(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2024. gada 23. maijā sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts jeb “ĶTR”) izcelsmes lizīna importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu, reaģējot uz sūdzību, ko 2024. gada 8. aprīlī iesniedza Metex Noovistago (3) (“sūdzības iesniedzējs”). Sūdzību iesniedza Savienības lizīna ražošanas nozare pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/2732 (4) (“reģistrācijas regula”) Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports jāreģistrē.

(4)

Saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu Komisija 2024. gada 17. decembrī ieinteresētajām personām sniedza kopsavilkumu par ierosinātajiem maksājumiem un detalizētu informāciju par to, kā tika aprēķinātas dempinga starpības un starpības, kas ir atbilstošas tam, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ieinteresētās personas tika aicinātas trīs darbdienu laikā iesniegt piezīmes par minēto aprēķinu precizitāti.

(5)

Par aprēķinu precizitāti piezīmes netika saņemtas.

(6)

Komisija ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2025/74 (5) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumus ĶTR izcelsmes lizīna importam.

(7)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata bija noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“pagaidu informācijas izpaušana”), ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās (pagaidu regulā saukts par Qiqihar Longjiang Fufeng Biotechnology Co., Ltd), norādīja, ka tā nosaukums būtu jālabo uz Qiqihar Longjiang Fufeng Biotechnologies. Ņemot vērā informāciju, ko uzņēmums bija iesniedzis izmeklēšanas gaitā, Komisija pieprasījumu pieņēma.

(8)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas divi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji – Meihua Holdings Group Co. Ltd (“Meihua”) un Heilongjiang Eppen Biotech Co., Ltd (“Eppen”), sūdzības iesniedzējs, lietotājs – Vall Companys, importētāji – Andres Pintaluba, Nīderlandes Protein & Services B.V., Barentz Iberia un Kyowa Hakko Europe, lietotāju apvienības – Eiropas Lopbarības maisījumu ražotāju federācija, Spānijas Lopbarības ražotāju konfederācija (CESFAC) un importētāju apvienība – Dānijas Lopbarības un graudu tirdzniecības asociācija, pagaidu regulas 2. panta 1. punktā noteiktajā termiņā iesniedza rakstisku informāciju, kurā darīja zināmu savu viedokli par pagaidu konstatējumiem.

(9)

Tāpat arī noteiktajā termiņā piezīmes iesniedza Ķīnas Metālu, minerālvielu un ķīmisko vielu importētāju un eksportētāju tirdzniecības kamera (“CCCMC”), kuru četri ražotāji eksportētāji (6) bija pilnvarojuši pārstāvēt tos.

(10)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Izdarot galīgos konstatējumus, Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes un vajadzības gadījumā pārskatīja savus pagaidu secinājumus.

(11)

Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata plānoja noteikt galīgo antidempinga maksājumu ĶTR izcelsmes lizīna importam (“izpaustā galīgā informācija”). Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto galīgo informāciju.

(12)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas piezīmes iesniedza sūdzības iesniedzējs, Eppen, Meihua, CCCMC, Eiropas Lopbarības maisījumu ražotāju federācija (FEFAC), CESFAC un Dānijas Lopbarības un graudu tirdzniecības asociācija. Piezīmes ir aplūkotas attiecīgajās nākamajās iedaļās.

(13)

CCCMC atkārtoti pauda bažas par nepilnīgu nekonfidenciālo kopsavilkumu, apgalvojot, ka izmeklēšanas iestāžu pienākums ir nodrošināt, ka izmeklēšanā iesaistītās personas sniedz pietiekami sīki izstrādātus nekonfidenciālus kopsavilkumus tā, lai varētu pienācīgi izprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību.

(14)

Komisija atkārtoja, ka, kā paskaidrots pagaidu regulas 12. un 13. apsvērumā, sūdzībā bija iekļauta pietiekama informācija, kas sūdzības iesniedzējam bija saprātīgi pieejama, un, kā prasīts pamatregulas 5. panta 2. punktā, sūdzības nekonfidenciālajā kopsavilkumā bija iekļauti būtiskie faktori un indeksi, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli. Tādējādi Komisija nepiekrīt, ka CCCMC pārstāvēto uzņēmumu tiesības uz aizstāvību procedūras sākšanas posmā bija pārkāptas.

(15)

Tā kā nebija citu piezīmju par atlasi, tika apstiprināti pagaidu regulas 18.–23. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(16)

Tā kā piezīmes netika saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 24. apsvērums.

(17)

Tā kā piezīmes netika saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 24.–28. apsvērums.

(18)

Tā kā piezīmes netika saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 29. apsvērums.

(19)

Pēc informācijas izpaušanas CCCMC atkārtoja savu apgalvojumu, ka lizīna sulfāts būtu jāizslēdz no izmeklēšanas un tāpēc ražojuma tvērums būtu jāattiecina tikai uz lizīna hidrohlorīdu (HCl) un šķidro lizīnu. Tā norādīja, ka lizīna sulfāts, lizīna HCl un šķidrais lizīns atšķiras pēc to īpašībām, pēc tā, kā patērētāji to uztver, un kvalitātes ziņā. Konkrētāk, citējot pētījumu, CCCMC apgalvoja, ka lizīna sulfāts ir zemākas kvalitātes nekā lizīna HCl un ka tas satur lielāku piemaisījumu īpatsvaru. Tāpēc CCCMC apgalvoja, ka pretēji Komisijas secinājumiem pagaidu regulas 37. apsvērumā lizīna HCl un lizīna sulfāts nav savstarpēji aizstājami un tādējādi lizīna sulfāts tieši nekonkurē ar lizīna HCl un lizīna šķidrumu, ko ražo Savienības ražošanas nozare.

(20)

Komisija norādīja, ka CCCMC citētais raksts faktiski apstiprina Komisijas nostāju par savstarpējo aizstājamību. Minētajā rakstā tika salīdzināta abu kategoriju kā garneļu barības ietekme (7), pierādot šo līdzību lietošanā. Raksta ievaddaļā norādīts: “L-lizīna monohidrohlorīds (L-lizīna HCl), kas satur vismaz 78 % lizīna (..), ir izplatīts brīvā lizīna avots, ko pievieno mājputnu un akvakultūras uzturam. Viena alternatīva ir L-lizīna sulfāts”. Turklāt tajā pašā iedaļā norādīts, ka “pētījumos ar vistām un cūkām L-lizīna sulfāts uzrādīja tādu pašu iedarbīgumu kā L-lizīna HCl”. Tas, ka vairākos pētījumos ir sīki izvērtētas dzīvnieku barībā izmantojamo dažādo veidu attiecīgās priekšrocības un bieži secināts, ka tie ir līdzvērtīgi, skaidri norādīja, ka patērētāji tos uzskata par savstarpēji aizstājamiem un tie viens ar otru konkurē vienā un tajā pašā tirgū, t. i., dzīvnieku barības tirgū. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(21)

Netherlands Protein Services B.V., pārtikas lizīna importētājs, apgalvoja, ka lizīnam būtu jānošķir lizīns, kas paredzēts izmantošanai barības rūpniecībā, no lizīna, ko izmanto, gatavojot produktus lietošanai pārtikā, un lūdza, lai uz lizīnu, ko izmanto pārtikas ražošanas nozarē un pašlaik klasificē Taric apakšpozīcijā 2922 41 00 90, neattiecinātu antidempinga maksājumus. Tas apgalvoja, ka pārtikas lizīns nekonkurē ar dzīvnieku barības lizīnu, jo pārtikas un barības lizīna lietojuma darbības jomā pastāv atšķirības, kas ir arī juridiski definētas. Abu ražojumu ražotāju loks ir atšķirīgs, un pastāv arī atšķirības pārtikas un barības lizīna vidējo cenu līmenī. Importētājs apgalvoja, ka nevienam no Ķīnas ražotājiem, kas ražo barības lizīnu, nav attiecīgas licences, lai ražotu arī pārtikas lizīnu. Pārdošanas rādītāji pārtikas nozarē ir ievērojami zemāki apjoma ziņā, un cenu līmenis ir daudz augstāks.

(22)

Importētājs arī norādīja, ka Komisija nav sazinājusies ne ar vienu Ķīnas ražotāju, kas ražo pārtikas lizīnu, un uzsvēra, ka Savienībā netiek ražots pārtikas lizīns un šāda ražošana notiek tikai ārpus Savienības. Importētājs apgalvoja, ka tāpēc pārtikas lizīna imports nevar radīt ne būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ne arī izraisīt pārdošanu Savienībā zem ražošanas izmaksām vai ievērojamus zaudējumus, ne arī izraisīt ievērojamus Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu un tirgus daļas zaudējumus. Importētājs arī apgalvoja, ka KN kodu 2922 41 00 90 faktiski izmanto pārtikas rūpniecībā, nevis barības rūpniecībā.

(23)

Kyowa Hakko Europe GmbH, kas importē lizīnu, kuru izmanto farmaceitiskiem, uztura un rūpnieciskiem lietojumiem, apgalvoja, ka lizīnu ražo galvenokārt dzīvnieku barībai, savukārt farmaceitisko produktu tirgus ir segmentēts nišas tirgus, kas ievērojami atšķiras tirgus dalībnieku, apjomu un cenu ziņā salīdzinājumā ar dzīvnieku barības pārdošanas tirgu. Pārdošanas rādītāji farmācijas nozarē ir ievērojami zemāki apjoma ziņā, un cenu līmenis ir daudz augstāks. Turklāt tas apgalvoja, ka atšķirībā no barībā izmantojamā lizīna tirgus farmaceitiskiem nolūkiem izmantojamā lizīna HCl tirgus aug. Kyowa Hakko Europe GmbH apgalvoja, ka izmeklēšanā tirgus segmentācija un atšķirīgās cenas netika pietiekami ņemtas vērā.

(24)

Importētājs arī apgalvoja, ka nekas neliecina par to, ka lizīna imports izmantošanai par aktīvo farmaceitisko vielu būtu novedis pie tā, ka ražojums tiek laists Savienības tirgū zem tā normālās vērtības, un tāpēc Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts kaitējums. Kyowa Hakko Europe GmbH lūdza Komisiju izslēgt no zāļu klāsta lizīnu, ko izmanto farmācijas nozarē, vai arī īpašo procedūru ietvaros piemērot galapatēriņa režīmu saskaņā ar SMK 254. pantu.

(25)

Dutch Protein Services B.V. un Kyowa Hakko Europe GmbH apgalvojumi ir kopā aplūkoti turpmākajos apsvērumos.

(26)

Paziņojumā par procedūras sākšanu (8) Komisija paziņoja, ka izmeklējamais ražojums ir lizīns un tā esteri, kā arī šo savienojumu sāļi neatkarīgi no lietojuma. Kā apkopots pagaidu regulas 37. apsvērumā, izmeklēšanas laikā Komisija analizēja lizīna lietojumus visdažādākajās jomās, piemēram, barības tirgū, farmaceitiskajā un pārtikas tirgū, un secināja, ka lizīna veids un lizīna saturs ražojumā nemaina tā pamatdefinīciju, tā īpašības vai to, kā dažādas personas to uztver. Dažādiem lizīna veidiem ir viena un tā pati funkcija, t. i., nodrošināt dzīvniekiem un cilvēkiem viegli sagremojamu lizīnu vai nu zāļu un pārtikas (uztura bagātinātāji), vai dzīvnieku barības veidā. Tāpēc lizīna veidam nav nozīmes un visi trīs veidi ir savstarpēji aizstājami, jo tā ir viena un tā pati uzturviela.

(27)

Ņemot vērā iepriekš minētos apgalvojumus, Komisija analizēja lizīna lietojumus visdažādākajās jomās, piemēram, barības tirgū, farmaceitiskajā un pārtikas (uztura bagātinātāju) tirgū, un secināja, ka lizīna veids un lizīna saturs ražojumā nemaina tā pamatdefinīciju, tā īpašības vai to, kā dažādas personas to uztver. Lai gan prasības attiecībā uz farmaceitisko un pārtikas lizīna tīrību ir augstākas, dažādiem lizīna veidiem ir viena un tā pati funkcija, t. i., nodrošināt dzīvniekiem un cilvēkiem viegli sagremojamu lizīnu vai nu zāļu un pārtikas (uztura bagātinātāji), vai dzīvnieku barības veidā. Šajā lizīns neatšķiras no jebkura cita ražojuma, ko ražo un tirgo dažādos ražojuma veidos. Komisija arī precizēja, ka Savienības ražošanas nozare izmeklēšanas periodā ražoja lizīnu un pārdeva to farmācijas un pārtikas nozarei. Lai gan Savienības ražošanas nozare apgādāja galvenokārt dzīvnieku barības tirgu, izrādījās, ka tā spēj apgādāt arī farmācijas un pārtikas tirgu, kur ir augstākas prasības attiecībā uz lizīna tīrību.

(28)

Attiecībā uz apgalvojumu par KN kodu Komisija paskaidroja, ka KN kods 2922 41 00 tika publicēts paziņojumā par procedūras sākšanu un ir daļa no izmeklēšanas tvēruma kopš paša sākuma. KN kods pieder pie organisko ķīmisko vielu kategorijas un tā apakšiedalījums ir šāds:

(29)

Komisija norādīja, ka gan lizīns HCl, gan šķidrais lizīns jebkāda veida lietojumam tiek importēti ar šiem Taric kodiem. Tāpēc lizīna sāļi, lizīna acetāts un lizīna aspartāts, kas paredzēti lietošanai farmācijā, ir klasificējami ar KN kodu 2922 41 00 , un uz tiem attiecas šī izmeklēšana.

(30)

Komisija noraidīja apgalvojumu, ka tā nav sazinājusies ar Ķīnas ražotājiem, kas ražo pārtikas lizīnu. Komisija atgādināja, ka, kā norādīts pagaidu regulas 21. apsvērumā, tā ir sazinājusies ar visiem zināmajiem lizīna ražotājiem ĶTR neatkarīgi no kategorijas vai lietojuma un ka tā ir lūgusi palīdzību Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā, lai tā pārbauda un vajadzības gadījumā papildina tās izmantoto sarakstu. Pēc tam tā iekļāva izlasē lielākos ražotājus eksportētājus, kas pieteicās, kā izklāstīts pagaidu regulas 21.–23. apsvērumā. Turklāt, kā norādīts pagaidu regulas 23. apsvērumā, vienīgie ieinteresēto personu paustie iebildumi attiecībā uz ražotāju eksportētāju izlasi bija saistīti ar izlasē iekļauto uzņēmumu skaits, nevis lizīna veidu, ko izlasē iekļautie uzņēmumi pārdod Savienības tirgū.

(31)

Attiecībā uz apgalvojumu par atbrīvojumu galapatēriņam Komisija norādīja, ka papildus elementiem, kuri sīki izklāstīti pagaidu regulas 37. apsvērumā, Meihua Holdings Group Co., Ltd, kas ir viens no izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, ir piekritis iegādāties Kyowa Hakko Bio Co., Ltd (9) aminoskābju darījumdarbību. Komisija arī norādīja, ka uz darījumu attiecas regulatīvs apstiprinājums un ka to paredzēts pabeigt 2025. gada ceturtajā ceturksnī. Tā kā Kyowa Hakko Bio Co., Ltd pašlaik kļūst par Meihua Holdings Group Co., Ltd saistītu uzņēmumu, Komisija uzskata, ka nosacījumi, kas jāizpilda, lai īstenotu Savienības Muitas kodeksa (10) 254. pantā paredzēto atbrīvojumu galapatēriņam, nav izpildīti.

(32)

Tā kā piezīmes netika saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 30.–38. apsvērums.

