbalstu atklātas koordinācijas procedūrai no Komisijas puses, taču vienmēr uzsvērusi, ka tas var notikt tikai uz dalībvalstu brīvprātīgas iesaistīšanās pamata.

4.10

Pašorganizācija un paškoordinācija. Komiteja vairākkārt ir norādījusi arī uz bottom-up procesa veidā funkcionējošo zinātniski tehniskās jomas dalībnieku pašorganizāciju un paškoordināciju ES teritorijā, jo viņi pārzina attiecīgās jomas publikācijas, konferences un darba grupas, paši ietekmē programmu izstrādnes un dod ieguldījumu koordinācijā tajā diapazonā, kas atrodas starp konkurenci un koordināciju (skat. zemāk). Šādā veidā ir radušās svarīgas globāla līmeņa vadošās starptautiskās pētniecības iniciatīvas, programmas un instances, kas ir palīdzējušas sagatavot Eiropas pētnieciskās telpas koncepciju. Tas būtu jāatzīst un atbilstoši jāizmanto.

4.11

Konkurences veicināšana. Šai sakarībā Komiteja apsveic to, ka Komisija “Konkurences veicināšanu” ir izvirzījusi par vienu no sešiem galvenajiem mērķiem. Tā atbalsta Komisijas nodomu ar konkurences palīdzību radīt virsvērtību Eiropas līmenī. Tādēļ Komiteja atkārto (24) savu agrāko konstatējumu, proti: zinātne un pētniecība iegūst no konkurences par labākajām idejām, metodēm un rezultātiem, un no neatkarīgas jauno atziņu reproducēšanas (jeb atkārtotas iemiesošanas), respektīvi, “sertificēšanas”, kā arī no to izplatīšanas, padziļināšanas un paplašināšanas. Tātad ir nepieciešams radīt iespēju plurālistisku un starpdisciplināru pētniecības principu un struktūru izveidei un uzturēt tās, lai stimulētu un izmantotu no tā izrietošo labāko ideju un rezultātu konkurenci.

4.12

Konkurence, sadarbība un koordinācija. Starp mērķiem “konkurence”, “sadarbība” un “koordinācija” var rasties pretrunas, un to kļūs arvien vairāk, ja uzdevumi pietuvināsies produktu izstrādāšanai. No šejienes ir jāatvasina to optimālā pielietojuma robežas un līdz ar to — arī atbilstošāko instrumentu izvēle. Tik daudz konkurences, cik iespējams, tik daudz kooperācijas, cik nepieciešams.

4.13

Kritiskā masa un globālā konkurence. Pētniecības un attīstības mērķiem, kuru kritiskā masa arī kā atsevišķs objekts pārsniedz atsevišķu dalībvalstu iespējas, un tāpēc tie principā ir sasniedzami tikai Eiropas apvienošanās rezultātā, piemēram, liela apjoma infrastruktūrām vai atsevišķiem lieliem tehnoloģiju projektiem, vēl vairāk nekā citiem projektiem ir jāatbilst arī globālās konkurences prasībām (skat. arī sadaļu “Starptautiskā dimensija”) un jāattaisno sevi globālā kontekstā. Bez tam, šeit ir piemērojams arī tas, kas tika teikts attiecībā uz “tehnoloģiskajām platformām”.

4.14

European Research Council ERC . Kā jau Komiteja uzsvēra savā nesenajā atzinumā (25), tā izsaka atbalstu Komisijas nodomam izveidot “European Research Council” (ERC). Tās uzdevums būs izveidot un veicināt fundamentālo zinātņu resoru, un tā darbosies “Scientific Community” paspārnē. Savus uzdevumus tā pildīs pilnīgi autonomi un saskaņā ar kārtību, kādu pielieto atbilstošas, veiksmīgi funkcionējošas institūcijas dalībvalstīs un ASV. Lai izmantotu mijiedarbību starp atsevišķām zinātnes kategorijām, Komiteja iesaka iesaistīt ERC darbā arī izcilākos zinātniekus no industriālās pētniecības sektora.

4.15

Peer Review . Svarīgākais novērtēšanas instruments būs “Peer Review”. Arī, lai kompensētu zināmos trūkumus (piemēram, interešu konflikti) pašā novērtēšanas sistēmā, ERC ietvaros — kopumā ņemot, jebkurā veicināšanas organizācijā (26) — tiks nodarbināti pieredzējuši zinātnieki, kas ir izcēlušies ar saviem zinātniskajiem sasniegumiem un vislabāk orientējas tajā specifiskajā jomā, kas ietilpst viņu kompetencē.

4.16

Karjeras veicināšana. Komiteja uzstājīgi atbalsta mērķi, ka zinātne, pētniecība un attīstība ir jāpadara saistošāka no profesionālās orientācijas viedokļa, lai ieinteresētu apdāvinātākos un atbilstoši veicinātu viņu profesionālās karjeras veidošanos. Kādā nesenā atzinumā (27) tā ļoti detalizēti aplūkoja šo tēmu un izteica atbalstu Komisijas centieniem.

