28.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 157/102

1.1

Divdesmit viena Eiropas Savienības valsts audzē cukurbietes. Francijas un Spānijas aizjūras departamenti ir nenozīmīgi cukurniedru audzētāji (280 000 tonnas). Kopā Eiropā saražo 17 — 20 milj. tonnu cukura gadā, kamēr Eiropas cukura patēriņš aprēķināts 16 milj. tonnu gadā.

1.2

Cukurbietes, kas ietilpst augu sekā, 350 000 lauksaimnieki audzē 2,2 milj. ha platībā (t.i., apmēram 6 ha cukurbiešu uz vienu audzētāju). Cukurbietes tiek pārstrādātas 200 cukurfabrikās, kurās ir tieši nodarbināti 60 000 darbinieki.

1.3

Eiropas Savienībā ražo arī 500 000 tonnas izoglikozes un 250 000 tonnu inulīna sīrupa, kā arī pārstrādā cukurniedru jēlcukuru (lielākā tā daļa — 1,5 milj.t. — tiek importēta no ĀKK (1))

1.4

Cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa sektorā no regulas 1785/81 izrietošās ražošanas kvotu sistēmas termiņš ir vairākas reizes pagarināts. Pēdējā pagarināšana 2001. gadā aptvēra piecus finanšu gadus — no 2001./2002. gada līdz 2005./2006. gadam. Ar šo regulu (Nr.1260/2001) tika izdarīti vairāki būtiski grozījumi iepriekšējā regulā, tajā skaitā iekļauta cenu noteikšana līdz 2006. gada 30. jūnijam, uzglabāšanas sistēmas atcelšana, cukura pārprodukcijas uzglabāšanas finansējuma pārtraukšana, kvotu apjoma samazināšana līdz 115 000 tonnām un prasība cukurbiešu audzētājiem un cukura ražotājiem segt visu atlīdzību par cukura ražošanu ķīmiskās rūpniecības vajadzībām.

1.5

2004. gada 14. jūlijā Komisija sniedza paziņojumu par cukura sektora reformu [COM(2004) 499 galīgā red.] kā tālāku soli ilgtspējīga lauksaimniecības modeļa Eiropā izveidē.

1.6

Šajā dokumentā Komisija no 2005. gada 1. jūlija iesaka izdarīt radikālas cukura režīma, cenu un kvotu izmaiņas un vajadzības gadījumā 2008. gadā paredz sniegt turpmākus priekšlikumus par cenām un kvotām. Tādā veidā Komisija cenšas salāgot cukura režīmu ar KLP reformu, padarīt Eiropas cukura tirgu mazāk pievilcīgu importam, būtiski samazināt kvotu ietvaros ražotā cukura, par kuru saņemti atmaksājumi, eksportu un atcelt atmaksājumus par tā cukura ražošanu, kas tiek pārdots ķīmiskajai rūpniecībai.

1.7

Komisija iesaka apvienot A un B kvotas vienā kvotā un samazināt cukura kvotas apjomu par 1,3 milj. tonnu un par tālākiem 500 000 tonnu gadā nākamajos trīs gados (tādā veidā nodrošinot vispārīgu samazināšanu par 2,8 milj. tonnu jeb 16 %).

1.8

Paralēli šai cukura kvotu samazināšanai Komisija iesaka palielināt izoglikozes kvotas par 100 000 tonnām gadā trīs gadus (t.i., palielinājums par 60 %) un saglabāt inulīna kvotas.

1.9

Lai nodrošinātu cukura sektora pārstrukturēšanu, kuru Komisija uzskata par nepieciešamu, tā iesaka padarīt kvotas brīvi pārnesamas Eiropas līmenī. Komisija paredz arī līdzfinansējuma shēmas iespēju ar dalībvalstīm, piešķirot palīdzību — € 250 par kvotētā cukura tonnu tiem cukura ražotajiem, kas nespēj pārdot savas kvotas un vēlas pārtraukt cukura ražošanu. Šis palīdzības mērķis būtu atvieglot attiecīgajiem cukura ražotājiem viņu saistību izpildi sociālajā un vides jomā.

