(1)

Eiropas ekonomikas konkurētspējas un noturības stiprināšana, īstenojot zaļo un digitālo pārveidi, pēdējos gadus ir bijusi kā Savienības kompass. Zaļā un digitālā pārkārtošanās, kuras pamatā ir Eiropas zaļais kurss, kas izklāstīts Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” un Digitālās desmitgades politikas programma 2030. gadam, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2022/2481 (4), rosina izaugsmi un Savienības ekonomikas modernizāciju, paverot jaunas uzņēmējdarbības iespējas un palīdzot Savienībai iegūt konkurences priekšrocības globālajos tirgos. Eiropas zaļajā kursā ir izklāstīts ceļvedis, kā Savienības ekonomiku taisnīgā un iekļaujošā veidā padarīt klimatneitrālu un ilgtspējīgu, risinot ar klimatu un vidi saistītās problēmas. Digitālās desmitgades politikas programmā 2030. gadam ir parādīts skaidrs virziens Savienības digitālajai pārveidei un digitālo mērķrādītāju sasniegšanai Savienības līmenī līdz 2030. gadam, jo īpaši attiecībā uz digitālajām prasmēm, digitālajām infrastruktūrām un uzņēmumu un sabiedrisko pakalpojumu digitālo pārveidi.

(2)

Savienības rūpniecība ir pierādījusi savu noturību, taču arī turpmāk ir jānodrošina tās konkurētspēja. Augsta inflācija, darbaspēka trūkums, piegādes ķēžu traucējumi pēc Covid-19, Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, augošas procentu likmes un enerģijas izmaksu un ražošanas resursu cenu kāpums negatīvi ietekmē Savienības rūpniecības konkurētspēju un ir parādījis to, cik svarīgi ir Savienībai nodrošināt tās atvērto stratēģisko autonomiju un dažādās nozarēs samazināt atkarību no trešām valstīm. Minēto spiedienu uz Savienības rūpniecību papildina spēcīga, taču ne vienmēr godīga konkurence sadrumstalotajā pasaules tirgū. Lai rūpniecību atbalstītu, Savienība jau ir nākusi klajā ar vairākām iniciatīvām, piemēram, Zaļā kursa industriālo plānu, kas izklāstīts Komisijas 2023. gada 1. februāra paziņojumā “Zaļā kursa industriālais plāns neto nulles emisiju laikmetam”, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido satvaru, lai nodrošinātu drošu un ilgtspējīgu kritiski svarīgu izejvielu piegādi (“Kritiski svarīgo izejvielu aktu”), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par pasākumu satvara izveidi Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju produktu izgatavošanas ekosistēmas stiprināšanai (“Neto nulles emisijas industrijas akts”), jauno krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējumu valsts atbalstam, kas izklāstīts Komisijas 2023. gada 17. marta paziņojumā “Krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu”, Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, kurš izveidots ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/435 (6). Lai gan šie risinājumi nodrošina ātru, mērķtiecīgu un dažos gadījumos pagaidu atbalstu, Savienībai ir jāsniedz strukturētāka atbilde uz savu rūpniecības nozaru investīciju vajadzībām, nodrošinot kohēziju, kvalitatīvu darbvietu radīšanu un saglabājot vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū, vienlaikus sekmējot piekļuvi finansējumam. Savienībai būtu jāstrādā pie tā, lai novērstu ražošanas pārcelšanu, pārceltu atpakaļ kritiski svarīgu tehnoloģiju ražošanas kompleksus no trešām valstīm un piesaistītu jaunas ražotnes nolūkā novērst stratēģisko atkarību.

(3)

Iekšējais tirgus ir sniedzis ievērojamas ekonomiskas, sociālas un politiskas priekšrocības visai Savienībai, tostarp tās iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Lai gan šīs priekšrocības ir plaši atzītas, ir svarīgi turpināt meklēt risinājumus, lai vēl vairāk izmantotu tās neizmantoto potenciālu sabiedrībai. Iekšējam tirgum ir jābūt pielāgojamam, ņemot vērā ģeopolitiskās dinamikas attīstību, tehnoloģiskos sasniegumus, kā arī zaļo un digitālo pārkārtošanos, vienlaikus tam jāveicina veselības aprūpes sistēmas noturība, ņemot vērā sabiedrības novecošanos, un jāpalīdz uzlabot Savienības ilgtermiņa konkurētspēju un produktivitāti.

(4)

