(1)

Pusvadītāji ir jebkuras digitālās ierīces un Savienības digitālās pārkārtošanās pamatā: no viedtālruņiem un automašīnām līdz kritiski svarīgām lietojumprogrammām un infrastruktūrām veselības, enerģētikas, sakaru un automatizācijas jomā, kā arī lielākajā daļā citu rūpniecības nozaru. Pusvadītājiem ir centrāla loma digitālajā ekonomikā, tāpēc tie ir spēcīgi ilgtspējas un zaļās pārkārtošanās virzītājspēki un tādējādi veicina Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojuma “Eiropas zaļais kurss” mērķu sasniegšanu. Lai gan pusvadītāji ir būtiski šodienas ekonomikas un sabiedrības darbībai, kā arī aizsardzībai un drošībai, Savienība ir pieredzējusi nepieredzētus piegādes traucējumus, kam ir būtiskas sekas. Pašreizējie traucējumi šajā ziņā ir atklājuši ilgstošu neaizsargātību, jo īpaši to, ka mikroshēmu ražošanā un projektēšanā ir liela atkarība no trešām valstīm. Dalībvalstis ir galvenās atbildīgās par tādas spēcīgas rūpnieciskas, konkurētspējīgas un ilgtspējīgas bāzes uzturēšanu Savienībā, kas veicina inovāciju visā mikroshēmu klāstā.

(2)

Būtu jāizveido sistēma Savienības noturības palielināšanai pusvadītāju tehnoloģiju jomā, lai stiprinātu Savienības pusvadītāju ekosistēmu, samazinot atkarību, sekmētu digitālo suverenitāti, stimulētu ieguldījumus, stiprinātu Savienības pusvadītāju piegādes ķēdes spējas, drošību, pielāgojamību un noturību un palielinātu sadarbību starp dalībvalstīm, Komisiju un starptautiskajiem stratēģiskajiem partneriem.

(3)

Šim satvaram ir divi vispārīgie mērķi. Pirmais mērķis ir nodrošināt apstākļus, kas nepieciešami Savienības konkurētspējai un inovācijas spējai, nodrošināt rūpniecības pielāgošanos strukturālām pārmaiņām, ko rada strauji inovācijas cikli un vajadzība pēc ilgtspējas, un stiprināt Savienības mēroga pusvadītāju ekosistēmu ar apkopotām zināšanām, zinātību, resursiem un kopīgām priekšrocībām. Otrais mērķis, kas ir atsevišķs un papildina pirmo, ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, izveidojot vienotu Savienības tiesisko regulējumu, lai palielinātu Savienības ilgtermiņa noturību un tās spēju ieviest inovācijas un nodrošināt piegādes drošību pusvadītāju tehnoloģiju jomā nolūkā panākt lielāku noturību pret traucējumiem.

(4)

Jāveic pasākumi, lai veidotu spējas un stiprinātu Savienības pusvadītāju ekosistēmu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 173. panta 3. punktu. Minētajiem pasākumiem nebūtu jānoved pie valstu normatīvo aktu saskaņošanas. Šajā sakarā Savienībai būtu jāstiprina pusvadītāju tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes konkurētspēja un noturība, vienlaikus visā Savienībā stiprinot tās pusvadītāju ekosistēmas inovācijas spējas, samazinot atkarību no ierobežota skaita trešo valstu uzņēmumu un ģeogrāfisko reģionu un stiprinot tās spēju projektēt un ražot, iepakot, atkalizmantot un reciklēt progresīvus pusvadītājus. Ar šo regulu izveidotajai iniciatīvai “Mikroshēmas Eiropai” (“iniciatīva”) būtu jāatbalsta minētie mērķi, mazinot plaisu starp Savienības progresīvām pētniecības un inovācijas spējām un to ilgtspējīgu rūpniecisko izmantošanu. Iniciatīvai būtu jāveicina spēju veidošana, lai nodrošinātu projektēšanu, ražošanu un sistēmu integrāciju nākamās paaudzes pusvadītāju tehnoloģijās, un būtu jāveicina sadarbība starp galvenajiem dalībniekiem visā Savienībā, stiprinot Savienības pusvadītāju piegādes un vērtības ķēdes, palīdzot galvenajām rūpniecības nozarēm un radot jaunus tirgus.

(5)

Pusvadītāju visuresamības dēļ nesenais deficīts ir vai nu tieši, vai netieši negatīvi ietekmējis uzņēmumus visā Savienībā un izraisījis spēcīgas ekonomiskas sekas. Ekonomiskā un sociālā ietekme ir vairojusi sabiedrības un uzņēmēju izpratni un palielinājusi no tā izrietošo spiedienu uz dalībvalstīm novērst stratēģisko atkarību attiecībā uz pusvadītājiem. Tajā pašā laikā pusvadītāju nozarei ir raksturīga savstarpēja atkarība visā vērtības ķēdē, kur neviens atsevišķs ģeogrāfiskais reģions nav dominējošs visos vērtības ķēdes posmos. Šo pārrobežu raksturu vēl uzskatāmāk apliecina pusvadītāju izstrādājumu kā lejupējo nozaru veicinātāja būtība. Lai gan pusvadītāju ražošana var būt koncentrēta dažos reģionos, lietotāju nozares ir izkliedētas visā Savienībā. Ņemot vērā minēto, pusvadītāju piegādes drošības un pusvadītāju ekosistēmas noturības jautājumu vislabāk var risināt ar Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, kuru pamatā ir LESD 114. pants. Ir nepieciešams vienots saskaņots tiesiskais regulējums, ar ko saskaņo konkrētus nosacījumus, kas paredzēti uzņēmējiem, lai tie varētu īstenot konkrētus projektus, ar kuriem veicina piegādes drošību un Savienības pusvadītāju ekosistēmas noturību. Turklāt būtu jāizveido koordinēts mehānisms uzraudzībai, stratēģiskajai kartēšanai, krīzes novēršanai un reaģēšanai krīzes situācijās, lai novērstu piegāžu trūkumu un šķēršļus iekšējā tirgus vienotībai, izvairoties no atšķirībām dalībvalstu reakcijā.

(6)

Lai stiprinātu Savienības kritisko infrastruktūru un drošību, kā arī tās vadošo lomu tehnoloģiju jomā, ir vajadzīgas gan progresīvas, gan nobriedušas mikroshēmas, jo īpaši – nākotnes prasībām atbilstošām stratēģiskajām nozarēm.

(7)

Minēto mērķu sasniegšana būtu jāatbalsta ar pārvaldības mehānismu. Savienības līmenī ar šo regulu būtu jāizveido Eiropas Pusvadītāju padome, kuras sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji un kuru vada Komisija, lai veicinātu šīs regulas efektīvu un saskaņotu īstenošanu, sadarbību un informācijas apmaiņu. Eiropas Pusvadītāju padomei būtu jāsniedz konsultācijas un jāpalīdz Komisijai konkrētos jautājumos, tostarp par šīs regulas konsekventu īstenošanu, veicinot sadarbību starp dalībvalstīm un informācijas apmaiņu par jautājumiem, kas saistīti ar šo regulu. Eiropas Pusvadītāju padomei būtu arī jākonsultē Komisija par starptautisko sadarbību saistībā ar pusvadītājiem. Eiropas Pusvadītāju padomei būtu jārīko atsevišķas sanāksmes tās uzdevumiem, kas paredzēti dažādās šīs regulas nodaļās. Dažādās sanāksmēs var būt dažādi augsta līmeņa pārstāvju sastāvi, un Komisija var izveidot apakšgrupas.

(8)

Ņemot vērā pusvadītāju piegādes ķēdes globalizēto raksturu, starptautiskā sadarbība ar trešām valstīm ir svarīgs elements, lai panāktu Savienības pusvadītāju ekosistēmas noturību. Saskaņā ar šo regulu veiktajiem pasākumiem būtu arī jāļauj Savienībai kā izcilības centram uzņemties nozīmīgāku lomu labāk funkcionējošā globālā un savstarpēji atkarīgā pusvadītāju ekosistēmā. Šajā nolūkā Eiropas Pusvadītāju padomei būtu jākonsultē Komisija jautājumos, kas saistīti ar minēto centienu koordinēšanu un sadarbības uzlabošanu starp Savienību un trešām valstīm globālajā pusvadītāju vērtības ķēdē, attiecīgā gadījumā jāņem vērā Procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju industriālās alianses un citu ieinteresēto personu viedokļi.

(9)

Saskaņā ar starptautiskajām saistībām un piemērojamām procesuālajām prasībām Savienība un dalībvalstis varētu sadarboties, tostarp diplomātiski, ar starptautiskajiem stratēģiskajiem partneriem, kuriem ir priekšrocības pusvadītāju nozarē, lai meklētu risinājumus piegādes drošības stiprināšanai un tam, kā novērst turpmākus pusvadītāju piegādes ķēdes traucējumus, piemēram, tos, kas izriet no trešo valstu eksporta ierobežojumiem, un lai apzinātu izejvielu un starpproduktu pieejamību. Attiecīgos gadījumos tas var ietvert koordināciju attiecīgos starptautiskos forumos, ieguldījumu un tirdzniecības nolīgumu slēgšanu vai citus diplomātiskus centienus saskaņā ar piemērojamām procesuālajām prasībām vai sadarbību ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

(10)

Lai balstītos uz apņemšanos apmierināt darbaspēka vajadzības visā pusvadītāju piegādes ķēdē, Komisijai būtu jānodrošina sinerģija ar esošajām Savienības programmām, un tai būtu jāatbalsta un jāmudina dalībvalstis izstrādāt tādas iniciatīvas, kas veicina akadēmisko zināšanu apmaiņu ar starptautiskajiem stratēģiskajiem partneriem.

(11)

Savienības nepārprotams mērķis ir veicināt starptautisko sadarbību un zināšanu apmaiņu, pamatojoties uz Savienības interesēm, savstarpējiem ieguvumiem, starptautiskajām saistībām un, ciktāl iespējams, savstarpīgumu. Tomēr intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi, komercnoslēpumu neatļauta izpaušana vai sensitīvu jauno tehnoloģiju noplūde pusvadītāju nozarē varētu apdraudēt Savienības drošības intereses. Ņemot to vērā, Komisija izskata konkrētus priekšlikumus, lai stiprinātu Savienības ieguldījumu un eksporta kontroles sistēmas. Turklāt Savienībai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar stratēģiskajiem partneriem, lai stiprinātu kopīgo vadošo lomu tehnoloģiju un rūpniecības jomā saskaņā ar piemērojamām procesuālajām prasībām.

(12)

Pusvadītāju nozarei ir raksturīgas ļoti augstas izstrādes un inovācijas izmaksas un ļoti augstas izmaksas modernu testēšanas un validēšanas iekārtu būvniecībai, lai atbalstītu rūpniecisko ražošanu. Tas tieši ietekmē Savienības ražošanas nozares konkurētspēju un inovācijas spēju, kā arī piegādes drošību un Savienības pusvadītāju ekosistēmas noturību. Ņemot vērā pieredzi, kas gūta no nesenā deficīta Savienībā un pasaulē, kā arī tehnoloģiju problēmu un inovācijas ciklu straujo attīstību, kas ietekmē pusvadītāju vērtības ķēdi, ir jāpastiprina Savienības pašreizējās stiprās puses, tādējādi palielinot tās konkurētspēju, noturību, pētniecības un inovācijas spēju, izveidojot iniciatīvu.