1.10

Komisija iesaka ieviest privātās uzglabāšanas sistēmu (2) un obligātu kvotētā cukura pārcelšanas mehānismu, ar ko aizvietot intervences režīmu un deklasifikācijas mehānismu. Šī priekšlikuma mērķis ir garantēt cenas, pateicoties līdzsvarotam tirgum, un nodrošināt saistību ievērošanu PTO ietvaros.

1.11

Attiecība uz cenām Komisija iesaka aizvietot cukura intervences cenu ar salīdzināmo cenu, kas kalpos, lai aprēķinātu minimālo importa cenu no ĀKK (Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstīm) un mazāk attīstītajam valstīm (MAV), kā arī ierosinās privātās uzglabāšanas pasākumus un jebkura pārsniegtā apjoma pārcelšanu uz nākamo gadu. Oficiāli noteiktā atbalsta cenas tiktu samazinātas divos posmos. Šajā nolūkā Komisija ierosina noteikt salīdzināmo cenu €506 par baltā cukura tonnu 2005./2006. gadā un 2006./2007. gadā, un €421 par tonnu 2007./2008. gadā, ar ko aizvietot pašreizējo intervences cenu €631,9 par tonnu un svērto A+B tirgus cenu, kuru Komisija aprēķinājusi € 655 apjomā.

1.11.1

Vienlaicīgi cukurbiešu, kam piemēro A+B kvotu, minimālā svērtā cena kristos no pašreizējiem €43,6 tonnā uz €32,8 tonnā 2005./2006. gadā un 2006./2007. gadā (-25 %), un uz €27,4 tonnā 2007./2008. gadā (-37 %). Cukurbiešu bāzes cena pašreizēja brīdī ir €47,67 tonnā. Komiteja uzskata, ka cenu pazemināšanās dažās dalībvalstīs ir lielāka nekā citās atšķirīgo A un B kvotu likmju dēļ.

1.11.2

Komisija uzskata, ka līdz 60 % ienākumu, kas zaudēti kvotēto cukurbiešu svērtās cenas krišanās rezultātā, jākompensē ar tiešu atbalstu ienākumiem, kas nošķirts no ražošanas (saskaņā ar 2003. gada ĀKK reformas noteikumiem).

1.11.3

Pēc Komisijas aprēķiniem nošķirtās kompensācijas budžeta izmaksas ir 895 miljoni eiru 2005./2006. gadā un 2006./2007. gadā un 1,340 miljardi eiru no 2007./2008. gada.

1.12

Komisija ierosina atcelt cukura ražošanas atmaksājumus ķīmiskās un farmaceitiskās rūpniecības vajadzībām (3) un atļaut šīm rūpniecības nozarēm saņemt C cukura piegādes, kā tas notiek alkohola un rauga ražošanas sektorā.

1.13

Ņemot vērā attiecības ar cukura piegādātajiem no ĀKK uz atvieglotiem noteikumiem, Komisija ierosina virzīt ĀKK cukura protokolu, kurā apspriestas importa kvotas, tomēr samazinot garantēto cenu, kas atbilst cukurbiešu cenas samazināšanai. Komisija iesaka uzsākt dialogu ar ĀKK valstīm, lai palīdzētu tām pielāgoties jaunajiem noteikumiem, pamatojoties uz darbības plānu, kas jāiesniedz līdz 2004. gada beigām.

1.13.1

Komisija ierosina pārtraukt palīdzības sniegšanu no ĀKK valstīm un Francijas aizjūras departamentiem ievestā cukura pārstrādei un savlaicīgi atcelt Maksimālās apgādes vajadzību koncepciju.

1.14

Attiecībā uz mazāk attīstītajām valstīm (MAV) Komisijai nav ierosinājumu par importa līmeņu administrēšanu. Tā pieprasa, lai no MAV ievestā cukura cena nebūtu zemāka par minimālo cenu cukuram no ĀKK. Attiecībā uz Balkānu valstīm Komisija plāno apspriest importa kvotu. Sākot no 2009. gada iniciatīvas “visu, izņemot ieročus” iniciatīvas ietvaros cukurs no 49 vismazāk attīstītajām valstīm varēs nokļūt bez muitas un kvotām Eiropas tirgū.