(33)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji Meihua un Eppen, CCCMC un sūdzības iesniedzējs sniedza piezīmes attiecībā uz pagaidu konstatējumiem par dempingu.

(34)

Sīkāka informācija par normālās vērtības aprēķināšanu ir izklāstīta pagaidu regulas 39.–228. apsvērumā.

(35)

Netika saņemtas piezīmes par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnas Tautas Republikā. Tāpēc tika apstiprināti pagaidu regulas 52.–151. apsvērumā izklāstītie konstatējumi.

(36)

Netika saņemtas piezīmes par konstatējumu, ka Kolumbija atbilst kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to varētu uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti. Tika apstiprināti pagaidu regulas 152.–174. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(37)

Pēc informācijas izpaušanas abi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji iesniedza individuālas atbildes par avotiem, kas izmantoti izmaksu un atsauces vērtību noteikšanai.

(38)

Eppen komentēja aprēķinu, ko Komisija izmantoja, lai aprēķinātu blakusproduktu atsauces vērtības. Tas iebilda pret Komisijas izmantotā proporcionālā aprēķina izmantošanu un lūdza, lai Komisija tā vietā izmantotu Global Trade Atlas (GTA) cenas. Otrā paziņojumā par ražošanas faktoriem (RF) II pielikumā Komisija bija paziņojusi, ka attiecībā uz blakusproduktiem tā plāno izmantot vai nu GTA, vai citus alternatīvus avotus. Pagaidu regulas 187. un 188. apsvērumā Komisija paskaidroja, ka blakusproduktiem, par kuriem ir ziņojuši ražotāji, ir liela kvalitātes dažādība, kas pēc tam atspoguļojas to cenu dažādībā, bet visos gadījumos galvenais cenu faktors joprojām ir kukurūza. Analizējot ražotāju iesniegumus, Komisija arī norādīja, ka visiem HS kodiem, ar kuriem deklarēti blakusprodukti, ir raksturīga liela daudzveidība, jo tie ir tā sauktie “grupas kodi”, kas aptver ļoti daudzveidīgus produktus, kuri neatbilst deklarētajiem blakusproduktiem. Ņemot vērā paša blakusprodukta cenu dažādību un to produktu daudzveidību, ko aptver kodi, Komisija secināja, ka GTA dati par šiem kodiem nav ticami, lai noteiktu atsauces vērtības. Tā kā GTA vai no cita avota nav pieejami citi dati, Komisija secināja, ka vislabāk šo blakusproduktu cenu tuvināšanu ir veikt, ievērojot praksi, kas jau izmantota antidempinga procedūrā attiecībā uz tās pašas kategorijas ražojumu, kurā ir lizīns (11), un izmantot proporcionālu aprēķinu. Tā kā ražotājs neiesniedza papildu informāciju, no kuras varētu iegūt ticamāku atsauces vērtības aprēķinu, tā piezīmes tika noraidītas.

(39)

Pagaidu regulas 176., 178. un 196. apsvērumā Komisija paskaidroja, ka lizīna ražošanā izmantotā tvaika atsauces vērtība tika aprēķināta, pamatojoties uz dabasgāzes izmaksām. Eppen apgalvoja, ka iegādājas tvaiku no saistīta uzņēmuma, kas par kurināmo izmanto ogles, un lūdza, lai cenas aprēķins tiktu koriģēts, ņemot vērā tvaika ģeneratoru ogles.

(40)

Šajā saistībā jānorāda, ka saistītais uzņēmums nebija iekļauts informācijā, ko Eppen grupa iesniedza savās atbildēs uz anketas jautājumiem un kas nepieciešama, lai varētu veikt pārbaudi vietas apmeklējuma laikā. Papildu informācija par tvaika ražošanas procedūru vai pierādījumi, kas pamatotu šo apgalvojumu, netika iesniegti. Turklāt citos gadījumos tajā pašā vispārīgajā ražojumu kategorijā (piemēram, eritritola) Komisija ir izmantojusi dabasgāzi tvaika pārveidošanā. Tā kā nebija pierādījumu, Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(41)

Meihua iesniedza pierādījumu un atsaucās uz pārbaudes pierādījumiem, kas apliecina, ka Meihua Jilin un Meihua Xingjiang izmantotās ogles ir attiecīgi lignīts (HS kods 2702 10 ) un pusbitumenogles (HS kods 2701 19 ). Meihua lūdza Komisiju pielāgot ogļu atsauces vērtību, lai atspoguļotu izmantotās ogles. Tas ierosināja vai nu izmantot GTA cenas lignītam un pusbitumenoglēm, vai arī izmantot Kolumbijas tvaika ģeneratoru ogļu cenas.

(42)

Lai noteiktu atsauces vērtību oglēm, Komisija izmantoja visās valstīs ievestā importa vienības cenu vidējo svērto rādītāju importam, kura izcelsme ir visās valstīs, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (12) 1. pielikumā norādītās valstis, balstoties uz GTA datiem (pagaidu regulas 178. un 185. apsvērums). Atsauces vērtība tika noteikta, balstoties uz antracīta cenu (HS kods 2701 11 ), jo tas bija kods, ko ražotājs eksportētājs norādīja savās atbildēs uz anketas jautājumiem. Tomēr, ņemot vērā iesniegtos pierādījumus, Komisija piekrita apgalvojumam, jo GTA cenu izmantošana lignītam un pusbitumenoglēm precīzāk atspoguļo Meihua grupas izmantoto ogļu veidus. Komisija, izmantojot GTA datus par lignītu, atjaunināja Jilin Meihua ogļu atsauces vērtību uz 0,502 CNY/kg un, izmantojot GTA datus par pusbitumenoglēm, atjaunināja Xingjiang Meihua ogļu atsauces vērtību uz 0,969 CNY/kg.

(43)

Nosakot ogļu atsauces vērtību pagaidu regulā, netika ņemtas vērā transporta izmaksas, jo Meihua savās atbildēs uz anketas jautājumiem nebija norādījis transporta izmaksas. Analizējot Meihua iesniegtos papildu datus par ogļu pirkumiem, kuri minēti iepriekš 41. apsvērumā, Komisija norādīja, ka darījumi ietvēra transporta izmaksas, kas nebija deklarētas ražotāju anketās, kā to prasīja Komisija.

(44)

Pamatojoties uz jaunajiem sniegtajiem datiem, Komisija noteica, ka transporta izmaksas veidoja 11,4 % no Jilin Meihua lignīta iegādes izmaksām un 44,6 % no Xingjiang Meihua pusbitumenogļu iegādes izmaksām. Lai aprēķinātu kopējās izmaksas, Komisija piemēroja šos procentus kā uzcenojumu ogļu atsauces cenām, kas iegūtas no GTA, kā paskaidrots 42. apsvērumā. Rezultātā galīgā cena bija 0,560 CNY/kg Jilin izmantotā lignīta un 1,402 CNY/kg Xingjiang Meihua izmantoto pusbitumenogļu, ieskaitot iegādes izmaksas.

(45)

Meihua savā sniegtajā informācijā lūdza pārskatīt aprēķinus attiecībā uz darbaspēka izmaksu atsauces vērtību. Tas norādīja, ka atsauces vērtība ir balstīta uz Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) datiem par mēneša izpeļņu kategorijā “plaša nozare: rūpniecība” Kolumbijā 2023. gadā, savukārt nostrādāto stundu skaits nedēļā atspoguļoja “citas apstrādes rūpniecības” darbības Kolumbijā 2023. gadā. Komisija piekrita, ka ir pieļauta pārrakstīšanās kļūda, un sīkāk analizēja SDO datubāzē pieejamos datus. Tajā pašā avotā (LFS – integrētā mājsaimniecību aptauja) Komisija noteica Kolumbijas ķīmiskās rūpniecības darbinieku vidējās stundas izpeļņas izmeklēšanas periodā atsauces vērtību. Šī atsauces vērtība atspoguļo lizīna nozari labāk nekā vispārīgāka ražošanas nozares izpeļņa. Tādējādi Komisija nolēma izmantot šo atsauces vērtību, kas ir 19,8 CNY stundā pēc tam, kad bija iekļautas pagaidu regulas 189. apsvērumā minētās iemaksas, piemēram, sociālā nodrošinājuma.

(46)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Meihua apgalvoja, ka Komisijas prakse ir noteikt izejvielu atsauces vērtības, atsaucoties uz importa statistiku. Atsauces vērtības ir CIF līmenī noteiktas cenas, kas jau ietver transporta izmaksas. Tādējādi Komisija, nosakot atsauces vērtības lignītam un pusbitumentoglēm (44. apsvērums), esot pieļāvusi kļūdu, pieskaitot transporta izmaksu uzcenojumu.

(47)

Komisija piekrita, ka starptautiskās atsauces vērtības 0,502 CNY/kg lignītam un 0,969 CNY/kg pusbitumenoglēm ir cenas CIF līmenī un ietver transporta izmaksas līdz robežai. Tomēr Komisijas pastāvīgā prakse ir normālās vērtības aprēķinā iekļaut transporta izmaksas no robežas līdz rūpnīcas vārtiem. Normālās vērtības aprēķins ietver starptautiskās atsauces vērtības palielinājumu, izmantojot attiecību starp transporta izmaksām un materiālu izmaksām, par ko ziņojuši ražotāji eksportētāji. Tikai pieskaitot šīs izmaksas, tiek pienācīgi atspoguļota to izejmateriālu vērtība, kas piegādāti līdz ražotāja rūpnīcas vārtiem reprezentatīvajā valstī. Šajā nolūkā Komisija piemēroja rādītājus, kas izriet no Meihua atbildēm uz anketas jautājumiem. Tā kā Komisija izmantoja noteikto metodiku, Meihua pieprasījums atskaitīt transporta uzcenojumu tika noraidīts un Meihua paziņotie aprēķini un no tiem izrietošās dempinga starpības palika nemainīgas.

(48)

Eurolysine arī iesniedza piezīmes par ogļu atsauces vērtību aprēķinu. Tas iebilda pret atsauces vērtību maiņu lignītam un pusbitumenoglēm, norādot, ka Komisijai nevajadzēja labot sākotnējo atsauces vērtību, kura bija balstīta uz antracītu, jo Meihua pieprasīja ogļu atsauces vērtības mainīt tikai pēc pagaidu informācijas izpaušanas. Komisija norādīja, ka tā vienmēr cenšas izdarīt secinājumus par pareiziem faktiem un labākajiem pieejamajiem datiem. Kā minēts 41. apsvērumā, Komisija varēja balstīt savus secinājumus uz datiem, kas jau iesniegti un pārbaudīti Meihua rūpnīcas pārbaudes apmeklējumā uz vietas (sk. pagaidu regulas 28. apsvērumu), un tādējādi varēja pieņemt Meihua sniegto informāciju par ogļu veidiem, ko izmanto grupas uzņēmumi. Tādēļ piezīme tika noraidīta.

(49)

Eurolysine arī iebilda pret starptautisko atsauces vērtību izmantošanu oglēm, norādot, ka šī pieeja atšķiras no pagaidu regulā piemērotās pieejas. Tas arī norādīja, ka Komisija atsauces vērtību aprēķinā nav iekļāvusi importu Ķīnā. Abas piezīmes ir faktu ziņā nepareizas. Komisija bija izmantojusi starptautisku standartu arī attiecībā uz antracītu, kā norādīts pagaidu regulas 185. apsvērumā. Komisija ir iekļāvusi importu Ķīnā, kā tas redzams ogļu atsauces vērtības aprēķina atklātajā versijā, kas sniegta galīgās informācijas (13) izpaušanas kontekstā. Tāpēc šīs piezīmes tika noraidītas.

(50)

Eurolysine arī norādīja, ka ir pieļauta pārrakstīšanās kļūda transporta izmaksu aprēķinā, kas aprakstīts 44. apsvērumā, ierosinot alternatīvu aprēķina metodi transporta uzcenojumam. Kā paskaidrots 47. apsvērumā, uzcenojuma aprēķins stingri atbilda Komisijas metodikai. Tāpēc piezīme tika noraidīta.

(51)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Eppen atkārtoja savu lūgumu aprēķināt tvaika atsauces vērtību, pamatojoties uz lignītu, nevis gāzi, kā izklāstīts pagaidu regulas 195. apsvērumā. Tas apgalvoja, ka tvaiks tika iepirkts no saistīta uzņēmuma “Eppen Energy”, par kuru tika ziņots Komisijai un kurš būtu bijis jāiekļauj pārbaudes apmeklējumā. Tas sniedza Komisijai saistītā uzņēmuma grāmatvedības sistēmas ekrānuzņēmumus, kas apliecina, ka lignīts ir tvaika ražošanas materiāls. Komisija norādīja, ka pārbaudes apmeklējuma laikā netika iesniegti dati par ogļu izmantošanu. Pēc otrā paziņojuma par ražošanas faktoriem Eppen bija vairākas iespējas sniegt informāciju par ogļu izmantošanu un tvaika ražošanai izmantoto ogļu īpašo kvalitāti. Pirms galīgā posma dati netika iesniegti, un datus, kas iesniegti galīgās informācijas izpaušanas laikā, nevar pārbaudīt. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(52)

Tā kā citas piezīmes netika saņemtas, pēc atjauninātās darbaspēka atsauces vērtības, kura minēta iepriekš 38. apsvērumā, un ogļu atsauces vērtības izmaiņām, kas apkopotas iepriekš 42. apsvērumā, tika apstiprināti konstatējumi par normālo vērtību, kuri izklāstīti pagaidu regulas 39.–208. apsvērumā. Skaidrības labad pagaidu regulas 1. tabulas rindas “Darbaspēks” un “Ogles” aizstāj ar šādām rindām:

“1. tabula

Lizīna ražošanas faktori

(53)

Tā kā piezīmes par eksporta cenas aprēķinu netika saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 209.–212. apsvērums.

(54)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 218. apsvērumā, eksporta cena tika koriģēta, ja preces no ražotāja uzņēmuma pārdeva citiem tās pašas grupas uzņēmumiem un pēc tam eksportēja uz Savienību, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu attiecībā uz uzcenojumu, kuru saņēma saistītais tirgotājs, ja tika uzskatīts, ka tirgotāji veic funkcijas, kas ir līdzīgas tā pārstāvja funkcijām, kurš strādā uz komisijas maksas pamata. Meihua lūdza Komisiju no eksporta aprēķina izslēgt saistīto tirdzniecības uzņēmumu PVA izmaksas un peļņu, apgalvojot, ka tie neveic pārstāvja funkciju. Tas apgalvoja, ka visi Meihua grupas uzņēmumi (gan ražošanas, gan tirdzniecības) ir pakļauti vienai ekonomiskai kontrolei, darbojas kopā kā viens uzņēmums ar funkciju sadalījumu izmeklējamā ražojuma ražošanai un tirdzniecībai un ka to attiecības netiek organizētas, balstoties uz tirdzniecības attiecībām, kas ir līdzīgas pārstāvja attiecībām vai uz kurām kā citādi attiecas komisijas maksa.

(55)

Komisija norādīja, ka Meihua iesniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem un jo īpaši “Eksporta pārdošanas fiziskās un finansiālās plūsmas diagrammā” tirdzniecības uzņēmumi ir norādīti kā “tirgotāji” un ka pastāv sarunas starp ražošanas uzņēmumiem un tirgotājiem.