(13)

Par spēcīgas Savienības rūpnieciskās, konkurētspējīgas, ilgtspējīgas un inovatīvas bāzes uzturēšanu galvenokārt ir atbildīgas dalībvalstis. Tomēr, ņemot vērā ar pētniecību un inovāciju saistīto izaicinājumu būtību un mērogu pusvadītāju jomā, ir nepieciešama sadarbība Savienības līmenī.

(14)

Lai Savienībai nodrošinātu pusvadītāju tehnoloģiju pētniecības un inovācijas spējas, kas vajadzīgas, lai saglabātu tās vadošo lomu pētniecībā un rūpniecībā, un pārvarētu pašreizējo plaisu starp pētniecību un izstrādi un ražošanu, Savienībai un dalībvalstīm būtu labāk jākoordinē savi centieni un būtu jāveic līdzieguldījumi. Ņemot vērā Savienības pusvadītāju ekosistēmas pašreizējos izaicinājumus, ir jāveido plaša mēroga spējas, un dalībvalstīm kopā ar Savienību ir jāpieliek kopīgas pūles, lai atbalstītu plaša mēroga spēju attīstību un izvēršanu. Minētās kopīgās pūles ietver finanšu resursu nodrošināšanu saskaņā ar iniciatīvas mērķi atbalstīt inovatīvu spēju un plašu digitālās infrastruktūras attīstību un plašu pieejamību, ietverot virtuālo projektēšanas platformu, izmēģinājuma līnijas, tostarp attiecībā uz kvantu mikroshēmām, un zināšanu, prasmju un kompetenču izplatīšanu visas pusvadītāju ekosistēmas labā. Lai to panāktu, Savienībai un dalībvalstīm būtu jāņem vērā divējādās zaļās un digitālās pārkārtošanās mērķi. Šajā sakarā pusvadītāju ierīces un ražošanas procesi piedāvā ievērojamas iespējas samazināt nozaru ietekmi uz vidi un jo īpaši oglekļa dioksīda emisiju, tādējādi veicinot, piemēram, Komisijas 2021. gada 14. jūlija paziņojuma ““Gatavi mērķrādītājam 55 %”: ES 2030. gadam nospraustā klimata mērķrādītāja sasniegšana ceļā uz klimatneitralitāti”, Atveseļošanas un noturības mehānisma, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (4), un Komisijas 2022. gada 18. maija paziņojuma “REPowerEU plāns” vērienīgo mērķu sasniegšanu. Iniciatīvai visos tās komponentos un darbībās, ciktāl iespējams, būtu jāintegrē un maksimāli jāpalielina priekšrocības, ko sniedz pusvadītāju tehnoloģiju – spēcīgu pārejas uz ilgtspēju veicinātāju, kas var radīt jaunus produktus un efektīvāku, lietderīgāku, tīrāku un ilgtspējīgāku resursu, tostarp enerģijas un materiālu, kas nepieciešami pusvadītāju ražošanai un izmantošanai visā to dzīves ciklā, – izmantošana.

(15)

Lai sasniegtu tās vispārīgo mērķi un risinātu gan piedāvājuma, gan pieprasījuma problēmas pašreizējā pusvadītāju ekosistēmā, iniciatīvai būtu jāietver pieci darbības mērķi. Pirmkārt, lai stiprinātu Savienības projektēšanas spējas, iniciatīvai būtu jāatbalsta darbības virtuālas projektēšanas platformas izveidei, kas ir pieejama visā Savienībā. Virtuālas projektēšanas platformai būtu jāsavieno projektēšanas uzņēmumu, jaunuzņēmumu, MVU un intelektuālā īpašuma un instrumentu piegādātāju kopienas un pētniecības un tehnoloģiju organizācijas, lai nodrošinātu virtuālus prototipu risinājumus, kas balstīti uz tehnoloģiju kopīgu izstrādi.

(16)

Otrkārt, lai nodrošinātu pamatu piegādes drošības un Savienības pusvadītāju ekosistēmas stiprināšanai, iniciatīvai būtu jāatbalsta esošo progresīvo izmēģinājuma līniju uzlabošana un jaunu progresīvu izmēģinājuma līniju izstrāde, lai varētu izstrādāt un ieviest modernākās pusvadītāju tehnoloģijas un nākamās paaudzes pusvadītāju tehnoloģijas. Izmēģinājuma līnijām būtu jānodrošina nozarei iespēja testēt, eksperimentēt un validēt pusvadītāju tehnoloģijas un sistēmas projektēšanas koncepcijas augstākā tehnoloģiju gatavības līmenī, kas pārsniedz 3. līmeni, bet ir zemāks par 8. līmeni, vienlaikus pēc iespējas samazinot ietekmi uz vidi. Savienības ieguldījumi – līdztekus dalībvalstu un privātā sektora ieguldījumiem – izmēģinājuma līnijās ir nepieciešami, lai risinātu pastāvošo strukturālo problēmu un tirgus nepilnību, kad Savienībā nav pieejamas šādas iespējas, kas kavē inovācijas potenciālu un Savienības konkurētspēju pasaulē.

(17)

Treškārt, lai paātrinātu kvantu mikroshēmu un ar tām saistīto pusvadītāju tehnoloģiju inovatīvo izstrādi, tostarp to, kuru pamatā ir pusvadītāju materiāls vai kuras integrētas fotonikā un veicina pusvadītāju nozares attīstību, iniciatīvai būtu jāatbalsta darbības arī attiecībā uz kvantu mikroshēmu projektēšanas bibliotēkām, izmēģinājuma līnijām kvantu mikroshēmu izveidei un izmēģinājuma līniju ražoto kvantu mikroshēmu testēšanas un validēšanas iekārtām.

(18)

Ceturtkārt, lai veicinātu pusvadītāju tehnoloģiju izmantošanu, nodrošinātu piekļuvi projektēšanas un izmēģinājuma līniju iekārtām un novērstu prasmju trūkumu visā Savienībā, iniciatīvai būtu jādod dalībvalstīm iespēja katrā dalībvalstī izveidot vismaz vienu kompetences centru pusvadītāju jomā, uzlabojot esošos centrus vai izveidojot jaunas iekārtas. Piekļuvei publiski finansētai infrastruktūrai, piemēram, izmēģinājuma un testēšanas iekārtām, un kompetences centriem vajadzētu būt pieejamai plašam lietotāju lokam, un tā būtu uz pārredzama un nediskriminējoša pamata un saskaņā ar tirgus nosacījumiem (vai pamatojoties uz izmaksām un saprātīgu peļņu) jāpiešķir lielajiem uzņēmumiem, savukārt MVU un akadēmiskās iestādes var izmantot preferenciālu piekļuvi vai samazinātas cenas. Šāda piekļuve, tostarp starptautiskiem pētniecības un komerciāliem partneriem, var veicināt plašāku savstarpēju bagātināšanos un zinātības un izcilības pieaugumu, vienlaikus veicinot izmaksu atgūšanu.

(19)

Piektkārt, Komisijai kā daļa no ieguldījumu veicināšanas pasākumiem, ko kopīgi dēvē par “Mikroshēmu fondu”, būtu jāizveido īpašs atbalsts ieguldījumiem pusvadītāju nozarē, piedāvājot gan pašu kapitāla, gan parāda risinājumus, tostarp apvienošanas instrumentu fondā InvestEU, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 (5), ciešā sadarbībā ar Eiropas Investīciju bankas grupu un kopā ar citiem īstenošanas partneriem, piemēram, valstu attīstības veicinošām bankām un iestādēm. Mikroshēmu fonda darbībām būtu jāatbalsta dinamiskas un noturīgas pusvadītāju ekosistēmas attīstība, nodrošinot iespējas palielināt līdzekļu pieejamību, lai atbalstītu jaunuzņēmumu un MVU izaugsmi, kā arī ieguldījumus visā vērtības ķēdē, tostarp citiem uzņēmumiem pusvadītāju vērtības ķēdēs. Šajā sakarā būtu jāsniedz atbalsts un skaidri norādījumi, jo īpaši MVU, ar mērķi palīdzēt tiem pieteikumu iesniegšanas procesā. Šajā kontekstā no Eiropas Inovācijas padomes tiks sagaidīts, ka tā sniegs turpmāku mērķtiecīgu atbalstu, piešķirot dotācijas un kapitāla ieguldījumus augsta riska inovatoriem, kas rada tirgu.

(20)

Lai pārvarētu pašreizējo sadrumstaloto publisko un privāto ieguldījumu centienu ierobežojumus, lai veicinātu integrāciju, savstarpēju bagātināšanos un atdevi no ieguldījumiem pašreizējās programmās un lai īstenotu vienotu Savienības stratēģisko redzējumu par pusvadītājiem nolūkā īstenot Savienības un dalībvalstu vērienīgo mērķi nodrošināt vadošo lomu digitālajā ekonomikā, iniciatīvai būtu jāveicina labāka koordinācija un ciešāka sinerģija starp esošajām finansēšanas programmām Savienības un valstu līmenī, labāka koordinācija un sadarbība ar nozares un galvenajām privātā sektora ieinteresētajām personām un papildu kopīgus ieguldījumus ar dalībvalstīm. Iniciatīvas īstenošanas struktūra ir paredzēta, lai apvienotu resursus no Savienības, dalībvalstīm un trešām valstīm, kas ir asociētas ar esošajām Savienības programmām, kā arī no privātā sektora. Tāpēc iniciatīvas panākumus var nodrošināt tikai kopīgi dalībvalstu un Savienības centieni atbalstīt gan ievērojamās kapitālieguldījumu izmaksas, gan virtuālo projektēšanas, testēšanas un izmēģināšanas resursu plašu pieejamību, kā arī zināšanu, prasmju un kompetenču izplatīšanu. Vajadzības gadījumā, ņemot vērā attiecīgo darbību specifiku, iniciatīvas mērķi, jo īpaši Mikroshēmu fonda darbības, būtu jāatbalsta arī, izmantojot apvienošanas mehānismu fonda InvestEU ietvaros.

(21)

Iniciatīvas atbalsts būtu jāizmanto, lai samērīgā un izmaksu ziņā efektīvā veidā novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas, kas izriet no pusvadītāju ekosistēmas augstās kapitāla intensitātes, augstā riska un sarežģītās vides, un darbībām nevajadzētu dublēt vai izstumt privāto finansējumu vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Darbībām vajadzētu būt ar nepārprotamu pievienoto vērtību visā Savienībā.

(22)

Galvenā iniciatīvas īstenošana būtu jāuztic kopuzņēmumam “Mikroshēmas”, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) 2021/2085 (6) (“kopuzņēmums “Mikroshēmas”“).

(23)

Iniciatīvai būtu jābalstās uz spēcīgo zināšanu bāzi un jāpalielina sinerģija ar darbībām, ko pašlaik atbalsta Savienība un dalībvalstis, izmantojot programmas un darbības pētniecībā un inovācijā pusvadītāju jomā un piegādes ķēdes daļas attīstībā, jo īpaši pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (7) (“Apvārsnis Eiropa”), un programmu “Digitālā Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/694 (8), lai līdz 2030. gadam nostiprinātu Savienību kā globālu spēlētāju pusvadītāju tehnoloģiju un to lietojumu jomā un palielinātu tās daļu ražošanā pasaulē atbilstoši Komisijas 2021. gada 9. marta paziņojumam “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā”. Turklāt paredzams, ka tiks mobilizēti privātie ieguldījumi, lai papildinātu iniciatīvas finansējumu, tādējādi veicinot tās mērķu sasniegšanu. Papildinot šīs darbības, iniciatīva cieši sadarbotos ar citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp ar Procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju rūpniecības aliansi.