2.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzīmē, ka izmaiņas un pielāgošanās Kopējai tirgus organizācijai (KTO) cukura jomā ir kļuvušas nepieciešamas, saistībā ar:

Tādēļ pašlaik netiek vērtēta reformas nepieciešamība, bet gan tas, kāda reforma ir nepieciešama, tās apjoms un spēkā stāšanās brīdis.

2.2.

Komisija atbalsta radikālu izmaiņu izdarīšanu cukura regulā. Savu ierosinājumu tā pamato, uzsverot, ka pašreizējais režīms tiek kritizēts par “konkurences trūkumu, tirgus izkropļošanu, augsto cenu patērētājiem un lietotājiem untā ietekmi uz pasaules tirgu īpaši saistībā ar attīstības valstīm” dēļ. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja nožēlo, ka Komisija balstās uz šāda veida vispārīgu kritiku, nemeklējot tam apstiprinājumu nopietnos pētījumos. Šajā saistībā Komiteja norāda uz savu 2000. gada 30.novembra atzinumu (4).

2.3

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja konstatē, ka Komisijas priekšlikums lielā mērā aizsteidzas priekšā starptautiskajiem termiņiem un ierobežo PTO sarunu mandātu. Tas nav saprātīgi un kaitē ES cukura rūpniecības likumīgo interešu aizsardzībai un tās piegādātajiem, kas saņem atvieglojumus. Bez tam tas nedod Komisijai iespēju risināt ar cukuru saistītos jautājumus, kas ir ārpus kvotu sistēmas.

2.4

EESK ir nobažījusies par ietekmi, kādu ierosinātā cenu un kvotu samazināšana atstās uz ES cukurbiešu audzēšanas un cukura ražošanas līmeni, daudzu ģimenes saimniecību ienākumiem, cukura sektora rūpniecības un tirdzniecības aktivitāšu ilgtspēju, nodarbinātību cukura rūpniecības sektorā un laukos un daudzfunkcionalitāti, un arī mazāk labvēlīgiem vai perifērijas reģioniem un jaunajām dalībvalstīm, kur nepieciešamas lielākas investīcijas restrukturizācijā. EESK šaubās par to, vai Komisijas reformas priekšlikumi atbilst Eiropas lauksaimniecības modelim, daudzfunkcionālajai pieejai un ilgtspējības principam, kā vienprātīgi noteikusi Luksemburgas Eiropadome 1997. gada decembrī (5). EESK arī uzskata, ka reformas priekšlikums ir pretrunā ar Lisabonas stratēģiju, kurā kā viens no tās mērķiem uzsvērta darbavietu radīšana.

2.5

EESK lūdz Komisiju veikt detalizētu un pārbaudāmu pētījumu par reģioniem, kuros tiks apdraudēta cukurbiešu audzēšana un cukura rūpniecība, un izpētīt, cik tiešas un netiešas darbavietas pavisam būs apdraudētas lauksaimniecības un rūpniecības sektorā. Komisijas sniegtajā ietekmes novērtējumā par iepriekšējo gadu nav sniegta vajadzīgā informācija.

2.6

EESK netic, ka Komisijas reformas scenārijs — tirgus līdzsvara nodrošināšana, samazinot cenas — var sasniegt mērķi. Ilgtermiņā šī scenārija rezultātā arī netiks saglabāta plaša Eiropas cukurbiešu audzēšana un spēcīga cukura rūpniecība. Tas neatbalsta arī Eiropas saistības pret attīstības valstīm, kas piegādā cukuru uz atvieglotiem noteikumiem. Faktiski šī cenu pazemināšana nozīmēs cukura ražotāju skaita samazināšanos gan Eiropā, gan attīstības valstīs un ievērojami vājinās izdzīvojušo ražotāju pozīciju. Vienlaicīgi Brazīlijai tiks dota iespēja palielināt savu daļu pasaules tirgū, un no 2008./2009. gada tā arī spēs netieši eksportēt aizvien vairāk cukura ar maiņas (SWAP) (6) (trīsdaļīgas tirdzniecības) darījumu sistēmas palīdzību ar mazāk attīstītajām valstīm, kuru pašu sociālā un lauku attīstība no tā neko neiegūs.