Būs nepieciešams Savienībā ieviest un izvērst digitālās tehnoloģijas un dziļo tehnoloģiju inovāciju, tīrās un resursefektīvās tehnoloģijas, kā arī biotehnoloģijas, lai samazinātu Savienības stratēģisko atkarību, izmantotu zaļās un digitālās pārkārtošanās iespējas un sasniegtu tās mērķus, tādējādi nodrošinot Savienības suverenitāti un stratēģisko autonomiju un veicinot Savienības rūpniecības konkurētspēju un ilgtspēju. Tāpēc ir vajadzīga tūlītēja rīcība, lai atbalstītu kritiski svarīgu tehnoloģiju izstrādi un ražošanu, kas ir Savienības galvenās stratēģiskās nepilnības. Kritiski svarīgu tehnoloģiju izstrāde un ražošana balstās uz savstarpēji saistītu ekonomikas dalībnieku vērtības ķēdēm, kuri darbojas dažāda lieluma uzņēmumos, tostarp mazos un vidējos uzņēmumos (MVU), nozarēs un pāri robežām. Tāpēc Savienībai būtu arī jāaizsargā un jāstiprina to kritiski svarīgo tehnoloģiju un ar tām saistīto pakalpojumu vērtības ķēdes, kas ir kritiski svarīgas un specifiskas minēto kritiski svarīgo tehnoloģiju izstrādes vai ražošanas darbībām, tādējādi samazinot Savienības stratēģisko atkarību un saglabājot iekšējā tirgus integritāti, un būtu jārisina pastāvošais darbaspēka un prasmju trūkums minētajās nozarēs, izmantojot mūžizglītības, izglītības un apmācības projektus un māceklību un radot visiem pieejamas pievilcīgas un kvalitatīvas darbvietas.

(5)

Lai tehnoloģijas varētu uzskatīt par kritiski svarīgām, tām būtu vai nu jārada inovatīvs elements ar būtisku potenciālu iekšējā tirgū, vai arī jāpalīdz samazināt vai novērst Savienības stratēģiskās atkarības. Novērtējot kritiski svarīgo tehnoloģiju ekonomisko potenciālu iekšējā tirgū, būtu jāņem vērā, ka vienā dalībvalstī veiktajiem pasākumiem var būt plašāka ietekme citās dalībvalstīs. Novērtējot, vai tehnoloģija palīdz samazināt vai novērst Savienības stratēģiskās atkarības, būtu jāņem vērā analīze, kas veikta Savienības līmenī, lai noteiktu riskus, kuriem var būt iespējama ietekme uz visu Savienību. Komisijai būtu jāizdod norādījumi par to, kā tehnoloģijas trīs nozarēs, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, varētu tikt uzskatītas par kritiski svarīgām, ka arī par nosacījumiem, uz kuru pamata minētās tehnoloģijas var kvalificēt kā kritiski svarīgas, lai sekmētu vienotu interpretāciju par to, kādi projekti, uzņēmumi un nozares ar attiecīgajām programmām jāatbalsta, ņemot vērā kopējos attiecīgo programmu un šīs regulas stratēģiskos mērķus. Minētajos norādījumos Komisijai arī sīkāk būtu jāprecizē jēdziens “vērtības ķēde un saistītie pakalpojumi, kas ir kritiski svarīgi un specifiski galaproduktu izstrādei vai ražošanai”. Šādiem norādījumiem nebūtu jāskar citi norādījumi par konkrētām programmām.

(6)

Ir jāatbalsta kritiski svarīgas tehnoloģijas šādās nozarēs: digitālās tehnoloģijas un dziļo tehnoloģiju inovācija, tīrās un resursefektīvās tehnoloģijas un biotehnoloģijas. Ar dziļo tehnoloģiju inovācijām būtu jāsaprot tādas tehnoloģijas, kurām ir potenciāls nodrošināt pārveidojošus risinājumus, kas sakņojas visprogresīvākajā zinātnē, tehnoloģijā un inženierzinātnē, tostarp inovācija, kura apvieno sasniegumus fizikas, bioloģijas un digitālajā jomā. Digitālajām tehnoloģijām būtu jāietver jo īpaši tās tehnoloģijas, kas palīdz sasniegt Digitālās desmitgades politikas programmas 2030. gadam mērķrādītājus un mērķus, kā arī daudzvalstu projektus, kā definēts Lēmumā (ES) 2022/2481. Tīrām un resursefektīvām tehnoloģijām būtu jāietver jo īpaši neto nulles emisiju tehnoloģijas, kā definēts Neto nulles emisiju industrijas aktā. Biotehnoloģijas būtu jāsaprot kā zinātnes un tehnoloģiju piemērošana dzīviem organismiem, kā arī to daļām, produktiem un modeļiem, lai pārveidotu dzīvus vai nedzīvus materiālus zināšanu radīšanai un preču un pakalpojumu ražošanai, tostarp tehnoloģijas, kas minētas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas biotehnoloģijas statistiskajā definīcijā, kā arī Savienības kritiski svarīgo zāļu sarakstā, kas minēts Komisijas 2023. gada 24. oktobra paziņojumā “Zāļu trūkuma novēršana ES”, un to sastāvdaļas. Projekti, kas atzīti par stratēģiskiem saskaņā ar Neto nulles emisiju industrijas aktu – ja šie projekti atbilst Neto nulles emisiju industrijas aktā definētajiem noturības un konkurētspējas kritērijiem – un saskaņā ar Kritiski svarīgo izejvielu aktu, būtu automātiski jāuzskata par tādiem, kuri veicina šīs regulas mērķu sasniegšanu. Par kritiski svarīgām būtu jāuzskata tās digitālās tehnoloģijas un dziļo tehnoloģiju inovācija, tīrās un resursefektīvās tehnoloģijas un biotehnoloģijas, uz kurām attiecas kāds svarīgs projekts visas Eiropas interesēs (IPCEI), ko Komisija apstiprinājusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības Darbību (LESD) 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, un atsevišķiem projektiem, kas ietilpst šāda IPCEI darbības jomā, vajadzētu būt tiesīgiem saņemt finansējumu saskaņā ar attiecīgās programmas noteikumiem, ciktāl konstatētais finansējuma deficīts un attiecināmās izmaksas vēl nav pilnībā segtas.