(24)

Lai nodrošinātu sinerģiju starp Savienības un dalībvalstu programmām, kopuzņēmuma “Mikroshēmas” darba programmām iniciatīvas ietvaros būtu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2085 17. panta 2. punkta k) apakšpunktu un 137. panta aa) punktu skaidri jānošķir darbības pusvadītāju pētniecības un inovācijas atbalstam no darbībām, kuru mērķis ir attīstīt piegādes ķēdes daļas, lai nodrošinātu publiskā un privātā sektora struktūru pienācīgu līdzdalību.

(25)

Lai veicinātu konkrētu iniciatīvas atbalstītu darbību, piemēram, virtuālas projektēšanas platformas vai izmēģinājuma līniju, īstenošanu, kā iespēja ir jāparedz jauns juridisks instruments – Eiropas Mikroshēmu infrastruktūras konsorcijs (ECIC). ECIC vajadzētu piemist tiesībsubjektībai. Tas nozīmē, ka, piesakoties uz konkrētām iniciatīvas finansētām darbībām, pieteikuma iesniedzējs var būt pats ECIC, nevis atsevišķas struktūras, kas veido ECIC. Tomēr, ievērojot Regulas (ES) 2021/2085 134. panta 3. punktu, darba programmas uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus iniciatīvas ietvaros ir atvērti dažādām sadarbības juridiskajām formām un citiem dalībniekiem, un finansējuma priekšlikumu atlasei nav balstīta uz konkrētu sadarbības juridisko formu. Galvenajam ECIC mērķim vajadzētu būt efektīvas un strukturālas sadarbības veicināšanai starp tiesību subjektiem, tostarp pētniecības un tehnoloģiju organizācijām, nozari un dalībvalstīm. ECIC būtu jāiesaista vismaz trīs dalībnieki, proti, dalībvalstis, publisko vai privāto tiesību subjekti no vismaz trim dalībvalstīm vai to kombinācija, cenšoties panākt plašu pārstāvību no visas Savienības. Kā tiesību subjektam ECIC būtu pietiekama autonomija noteikt savu sastāvu, pārvaldību, finansējumu, budžetu, kārtību finansiālajiem ieguldījumiem un ieguldījumiem natūrā no tā locekļiem, un koordināciju, intelektuālā īpašuma pārvaldību un darba metodes. ECIC locekļiem vajadzētu būt iespējai pilnībā elastīgi noteikt piemērojamos tiesību aktus, juridisko adresi un balsstiesības. To publisko un privāto tiesību subjektu atlasei, kas īsteno ECIC darba plānu, vajadzētu būt taisnīgai, pārredzamai un atklātai. Lai attiecībā uz līdzdalību nodrošinātu taisnīgu un vienlīdzīgu piekļuvi, ECIC visā tā pastāvēšanas laikā vajadzētu būt atvērtam jauniem locekļiem, proti, dalībvalstīm vai publisko vai privāto tiesību subjektiem. Dalībvalstīm jo īpaši vajadzētu spēt jebkurā laikā pievienoties ECIC vai nu kā pilntiesīgiem locekļiem, vai novērotājiem, savukārt citiem publisko vai privāto tiesību subjektiem vajadzētu spēt pievienoties jebkurā laikā ar taisnīgiem un saprātīgiem nosacījumiem, kas noteikti ECIC statūtos. Kopuzņēmuma “Mikroshēmas” Publisko iestāžu padomei vajadzētu spēt verificēt ECIC atvērtību un vajadzības gadījumā ieteikt veikt konkrētus korektīvus pasākumus. ECIC izveidei nevajadzētu ietvert jaunas Savienības struktūras faktisku izveidi. Tam būtu jānovērš plaisa Savienības instrumentārijā, lai apvienotu finansējumu no dalībvalstīm, Savienības budžetu un privātos ieguldījumus konkrētu iniciatīvas atbalstītu darbību īstenošanas nolūkā. Komisijai nevajadzētu būt ECIC pusei.

(26)

Tāds ECIC, kura locekļu vidū nav privātu struktūru, ir atzīstams par starptautisku struktūru Padomes Direktīvas 2006/112/EK (9) 143. panta 1. panta g) apakšpunkta un 151. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē un par starptautisku organizāciju Padomes Direktīvas (ES) 2020/262 (10) 11. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Tāds ECIC, kura locekļu vidū ir privātas struktūras, nebūtu atzīstams par šādu starptautisku struktūru vai šādu starptautisku organizāciju.

(27)

Pētniecība un izstrāde Savienībā arvien vairāk tiek pakļauta praksei, kuras mērķis ir piesavināties konfidenciālu informāciju, komercnoslēpumus un aizsargātus datus, piemēram, intelektuālā īpašuma zādzība, uzspiesta tehnoloģiju pārnese un rūpnieciskā spiegošana. Lai novērstu negatīvu ietekmi uz Savienības interesēm un iniciatīvas mērķiem, ir jāpieņem tāda pieeja, kas nodrošina, ka tiek aizsargāta piekļuve sensitīvai informācijai vai rezultātiem, tostarp datiem un zinātībai, un to izmantošana, īpašumtiesību uz rezultātiem drošība un nodošana, kā arī ar intelektuālā īpašuma tiesībām aizsargāts saturs, kas radīts saistībā ar iniciatīvas atbalstītajām darbībām vai to rezultātā. Lai nodrošinātu minēto aizsardzību, visām darbībām, ko atbalsta ar iniciatīvu un ko finansē no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un programmas “Digitālā Eiropa”, būtu jāatbilst minēto programmu attiecīgajiem noteikumiem, piemēram, par tādu subjektu dalību, kas iedibināti programmas asociētajās trešās valstīs, par dotāciju nolīgumiem, īpašumtiesībām un aizsardzību, drošību, izmantošanu un izplatīšanu, nodošanu un licencēšanu un piekļuves tiesībām. Īstenojot minētās programmas, ir iespējams paredzēt īpašus noteikumus, jo īpaši attiecībā uz nodošanas un licencēšanas ierobežojumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2021/695 40. panta 4. punktu un tiesību subjektu, kas iedibināti konkrētās asociētajās valstīs vai citās trešās valstīs, dalības ierobežošanu Savienības un dalībvalstu stratēģisko aktīvu, interešu, autonomijas vai drošības apsvērumu dēļ saskaņā ar Regulas (ES) 2021/695 22. panta 5. punktu un Regulas (ES) 2021/694 12. panta 6. punktu. Turklāt sensitīvas informācijas apstrāde, drošība, konfidencialitāte, komercnoslēpumu un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība būtu jāreglamentē ar Savienības tiesību aktiem, tostarp ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām (ES) 2016/943 (11) un 2004/48/EK (12), un valstu tiesību aktiem. Komisija un dalībvalstis var aizsargāt tehnoloģiju nodošanu tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar Savienības un valstu drošības interesēm saistībā ar ieguldījumiem iekārtās, kuras ietilpst šīs regulas darbības jomā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/452 (13).

(28)

Lai atvieglotu piekļuvi tehniskajām zināšanām un nodrošinātu zināšanu izplatīšanu visā Savienībā, kā arī atbalstītu dažādās prasmju iniciatīvas, būtu jāizveido kompetences centru tīkls. Šajā nolūkā kopuzņēmumam “Mikroshēmas” būtu jāizveido kompetences centru izveides procedūra, tostarp atlases kritēriji, kā arī sīkākas detaļas par šajā regulā minēto uzdevumu un funkciju īstenošanu. Tīklu veidojošie kompetences centri būtu jāizraugās kopuzņēmumam “Mikroshēmas”, un tiem vajadzētu būt būtiskai vispārējai autonomijai noteikt savu organizatorisko struktūru, sastāvu un darba metodes. Tomēr to organizatoriskajai struktūrai, sastāvam un darba metodēm būtu jāatbilst šīs regulas un iniciatīvas mērķiem un jāveicina to sasniegšana.

(29)

Kompetences centriem būtu jāveicina Savienības vadošās pozīcijas saglabāšana attiecībā uz mikroshēmu pētniecības, izstrādes, inovācijas un projektēšanas spējām, pievēršot galveno vērību pētniecības, izstrādes, inovācijas un projektēšanas veicināšanai, kā arī ražošanai. Lai sasniegtu šo mērķi, ir būtiski veicināt cilvēku potenciālu un prasmes ar izglītību zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) priekšmetos līdz pēcdoktorantūrai. Konkrētāk, kompetences centriem būtu jāsniedz pakalpojumi pusvadītāju jomas ieinteresētajām personām, tostarp jaunuzņēmumiem un MVU. Piemēri cita starpā ir piekļuves izmēģinājuma līnijām un virtuālajai projektēšanas platformai atvieglošana, mācību un prasmju pilnveides nodrošināšana, atbalsts ieguldītāju atrašanai, esošo vietējo kompetenču izmantošana vai saziņa ar attiecīgajām vertikālajām nozarēm. Pakalpojumi būtu jāsniedz atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Katram kompetences centram vajadzētu būt savienotam ar Eiropas kompetences centru tīklu pusvadītāju jomā un veidot daļu no minētā tīkla, un būtu jādarbojas kā punktam, kas ļauj piekļūt citiem tīkla mezgliem. Šajā sakarā būtu maksimāli jāpalielina sinerģijas ar līdzīgām esošajām struktūrām, piemēram, Eiropas digitālās inovācijas centriem, kas izveidoti ar programmu “Digitālā Eiropa”. Piemēram, dalībvalstis par kompetences centru šīs regulas nolūkiem varētu izraudzīties tādu esošu Eiropas digitālās inovācijas centru, kas koncentrējas uz pusvadītājiem, ar noteikumu, ka netiek pārkāpts dubultas finansēšanas aizliegums.