2.7

EESK uzskata, ka šādas cukura KTO (kopējā tirgus organizācijas) reforma būs izdevīga tikai nedaudzām valstīm, pirmām kārtām Brazīlijai. Šajā saistībā Komiteja vēlētos uzsvērt, ka cukura ražošana Brazīlijā, kuru lielā mērā atbalsta šīs valsts bioetanola un monetārā politika, ir pakļauta nepieņemamiem sociālajiem, vides un zemes īpašumtiesību noteikumiem, bet, neskatoties uz to, ļauj Brazīlijai nodrošināt ārkārtīgi zemas ražošanas izmaksas un līdz ar to zemās cenas pasaules tirgū.

2.8

Šī iemesla dēļ EESK nesaprot, kādēļ Komisija nepieņēma ideju apspriest atvieglotā importa kvotas ar MAV, kā šīs valstis lūdz. Tādējādi būtu iespējams apmierināt nabadzīgāko attīstības valstu intereses mērķtiecīgākā veidā un nodrošināt Eiropā līdzsvarotu tirgus apgādi par līdzsvarotām cenām. EESK vēlētos uzsvērt būtisku pretrunu Komisijas pieņemtajā viedoklī, kurā no vienas puses ir minēta iniciatīva “Visu, izņemot ieročus”, lai pamatotu radikālo cukura KTO reformu, bet no otras puses tajā atteikts pēc MAV lūguma rīkoties, lai pieņemtu atviegloto kvotu sistēmu. EESK uzskata, ka steidzami jānosaka importa kvotas no Balkānu valstīm

2.9

EESK uzskata, ka ierosinātais cenu un kvotu pazeminājums pārsniedz PTO uzdevuma robežas un ir nozīmīgs solis pilnīgas cukura tirgus liberalizācijas virzienā. Šāda pieeja nevar nodrošināt cukurbiešu audzētājiem, cukura sektora darbiniekiem un Eiropas patērētājiem ilgtspējīgas nākotnes perspektīvas — neskatoties uz Komisijas pūliņiem pārliecināt mūs par pretējo.

2.10

EESK nevar piekrist Komisijas viedoklim, ka nozīmīgais cukura cenu pazeminājums būtībā būs izdevīgs patērētājiem (7). Tāpat kā iepriekšējo reformu laikā šādas izejmateriāla cenas samazinājums tikai nedaudz — ja vispār — būs jūtams tālāk. Tas vairāk attiecas uz pārstrādātajiem produktiem, piemēram, bezalkoholiskajiem dzērieniem un saldinātajiem produktiem (Eiropā 75 % cukura patērē ar pārstrādātajiem produktiem). Komiteja uzskata, ka Komisijai būtu uzmanīgi jānovērtē reformas ietekme uz cukuru saturošu preču cenām.

2.11

EESK piekrīt ĀKK valstu bažām par reformas priekšlikuma nelabvēlīgo iespaidu uz ienākumiem un darbavietām tieši saistītajos ekonomikas sektoros, kā arī uz sociālā līdzsvara un attīstības perspektīvām šajās valstīs.

2.12

EESK atzīst draudus Eiropas cukura eksportam. Tādēļ tā nesaprot, kādēļ kvotu Komisijas plānotajā kvotu samazinājumā 2005.-2009. gadam ietverts lielāks samazinājums nekā nepieciešams eksportam ar atmaksājumiem, balstoties uz pieņēmumu, ka ES zaudēs PTO paneļdiskusijā ar Brazīliju, Austrāliju un Taizemi. Gluži pretēji, EESK domā, ka Eiropas Savienībai būtu jāveic atbilstošas darbības, lai saglabātu visas eksporta iespējas, uz kādām tā pretendē un kādas tai pienākas saskaņā ar starptautiskiem līgumiem, tādēļ tai vajadzētu ierosināt mazāku cenu pazeminājumu.