(56)

To, ka tirdzniecības uzņēmumi darbojas kā pārstāvji, kas strādā uz komisijas maksas pamata, apstiprina arī tas, ka starp abiem tirgotājiem un rūpnīcām ir noslēgti pārdošanas līgumi. Vēl svarīgāk ir tas, ka pirkuma līgumā starp Meihua galveno pārvaldi un Jilin Meihua ir ietverti noteikumi, kas attiecīgi ir atbildības klauzula un klauzula par strīdu atrisināšanu izlīguma ceļā vai, ja tas neizdodas, tiesā. Šo pierādījumu dēļ Meihua uzņēmumus, kas atrodas Ķīnas Tautas Republikā, nevar klasificēt kā vienu saimniecisku vienību. Saskaņā ar judikatūru tādas šķīrējklauzulas iekļaušana, kuras mērķis ir atrisināt līgumiskus strīdus, kas var rasties starp abām līgumslēdzējām sabiedrībām, un solidaritātes trūkums starp šīm sabiedrībām nozīmē, ka pastāv ne tikai divas atsevišķas juridiskas personas, bet arī divas saimnieciskās vienības ar atšķirīgām interesēm, un nešķiet, ka tā būtu savienojama ar vienas saimnieciskas vienības pastāvēšanu un vienas no šīm sabiedrībām klasificēšanu par iekšējo pārdošanas nodaļu (14). Tas vēl jo vairāk attiecas uz Meihua HK, kurš ir meitasuzņēmums, kas atrodas Honkongā – no Ķīnas nošķirtā muitas teritorijā –, kura vienīgā darbība, kā norādījis Meihua, ir tirdzniecība un kurš apspriež noteikumus ar rūpnīcām un paraksta attiecīgus līgumus. Tāpēc Komisija noraidīja Meihua apgalvojumu un apstiprināja pagaidu regulas 218. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(57)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Meihua atkārtoja savus apgalvojumus par Meihua uzņēmumu vienas saimnieciskās vienības statusu, bet šajā saistībā neiesniedza jaunu informāciju. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(58)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Eppen arī sniedza piezīmes par Eppen Asia statusu. Eppen lūdza, lai Eppen Asia netiktu uzskatīta par atsevišķu vienību un lai netiktu atskaitīta peļņa un PVA izmaksas, nosakot eksporta cenu EXW līmenī. Eppen apgalvoja, ka Eppen Asia ir čaulas uzņēmums, kas neveic būtisku darbību un nedarbojas kā pārstāvis, kas strādā uz komisijas maksas pamata.

(59)

Tomēr Komisija norādīja, ka Eppen savā sniegtajā informācijā pēc galīgās informācijas izpaušanas ir norādījis, ka cena, par kādu Heilongjiang Eppen pārdod Eppen Asia, tika noteikta, atskaitot no galīgās cenas, kura noteikta neatkarīgajiem klientiem, nelielu starpību, kas būtībā ir komisijas maksas. Turklāt viens no līgumiem, ko iesniedza Eppen un kas citēts piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu, ietver atbildības un šķīrējklauzulas par strīdu izšķiršanu izlīguma ceļā vai, ja tas neizdodas, Ķīnas Starptautiskajā ekonomikas un tirdzniecības arbitrāžas komisijā saskaņā ar minētās komisijas noteikumiem. Šo pierādījumu esība neļauj Meihua uzņēmumus, kas atrodas Ķīnas Tautas Republikā, kvalificēt kā vienu saimniecisko vienību. Kā norādīts arī 56. apsvērumā, saskaņā ar judikatūru tādas šķīrējklauzulas iekļaušana, kuras mērķis ir atrisināt līgumiskus strīdus, kas var rasties starp abām līgumslēdzējām sabiedrībām, un solidaritātes trūkums starp šīm sabiedrībām nozīmē, ka pastāv ne tikai divas atsevišķas juridiskas personas, bet arī divas saimnieciskās vienības ar atšķirīgām interesēm. Tādējādi nešķiet, ka tā būtu savienojama ar vienas saimnieciskas vienības pastāvēšanu un vienas no šīm sabiedrībām klasificēšanu par iekšējo pārdošanas nodaļu. Tas vēl jo vairāk attiecas uz Eppen Asia, kurš ir meitasuzņēmums, kas atrodas Singapūrā, kura ir atsevišķa valsts. Tāpēc Komisija noraidīja Eppen apgalvojumu un apstiprināja pagaidu regulas 218. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(60)

Visbeidzot, Eppen apgalvoja, ka darbinieku saraksts pierāda, ka Eppen Asia neveic pārdošanas funkcijas, jo amatu aprakstos nav darbinieku ar pārdošanas funkcijām. Šajā saistībā Komisija norāda, ka Eppen iesniegtajos darba līgumos ir skaidri noteikts, ka “sabiedrībai ir tiesības norīkot darbinieku sniegt pakalpojumus saistībā ar jebkuru no šajā amata aprakstā neminētajiem saistītajiem pakalpojumiem”. Pamatojoties uz iepriekš minēto, prasība par vienas saimnieciskas vienības statusu tika noraidīta.

(61)

Gan Meihua, gan Eppen iesniedza piezīmes par Komisijas metodiku, kas tika izmantota, aprēķinot PVA izmaksas normālās vērtības noteikšanai un pēc tam salīdzinot normālo vērtību ar eksporta cenu EXW līmenī. Šīs piezīmes ir turpinājums piezīmēm, kas aplūkotas pagaidu regulas 219.–222. apsvērumā.

(62)

Pagaidu pasākumu noteikšanas Eppen savā sniegtajā informācijā norādīja, ka Kolumbijas uzņēmuma Sucroal PVA izmaksas, ko Komisija izmantoja normālās vērtības noteikšanai, ietver trīs elementus: izplatīšanas izmaksas, administratīvās izmaksas un “citas izmaksas”. Eppen apgalvoja, ka “izplatīšanas izmaksas” atbilst izmaksu elementiem, kas ir tiešie izdevumi, kuri radušies ārpus EXW līmeņa. Tādējādi tie nebūtu jāiekļauj izmeklējamā uzņēmuma saliktās normālās vērtības aprēķinā. Komisija norādīja, ka Eppen nav sniedzis pierādījumus par izplatīšanas izmaksu sadalījumu apgalvojuma pamatošanai. Tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts.

(63)

Tāpat Meihua apgalvoja, ka Komisija ir nepareizi iekļāvusi izplatīšanas izmaksas aprēķināto PVA izmaksu rādītājā, lai gan tā ir vienlaikus atskaitījusi šādas izmaksas Meihua grupas eksporta cenas aprēķinā. Meihua savu apgalvojumu ir balstījis tikai uz pieņēmumu, ka Sucroal PVA izmaksu sadalījums saistībā ar “izplatīšanas izmaksām” atspoguļo tādus izdevumus kā kravu pārkraušana un iekraušana, vedmaksa un citi papildu izdevumi, kas tika atskaitīti no eksporta cenas, lai to koriģētu līdz EXW līmenim. Tomēr šis pieņēmums nav pamatots ar pierādījumiem lietas materiālos.

(64)

Attiecībā uz abiem apgalvojumiem Komisija norādīja, ka Sucroal paziņotās “izplatīšanas izmaksas” ir daļa no PVA izmaksām. Par to liecina fakts, ka Orbis datubāzē uzrādītās “pārējās izmaksas” Kolumbijas iestāžu sniegtajos datos ir iedalītas pa kategorijām “izplatīšanas izmaksas”, “administratīvās izmaksas” un “pārējās izmaksas”. Pieejamajos datos nav norādīts izplatīšanas izmaksu sīkāks iedalījums, kas ļautu identificēt un izslēgt konkrētas izmaksu kategorijas. Tādējādi izplatīšanas izmaksas ir pārdošanas izmaksas, kas var ietvert ne tikai transporta izmaksas, bet arī citu kategoriju izmaksas, piemēram, noliktavu un izplatīšanas objektu (tai skaitā nepieciešamo iekārto un transportlīdzekļu) nomas vai reklāmas un tirgus izpētes izmaksas, kuras netika atskaitītas no eksporta cenas.

(65)

Meihua arī apgalvoja, ka pierādīšanas pienākums ir Komisijai, jo tai ir jāpierāda, ka tā ir izmantojusi “neizkropļotas un samērīgas” administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu, kā noteikts pamatregulas 2. panta 6.a punktā. Šie apgalvojumi jau tika aplūkoti pagaidu regulas 220. apsvērumā. Jaunākajā iesniegtajā informācijā Meihua, atsaucoties uz Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2025/58 (15), ar ko nosaka antidempinga maksājumus konkrētu ĶTR izcelsmes pneimatisko riepu importam, arī apgalvoja, ka Komisijai būtu jāatzīst, ka tai ir pierādīšanas pienākums.

(66)

Komisija norādīja, ka Regulas (ES) 2025/58 267. apsvērumā Komisija jautājumu par PVA izmaksu piemērotību ir aplūkojusi tikai vispārīgi, norādot, ka “PVA izmaksu un peļņas rādītājs nešķiet nesamērīgi augsts un tāpēc ir uzskatāms par piemērotu”. Attiecībā uz detalizētu informāciju par PVA izmaksām Komisija norāda, ka pneimatisko riepu gadījumā, kā izklāstīts Īstenošanas regulas (ES) 2025/58 270. un 271. apsvērumā, Komisija, pamatojoties uz uzņēmuma finanšu pārskatos pieejamo informāciju, no PVA izmaksu aprēķina patiešām atskaitīja transporta izmaksas, lai to koriģētu līdz EXW līmenim. Tomēr Sucroal gadījumā šāda detalizēta informācija nebija viegli pieejama, kā arī ražotāji eksportētāji (Eppen un Meihua) tādu nebija darījuši pieejamu, lai Komisija varētu atskaitīt transportēšanas izmaksas.

(67)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas gan Meihua, gan Eppen atkārtoja savus apgalvojumus par Komisijas metodiku, kas tika izmantota, aprēķinot PVA izmaksas normālās vērtības noteikšanai, bet neiesniedza jaunu informāciju. Tāpēc to apgalvojumi tika noraidīti.

(68)

Tā kā nebija papildu informācijas, kas ļautu no PVA izmaksu aprēķina izslēgt konkrētas izmaksas, Komisija uzskatīja, ka Sucroal PVA izmaksu līmenis ir neizkropļots un samērīgs EXW tirdzniecības līmenī, un noraidīja saņemtos apgalvojumus. Tā kā citas piezīmes par salīdzināšanu netika saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 213.–222. apsvērums.

(69)

Kā aprakstīts iepriekš 52. apsvērumā, pēc tam, kad ieinteresētās personas bija sniegušas apgalvojumus un citas piezīmes netika saņemtas, Komisija pārrēķināja dempinga starpības.

(70)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas (CIF) cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(71)

Tā kā piezīmes par Savienības ražošanas nozares un Savienības ražošanas apjoma noteikšanu netika saņemtas, Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 229.–231. apsvērumā.

(72)

Izmeklēšanas periodam noteikto Ķīnas izcelsmes lizīna importa datu pārskatīšana, kā paskaidrots 79.–82. apsvērumā un norādīts pārskatītajā 3. tabulā, ietekmēja pagaidu regulas 2. tabulu. Galīgā 2. tabula ir šāda:

“2. tabula

Patēriņš Savienībā (HCl ekvivalenta t)

(73)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās par 14 procentpunktiem.

(74)

Tā kā piezīmes par patēriņu Savienībā netika saņemtas, Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 234.–236. apsvērumā.

(75)

Pagaidu regulas 237. un 238. apsvērumā Komisija ir paskaidrojusi, ka, lai nepamatoti neiekļautu citus ražojumus, tās izmantotie lizīna sulfāta importa dati tika iegūti no Ķīnas un Indonēzijas tirdzniecības statistikas specializētās tirgus informācijas pakalpojumu sniedzējiem. Pēc datu sniedzēja pieprasījuma precīzu avotu nevarēja izpaust, taču Komisija spēja veikt šo datu salīdzinošu pārbaudi.

(76)

Pēc informācijas izpaušanas CESFAC un Vall Companys apgalvoja, ka Komisijas lēmums neatklāt lizīna sulfāta importa datu avotus nozīmē, ka ieinteresētajām personām tie ir jāpieņem par pilnībā patiesiem. Turklāt tās apgalvoja, ka Komisija un Eurolysine nav izklāstījušas piegādātāju izmantoto metodiku vai korekcijas, kas vēlāk tika veiktas eksporta vai importa datos, lai varētu identificēt lizīna sulfāta importu, ņemot vērā to klasifikāciju grupas KN kodos.

(77)

CESFAC un Vall Companys iesniedza pārskatītus lizīna importa no Ķīnas skaitļus, kas izstrādāti, izmantojot Eurostat datus par lizīna HCl un lizīna sulfāta importu, kurus tie bija ieguvuši no Kemiex, kas ir tirgus informācijas pakalpojumu sniedzējs, kurš seko līdzi būtisku izejvielu piegādes ķēdēm. Eurostat un Kemiex apvienotie dati liecināja, ka importa apjoms no Ķīnas izmeklēšanas periodā bija 296 869 tonnas, kas ir par 11 % mazāks nekā Komisija pagaidu regulas 3. tabulā publicētās 329 052 tonnas. CESFAC un Vall Companys grupa ir norādījušas, ka to pārskatītajos aprēķinos lizīna imports no Ķīnas visā attiecīgajā periodā ir saglabājies relatīvi stabils, samazinoties laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam un atgūstoties laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam. Kopumā imports no Ķīnas laikposmā no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam bija palielinājies tikai par 6 % salīdzinājumā ar Komisijas paziņotajiem 8 %, un laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam tas palielinājās par 9 %, nevis par 15 %.

(78)

Tāpat CCCMC apgalvoja, ka Komisija nav pierādījusi, ka ir ievērojami palielinājies imports par dempinga cenām no Ķīnas vai nu absolūtā izteiksmē, vai attiecībā pret patēriņu vai ražošanu, norādot, ka importa apjoma pieaugums par 8 % nav būtisks. Tā iesniedza oficiālu Ķīnas eksporta statistiku par lizīna HCl, kas liecina, ka eksporta apjoms attiecīgajā periodā laikposmā no 2021. līdz 2022. gadam kopumā samazinājās par 14 % un laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam (izmeklēšanas periods) samazinājās vēl par 16 %. CCCMC iesniedza Eurostat attiecīgā perioda importa datus par lizīna sulfātu (KN 2309 90 31 un 2309 90 96 ), lai pierādītu Savienībā importēto apjomu samazināšanos, apgalvojot, ka Komisija nav pienācīgi novērtējusi lizīna importa apjomus un visas izmeklēšanas periodā novērotās tendences.

(79)

Pagaidu regulā Komisija izmantoja lizīna sulfāta importa datus no specializētas tirgus informācijas par visu attiecīgo periodu, lai nodrošinātu konsekvenci attiecībā uz lizīna sulfātu, kaut gan 2023. gadā tika izveidots atsevišķs lizīna sulfāta KN kods. Ņemot vērā CESFAC argumentu par lizīna sulfāta importa apjomu no Ķīnas izmeklēšanas periodā, Komisija atkārtoti novērtēja situāciju. Ņemot vērā to, ka no 2023. gada ir pieejams atsevišķs lizīna sulfāta KN kods, tā secināja, ka attiecībā uz minēto gadu ir lietderīgāk izmantot Eurostat importa datus par minēto ražojuma veidu, jo šie dati ir visuzticamākie. Attiecībā uz iepriekšējiem gadiem, tā kā lizīna sulfāts tika importēts ar grupas kodiem un Eurostat dati nebija pieejami atsevišķi par lizīna sulfātu, un CESFAC iesniegtie Kemiex dati bija novērtēti par zemu salīdzinājumā ar Eurostat importa statistiku par lizīna sulfātu izmeklēšanas periodā, Komisija uzskatīja, ka importa dati no specializētās tirgus informācijas, ko tā izmantoja pagaidu posmā, joprojām ir visuzticamākais avots.