(30)

Mikroshēmu projektēšana ir būtiska spēja ieviest jebkādu inovāciju un funkcionalitāti elektroniskos risinājumos, kas pielāgoti dažādiem lietojumiem un pusvadītāju lietotāju vajadzībām. Tādējādi projektēšana ir pusvadītāju vērtības ķēdes pamatā, un ir ārkārtīgi svarīgi atbalstīt projektēšanas spēju paplašināšanu Savienībā. Lai atzītu projektēšanas centru būtisko lomu un to ieguldījumu Eiropas izcilībā progresīvu mikroshēmu projektēšanā, piedāvājot pakalpojumus vai stiprinot projektēšanas prasmes un spējas Savienībā, Komisijai būtu jāspēj piešķirt “izcilības projektēšanas centra” zīmi. Ņemot vērā to nozīmi noturīgas pusvadītāju ekosistēmas nodrošināšanā, būtu jāuzskata, ka izcilības projektēšanas centri ir sabiedrības interesēs. Lai veicinātu Savienības pusvadītāju ekosistēmas noturību, dalībvalstīm būtu jāspēj samērīgā veidā piemērot atbalsta pasākumus, ja šādi izcilības projektēšanas centri ir MVU. Tas attiecīgā gadījumā neskar Komisijas kompetenci valsts atbalsta jomā saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu, un Komisijas 2022. gada 19. oktobra paziņojumu “Nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai”. Nostādņu par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai mērķis ir veicināt pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības, kas tirgus nepilnību dēļ nebūtu iespējamas bez valsts atbalsta. Šajā sakarā, pamatojoties uz Nostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai, dalībvalstis, ievērojot konkrētus nosacījumus, varētu sniegt vajadzīgos stimulus uzņēmumiem un pētniecības kopienai, lai veiktu šīs svarīgās darbības un ieguldījumus šajā jomā. Saskaņā ar Nostādnēm par valsts atbalstu noteikumiem pētniecībai, izstrādei un inovācijai atbalsta maksimālo intensitāti līdz 80 % varētu atļaut piemērot vidējo uzņēmumu pētniecības un izstrādes projektiem, savukārt mazo uzņēmumu projektiem varētu atļaut piemērot atbalsta maksimālo intensitāti līdz 90 %. Turklāt, lai maksimāli palielinātu sinerģiju, kompetences centriem, kas izveidoti iniciatīvas ietvaros un koncentrējas uz progresīvu mikroshēmu projektēšanu, būtu jāspēj pieteikties “izcilības projektēšanas centra” zīmes saņemšanai. Tajā pašā laikā dalībvalstis varētu izraudzīties izcilības projektēšanas centru kā savu kompetences centra kandidātu.

(31)

Lai veicinātu vajadzīgo ražošanas un saistīto projektēšanas spēju izveidi un tādējādi nodrošinātu piegādes drošību un pastiprinātu Savienības pusvadītāju ekosistēmas noturību, piemērots var būt valsts atbalsts, ar noteikumu, ka tas nerada izkropļojumus iekšējā tirgū. Šajā sakarā ir jāsaskaņo noteikti nosacījumi, kuri paredzēti uzņēmējiem, lai Savienības līmenī varētu īstenot tādus konkrētus projektus, kas veicina šīs regulas mērķu sasniegšanu un nošķir divu veidu mehānismus, proti, integrētās ražotnes un ES atvērtās fabrikas. Nošķirošajam faktoram, pēc kura kvalificēt vienu vai otru mehānisma veidu, vajadzētu būt uzņēmējdarbības modelim. ES atvērtās fabrikas piedāvā ražošanas jaudu citiem uzņēmumiem. Integrētās ražotnes ražo saviem komerciāliem nolūkiem un – papildus ražošanai – varētu savā uzņēmējdarbības modelī integrēt citus piegādes ķēdes posmus, piemēram, produktu projektēšanu un pārdošanu.

(32)

Integrētajām ražotnēm un ES atvērtajām fabrikām būtu jānodrošina spējas pusvadītāju ražošanā vai tādu iekārtu vai šādu iekārtu galveno sastāvdaļu ražošanā, kuras galvenokārt izmanto pusvadītāju ražošanā, kas ir “pirmās šāda veida” Savienībā un kas veicina piegādes drošību un pusvadītāju ekosistēmas noturību iekšējā tirgū. Kvalificējošais faktors atzīšanai par “pirmo šāda veida” iekārtu ir inovatīva elementa ieviešana iekšējā tirgū attiecībā uz ražošanas procesiem vai galaproduktu, kuru pamatā varētu būt jauni vai esoši tehnoloģiju mezgli. Attiecīgie inovācijas elementi varētu būt tehnoloģijas mezgls vai substrāta materiāls, vai pieejas, kuru rezultātā tiek uzlabota datošanas jauda vai citi snieguma raksturlielumi, energoefektivitāte, drošības, drošuma vai uzticamības līmenis, kā arī jaunu funkciju, piemēram, mākslīgā intelekta (MI), atmiņas ietilpības vai citu funkciju, integrācija. Inovācijas piemēri ir arī dažādu tādu procesu integrācija, kas nodrošina efektivitātes pieaugumu vai iepakojuma un montāžas automatizāciju. Attiecībā uz ieguvumiem vides jomā inovācijas elementi ietver izmantotās enerģijas, ūdens vai ķīmisko vielu daudzuma kvantificējamu samazināšanu vai pārstrādājamības uzlabošanu. Minētos inovācijas elementus varētu piemērot gan nobriedušiem, gan modernāko tehnoloģiju mezgliem. Šādai inovācijai Savienībā vēl nevajadzētu faktiski pastāvēt vai par tās izveidi vēl nevajadzētu būt uzņemtām faktiskām saistībām. Piemēram, līdzīga inovācija pētniecībā un izstrādē vai maza mēroga ražošanā ne vienmēr izslēgtu iespēju pēc tam to kvalificēt kā “pirmo šāda veida” iekārtu. Ja tiek uzstādīta jauna vai būtiski modernizēta iekārta, to varētu kvalificēt kā “pirmo šāda veida” iekārtu.

(33)

Ja ES atvērtā fabrika piedāvā ražošanas jaudu uzņēmumiem, kas nav saistīti ar iekārtas operatoru, ES atvērtajai fabrikai būtu jāizveido, jāievieš un jāuztur pienācīga un efektīva funkcionālā nodalīšana, lai novērstu konfidenciālas informācijas apmaiņu starp iekšējo un ārējo ražošanu. Tam būtu jāattiecas uz jebkuru informāciju, kas iegūta projektēšanas un ražošanas sākumposma vai beiguposma procesā.

(34)

Lai integrētās ražotnes vai ES atvērtās fabrikas par tādām varētu kvalificēties, to izveidei vajadzētu nepārprotami pozitīvi ietekmēt Savienības pusvadītāju vērtības ķēdi vidējā termiņā un ilgtermiņā ar plašākām sekām, kas neaptver tikai attiecīgo uzņēmumu vai dalībvalsti, nolūkā garantēt piegādes drošību un pusvadītāju ekosistēmas noturību un veicināt Savienības divējādo zaļo un digitālo pārkārtošanos. Lai integrētās ražotnes vai ES atvērtās fabrikas par tādām varētu kvalificēties, var tikt apsvērtas dažādas darbības, kuru mērķis ir radīt pozitīvu plašāku ietekmi. Piemēri cita starpā var būt nodrošināt piekļuvi ražošanas iekārtām par tirgus maksu; procesu projektēšanas komplektus piešķirt mazākiem projektēšanas uzņēmumiem vai virtuālajai projektēšanas platformai; izplatīt to veikto pētniecības un izstrādes darbību rezultātus; iesaistīties sadarbībā pētniecības jomā ar Eiropas universitātēm un pētniecības institūtiem; sadarboties ar valsts iestādēm vai izglītības un profesionālās izglītības iestādēm, lai veicinātu prasmju pilnveidi; sniegt ieguldījumu Savienības mēroga pētniecības projektos; vai piedāvāt īpašas atbalsta iespējas jaunuzņēmumiem un MVU. Ietekme uz vairākām dalībvalstīm, tostarp attiecībā uz kohēzijas mērķiem, būtu jāuzskata par vienu no rādītājiem, kas liecina par integrētās ražotnes un ES atvērtās fabrikas nepārprotamu pozitīvu ietekmi uz pusvadītāju vērtības ķēdi Savienībā.

(35)

Ir svarīgi, lai uz integrētajām ražotnēm un ES atvērtajām fabrikām netiktu attiecināta trešo valstu noteikto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību eksteritoriāla piemērošana, kas varētu apdraudēt to spēju izmantot savu infrastruktūru, programmatūru, pakalpojumus, iekārtas, aktīvus, resursus, intelektuālo īpašumu vai zinātību, kas vajadzīgi, lai izpildītu pienākumu attiecībā uz prioritāriem pasūtījumiem saskaņā ar šo regulu, kurš tām būtu jāuzņemas.

(36)

Ņemot vērā pusvadītāju tehnoloģiju straujo attīstību un lai stiprinātu Savienības turpmāko rūpniecisko konkurētspēju, integrētajām ražotnēm un ES atvērtajām fabrikām būtu Savienībā jāiegulda nepārtrauktā inovācijā, lai sasniegtu konkrētus panākumus pusvadītāju tehnoloģiju jomā vai sagatavotu nākamās paaudzes tehnoloģijas. Ņemot to vērā, integrētajām ražotnēm un ES atvērtajām fabrikām vajadzētu spēt testēt jaunas norises un eksperimentēt ar tām, izmantojot preferenciālu piekļuvi izmēģinājuma līnijām, kas izveidotas ar iniciatīvu, šajā sakarā pamatojoties uz paātrināti izskatītiem pieteikumiem attiecībā uz to pakalpojumiem. Šādai preferenciālai piekļuvei nebūtu jāizslēdz un jāliedz citu ieinteresēto uzņēmumu, jo īpaši jaunuzņēmumu un MVU, efektīva piekļuve izmēģinājuma līnijām saskaņā ar taisnīgiem nosacījumiem.

(37)

Ņemot vērā kvalificēta un prasmīga darbaspēka nozīmi šīs regulas mērķu sasniegšanā, integrētajām ražotnēm un ES atvērtajām fabrikām būtu jāatbalsta Savienības talantu plūsma, attīstot un izmantojot izglītojošu un ar prasmju apguvi saistītu apmācību un palielinot kvalificēta un prasmīga darbaspēka fondu.

(38)

Lai nodrošinātu vienotu un pārredzamu procedūru nolūkā iegūt integrētās ražotnes vai ES atvērtās fabrikas statusu, lēmums par šā statusa piešķiršanu būtu Komisijai jāpieņem pēc tam, kad atsevišķs uzņēmums vai vairāku uzņēmumu konsorcijs ir iesniedzis pieteikumu. Minētajam statusam vajadzētu būt atvērtam gan attiecībā uz jaunas pusvadītāju ražošanas iekārtas uzstādīšanu, gan esošas pusvadītāju ražošanas iekārtas ievērojamu izvēršanu vai inovatīvu pārveidi. Lai ņemtu vērā to, cik svarīga ir koordinēta un saskaņota plānotā mehānisma īstenošana, Komisijai savā novērtējumā būtu jāņem vērā vienas vai vairāku tādu dalībvalstu, kurās pieteikuma iesniedzējs plāno izveidot savas iekārtas, gatavība atbalstīt šādu iekārtu izveidi. Turklāt, novērtējot uzņēmējdarbības plāna dzīvotspēju, Komisija varētu ņemt vērā pieteikuma iesniedzēja kopējos datus.

(39)

Ņemot vērā tiesības, kas saistītas ar integrētās ražotnes vai ES atvērtās fabrikas atzīšanu, Komisijai būtu jāuzrauga, vai iekārtas, kurām piešķirts minētais statuss, joprojām atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām. Ja tas tā vairs nav, Komisijai vajadzētu būt tiesībām atkārtoti izskatīt un vajadzības gadījumā atcelt minēto statusu un attiecīgi ar šo statusu saistītās tiesības. Jebkurš lēmums par statusa atcelšanu būtu jāpieņem tikai pēc apspriešanās ar Eiropas Pusvadītāju padomi, un tam vajadzētu būt pienācīgi motivētam. Attiecīgi uzņēmumam, kas ekspluatē integrēto ražotni vai ES atvērto fabriku, vajadzētu būt iespējai proaktīvi pieprasīt statusa ilguma vai īstenošanas plānu pārskatīšanu, ja neparedzēti ārēji apstākļi, piemēram, nopietni traucējumi, kam ir tieša ekonomiska ietekme uz atzīto iekārtu, varētu ietekmēt tā spēju ievērot kritērijus. Lai ņemtu vērā to, ka lielākā daļa tiesību tiek piešķirtas izveides posmā, pat statusa atcelšanas gadījumā iekārtām arī turpmāk vajadzētu būt pienākumam izpildīt prioritāros pasūtījumus uz atlikušo laiku līdz brīdim, kad būtu beidzies statusa termiņš.