2.13

EESK uzskata, ka Komisijai būtu jāierosina pasākumi, lai nodrošinātu alternatīvo tirgu attīstību, īpaši bioloģiskās degvielas sektorā, lai kompensētu eksporta un importa iniciatīvas, kuru rezultātā Eiropas ražotājiem ir mazāks noiets.

2.14

Kopumā EESK uzskata, ka Komisija nav pilnībā novērtējusi tās ierosinājuma ietekmi, kuras rezultātā gan Eiropā, gan attīstības valstīs resursi masveidā pārvietotos no lauku sektora (lauksaimniecība un primārā pārstrāde) uz lielām starptautiskām pārtikas un mārketinga kompānijām. Tas iznīcinātu arī lielu Eiropas un ĀKK cukura rūpniecības daļu, un vienīgie ieguvēji faktiski būtu tikai Brazīlijas cukura ražošanā dominējošās latifundijas. Atsevišķos gadījumos pēdējās pārkāpj cilvēka pamattiesības, darba likumus (1998. gada ILO Starptautiskās konferences deklarācija (8)) un ilgtspējības principus (Amazones mežu izciršana). EESK uzskata, ka pieeja ES tirgum jānosaka atbilstoši sociālajām un vides normām.

3.1

EESK atzīmē, ka Padomes vienprātīgi pieņemtā regula 1260/2001 saglabā spēku līdz 2006. gada 1. jūlijam, un tā kalpojusi par pamatu iestāšanās sarunām ar desmit jaunajām dalībvalstīm. Tādēļ Komiteja neizprot Komisijas ierosinājumu nevajadzīgi sasteigt reformu līdz 2005gada 1. jūlijam. Turklāt lauksaimnieki jau ir organizējuši augu seku 2005./2006. gadam, un dažās Eiropas valstīs pašlaik jau notiek cukurbiešu rudens sēja. Visbeidzot, lauksaimnieki un rūpnieki kopš 2001. gada ir veikuši lielas investīcijas, pieņemot, ka regula 1260/2001 paliks spēkā līdz tās beigu termiņam.

3.2

Tādēļ Komiteja ierosina, lai jaunā cukura regula stātos spēkā ne agrāk par 2006. gada 1. jūliju. Jebkuru citu risinājumu attiecīgās profesionālās grupas un jaunās dalībvalstis varētu pamatoti uzskatīt par patērētāju aizsardzības principa laušanu.

3.3

EESK konstatē, ka Komisijas ierosinājumā nav atbildes uz jautājumu, kas notiks ar KTO pēc 2008. gada. Tomēr cukurbiešu un cukura sektoru attīstībai jābūt prognozējamai, lai varētu veikt nepieciešamās pārstrukturēšanas un investīciju operācijas. Tādēļ Komiteja lūdz Komisiju izstrādāt regulas priekšlikumu, kas aptvertu periodu no 2006. gada 1. jūlijam līdz 2012. gada 30. jūnijam, kas sasaistās ar pārstrādātās KLP termiņu.

3.4

Komiteja uzskata, ka Komisija nav norādījusi nekādus iemeslus institucionālo cenu masveida pazeminājumam (33 % cukuram un 37 % cukurbietēm, divos posmos). Tomēr droši aprēķini norāda, ka ar maksimāli 20 % pazeminājumu būtu pietiekami, lai nodrošinātu atbilstību paredzamajām jaunajām PTO prasībām. EESK vēlētos, lai Komisija pieturas pie šī skaitļa. Tā arī lūdz Komisiju neaizmirst MAV vēlmi apspriest atvieglotās kvotas, lai turpmākajos gados tiktu noņemta liela daļa spiediena no Eiropas cukura tirgus un mazāk attīstītajām valstīm tiktu izveidota apmierinoša eksporta vide.