(7)

Tehnoloģiju izstrādes un ražošanas jaudas stiprināšana Savienībā nebūs iespējama bez apjomīga kvalificēta darbaspēka. Tomēr ir sagaidāms, ka, ņemot vērā demogrāfiskās pārmaiņas, darbaspēka un prasmju trūkums, kas ir palielinājies visās nozarēs, arī tajās, kuras tiek uzskatītas par svarīgām zaļās un digitālās pārkārtošanās procesā, palielināsies vēl vairāk un apdraudēs tehnoloģiju attīstību šajā regulā identificētajās attiecīgajās nozarēs. Tāpēc ir jāveicina lielāka skaita cilvēku iesaistīšana darba tirgū attiecīgajās nozarēs, jo īpaši investējot mācībās un mūžizglītībā, attiecīgo prasmju uzlabošanā un kvalitatīvu darbvietu un mācekļu vietu radīšanā nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem, kas nestrādā, nemācās un neapgūst arodu. Šāds atbalsts papildinās vairākas citas darbības, kuru mērķis ir apmierināt no pārejas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos izrietošo prasmju vajadzības, kā izklāstīts ES Prasmju programmā, kas izklāstīta Komisijas 2020. gada 1. jūlija paziņojumā “Eiropas Prasmju programma ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai”. Minētajām darbībām ir svarīga nozīme, lai vēl vairāk veicinātu domāšanu, kas orientēta uz pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi, palielinātu Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju un palīdzētu radīt kvalitatīvas darbvietas nolūkā sociāli taisnīgā, iekļaujošā un godīgā veidā pilnībā izmantot zaļās un digitālās pārkārtošanās potenciālu.

(8)

Pārkārtošanās procesam nepieciešamo investīciju apjoms, kas vajadzīgs pārejai uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, ir jāmobilizē viss finansējums, kāds pieejams no esošajām Savienības programmām, tostarp tiem, kas dod budžeta garantiju finanšu un investīciju operācijām un finanšu instrumentu īstenošanai un finansējuma apvienošanas operācijām. Šāds finansējums būtu jāizmanto elastīgāk, lai nodrošinātu laicīgu un mērķtiecīgu atbalstu kritiski svarīgām tehnoloģijām stratēģiskās nozarēs. Tāpēc būtu jāizveido Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platforma (“STEP”), lai palīdzētu sniegt atbildi uz Savienības investīciju vajadzībām, palīdzot labāk novirzīt esošos Savienības līdzekļus kritiski svarīgām investīcijām, tostarp Savienības mēroga un pārrobežu projektos, kuru mērķis ir atbalstīt kritiski svarīgu tehnoloģiju izstrādi vai ražošanu stratēģiskās nozarēs, vienlaikus saglabājot vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū, saglabājot kohēziju, un kuru mērķis ir panākt saskaņā ar STEP finansēto projektu ģeogrāfiski līdzsvarotu sadalījumu atbilstoši attiecīgajām programmu pilnvarām.

(9)

Īstenojot programmas un pasākumus saskaņā ar šo regulu, Komisija un dalībvalstis tiek mudinātas sekmēt projektus neto nulles emisiju industrijas ielejās, kā tās definētas Neto nulles emisiju industrijas aktā, un projektus teritorijās, kas iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1056 (7) minētajos taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos, un mazāk attīstītos un pārejas reģionos, kā arī vairāk attīstītos reģionos dalībvalstīs, kuru vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par ES-27 vidējo rādītāju, ko mēra atbilstoši pirktspējas līmenim un aprēķina, pamatojoties uz Savienības rādītājiem par laikposmu no 2015. līdz 2017. gadam, un piešķirt prioritāti šādiem projektiem.

(10)

STEP būtu jāmobilizē resursi esošajās Savienības programmās, tostarp InvestEU, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 (8), pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (9), Eiropas Aizsardzības fondā, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/697 (10) un Inovāciju fondā, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (11), Reģionālās attīstības fondā (ERAF) un Kohēzijas fondā, kuri izveidoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1058 (12), Eiropas Sociālajā fondā Plus (ESF+), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1057 (13),

Taisnīgas pārkārtošanās fondā (TPF), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1056 (14), Atveseļošanas un noturības mehānismā, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (15), programmā “ES – veselībai”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/522 (16) un programmā “Digitālā Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/694 (17). Minētajās programmās mobilizētie resursi būtu jāpapildina ar papildu finansējumu 1,5 miljardu EUR apmērā tiem Eiropas Aizsardzības fonda projektiem, kas veicina STEP mērķu sasniegšanu.