(80)

Turklāt Komisija norādīja, ka ir skaidras norādes, ka CESFAC izmantotajiem Kemiex datiem ir nopietni trūkumi, jo, kā norādījis arī sūdzības iesniedzējs, CESFAC atzina, ka izmeklēšanas periodā (2023. gads) lizīna sulfāta eksporta no Ķīnas aplēstais apjoms, t. i., 31 205 tonnas, bija mazāks nekā piemērojamā kvota, kuru Komisija ir apstiprinājusi par pilnībā apgūtu 2023. gada 6. oktobrī. Komisija atgādināja, ka CESFAC ir izmantojusi specializētu tirgus informāciju par būtisku izejvielu piegādes ķēdēm, nevis importa/eksporta datubāzi.

(81)

CESFAC sniegtie dati par izmeklēšanas periodu bija par 5 % zemāki nekā Eurostat importa dati, kas apstiprināja, ka saskaņā ar Kempiex datiem importa apjomi ir novērtēti par zemu.

(82)

Ņemot vērā atjaunināto importa statistiku, kā aprakstīts iepriekš 79. apsvērumā, pagaidu regulas 3. tabula ir pārskatīta un izteikta šādi:

“3. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(83)

Komisija konstatēja, ka attiecīgajā periodā imports no Ķīnas palielinājās par 3 %, savukārt šā importa tirgus daļa palielinājās no [60 %–69 %] 2020. gadā līdz [70 %–79 %] izmeklēšanas periodā. Imports no Ķīnas visā attiecīgajā periodā Savienības tirgū saglabāja dominējošo daļu, un kopējais importa apjoms palielinājās laikā, kad lizīna patēriņš Savienībā samazinājās par 14 %, kā rezultātā tirgus daļa palielinājās par 20 %. Pamatojoties uz to, Komisija noraidīja apgalvojumu, ka imports par dempinga cenām no Ķīnas nav ievērojami palielinājies.

(84)

Attiecībā uz apgalvojumu par lizīna sulfāta importa datu avota nepārredzamu izmantošanu laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam Komisija turpmāk 98.–101. apsvērumā paskaidroja, kāpēc tā uzskatīja par pamatotu neizpaust specializētās tirgus informācijas avotu.

(85)

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka ES lizīna nozares 2024. gada 7. novembrī iesniegtās informācijas par lizīna sulfātu mērķis bija sniegt precīzākus datus. Šī informācija tika iesniegta pilnīgi pārredzami, un visām ieinteresētajām personām bija iespēja piekļūt datiem un pārbaudīt tos, tai skaitā sadalījumu pa dažādiem lizīna veidiem. Ņemot vērā to, ka specializētās tirgus informācijas pakalpojumu sniedzēju skaits ir ierobežots, sūdzības iesniedzējs nav atklājis avotu.

(86)

CCCMC apgalvoja, ka Komisija nav rūpīgi novērtējusi lizīna HCl, šķidrā lizīna un lizīna sulfāta pārrēķina likmes, apgalvojot, ka Komisija nav sniegusi pierādījumus, kas pamatotu pārrēķina pareizību. CCCMC norādīja, ka lizīna sulfāts ir pieejams arī šķidrā veidā. Šķidrās formas satur 25 % lizīna, bet cietās – aptuveni 50 %. Līdz ar to CCCMC apgalvoja, ka Komisijas iesniegtie importa rādītāji ir nepareizi un pārspīlēti, kā arī tajos nav saprotams, kā Komisija piemēroja pārrēķina likmes importam, kas klasificēts ar KN kodu 2922 41 00 , kurš aptver gan lizīna HCl, gan šķidro lizīnu.

(87)

CCCMC arī apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi pamatotus un pienācīgus paskaidrojumus par pierādījumiem, ka lizīna sulfāts tiek ražots tikai Ķīnā un Indonēzijā, un nav veikusi segmentētu kaitējuma analīzi, nošķirot lizīna HCl, šķidro lizīnu un lizīna sulfātu.

(88)

Komisija izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju līmenī ieguva pierādījumus par to, ka Ķīnas uzņēmumi eksportē tikai lizīna HCl (lizīna saturs ražojumā – 78 %) un lizīna sulfātu (lizīna saturs ražojumā – 55 %), t. i., ar lizīna saturu, kas tiek izmantots pārrēķina likmēs, lai pārvērstu lizīna sulfātu lizīna HCl ekvivalentā. Komisija atkārtoja, ka šīs likmes ir izskaidrotas pagaidu regulas 234. apsvērumā. Komisija norādīja, ka to pamatā ir publiski pieejams un labi zināms ražojumu ķīmiskais sastāvs un molekulmasas un tie ir pārbaudīti Ķīnas ražotāju eksportētāju apmeklējumos. Turklāt izpausto lizīna saturu izmanto lietotāji, un ne importētāji, ne lietotāji to nav apstrīdējuši. Vienīgie zināmie lizīna sulfāta eksportētāji attiecīgajā periodā bija Ķīnas un Indonēzijas ražotāji eksportētāji. Neviena no ieinteresētajām personām neiesniedza nekādus pierādījumus, kas apstrīdētu šo apgalvojumu. Attiecībā uz segmentēto kaitējuma analīzi Komisija pagaidu regulas 37. apsvērumā secināja, ka lizīna forma nav būtiska, jo visas trīs formas (HCl, šķidrums un sulfāts) ir savstarpēji aizstājamas, jo tās ir viena un tā pati uzturviela ar vienu un to pašu funkciju. Komisija iepriekš 27. apsvērumā arī secināja, ka lizīna paredzētais lietojums, lizīna veids un lizīna saturs ražojumā, nemaina tā pamatdefinīciju, tā īpašības vai to, kā dažādas personas to uztver. Tāpēc nebija jāveic segmentēta kaitējuma analīze. Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(89)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCMC apgalvoja, ka Komisija ir piešķīrusi pārmērīgu konfidencialitāti lizīna sulfāta importa datiem un datu avotam. Pirmkārt, CCCMC apgalvoja, ka Komisija nav izpaudusi atsevišķus datus par lizīna sulfāta importu no Ķīnas, bet tikai par konsolidētu importu, kas jau pārvērsts par lizīna HCl.

(90)

Komisija pagaidu regulā (37. apsvērumā) paskaidroja, ka visas lizīna formas ir savstarpēji aizstājamas, jo tās ir viena un tā pati uzturviela un tām ir līdzīgas būtiskās fizikālās, tehniskās un ķīmiskās īpašības. Lai gan Komisija publicēja konsolidētu importu, kas pārvērsts par lizīnu HCl, Komisija pagaidu regulā arī paskaidroja, ka no Ķīnas tiek importēts tikai lizīns HCl un lizīna sulfāts. Lizīna HCl importa dati tika iegūti no Eurostat. Tādējādi ir iespējams aprēķināt lizīna sulfāta importa apjomus, kas pārvērsti HCl ekvivalentā, piemērojot pārrēķina koeficientu 0,705 tonnai lizīna sulfāta, kas pārvērsta HCl ekvivalentā, kā aprakstīts pagaidu regulas 234. apsvērumā. Šis apgalvojums tika noraidīts.

(91)

Otrkārt, CCCMC apgalvoja, ka Komisija nav pierādījusi, ka lizīna sulfāta importa datu avota un pašu importa datu izpaušana, iespējams, “nodrošinātu ievērojamas priekšrocības konkurentam” vai “ļoti negatīvi ietekmētu personu, kura šādu informāciju ir sniegusi vai personu, no kuras persona, kura informāciju ir sniegusi”, apgalvojot, ka Ķīnas eksportētājiem vajadzētu būt piekļuvei šai informācijai, jo tā attiecas uz viņu importu.

(92)

Komisija pagaidu regulas 238. apsvērumā paskaidroja, ka pēc datu sniedzēja pieprasījuma importa no Ķīnas datu avotu nevar izpaust. Komisija 99. apsvērumā ir sīkāk paskaidrojusi, kāpēc tā uzskatīja, ka ir pietiekami izpaust datus par lizīna sulfāta importu no Ķīnas, neatklājot šo datu izcelsmi. Komisija apgalvoja, ka lizīna sulfāta importa dati tika izpausti (iepriekš 82. apsvērums) un ka šo datu avota izpaušana būtu pretrunā izejas datu sniedzēja nosacījumiem.

(93)

Treškārt, pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCMC atkārtoja, ka Komisija nav veikusi segmentētu kaitējuma analīzi, kurā nošķirts lizīna HCl, šķidrais lizīns un lizīna sulfāts, apgalvojot, ka lizīna formas nav savstarpēji aizstājamas un ka Komisijas rīcībā bija šādas analīzes veikšanai nepieciešamie dati.

(94)

Komisija saglabāja savu nostāju, kas izklāstīta iepriekš 88. apsvērumā, un sīkāk paskaidroja, ka lielākā daļa lizīna tiek izmantota dzīvnieku barībā, attiecībā uz kuru lizīna lietotāji apstiprināja lizīna formu savstarpējo aizstājamību. Iepriekš 20. apsvērumā CCCMC citētajā zinātniskajā rakstā ir apliecināts, ka lizīna formas savā starpā tieši konkurē. Tāpēc Komisija saglabāja savu nostāju, ka pagaidu regulā ir ietverti visi būtiskie pierādījumi un konfidenciālo datu nekonfidenciālie kopsavilkumi, kas nepieciešami, lai ieinteresētās personas varētu izmantot savas tiesības uz aizstāvību.

(95)

CCCMC arī apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā piezīmes attiecībā uz izvērtējumu par importa no Ķīnas ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli saistībā ar patēriņa samazināšanos Savienībā un Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomu tendencēm saistībā ar importu no Ķīnas uz Savienību. Konkrētāk, CCCMC apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms cieta no lielākā krituma laikposmā no 2021. līdz 2022. gadam, t. i., kad samazinājās arī lizīna imports no Ķīnas, un tāpēc tas nebija samazinājuma tendences izraisošais spēks.

(96)

Komisija norādīja, ka CCCMC iesniegtās piezīmes ir pietiekami sīki aplūkotas iepriekš 79., 83. un 88. apsvērumā un turpmāk 103., 105., 106. un 107. apsvērumā. Kopumā pretēji CCCMC apgalvojumiem no 2. tabulas datiem ir skaidrs, ka izmeklēšanas periodā patēriņš Savienībā samazinājās par 14 procentpunktiem, savukārt Savienības ražošanas apjoms samazinājās par 83 procentpunktiem (5. tabula). Tajā pašā periodā imports no Ķīnas saglabāja dominējošu tirgus daļu Savienībā (3. tabula), un, lai gan importa apjoms 2022. gadā samazinājās par 3 procentpunktiem, šis samazinājums bija mazāks nekā Savienības patēriņa samazinājums (–5 procentpunkti). Turklāt Komisija pagaidu regulas 284. apsvērumā bija aplūkojusi piezīmi par spirālveida ietekmi izmeklēšanas periodā. Arguments tika noraidīts.

(97)

CCCMC apgalvoja, ka saskaņā ar Eurostat datiem par KN kodu 2922 41 00 , 2309 90 96 (grupas kods) un 2309 90 31 (grupas kods) Ķīnas importa cenu samazinājums laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam ir daudz lielāks nekā tas, ko Komisija sniegusi pagaidu regulā (Eurostat dati par KN kodu 2922 41 00 un Eurolysine dati par lizīna sulfātu), un ka importa datu konfidencialitātes piešķiršana būtiski ietekmē tās tiesības uz aizstāvību.

(98)

Attiecībā uz importa statistiku Komisija precizēja, ka, lai gan Eurostat ir publiski pieejama importa statistikas datubāze ar astoņciparu KN kodiem, attiecībā uz lizīna sulfātu Komisija laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam nevarēja izmantot pašreizējo Taric kodu 2309 90 31 51, 2309 90 31 59, 2309 90 96 51, 2309 90 96 59 importa statistiku, jo šie Taric kodi bija grupas kodi, kuri ietver ražojumus, kas nav attiecīgais ražojums. Turklāt pagaidu regulā Komisija 237. un 238. apsvērumā ir paskaidrojusi, ka lizīna HCl (Ķīnas) importa dati tika iegūti no Eurostat un dati par lizīna sulfāta importu tika salīdzināti ar specializēto tirgus informāciju, lai iegūtu precīzāku priekšstatu par lizīna sulfāta importu. Konkrētāk, Komisija no Eurostat un Surveillance izguva lizīna sulfāta (grupas kodu) importa statistiku par attiecīgo periodu un norādīja, ka importa apjoms bija robežās no 662 896 tonnām 2020. gadā līdz 537 126 tonnām 2023. gadā, t. i., ievērojami pārsniedza beznodokļu tarifa kvotu. Ņemot vērā to, ka beznodokļu kvota lizīna sulfātam attiecīgajā periodā bija pilnībā apgūta katra gada rudens mēnešos, Komisija uzskatīja, ka Eurostat statistikas dati nav precīzi. Komisija analizēja Ķīnas lizīna sulfāta eksporta datus, kas iegūti no specializētās tirgus informācijas, un norādīja, ka šie dati sniedz precīzāku priekšstatu par lizīna sulfāta importu Savienībā.

(99)

Turklāt Komisija norādīja, ka Vispārējā tiesa sprieduma lietā T-326/21 (16) 52. un 53. punktā ir secinājusi, ka “atsevišķi apgalvojumi sniegtajā informācijā, šķiet, pārmet Komisijai, ka tā nav paziņojusi prasītājām izmantoto datu izcelsmi. Tomēr prasītāji nepaskaidro, kādā veidā datu izcelsmes izpaušana bija nepieciešama, lai aizstāvētu to intereses, jo paši dati tiem bija paziņoti un Komisija bija atbildējusi uz to iebildumiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, nekādi nešķiet, ka Komisija nebūtu paziņojusi prasītājiem informāciju, kas nepieciešama, lai tie varētu efektīvi paust savu viedokli par apgalvoto faktu un apstākļu patiesumu un atbilstību, kā arī par pierādījumiem, uz kuriem tā ir balstījusies.” Tāpēc, ņemot vērā šo judikatūru, Komisija uzskatīja, ka ir pietiekami izpaust datus par lizīna sulfāta importu no Ķīnas, neatklājot šo datu izcelsmi. Tāpēc CCCMC apgalvojums tika noraidīts.

(100)

Turklāt Komisija atgādināja, ka KN kodi 2309 90 96 un 2309 90 31 , ko CCCMC izmantoja, lai pierādītu lizīna sulfāta vidējās cenas samazinājumu laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam, bija grupas kodi, kas līdz 2023. gadam ietver arī citus importētos ražojumus. Tāpēc jebkādi CCCMC pierādījumi par cenu dinamiku ar šiem KN kodiem ir nepamatoti un nepareizi, jo izmantotās cenas bija lizīna un citu ražojumu vidējās cenas. Komisija šīs regulas 4.3.1. un 5.1. iedaļā ir sīkāk izskaidrojusi no Ķīnas importētā lizīna apjomus.

(101)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka sūdzībā un pagaidu regulā ir ietverti visi būtiskie pierādījumi un nekonfidenciālie datu kopsavilkumi, kas tika iesniegti konfidenciāli, lai ieinteresētās personas procedūras laikā varētu izmantot savas tiesības uz aizstāvību. Tiek atgādināts, ka pamatregulas 19. pants un Nolīguma par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu 6. panta 5. punkts ļauj aizsargāt konfidenciālu informāciju gadījumos, kad tās izpaušana nodrošinātu ievērojamas priekšrocības konkurentam vai ļoti negatīvi ietekmētu personu, kura šādu informāciju ir sniegusi, vai to personu, no kuras minētā persona ir informāciju ieguvusi. Informācija, kurai ir piemērota konfidencialitāte, ietilpst šajās kategorijās. Jebkurā gadījumā sūdzības iesniedzējs ir nodrošinājis sūdzības konfidenciālo daļu satura kopsavilkumus. Arī pagaidu regulas 17. apsvērumā ir paskaidrots, ka, tā kā Savienības ražošanas nozari veido viens ražotājs, ir saprotams, ka sūdzībā kaitējuma faktori ir norādīti diapazonos un indeksētā veidā. Tādējādi Komisija noraidīja apgalvojumu, ka CCCMC pārstāvēto uzņēmumu tiesības uz aizstāvību procedūras izmeklēšanā bija pārkāptas.