(40)

Ņemot vērā to nozīmi piegādes drošības garantēšanā un noturīgas pusvadītāju ekosistēmas nodrošināšanā, būtu jāuzskata, ka integrētās ražotnes un ES atvērtās fabrikas ir sabiedrības interesēs. Pusvadītāju piegādes drošības nodrošināšana ir svarīga arī digitalizācijai, kas ļauj īstenot zaļo pārkārtošanos daudzās citās nozarēs. Lai piesaistītu ieguldījumus Savienības pusvadītāju nozarei un sekmētu pusvadītāju piegādes drošību un Savienības pusvadītāju ekosistēmas noturību, dalībvalstis var piemērot atbalsta pasākumus, tostarp stimulus, un sniegt integrētajām ražotnēm un ES atvērtajām fabrikām administratīvu atbalstu valsts atļauju piešķiršanas procedūrās. Tas attiecīgā gadījumā neskar Komisijas kompetenci valsts atbalsta jomā saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu. Lai nodrošinātu pareizu un efektīvu valsts atbalsta noteikumu piemērošanu, Komisija savā 2022. gada 8. februāra paziņojumā “Eiropas mikroshēmu akts” jau ir atzinusi nepieciešamību izvērtēt katru gadījumu atsevišķi attiecībā uz valsts atbalstu, kas piešķirts progresīvām pusvadītāju ražotnēm, lai nodrošinātu Savienības piegādes drošību un piegādes ķēdes noturību, vienlaikus radot būtisku pozitīvu ietekmi uz ekonomiku kopumā. Turklāt, lai paātrinātu lēmumu pieņemšanas procesu, paralēli tiks veiktas integrēto ražotņu vai ES atvērto fabriku atzīšanas un attiecīgā gadījumā valsts atbalsta apstiprināšanas procedūras. Dalībvalstīm būtu jāatbalsta integrēto ražotņu un ES atvērto fabriku izveide saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Sniedzot atbalsta pasākumus integrētajām ražotnēm un ES atvērtajām fabrikām, dalībvalstīm būtu jāspēj apsvērt iespēju noteikt nediskriminējošas prasības, kas saistītas ar intelektuālo aizsardzību un drošību, tostarp kiberdrošību, un konfidencialitāti, un tās varētu ieteikt riska mazināšanas pasākumus, lai novērstu konkrētus riskus, kas saistīti ar iejaukšanos, uzspiestu tehnoloģiju pārnesi un intelektuālā īpašuma zādzību, ko veic subjekti no trešām valstīm.

(41)

Lai veicinātu nepieciešamo saistīto projektēšanas spēju izveidi, dalībvalstis var sniegt atbalstu šādām darbībām saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, pamatojoties uz LESD 107. un 108. pantu, tostarp saskaņā ar Nostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai vai Komisijas Regulu (ES) Nr. 651/2014 (14).

(42)

Integrētās ražotnes un ES atvērtās fabrikas ir jāizveido pēc iespējas ātrāk, vienlaikus līdz minimumam samazinot administratīvo slogu. Šā iemesla dēļ dalībvalstīm pieteikumi, kas saistīti ar integrēto ražotņu un ES atvērtās fabrikas plānošanu, būvniecību un ekspluatāciju, būtu jāizskata pēc iespējas ātrāk. Dalībvalstīm būtu jāspēj iecelt iestādi, kas atvieglos un koordinēs atļauju piešķiršanas procesus un kas varētu iecelt koordinatoru, kurš pilda projekta vienotā kontaktpunkta funkcijas. Turklāt, ja tas vajadzīgs atkāpes piešķiršanai saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK (15) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (16), šo iekārtu izveidi un darbību var uzskatīt par tādu, kas ir sevišķi svarīgas sabiedrības interesēs minēto direktīvu nozīmē, ar noteikumu, ka ir izpildīti citi minētajos noteikumos paredzētie nosacījumi. Tas neskar citu Savienības vides tiesību aktu piemērojamību vai īstenošanu.

(43)

Inovatīvi augsto tehnoloģiju uzņēmumi arvien vairāk tiek pakļauti praksei, kuras mērķis ir piesavināties konfidenciālu informāciju, komercnoslēpumus un aizsargātus datus, piemēram, intelektuālā īpašuma zādzība, neatļauta kopēšana, uzspiesta tehnoloģiju pārnese, ekonomiskā spiegošana vai konfidencialitātes prasību pārkāpumi, ko veic Savienībā, bet jo īpaši no tās ārpuses. Jaunākās norises, piemēram, plašāka ārpakalpojumu izmantošana, garākas globālās vērtības ķēdes un plašāka informācijas un sakaru tehnoloģijas izmantošana palielina šādas prakses izmantošanas risku. Konfidenciālas informācijas, komercnoslēpumu un aizsargātu datu nelikumīga iegūšana, izmantošana vai izpaušana apdraud spēju iegūt pirmā tirgus dalībnieka peļņu no ar inovāciju saistītajiem centieniem. Lai nodrošinātu konfidenciālas informācijas, komercnoslēpumu un aizsargātu datu aizsardzību, šī regula būtu jāīsteno tā, lai pilnībā tiktu ievērots Savienības un starptautiskais datu un intelektuālā īpašuma aizsardzības un izpildes regulējums, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (17), Direktīvas 2004/48/EK un (ES) 2016/943, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/790 (18). Lai turpinātu novērst galvenos piegādes ķēdes riskus, dalībvalstis var izmantot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2022/2555 (19) paredzēto iespēju veikt kritiski svarīgo piegādes ķēžu koordinētus drošības riska novērtējumus, kā tas tika darīts attiecībā uz 5G tīkliem saskaņā ar Komisijas Ieteikumu (ES) 2019/534 (20), ar mērķi katrā nozarē identificēt attiecīgos apdraudējumus un neaizsargātību un apzināt pasākumus, riska mazināšanas plānus un paraugpraksi, lai mazinātu kritiskās atkarības, iespējamos vienotos darbības traucējumu punktus, apdraudējumus, neaizsargātību un citus ar piegādes ķēdi saistītos riskus.

(44)

Iekšējais tirgus gūtu lielu labumu no kopīgiem standartiem attiecībā uz zaļām, ilgtspējīgi ražotām, uzticamām un drošām mikroshēmām. Nākotnes viedajām ierīcēm, sistēmām un savienojamības platformām būs jābalstās uz modernām pusvadītāju mikroshēmām, un tām būs jāatbilst zaļajām, uzticības un kiberdrošības prasībām, kas lielā mērā būs atkarīgas no pamatā esošās tehnoloģijas iezīmēm. Šajā nolūkā Savienībai būtu jāizstrādā atsauces sertifikācijas procedūras un jāpieprasa nozarei kopīgi izstrādāt šādas procedūras konkrētām nozarēm un tehnoloģijām, kam var būt liela sociālā ietekme.

(45)

Ņemot to vērā, Komisijai, apspriežoties ar Eiropas Pusvadītāju padomi un pienācīgi iesaistot ieinteresētās personas, būtu jāapzina nozares un produkti, kuru pamatā ir pusvadītāju tehnoloģijas vai kuras tās plaši izmanto un kam ir nepieciešamas sertificētas zaļas, uzticamas un drošas mikroshēmas. Šādu nozaru un produktu apzināšana varētu veicināt Eiropas un starptautisko riska pārvaldības standartu ieviešanu.

(46)

Ņemot vērā pusvadītāju piegādes ķēdes sarežģītību un deficīta risku nākotnē, šajā regulā būtu jāparedz instrumenti koordinētai pieejai attiecībā uz pusvadītāju nozares stratēģisko kartēšanu un uzraudzību un iespējamo tirgus traucējumu efektīvu risināšanu samērīgā veidā.

(47)

Pusvadītāju nozares stratēģiskās kartēšanas mērķim vajadzētu būt sniegt analīzi par Savienības stiprajām un vājajām pusēm globālajās pusvadītāju nozarēs, lai sniegtu pamatu pasākumiem piegādes drošības un Savienības pusvadītāju ekosistēmas noturības nodrošināšanai. Šajā sakarā stratēģiskajā kartēšanā būtu jāapzina tādi faktori kā galvenie produkti un kritiskā infrastruktūra iekšējā tirgū, kas ir atkarīgi no pusvadītāju piegādes, galvenās lietotāju nozares un to pašreizējas un gaidāmās vajadzības, Savienības pusvadītāju piegādes ķēdes galvenie segmenti, tehnoloģiskās iezīmes, atkarība no trešo valstu tehnoloģijām un piegādātājiem un Savienības pusvadītāju nozares vājās vietas, pašreizējās un paredzamās vajadzības pēc prasmēm un piekļuves kvalificētam darbaspēkam, kā arī attiecīgā gadījumā ārkārtas situāciju instrumentārija pasākumu potenciālā ietekme. Stratēģiskā kartēšana būtu jāveic, pamatojoties uz publiski un komerciāli pieejamiem datiem un, vajadzības gadījumā, uz datiem, kas iegūti ar brīvprātīgiem informācijas pieprasījumiem uzņēmumiem, apspriežoties ar Eiropas Pusvadītāju padomi.

(48)

Lai prognozētu turpmākus traucējumus dažādos pusvadītāju vērtības ķēdes posmos un tirdzniecībā Savienībā un sagatavotos tiem, Komisijai ar Eiropas Pusvadītāju padomes palīdzību un balstoties uz stratēģiskās kartēšanas rezultātiem, būtu jānosaka un jāizstrādā agrīnās brīdināšanas rādītāju saraksts. Šādi rādītāji varētu ietvert sagatavošanas laika netipisku pieaugumu, pusvadītāju vai piemērotu ražošanas iekārtu ražošanai nepieciešamo izejvielu, starpproduktu un cilvēkkapitāla pieejamību, prognozēto pusvadītāju pieprasījumu Savienības un pasaules tirgos, cenu pieaugumu, kas pārsniedz normālas cenu svārstības, negadījumu, uzbrukumu, dabas katastrofu vai citu nopietnu notikumu ietekmi, tirdzniecības politikas, tarifu, eksporta ierobežojumu, tirdzniecības šķēršļu un citu ar tirdzniecību saistītu pasākumu ietekmi, kā arī galveno tirgus dalībnieku uzņēmumu slēgšanas, pārvietošanas vai iegādes ietekmi. Komisijas veiktās uzraudzības darbības būtu jākoncentrē uz šiem agrīnās brīdināšanas rādītājiem.