(11)

Projektiem, kas veicina STEP mērķu sasniegšanu, būtu jāpiešķir suverenitātes zīmogs ar noteikumu, ka projekts ir novērtēts un atbilst minimālajām kvalitātes prasībām, jo īpaši atbilstības, izslēgšanas un piešķiršanas kritērijiem, kas paredzēti uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas Aizsardzības fondu, Inovāciju fondu, programmu “ES – veselībai” vai programmu “Digitālā Eiropa”, neatkarīgi no tā, vai projekts ir saņēmis finansējumu saskaņā ar kādu no minētajiem instrumentiem. Šīs minimālās kvalitātes prasības tiek noteiktas, lai identificētu augstvērtīgus projektus. Suverenitātes zīmogu būtu jāpiešķir saskaņā ar konkrētiem atbilstības nosacījumiem, kuri definēti uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus saskaņā ar attiecīgajām programmām, kuri attiecīgā gadījumā var ietvert ģeogrāfiskus ierobežojumus un kuri paredzēti attiecīgajos leģislatīvajos aktos, kas reglamentē šīs programmas. Izstrādājot tvērumu uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kuriem varētu piešķirt suverenitātes zīmogu, Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj prasība projektu priekšlikumos norādīt, kā tie veicinās rūpniecības dalībnieku vietējo tīklu stiprināšanu un strukturēšanu un darbvietu radīšanu. Šiem uzaicinājumiem, ja tas ir iespējams un lietderīgi, vajadzētu būt pastāvīgi atvērtiem priekšlikumu iesniegšanai. Suverenitātes zīmogs būtu jāizmanto kā kvalitātes zīme, lai palīdzētu projektiem piesaistīt publiskās un privātās investīcijas, apliecinot tā ieguldījumu STEP mērķu sasniegšanā. Turklāt suverenitātes zīmogam būtu jāveicina labāka piekļuve Savienības finansējumam, jo īpaši, atvieglojot kumulatīvu vai kombinētu finansēšanu no vairākiem Savienības instrumentiem. Dalībvalstis būtu arī jāmudina ņemt vērā suverenitātes zīmogu, kad tās piešķir finansiālu atbalstu no savām programmām.

(12)

Tālab vajadzētu būt iespējai paļauties uz novērtējumiem, kas veikti citu Savienības programmu vajadzībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (18), lai samazinātu administratīvo slogu Savienības līdzekļu saņēmējiem un veicinātu investēšanu prioritārajās tehnoloģijās. Dalībvalstīm, ja tās ievēro Regulas (ES) 2021/241 noteikumus, pārskatot atveseļošanas un noturības plānus, būtu jāapsver iespēja iekļaut projektus, kuriem piešķirts suverenitātes zīmogs, un tām vajadzētu būt iespējai apsvērt projektu iekļaušanu, lemjot par investīciju projektiem, kas finansējami no to Modernizācijas fonda, kas izveidots saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, daļas. Komisijai būtu jāņem vērā suverenitātes zīmogs arī Protokola Nr. 5 par Eiropas Investīciju bankas Statūtiem, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un LESD (“EIB statūti”) 19. pantā paredzētajā procedūrā un politikas pārbaudē, kas noteikta Regulā (ES) 2021/523. Turklāt būtu jāprasa, lai īstenošanas partneri pārbaudītu projektus, kam piešķirts suverenitātes zīmogs, ja tie ietilpst to ģeogrāfiskajā un darbības jomā saskaņā ar minēto regulu. Iestādēm, kas ir atbildīgas par programmām, kuras ietilpst šīs regulas darbības jomā, būtu jāapsver iespēja atbalstīt saskaņā ar Neto nulles emisiju industrijas aktu un Kritiski svarīgo izejvielu aktu atzītus stratēģiskos projektus, kuri ietilpst šīs regulas darbības jomā un kuriem varētu piemērot noteikumus par kumulatīvo finansējumu.

(13)

STEP būtu jāīsteno efektīvi, lietderīgi, taisnīgi un pārredzami. Tālab Komisijai būtu jāuztic piešķirt un popularizēt suverenitātes zīmogu, pārvaldīt jaunu publiski pieejamu tīmekļa vietni (“suverenitātes portālu”) un sadarboties ar valstu kompetentajām iestādēm un ieinteresētajām personām, kas ir svarīgas STEP mērķu sasniegšanai. Lai atbalstītu STEP projektus, kas palīdz sasniegt STEP mērķus. Komisijai būtu arī jāveicina konsekvence, saskaņotība, sinerģija un papildināmība starp Savienības programmām, lai atbalstītu projektus, kas veicina STEP mērķu sasniegšanu.

(14)

Komisijai būtu jāizveido suverenitātes portāls, lai sniegtu informāciju par pieejamo atbalstu projektiem, kas palīdz sasniegt STEP mērķus. Lai apmierinātu to uzņēmumu un projektu virzītāju vajadzības, kas Savienības finansējuma programmās meklē līdzekļus STEP projektiem, suverenitātes portālā piekļūstamā un lietotājdraudzīgā veidā būtu jāatspoguļo no Savienības budžeta pieejamā finansējuma saņemšanas iespējas STEP investīcijām. Tajā būtu jāietver informācija par tieši pārvaldītajām Savienības programmām, piemēram, pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas Aizsardzības fondu, Inovāciju fondu, programmu “ES – veselībai”, programmu “Digitālā Eiropa”, kā arī par citiem Savienības finansējuma avotiem, piemēram, InvestEU, Atveseļošanas un noturības mehānismu, ERAF, Kohēzijas fondu, ESF+ un TPF. Turklāt ar suverenitātes portāla palīdzību būtu jāpalielina STEP investīciju pamanāmība investoriem, norādot projektus, kuriem piešķirts suverenitātes zīmogs. Suverinātes portālā būtu jānorāda arī valstu kompetentās iestādes, kuras ir kontaktpunkti STEP īstenošanai valsts līmenī. Komisijai būtu jānodrošina portāla papildināmība ar citām līdzīgām platformām un būtu jāmazina pārmērīgs regulējums un administratīvais slogs.

