7.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 302/35

1.1

Programma GALILEO ir liels izaicinājums Eiropas Savienībai, tās ir neatkarībai, tehnoloģiskām un zinātniskām iespējām, tās ekonomikai, un, galvenokārt, tās kosmiskajam un telekomunikāciju sektoram. Kosmiskā sektora attīstība pēdējos gados galvenokārt balstījās uz ar satelītu telekomunikācijām saistītām komerciālām darbībām. Grūtības, ar kurām ilgu laiku nācās cīnīties telekomunikāciju industrijai, nopietni skāra kosmisko sektoru, jo tas netika pietiekami atbalstīts institūciju un politiskajā līmenī, īpaši, salīdzinājumā ar mūsu galvenajiem konkurentiem.

1.2

Programma GALILEO, kuras izstrādāšana tika aizkavēta sakarā ar diskusijām par programmas “tiešo atgriešanos” Eiropas kosmosa aģentūras (EKA) dalībvalstīs, kā arī Eiropas iekšējā spiediena dēļ, beidzot ir iegājusi efektīvas darbības fāzē, vienošanās rezultātā, kas tika noslēgta 2003. gada 23. maijā EKA padomē par tās dalībvalstu finansiālo ieguldījumu.

1.3

Salīdzinājumā ar GPS, programmai GALILEO piemīt tāda svarīga īpašība, ka tā ir civila programma. Šim nozīmīgajam infrastruktūras projektam ir stratēģiska nozīme, kas ir izšķiroša Eiropai un tās neatkarībai, kā to uzsvērušas Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Eiropas Parlaments un Padome. Šī programma lieliski iekļaujas Lisabonas stratēģijas ietvaros. Šāda apjoma programmas nozīmīgums Eiropas veidošanā ir pelnījis, lai tiktu īpaši izcelts.

1.4

GALILEO sistēma sniegs piecus pakalpojumus:

1.5

Savā būtībā GALILEO ir civila sistēma, un tās galvenais pielietojums būs ikdienas dzīvē, īpaši transporta jomā. Tāpēc vajadzēs nodrošināt šī pakalpojuma kontinuitāti un drošību, un sistēmas traucējumu gadījumā uzņemties visu civilo atbildību, atšķirībā no GPS.

1.6

Visbeidzot, GALILEO būs lielāka precizitāte, nekā GPS, un tas pārklās visu planētu kopumā. Turklāt, tai piemīt spēja pārbaudīt signāla integritāti reālā laikā, kas ir būtiski dažos sistēmas pielietojumos un sevišķi civilajā aviācijā.

1.7

Šī ziņojuma galvenais mērķis ir rezumēt GALILEO programmas virzību uz priekšu, ieplānot nākotnes perspektīvas un norādīt uz dažiem neskaidriem jautājumiem, kas pastāv šajā projektā, kura trim fāzēm ir koncentrēti 3,2 miljardi eiro:

—

attīstības fāzes virzība uz priekšu;

—

starptautiskās sadarbības uzplaukums;

—

pāreja pie izvēršanas un ekspluatācijas fāzēm.

—

pēdējiem definitīvās fāzes darbiem;

—

pamatinfrastruktūru;

—

uz EGNOS, kas drīz kļūs operatīvs;

—

uz radionavigācijas Eiropas līmeni.

2.1.3.1

Šajā konferencē izvirzītās problēmas Eiropas Kopienai bija ārkārtīgi svarīgas, un tām bija divi mērķi:

2.1.3.2

Diskusijas noritēja situācijā, ko iezīmēja vēsturiski izveidojies amerikāņu GPS sistēmas monopols, bet galu galā Eiropas Kopiena panāca gaidītos rezultātus gan frekvenču spektra lietošanas noteikumos, gan attiecībā uz prasību par objektīvu daudzpusēju koordināciju.

2.2.1

Starptautiskā sadarbība ir būtiskākais faktors, lai iegūtu maksimālu labumu no programmas GALILEO, kā to Padome ir vairākkārt atzīmējusi. Starp citu, arvien biežāk trešās valstis izsaka lūgumu piedalīties. Šajā ziņā Komisija vienlaikus ievēro gan divpusējo, gan reģionālo pieeju.

2.2.2

Pirmais līgums tika parakstīts ar Ķīnu 2003. gada 30. oktobrī, ir uzsāktas sarunas ar Indiju un Izraēlu. Līdzīgas sarunas ir paredzētas ar Dienvidkoreju, Brazīliju, Japānu, Kanādu, Austrāliju, Meksiku un Čīli.

2.2.3

Kas attiecas uz reģionālo sadarbību, tad ir uzsākts dialogs ar Vidusjūras reģionu, Latīņameriku un Āfriku.