(49)

Tā kā pusvadītāju vērtības ķēdes ar dažādiem dalībniekiem ir sarežģītas, strauji mainīgas un savstarpēji saistītas, ir vajadzīga koordinēta pieeja uzraudzībai, lai palielinātu spēju mazināt riskus, kas var negatīvi ietekmēt pusvadītāju piegādi, un uzlabotu izpratni par pusvadītāju vērtības ķēdes dinamiku. Komisijai, apspriežoties ar Eiropas Pusvadītāju padomi, būtu jāuzrauga pusvadītāju vērtības ķēde, īpašu uzmanību pievēršot agrīnās brīdināšanas rādītājiem un apzinot riska mazināšanas un pārredzamības palielināšanas paraugprakses piemērus pusvadītāju vērtības ķēdē tā, lai tas uzņēmumiem, jo īpaši MVU, neradītu pārmērīgu administratīvo slogu.

(50)

Lai samazinātu slogu uzņēmumiem, kas ir iesaistīti minētajā uzraudzībā, un nodrošinātu, ka iegūto informāciju var apkopot jēgpilnā veidā, Komisijai būtu jāparedz standartizēti un droši līdzekļi jebkādai informācijas vākšanai. Šiem līdzekļiem būtu jānodrošina, ka visa savāktā informācija tiek apstrādāta konfidenciāli, nodrošinot komercnoslēpuma ievērošanu un kiberdrošību.

(51)

Attiecīgie konstatējumi, tostarp attiecīgo ieinteresēto personu un nozares apvienību sniegtā informācija, būtu jāiesniedz Eiropas Pusvadītāju padomei, lai nodrošinātu regulāru informācijas apmaiņu un informācijas iekļaušanu pusvadītāju vērtības ķēžu uzraudzības pārskatā.

(52)

Lai varētu veikt minētās uzraudzības darbības, dalībvalstu valsts kompetentajām iestādēm būtu jāizveido kontaktu saraksts ar visiem attiecīgajiem uzņēmumiem, kuri darbojas pusvadītāju piegādes ķēdē un kuri ir iedibināti to valsts teritorijā. Minētajam sarakstam būtu jāļauj identificēt atbilstošus respondentus brīvprātīgu informācijas pieprasījumu gadījumā. Sarakstam nevajadzētu būt izsmeļošam. Ar sarakstu būtu jārīkojas tā, ka tiek pilnībā ievēroti piemērojamie konfidencialitātes noteikumi.

(53)

Atbilstošu cilvēkresursu, finanšu un tehnisko resursu pieejamība ļautu efektīvi īstenot šajā regulā noteiktos uzdevumus un sekmētu tajā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tādēļ, neskarot budžeta procedūru un tās administratīvo autonomiju, Komisijai būtu optimāli jāizmanto resursi, lai nodrošinātu, ka tā var efektīvi pildīt savus pienākumus un īstenot savas pilnvaras saskaņā ar šo regulu.

(54)

Tiek uzskatīts, ka vairāki uzņēmumi, kas sniedz pusvadītāju pakalpojumus vai preces, ir būtiski efektīvai pusvadītāju piegādes ķēdei Savienības pusvadītāju ekosistēmā, ņemot vērā to Savienības uzņēmumu skaitu, kuri paļaujas uz to ražojumiem, to Savienības vai pasaules tirgus daļu, to nozīmi pietiekama piegādes līmeņa nodrošināšanā vai to produktu vai pakalpojumu piegādes traucējumu iespējamo ietekmi. Dalībvalstīm sadarbībā ar Komisiju būtu jāapzina šie galvenie tirgus dalībnieki to teritorijā.

(55)

Saskaņā ar 4. pantu Regulā (ES) 2019/452, nosakot, vai ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstis un Komisija var apsvērt to iespējamo ietekmi uz kritiskām tehnoloģijām un divējāda lietojuma precēm, kas definētas Padomes Regulas (EK) Nr. 428/2009 (21) 2. panta 1) punktā, tostarp pusvadītājiem.

(56)

Veicot uzraudzību, dalībvalstīm būtu īpaši jāņem vērā galveno tirgus dalībnieku īstenoto darbību integritāte. Attiecīgā dalībvalsts uz šādiem jautājumiem varētu vērst Eiropas Pusvadītāju padomes uzmanību.

(57)

Lai varētu prognozēt iespējamo deficītu, valstu kompetentajām iestādēm būtu jābrīdina Komisija, ja tām kļūst zināms par pusvadītāju piegādes nopietnu traucējumu risku vai ja to rīcībā ir konkrēta un ticama informācija par jebkādu citu būtisku riska faktoru vai notikumu materializēšanos. Lai nodrošinātu koordinētu pieeju, Komisijai, kad tā uzzina par pusvadītāju piegādes nopietnu traucējumu risku vai ja tās rīcībā ir konkrēta vai ticama informācija par jebkādu citu būtisku riska faktoru vai notikumu materializēšanos, pēc brīdinājuma vai pēc starptautisko partneru sniegtas informācijas saņemšanas būtu jāsasauc Eiropas Pusvadītāju padomes ārkārtas sanāksme, lai apspriestu traucējumu smagumu un iespējamo krīzes posma aktivizēšanas procedūras uzsākšanu, kā arī to, vai dalībvalstīm varētu būt lietderīgi, nepieciešami un samērīgi kā preventīvu pasākumu veikt koordinētu kopīgu iepirkumu, kā arī jāsāk dialogs ar ieinteresētajām personām, lai apzinātu, sagatavotu un, iespējams, koordinētu šādus preventīvus pasākumus. Eiropas Pusvadītāju padomei un Komisijai minētajā dialogā būtu jāņem vērā pusvadītāju vērtības ķēdes ieinteresēto personu viedokļi. Komisijai būtu jākonsultējas un jāsadarbojas ar attiecīgajām trešām valstīm, lai kopīgi novērstu piegādes ķēdes traucējumus saskaņā ar starptautiskajām saistībām un neskarot procesuālās prasības.

(58)

Pusvadītāju krīzes posms būtu jāaktivizē tad, ja ir konkrēti, nopietni un ticami pierādījumi par šādu krīzi. Pusvadītāju krīze rodas tad, ja rodas nopietni pusvadītāju piegādes traucējumi vai nopietni šķēršļi pusvadītāju tirdzniecībai Savienībā, izraisot pusvadītāju, starpproduktu vai izejvielu vai apstrādātu materiālu ievērojamu trūkumu, un šāds būtisks trūkums kavē kritiski svarīgās nozarēs izmantoto būtisko produktu, piemēram, medicīnas un diagnostikas aprīkojuma, piegādi, remontu un apkopi tādā mērā, ka tam būtu nopietna negatīva ietekme uz kritiski svarīgo nozaru darbību, ņemot vērā to ietekmi uz sabiedrību, ekonomiku un drošību Savienībā.

(59)

Ja Komisijai kļūst zināms par iespējamu pusvadītāju krīzi, nolūkā nodrošināt elastīgu un efektīvu reakciju uz šādu pusvadītāju krīzi tai būtu jānovērtē, vai ir izpildīti nosacījumi krīzes posma aktivizēšanai. Ja šis novērtējums sniedz konkrētus, nopietnus un ticamus pierādījumus par pusvadītāju krīzi, Komisijai vajadzētu spēt iesniegt Padomei priekšlikumu par krīzes posma aktivizēšanu uz iepriekš noteiktu laikposmu, kas nepārsniedz 12 mēnešus, ņemot vērā Eiropas Pusvadītāju padomes atzinumu. Komisijai būtu jāizvērtē nepieciešamība pagarināt posma ilgumu vai to priekšlaicīgi izbeigt un jāuzsāk šāda procedūra, ja šāda vajadzība tiktu noskaidrota, ņemot vērā Eiropas Pusvadītāju padomes atzinumu.

(60)

Ņemot vērā sensitīvo raksturu, kāds ir krīzes posma aktivizēšanai un iespējamiem pasākumiem, kurus var veikt, lai uz to reaģētu, tostarp būtisko ietekmi, kāda šādiem pasākumiem varētu būt uz privātiem uzņēmumiem Savienībā, būtu jāpiešķir Padomei pilnvaras pieņemt īstenošanas aktu attiecībā uz krīzes posma aktivizēšanu, pagarināšanu un izbeigšanu pusvadītāju krīzes situācijā.

(61)

Krīzes posmā nepieciešama cieša sadarbība starp Komisiju un dalībvalstīm un visu to valsts pasākumu koordinēšana, kas veikti attiecībā uz pusvadītāju piegādes ķēdi, lai ar vajadzīgo saskaņotību, noturību un efektivitāti novērstu traucējumus. Šajā nolūkā Eiropas Pusvadītāju padomei vajadzības gadījumā būtu jārīko ārkārtas sanāksmes. Visu veikto pasākumu ilgums būtu stingri jāierobežo ar krīzes posma ilgumu.

(62)

Lai Savienība varētu ātri, efektīvi un koordinēti reaģēt uz pusvadītāju krīzi, ar Eiropas Pusvadītāju padomes starpniecību ir laikus jāsniedz jaunākā informācija par operatīvās situācijas attīstību Komisijai un dalībvalstīm, kā arī ir jānodrošina, ka ir iespējams veikt efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu pusvadītāju piegādi skartajām kritiski svarīgajām nozarēm. Kad tiek aktivizēts krīzes posms, būtu jāapzina un jāīsteno piemēroti, efektīvi un samērīgi pasākumi, neskarot iespējamu turpmāku starptautisku sadarbību ar attiecīgajiem partneriem, lai mazinātu krīzes situācijas attīstību. Attiecīgā gadījumā Komisijai būtu jāpieprasa informācija no uzņēmumiem visā pusvadītāju piegādes ķēdē. Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējai, ja tas ir nepieciešami un samērīgi, prasīt, lai integrētās ražotnes un ES atvērtās fabrikas pieņem un nosaka par prioritāru krīzes sakarā būtisku produktu ražošanas pasūtījumu un rīkoties kā centralizēto iepirkumu struktūrai, kad to pilnvarojušas dalībvalstis. Komisijai vajadzētu ierobežot pasākumus, attiecinot tos tikai uz dažām kritiski svarīgām nozarēm. Eiropas Pusvadītāju padome var arī novērtēt un konsultēt par piemērotiem un efektīviem pasākumiem. Turklāt Eiropas Pusvadītāju padome var konsultēt par nepieciešamību ieviest aizsardzības pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/479 (22). Visu ārkārtas pasākumu izmantošanai vajadzētu būt samērīgai, un tai jāaprobežojas tikai ar pusvadītāju krīzes risināšanai nepieciešamo Savienības interesēs. Komisijai būtu regulāri jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par veiktajiem pasākumiem un to pamatā esošajiem iemesliem. Komisija, pēc apspriešanās ar Eiropas Pusvadītāju padomi, var izdot papildu norādījumus par ārkārtas pasākumu īstenošanu un izmantošanu.

(63)

Vairākas nozares ir kritiski svarīgas iekšējā tirgus pareizai darbībai. Šīs regulas nolūkos minētās kritiski svarīgās nozares būtu jāuzskaita šīs regulas pielikumā. Minētajā sarakstā būtu jāiekļauj tikai tās nozares un apakšnozares, kas uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2022/2557 (23) pielikumā, redakcijā, kas ir spēkā 2023. gada 19. septembrī, ar papildinājumu ar aizsardzības un drošības nozarēm, pamatojoties uz to, ka tām ir svarīga loma sabiedrībai būtisku funkciju nodrošināšanā. Daži pasākumi būtu jāīsteno tikai tādēļ, lai nodrošinātu piegādes kritiski svarīgām nozarēm. Komisija var ierobežot ārkārtas pasākumus, attiecinot tos tikai uz dažām no minētajām nozarēm vai atsevišķām to daļām, ja pusvadītāju krīze ir traucējusi vai draud traucēt to darbību.