4.16.1

Neapmierinoša situācija līgumattiecībās ar zinātniekiem. Īpašas problēmas šeit sagādā daudzās dalībvalstīs eksistējošie atalgojuma tarifi un līguma nosacījumi, kas rada ievērojami sliktāku situāciju nekā tad, ja karjera tiek veidota brīvajā ekonomikā, un pat salīdzinājumā ar atbilstošu karjeras attīstību valsts dienestā, un sevišķi tas skar jaunos zinātniekus. Komiteja atkārtoti norāda, ka šeit ir nepieciešama steidzama rīcība, sevišķi no dalībvalstu puses.

4.17

Instanču dubultošanās un paralēlas darbības novēršana. Pētnieciskā darbība prasa arī plānošanas, uzņēmējdarbības, administrēšanas un vērtēšanas uzdevumu izpildi, kas jāveic pieredzējušiem zinātniekiem. Ņemot vērā pieteikumu iesniegšanas, novērtēšanas un monitoringa procesu inflāciju, Komiteja atkārto savu ieteikumu (28), lai Komisija nodarbojas ar šo jautājumu un veicina efektīvas, koordinētas procedūras ieviešanu (sevišķi sadarbībā ar dalībvalstīm un to starpā), kā rezultātā būs iespējams novērst pārmērīgi daudzo, atsevišķi funkcionējošo vertikālo (un arī horizontālo/paralēlo) atļauju izsniegšanas, vadības un kontroles institūciju (un procedūru) izmantošanu un no tās izrietošo produktivitātes zudumu.

4.18

Novērtētāju izvēle. Taču, izvirzot par mērķi kopumā samazināt pašreizējo novērtētāju slodzi, vienlaikus ir jāņem vērā arī tas, kā piesaistīt eksperta statusā attiecīgajā jomā zinošākos un pieredzējušākos zinātniekus, jo pretējā gadījumā pastāv risks, ka novērtējums nebūs korekts. Lai tas izdotos, piesaistāmo ekspertu atlases procedūra ir jāatbrīvo no pašreizējā pārmērīgā un neelastīgā birokrātijas sloga, ko tieši izcilākie zinātnieki uzskata par sevišķi nepievilcīgu.

4.19

Novērtēšanas procedūra. Iespējams, ka dažas procedūras, kas izpelnās zinātnes sabiedrības kritiku, ir rezultāts labi domātam mēģinājumam ieviest un pielietot standartizētus vērtēšanas kritērijus jomā, kas tam ir pārāk kompleksa un delikāta, tā vietā, lai vienkārši izmantotu cilvēcisku pieredzi. Komiteja gan atzīst nodomu caurredzamības un objektīvas attieksmes interesēs cik vien iespējams izvairīties no subjektīva vērtējuma, jo tas ir apgāžams un ietver arī ļaunprātīgas izmantošanas iespēju; tomēr tā rezultātā veidojas neatrisināma dilemma. Zinātnisku sasniegumu un kreativitātes novērtēšanu nevar automatizēt vai uzticēt nepieredzējušiem vērtētājiem.

4.20

Divas jaunas tēmas: lidojumi kosmosā un pētniecība drošības jomā. Komisijas paziņojumā tematiskās prioritātes vēl netiek aplūkotas. Daži izņēmumi ir norāde uz fundamentālajām zinātnēm (29), kā arī uz abām jaunajām tēmām — lidojumiem kosmosā un pētījumiem drošības jomā. Komiteja apsveic Komisijas ierosinājumu par to, ka no šī brīža Komisija nodarbosies ar kosmosa un drošības pētījumu tēmu arī Eiropas līmenī, un līdz ar to apstiprina savus agrākos ieteikumus attiecībā uz lidojumiem kosmosā (30). Taču Komiteja iesaka šos abus uzdevumus risināt atdalīti no Septītajai Ietvara programmai paredzētā budžeta un Ietvara programmas tematiskajām prioritātēm, jo tiem ir raksturīgas dažādas specifiskas īpatnības, kas neatbilst Ietvara programmas īstenošanas nosacījumiem.

4.20.1

Kosmosa izpētes jomā jau eksistē ļoti noturīga un veiksmīga programma, ar kuras koordināciju un īstenošanu līdz šim nodarbojās galvenokārt ESA un Eiropas kosmosa un aviācijas industrija un kuras realizēšanā dalībvalstu pētnieciskās institūcijas jau ir devušas ievērojamu ieguldījumu. Tādēļ Komitejas visumā atbalstītā Komisijas iesaistīšanās ir jāfinansē un jārealizē atsevišķi, t.i., esošā ESA un Komisijas sadarbības līguma ietvaros. Komitejai ir ieinteresēta vēlāk detalizēti iepazīties ar to.