(102)

CCCMC arī apgalvoja, ka Komisija nav iesniegusi datus, kas liecinātu par cenu samazinājuma tendenci, proti, cenu noteikšanas praksi, kas turpinās visā attiecīgajā periodā. CCCMC arī apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi pierādījumus par Ķīnas un Savienības importa mijiedarbību attiecīgajā periodā, apgalvojot, ka Komisijas konstatējums par cenu samazinājumu nav saderīgs ar pienākumu veikt objektīvu pārbaudi. Ņemot vērā šo apgalvojumu, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare sūdzībā ir pierādījusi, ka cenu samazinājums nav bijis statisks, jo tas sākās ilgu laiku pirms izmeklēšanas perioda un pastāvīgi palielinājās.

(103)

Komisija norādīja, ka objektīva cenu samazinājuma analīze būtu jābalsta uz līdzīgu ražojuma veidu cenu salīdzinājumu. Tāpēc saskaņā ar Komisijas pastāvīgo praksi šo analīzi veic, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju un Savienības ražošanas nozares detalizētajiem pārdošanas datiem izmeklēšanas periodā, jo šie dati ļauj salīdzināt katru ražojuma veidu. Šādu analīzi par iepriekšējiem gadiem nevar veikt, jo šādu detalizētu datu nav. Šis apgalvojums tika noraidīts.

(104)

CCCMC arī apgalvoja, ka Eurostat dati liecina, ka no Ķīnas ievestā importa cenas ir ievērojami augstākas nekā Komisijas sniegtie dati pagaidu regulas 4. tabulā, un ka Komisija nav sniegusi pietiekamus pierādījumus par to, ka no Ķīnas ievestais imports radīja cenu samazinājumu, cenu nospiešanu un cenu apspiešanu Savienības ražošanas nozarē. Tā uzsvēra, ka no Ķīnas ievestā importa apjomi un tirgus daļa 2021. gadā samazinājās un Ķīnas cenas būtiski palielinājās, kamēr Savienības ražošanas nozare strādāja ar ievērojamiem zaudējumiem. CCCMC apgalvoja, ka, ja imports no Ķīnas būtu apspiedis Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas, Savienības ražošanas nozares rentabilitātei 2021. gadā būtu vajadzējis uzlaboties.

(105)

Attiecībā uz importa no Ķīnas cenām, kā jau paskaidrots pagaidu regulā, lizīna HCl importa no Ķīnas vidējā cena ir iegūta no Eurostat par KN kodu 2922 41 00 . No Ķīnas ievestā lizīna sulfāta importa vidējā cena ir iegūta no specializētas tirgus informācijas, ko sniedzis sūdzības iesniedzējs. Dati, kas publicēti 4. tabulā, ir aprēķināti kā lizīna HCl un lizīna sulfāta importa vidējā svērtā cena, ņemot vērā katras formas importa apjomus attiecīgajā gadā.

(106)

Komisija atkārtoti norāda, ka nav pareizi ņemt vērā vidējās importa cenas ar KN kodiem 2309 90 31 un 2309 90 96 , jo šie KN kodi laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam ietvēra vairākus citus ražojumus. Attiecībā uz izmeklēšanas periodu Komisija iepriekš 79.–82. apsvērumā paskaidroja, ka tā ir atjauninājusi lizīna sulfāta importa datus izmeklēšanas periodā attiecībā uz KN kodiem 2309 90 31 un 2309 90 96 , jo šie kodi 2023. gadā bija rezervēti tikai lizīna sulfātam. Atjaunināto datu dēļ mainījās vidējā importa cena izmeklēšanas periodā, tāpēc pagaidu regulas 4. tabula ir pārskatīta un izteikta šādi:

“4. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(107)

Attiecībā uz apgalvojumu, ar kuru tiek apšaubīta cenu nospiešana un cenu apspiešana, ko imports no Ķīnas izraisīja Savienības ražošanas nozarē, Komisija norādīja, ka no Ķīnas ievestā importa par dempinga cenām cenas attiecīgajā periodā bija daudz zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas (un no Brazīlijas, Indonēzijas un Dienvidkorejas ievestā lizīna importa cenas). Ir skaidrs, ka šādas zemas cenas apvienojumā ar ļoti lielu tirgus daļu, kas izmeklēšanas periodā bija [70–79 %], apspieda Savienības ražošanas nozares cenas, par ko liecina tās rentabilitātes rādītāji.

(108)

CCCMC lūdza Komisiju iesniegt detalizētu nekonfidenciālu kaitējuma starpības aprēķina versiju, kas apliecina, ka kaitējums tika konstatēts attiecībā uz 100 % izlasē iekļauto uzņēmumu importēto apjomu, ieskaitot Komisijas veiktās korekcijas. Komisija noraidīja pieprasījumu un atgādināja CCCMC, ka cenu samazinājuma aprēķini izlasē iekļautajiem eksportētajiem ražotājiem tika izpausti tikai tāpēc, ka aprēķini attiecas uz konkrētu uzņēmumu un satur sensitīvus datus par cenām, tādējādi tie pēc būtības ir konfidenciāli. Visiem datu sniedzējiem bija iespēja detalizēti pārbaudīt attiecīgo Komisijas veikto aprēķinu un komentēt to.

(109)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCMC apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi faktu pamatu, no kura var konstatēt cenu samazinājumu attiecībā uz “100 % izlasē iekļauto uzņēmumu importēto apjomu”, ņemot vērā, ka pastāv neatbilstība starp lizīna formām.

(110)

Komisija informēja, ka sīkāka informācija par cenu samazinājuma aprēķiniem ir konfidenciāla un ka tā ir paziņota attiecīgajiem izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Komisija norādīja, ka izmantotā pieeja atbilst pamatregulai.

(111)

CCCMC arī apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi faktu pamatu konstatējumam, ka apgalvotās importa no Ķīnas zemās cenas izraisīja cenu nospiešanu Savienības ražošanas nozarei un ka pagaidu regulā pat nav minēta cenu nospiešana.

(112)

Komisija paskaidroja, ka pagaidu regulas 250. un 289. apsvērumā ir aprakstīta importa no Ķīnas radītā cenu apspiešana. Komisija paskaidroja, ka izmeklēšanas periodā importa no Ķīnas cenas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un visā attiecīgajā periodā Ķīnas cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, kas tādējādi nospieda Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas, vēl vairāk palielinot finansiālos zaudējumus. To apliecināja importa no Ķīnas apjomi, tirgus daļa un vidējā importa cena. Šis apgalvojums tika noraidīts.

(113)

Tā kā citas piezīmes netika saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 244.–250. apsvērums.

(114)

Tā kā piezīmes netika saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 251.–254. apsvērums.

(115)

Tā kā citas piezīmes netika saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 255.–258. apsvērums.

(116)

Izmeklēšanas periodam noteikto Ķīnas izcelsmes lizīna importa datu pārskatīšana, kā paskaidrots 79. apsvērumā un norādīts pārskatītajā 3. tabulā, ietekmēja pagaidu regulas 6. tabulu. Galīgā 6. tabula ir šāda:

“6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(117)

Tā kā piezīmes netika saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 259.–261. apsvērums.

(118)

Tā kā piezīmes netika saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 262. apsvērums.

(119)

Tā kā piezīmes netika saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 263.–265. apsvērums.

(120)

Tā kā piezīmes netika saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 266. un 267. apsvērums.

(121)

Tā kā piezīmes netika saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 268.–271. apsvērums.

(122)

Tā kā piezīmes netika saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 272. un 273. apsvērums.

(123)

Tā kā piezīmes netika saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 274. un 275. apsvērums.

(124)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCMC apgalvoja, ka Komisija nav izskatījusi piezīmes par Savienības ražošanas nozares naudas plūsmas pieaugumu un ienākumu no ieguldījumiem.

(125)

Komisija atkārtoja, ka naudas plūsmas tendence ir izskaidrota pagaidu regulas 278. apsvērumā un ienākums no ieguldījumiem – 280. apsvērumā. Lai gan naudas plūsma izmeklēšanas periodā uzlabojās krājumu pārdošanas dēļ, tā saglabājās negatīva visā attiecīgajā periodā. Šķietamā uzlabošanās tendence ienākumam no ieguldījumiem izmeklēšanas periodā bija saistīta ar mazākiem rentabilitātes zaudējumiem nekā iepriekšējos gados, ko izraisīja zemais ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā. Importa no Ķīnas ietekme uz ražošanas apjoma samazināšanos ir aprakstīta pagaidu regulas 4.3. un 4.4. iedaļā. Šie apgalvojumi tika noraidīti.

(126)

Tā kā piezīmes netika saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 276.–281. apsvērums.

(127)

Visi personu apgalvojumi, ko tās sniedza pēc pagaidu regulas pieņemšanas, tika noraidīti. Tāpēc Komisija, pamatojoties uz pagaidu regulā izpaustajiem konstatējumiem, secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē, un tāpēc tika apstiprināts pagaidu regulas 282. līdz 286. apsvērums.

(128)

CCCMC, CESFAC un Vall Companys apgalvoja, ka pagaidu regulā nav pienācīgi izskatīta cēloņsakarība starp importu no Ķīnas un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem un tas, vai lizīna imports no Ķīnas faktiski ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tādējādi tā daļēji paļāvās uz paša CESFAC (alternatīvajiem) importa datiem, kurus Komisija noraidīja, kā pienācīgi paskaidrots iepriekš 4.3. iedaļā.

(129)

CCCMC, CESFAC un Vall Companys apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu dinamikai nav nekādas saistības ar importa no Ķīnas dinamiku, jo īpaši tāpēc, ka laikposmā no 2021. līdz 2022. gadam importa apjoms no Ķīnas samazinājās un Savienības ražošanas nozare neizmantoja šo samazinājumu, jo arī tās pārdošanas apjoms samazinājās 2022. gadā. Tomēr, kā norādīts pagaidu regulas 2. un 3. tabulā, patēriņš laikposmā no 2021. līdz 2022. gadam ievērojami samazinājās – daudz straujāk nekā importa apjoms no Ķīnas, līdz ar to Savienības ražošanas nozarei nebija iespējas atgūt zaudēto tirgus daļu, ko bija ieguvusi Ķīna, pat ja tas būtu bijis iespējams izmaksu un cenu ziņā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(130)

CCCMC arī apgalvoja, ka Komisija nav pierādījusi cenu samazinājumu un ka imports no Ķīnas izraisīja Savienības ražošanas nozares cenu nospiešanu un apspiešanu. Šajā saistībā Komisija norādīja, ka Ķīnas importa par dempinga cenām cenas bija daudz zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas un no Brazīlijas, Indonēzijas un Dienvidkorejas ievestā lizīna importa cenas (pagaidu regulas 12. tabula). Tāpēc ir acīmredzams, ka Ķīnas lizīna cena, kam visā attiecīgajā periodā bija dominējošs stāvoklis Savienības tirgū, izraisīja cenu apspiešanu un nospiešanu Savienības ražošanas nozarei, kā arī importam no citiem avotiem, kas nav Ķīna. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(131)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCMC apgalvoja, ka nav veikts pozitīvs attiecinājuma tests par Ķīnas importa ietekmi, ņemot vērā tā apjomu, ietekmi uz cenām un ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, un ka imports no Ķīnas nav nodarījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. CCCMC apgalvoja, ka Komisija nav pietiekami detalizēti pārbaudījusi, kā attiecīgā importa apjomi un cenas attiecīgajā periodā mijiedarbojās ar iekšzemes līdzīgā ražojuma cenām, lai izraisītu cenu samazinājumu un apspiešanu un kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(132)

Komisija nepiekrita un uzskatīja, ka šajā ziņā pietiekama līmeņa analīze ir ietverta pagaidu regulas 4. iedaļā un galīgās informācijas izpaušanas dokumentā (sk. šīs regulas 4. iedaļu). Šis apgalvojums tika noraidīts.

(133)

Tā kā citas piezīmes netika saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 288.–291. apsvērums.

(134)

CESFAC un Vall Companys norādīja, ka imports no trešām valstīm ir ievērojami veicinājis kaitējumu, ko sūdzības iesniedzējs apgalvojis par attiecīgo periodu, jo īpaši 2022. gadā, un ka Komisija nav novērtējusi citu trešo valstu importa ietekmi uz kaitējumu attiecīgajā periodā.

(135)

Komisija atgādināja, ka Komisija pagaidu regulas 292.–298. apsvērumā ir analizējusi nozīmi, kāda importam no citām trešām valstīm varētu būt bijusi attiecībā uz Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Minētajā analīzē tā secināja, ka i) trešo valstu (neiekļaujot Ķīnu) tirgus daļa laikposmā no 2020. gada līdz IP samazinājās par 4 % un izmeklēšanas periodā tā bija [20–25 %], un ii) importa no Ķīnas par dempinga cenām cenas bija daudz zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas un tāda lizīna importa cenām, kurš ievests no Brazīlijas, Indonēzijas un Dienvidkorejas, kas ir trīs no četriem citiem importa avotiem; savukārt no ASV ievestā importa cenas bija līdzīgā līmenī, taču laikposmā no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam no ASV ievestā importa apjoms samazinājās uz pusi. CESFAC un Vall Companys neapstrīdēja šos konstatējumus, un tāpēc apgalvojums tika noraidīts. Izmeklēšanas periodam noteikto Ķīnas izcelsmes lizīna importa datu pārskatīšana, kā paskaidrots 79. apsvērumā un norādīts pārskatītajā 3. tabulā, ietekmēja izmeklēšanas periodam noteikto trešo valstu (neiekļaujot Ķīnu) lizīna ražotāju eksportētāju tirgus daļu. Pagaidu regulas 12. tabulā Komisija ir norādījusi diapazonus. Jaunās tirgus daļas saglabājas pagaidu regulā norādītajos diapazonos.

(136)

Tā kā citas piezīmes netika saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 292.–298. apsvērums.

(137)

CESFAC un Vall Companys apgalvoja, ka eksporta pārdošanas apjomi, kas veido 20 % no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma, ir ievērojama daļa un Komisijas analīzē nav uzskatāma par nebūtisku.

(138)

Komisija, pamatojoties uz iemesliem, kas izklāstīti pagaidu regulas 300. un 301. apsvērumā (jo īpaši attiecībā uz apjomu, apjoma tendencēm un cenām), saglabāja nostāju, ka šie pārdošanas apjomi nemazina cēloņsakarību.

(139)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCMC apgalvoja, ka sliktie eksporta rādītāji, pašimports un pāreja no lizīna uz specializētākiem ražojumiem, kā arī sliktais iepriekšējais finansiālais stāvoklis pārrauj iespējamo cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un konstatēto būtisko kaitējumu.