2.2.4

Visbeidzot ir uzsāktas sarunas ar tām valstīm, kurām jau ir satelītnavigācijas sistēma, proti, Krieviju un Amerikas Savienotajām Valstīm. Tas ir īpaši svarīgi, jo šīs valstis vēlas nodrošināt savas sistēmas tehnisko un operatīvo saderību ar GALILEO sistēmu. Atcerēsimies, ka pašā sākumā Amerikas Savienotās Valstis apstrīdēja pašas GALILEO programmas pamatotību. Jebkurā gadījumā apspriešanās mehānismam sarunu laikā jābalstās uz katra partnera tiesību un uzdevumu simetriju attiecībā pret otru partneri, īpaši, attiecībā uz iespējamu veto tiesību izmantošanu.

2.3.1.1

Nodošanu koncesijā nosaka kopīgais uzņēmums. Procedūra tikai aizsākta 2003. gada oktobrī. Tika reģistrētas četras kandidatūras un tās tika pieņemtas. Tās tika sadalītas konsorcijos, kas sastāv no galvenajiem partneriem, kuriem pievienojas asociēto sabiedrību grupējums. Visi kandidāti uzskata, ka Eiropas nākotnes sistēma varētu dot ievērojamu komerciālu peļņu un tizgāja no tā, ka lielu daļu investīciju varētu finansēt no pašu līdzekļiem.

2.3.1.2

Šis faktors ir jo svarīgāks tāpēc, ka Padome vēlas, lai ieguldījumi no kopienas fondiem nepārsniegtu vienu trešdaļu no attīstības fāzes finansējuma. Visbeidzot, otrajā kompetitīvajā sarunu fāzē tika izveidoti trīs konsorciji (Alcatel/Alenia/Vinci, EADS/Thales/Inmarsat, Eutelsat).

2.3.1.3

Tika noteikti seši finansēšanas avotu veidi:

2.3.2.1

Komisija iesniedza Padomei un Parlamentam priekšlikumu par Eiropas satelītu radionavigācijas programmas vadības struktūru reglamentu. Tika piedāvāts radīt uzraudzības pārvaldi no vienas puses, un drošības centru no otras puses, kas tieši būtu pakļauti attiecīgi Padomes ģenerālsekretāram un Kopējās ārējās un drošības politikas augstajam pārstāvim. Noslēgumā tika nolemts, ka būtu jāizveido uzraudzības pārvalde, kuras kompetencē būtu visi drošības pasākumi. Drošības centrs tādējādi netiks izveidots, un pati Padome pieņems lēmumus krīzes gadījumā.

2.3.2.2

Otrs svarīgs jautājums sistēmas uzraudzībā ir iespējamais privātās dzīves apdraudējums. Te nāktos atgādināt, ka GALILEO sistēma kā tāda nerada nekādus draudus privātajai dzīvei, jo nesaņem nekādu informāciju par tās lietotājiem (nav augšupejošas saiknes). Turpretim informāciju, ko ieguvis lietotājs, var vēlreiz noraidīt pa kādu citu sistēmu – piemēram GSM mobilajiem telefoniem – un pieļaut to lokalizāciju. Atbildība par šādu informācijas izmantošanas regulēšanu, kādu piedāvā GALILEO, nekādā gadījumā negulstas uz programmas pārvaldes Eiropas struktūrām, bet uz nacionālajām valsts varas iestādēm. Šīm iestādēm jāpievērš uzmanība noteikumiem, kas tām uzliek par pienākumu uzraudzīt GALILEO un, kopš šī brīža, arī GPS lietošanu.

3.1

Komiteja novērtē voluntāro attieksmi, par ko liecina Komisijas dokuments, kurā ir runa par ārkārtīgi nozīmīgu un grūti realizējamu projektu. No šāda viedokļa dažiem jautājumiem nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību:

3.2

Šī lielā projekta izdošanās ir atkarīga no politiskās un finansiālās gribas, ko Padome ir skaidri apliecinājusi un stingri apsolījusi. Iesaistoties GALILEO programmā, tā ir izrādījusi savas ambīcijas gan saistībā ar Eiropas Savienību, gan tās kosmosa politiku.

4.1

Savā slēdzienā Komisija tomēr izrāda zināmu satraukumu vai šaubas par finansējuma jautājumu. Tas ir galvenais jautājums, jo, ja būs apdraudēts finansējums, tad apdraudēta būs arī pati programma. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja var tikai vēlreiz apstiprināt GALILEO projekta milzīgo stratēģisko nozīmību Eiropas Savienībai un tās kosmosa sektora, kā arī Eiropas vienotības attīstībai, kā tā jau ir uzsvērti un detalizēti norādījusi savā atzinumā par Komisijas Zaļo un Balto Grāmatu par Eiropas kosmosa politiku. (1) Tā pievienojas Komisijas gandarījumam par jau paveikto darbu un novēl, lai līdzšinējo optimismu nemazinātu pēdējā mirklī radušās grūtības.