(64)

To informācijas pieprasījumu mērķis, kas krīzes posmā adresēti Savienībā iedibinātiem pusvadītāju piegādes ķēdes uzņēmumiem, ir ļaut precīzi novērtēt pusvadītāju krīzi vai apzināt un sagatavot iespējamos seku mazināšanas vai ārkārtas pasākumus Savienības vai valstu līmenī. Šāda informācija var ietvert ražošanas spēju, ražošanas jaudu un pašreizējos primāros traucējumus un vājās vietas. Minētie aspekti varētu ietvert krīzes sakarā būtisku produktu tipiskos un pašreizējos faktiskos krājumus ražotnēs, kas atrodas Savienībā, kā arī ražotnēs, kuras atrodas trešās valstīs, kur minētie uzņēmumi darbojas, ar kurām tie slēdz līgumus par piegādēm vai no kurām tie pērk piegādes; tipisko un pašreizējo faktisko vidējo sagatavošanas laiku visbiežāk ražotajiem produktiem; paredzamo produkcijas izlaidi nākamajos trijos mēnešos katrai Savienības ražotnei; vai iemeslus, kas neļauj aizpildīt ražošanas jaudu. Šādai informācijai būtu jāaptver tikai tāda informācija, kas vajadzīga, lai novērtētu pusvadītāju krīzes būtību vai iespējamos seku mazināšanas vai ārkārtas pasākumus Savienības vai valsts līmenī. Informācijas pieprasījumiem nevajadzētu ietvert tādas informācijas sniegšanu, kuras izpaušana ir pretrunā dalībvalstu drošības interesēm. Tas, konkrēti kāda informācija būtu jāpieprasa, var tik izstrādāts sadarbībā ar Eiropas Pusvadītāju padomi, pamatojoties uz brīvprātīgas apspriešanās ceļā iegūtu iepriekšēju ieteikumu no reprezentatīva skaita attiecīgo uzņēmumu. Jebkuram pieprasījumam vajadzētu būt samērīgam, tajā būtu jāņem vērā uzņēmuma leģitīmie mērķi un izmaksas un pūles, kas vajadzīgas, lai datus darītu pieejamus, kā arī jānosaka piemēroti termiņi pieprasītās informācijas sniegšanai. Uzņēmumiem vajadzētu būt pienākumam izpildīt pieprasījumu, un tiem var piemērot sankcijas, ja tie nepilda pieprasījumu vai sniedz nepareizu informāciju. Visa iegūtā informācija būtu jāizmanto tikai šīs regulas nolūkos, un uz to būtu jāattiecina konfidencialitātes noteikumi. Lai nodrošinātu pilnīgu tās dalībvalsts iesaisti, kurā atrodas uzņēmuma ražotne, Komisijai būtu nekavējoties jānosūta informācijas pieprasījuma kopija valsts kompetentajai iestādei un, ja valsts kompetentā iestāde to pieprasa, ar minēto valsts kompetento iestādi jādalās ar iegūto informāciju, izmantojot drošus līdzekļus. Ja uzņēmums no trešās valsts saņem pieprasījumu par informāciju, kas saistīta ar tā pusvadītāju darbībām, tam būtu jāinformē Komisija, lai Komisija varētu novērtēt, vai Komisijas informācijas pieprasījums ir pamatots.

(65)

Kā galējas nepieciešamības instrumentu, lai nodrošinātu, ka kritiski svarīgās nozares var turpināt darboties krīzes laikā, un tikai tad, ja tas ir nepieciešami un samērīgi šim nolūkam, Komisija varētu noteikt pienākumu integrētajām ražotnēm un ES atvērtajām fabrikām pieņemt un noteikt par prioritāriem krīzes sakarā būtisku produktu pasūtījumus. Potenciālajiem labuma guvējiem no prioritārajiem pasūtījumiem vajadzētu būt vienībām no kritiski svarīgām nozarēm vai uzņēmumiem, kas veic piegādes kritiski svarīgām nozarēm, kuru darbība ir traucēta vai kuru darbība ir apdraudēta trūkuma dēļ. Lai nodrošinātu, ka prioritāri pasūtījumi tiek izmantoti tikai vajadzības gadījumā, tie būtu jāattiecina tikai uz saņēmējiem, kuri pēc riska mazināšanas pasākumu ieviešanas, piemēram, savas iepirkumu prakses dēļ, nevarēja izvairīties no trūkuma ietekmes un mazināt trūkuma ietekmi ar citiem līdzekļiem, piemēram, izmantojot esošos krājumus. Minēto pienākumu var attiecināt arī uz pusvadītāju ražotnēm, kuras ir pieņēmušas šādu iespēju saistībā ar valsts atbalsta saņemšanu, ja šāda valsts atbalsta mērķis ir veicināt spēju palielināt ražošanas jaudu. Lēmums par prioritāru pasūtījumu būtu jāpieņem saskaņā ar visām piemērojamām Savienības juridiskajām saistībām, ņemot vērā lietas apstākļus. Prioritātes noteikšanas pienākumam vajadzētu prevalēt pār jebkuru izpildes pienākumu saskaņā ar privāttiesībām vai publiskajām tiesībām, vienlaikus ņemot vērā uzņēmumu likumīgos mērķus un izmaksas un pūles, kas vajadzīgas, lai mainītu ražošanas secību. Katrs prioritārais pasūtījums būtu jāveic par taisnīgu un samērīgu cenu. Šādu cenu var aprēķināt, pamatojoties uz pēdējo gadu vidējām tirgus cenām, ja vien netiek sniegti iemesli jebkādam palielinājumam, piemēram, ņemot vērā inflāciju vai enerģijas izmaksu pieaugumu. Uzņēmumiem var piemērot sankcijas, ja tie nepilda pienākumu attiecībā uz prioritāriem pasūtījumiem.

(66)

Attiecībā uz objektu, kas veic prioritāru pasūtījumu, Komisijai, kurai palīdz Eiropas Pusvadītāju padome, un dalībvalstīm var būt lietderīgi apmainīties ar paraugpraksi attiecībā uz minēto pasūtījumu izpildi, tostarp ar administratīvo paraugpraksi.

(67)

Attiecīgajam uzņēmumam vajadzētu būt pienākumam pieņemt prioritāru pasūtījumu un noteikt to par prioritāru. Lai nodrošinātu, ka prioritārie pasūtījumi ir saskaņoti ar objekta jaudu un ražošanas portfeli, Komisijai būtu jādod attiecīgajam objektam iespēja tikt uzklausītam par prioritārā pasūtījuma izpildes iespējamību un detaļām. Komisijai nebūtu jāizdod prioritārais pasūtījums, ja objekts nespēj izpildīt pasūtījumu pat tad, ja tas ir prioritārs, vai nu nepietiekamas ražošanas spējas, ražošanas jaudas dēļ vai tehnisku iemeslu dēļ, vai ja produkts netiek piegādāts, vai ja objekts neveic pakalpojumu, vai tāpēc, ka tas radītu nesamērīgu ekonomisku slogu un īpašas grūtības uzņēmumam, tostarp būtisku risku saistībā ar darbības nepārtrauktību.

(68)

Lai nodrošinātu pārredzamu un skaidru satvaru prioritāro pasūtījumu īstenošanai, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas aktu, ar ko nosaka praktisko un operatīvo kārtību. Minētajā īstenošanas aktā būtu jāietver aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka prioritārie pasūtījumi tiek īstenoti saskaņā ar nepieciešamības un samērīguma principiem, piemēram, mehānisms, kurā ņemti vērā esošie pasūtījumi, un mehānisms, ar ko nodrošina, ka prioritāro pasūtījumu apjoms nepārsniedz to, kas ir nepieciešams.

(69)

Ja uzņēmums, kas darbojas pusvadītāju piegādes ķēdē Savienībā, izņēmuma kārtā saņem prioritāra pasūtījuma pieprasījumu no trešās valsts, tam būtu jāinformē Komisija par šādu pieprasījumu, lai izvērtētu, vai, ja tas būtiski ietekmē piegādes drošību kritiski svarīgās nozarēs un ja konkrētajā gadījumā ir izpildītas pārējās nepieciešamības, samērīguma un likumības prasības, Komisijai arī būtu jānosaka prioritāra pasūtījuma pienākums.

(70)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir nodrošināt piegādes drošību kritiski svarīgās nozarēs, kas veic būtiskas sabiedriskas funkcijas, pienākuma veikt prioritāru pasūtījumu izpildei nevajadzētu radīt atbildību par zaudējumiem trešām personām par jebkādiem līgumsaistību pārkāpumiem, kas var izrietēt no nepieciešamajām pagaidu izmaiņām attiecīgā ražotāja darbības procesos, ciktāl līgumsaistību pārkāpums bija nepieciešams, lai izpildītu noteiktos prioritāros pasūtījumus. Uzņēmumiem, uz kuriem, iespējams, attiecas prioritārs pasūtījums, šī iespēja būtu jāparedz savu komerclīgumu nosacījumos. Neskarot citu noteikumu piemērojamību, šis atbrīvojums no atbildības neietekmē Padomes Direktīvā 85/374/EEK (24) paredzēto atbildību par produktiem ar trūkumiem.

(71)

Pienākums noteikt par prioritāru konkrētu produktu ražošanu atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 16. pantā noteiktās darījumdarbības brīvības un līgumu slēgšanas brīvības, kā arī Hartas 17. pantā noteikto tiesību uz īpašumu būtībai un nesamērīgi neietekmēs šo brīvību. Jebkādi minēto tiesību ierobežojumi šajā regulā saskaņā ar Hartas 52. panta 1. punktu tiks noteikti tiesību aktos, tajos tiks respektēta minēto tiesību un brīvību būtība un ievērots proporcionalitātes princips.

(72)

Kad tiek aktivizēts krīzes posms, divas vai vairāk dalībvalstis varētu pilnvarot Komisiju apkopot pieprasījumu un rīkoties to vārdā to publiskā iepirkuma vajadzībām sabiedrības interesēs saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības noteikumiem un procedūrām, izmantojot tās pirktspēju. Kopīgie iepirkumi būtu jāizmanto tikai pusvadītāju piegādes ķēdes traucējumu novēršanai krīzes laikā. Minētais pilnvarojums varētu pilnvarot Komisiju slēgt nolīgumus par krīzes sakarā būtisku produktu iegādi dažām kritiski svarīgām nozarēm. Komisijai, apspriežoties ar Eiropas Pusvadītāju padomi, būtu jānovērtē katra pieprasījuma lietderība, nepieciešamība un samērīgums. Ja tā plāno neievērot pieprasījumu, tai būtu jāinformē attiecīgās dalībvalstis un Eiropas Pusvadītāju padome un jānorāda iemesli. Procedūras elementi būtu jāizklāsta nolīgumā starp Komisiju un iesaistītajām dalībvalstīm, ietverot iemeslus kopīgā iepirkuma mehānisma izmantošanai un saistības, ko ar to uzņemas. Šādā nolīgumā var ietvert noslēdzamo līgumu skaitu un kopīgā iepirkuma nosacījumus, piemēram, cenas, piegādes termiņus, daudzumus un piedalīšanās vai nepiedalīšanās klauzulas. Kopīgā iepirkuma rezultātā var tikt parakstīts viens līgums, kas aptver visu dalībvalstu vajadzības, vai vairāki līgumi, no kuriem katrs aptver vienas vai vairāku dalībvalstu vajadzības. Turklāt iesaistītajām dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām iecelt pārstāvjus, kas iepirkuma procedūrās un sarunās par iepirkuma nolīgumiem sniegtu norādījumus un konsultācijas. Iegādāto produktu ieviešanai, izmantošanai vai tālākpārdošanai būtu jāpaliek iesaistīto dalībvalstu kompetencē.