(140)

Komisija joprojām uzskatīja, ka, kā paskaidrots pagaidu regulas 300. un 301. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares eksports lineāri samazinājās līdz ar ražošanas apjoma samazināšanos attiecīgajā periodā. Komisija jau pagaidu regulas 4.3. iedaļā un galīgās informācijas izpaušanas dokumentā (sk. iepriekš 4.3. iedaļu) ir pierādījusi, ka ražošanas apjoma samazinājums bija saistīts ar importu no Ķīnas. Attiecībā uz apgalvojumu par pašimportu Komisija pagaidu regulas 303. apsvērumā paskaidroja, ka šis imports tika uzskatīts par nelielu un tā mērķis bija uzlabot Savienības ražošanas nozares naudas plūsmas stāvokli. Līdzīgi pagaidu regulas 310. apsvērumā Komisija ir paskaidrojusi, ka citu aminoskābju ražošana ir nošķirta no lizīna ražošanas procesa un neietekmē lizīna ražotnes jaudas izmantojumu. Komisija arī norādīja, ka apgalvojums par Savienības ražošanas nozares slikto iepriekšējo ekonomisko stāvokli ir pietiekami aplūkots pagaidu regulas 312. apsvērumā. Šis apgalvojums tika noraidīts.

(141)

Tā kā citas piezīmes netika saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 299.–301. apsvērums.

(142)

Tā kā piezīmes netika saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 302.–313. apsvērums.

(143)

Visi personu apgalvojumi, ko tās sniedza pēc pagaidu regulas pieņemšanas, tika noraidīti. Tādēļ, pamatojoties uz pagaidu regulā izklāstītajiem konstatējumiem, Komisija secināja, ka imports par dempinga cenām no ĶTR radīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un citi faktori atsevišķi vai kopā nav mazinājuši cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu.

(144)

CCCMC, CESFAC un Vall Companys apgalvoja, ka nekonfidenciālajos lietas materiālos nav sniegta informācija par ieguldījumu plāniem un atliktajiem projektiem un ka šo summu nevajadzētu izmantot mērķa peļņas aprēķinā, precizējot, ka “normāli konkurences apstākļi” nav pielīdzināmi “ideālajiem konkurences apstākļiem” un ka mērķa peļņas novērtējums ir jāveic, ņemot vērā faktiskos (normālos) konkurences apstākļus attiecīgajā tirgū.

(145)

Sūdzības iesniedzējs ir norādījis, ka tā stratēģijas galvenie aspekti bija glikolskābes ražošanas industrializācija un valīna ražošanas papildu jaudas radīšana, un abiem projektiem bija vajadzīgi ievērojami ieguldījumi. Sūdzības iesniedzējs nekad nevarēja īstenot šos ieguldījumus slikto ekonomisko rādītāju dēļ, ko izraisīja lizīna imports par dempinga cenām no Ķīnas.

(146)

Komisija atgādināja, ka pagaidu regulā un lietas materiāliem pievienotajā paziņojumā (17) tā ir paskaidrojusi, ka tā ir pārbaudījusi sūdzības iesniedzēja šajā saistībā sniegto informāciju, un konstatējusi, ka apgalvojums ir pamatots. Tā arī paskaidroja, kā tā ir noteikusi attiecīgo korekciju. Konfidencialitātes apsvērumu dēļ nevar tikt sniegta sīkāka informācija par sūdzības iesniedzēja ieguldījumu plāniem un atliktajiem projektiem. Komisija uzskatīja, ka normālos konkurences apstākļos tirgu neizkropļo imports par dempinga cenām, kas rada kaitējumu. Pārbaudīto apgalvojumu par neīstenotajiem ieguldījumiem varēja nepārprotami saistīt ar izkropļoto tirgus situāciju, un tāpēc Komisija apstiprināja, ka mērķa cenas korekcija saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu ir pamatota.

(147)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCMC apgalvoja, ka būtiski fakti nepierāda, ka korekcijas saskaņā ar 7. panta 2. punkta c) apakšpunktu ir pamatotas. CCCMC apgalvoja, ka neīstenotos ieguldījumus nevar skaidri saistīt ar izkropļoto tirgus situāciju.

(148)

Komisija apgalvoja, ka konfidencialitātes apsvērumu dēļ informācija, kas ietverta iepriekš 146. apsvērumā minētajā lietas materiāliem pievienotajā paziņojumā, tika uzskatīta par pietiekamu, lai pamatotu, ka atliktie ieguldījumu plāni bija saistīti ar importu no Ķīnas par dempinga cenām. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(149)

Otrkārt, CCCMC un CESFAC nepiekrita Komisija izstrādātajam Savienības ražošanas nozares pašreizējo un turpmāko vides izmaksu aprēķinam, kas veikts saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu, kā arī nolūkā koriģēt mērķa cenu. CCCMC apgalvoja, ka Komisijas piemērotie vides standarti mākslīgi palielināja mērķa cenu un ka PTO noteikumi neļauj izmantot antidempinga politiku, lai eksteritoriāli īstenotu vides vai darba standartus. CCCMC arī nepiekrita emisiju kvotu nākotnes izmaksu aprēķinam, apgalvojot, ka Komisijas aprēķinātais skaitlis ir pārspīlēts, un norādot, ka sūdzības iesniedzējs pastāvīgi ir saņēmis vairāk bezmaksas ETS kvotu, nekā tam bija vajadzīgs, lai segtu savas faktiskās emisijas. Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja CCCMC apgalvojumu, ka ES lizīna ražošanas nozare saņēma vairāk piešķīrumu, nekā tas bija vajadzīgs, lai segtu faktiskās emisijas, un apgalvoja, ka CCCMC ir ņēmusi vērā tikai datus par vienu Francijas reģistrā iekļautu iekārtu un ka uz aminoskābju ražošanu nav attiecināma kompensācija par netiešajām CO2 izmaksām, kas saistītas ar elektroenerģiju.

(150)

Komisija noraidīja CCCMC un CESFAC apgalvojumu. Tā norādīja, ka saņemto ETS kvotu apjoma pamatā ir iepriekšējos gados saražotais apjoms. Tāpēc turpmākajos gados sūdzības iesniedzējs saņems mazāk kvotu, jo tā ražošanas apjoms pēdējos gados bija mazāks importa par dempinga cenām radītā spiediena dēļ. Tādējādi izmantotie skaitļi ir reāli, pārbaudīti un nebūt nav pārspīlēti, kā to ir apgalvojušas minētās personas. Attiecībā uz iespējamo neatbilstību PTO noteikumiem, kas saistīta ar pašreizējo un turpmāko vides izmaksu iekļaušanu mērķa cenā, apgalvojums bija nepamatots un balstīts uz nepareizu pieņēmumu, ka mērķa cenas aprēķinam ir ekstrateritoriāla ietekme un ka tā mērķis bija īstenot vides vai darba standartus trešās valstīs.

(151)

CESFAC un Vall Companys arī norādīja, ka Komisijas metodika ETS izmaksu aprēķināšanai, šķiet, ir balstīta uz kopējo piesārņotāju emisiju apjomu, kas pašlaik attiecināts uz sūdzības iesniedzēju, nevis uz emisijām, kuras saistītas tikai ar lizīna ražošanu. Komisija paskaidroja, ka tā ir noteikusi aplēstās turpmākās papildu izmaksas tikai saistībā ar attiecīgā ražojuma ražošanu un augšupējiem ražojumiem, kas rada CO2 emisijas. Metodika ir izskaidrota minētajā lietas materiāliem pievienotajā paziņojumā.

(152)

CCCMC arī apstrīdēja mērķa peļņu 10,69 % apmērā kā nereālu un nepamatotu scenāriju. Komisija atgādināja, ka mērķa cenas aprēķināšanas metodika ir izklāstīta pagaidu regulas 318.–326. apsvērumā un stingri atbilst pamatregulas 7. panta 2.c un 2.d punkta noteikumiem. Komisija piemēroja samērīgu peļņas procentu, kā noteikts pamatregulā, 6 % apmērā. Pēc tam Komisija, pamatojoties uz pārbaudītiem Savienības ražošanas nozares rādītājiem, aprēķināja 4,69 % par neīstenotajiem ieguldījumiem, pētniecību un izstrādi, inovāciju (IRI) un ETS. CCCMC nepaskaidroja, kāpēc tā uzskata, ka izrietošā korekcija nav reāla un pamatota, un tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(153)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCMC atkārtoja, ka Komisijas pieeja attiecībā uz mērķa peļņas noteikšanu 10,69 % apmērā, ietverot pamatpeļņu, IRI un ETS izmaksas, ir nepareiza. CCCMC apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare visā attiecīgajā periodā strādāja ar zaudējumiem un ka bija faktiski un juridiski nepamatoti piemērot peļņas procentu 6 % apmērā. CCCMC apgalvoja, ka, tā kā Savienības ražošanas nozare neguva peļņu, mērķa peļņa būtu jānosaka 6 % apmērā.

(154)

Komisija pagaidu regulas 320. apsvērumā ir paskaidrojusi, ka, tā kā Savienības ražošanas nozare visā attiecīgajā periodā cieta zaudējumus un Savienības ražošanas nozares datus nevarēja izmantot, Komisija noteica peļņas procentu 6 % apmērā kā pamatpeļņu. Turklāt ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas līmenis 4,69 % apmērā normālos konkurences apstākļos tika aprēķināts, pamatojoties uz pārbaudītiem Savienības ražošanas nozares ieguldījumu plāniem, kā paskaidrots iepriekš 146. apsvērumā, un pieskaitīts pamatpeļņai, lai iegūtu mērķa peļņu.

(155)

Komisija uzskatīja, ka CCCMC ir taisnība, ka, tā kā Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā nav guvusi peļņu, jo attiecīgajā periodā imports no Ķīnas bija ievērojams, pamatpeļņa patiešām būtu jānosaka 6 % apmērā saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu (18). Tomēr Komisija konstatēja, ka šī pamatpeļņa ir noteikta kā minimālais, nevis maksimālais līmenis saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu. Turklāt šī pamatpeļņa ir jākoriģē, ja Savienības ražošanas nozare pamatoti apgalvo, ka mērķa peļņā būtu jāiekļauj neīstenotie pētniecības, attīstības un inovācijas izdevumi. 4,69 % ir tikai tā summa, kas jāpieskaita pamatpeļņai. CCCMC interpretācija novestu pie neloģiska secinājuma, ka nozare, kurā ir līdzīgi apstākļi kā lizīna nozarei, būtu tiesīga uz 6 % peļņu neatkarīgi no tā, vai tā veiksmīgi pierāda, ka tai patiešām ir bijuši šādi neīstenoti ieguldījumi.

(156)

Tāpēc Komisija konstatēja, ka kopējā noteiktā mērķa peļņa 10,69 % apmērā, kas ietver pamata peļņu un ieguldījumus pētniecībā un izstrādē normālos konkurences apstākļos, ir saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu.

(157)

Jebkurā gadījumā, pat ja apgalvojums tiktu pieņemts un kopējā mērķa peļņa tiktu noteikta 6 % apmērā, izrietošās kaitējuma starpības joprojām būtu ievērojami augstākas nekā dempinga starpības, kas nosaka maksājumu līmeni visām personām. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka apgalvojums nav pamatots, jo tas neietekmētu maksājuma līmeni nevienam ražotājam eksportētājam.

(158)

Tā kā piezīmes netika saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 328. apsvērums. Tāpēc galīgais kaitējuma novēršanas līmenis ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un visiem pārējiem uzņēmumiem ir šāds:

(159)

Atbilstīgi minētajam novērtējumam saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu būtu jānosaka šādi pagaidu antidempinga maksājumi. Galīgā maksājuma summa ir noteikta tālāk 204. apsvērumā.

(160)

CESFAC un Vall Companys apgalvoja, ka Eurolysine un tā priekšgājēji vairākkārt ir apsolījuši palielināt lizīna ražošanu un pastāvīgi nav izpildījuši šo solījumu, neraugoties uz to, ka no Francijas valsts tika saņemta ilgstoša aizsardzība un ievērojams finansiālais atbalsts.

(161)

Komisija atkārtoti uzsvēra, ka, no Ķīnas ievestā importa par dempinga cenām milzīgā apjoma dēļ Savienības tirgū par cenām, kas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām, Savienības ražošanas nozare galu galā bija spiesta pielāgot ražošanas apjomus līdz ļoti zemiem līmeņiem.

(162)

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka kopš izmeklēšanas sākšanas Eiropā ražotā lizīna pieprasījums ir palielinājies, kas savukārt palielināja Eurolysine ražošanas apjomu, un apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare plāno ievērojami palielināt lizīna ražošanu un palielināt aminoskābju (piemēram, lizīna, triptofāna, valīna, izoleicīna, leicīna un arginīna) izlaidi Savienībā, izmantojot investīciju plānu 130 miljonu EUR apmērā laikposmā no šā brīža līdz 2030. gadam, lai attīstītu Eurolysine ražošanas jaudu, uzlabotu tā energoefektivitāti un modernizētu esošās ražotnes. Sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka, ja netiks pieņemti antidempinga pasākumi, tad būs jāslēdz Eurolysine ražotnes.

(163)

Netika saņemtas citas piezīmes par Savienības ražošanas nozares interesēm, tāpēc tika apstiprināts pagaidu regulas 331.–335. apsvērums.

(164)

Eiropas Lopbarības maisījumu ražotāju federācija (FEFAC) apgalvoja, ka antidempinga pasākumi var negatīvi ietekmēt lizīna importu un Savienības ražošana un citas trešās valstis nevar aizstāt importu no Ķīnas un apmierināt Savienības pieprasījumu. Dānijas Lopbarības un graudu tirdzniecības asociācija (DAKOFO) norādīja, ka, ierobežojot importu no Ķīnas, ierosinātie maksājumi var radīt monopola tirgu, ierobežot piegādes iespējas ES barības ražotājiem un palielināt cenu svārstīgumu.

(165)

Barentz arī apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares un trešo valstu (izņemot Ķīnu) kopējā jauda nav pietiekama, lai apmierinātu lizīna patēriņu Savienībā, kas izmeklēšanas periodā bija aptuveni 435 000 tonnas. Barentz uzsvēra, ka Savienības ražošanas nozare un citas trešās valstis var nodrošināt aptuveni 41 % no kopējā lizīna pieprasījuma ES, savukārt ES ražošanas nozare viena pati varētu apmierināt tikai 18 % no ES pieprasījuma, tādējādi 59 % no lietotāju pieprasījuma netiktu apmierināti. Barentz secināja, ka ES lizīna lietotāji un importētāji būs spiesti turpināt iepirkt lielāko daļu lizīna pieprasījuma no Ķīnas un maksāt antidempinga maksājumu, kas palielinātu lizīna izmaksas dzīvnieku barības ražotājiem un lauksaimniekiem.

(166)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka FEFAC nostāja ir balstīta uz vairākiem nepareiziem pieņēmumiem, proti, ka pasākumu noteikšanas gadījumā Savienības ražošanas nozares lizīna produkcijas apjoms paliks nemainīgs un nepalielināsies, ka pasākumu noteikšanas gadījumā Ķīnas piegādātāji izstāsies no Eiropas tirgus, ka citu trešo valstu, kas nav Ķīna, piegādātāji neatbilst regulatīvajām prasībām, kuras jāizpilda, lai lizīnu pārdotu barības lietotājiem ES. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka Ķīnā ir milzīgs jaudas pārpalikums, kas, ņemot vērā jaunākos tirdzniecības pasākumus Brazīlijā un ASV, tiks novirzīts uz Savienības tirgu.

(167)

Attiecībā uz neizmantotajām lizīna ražošanas jaudām Brazīlijā, Indonēzijā, Korejas Republikā un ASV sūdzības iesniedzējs norādīja, ka šie ražotāji eksportētāji iepriekš Savienības klientiem ir piegādājuši lielāku apjomu, pirms ievērojami palielinājās lizīna sūtījumi no Ķīnas, t. i., pirms attiecīgā perioda. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka neizmantotā jauda trešās valstīs (neiekļaujot Ķīnu) 2023. gadā bija no 500 000 līdz 600 000 tonnām. Sūdzības iesniedzējs secināja, ka antidempinga pasākumi palielinās Savienības tirgus pievilcību lizīna ražotājiem Savienībā un trešās valstīs, pateicoties godīgai konkurencei.