(15)

Komisijai būtu jāuzrauga STEP mērķu sasniegšana, lai sekotu līdzi progresam Savienības politikas mērķu sasniegšanā. Minētā uzraudzība būtu jāveic mērķtiecīgi un samērīgi ar darbībām, ko veic saskaņā ar STEP, lai izvairītos no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši finansējuma saņēmējiem. Lai nodrošinātu pārskatatbildību Savienības pilsoņu priekšā, Komisijai katru gadu būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par progresu attiecīgajās programmās virzībā uz STEP mērķu sasniegšanu, par STEP kopējiem izdevumiem, kas sadalīti pa programmām, un par STEP sniegumu, pamatojoties uz minētajās programmās paredzētajiem snieguma rādītājiem. Būtu jāsniedz informācija par STEP kvalitatīvo un kvantitatīvo ieguldījumu pārrobežu projektos un projektos katrā dalībvalstī, ja tāda informācija ir pieejama.

(16)

Lai gan STEP balstās uz esošo programmu pārplānošanu un pastiprināšanu stratēģisko investīciju atbalstam un tās mērķis ir Savienības stratēģisko atkarību mazināšana, tas ir arī svarīgs elements, ar kura palīdzību var testēt iespējamu jaunu intervenču īstenojamību un sagatavošanu nolūkā atbalstīt suverenitāti un konkurētspēju stratēģiskās nozarēs un stiprināt Savienības rūpniecības politiku. STEP jo īpaši būtu jākalpo par pamatu iespējamu līdzīgu darbību, piemēram, Eiropas Suverenitātes fonda, apsvēršanai.

(17)

Komisijai būtu jāveic šīs regulas starpposma izvērtējums, kurā tai būtu jānovērtē saskaņā ar šo regulu veikto darbību noderīgums Savienības stratēģiskās atkarības mazināšanai un autonomijas stiprināšanai. Tajā būtu arī jāizvērtē, vai ir iespējams paplašināt suverenitātes portālu, lai vienā portālā apvienotu visas esošās publiski pieejamās tīmekļa vietnes un sniegtu informāciju par Savienības programmām tiešā, dalītā un netiešā pārvaldībā, kā arī iespējamība izveidot simulatoru, lai projektu virzītājiem sniegtu norādījumus par Savienības programmām vai fondiem, uz kuriem to konkrētais projekts varētu pretendēt.

(18)

Inovāciju fonds atbalsta investīcijas inovatīvās mazoglekļa tehnoloģijās, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā. Tāpēc Inovāciju fonds būs noderīgs, lai atbalstītu kritiski svarīgu tīru un resursefektīvu tehnoloģiju izstrādi vai ražošanu Savienībā. Izstrādājot un īstenojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus vai konkurējošu cenu izsoli Inovāciju fonda ietvaros, Komisijai būtu jāņem vērā projekti, kas atzīti par stratēģiskiem saskaņā ar Neto nulles emisiju industrijas aktu un kurus uzskata par tādiem, kas veicina STEP mērķu sasniegšanu.

(19)

Lai paplašinātu iespējas atbalstīt investīcijas, kuru mērķis ir pastiprināt rūpniecības attīstību un vērtības ķēdes stratēģiskās nozarēs, ERAF atbalsta tvērums būtu jāpaplašina, ERAF ietvaros paredzot jaunus konkrētos mērķus, neskarot Regulā (ES) 2021/1058 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1060 (19) paredzētos noteikumus par izdevumu un klimata jomas izdevumu attiecināmību. Stratēģiskās nozarēs vajadzētu būt arī iespējai atbalstīt ienesīgas investīcijas uzņēmumos, kas nav MVU, vienlaikus saglabājot uzsvaru uz MVU, kas varētu sniegt būtisku ieguldījumu mazāk attīstīto un pārejas reģionu attīstībā, kā arī attīstītākos tādu dalībvalstu reģionos, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par ES-27 vidējo rādītāju. Vadošās iestādes tiek mudinātas veicināt sadarbību starp lielajiem uzņēmumiem un vietējiem MVU, piegādes ķēdēm, inovāciju un tehnoloģiju ekosistēmām. Tas ļautu pastiprināt Savienības vispārējo spēju stiprināt savu pozīciju minētajās nozarēs, nodrošinot visām dalībvalstīm piekļuvi šādām investīcijām, tādējādi neitralizējot pieaugošo nevienlīdzību risku. Šiem jaunajiem konkrētajiem mērķiem paredzētie līdzekļi būtu jāierobežo līdz ne vairāk kā 20 % no sākotnējā ERAF valsts piešķīruma saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060.