3.5.

EESK nosoda to tirgus organizācijas instrumentu vājumu, kurus Komisija ierosinājusi, lai aizvietotu KTO intervenci. Patiešām, ir iespējams prognozēt, ka privātā uzglabāšana un pārnešanas mehānisms neļaus pienācīgi nodrošināt, lai tirgus cena respektētu salīdzināmo cenu.

3.6

EESK pieņem zināšanai Komisijas ierosinājumu daļēji atlīdzināt lauksaimniecības ienākumu zaudējumus, izmaksājot kompensācijas. Tomēr tā uzsver, ka mazāks cenu pazeminājums vai šī pazeminājuma aprobežošana tikai ar pirmo posmu ļautu gan ietaupīt budžetu, gan paaugstināt kompensācijas likmi, nepārsniedzot pieejamos budžeta līdzekļus. Komiteja neizprot, kā valsts veiktās izmaksas būtu iespējams sadalīt godīgā un praktiskā veidā, lai palīdzība patiešām sasniegtu tos lauksaimniekus, kurus skar cenu pazemināšana vai ienākumu no cukurbietēm zaudējumi. Sadalot palīdzību, būtu jāņem vērā lauksaimniekiem sniegtā informācija pēdējos divus gadus pirms jaunās regulas stāšanās spēkā, tāpat kā 2003. gada ĀKK reformā par pienu. Komiteja uzsver nepieciešamību turpināt šādas palīdzības sniegšanu ilgtermiņā un saglabāt cukura budžetu.

3.7

EESK uzskata, ka jebkurš kvotu apjoma samazinājums, kas izrādītos nepieciešams, būtu jāveic minimālajā iespējamajā apmērā un vienādās proporcijās jāattiecina gan uz cukuru, gan kvotu sistēmā konkurējošajiem produktiem. Tādā veidā paziņojumā izteiktais ierosinājums palielināt izoglikozes kvotas ir negodīgs, jo tas vada Komisiju ierosināt lielāku cukura kvotu pazeminājumu, kas radītu zaudējumus cukurbiešu audzētājiem un cukura rūpniecībai.

3.7.1

EESK domā, ka nevajadzētu pieņemt nekādu lēmumu par potenciālo kvotu apjoma samazināšanu, kamēr Komisija nav veikusi detalizētu pētījumu par strukturālo deficītu un iespējamo kvotētā cukura ražošanas apturēšanu, vai kamēr kļūst skaidrs, kā gaidāmie PTO līgumi un PTO paneļa rezultāts iespaidos kvotētā un nekvotētā cukura ražošanu un cukura tirdzniecības plūsmu starp Eiropas Savienību un trešām valstīm.

3.7.2

Komiteja uzskata, ka dalībvalstīm jādod pietiekoši daudz brīvības iekšēji regulēt kā cukura, tā biešu kvotu samazināšanu, pie kam jāņem vērā visu skarto pušu intereses un vienlīdzīgas pieejas un sociālā ieguvuma kritēriji. Tādēļ tā aicina Komisiju šo iespēju norādīt konkrētāk reformas priekšlikumos un tiesiskajos priekšrakstos.

3.8

Ražošanas kompensāciju atcelšana ķīmiskās un farmaceitiskās rūpniecības apgādei ar kvotēto cukuru arī negatīvi ietekmētu cukura kvotu līmeņus un ieviestu riska faktoru nākotnes cukura piegādes pasākumos šīm rūpniecības nozarēm. Tādēļ EESK aicina saglabāt pašreiz spēkā esošos noteikumus.

3.9

EESK uzskata, ka kvotu pārcelšana, īpaši pārrobežu pārcelšana, varētu nozīmēt to, ka cukurbiešu audzēšana vairākos reģionos vairs nav rentabla. Tā atstātu nelabvēlīgas ekonomiskās sekas uz cukurbiešu audzētāju ģimenēm un situāciju nodarbinātības jomā. Tā būtu kaitīga arī videi augu sekas līmenī un negatīvi ietekmētu augu sekas kultūru lauksaimniecības tirgu. EESK lūdz atstāt kvotu administrēšanu dalībvalstu kontrolē, un lai visi lēmumi par pārstrukturēšanu vispirms tiktu pieņemti starpnozaru vienošanās līmenī.