(168)

Attiecībā uz ražošanu un papildu neizmantoto ražošanas jaudu citās trešās valstīs, kas nav Ķīna, Komisija norādīja, ka attiecīgajā periodā Ķīnā bija lizīna pārprodukcija lielā apmērā (aptuveni 2 500 000 tonnas, bet tikai 300 000 tonnas tika patērētas iekšzemes tirgū). Kopumā, pamatojoties uz to datu analīzi, kuri paziņoti Feedinfo par ražošanas jaudu un ražošanas apjomu Brazīlijā, Indonēzijā, Dienvidkorejā un ASV, Komisija norādīja, ka trešās valstīs (neiekļaujot Ķīnu) 2023. gadā papildu neizmantotā ražošanas jauda bija 500 000 tonnu (19) apmērā. Šī papildu neizmantotā jauda, kas pārsniedz ES tirgus kopējo apjomu, ir noteikta papildus 100 000 tonnām lizīna, kuras izmeklēšanas periodā jau tika importētas no trešām valstīm, kas nav Ķīna. Pamatojoties uz to, Komisija prognozēja, ka, tā kā galīgo pasākumu noteikšana atjaunotu Savienībā konkurenciālu tirgu ar augstākām cenām, šie pasākumi būtu stimuls trešo valstu ražotājiem palielināt pārdošanas apjomus ES. Pēdējos gados citas trešās valstis, kas nav Ķīna, uz Savienību varēja eksportēt tikai šķidro lizīnu, jo šo tirgus segmentu neskāra imports no Ķīnas, kurš bija vērsts uz ražojumu lielāko grupu – lizīna HCl un lizīna sulfātu. Šī situācija mainījās, kad tika ieviesti pasākumi. Tāpēc iepriekš minētā analīze apstiprināja, ka piegādes drošība nav apdraudēta. ES ražošanas nozare ievērojami palielinās ražošanas un pārdošanas apjomus, imports no Ķīnas netiks apturēts un tirgū palielināsies importa no citām valstīm, kas nav Ķīna, piedāvājums, kurš vajadzības gadījumā varētu apmierināt visu pieprasījumu pēc lizīna. Kā paskaidrots 162. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare atsāka lizīna ražošanu. Sūdzības iesniedzējs iesniedza ražošanas datus, kas apliecina būtisku ražošanas pieaugumu kopš 2024. gada jūlija un mērķi 2026. gadā sasniegt pilnu ražošanas jaudu (20).

(169)

Komisija arī uzskatīja, ka galīgie antidempinga maksājumi, kas noteikti dempinga līmenī, nav pārmērīgi. Tas ir tāpēc, ka: pirmkārt, mērķa cenas samazinājuma starpības ievērojami pārsniedza maksājumu līmeni (sk. tabulu 204. apsvērumā), otrkārt, pamatojoties uz cenām, kas novērotas attiecīgajā periodā, cena importam no Ķīnas (pagaidu regulas 4. tabula) ar galīgajiem antidempinga maksājumiem būtu līdzīgā cenu diapazonā kā importa no citām trešām valstīm, kas nav Ķīna, cenas (12. tabula), treškārt, maksājuma ietekme uz lietotājiem ir ierobežota, kā paskaidrots turpmāk 7.3.2. iedaļā. Tāpēc ir sagaidāms, ka imports no Ķīnas uz Savienību turpināsies, lai gan mazākos apjomos, jo tas joprojām būs konkurētspējīgs, pat ar spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem. Paredzams, ka pasākumi nodrošinās nepārtrauktu un arvien lielāku piedāvājumu no Savienības ražotāja un atjaunos vienlīdzīgus konkurences apstākļus, nebloķējot importu no Ķīnas. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka, atjaunojot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pārējie trešo valstu, kas nav Ķīna, lizīna ražotāji vajadzības gadījumā varētu pielāgoties tirgus apstākļiem un palielināt Savienībā importētos lizīna apjomus. Šis arguments tiek noraidīts.

(170)

Tā kā citas piezīmes par importētāju interesēm netika saņemtas, piezīmes par importētāju interesēm tika noraidītas. Tāpēc tika apstiprināts pagaidu regulas 336.–340. apsvērums.

(171)

Dānijas Lopbarības un graudu tirdzniecības asociācija (DAKOFO) apgalvoja, ka ierosinātie antidempinga maksājumi Dānijas barības ražotājiem radīs papildu gada izmaksas aptuveni 230 miljonu DKK (30,8 miljonu EUR) apmērā un ka šīs izmaksas galu galā tiks pārnestas uz lopkopjiem, samazinot to globālo konkurētspēju un palielinot pārtikas ražošanas izmaksas Dānijā un Savienībā.

(172)

DAKOFO mudināja Komisiju apsvērt alternatīvus pasākumus, kas novērš bažas, nekaitējot ES barības ražotāju un lopkopju konkurētspējai, piemēram, veicināt ieguldījumus lizīna papildu ražošanas jaudā Eiropā, samazināt atkarību no importa, izmantojot tirgus virzītus, nevis aizsardzības pasākumus, un racionalizēt alternatīvu barības sastāvdaļu apstiprināšanas procesus un nodrošināt, ka Eiropas barības ražotājiem ir pieejamas izejvielas par pasaulē konkurētspējīgām cenām.

(173)

Barentz un CESFAC apgalvoja, ka antidempinga pasākumu pieņemšana negatīvi ietekmēs Savienības intereses, jo negatīvā ietekme uz visu lizīna vērtības ķēdi Savienībā pārsniedz sūdzības iesniedzēja intereses, un antidempinga pasākumu noteikšana ievērojami palielinātu dzīvnieku barības izmaksas un vājinātu konkurenci Savienības tirgū. CESFAC arī apgalvoja, ka pakārtoto lietotāju nozare strādā ar nelielu peļņas procentu un ka dzīvnieku barība veido aptuveni 65 % no cūkgaļas un mājputnu produktu ražošanas izmaksām.

(174)

Barentz apgalvoja, ka lauksaimnieki saskarsies ar augstākām izmaksām, kas viņiem būs jāpārnes uz saviem pircējiem ļoti zemo peļņas procentu dēļ. Barentz baidījās, ka, ieviešot pasākumus, lauksaimnieki kļūs mazāk konkurētspējīgi salīdzinājumā ar trešo valstu lopkopjiem, kuri nesaskaras ar lizīna izmaksu pieaugumu un var pat gūt labumu no zemākas lizīna cenas, jo Ķīnas eksportētāji varētu novirzīt savus lizīna apjomus uz trešām valstīm.

(175)

Attiecībā uz DAKOFO un Barentz piezīmēm par maksājuma ietekmi uz lauksaimnieku finansiālo stāvokli Komisija norādīja, ka šie apgalvojumi nav pamatoti. Jebkurā gadījumā Komisija uzskatīja, ka dzīvnieku barības ražošanas papildu izmaksas, kas mazākas par 1 %, dzīvnieku barības ražotājiem (sk. turpmāk 179. apsvērumu) ne vienmēr nozīmē papildu izmaksas lauksaimniekiem, jo tas ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā ražotāji spēj pārnest šīs izmaksas uz lauksaimniekiem. Papildu izmaksu pieaugums jebkurā gadījumā izraisa daudz mazāku cūkgaļas un mājputnu gaļas izmaksu pieaugumu, jo dzīvnieku barība ir svarīgs, bet ne vienīgais audzēšanas izmaksu elements. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(176)

Pārējās DAKOFO, CESFAC un Barentz piezīmes Komisija ir izskatījusi 7.3.2. iedaļā.

(177)

Eiropas Lopbarības maisījumu ražotāju federācija (FEFAC) iesniedza ietekmes novērtējumu par pagaidu antidempinga maksājumiem lizīna importam no Ķīnas. Pētījums bija balstīts uz simulācijām, kas veiktas septiņos Savienības reģionos (aptverot 25 dalībvalstis), un tajā tika pētīti dažādi lizīna cenu pieauguma scenāriji, kas izrietēja no antidempinga pasākumu ieviešanas, attiecībā pret pamatscenāriju, kurš atbilst lizīna sulfāta un lizīna HCl vidējai cenai laikposmā no 2023. gada janvāra līdz 2024. gada martam. FEFAC secināja, ka cūku un mājputnu rūpnieciskās barības ražošanas izmaksas ES kopējā līmenī varētu pieaugt par 1,11–1,51 %, kas nozīmē, ka cūku un mājputnu rūpnieciskās barības ražošanas izmaksas palielinātos par 300–400 miljoniem EUR atkarībā no scenārija un aplēstās papildu izmaksas attiecībā uz sajaukšanu mājās – par 100–140 miljoniem EUR. Attiecībā uz sojas miltu patēriņu FEFAC aplēsa, ka potenciālais pieprasījuma pieaugums varētu būt no 450 000 līdz 600 000 tonnām.

(178)

Attiecībā uz FEFAC ietekmes novērtējumu Komisija konstatēja vairākus būtiskus trūkumus, jo īpaši attiecībā uz CIF cenu aprēķināšanu, kas pārvērtēja provizoriski noteikto maksājumu ietekmi. Komisija arī norādīja, ka FEFAC scenāriju pamatā bija pagaidu regulā noteiktie maksājumu līmeņi, kas ir ievērojami augstāki nekā galīgi noteiktie.

(179)

Ņemot vērā pārskatītos maksājuma līmeņus, Komisija novērtēja to ietekmi, pamatojoties uz pārbaudītajām atbildēm uz anketas jautājumiem, ko sniedza vienīgais lietotājs Vall Companys, kas sadarbojās, – svarīgs dzīvnieku barības un gaļas produktu ražotājs. Komisija piemēroja galīgos antidempinga maksājumus tā lizīna pirkumiem izmeklēšanas periodā un konstatēja, ka lizīna izmaksu daļa tā dzīvnieku barības produktu ražošanas izmaksās palielinātos par 1 %. Tas ir saskaņā ar sliktākā scenārija pieņēmumu, kad visi pārējie apstākļi (iepirkuma avoti, iepirkuma cenas bez nodokļiem, barības sastāvs) paliek nemainīgi, kas ir maz ticams, jo var sagaidīt, ka ekonomikas dalībnieki pielāgosies mainīgiem apstākļiem un līdz ar to samazinās savas izmaksas, pērkot no lētākiem avotiem (piemēram, no citām trešām valstīm, kas nav Ķīna), pērkot no avotiem, kam nav noteikti antidempinga maksājumi, vai mainot barības sastāvu tā, lai lizīna saturs būtu mazāks. Komisija cita starpā uzskatīja, ka lietotāji var pāriet pie lētākiem lizīna piegādātājiem (neatkarīgi no tā, vai tiem piemēro vai nepiemēro antidempinga maksājumus) vai pielāgot savas barības sastāva receptes tā, lai lizīna saturs būtu mazāks.

(180)

Pamatojoties uz minēto, Komisija nemainīja savu secinājumu, ka pasākumu ietekme uz dzīvnieku barības ražotājiem ir ļoti ierobežota.

(181)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas FEFAC apgalvoja, ka kopš izmeklēšanas sākšanas lizīna kotācija ir palielinājusies par 47 %, kas savukārt vēl lielākā mērā ietekmēs lizīna lietotājus (aplēsti 220–240 miljoni EUR barības nozarei un 300 miljoni EUR sajaucējiem mājās), nekā aprēķināts FEFAC sākotnējā ietekmes novērtējumā.

(182)

Komisija turpmāk 214. apsvērumā ir norādījusi, ka, pamatojoties uz Eurostat importa statistiku, pēc izmeklēšanas perioda importa no Ķīnas cenas ir pieaugušas un izmeklēšanas periodā tās bija par 9–15 %, nevis 47 %, augstākas nekā vidējās cenas. Komisija iepriekš 179. apsvērumā secināja, ka lizīna izmaksu daļa tā dzīvnieku barības produktu ražošanas izmaksās palielinātos par 1 %. Pat ar lizīna cenu pieaugumu par 9–15 %, izmaksu ietekme uz dzīvnieku barību joprojām ir mazāka par 1 %. Šis apgalvojums tika noraidīts.

(183)

CESFAC un Vall Companys apgalvoja, ka dzīvnieku barības izmaksu pieaugums par mazāk nekā 1 % nozīmē aptuveni 220 miljonus EUR visiem Savienības dzīvnieku barības ražotājiem, un uzskatīja, ka papildu izmaksas ir svarīgas, ņemot vērā dzīvnieku barības ražotāju un gaļas ražotāju zemo peļņu.

(184)

Komisija ņēma vērā CESFAC izvirzītos argumentus un norādīja, ka Komisija ir rūpīgi izanalizējusi papildu izmaksu ietekmi un lizīna lietotāju iespēju absorbēt vai pārnest šīs papildu izmaksas. Komisija iepriekš 179. apsvērumā ir secinājusi, ka lejupējās nozares var absorbēt vai pārnest dzīvnieku barības izmaksu pieaugumu par mazāk nekā 1 %.

(185)

Barentz un FEFAC apgalvoja, ka galvenā iespēja aizstāt lizīnu kā barības piedevu ir izmantot kopproteīna izejvielu avotus, piemēram, sojas pupas, un, ieviešot antidempinga maksājumus, palielināsies sojas pupu patēriņš dzīvnieku barībā. Dzīvnieku barības ražošanā sojas pupas ir izmaksu ziņā mazāk efektīvs risinājums, kas negatīvi ietekmē vidi, jo sojas ražošana ir saistīta ar atmežošanu trešās valstīs un sojas pupu izmantošana dzīvnieku barībā veicinātu metāna, dislāpekļa oksīda un oglekļa dioksīda emisiju pieaugumu Savienībā. FEFAC savā ietekmes novērtējumā aplēsa, ka sojas miltu izmantošana pieaugs par 3 %, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc sojas miltiem, kuri būs jāimportē no trešām valstīm, pieaugtu par 500 000 tonnām. DAKOFO atkārtoti norādīja uz negatīvajām vidiskajām un ekonomiskajām sekām un apgalvoja, ka, lai kompensētu lizīna cenu pieaugumu, Dānijas barības ražotāji varētu pielāgot barības sastāvus, līdz ar to ikgadējais pieprasījums pēc sojas pupu importa pieaugtu par aptuveni 20 000–40 000 tonnām gadā, kas nozīmē, ka Dānijas barības ražotājiem rastos zaudējumi 1–2 miljonu EUR apmērā.

(186)

Attiecībā uz bažām par vidi sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka Savienībā ražotā lizīna oglekļa pēda ir piecas reizes mazāka nekā Ķīnā ražotā lizīna oglekļa pēda un trīs reizes mazāka nekā citās trešās valstīs, kas nav Ķīna, ražotā lizīna oglekļa pēda. Tāpēc tas apgalvoja, ka Ķīnas lizīna importa turpināšana veicina oglekļa emisiju pārvirzes problēmu un apdraud zaļo kursu un citus Savienības mērķus vides jomā.