(20)

Lai saglabātu vērienīgumu klimata mērķu sasniegšanā kohēzijas politikā un vienlaikus pieļautu elastību starp Kohēzijas fondu un ERAF, vajadzētu paredzēt, ka summas, kas pārsniedz Kohēzijas fonda klimata ieguldījuma mērķrādītāju, – 37 % no tā kopējā piešķīruma, var ņemt vērā, aprēķinot ERAF ieguldījumu klimata jomā, no vienas puses, un vajadzētu paredzēt, ka summas, kas pārsniedz ERAF klimata ieguldījuma mērķrādītāju, – 30 % no tā kopējā piešķīruma, var ņemt vērā, aprēķinot Kohēzijas fonda ieguldījumu klimata jomā, no otras puses.

(21)

Būtu jāpaplašina arī TPF atbalsta tvērums, lai ietvertu investīcijas tehnoloģijās, uz kurām attiecas šī regula, un novērstu tāda darbaspēka un prasmju trūkumu, kas ir nepieciešams šo investīciju īstenošanai, palīdzot lieliem uzņēmumiem sasniegt STEP mērķus un vienlaikus saglabājot uzsvaru uz MVU, ar noteikumu, ka šādas investīcijas ir saderīgas ar paredzamo ieguldījumu attiecībā uz pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, kā noteikts taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1056. Attiecībā uz atbalstu, ko sniedz minētajām investīcijām, taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns nebūtu jāpārskata, ja šāda pārskatīšana būtu saistīta tikai ar plaisas analīzi, kas pamato investīcijas no darbvietu radīšanas perspektīvas. Saistībā ar atbalstu uzņēmumiem, kas nav MVU, būtu jāņem vērā arī investīcijas, kas veicina mācekļu vietu un darbvietu radīšanu vai izglītības vai apmācības nodrošināšanu jaunu prasmju apguvei.

(22)

ESF+, kas ir galvenais ES fonds investīcijām cilvēkos, sniedz būtisku ieguldījumu prasmju attīstības veicināšanā. Lai atvieglotu ESF+ izmantošanu STEP mērķu sasniegšanai, vajadzētu būt iespējai ESF+ izmantot, lai segtu investīcijas, kuru mērķis ir izveidot prasmīgu un noturīgu darbaspēku, kas ir sagatavots nākotnes darba pasaulei.

(23)

Lai palīdzētu paātrināt investēšanu un nodrošinātu tūlītēju likviditāti investīcijām, kas atbalsta STEP mērķus saskaņā ar ERAF, ESF+ un TPF, būtu jānodrošina ārkārtas priekšfinansējuma papildu summa vienreizēja maksājuma veidā attiecībā uz prioritātēm, kas paredzētas STEP mērķu atbalsta investīcijām. Papildu priekšfinansējums būtu jāattiecina uz visu TPF piešķīrumu, ņemot vērā nepieciešamību paātrināt tā īstenošanu un TPF ciešās saiknes, lai atbalstītu dalībvalstis STEP mērķu sasniegšanā. Noteikumiem, kas piemērojami minētajām ārkārtas priekšfinansējuma summām, vajadzētu būt saskanīgiem ar Regulā (ES) 2021/1060 paredzētajiem noteikumiem, kas piemērojami priekšfinansējumam. Turklāt, lai vēl vairāk stimulētu minēto investīciju ieviešanu un nodrošinātu to ātrāku īstenošanu, vajadzētu būt iespējai STEP prioritātēm palielināt Savienības maksimālo līdzfinansējuma likmi līdz 100 %. Īstenojot jaunos STEP mērķus, vadošās iestādes būtu jāmudina izmantot noteiktus sociālos kritērijus un veicināt pozitīvus sociālos rezultātus, piemēram, radīt mācekļu vietas un kvalitatīvas darbvietas nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem, jo īpaši jauniešiem, kas nestrādā, nemācās vai neapgūst arodu, izmantot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2014/23/ES (20), 2014/24/ES (21) un 2014/25/ES (22) noteiktos sociālos piešķiršanas kritērijus, ja projektu īsteno struktūra, uz kuru attiecas minētās direktīvas, un maksāt piemērojamo algu, par ko panākta vienošanās darba koplīguma slēgšanas sarunās.

(24)

Būtu jāgroza Regula (ES) 2021/1060, lai projektiem, kuriem piešķirts suverenitātes zīmogs, būtu iespēja gūt labumu no Savienības finansējuma labākas pieejamības, jo īpaši, veicinot kumulatīvu vai kombinētu finansējumu no vairākiem Savienības instrumentiem. Šajā nolūkā vadošajām iestādēm vajadzētu būt iespējai tieši piešķirt atbalstu no ERAF vai ESF+ darbībām, kurām piešķirts suverenitātes zīmogs.

(25)

Lai samazinātu administratīvo slogu un nodrošinātu savlaicīgu STEP ieviešanu, atkāpjoties no piemērojamajiem noteikumiem, vajadzētu būt iespējai no ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un TPF vidusposma pārskatīšanas, kas paredzēta Regulā (ES) 2021/1060, izslēgt prioritātes, kas ir iekļautas, lai risinātu jautājumus saistībā ar investīcijām, kuras veicina STEP mērķu sasniegšanu. Vajadzētu būt iespējai ar šādiem programmas grozījumiem galīgi piešķirt visu elastīguma summu vai tās daļu 2026. un 2027. gadam. Komisijai būtu jāapstiprina iesniegti programmu grozījumi, kas saistīti tikai ar STEP mērķu sasniegšanu veicinošu prioritāšu ieviešanu un kas iesniegti līdz 2024. gada 31. augustam, divu mēnešu laikā pēc tam, kad dalībvalsts tos iesniegusi. Turklāt vajadzētu būt arī iespējai ieviest jebkādus atbilstošus grozījumus Regulā (ES) 2021/1060 minētajos partnerības nolīgumos un nodrošināt, ka Komisija tos apstiprina paātrinātā kārtībā.