3.9.1

EESK uzskata, ka kvotu tirdzniecības vietā Komisijai būtu jāizpēta iespēja izveidot Eiropas cukura rūpniecības pārstrukturizēšanas fondu, no kura, pievēršot īpašu uzmanību lauksaimnieku un šī rūpniecības sektora darbinieku pārkārtošanās vajadzībām, pēc starpnozaru vienošanās starp attiecīgajiem cukura ražotājiem un cukurbiešu audzētājiem tiktu kompensētas kvotas, kuras bija kļuvušas pieejamas, kad regula stājās spēkā, un aizvien samazināt vajadzību pēc kvotu apjoma samazināšanas.

4.1

EESK atzīst cukura KTO reformas nepieciešamību, bet uzskata, ka reformas priekšlikumi sniedzas pārāk tālu un to ieviešana atstās ievērojamu ietekmi uz Eiropas cukura sektoru, īpaši nodarbinātības jomā. Diemžēl jākonstatē, ka priekšlikumi nav pietiekami pamatoti, un to sekas nav pienācīgi izanalizētas, kā to varētu gaidīt.

4.2

EESK iesaka atlikt regulas spēkā stāšanās datumu līdz 2006. gada 1. jūlijam un nekavējoši par to informēt lauksaimniekus, lai viņi varētu apstiprināt sava auga seklu 2005. gadam.

4.3.

Komiteja uzskata, ka Regulai jāaptver vismaz sešu gadu periods, lai nodrošinātu sektoram atbilstošu perspektīvu.

4.4

Komiteja lūdz, lai Savienība risinātu sarunas par cukura importa kvotām no mazāk attīstītajām valstīm, kā šīs valstis to ir lūgušas. Jebkurā gadījumā SWAP darījumi būtu jāizliedz, un būtu jāizstrādā sociālā un vides noturīguma kā arī pārtikas suverenitātes kritēriji, no kuru izpildes būtu atkarīga pieeja Kopienas tirgum.

4.5

Komiteja aicina, cik drīz vien iespējams, noteikt importa kvotas no Balkānu valstīm.

4.6

Tā uzskata, ka jebkurām cenu un kvotu izmaiņām jānotiek stingri atbilstoši starptautiskajām saistībām un tām vienādi jāattiecas uz visiem saldinātājiem (cukurs un konkurējošie produkti, uz kuriem attiecas kvotas). Cukurs ir jūtīgs produkts, un tādēļ par to ir jāspriež Dohas attīstības darba plāna ietvaros.

4.7

Tā iesaka saglabāt pašreizējo KTO intervences mehānismu, lai garantētu cenu līmeni.

4.8

EESK norāda, ka produkta (cukurbiešu) cenai jāatspoguļo audzētāju ražošanas izmaksas. Komiteja ņem vērā ierosinājumu daļēji kompensēt cukurbiešu audzētājiem cukurbiešu cenas pazemināšanas rezultātā zaudētos ienākumus. Tā aicina palielināt šo kompensāciju, ciktāl tas ir iespējams. Tā uzsver nepieciešamību nodrošināt ilgtspējīgu palīdzību un saglabāt cukura budžetu.

4.9

Komiteja lūdz saglabāt spēkā pašreizējos noteikumus par kvotētā cukura piegādi ķīmiskās un farmaceitiskās rūpniecības sektoriem.

4.10

Komiteja uzskata, ka Komisijai nav jāizvairās no atbildības, bet jāuzsāk atbilstošs Eiropas cukura rūpniecības pārstrukturēšanas plāns, kurš atspoguļo cukura ražotāju, cukurbiešu audzētāju un darbaspēka intereses.

4.11

Komiteja aicina Komisiju paskaidrot tās nodomus attiecībā uz tā cukura ražošanu, kam netiek piemērotas kvotas.