(187)

Komisija analizēja apgalvojumus par negatīvo vidisko ietekmi un norādīja, ka ietekmes novērtējumā nebija pienācīgas korelācijas starp lizīna cenas pieaugumu un to barības apjoma procentuālo daļu, kas tiktu aizstāts ar sojas pupām kā neapstrādāta lizīna avotu. Lai gan ietekmes novērtējumā tika pareizi konstatēts, ka sojas pupas var izmantot dzīvnieku barībā kā lizīna aizstājēju, tajā nebija sniegti pārliecinoši rezultāti par importa apjoma pieaugumu, jo novērtējums bija balstīts uz vairākiem nepareiziem pieņēmumiem. Turklāt, pat ja sojas miltu imports Savienībā pieaugtu, uz šādu importu attiektos ES Regula par neatmežojošiem izstrādājumiem (21), kas risinātu jebkādas vidiska rakstura bažas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(188)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CESFAC un Vall Companys apgalvoja, ka Komisija nav novērtējusi sojas miltu piegādes drošību, ņemot vērā ASV tarifus un turpmākos trešo valstu pretpasākumus. CESFAC un Vall Companys apgalvoja, ka ASV tarifi importam no Ķīnas un Ķīnas pieņemtie pretpasākumi ir izjaukuši sojas pupu tirdzniecības plūsmu pasaulē. CESFAC un Vall Companys apgalvoja, ka sojas pupu imports no Brazīlijas Ķīnā nākotnē palielināsies, kas negatīvi ietekmēs sojas pupu importu no ASV Ķīnā un radīs tiešu konkurenci sojas pupu importam no Brazīlijas Savienībā. CESFAC un Vall Companys arī prognozēja, ka sojas pupu cena pieaugs saistībā ar iespējamo deficītu Savienības tirgū, ko izraisīs sojas pupu importa pieaugums Ķīnā, un ES Atmežošanas regulu.

(189)

Komisija norādīja, ka kopš 2025. gada sākuma ASV tarifi un turpmākie pretpasākumi ir pastāvīgi mainījušies un tāpēc ir grūti noteikt ietekmi uz sojas pupu importu Savienībā. Attiecībā uz sojas pupu importu no Brazīlijas Komisija norādīja, ka ar ES un Mercosur tirdzniecības nolīgumu varētu samazinātu eksporta tarifus, kas Mercosur ir noteikti sojas pupu produktu eksportam uz ES, un šie produkti ir viens no galvenajiem ES lauksaimniecības dzīvnieku barības materiāliem. Komisija arī ņēma vērā, ka CESFAC un Vall Companys ir atzinuši, ka cenu svārstības ietekmē arī sojas pupu importu. Šis apgalvojums nav pretrunā “zemāko izmaksu formulējuma principam”. Gluži pretēji, pieaugot sojas pupu cenai, dzīvnieku barības ražotāji, visticamāk, izvēlēsies lizīnu.

(190)

FEFAC apgalvoja, ka ne visi ES barības maisījumu ražotāji ir aprīkoti tā, lai varētu pārstrādāt šķidro lizīnu, un tādēļ joprojām ir nepieciešams lizīna HCl un lizīna sulfāta imports no Ķīnas. Tāpat CESFAC apgalvoja, ka lietotājiem lizīna cietās formas (pulverī) un lizīna šķidrās formas nav savstarpēji aizstājamas no praktiskā vai tehnoloģiskā viedokļa un ka antidempinga pasākumu piemērošana nesamērīgi ietekmētu mazos un vidējos barības ražotājus, premiksu ražotājus un saimniecībā uz vietas gatavojamas barības pagatavotājus, kuri paļaujas uz Ķīnas ražotāju eksportētāju ražotā lizīna cietām formām un nevar pāriet uz lizīna šķidrām formām.

(191)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka pēdējos gados šķidrā lizīna patēriņš Spānijā bija ievērojami lielāks, kas norāda, ka klienti neaprobežojas tikai ar lizīna HCl un lizīna sulfātu. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Spānijas barības uzņēmumi spēj patērēt daudz lielākus šķidrā lizīna daudzumus bez nepieciešamības ieguldīt jaunā aprīkojumā un ka šķidrā lizīna patēriņa pieaugums laikposmā no 2023. līdz 2024. gadam apstiprina, ka antidempinga izmeklēšanas pozitīvās ietekmes dēļ lizīna piegādātāji, kas nav Ķīnas piegādātāji, kopš izmeklēšanas sākšanas jau atgriežas ES tirgū un turpinās to darīt, ja pasākumi tiks galīgi noteikti.

(192)

Attiecībā uz lietotāju iespēju vajadzības gadījumā pāriet no sausās formas uz šķidro vai otrādi Komisija konstatēja, ka dati no FeedInfo liecina, ka šķidrā lizīna patēriņš 2021. gadā bija daudz lielāks nekā nākamajos gados (22). Tā kā Ķīna neeksportē šķidro lizīnu uz ES, šo dinamiku var saistīt ar trešo valstu, kas nav Ķīna, un Savienības ražošanas nozares daudzumu un tirgus daļas samazināšanos. Feedinfo liecina arī par šķidrā lizīna patēriņa pieaugumu laikposmā no 2023. līdz 2024. gadam, kas liecina, ka vairāki lietotāji jau spēja pāriet no sausā lizīna uz šķidro lizīnu. Turklāt sūdzības iesniedzējs iesniedza specializētas tirgus informācijas datus, kuri pierāda, ka pēc izmeklēšanas sākšanas lizīna HCl imports no trešām valstīm, kas nav Ķīna, 2024. gadā ievērojami pieauga (no 207 tonnām 1. ceturksnī līdz 3 262 tonnām 4. ceturksnī), savukārt attiecīgajā periodā no šīm trešām valstīm, kas nav Ķīna, lizīna HCl netika eksportēts (23). Tāpēc Komisija secināja, ka dzīvnieku barības ražotājiem arī turpmāk būs pieejamas abas lizīna formas – gan sausā, gan šķidrā –, pat ja lizīna imports no Ķīnas samazināsies.

(193)

Otrkārt, Komisija norādīja, ka iemesls tam, ka šķidrais lizīns bija vissvarīgākais ražojuma veids, kas attiecīgajā periodā tika importēts Savienībā no citām valstīm, kas nav Ķīna, nebija saistīts ar trešo valstu ražotāju nespēju ražot vai pārdot lizīna HCl vai lizīna sulfātu, bet gan ar to, ka lizīna HCl un lizīna sulfāta imports no Ķīnas ienāca tirgū milzīgā apjomā, radot cenu nospiešanu. Ja tiks noteikti pasākumi, trešo valstu ražotāji būs atkal ieinteresēti pārdot Savienībā citus ražojumus, ne tikai šķidro lizīnu. Izmantojot standarta ražošanas procesu, lizīna ražotāji vispirms iegūst šķidro lizīnu, ko pēc tam, izmantojot žāvēšanas iekārtas, pārveido par lizīna HCl vai lizīna sulfātu. Tāpēc lizīna ražotājiem tas ir vienkāršs process, kurā šķidrais lizīns tiek pārveidots par pulverveida lizīnu. Komisija šo argumentu noraidīja.

(194)

Tā kā citas piezīmes par importētāju interesēm netika saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 341.–347. apsvērums.

(195)

CESFAC un Vall Companys apšaubīja, vai pēc antidempinga pasākumu ieviešanas Eurolysine pārdošanas apjomi Savienības tirgū palielināsies. CESFAC un Vall Companys pauda bažas, ka Eurolysine pēc tam, kad to iegādājās Group Avril, pārdos ievērojamus lizīna apjomus izmantošanai tikai pašu vajadzībām, lai atbalstītu Avril piederošo dzīvnieku barības uzņēmumu Sanders, un nepārdos lizīnu saviem konkurentiem dzīvnieku barības nozarē.

(196)

Sūdzības iesniedzējs noraidīja apgalvojumu, ka pastāv risks, ka Eurolysine pārņemšana, ko veic Groupe Avril, ierobežos lizīna piegādes Savienības tirgū. Tas uzsvēra, ka Eurolysine joprojām ir neatkarīga uzņēmējdarbības vienība Groupe Avril, kas turklāt nav vertikāli integrēts barības uzņēmums, un ka tāpēc, no Eurolysine viedokļa, Sanders ir potenciāls klients tāpat kā Vall Companys un citi. Tas arī norādīja, ka turklāt Sanders neiegādājas ievērojamus lizīna apjomus. Komisija atzinīgi novērtēja sūdzības iesniedzēja apliecinājumu, ka Savienības ražošanas nozares lizīns netiks rezervēts izmantošanai pašu vajadzībām, un, pamatojoties uz to, noraidīja apgalvojumu.

(197)

CESAC apgalvoja, ka tas, ka Padome ir atjaunojusi autonomās beznodokļu tarifu kvotas lizīna HCl un šķidrā lizīna importam (tarifa kvota 092563) un lizīna sulfāta importam (tarifa kvota 092925) (24), pierāda, ka Eurolysine joprojām lizīnu ražo Savienības lietotāju apgādei nepietiekamos daudzumos, ka ES lietotāji, kas ražo dzīvnieku barību un zāles, joprojām ir atkarīgi no lizīna importa un ka tas joprojām ir Savienības interesēs nodrošināt pienācīgu lizīna piegādi un izvairīties no jebkādiem tirgus traucējumiem. CESFAC apgalvoja, ka pagaidu antidempinga maksājumi ir pretrunā autonomajām beznodokļu tarifu kvotām un tādējādi Savienības interesēm.

(198)

Komisija norādīja, ka Padome regulāri pārskata pašreizējās kvotas, lai nodrošinātu, ka to turpmāka pastāvēšana nav pretrunā nevienai citai Savienības politikai. Tā kā izmeklēšana turpinājās laikā, kad tika apstiprinātas autonomās beznodokļu tarifu kvotas, un galīgie konstatējumi vēl nebija pieņemti, Komisija neuzskata, ka pagaidu antidempinga maksājumi būtu pretrunā lizīna autonomajām beznodokļu tarifa kvotām.

(199)

Turklāt Komisija ņēma vērā Čehijas Republikas, Ungārijas, Itālijas, Nīderlandes, Rumānijas, Slovākijas, Spānijas un Francijas kopīgo paziņojumu par Eiropas ķīmisko rūpniecību (25), kurā aicināts Konkurētspējas padomē 2025. gada 12. martā (26) pieņemt ES Kritiski svarīgo ķimikāliju aktu, kurā lizīns būtu klasificēts kā kritiski svarīgās ķimikālijas. Ņemot vērā, ka astoņas dalībvalstis lizīnu tieši min kā kritiski svarīgu ķimikāliju, kas Savienībai jāaizsargā, Komisija vērtēja savu nostāju par Savienības interešu novērtēšanu. Komisija arī uzskatīja, ka, ņemot vērā ievērojamo pārprodukciju Ķīnā, lizīna ražošanas saglabāšana Savienībā veicina Savienības ekonomisko drošību. Arguments, ka antidempinga maksājumi ir pretrunā autonomajām beznodokļu tarifu kvotām, tika noraidīts.

(200)

Tā kā citas piezīmes par Savienības interesēm netika saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 348. apsvērums.

(201)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, un ievērojot pamatregulas 9. panta 4. punktu, būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi, lai novērstu turpmāku attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(202)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Eppen apgalvoja, ka ierobežotā piegādes avota un jo īpaši nepietiekamā Savienības ražošanas nozares piedāvājuma dēļ Savienības lietotājiem būs jāturpina lizīna imports no Ķīnas un jāmaksā antidempinga maksājums, kā rezultātā palielināsies izmaksas dzīvnieku barības ražotājiem un lauksaimniekiem. Eppen apgalvoja, ka piemērotāks antidempinga pasākumu veids būtu minimālā importa cena vai fiksētie maksājumi par tonnu.

(203)

Apgalvojums netika pamatots, un Eppen nepaskaidroja, kāpēc fiksēts maksājums būtu piemērotāks. Turklāt Komisija uzsvēra, ka fiksētie maksājumi, visticamāk, nebūs efektīvs tiesiskās aizsardzības līdzeklis precēm, uz kurām laika gaitā attiecas ievērojamas cenu svārstības. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(204)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

(205)

Uzņēmumu individuālās antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo situāciju, kāda izmeklēšanā tika konstatēta šiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda izmeklējamā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši konkrēti minētie tiesību subjekti. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko izgatavojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, tai skaitā uz tiesību subjektiem, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, nevar attiecināt šīs likmes, un uz tiem būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”.

(206)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir adresējams Komisijai (27). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, regula par nosaukuma maiņu tiks publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(207)

Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”.

(208)

Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, būtu jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā citos gadījumos, tie var pieprasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka pēc tam pamatoti tiek piemērota maksājuma likme.

(209)

Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, šādos apstākļos var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un pēc tam piemērot valsts mēroga maksājumu.

(210)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”, būtu jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Savienību.

(211)

Ražotājiem eksportētājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica attiecīgā ražojuma eksportu uz Savienību, vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai Komisija tiem piemēro antidempinga maksājuma likmi, kas noteikta izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās. Komisijai būtu jāapmierina šāds pieprasījums, ja ir izpildīti trīs nosacījumi. Jaunajam ražotājam eksportētājam būtu jāpierāda, ka: i) tas izmeklēšanas periodā nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību, ii) tas nav saistīts ar ražotāju eksportētāju, kas to ir darījis, un iii) tas pēc tam ir eksportējis attiecīgo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības to darīt ievērojamos daudzumos.

(212)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma apmēru, summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteiktiem pagaidu antidempinga maksājumiem, būtu jāiekasē galīgi, nepārsniedzot šajā regulā noteikto līmeni.

(213)

Kā norādīts 1.2. iedaļā, Komisija noteica, ka izmeklējamā ražojuma imports ir jāreģistrē.

(214)

Izmeklēšanas galīgajā posmā tika novērtēti saistībā ar reģistrāciju savāktie dati. Komisija analizēja, vai bija izpildīti pamatregulas 10. panta 4. punktā noteiktie kritēriji galīgo maksājumu iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku.

(215)

Saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktu ir noteikts, ka “papildus tam importa līmenim, kas radījis zaudējumus izmeklēšanas laikā, importa apjoms turpina ievērojami pieaugt un, ņemot vērā laiku, apjomu un citus apstākļus, ticams, ka tas nopietni samazinās piemērojamā antidempinga maksājuma korektīvo iespaidu”.

(216)

Šajā analīzē Komisija vispirms salīdzināja mēneša vidējos attiecīgā ražojuma importa apjomus izmeklēšanas periodā ar mēneša vidējiem importa apjomiem periodā no mēneša pēc šīs izmeklēšanas sākšanas līdz pēdējam pilnajam mēnesim pirms pagaidu pasākumu noteikšanas. Komisija konstatēja, ka imports no Ķīnas palielinājās par 32 %. Arī salīdzinot mēneša vidējos attiecīgā ražojuma importa apjomus izmeklēšanas periodā ar mēneša vidējiem importa apjomiem periodā no mēneša pēc šīs izmeklēšanas sākšanas līdz mēnesim (ieskaitot), kurā tika noteikti pagaidu pasākumi, Komisija konstatēja importa no Ķīnas pieaugumu par 43 %.

(217)

Tomēr kopš pašreizējās izmeklēšanas sākšanas importa no Ķīnas cenas ir pieaugušas, un izmeklēšanas periodā tās bija par 9–15 % augstākas nekā vidējās cenas. Komisijas rīcībā nav informācijas par to, ka, neraugoties uz šādu cenu pieaugumu, Savienības ražošanas nozarei tiktu nodarīts papildu kaitējums.

(218)

Pamatojoties uz to un jo īpaši ņemot vērā ievērojamo importa no Ķīnas cenu pieaugumu kopš izmeklēšanas sākšanas, Komisija secināja, ka pamatregulas 10. panta 4. punktā izklāstītie nosacījumi galīgā antidempinga maksājuma piemērošanai ar atpakaļejošu spēku nav izpildījušies.

(219)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (28) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(220)

Komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, nav sniegusi atzinumu par šajā regulā noteiktajiem pasākumiem,