(26)

2014.–2020. gada programmu īstenošanas tiesiskais regulējums pēdējo gadu gaitā ir pielāgots, lai dalībvalstīm un reģioniem nodrošinātu papildu elastīgumu īstenošanas noteikumu ziņā un lielāku likviditāti Covid-19 pandēmijas un Krievijas agresijas kara pret Ukrainu seku likvidēšanai. Šiem pasākumiem, kas ieviesti plānošanas perioda beigās, ir vajadzīgs pietiekams laiks un administratīvie resursi, lai tos varētu pilnībā izmantot un īstenot, jo īpaši laikā, kad dalībvalstis koncentrē resursus, lai pārskatītu 2021.–2027. gada darbības programmas, kas saistītas ar STEP mērķiem. Lai mazinātu administratīvo slogu par programmām atbildīgajām iestādēm un novērstu iespējamo līdzekļu zudumu slēgšanas brīdī vienīgi administratīvu iemeslu dēļ, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) Nr. 1303/2013 (23) un (ES) Nr. 223/2014 (24) būtu jāpagarina 2014.–2020. gada perioda programmu administratīvās slēgšanas termiņi. Konkrētāk, minētā galīgā maksājuma pieteikuma iesniegšanas termiņš būtu jāpagarina par 12 mēnešiem. Turklāt par 12 mēnešiem būtu jāpagarina arī slēgšanas dokumentu iesniegšanas termiņš. Saistībā ar minētajiem grozījumu ir lietderīgi precizēt, ka iepirktās pārtikas un materiālu izplatīšanu līdz attiecināmības perioda beigām (2023. gada beigām) vajadzētu atļaut turpināt pēc minētā datuma.

Lai nodrošinātu Savienības budžeta pareizu izpildi un maksājumu maksimālo apjomu ievērošanu, 2025. gadā veicamie maksājumi būtu jāierobežo katrai programmai līdz 1 % no finanšu apropriācijām no resursiem, kas paredzēti daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam, kura noteikta ar Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2093 (25). Maksājamās summas, kas pārsniedz maksimālo apjomu 1 % no programmas apropriācijām par katru fondu 2025. gadam, nevajadzētu izmaksāt ne 2025. gadā, ne nākamajos gados, bet būtu jāizmanto tikai priekšfinansējuma noskaidrošanai. Neizmantotās summas būtu jāatceļ saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1303/2013 slēgšanas laikā. Lai nodrošinātu, ka tālākie reģioni var pilnībā izmantot to fondu atbalstu, uz kuriem attiecas šī Regula, būtu jāprecizē, ka Regulā (ES) Nr. 1303/2013 paredzētā elastīguma nolūkā papildu īpašie piešķīrumi tālākajiem reģioniem būtu jāuzskata par daļu no ERAF piešķīruma tai pašai reģionu kategorijai kā attiecīgais tālākais reģions. Neraugoties uz atšķirīgajiem attiecināmības noteikumiem, kas piemērojami papildu īpašajam piešķīrumam, vajadzētu būt arī iespējai minēto elastīgumu savstarpēji piemērot papildu īpašajam piešķīrumam un citiem ERAF piešķīrumiem tai pašai reģionu kategorijai programmā.

(27)

2014.–2020. gada plānošanas periodā paredzētās elastīguma iespējas ir palīdzējušas dalībvalstīm reaģēt uz krīzi un veikt atveseļošanas pasākumus, un ir palīdzējušas tām pārvarēt papildu slogu, ko valstu budžetiem radījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu. Lai dalībvalstis spētu pārvarēt pastāvīgo budžeta spiedienu, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1303/2013 paredzēto iespēju ar atpakaļejošu spēku pēdējā grāmatvedības gadā, t.i. no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam, būtu jāparedz, ka attiecībā uz kohēzijas programmām saskaņā ar budžeta apropriācijām un atbilstoši pieejamam finansējumam tiek pagarināta iespēja piemērot Savienības līdzfinansējuma likmi 100 % apmērā, ja dalībvalsts informē Komisiju pirms pēdējā starpposma maksājuma pieteikuma iesniegšanas par pēdējo grāmatvedības gadu.

