(1)

Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (“Konvencija”) Savienība noslēdza ar Padomes Lēmumu (ES) 2023/1075 (1) attiecībā uz Savienības iestādēm un publisko pārvaldi un ar Padomes Lēmumu (ES) 2023/1076 (2) attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu, un attiecībā uz Savienību tā stājās spēkā 2023. gada 1. oktobrī. Pašlaik ir 39 Konvencijas puses (“Puses”), tostarp Savienība un 22 Savienības dalībvalstis.

(2)

Ievērojot Eiropas Padomes Statūtu 14. pantu, katram Eiropas Padomes loceklim ir viens pārstāvis Eiropas Padomes Ministru komitejā (“Ministru komiteja”) un katram pārstāvim ir viena balss. Visas Savienības dalībvalstis ir Eiropas Padomes locekles un tādējādi ir pārstāvētas Ministru komitejā.

(3)

Ievērojot Konvencijas 76. panta 1. punktu, Ministru komiteja, apspriedusies ar Pusēm un saņēmusi to vienbalsīgu piekrišanu, var uzaicināt jebkuru valsti, kas nav Eiropas Padomes locekle, pievienoties Konvencijai ar lēmumu, kuru pieņem ar Ministru komitejas divu trešdaļu balsu vairākumu, kā paredzēts Eiropas Padomes Statūtu 20. panta d) punktā, un ar Pušu pārstāvju Ministru komitejā vienprātīgu balsojumu.

(4)

Ministru komiteja 2020. gada 22. aprīlī nolēma uzaicināt Tunisiju pievienoties Konvencijai. Ievērojot minēto lēmumu, minētais uzaicinājums ir spēkā piecus gadus no tā pieņemšanas, tas ir, līdz 2025. gada 23. aprīlim (“termiņš”).

(5)

Tunisija 2025. gada 20. februāra vēstulē lūdza pagarināt termiņu līdz 2027. gada 23. aprīlim, lai varētu pabeigt savas iekšējās procedūras.

(6)

Sagaidāms, ka Ministru komiteja 2025. gada 23. aprīļa sanāksmē pieņems lēmumu par termiņa pagarināšanu līdz 2027. gada 23. aprīlim.

(7)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Ministru komitejā, jo Tunisijas pievienošanās Stambulas konvencijai termiņa pagarināšana var radīt juridiskas sekas Savienībai. Ar minēto termiņa pagarinājumu tiktu atjaunots uzaicinājums Tunisijai pievienoties Konvencijai, tāpēc tas nozīmētu līgumattiecību starp Savienību un Tunisiju izveidošanu Konvencijas ietvaros. Lēmums par termiņa pagarināšanu varētu ietekmēt arī veidu, kādā tiek pieņemti lēmumi Pušu komitejā.

(8)

Tunisijas pievienošanās Konvencijai būtu Savienībai izdevīga, jo tā paplašinātu Konvencijas vērienīgos standartus, attiecinot tos arī uz minēto valsti. Tādēļ Savienības nostājai vajadzētu būt dot Tunisijai vēl divus gadus savu iekšējo procedūru pabeigšanai.

(9)

Tā kā Savienība nav Eiropas Padomes locekle, bet visas tās dalībvalstis ir locekles, Savienības nostāja ir jāpauž tās dalībvalstīm, rīkojoties kopīgi.

(10)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un šis lēmums tai nav saistošs un nav jāpiemēro.

(11)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,