4.20.2

Pētniecība drošības jomā ir saistīta ar spēcīgu visas Eiropas ieinteresētību kopīgā rīcībā. Komitejas ietvaros jau vairākkārt tas ir apspriests un uzsvērts, un tāpēc Komiteja viennozīmīgi atbalsta pievēršanos šai tēmai. Tomēr tā ietver arī konfidencialitātes jautājumus un iespējamo pielietojumu iekšējiem un ārējiem aizsardzības uzdevumiem, kas atšķirībā no Ietvara programmas tematiskajām prioritātēm (kam, piemēram, tiek pieprasīta caurredzamība) prasa citādu pieeju. Tādēļ arī šajā gadījumā ir jārada patstāvīgs plāns, kas ir atdalīts no Ietvara programmas finansējuma un instrumentu kopuma.

5.1

Komiteja uzsver pētniecības un attīstības izšķirošo nozīmi Eiropas globālās konkurētspējas stiprināšanā un tādējādi — arī Lisabonas mērķu sasniegšanā. Līdz ar to Komiteja atbalsta Komisijas paziņojumā ierosinātos pasākumus un izklāstītos mērķus.

5.2

Īpaši tas attiecas uz 3 % mērķi, kā arī uz tā ietvaros ierosināto Kopienas pētniecības un attīstības budžeta dubultošanu (Ietvara programmai kopā ar EURATOM programmu). Komiteja vēršas pie Padomes un Parlamenta ar aicinājumu sekot šim ierosinājumam un pie dalībvalstu valdībām ar aicinājumu tiekties pēc tā arī nacionālajos pētniecības un attīstības budžetos, un pie rūpniecības sektora ar aicinājumu pastiprināt savas investīcijas pētniecībā un attīstībā un izdarīt tās Eiropā.

5.3

Komiteja norāda uz to, ka 3 % mērķis atbilst pašreizējai konkurences situācijai un nākotnē ir jāpieskaņo pieaugošajām tendencēm, kas vērojamas, piemēram, ASV un dienvidaustrumu Āzijā.

5.4

Komiteja atbalsta Komisijas nodomu izlietot daļu no struktūrfondu līdzekļiem pētniecības kapacitāšu un infrastruktūru izveidei, lai varētu izsmelt 25 valstu Eiropas potenciālu un ņemtu vērā arī pārejas situāciju jaunajās dalībvalstīs. Bez tam Komiteja iesaka piesaistīt šīm vajadzībām arī Eiropas Investīciju fondu.

5.5

Komiteja atbalsta Komisijas nodomu pielietot efektīvus īstenošanas nosacījumus un uzlabot programmas realizēšanu praksē. Šai nolūkā tā iesaka padarīt instrumentus vienkāršākus un elastīgākus, vienlaikus lielā mērā nodrošinot nepārtrauktību. Pretendentiem ir jāvar pielāgot instrumentus konkrētā uzdevuma izpildei nepieciešamajai projekta struktūrai un apjomam. Tas attiecas arī uz “Tehnoloģisko platformu” izveidi. Komiteja pievienojas Marimona ziņojumam.

5.6

Komiteja iesaka intensīvāk nekā līdz šim iesaistīt pētniecības un attīstības, un inovāciju procesā mazos un vidējos uzņēmumus ar atbilstošām spējām, norādot uz šādiem nolūkiem paredzēto SBIR programmu ASV. Bez tam Komiteja iesaka pielietot uzņēmējdarbības politikas un zinātnes politikas sadarbību, lai veicinātu un izmantotu mazo un vidējo uzņēmumu potenciālu un jaunu uzņēmumu dibināšanu inovāciju un ekonomiskās izaugsmes interesēs.

5.7

Komiteja atbalsta Komisijas nodomu iekļaut lidojumus kosmosā un drošībai veltītos pētījumus kā jaunus tematiskos stūrakmeņus; tā iesaka — un pamato, kāpēc –, šīs jomas aplūkot un finansēt kā atsevišķas kategorijas ārpus Ietvara programmas.

5.8

Komiteja atbalsta Komisijas nodomu iekļaut Ietvara programmā fundamentālās zinātnes per se un veicināt to attīstību Eiropas līmeņa konkurences palīdzību, kā arī izveidot šim nolūkam neatkarīgu Eiropas Pētniecības padomi (European Research Council).

5.9

Komiteja norāda uz principiālo nozīmi, kāda ir sazarotai mijiedarbībai starp tādām zinātnes kategorijām kā fundamentālās zinātnes, lietišķās zinātnes (priekšlaicīgā izpēte) un tehnoloģiskā attīstība. Lai to nodrošinātu, nepieciešama sabalansēta šo kategoriju atbalstīšana.

5.10

Komiteja atbalsta Komisijas nodomu veicināt izcilāko zinātnieku interesi par Eiropu, kā arī piesaistīt talantīgus jauniešus, lai virzītu viņus uz zinātnieka karjeru. Šajā rīcība tiek sagaidīta galvenokārt no dalībvalstīm.

Komiteja norāda, ka detalizēts daudzu svarīgu aspektu, ieteikumu un kritisku piezīmju izklāsts atrodams 3. un 4. nodaļā.