(28)

InvestEU ir Savienības pamatprogramma, kuras mērķis ir veicināt investīcijas, jo īpaši attiecībā uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, un šajā nolūkā tā nodrošina uz pieprasījumu balstītu finansējumu, cita starpā izmantojot finansējuma apvienošanas mehānismu, un tehnisko palīdzību. Minētā pieeja palīdz piesaistīt papildu publisko un privāto kapitālu pašreizējos politikas logos. Lai nodrošinātu pieejamo līdzekļu pilnīgu apguvi un ar noteikumu, ka īstenošanas partneriem nav pietiekamas spējas apgūt Regulā (ES) 2021/523 noteiktos 25 % no ES garantijas, Komisijai vajadzētu būt iespējai piešķirt EIB grupai vairāk nekā 75 % no ES garantijas. Šajā sakarībā Komisijai būtu jāmudina īstenošanas partneri, kas nav EIB grupa, pilnībā apgūt tiem pieejamo finansējumu un jāpalīdz tiem šajā uzdevumā. Dalībvalstis tiek mudinātas sniegt savu ieguldījumu InvestEU dalībvalsts nodalījumā, lai pašreizējo politikas logu satvarā atbalstītu finanšu produktus atbilstīgi STEP mērķiem, neskarot piemērojamos valsts atbalsta noteikumus. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai savos atveseļošanas un noturības plānos kā pasākumu iekļaut skaidras naudas iemaksu InvestEU dalībvalsts nodalījuma vajadzībām, lai atbalstītu STEP mērķus pašreizējo politikas logu satvarā. Vajadzētu paredzēt, ka minētā papildu iemaksa STEP mērķu atbalstam var sasniegt līdz 6 % no to atveseļošanas un noturības plāna kopējā finanšu piešķīruma InvestEU dalībvalsts nodalījumam. Būtu jāievieš arī papildu elastīgums un precizējumi, lai uzlabotu STEP mērķu izpildi. Attiecībā uz projektiem, kas palīdz sasniegt STEP mērķus, būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka investīciju laikposma beigās ir aptverts plašs nozaru un reģionu loks un nav pieļauta pārmērīga koncentrācija nozares vai ģeogrāfiskā līmenī.

(29)

Galvenā Savienības programma, kas finansē pētniecību un inovācijas, ir “Apvārsnis Eiropa”, un tajā Eiropas Inovācijas padome (EIP) sniedz atbalstu jo īpaši inovācijām, kurām ir potenciāli radikāls un pārveidojošs raksturs ar tādu izvēršanas potenciālu, kas var būt pārāk riskants privātajiem investoriem. Pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” būtu jāparedz papildu elastīgums, lai EIP Accelerator varētu sniegt tikai pašu kapitāla atbalstu MVU, kas nav spējīgi piesaistīt banku finansējumu, tostarp jaunuzņēmumiem un maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, kas nav spējīgi piesaistīt banku finansējumu, un kas veic inovāciju, jo īpaši tiem, kas strādā ar STEP atbalstītajām tehnoloģijām, un neatkarīgi no tā, vai tie iepriekš ir saņēmuši cita veida atbalstu no EIP Accelerator. Finansiālā instrumenta, kas ir daļa no EIP Accelerator, ar kuru sniedz ieguldījumus pašu kapitāla vai citā atmaksājamā veidā (“EIP fonds”) īstenošanai pašlaik paredzētā maksimālā investīciju summa ir 15 miljoni EUR, izņemot ārkārtas gadījumus, un tajā nevar iekļaut ne turpmākas finansēšanas kārtas, ne lielākas investīciju summas. Ja atbalstu MVU un maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, kas nav spējīgi piesaistīt banku finansējumu, ļautu sniegt tikai kapitāla veidā, tiktu novērsta pašreizējā tirgus plaisa, jo īpaši investīciju vajadzībām 15–50 miljonu EUR robežās. Turklāt pieredze liecina, ka summas, kas atvēlētas EIP izmēģinājuma projektam programmas “Apvārsnis 2020”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (26), ietvaros, nav pilnībā izmantotas. Lai atspoguļotu palielināto Eiropas Aizsardzības fonda finansējumu, būtu jāgroza arī Regula (ES) 2021/695.

(30)

EIP ir izšķiroša loma, piedāvājot sākotnējo finansējumu strauji augošiem jaunuzņēmumiem un maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem. Ņemot vērā EIP specializētas zināšanas, tā ir ideāli piemērota uzlabot finansējuma iespējas uzņēmumiem, kuri meklē kapitālu savas darbības paplašināšanai pēc sākotnējā inovācijas posma. Ņemot vērā EIP fonda centrālo lomu STEP sekmīgā īstenošanā, būtu jāprecizē attiecīgie tiesību aktu noteikumi par EIP darbību.

(31)

Eiropas Aizsardzības fonds ir vadošā programma Savienības aizsardzības industrijas konkurētspējas, inovācijas, efektivitātes un tehnoloģiskās autonomijas uzlabošanai, tādējādi veicinot Savienības atvērto stratēģisko autonomiju. Aizsardzības spēju attīstīšana ir ļoti svarīga, jo tā ir priekšnoteikums Savienības rūpniecības spējai un autonomijai izstrādāt aizsardzības ražojumus un dalībvalstu kā šādu ražojumu galalietotāju neatkarībai. Tāpēc būtu jādara pieejams papildu finansējums, ar ko atbalstīt projektus, kas veicina šīs regulas darbības jomā ietverto aizsardzības lietojumu izstrādi.

(32)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, stiprināt Savienības suverenitāti un drošību, paātrināt Savienības zaļo un digitālo pārkārtošanos, kāpināt tās konkurētspēju un samazināt tās stratēģiskās atkarības, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.