(73)

Pusvadītāju trūkuma krīzes laikā Savienībai varētu būt nepieciešams apsvērt aizsardzības pasākumus. Eiropas Pusvadītāju padomei būtu jāspēj paust savu viedokli, lai informētu Komisiju par to, vai saskaņā ar Regulu (ES) 2015/479 situācija tirgū ir uzskatāma par ievērojamu būtisko produktu trūkumu.

(74)

Ekspertu grupu institucionālais satvars, tostarp noteikumi par vienības un tās apakšgrupu pārredzamību, būtu jāattiecina uz Eiropas Pusvadītāju padomi, neskarot šo regulu. Eiropas Pusvadītāju padomei būtu jāsniedz konsultācijas un jāpalīdz Komisijai konkrētos jautājumos. Minētajiem jautājumiem būtu jāietver konsultāciju sniegšana par iniciatīvu kopuzņēmuma “Mikroshēmas” Publisko iestāžu padomei; apmainīšanās ar informāciju par integrēto ražotņu un ES atvērto fabriku darbību; to konkrēto nozaru un tehnoloģiju apzināšanas apspriešana un sagatavošana, kurām ir potenciāli liela sociālā ietekme un drošības nozīme un kurām nepieciešama uzticamu produktu sertifikācija, kā arī pievēršanās koordinētai uzraudzībai un reaģēšanai krīzes situācijās. Turklāt Eiropas Pusvadītāju padomei būtu jānodrošina šīs regulas konsekventa piemērošana, jāveicina sadarbība starp dalībvalstīm, kā arī informācijas apmaiņa par jautājumiem, kas saistīti ar šo regulu. Eiropas Pusvadītāju padomei būtu arī jāapmainās viedokļiem ar Komisiju par labākajiem veidiem, kā nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību, konfidenciālas informācijas un komercnoslēpumu efektīvu aizsardzību un piemērošanu, pienācīgi iesaistot ieinteresētās personas saistībā ar pusvadītāju nozari. Eiropas Pusvadītāju padomei būtu jāatbalsta Komisija starptautiskajā sadarbībā saskaņā ar starptautiskajām saistībām. Tai būtu jākalpo par forumu diskusijām, cita starpā par to, kā uzlabot sadarbību globālajā pusvadītāju vērtības ķēdē, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes prerogatīvas saskaņā ar Līgumiem. Šajā nolūkā Eiropas Pusvadītāju padomei būtu jāņem vērā Procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju rūpniecības alianses un citu ieinteresēto personu viedokļi. Turklāt Eiropas Pusvadītāju padomei būtu jākoordinē, jāsadarbojas un jāapmainās ar informāciju ar citām Savienības krīzes reaģēšanas un krīžgatavības struktūrām, lai nodrošinātu saskaņotu un koordinētu Savienības pieeju attiecībā uz pasākumiem reaģēšanai krīzes situācijās un krīžgatavības pasākumiem pusvadītāju krīžu gadījumā.

(75)

Komisijas pārstāvim būtu jāvada Eiropas Pusvadītāju padome. Katrai dalībvalstij būtu jāieceļ vismaz viens augsta līmeņa pārstāvis Eiropas Pusvadītāju padomē. Tās varētu arī iecelt dažādus pārstāvjus saistībā ar dažādiem Eiropas Pusvadītāju padomes uzdevumiem, piemēram, atkarībā no tā, kura šīs regulas daļa tiek apspriesta Eiropas Pusvadītāju padomes sanāksmēs. Lai saņemtu svarīgas konsultācijas par Eiropas Pusvadītāju padomes darbībām un ļautu ieinteresētajām personām pienācīgi piedalīties, priekšsēdētājam būtu jāspēj izveidot apakšgrupas un viņam vajadzētu būt tiesīgam noteikt darba kārtību, uzaicinot ekspertus un novērotājus piedalīties sanāksmēs uz ad hoc pamata vai uzaicināt ieinteresētās personas, jo īpaši organizācijas, kas pārstāv Savienības pusvadītāju nozares intereses, piemēram, Procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju rūpniecisko aliansi, piedalīties tās apakšgrupās novērotāju statusā.

(76)

Eiropas Pusvadītāju padome būtu jārīko atsevišķas sanāksmes par tās uzdevumiem attiecībā uz iniciatīvu un tās uzdevumiem attiecībā uz piegādes drošību un noturību, kā arī uzraudzību un reaģēšanu krīzes situācijās. Dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt efektīvu un rezultatīvu sadarbību Eiropas Pusvadītāju padomē. Priekšsēdētājam vajadzētu būt iespējai veicināt informācijas apmaiņu starp Eiropas Pusvadītāju padomi un citām Savienības struktūrām, birojiem, aģentūrām un ekspertu un padomdevēju grupām. Ņemot vērā pusvadītāju piegādes nozīmīgumu citām nozarēm un no tā izrietošo vajadzību pēc koordinācijas, priekšsēdētājam būtu jānodrošina citu Savienības iestāžu un struktūru līdzdalība novērotāju statusā Eiropas Pusvadītāju padomes sanāksmēs, ja tas ir būtiski un lietderīgi saistībā ar šajā regulā noteikto mehānismu uzraudzībai un reaģēšanai krīzes situācijās. Lai turpinātu un izmantotu darbu, kas tiek veikts pēc Komisijas Ieteikuma (ES) 2022/210 (25), Eiropas Pusvadītāju padomei būtu jāveic Eiropas Pusvadītāju ekspertu grupas uzdevumi. Kad Eiropas Pusvadītāju padome sāks darboties, šai ekspertu grupai būtu jābeidz pastāvēt.

(77)

Dalībvalstīm ir svarīga loma šīs regulas piemērošanā un izpildes panākšanā. Šajā sakarā katrai dalībvalstij būtu jāizraugās viena vai vairākas valsts kompetentās iestādes, kuras būtu atbildīgas par šīs regulas efektīvu īstenošanu, un jānodrošina, ka minētās iestādes ir pienācīgi pilnvarotas un tām ir pietiekami resursi. Dalībvalstis varētu izraudzīties esošu iestādi vai iestādes. Lai palielinātu organizācijas efektivitāti dalībvalstīs un izveidotu oficiālu kontaktpunktu attiecībās ar sabiedrību un citiem partneriem Savienības un dalībvalstu līmenī, tostarp ar Komisiju un Eiropas Pusvadītāju padomi, katrai dalībvalstij vienā no iestādēm, ko tā izraudzījusies par kompetento iestādi saskaņā ar šo regulu, būtu jāizraugās viens valsts vienotais kontaktpunkts, kas būtu atbildīgs par to jautājumu koordinēšanu, kuri saistīti ar šo regulu, un par pārrobežu sadarbību ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(78)

Lai nodrošinātu kompetento iestāžu uzticamu un konstruktīvu sadarbību Savienības un valstu līmenī, visām šīs regulas piemērošanā iesaistītajām pusēm būtu jāievēro to uzdevumu izpildē iegūtās informācijas un datu konfidencialitāte tā, lai aizsargātu jo īpaši intelektuālā īpašuma tiesības, sensitīvu uzņēmējdarbības informāciju un komercnoslēpumus. Visa informācija, kas iegūta pieteikumā atzīšanai par integrēto ražotni vai ES atvērto fabriku, saistībā ar informācijas pieprasījumiem vai paziņošanas pienākumiem saskaņā ar šo regulu, būtu jāizmanto tikai šīs regulas nolūkos, un uz to būtu jāattiecina dienesta noslēpuma glabāšanas pienākums saskaņā ar LESD 339. pantu, kā arī Komisijas iekšējie noteikumi par datu drošu apstrādi, jo īpaši Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 (26). Komisijai un valstu kompetentajām iestādēm, to amatpersonām, darbiniekiem un citām personām, kas strādā šo iestāžu uzraudzībā, kā arī dalībvalstu citu iestāžu amatpersonām un ierēdņiem būtu jānodrošina konfidencialitāte attiecībā uz informāciju, kas iegūta, veicot to uzdevumus un darbības. Tas būtu jāattiecina arī uz Eiropas Pusvadītāju padomi un Pusvadītāju komiteju, kas izveidota ar šo regulu. Attiecīgā gadījumā Komisijai vajadzētu būt iespējai pieņemt īstenošanas aktus, lai precizētu praktisko kārtību rīcībai ar konfidenciālu informāciju saistībā ar informācijas vākšanu.

(79)

Šajā regulā noteikto pienākumu izpilde būtu jāpanāk ar naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem. Šajā nolūkā būtu jānosaka atbilstošs naudas sodu apmērs par šajā regulā paredzēto informācijas pieprasījumu un paziņošanas pienākumu nepildīšanu, ņemot vērā abu pienākumu nepildīšanas dažādos smaguma līmeņus un nosakot atšķirīgus maksimālos apjomus MVU. Turklāt būtu jānosaka periodiski soda maksājumi par to, ka nav izpildīts pienākums pieņemt un izpildīt prioritāros pasūtījumus; šiem soda maksājumiem vajadzētu būt samērīgiem un atspoguļot cenu līmeņus tirgū pēdējo 90 dienu laikā, nosakot atšķirīgus maksimālos apjomus MVU. Papildus sankciju izpildes noilguma termiņiem būtu jāpiemēro noilguma termiņi naudas sodu un periodisku soda maksājumu piemērošanai. Turklāt Komisijai būtu jādod attiecīgajam uzņēmumam vai uzņēmumu pārstāvošajām organizācijām tiesības tikt uzklausītām.

(80)

Lai atspoguļotu tehnoloģiskās izmaiņas un tirgus norises, lai nodrošinātu iniciatīvas efektīvu īstenošanu un novērtēšanu un lai noteiktu detalizētus noteikumus izcilības centru zīmei, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt šo regulu attiecībā uz iniciatīvas atbalstītajām darbībām atbilstoši tās mērķiem un attiecībā uz izmērāmiem rādītājiem, ar kuriem uzraudzīt iniciatīvas īstenošanu, un attiecībā uz to, lai papildinātu šo regulu, nosakot piemērošanas procedūru un prasības un nosacījumus izcilības projektēšanas centru zīmes piešķiršanai, uzraudzībai un atsaukšanai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (27). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(81)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz ECIC atlasi nolūkā sasniegt iniciatīvas mērķus, nosakot praktisko un operatīvo kārtību prioritāriem pasūtījumiem un nosakot praktisko kārtību rīcībai ar konfidenciālu informāciju. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (28).

(82)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot satvaru pusvadītāju ekosistēmas stiprināšanai Savienības līmenī, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(83)

Lai pēc iespējas drīzāk varētu sākt šīs regulas īstenošanu nolūkā sasniegt tās mērķus, tai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā,