(1)

Ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2737/90 (2) Padome noteica galīgo antidempinga maksājumu 33 % apmērā Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”, “Ķīna” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes volframa karbīda un kausēta volframa karbīda importam (“sākotnējie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti sākotnējie pasākumi, tālāk tiks saukta par “sākotnējo izmeklēšanu”. Ar Komisijas Lēmumu 90/480/EEK (3) Eiropas Komisija (“Komisija”) akceptēja divu lielu eksportētāju piedāvātās saistības attiecībā uz ražojumu, kuram piemēro pasākumus.

(2)

Pēc tam kad abi attiecīgie Ķīnas eksportētāji saistības atsauca, Padome ar Padomes Regulu (EK) Nr. 610/95 (4) grozīja Regulu (EEK) Nr. 2737/90 tā, lai ar galīgo maksājumu 33 % apmērā tiktu aplikts arī volframa karbīds un kausēta volframa karbīds, ko tie eksportēja uz Savienību.

(3)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 771/98 (5) pēc termiņbeigu pārskatīšanas sākotnējie pasākumi tika pagarināti vēl uz piecu gadu periodu.

(4)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2268/2004 (6) pēc termiņbeigu pārskatīšanas Padome pagarināja sākotnējos pasākumus vēl uz piecu gadu periodu.

(5)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1275/2005 (7) Padome grozīja ražojuma klāsta definīciju, ietverot tajā arī volframa karbīdu, kas vienkārši sajaukts ar metālisku pulveri.

(6)

Ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 287/2011 (8) Padome pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu (9) pagarināja pasākumu termiņu vēl uz pieciem gadiem.

(7)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”), Komisija ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/942 (10) pagarināja antidempinga pasākumus ĶTR izcelsmes volframa karbīda, kausēta volframa karbīda un volframa karbīda, kas vienkārši sajaukts ar metālisku pulveri, importam vēl uz pieciem gadiem.

(8)

Pēc paziņojuma publicēšanas par gaidāmajām termiņa beigām (11) Komisija saņēma pārskatīšanas pieprasījumu (“pieprasījumu”) atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(9)

Pieprasījumu Savienības volframa karbīda, kausēta volframa karbīda un volframa karbīda, kas vienkārši sajaukts ar metālisku pulveri, ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē 2022. gada 25. februārī iesniedza Global Tungsten & Powders spol s.r.o., H.C. Starck Tungsten GmbH, Tikomet Oy, Treibacher Industrie AG, Umicore Specialty Powders France un Wolfram Bergbau und Hütten AG (“pieprasījuma iesniedzēji”). Pieprasījums bija pamatots ar apgalvojumu, ka, beidzoties pasākumu termiņam, dempings varētu turpināties vai atkārtoties un kaitējums Savienības ražošanas nozarei varētu tikt nodarīts atkārtoti.

(10)

Apspriedusies ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2022. gada 1. jūnijā, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu, sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz ĶTR (“attiecīgā valsts”) izcelsmes volframa karbīda, kausēta volframa karbīda un volframa karbīda, kas vienkārši sajaukts ar metālisku pulveri, importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (12) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(11)

Izmeklēšana attiecībā uz dempinga turpināšanos un atkārtošanos aptvēra laiku no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim (turpmāk tekstā “pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, tika pētītas periodā no 2018. gada 1. janvāra līdz pat pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija īpaši informēja pieprasījuma iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ĶTR ražotājus un ĶTR iestādes, zināmos importētājus, lietotājus, kā arī attiecīgās zināmās asociācijas par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un aicināja tās piedalīties.

(13)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(14)

Izmeklēšanas laikā tika uzklausīts viens lietotājs.

(15)

Piezīmes tika saņemtas no trim Ķīnas ražotājiem, proti, Chongyi Zhangyuan Tungsten Co., Ltd. (“Zhangyuan Tungsten”), Guangdong Xianglu Tungsten Co., Ltd. (“Xianglu Tungsten”), Xiamen Golden Egret Special Alloy (H.C.) Co., Ltd. (“Golden Egret”). Pieprasījuma iesniedzēji arī atbildēja uz šo triju Ķīnas ražotāju apgalvojumiem.

(16)

Komisija norādīja, ka šie Ķīnas ražotāji savus apgalvojumus bez pamatojuma iesniedza gandrīz trīs mēnešus pēc termiņa, kas ieinteresētajām personām noteikts piezīmju sniegšanai par pieprasījumu (t. i., 2022. gada 26. septembrī). Tomēr, cik vien tas bija iespējams, Komisija izņēmuma kārtā šos apgalvojumus izskatīja.

(17)

Zhangyuan Tungsten, Xianglu Tungsten un Golden Egret apgalvoja, ka pieprasījumā trūkst pierādījumu, kas liecinātu par dempinga atkārtošanās iespējamību.

(18)

Komisija nepiekrita šim novērtējumam un uzskatīja, ka ir izpildītas prasības, kas noteiktas izmeklēšanas sākšanai. Pieprasījuma analīze ir parādījusi, ka procedūras sākumposmā bija pietiekami daudz pierādījumu, kas norādīja uz dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, ja antidempinga pasākumi, kas piemērojami importam no ĶTR, zaudētu spēku. Pieprasījuma iesniedzēji iesniedza pierādījumus, ka imports no ĶTR joprojām veido ievērojamu daļu no kopējā importa, kā arī no Savienības tirgus, kaut arī kopš 2018. gada tas ir samazinājies. Pieprasījuma iesniedzēji savu analīzi pamatoja ne vien ar neizmantoto jaudu ĶTR, bet arī ar ĶTR negodīgo cenu noteikšanas praksi citos tirgos. Eksporta cenas noteikšanai termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā tika izmantotas trīs metodes, t. i., vidējā Ķīnas cena importam Eiropas Savienības integrētā muitas tarifa (TARIC) līmenī, līdzvērtīga Ķīnas ražojuma vidējā eksporta cena, kas publicēta publiski pieejamajā Argus Metal ziņojumā, un vidējā Ķīnas eksporta cena uz visām trešām valstīm. Tika konstatēts, ka šīs trīs metodes ir pietiekami pamatotas, lai nodrošinātu atbilstību juridiskajam standartam sākumposmā. Tāpēc apgalvojumi, ka pieprasījumā nav pietiekamu pierādījumu, tika noraidīti.

(19)

Zhangyuan Tungsten, Xianglu Tungsten un Golden Egret apgalvoja, ka pieprasījumā trūkst pierādījumu par kropļojumiem volframa nozarē kopumā un ražošanas resursu cenām Ķīnā. Saskaņā ar šo triju ražotāju eksportētāju sniegto informāciju valsts īpašumtiesības pašas par sevi automātiski nerada tirgus kropļojumus. Turklāt trīs Ķīnas ražotāji apgalvoja, ka pieprasījumā minētais pieņēmums par valsts klātbūtni, kontroli, ierobežojumiem, valdības iejaukšanos, kas varētu izraisīt cenu kropļojumus, ir spekulatīvs. Turklāt trīs Ķīnas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka pieprasījumā nav iekļauti pietiekami pierādījumi tam, ka valsts iejaukšanās būtu izkropļojusi izejvielu cenas. Tie arī apgalvoja, ka divi turpmākie apgalvojumi, kas minēti pieprasījumā, ir pretrunīgi: i) Ķīna kontrolē vairāk nekā 60 % no pasaules volframa rūdas rezervēm, ražo 80 % no pasaulē ražotā apjoma, nosaka eksporta ierobežojumus un piešķir licences valstij piederošiem uzņēmumiem; un ii) neraugoties uz to, Ķīna joprojām piedalās konkursa procesā Savienības metāllūžņu tirgos, lai palielinātu metāllūžņu cenas līdz Ķīnas amonija paravolframāta (“APV”) vai par to augstākām cenām. Visbeidzot, trīs Ķīnas ražotāji eksportētāji arī apgalvoja, ka Ķīnai ir dabiskas konkurences priekšrocības volframa rezervju ziņā un i) eksporta ierobežojumi un licences, kas piešķirtas valstij piederošiem uzņēmumiem, labvēlīgi ietekmē piegādi Savienības tirgum, jo tās sargā stabilitāti un piegādes pieejamību, ii) to mērķis ir aizsargāt un nodrošināt derīgo izrakteņu resursus Ķīnā un iii) eksporta licences tiek piešķirtas neatkarīgi no tā, vai to saņēmēji ir valsts īpašuma uzņēmumi vai tādi nav.

(20)

Šajā saistībā Komisija norādīja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta d) apakšpunktā noteikts, ka, iesniedzot pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. pantu, Savienības ražošanas nozare tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas vajadzībām var atsaukties uz pierādījumiem Komisijas dienestu darba dokumentā par nozīmīgiem kropļojumiem ĶTR ekonomikā, ja tie atbilst pierādījumu standartam saskaņā ar pamatregulas 5. panta 9. punktu, lai pamatotu normālās vērtības aprēķinu. Pieprasījuma iesniedzēji arī iesniedza pierādījumus, ka Ķīnas valdība (“ĶV”) iejaucas volframa karbīda nozarē un šie iejaukšanās gadījumi rada nozīmīgus kropļojumus kopumā un attiecībā uz konkrētiem ražošanas faktoriem un volframa karbīda ražotāju izmaksām. Neviens no trijiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nesniedza informāciju, kas ļautu šos pierādījumus apšaubīt. Turklāt šīs personas sīkāk nepaskaidroja, kādā veidā abi 19. apsvērumā minētie apgalvojumi būtu pretrunīgi. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka pieprasījuma iesniedzēji ir nodrošinājuši pieprasījumā pietiekamus pierādījumus par kropļojumiem volframa nozarē un izejvielu cenās, pamatojot šīs pārskatīšanas sākšanu. Tāpēc minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(21)

Zhangyuan Tungsten, Xianglu Tungsten un Golden Egret vēl apgalvoja, ka pierādījumi pieprasījumā ir nepietiekami, lai pierādītu pasākumu apiešanu, un pieprasījuma iesniedzēju apgalvojums par pasākumu apiešanu, importējot nedaudz pārveidotus ražojumus, nav pamatots.

(22)

Lai gan Komisija nav konstatējusi, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji būtu apgājuši pasākumus pamatregulas 13. panta nozīmē, šim apsvērumam nav bijusi būtiska nozīmē attiecīgās termiņbeigu pārskatīšanas sākšanā. Komisija analizēja pieprasījumu, pamatojoties uz ražojumu klāstu, kas noteikts jau spēkā esošajos pasākumos, un tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(23)

Zhangyuan Tungsten, Xianglu Tungsten un Golden Egret apgalvoja, ka pieprasījumā nav pierādījumu, kas pamatotu apgalvojumu, ka Ķīnai ir 18 000 tonnu liela neizmantota jauda.

(24)

Komisija norādīja, ka pieprasījumā ir iekļauta informācija par 80 000 tonnu lielu ražošanas jaudu Ķīnā, pamatojoties uz Ķīnas Volframa ražošanas nozares apvienības publicēto 2020. gada ziņojumu par Ķīnas volframa rūpniecības attīstību (13). Pamatojoties uz zināšanām par Savienības ražošanas nozares tirgu, pieprasījuma iesniedzēji arī vērtēja, ka pieprasījums Ķīnā ir līdz 30 000 tonnu. Pieprasījuma iesniedzēji aprēķināja neizmantoto jaudu Ķīnā, no ražošanas jaudas atskaitot pieprasījuma apjomu Ķīnā un kopējo Ķīnas eksporta apjomu. Komisija arī analizēja neizmantoto jaudu izmeklēšanas gaitā (sk. 4.1. iedaļu) un rezultātā iegūtie apjomi bija lielāki, nekā pieprasījuma iesniedzēju sākotnēji aprēķinātie apjomi pieprasījumā. Potenciāli zemāks neizmantotās jaudas novērtējums pieprasījumā nenozīmēja, ka Komisijai nebija pietiekamu pierādījumu par iespējamo kaitējumu, jo tas bija tikai viens no Komisijas vērtētajiem elementiem.

(25)

2023. gada 4. maijā pieprasījuma iesniedzēji iesniedza labojumu pārskatīšanas pieprasījumā sniegtajā aprēķinā par neizmantoto jaudu Ķīnā. Paskaidrojumā bija teikts, ka pārrakstīšanās kļūdas dēļ (aprēķinot neizmantoto jaudu, pieprasījuma iesniedzēji bija nevilšus izmantojuši datus par cenām, nevis par apjomu) pieprasījuma iesniedzēji nebija pilnā apmērā novērtējuši neizmantoto jaudu Ķīnā, sākotnēji aprēķinot neizmantoto jaudu kā 18 102 tonnas, nevis kā 41 348 tonnas.

(26)

Zhangyuan Tungsten, Xianglu Tungsten un Golden Egret2023. gada 7. jūnijā apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare esot iesniegusi pārskatītus datus par volframa karbīda eksporta apjomu no Ķīnas. Tika norādīts, ka pārskatītajos datos pieprasījuma iesniedzēji nav norādījuši informācijas avotu un to, vai izmantotie HS kodi aptver arī citus saistītus ražojumu veidus. Uzņēmums arī apgalvoja, ka pārskatītajos datos ir pārāk zems aplēstā eksporta apjoms un pārāk augsts aplēstā iekšzemes pieprasījuma apjoms un ka pārskatītie dati maldina Komisiju un citas ieinteresētās personas attiecībā uz lielo neizmantoto jaudu Ķīnā.

(27)

Komisija norādīja, ka pieprasījuma iesniedzēji nav veikuši izmaiņas pārskatīšanas pieprasījumā norādītajos datos par Ķīnas volframa karbīda eksportu, bet tikai labojuši pārrakstīšanās kļūdu. Tāpēc 26. apsvērumā minētais apgalvojums ir faktu ziņā nepareizs un kā tāds ticis noraidīts.

(28)

Tajā pašā 2023. gada 7. jūnijā iesniegtajā informācijā Zhangyuan Tungsten, Xianglu Tungsten un Golden Egret apšaubīja pārskatīšanas pieprasījuma iesniedzēju aprēķinos par neizmantoto jaudu norādīto datu autentiskumu un ticamību. Jo īpaši tika paziņots, ka pārskatīšanas pieprasījumā nav norādīts oficiāls avots par Ķīnas pieprasījumu 30 000 tonnu apmērā. Turklāt tika paziņots, ka avots, kuru pieprasījuma iesniedzēji pārskatīšanas pieprasījumā izmantoja Ķīnas ražošanas jaudas noteikšanai, nav autentisks un ticams, jo tas ir uzņēmums, nevis nozares apvienība, un tāpēc Komisijai tas nebūtu jāņem vērā. Zhangyuan Tungsten, Xianglu Tungsten un Golden Egret lūdza Komisiju tā vietā izmantot Ķīnas Volframa ražošanas nozares apvienības paziņotos datus par volframa karbīda patēriņu Ķīnā, kurus tie bija norādījuši savā iesniegtajā informācijā iekļautā tabulā.

(29)

Komisija atzīmēja, ka Zhangyuan Tungsten, Xianglu Tungsten un Golden Egret izvirzīja sūdzību par datu avotu Ķīnas pieprasījuma un volframa karbīda ražošanas jaudas novērtēšanai Ķīnā pārskatīšanas pieprasījumā 10 mēnešus pēc termiņa, līdz kuram bija jāiesniedz piezīmes par pieprasījumu. Turklāt, lai gan 2023. gada 7. jūnijā sniegtā informācija par volframa karbīda patēriņu Ķīnā ir piedēvēta Ķīnas Volframa ražošanas nozares apvienībai, Zhangyuan Tungsten, Xianglu Tungsten un Golden Egret nav šajā saistībā snieguši nekādus apliecinošus pierādījumus. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(30)

Trīs Ķīnas ražotāji eksportētāji arī apgalvoja, ka to sniegtajā informācijā ietverti pierādījumi, kas liecina, ka Ķīnas volframa ražotāju galvenie eksporta galamērķi ir Japāna un Dienvidkoreja, kur nonāk vairāk nekā 60 % no volframa karbīda, kas eksportēts no Ķīnas (izņemot 2020. gadā saistībā ar Covid-19 ierobežojumu ietekmi). Turklāt pēc 2020. gada eksporta apjomi uz Japānu un Dienvidkoreju no jauna ievērojami palielinājās. Trīs ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka šī iemesla dēļ ir pamatoti paredzēt, ka papildus Ķīnas iekšējā tirgus pieaugumam Ķīnas volframa karbīda eksportam uz Japānu un Dienvidkoreju arī turpmāk būs raksturīga spēcīga pieauguma tendence. Ķīnas ražotāji eksportētāji arī apgalvoja, ka tas krasi kontrastē ar importu no Ķīnas Savienībā, jo Savienības tirgū salīdzinājumā ar citiem Ķīnas eksporta tirgiem nonāk tikai daļa eksporta no Ķīnas.

(31)

Komisija norādīja, ka triju Ķīnas ražotāju eksportētāju sniegtos argumentus par turpmākajām eksporta tendencēm uz Japānu un Dienvidkoreju nepamato pierādījumi un tāpēc tie ir tikai spekulatīvi. Komisija uzskatīja, ka pieprasījuma iesniedzēji ir snieguši pietiekamus pierādījumus par eksportu uz citiem trešo valstu tirgiem. Tāpēc šie argumenti tika noraidīti. Tie paši ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka pieprasījumā nav sniegti pietiekami pierādījumi par kaitējuma atkārtošanās iespējamību. Jo īpaši tie norādīja, ka pieprasījuma iesniedzēju apgalvojumos nav pierādījumu tam, ka bez pasākumiem nebūtu iespējama otrreizējo izejvielu (t. i., lūžņu) pārstrāde un citu uzņēmējdarbības modeļu izveide (parastie nolīgumi vai tiešie darījumi pretstatā pārstrādes līgumiem vai konversijas darījumiem).

(32)

Pieprasījuma iesniedzēji savā pieprasījumā aprakstīja divus galvenos atšķirīgos Savienības ražošanas nozares darījumdarbības modeļus, t. i., parastos nolīgumus vai tiešos darījumus (Savienības ražošanas nozare iepērk izejvielas) un pārstrādes līgumus vai konversijas darījumus (volframa karbīda patērētājs patur īpašumtiesības uz izejvielām un maksā Savienības ražotājiem pārstrādes maksu par izejvielu konversiju volframa karbīdā). Turklāt pieprasījuma iesniedzēji sniedza pietiekamus pierādījumus par abu uzņēmējdarbības modeļu rentabilitāti. Kaut arī tiešo darījumu uzņēmējdarbības modeļa rentabilitāte pieprasījumā minētajā periodā bija pozitīva, laikā no 2018. līdz 2020. gadam tā ievērojami pazeminājās, turpretim konversijas uzņēmējdarbības modeļa rentabilitāte uzlabojās, lai gan saglabājās negatīva visā pieprasījumā minētajā periodā. Pieprasījuma iesniedzēji arī sniedza pierādījumus tam, ka Savienības ražošanas nozares no lūžņiem ražotā volframa karbīda pārdošanas apjoms Savienības tirgū veido ievērojamu daļu no kopējā pārdošanas apjoma Savienībā ar mērķi samazināt atkarību no Ķīnas izejvielu importa un, realizējot reciklēšanu, veicināt ES zaļo programmu.

(33)

Turklāt saskaņā ar pieprasījumā sniegtajiem pierādījumiem attiecīgā ražojuma apjomi, kas pasākumu nepiemērošanas gadījumā varētu nokļūt ES tirgū no ĶTR varētu palielināties, jo attiecīgajā valstī ir neizmantota jauda. Pieprasījuma iesniedzēji sniedza pietiekamus pierādījumus, ka ĶTR ražošanas jauda kopš pēdējās termiņbeigu pārskatīšanas ir palielinājusies par vairāk nekā 50 % un tā var vairāk nekā divas reizes apmierināt volframa karbīda piegādes vajadzības iekšzemes tirgū. Ja pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas importa cenas varētu kļūt zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un izraisītu Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atkārtošanos.

(34)

Tāpēc Komisija pieprasījumā iekļautos pierādījumus par kaitējuma atkārtošanās iespējamību uzskatīja par pietiekamiem pierādījumiem pieprasījuma stadijā, kas, saprātīgi spriežot, bija pieejami pieprasījuma iesniedzējiem. Tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts.

(35)

Trīs ražotāji eksportētāji arī apstrīdēja to, ka antidempinga pasākumi sasniegtu paredzēto ietekmi. Jo īpaši tie norādīja, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo termiņbeigu pārskatīšanu imports no Ķīnas ir samazinājies, savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi un tirgus daļas, kā arī imports no citām trešām valstīm palielinās. Tāpēc kaitējums neturpinās. Kaitējuma atkārtošanās arī nav gaidāma, jo imports no Ķīnas joprojām ir pārāk mazs un, kā norādīts atbildēs uz atlases jautājumiem, Savienības tirgus Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nav svarīgs eksporta tirgus. Pēc to domām, Savienības ražošanas nozares apgalvojums par konkurences stāvokļa pasliktināšanos neliecina par pasākumu efektivitāti.

(36)

Saistībā ar šiem apgalvojumiem Komisija norādīja, ka antidempinga pasākumu mērķis ir novērst kaitējumu izraisoša dempinga tirdzniecību kropļojošo ietekmi un atjaunot efektīvu konkurenci, radot pozitīvu ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli. Tas, ka Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts būtisks kaitējums periodā, uz kuru attiecas pieprasījums, neizslēdz, ka šāds kaitējums varētu atkārtoties, ja pasākumi zaudētu spēku. Turklāt, novērtējot būtisku kaitējumu, pasliktināšanās tendencei nav jāraksturo pilnīgi visi kaitējuma faktori, bet ir jāņem vērā Savienības ražošanas nozares stāvoklis kopumā. Tādējādi tas, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļa pati par sevi ir palielinājusies, neļauj secināt, ka tā nav cietusi būtisku kaitējumu. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 4.2. punktā ir paskaidrots, ka pieprasījuma iesniedzēju apgalvojums attiecas uz ĶTR nodarītā kaitējuma iespējamo atkārtošanos, nevis turpināšanos. Šajā ziņā pieprasījuma iesniedzēji ir snieguši pietiekamus pierādījumus par to, ka, pasākumiem zaudējot spēku, ĶTR ievērojamās neizmantotās jaudas dēļ pašreizējais pārskatāmā ražojuma importa līmenis no attiecīgās valsts uz Savienību varētu palielināties.

(37)

Turklāt pieprasījuma iesniedzēji sniedza pierādījumus, ka Savienības tirgus joprojām, pat pasākumu īstenošanas laikā, ir ĶTR ceturtais galvenais attiecīgā ražojuma eksporta galamērķis, kaut arī imports no ĶTR pieprasījuma periodā ir samazinājies. Turklāt saskaņā ar pieprasījumā sniegtajiem un Komisijas analizētajiem pierādījumiem pārskatāmā ražojuma apjomi, kas pasākumu nepiemērošanas gadījumā nokļūtu Savienības tirgū no ĶTR, varētu palielināties, jo attiecīgajā valstī ir neizmantota jauda. Kā norādīts, pieprasījumā iekļautos pierādījumus par kaitējuma atkārtošanās iespējamību Komisija uzskatīja par pieprasījuma stadijā pietiekamiem pierādījumiem, kas, saprātīgi spriežot, bija pieejami pieprasījuma iesniedzējiem. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(38)

Trīs ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka stāvokļa pasliktināšanos Savienības ražošanas nozarē nevar saistīt ar eksportu no Ķīnas. Jo īpaši tie apgalvoja, ka i) Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms, jaudas izmantojums un pārdošanas cena mainījās atbilstoši patēriņam; ii) vispārējais pārdošanas cenas samazinājums zināmā mērā bija saistīts ar ražošanas izmaksu samazināšanos, nevis ar Ķīnas eksporta spiedienu; iii) imports no Ķīnas neietekmēja konversijas darījumu rezultātus; un iv) Savienības ražošanas nozares rentabilitātē bija vērojama paaugstināšanās laikā, kad imports no Ķīnas bija viszemākajā līmenī.

(39)

Komisija atgādināja, ka pieprasījuma iesniedzēju sniegtie pierādījumi neliecina par būtisku kaitējumu, bet gan par kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ja pasākumi zaudētu spēku. Tāpēc šajā gadījumā cēloņsakarības noskaidrošana pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nav vajadzīga. Komisija arī uzskatīja, ka atbilstoši paskaidrojumam 37. apsvērumā pieprasījumā ir pietiekami daudz pierādījumu, kas liecina, ka, pasākumiem zaudējot spēku, Ķīnas izcelsmes eksporta nodarītais kaitējums varētu atkārtoties. Tāpēc šie apgalvojumi ir nevietā un tiek noraidīti.

(40)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(41)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski veikusi Savienības ražotāju atlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz reprezentativitāti pēc ražošanas un pārdošanas apjoma Savienības brīvajā tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un pēc ģeogrāfiskā izvietojuma. Šajā izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārstāvēja vairāk nekā 69 % no aplēstā kopējā ražošanas apjoma Savienībā un vairāk nekā 59 % no aplēstā kopējā pārdošanas apjoma Savienībā, un tie nodrošināja arī ģeogrāfisko segumu. Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika saņemtas. Tāpēc provizoriskā izlase tika apstiprināta. Izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(42)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(43)

Seši uzņēmumi sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Tomēr tie visi bija lietotāji, un tāpēc tiem tika lūgts aizpildīt lietotāju anketu. Tādēļ Komisija nolēma, ka nesaistīto importētāju atlase nav vajadzīga.

(44)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza ĶTR pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus (ja tādi ir), kas būtu ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(45)

Trīs ražotāji eksportētāji attiecīgajā valstī sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā ražotāju eksportētāju ierobežoto skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga. Piezīmes netika iesniegtas.

(46)

Komisija nosūtīja ĶV anketu par to, vai Ķīnas Tautas Republikā (ĶTR) pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(47)

Komisija aicināja trīs ražotājus eksportētājus, kuri piekrita iekļaušanai izlasē, trīs izlasē iekļautos Savienības ražotājus un zināmos lietotājus aizpildīt attiecīgās anketas. Tās pašas anketas kopā ar anketu, kas paredzēta nesaistītiem importētājiem, bija pieejamas tiešsaistē (14) arī izmeklēšanas sākšanas dienā. Turklāt Komisija nosūtīja anketu pieprasījuma iesniedzējiem.

(48)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no pieprasījuma iesniedzējiem, trijiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un diviem lietotājiem. Neviens no trijiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas sniedza informāciju izlases veidošanai, neatbildēja uz anketas jautājumiem. ĶV arī nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(49)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Komisija veica pārbaudes apmeklējumus saskaņā ar pamatregulas 16. pantu (15):

(50)

Komisija 2023. gada 7. jūnijā darīja visām ieinteresētajām personām zināmus būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā plāno noteikt galīgo antidempinga maksājumu ĶTR volframa karbīda, kausēta volframa karbīda un volframa karbīda, kurš ir vienkārši sajaukts ar metālisku pulveri, importam (“galīgās informācijas izpaušana”). Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto galīgo informāciju. Piezīmes tika saņemtas no Zhangyuan Tungsten, Xianglu Tungsten un Golden Egret, kā arī no Betek GmbH & Co. KG (“Betek”). Pieprasījuma iesniedzēji arī reaģēja uz Zhangyuan Tungsten, Xianglu Tungsten un Golden Egret un Betek piezīmēm.

(51)

Dienā, kad notika galīgās informācijas izpaušana, proti, 2023 gada 7. jūnijā, Zhangyuan Tungsten, Xianglu Tungsten un Golden Egret arī iesniedza papildu piezīmes par pārskatīšanas pieprasījumu. Šīs piezīmes ir iztirzātas šajā regulā.

(52)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ieinteresētajām personām deva iespēju tikt uzklausītām saskaņā ar paziņojuma par procedūras sākšanu 5.8. punkta noteikumiem. Par galīgo izpausto informāciju notika uzklausīšana ar Betek un Savienības ražošanas nozari.

(53)

Pamatojoties uz saņemtajām piezīmēm par galīgo izpausto informāciju, Komisija nolēma šīs izmeklēšanas kontekstā neīstenot TARIC kodu un KN koda 3824 30 00 aprakstu pārveidošanu, kas tas tika sākotnēji ierosināta galīgajā izpaustajā informācijā. Ņemot vērā jautājuma sarežģītību un tehnisko būtību, lietā jāveic papildu analīze, kuru nevar veikt termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanai atvēlētajā termiņā. Par šo lēmumu ar piezīmi lietas materiālos Komisija informēja visas ieinteresētās puses 2023. gada 30. jūnijā.

(54)

Pārskatāmais ražojums ir tas pats kā iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, proti, volframa karbīds, kausēta volframa karbīds un volframa karbīds, kas vienkārši sajaukts ar metāla pulveri, un to patlaban klasificē ar KN kodiem 2849 90 30 un ex 3824 30 00 (TARIC kods 3824300010) (“pārskatāmais ražojums”).

(55)

Volframa karbīds, kausēta volframa karbīds un volframa karbīds, kas vienkārši sajaukts ar metālisku pulveri, ir termiskā apstrādē iegūta karbīda un volframa savienojumi. Pārskatāmie ražojumi ir starpprodukts, ko izmanto kā izejmateriālu tādu cieto metālu detaļu ražošanā kā cementēta karbīda griezējinstrumenti un ātri nodilstošas detaļas, nodilumizturīgi pārklājumi, naftas urbumu un izrakteņu ieguves instrumenti, kā arī metālu stiepšanas un kalšanas presformas un uzgaļi.

(56)

Attiecīgajā periodā pārskatāmais ražojums Savienībā tika ražots vai nu no “neapstrādātām” jeb “primārām” izejvielām (kas no starpproduktiem līdz lejupējiem ražojumiem) ir šādas: rūda, volframa koncentrāts un citi starpsavienojumi, proti, APV un volframa oksīds (“WO3”) procesā, ko sauc par “ražošanu no neapstrādātām izejvielām”, vai arī no “sekundārām” izejvielām, proti, lūžņiem, procesā, ko sauc par “ražošanu ar reciklēšanu”. Cieto metālu lūžņi tiek iegūti cieto metālu uzņēmumu ražošanas procesā, instrumentu ražošanas procesā un pie cieto metālu ražojumu galalietotājiem. Volframa nozarē lūžņus var reciklēt vai nu ķīmiskās reciklēšanas, vai cinka reģenerācijas procesā.

(57)

Ražošanai no neapstrādātām izejvielām un ķīmiskajai reciklēšanai ir vienāds ražošanas process. Vienīgā atšķirība ir procesa sākumpunktā – ražošana no neapstrādātām izejvielām var sākties jebkurā ražošanas procesa posmā (t. i., no rūdas, kas ir sākotnējais starpprodukts, vai no lejupējiem ražojumiem, kas ir volframa koncentrāts, APV un WO3), turpretim ķīmiskajā reciklēšanā pirmajā posmā metāllūžņus vienmēr pārveido par APV.

(58)

Citkārt cinka reģenerācijas procesa pamatā ir cinka reakcija ar nelielu kobalta daudzumu, kas atrodas krāsns lūžņos. Cinka reģenerācijas procesā izejvielu kvalitāte (t. i., izmantotie lūžņi) nosaka produkcijas kvalitāti (t. i., volframa karbīds). Tomēr, kā noskaidrots iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā (16), cinka reģenerācijas procesā iegūtajam volframa karbīdam ir līdzīgas fizikālās un ķīmiskās īpašības un līdzīgi lietojumi kā volframa karbīdam, ko ražo no neapstrādātām izejvielām vai no lūžņiem ķīmiskās reciklēšanas procesā.

(59)

Komerciālos darījumos iepirktā un pārdotā volframa karbīda veidu nosaka, pamatojoties uz tā “kategoriju”, t. i., pamatojoties uz graudu izmēriem – no rupjās līdz īpaši smalkajai un nano kategorijai.

(60)

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir ĶTR izcelsmes pārskatāmais ražojums (“attiecīgais ražojums”).

(61)

Kā jau tika konstatēts iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(62)

Tādēļ šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(63)

Technogenia S.A.S. (“Technogenia”), lietotājs, kas pieteicās noteiktajā termiņā, bet nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, apgalvoja, ka vienīgais zināmais kausēta volframa karbīda ražotājs Savienībā pārtrauca ražošanu 2022. gadā un tāpēc kausēta volframa karbīds Savienībā vairs netiek ražots. Tā kā kausēta volframa karbīda iepirkums veidoja ievērojamu daļu no tā apgrozījuma un alternatīvu izejvielu nebija, šis lietotājs lūdza Komisiju atcelt antidempinga pasākumus attiecībā uz kausēta volframa karbīdu no Ķīnas. Ķīna joprojām ražo kausēta volframa karbīdu.

(64)

Komisija atgādināja, ka termiņbeigu pārskatīšanā saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēšana aprobežojas ar konstatējumu par to, vai pasākumi būtu jāpagarina, pamatojoties uz šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem, savukārt jebkurus spēkā esošo pasākumu grozījumus, tostarp to darbības jomu, var izmeklēt tikai starpposma pārskatīšanā saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(65)

Tomēr Komisija atgādināja, ka kausēta volframa karbīds kopš sākotnējās izmeklēšanas ir daļa no ražojumu klāsta antidempinga pasākumu piemērošanai un uz to arī attiecās sākotnējie pasākumi. Vairākās termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanās Komisija vairākkārt izvērtēja, vai kausēta volframa karbīds aizvien vēl ir iekļaujams ražojumu klāstā (17).

(66)

Pašreizējās izmeklēšanas kontekstā Savienības ražošanas nozare apstiprināja, ka izmeklēšanas laikā kausēta volframa karbīdu Savienībā vairs neražo. Tomēr pašreizējā izmeklēšana apstiprināja arī to, ka volframa karbīdu un kausēta volframa karbīdu var daļēji savstarpēji aizvietot (volframa karbīds un kausēta volframa karbīds ir savstarpēji aizvietojami virsmas cietināšanai un pārklāšanai, bet nav savstarpēji aizvietojami cementēta karbīda ražošanā, kur izmanto tikai volframa karbīdu), un tāpēc kausēta volframa karbīdu nevar izslēgt no ražojuma klāsta pat tad, ja šāda izslēgšana būtu juridiski pieņemama termiņbeigu pārskatīšanas rezultātā. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(67)

Kā minēts 48. apsvērumā, neviens no ĶTR eksportētājiem/ražotājiem izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc Komisija 2022. gada 12. augustā informēja ĶTR iestādes, ka nesadarbošanās dēļ, lai izdarītu konstatētējumus par ĶTR, Komisija varētu piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija šajā saistībā nesaņēma nedz piezīmes, nedz pieprasījumus iesaistīt uzklausīšanas amatpersonu.

(68)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu secinājumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika izdarīti, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši informāciju, kas tika saņemta pieprasījumā, informāciju no Savienības ražotājiem un pieejamajiem statistikas datiem, proti 14. panta 6. punkta un Global Trade Atlas (“GTA”) (18) datubāzēm.

(69)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā volframa karbīda imports no ĶTR turpinājās. Saskaņā ar Eurostat datiem no ĶTR importētais volframa karbīda apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 2,2 % no Savienības tirgus salīdzinājumā ar 5,3 % tirgus daļu sākotnējās izmeklēšanas periodā un 8,9 % iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas periodā. Absolūtā izteiksmē importa līmenis kopš iepriekšējās pārskatīšanas samazinājās, tomēr turpināja saglabāties ievērojamā līmenī virs pamatregulas 5. panta 7. punktā noteiktā de minimis sliekšņa. Komisija secināja, ka šāds importa apjoms ir pietiekami reprezentatīvs, lai pārbaudītu, vai dempings turpinājās arī pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(70)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus, kas attiecībā uz ĶTR liek domāt, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(71)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu, lai izmeklētu apgalvojumus par nozīmīgiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad paziņojums par procedūras sākšanu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un pierādījumus, kas to pamato, par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. No ĶV netika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem, un noteiktajā termiņā netika saņemta informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Pēc tam Komisija 2022. gada 12. augustā informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(72)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija arī norādīja, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tai, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, var būt vajadzīgs izvēlēties attiecīgu reprezentatīvu valsti, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, un šajā saistībā minēja Turciju un Krieviju. Komisija arī norādīja, ka tā pārbaudīs citas valstis, kas varētu būt piemērotas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(73)

Komisija 2023. gada 9. martā ar lietā iekļauta paziņojuma starpniecību (turpmāk “paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par attiecīgajiem avotiem, kurus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, kā reprezentatīvu valsti izvēloties Turciju. Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka, ņemot vērā to, ka piemērotās reprezentatīvās valstīs tā nav varējusi identificēt nevienu volframa karbīda ražotāju ar viegli pieejamiem finanšu datiem, pārskatīšanas pieprasījuma vajadzībām pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA izmaksas”) un peļņa tiks noteikta, pamatojoties uz Turcijas Centrālās bankas publicētajiem datiem par uzņēmumiem, kas darbojas dārgmetālu un citu krāsaino metālu ražošanas nozarē. Dārgmetālu un citu krāsaino metālu nozari uzskatīja par pārskatāmā ražojuma vispārējo kategoriju.

(74)

Komentāros par piezīmi pieprasījuma iesniedzēji apgalvoja, ka Komisijai salīdzinājumam jāņem vērā Fastmarkets vai Argus datu Eiropas cenas, nevis Argus Metal dati, kas iegūti no ASV Ģeoloģiskās izpētes Nacionālā Derīgo izrakteņu informācijas centra. Tie arī pieprasīja palīgmateriālu aprēķinos ņemt vērā amortizāciju, rezerves daļas un citus faktorus (t. i., palīgmateriālus, piemēram, skābes, šķidrumus un gāzes, kā arī uzturēšanas izmaksas un atkritumu radītās izmaksas). Attiecībā uz tiešo un netiešo darbaspēku pieprasījuma iesniedzēji pieprasīja aprēķināt izmaksas katrai personāla kategorijai. Šīs piezīmes ir aplūkotas 124.–125., 128.–129. un 134. apsvērumā

(75)

Paziņojumā Komisija norādīja galvenos ražošanas faktorus. Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija noteica galvenos ražošanas faktorus, pamatojoties uz pieprasījumā ietverto informāciju.

(76)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(77)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu.”

(78)

Kā sīkāk skaidrots tālāk tekstā, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(79)

Nesen veiktā izmeklēšanā par volframa nozari ĶTR (19) Komisija konstatēja, ka tur ir nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(80)

Minētajā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka ĶTR notiek būtiska valdības iejaukšanās, kā rezultātā tiek kropļota tāda efektīva resursu sadale, kas atbilstu tirgus principiem (20). Jo īpaši Komisija secināja, ka volframa nozarē ne tikai lielā mērā pastāv uzņēmumi, kuri pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē pieder ĶV (21), bet ĶV ir arī iespēja iejaukties cenās un izmaksās, izmantojot valsts pārstāvību (klātbūtni) uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (22). Turklāt Komisija konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā izkropļo tirgu vēl vairāk. Patiešām, kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, kuras ĶV atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (23). Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē un tā rezultātā, īpaši saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības ĶTR, rodas kropļojumi (24). Līdzīgā kārtā Komisija konstatēja algu izmaksu kropļojumus volframa nozarē pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē (25), kā arī kropļojumus finanšu tirgos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, jo īpaši saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem ĶTR (26).

(81)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās par ĶTR volframa nozari arī šajā izmeklēšanā Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā nozīmīgos kropļojumus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas. Komisija to pārbaudīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, citstarp pierādījumiem, kas ietverti pieprasījumā, kā arī Komisijas dienestu darba dokumentā par nozīmīgiem kropļojumiem ĶTR ekonomikā tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu vajadzībām (27) (“Ziņojums”), kura pamatā ir publiski pieejami avoti. Minētajā analīzē tika pārbaudīta valdības būtiskā iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, ieskaitot volframa karbīdu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu nozīmīgu kropļojumu esamību ĶTR, ko tā konstatēja arī savās iepriekšējās izmeklēšanās šajā saistībā.

(82)

Pieprasījumā (28) bija apgalvots, ka Ķīnas ekonomiku kopumā ļoti ietekmē un skar ĶV vai citu valsts iestāžu dažāda veida plaša iejaukšanās dažādos valdības līmeņos un tāpēc Ķīnas volframa ražošanas nozares iekšzemes cenas un izmaksas, veicot šo izmeklēšanu, nevar izmantot.

(83)

Pieprasījumā tika sniegti pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmajā līdz sestajā ievilkumā norādīto faktoru piemēri, kas norāda uz kropļojumiem. Jo īpaši, atsaucoties uz Komisijas iepriekš veikto izmeklēšanu volframa nozarē (29), ziņojumu, kā arī uz papildu avotiem, pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka: 1) lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar Ķīnas Komunistiskās partijas (ĶKP) noteikto politisko darba kārtību, nevis atspoguļo dominējošos ekonomikas apstākļus brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervences ekonomikas politiku (30); 2) Ķīnas volframa ražošanas nozarē ir īpaši augsts valdības iejaukšanās un kontroles līmenis, kā arī liels valstij piederošo uzņēmumu (VU) īpatsvars. Pieprasījuma turpmākajā daļā sīkāk izklāstīts, ka ĶV nosaka ikgadējas ieguves kvotas un ražošanas kvotas VU, kuri novirza šīs kvotas tālāk zemāka līmeņa VU, privātiem uzņēmumiem un Ķīnas un ārvalstu kopuzņēmumiem (31). Ķīnas volframa ražotāji ir papildus organizēti Ķīnas Volframa ražošanas nozares apvienībā, kas ir daļa no Ķīnas Krāsaino metālu rūpniecības nozares asociācijas un savos statūtos uzsver, ka tā ievēro partijas pamatnostādnes un politiku, tādējādi kontrolējot volframa ražošanas nozari (32). Ķīnas Volframa ražošanas nozares apvienība arī aktīvi kontrolē ražošanas apjomu, kā arī ietekmē konkursus volframa koncentrātu iegādei (33).

(84)

Pieprasījumā ir sīkāk aprakstīti dažādi vadošo plānu piemēri, kas liecina par augstu valdības iejaukšanās līmeni volframa ražošanas nozarē. Pirmkārt, pieprasījumā minēts 13. piecgades plāns (“PP”), kurā ieinteresētajām personām no rūpniecības nozares dots uzdevums turpināt karstumizturīgu sakausējumu materiālu izstrādi, veicināt ražošanas un eksporta jaudas palielināšanu krāsaino metālu ražošanas nozarē un tieši ietekmēt ražošanas procesu krāsaino metālu ražošanas nozarē (34). 14. PP vēl vairāk veicina izejvielu nozaru, tostarp krāsaino metālu nozares, optimizāciju un strukturālo pielāgošanu (35). 13. krāsaino metālu piecgades plānā volframa nozare ir minēta pie ĶV atbalstītajām nozarēm, iezīmēta pirmrindas uzņēmumu un krāsaino metālu ražojumu grupas izveide, kas var integrēties ārvalstu vidējas līdz augstas klases ražojumu piegādes ķēdēs, kā arī veicināt inovāciju, piešķirot subsīdijas rūpniecības nozarei (36). 13. krāsaino metālu piecgades plānā ir paredzēts arī vairāk kvantitatīvu mērķu, nosakot stingru valdības kontroli pār ražošanas jaudu krāsaino metālu jomā, iezīmējot iekšzemes rezerves jaudas attiecībā uz volframa rūdu, izvirzot mērķi uzlabot ražošanas ierobežojumus, pielāgojot un kontrolējot volframa ieguves apjoma uzraudzības rādītājus, paredzot retzemju elementu, tostarp volframa, pārvaldību un nostiprinot svarīgāko reto izejvielu vispārējos kontroles rādītājus (37). Krāsaino metālu nozares ir definētas arī kā veicināmas nozares saskaņā ar iniciatīvu “Ražots Ķīnā 2025”, un tādējādi tās kā veicināmas nozares gūst atbalstu ar dažādu valsts un banku fondu starpniecību (38).

(85)

Pieprasījumā arī norādīta valsts iejaukšanās atsevišķās provincēs, piemēram, Hebei, Dzjansji un Hunaņā. Derīgo izrakteņu 13. piecgades plānā volframs tiešām ir iekļauts stratēģisko derīgo izrakteņu sarakstā. ĶV konsolidē volframa resursu dienvidu Dzjansji un Hunaņā, lai stabilizētu kalnrūpniecības darbību mērogu un ierobežotu volframa rūdu kopējo ieguves apjomu, nosaka procentos izteiktos mērķus vidēja līdz liela izmēra raktuvēm un stabilizē vajadzīgo volframa piegāžu līmeni iekšzemē (39). Hebei 2016. gada Jauno materiālu rūpniecības attīstības plānā ir noteikts mērķis Hebei provincē izveidot rūpniecības ķēdes, tostarp īpašu volframa rūpniecības ķēdi (40). Krāsaino metālu rūpniecības 14. piecgades plānā Dzjansji provincei volframa nozare, tostarp volframa karbīda pulvera nozare, ir minēta svarīgāko attīstāmo nozaru sarakstā (41). Visbeidzot, volframs ir iekļauts arī to ražojumu sarakstā, uz kuriem attiecas izvedmuitas nodokļi, eksporta licencēšanas prasības, kā arī valsts tirdzniecība (42).

(86)

Kā norādīts Komisijas iepriekšējā izmeklēšanā par volframu, Ķīnas volframa tirgū pastāv būtiska valdības iejaukšanās, kā arī būtiski dažādu ražošanas faktoru kropļojumi. Minētais ietver būtisku kontroli pār dažādiem ekonomikas aspektiem, piemēram, enerģijas cenām, īpašumtiesībām uz zemi, algām, finansēm un kredītvērtējumiem. Pieprasījumā, atsaucoties uz Komisijas nesen konstatēto par kropļojumiem melnā (tehniskā) oglekļa ražošanas nozarē (43), uzsvērts, ka Ķīnā primāro un sekundāro izejvielu nozarē pastāv kropļojumi. Pieprasījumā sīkāk izklāstīts, ka Ķīnā gāzes ražošanu un kontroli galvenokārt veic VU un gāzes cenas regulē un kontrolē Valsts attīstības un reformu komisija (VARK) (44). VARK regulē arī iekšzemes elektroenerģijas cenas, īstenojot diferencētu elektroenerģijas cenu politiku, kas rosina tiesīgos lietotājus veikt tiešus darījumus ar elektroenerģijas ražošanas uzņēmumiem. Pieprasījumā kā piemērs ir norādīts Vadošais atzinums par izcilas tirgus vides radīšanu, krāsaino metālu rūpniecības strukturālās pielāgošanas un pārveidošanas veicināšanu un ieguvumu palielināšanu, kas iezīmē pastāvīgo mērķi diferencēt elektroenerģijas cenu politiku, dodot priekšroku dažādām nozarēm (45). Tāpat visa zeme Ķīnā pieder valstij, un valdība to piešķir saskaņā ar konkrētiem politiskiem mērķiem un saimnieciskajiem plāniem (46).

(87)

Turklāt pieprasījumā ir norādīts, ka algu izmaksas dažās rūpniecības nozarēs, piemēram, volframa nozarē, ir izkropļotas, jo darba ņēmējiem un darba devējiem nav koporganizēšanās tiesību, kā arī Ķīna nav ratificējusi Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas. Arodbiedrības nav neatkarīgas no valsts iestādēm, un sarunas par darba koplīgumu slēgšanu un darba ņēmēju tiesību aizsardzību ir sākotnējā stadijā. Turklāt pieprasījumā norādīts, ka mājsaimniecību reģistrācijas sistēma ierobežo darbaspēka mobilitāti (47).

(88)

Piekļuvi finansējumam arī nodrošina iestādes, kas īsteno publiskās politikas mērķus vai ir saistītas ar valsti. Piemēram, Ķīnas bankas izpilda tieši formulētu, ar likumu noteiktu pienākumu veikt saimniecisko darbību saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un valsts rūpnieciskās politikas norādījumiem. Rezultātā kapitāla pieejamība un izmaksas visiem tirgus dalībniekiem nav vienādas, un tāpēc aizdevumi tiek vairāk novirzīti valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem, lieliem privātiem uzņēmumiem, kuriem ir labi sakari, un svarīgākajām rūpniecības nozarēm (48). Pieprasījumā norādīts arī uz SVF pētījumu, kurā konstatēta kredītvērtējumu kropļošana, jo Ķīnas kredītvērtējumi sistemātiski atbilst zemākiem starptautiskajiem vērtējumiem (49).

(89)

Turklāt pieprasījumā ir apgalvots, ka valdības rosināto kropļojumu rezultātā cenas signalizē par to, ka tās nav radušās brīvā tirgus spēku rezultātā (50). Ķīnas aizņēmumu izmaksas ir mākslīgi turētas zemā līmenī, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu (51), un kredītvērtējumus bieži ietekmē uzņēmuma stratēģiskā nozīme valdībai un tas, cik stipras ir valdības netiešās garantijas (52). Rezultātā bezcerīgo parādu jautājumi ir risināti, veicot parādu pārfinansēšanu, veidojot tā sauktos zombijuzņēmumus vai pārņemot parādsaistības (53).

(90)

ĶV neiesniedza nedz piezīmes, nedz pierādījumus, kuri apstiprinātu vai atspēkotu pierādījumus, kas iekļauti lietas materiālos, tostarp ziņojumā un pieprasījuma iesniedzēju nodrošinātajos papildu pierādījumos, par nozīmīgiem kropļojumiem un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(91)

Konkrēti pārskatāmā ražojuma nozarē ievērojama daļa uzņēmumu joprojām pieder ĶV pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē.

(92)

Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka China Minmetals Co (54)., valsts uzņēmumam, kas atrodas Valsts padomes Valsts aktīvu uzraudzības un pārvaldes komisijas pakļautībā, pieder vairāki no pašiem lielākajiem Ķīnas volframa karbīda ražošanas uzņēmumiem, proti, Zhuzhou Cemented Carbide Group Co., Ltd. (55), Xiamen Golden Egret Special Alloy Co., Ltd. (56) un Zigong Cemented Carbide Group Co., Ltd. (57) Zhuzhou Cemented Carbide Group piederību China Minmetals nodrošina starpniekuzņēmums China Tungsten Advanced Materials Co. Ltd. (58), turpretim Xiamen Golden Egret Special Alloy dalību holdingā nodrošina starpniekuzņēmums Xiamen Tungsten Co., Ltd. (59) Attiecībā uz tiešiem kropļojumiem uzņēmums China Minmetals savā 2021. gada pārskatā (60) ir norādījis vispārēju valsts finanšu iestādes dotāciju 38,7 miljonu RMB apmērā (61), kā arī centrālā finanšu fonda dotāciju 46,8 miljonu RMB apmērā (62) zombijuzņēmumu atbalstam. Xiamen Tungsten 2022. gada pārskatā norādīta valsts finanšu iestādes dotācija RMB 300,3 miljoni (63). Turklāt publiski pieejamā rakstā China Minmetals tīmekļa vietnē ir uzsvērta ĶKP klātbūtni uzņēmumā, norādot, ka “China Minmetals partijas organizācija pilnībā īsteno partijas celtniecībai veltītās valsts uzņēmumu konferences garu, […] pievērš visu uzmanību kopīgai partijas vadības stiprināšanai, vienlaikus uzlabojot korporatīvo pārvaldību, […] veidojot modernu valsts uzņēmumu sistēmu ar Ķīnai raksturīgām iezīmēm (un) […] efektīvi veicinot partijas celtniecības darba dziļu integrāciju ar ražošanas darbībām.” (64)

(93)

Turklāt, ņemot vērā to, ka ĶKP iejaukšanās ar darbību saistīto lēmumu pieņemšanā ir kļuvusi par normu arī privātos uzņēmumos (65) un ka ĶKP ir vadošā loma gandrīz visos valsts ekonomikas aspektos, valsts ietekme, ko rada ĶKP struktūras uzņēmumos, faktiski izraisa ekonomikas dalībnieku pakļautību valdības kontrolei un politiskai uzraudzībai, ņemot vērā to, cik lielā mērā Ķīnā ir savijušās valsts un partijas struktūras. Piemēram, privātais volframa karbīda ražotājs OKE carbide (66) savā 2022. gada pusgada pārskatā (67) ir norādījis 44,7 miljonus RMB lielu valdības dotāciju (68).

(94)

Tas ir skaidri redzams arī Ķīnas Volframa ražošanas nozares apvienības (“ĶVRA”) un Ķīnas Krāsaino metālu rūpniecības asociācijas (“ĶKMA”) līmenī. Saskaņā ar statūtu 3. pantu gan ĶVRA, gan ĶKMA “ievēro Ķīnas Komunistiskās partijas vispārējo vadību [un] piekrīt uzņēmējdarbības norādījumiem, uzraudzībai un pārvaldībai, ko veic par reģistrāciju un vadību atbildīgās struktūras, par partijas celtniecību atbildīgās struktūras, kā arī attiecīgie administratīvie departamenti, kas ir atbildīgi par rūpniecības vadību” (69).

(95)

Izmeklēšana arī apstiprināja, ka ĶV ar valsts pārstāvības starpniecību uzņēmumos iejaucas cenu un izmaksu jautājumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, konstatējot, ka pastāv personiskas saiknes starp volframa karbīda ražotājiem un ĶKP. Piemēram, Zhuzhou Cemented Carbide Group Co., Ltd. direktoru padomes priekšsēdētāji paralēli ieņem partijas komitejas sekretāra vietnieka amatu (70). Līdzīgi arī Xiamen Golden Egret Special Alloy Co., Ltd. valdes priekšsēdētāji ieņem partijas komitejas sekretāra amatu (71). ĶKP iejaukšanās Xiamen Golden Eagle darbībā ar partijas komitejas starpniecību ir redzama arī no tās kontrolakciju sabiedrības VU Xiamen Tungsten Co., Ltd. statūtiem, kuros norādīts šādi: “partijas organizācija nodrošina vadības kodola un politiskā kodola funkciju (sic!), nosakot virzienu, pārvaldot kopējo situāciju un nodrošinot īstenošanu” (72) un “ja uzņēmuma partijas komiteja konstatē, ka direktoru valde un priekšsēdētāja komanda plāno pieņemt lēmumus, kas neatbilst partijas nostājai, principiem, politikai un valsts normatīvajiem aktiem vai var kaitēt valsts interesēm, sabiedrības interesēm un uzņēmuma un tā darbinieku likumīgajām tiesībām un interesēm, ir nepieciešams sagatavot atzinumu, lai lēmumu atceļ vai atliek.” (73)

(96)

Turklāt pārskatāmā ražojuma nozarē ir spēkā diskriminējoša politika, saskaņā ar kuru priekšroka tiek dota iekšzemes ražotājiem vai citādi ietekmēts tirgus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē. Izmeklēšanā tika konstatēti politikas dokumenti, kas liecina, ka nozare gūst labumu no valdības norādījumiem un iejaukšanās pārskatāmajā ražojumā, kas ir volframa nozares daļa.

(97)

ĶV joprojām atzīst, ka volframa rūpniecība ir nozīmīga nozare. To apliecina daudzie plāni, direktīvas un citi dokumenti, kuros minēts volframs un kuri izdoti valsts, reģionu un pašvaldību līmenī. Jaunākie Ķīnas politikas dokumenti par volframa nozari apstiprina, ka Ķīnas valdībai šī nozare joprojām ir svarīga, kā arī tās nodomu iejaukties šajā nozarē, lai veidotu to saskaņā ar valdības politiku. Kā piemēru var minēt Dabas resursu ministrijas (DRM) paziņojumu par kopējo ieguves apjomu kontroli un 2023. gada pirmo rādītāju kopumu, ko piemēro retzemju elementu un volframa rūdai (74), un kurā pausts aicinājums “pastiprināt kopējā ieguves apjoma kontroli un pārvaldību” (75) un turklāt uzsvērts, ka “Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrija un Dabas resursu ministrija ir piešķīrusi kvotas retzemju elementu rūdas ieguves kopējā apjoma kontrolei visām retzemju elementu uzņēmumu grupām” (76). Dokumentā sīkāk precizēti konkrētie sadalījumi attiecībā uz volframu: “2023. gadā kopējais kalnrūpniecības kontrolrādītājs pirmajai volframa koncentrātu partijai (65 % volframa trioksīda saturs) ir 63 000 tonnas.” (77) DRM paziņojumā par kopējo ieguves apjomu kontroli un 2022. gada pirmo rādītāju kopumu, kas piemērojams retzemju elementiem un volframa rūdai (78), ir precizēta arī volframa izlaide, apgalvojot, ka “2022. gadā valsts volframa koncentrāta (volframa trioksīda saturs – 65 %) kopējais ieguves kontroles rādītājs tika noteikts 109 000 tonnu apmērā, no kurām galvenais ieguves rādītājs bija 81 170 tonnas un pilnīgās izmantošanas rādītājs bija 27 830 tonnas” (79). Turklāt izejvielu rūpniecības attīstības 14. piecgades plānā (80) ir norādīts, ka “iekšzemes derīgo izrakteņu resursi tiks attīstīti racionāli”, uzsverot, ka “tiks veikti pasākumi, lai optimizētu pārvaldības mehānismu, kas piemērojams ikgadējiem kopējās ieguves kontroles rādītājiem, un saprātīgi regulētu retzemju elementu, volframa un citu derīgo izrakteņu resursu ieguves apjomu” (81), un turpinātu “atbalstīt dominējošos uzņēmumus, lai izveidotu reciklēšanas bāzes un rūpnieciskās aglomerācijas teritorijas lielizmēra tērauda metāllūžņiem, kā arī atjaunojamam alumīnijam, varam, litijam, niķelim, kobaltam, volframam un molibdēnam” (82).

(98)

Līdzīgi piemēri Ķīnas iestāžu nodomam uzraudzīt volframa nozares attīstību un sniegt tai norādes ir vērojami arī dažādās Ķīnas provincēs, piemēram, Dzjansji provincē, kur 14. piecgades plānā kvalitatīvai krāsaino metālu nozares attīstībai (83) norādīts, ka “14. piecgades plāna periodā gada vidējais pieaugums Dzjansji krāsaino metālu rūpniecības darbības ieņēmumos būs aptuveni desmit procenti. Darbības ieņēmumu ziņā krāsaino metālu rūpniecības apjoms līdz aptuveni 2023. gadam pārsniegs vienu triljonu RMB, un volframa, retzemju elementu un citu stratēģisko resursu ražošanas apjoms līdz 2025. gadam pārsniegs 100 miljardus RMB” (84), precizējot, ka “vara, volframa, retzemju elementu un citu svarīgāko rūpniecības nozaru koncentrācijas līmenis tiks vēl vairāk paaugstināts” (85). Piecgades plānā veltīta arī vesela sadaļa volframa nozares pilnveidošanai (86) ar mērķi izstrādāt “nano mēroga, īpaši smalku un īpaši rupju volframa pulveri un volframa karbīda pulveri, augstas tīrības pakāpes APV, augstas tīrības volframa pulveri, kā arī volframa mērķa materiālus utt.” (87)

(99)

Tāpat Henaņas 14. piecgades plānā kvalitatīvas apstrādes rūpniecības attīstībai (88) ir paredzēts “paplašināt volframa, molibdēna, titāna un cirkonija dziļās apstrādes rūpniecības ķēdi un veicināt tās attīstību augstas klases ražojumu virzienā” (89).

(100)

Kopumā ĶV ir noteikusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus, proti, atbalstīt veicināmās nozares, tostarp volframa izgatavošanā izmantoto galveno izejvielu ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(101)

Šajā izmeklēšanā nav atklāti pierādījumi, ka bankrota un īpašuma tiesību aktu diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē pārskatāmā ražojuma nozarē neietekmētu pārskatāmā ražojuma ražotājus.

(102)

Volframa nozari ietekmē arī algu izmaksu kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē. Šie kropļojumi skar nozari gan tieši (kad tiek ražots volframs vai tā galvenie izejresursi), gan netieši (kad nozarei ir pieejami izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma) (90).

(103)

Turklāt šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz pārskatāmā ražojuma nozari neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē. Tāpēc valdības būtiskā iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(104)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka volframa karbīda ražošanai ir vajadzīgi vairāki izejresursi. Kad volframa karbīda ražotāji iegādājas šos izejresursus/slēdz iegādes līgumu, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas kā to izmaksas), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem iepriekš minētajiem sistēmiskajiem kropļojumiem. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(105)

Tādējādi ne vien nav pareizi izmantot volframa karbīda iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir izkropļotas tāpēc, ka cenu veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta ziņojuma I un II daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas ražoti ĶTR, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem un tā tālāk.

(106)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(107)

Kā paskaidrots 73. apsvērumā, Komisija ir publicējusi paziņojumu par avotiem, ko izmanto normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā ir aprakstīti fakti un pierādījumi, kas ir attiecīgo kritēriju pamatā. Paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas par nodomu šajā lietā uzskatīt Turciju par attiecīgo reprezentatīvo valsti, ja tiktu apstiprināts, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē.

(108)

Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā par attiecīgu reprezentatīvu valsti, kas tāda būtu pārskatāmā ražojuma attiecīgo ražošanas un pārdošanas izmaksu ziņā, bija ierosināts izvēlēties vai nu Krieviju, vai Turciju.

(109)

Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēju sniegto informāciju volframa karbīdu ražo Brazīlijā, Kanādā, ĶTR, Izraēlā, Japānā, Krievijā, Dienvidkorejā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Starp šīm valstīm tikai Brazīlija un Krievija pārstāv valstis ar vidēji augstiem ienākumiem saskaņā ar Pasaules Bankas klasifikāciju. Komisija arī noteica, ka Dienvidāfrika ir valsts ar vidēji augstiem ienākumiem, kurā ražo volframa karbīdu. Ņemot vērā nesenās ģeopolitiskās un ekonomiskās norises, Komisija neuzskatīja Krieviju par attiecīgu reprezentatīvu valsti. Dienvidāfrika un Brazīlija tika izslēgtas, jo nebija pieejami publiski dati.

(110)

Pēc tam Komisija meklēja valstis ar tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai nozarē klasificējamu ražojumu ražošanu, kurā ietilpst pārskatāmais ražojums. Kā minēja pieprasījuma iesniedzēji, pārskatāmā ražojuma ražošana ietilpst krāsaino metālu nozarē. Attiecīgie publiskie dati par šīs nozares ražotājiem bija pieejami par Krieviju un Turciju.

(111)

Komisija arī apsvēra, vai būtu iespējams izmantot galvenos volframa karbīda ražošanas faktorus no atbilstošām reprezentatīvām valstīm.

(112)

Saskaņā ar pieprasījumu volframa karbīda ražošanas process visā pasaulē ir identisks un to ražo vai nu no primārām (vai neapstrādātām) izejvielām, t. i., rūdām, vai sekundārām izejvielām, t. i., volframa karbīda lūžņiem. Tomēr atkarībā no augšupējās integrācijas ražotāji var sākt procesu vai nu ar primārajām izejvielām, APV vai volframa oksīda (“WO3”).

(113)

Komisija nolēma sākt normālās vērtības aprēķinus ar galvenās izejvielas, APV, izmaksām, ņemot vērā pieprasījumā ietverto informāciju un uzskatot šo par pirmo ražošanas posmu neatkarīgi no izejvielu avota. APV izmaksas veido vairāk nekā 90 % no pārskatāmā ražojuma kopējām ražošanas izmaksām.

(114)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu Komisija, pamatojoties uz HS kodu 2841 80, meklēja pieejamos datus par importa cenām uz APV visās valstīs ar vidēji augstiem ienākumiem. Saskaņā ar GTA datiem APV importēja Argentīnā, Brazīlijā, Malaizijā, Krievijā, Taizemē, Turcijā un Dienvidāfrikā. Tomēr importa apjomi visās šajās valstīs bija ļoti zemi, un tāpēc tos neuzskatīja par reprezentatīviem, lai noteiktu ticamu cenu salīdzināšanai. Turklāt pilnīgi viss imports Argentīnā bija no ĶTR. Lielākā daļa importa Krievijā (vairāk nekā 75 %) un Dienvidāfrikā (97 %) arī ir ĶTR izcelsmes. Tā kā ne par vienu no minētajām valstīm pietiekama reprezentatīva informācija nebija pieejama, Komisija nolēma izmantot starptautisku standartu šim izejresursam saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta otro ievilkumu, pamatojoties uz Argus Metals International cenām.

(115)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija uzskatīja, ka Turcijas rīcībā ir detalizēti un viegli pieejami dati par darbaspēku, enerģiju, PVA un peļņu valstī ar vidēji augstiem ienākumiem. Minēto apsvērumu dēļ Komisija uzskatīja Turciju par attiecīgu reprezentatīvu valsti pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē.

(116)

Ieinteresētās personas tika aicinātas nākt klajā ar piezīmēm par to, vai būtu atbilstoši izmantot Turciju kā reprezentatīvo valsti.

(117)

Pēc paziņojuma laišanas klajā neviena ieinteresētā persona nesniedza piezīmes par Turcijas kā reprezentatīvās valsts izvēli.

(118)

Visbeidzot, ņemot vērā nesadarbošanos un to, ka, pamatojoties uz visiem minētajiem elementiem, ir konstatēts, ka Turcija ir attiecīga reprezentatīva valsts, nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(119)

Tā kā sadarbības nebija, ņemot vērā ierosinājumu termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā un to, ka Turcija atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem, Komisija izvēlējās Turciju kā attiecīgu reprezentatīvu valsti.

(120)

Paziņojumā Komisija uzskaitīja ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā. Komisija arī norādīja, ka normālās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu tā izmantos GTA un ASV Ģeoloģiskās izpētes Nacionālā Derīgo izrakteņu informācijas centra publicētās Argus Metals International cenas, lai noteiktu divu ražošanas faktoru neizkropļoto izmaksu lielāko daļu, jo īpaši izejvielām. Vēl Komisija norādīja, ka darbaspēka, elektrības un gāzes piegāžu neizkropļoto cenu noteikšanai tā izmantos Turcijas Statistikas institūta informāciju.

(121)

Visbeidzot, Komisija norādīja, ka, lai noteiktu PVA izmaksas un peļņu, tā izmantos Turcijas Centrālās bankas publicēto informāciju par to uzņēmumu vidējām PVA izmaksām un peļņu, kuri darbojas dārgmetālu un citu krāsaino metālu ražošanas nozarē, kā norādīts 73. apsvērumā.

(122)

Ņemot vērā visu uz pieprasījumu balstīto informāciju un pēc tam procesā iegūto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

Volframa karbīda ražošanas faktori

(123)

Nosakot neizkropļoto cenu galvenajai izejvielai APV, kad to izved no reprezentatīvas ražotājvalsts, Komisija norādīja, ka APV imports Turcijā ir nenozīmīgs un tāpēc, kā paskaidrots 114. apsvērumā, to nevar uzskatīt par reprezentatīvu. Komisija izmantoja vidējo svērto importa cenu, pamatojoties uz starptautiskajām atsauces – Argus Metals International – cenām, kas iegūtas no ASV Ģeoloģiskās izpētes Nacionālā Derīgo izrakteņu informācijas centra (93). Šajā gadījumā, pat ja atsauces cenās var būt ierēķināts importu no avotiem, kuros ir izkropļojumi, Komisija atgādināja, ka termiņbeigu pārskatīšanas kontekstā nav vajadzības maksājumus pārrēķināt, bet gan tikai konstatēt ticamu dempinga iespējamību. Tāpēc Komisija uzskatīja par lietderīgu šajā gadījumā atsaucei izmantot Argus Metals International cenas.

(124)

Pēc paziņojuma izdošanas pieprasījuma iesniedzēji lūdza izmantot Fastmarkets vai Argus datus APV cenu noteikšanai Eiropā tai vietā, lai izmantotu Argus Metal datus, kas iegūti no ASV Ģeoloģiskās izpētes Nacionālā Derīgo izrakteņu informācijas centra. Tie apgalvoja, ka Turcijā APV galvenokārt tirgo saskaņā ar Fastmarkets kotācijām (plašākai) Eiropai, nevis ASV.

(125)

Komisija norādīja, ka pieprasījumā bija sniegts tikai kopsavilkums par pieprasījuma perioda vidējo APV cenu, jo no autortiesību īpašnieka Fastmarkets izmeklēšanas laikā netika saņemta atļauja izmantot datus. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a) punktu izmantotajiem datiem jābūt publiski pieejamiem, Komisija balstīja normālās vērtības aprēķinu uz APV cenu atsauces vērtību, kuras pamatā bija Argus Metals International cenas, kas iegūtas no ASV Ģeoloģiskās izpētes Nacionālā Derīgo izrakteņu informācijas centra. Komisija arī norādīja, ka atšķirība starp Fastmarkets atsauces vērtību un ASV Ģeoloģiskās izpētes cenām bija neievērojama Attiecīgi atšķirība dempinga starpības aprēķinā būtu neievērojama (1 %).

(126)

Parastā gadījumā pie šīm minētajām importa cenām būtu jāpieskaita arī iekšzemes transporta izmaksas. Tomēr, ņemot vērā, ka termiņbeigu pārskatīšanas galvenais mērķis ir konstatēt, vai izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies vai varētu atkārtoties, nevis noteikt precīzu tā apmēru, Komisija nolēma, ka šajā gadījumā nav nepieciešamas korekcijas attiecībā uz iekšzemes transportu. Šādas korekcijas tikai palielinātu normālo vērtību un līdz ar to dempinga starpību.

(127)

Lai noteiktu darbaspēka izmaksu atsauces vērtību, Komisija izmantoja Turcijas Statistikas institūta publicētos jaunākos statistikas datus (94). Šis institūts publicē detalizētu informāciju par darbaspēka izmaksām dažādās Turcijas ekonomikas nozarēs. Komisija noteica atsauces vērtību, pamatojoties uz darbaspēka izmaksām stundā 2020. gadā vai saimniecisko darbību saskaņā ar NACE kodu C.24 “Metālu ražošana” pēc NACE 2. red. klasifikācijas. Vērtības tika papildus koriģētas, ņemot vērā inflāciju, izmantojot ražotāju cenu indeksu (95), lai atspoguļotu izmaksas attiecībā uz izmeklēšanas periodu.

(128)

Pēc paziņojuma publicēšanas Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka dempinga aprēķinā būtu jāizmanto detalizēts sadalījums pa personāla veidiem.

(129)

Ņemot vērā to, ka šī ir termiņbeigu pārskatīšana un, kā minēts iepriekš, nav nepieciešams aprēķināt precīzu dempinga apmēru, Komisija noraidīja šo piezīmi, jo Turcijas Statistikas institūts nesniedz tik detalizētu sadalījumu.

(130)

Lai noteiktu elektroenerģijas un dabasgāzes atsauces cenas, Komisija izmantoja Turcijas Statistikas institūta publicētās cenas uzņēmumiem (rūpnieciskajiem lietotājiem) Turcijā (96). Atsauces vērtība tika noteikta, pamatojoties uz elektroenerģijas un dabasgāzes cenām, kas publicētas 2022. gada 31. martā. Minētās cenas ir 2021. gada vidējās cenas. Komisija izmantoja rūpnieciskajiem lietotājiem noteikto elektroenerģijas un dabasgāzes cenu datus attiecīgajā patēriņa grupā bez PVN.

(131)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(132)

Lai noteiktu neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, ņemot vērā to, ka Ķīnas ražotāji nesadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus. Tāpēc, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēju datiem, Komisija noteica izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu attiecību pret kopējām izgatavošanas izmaksām. Pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajai izgatavošanas izmaksu vērtībai, lai iegūtu neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību.

(133)

Lai noteiktu neizkropļotu un pamatotu PVA un peļņu, Komisija izmantoja Turcijas Centrālās bankas publicētos jaunākos pieejamos finanšu datus par uzņēmumiem, kas darbojas dārgmetālu un citu krāsaino metālu rūpniecības nozarē (97). Kā minēts 121. apsvērumā, šo nozari uzskata par pārskatāmā ražojuma vispārīgo kategoriju. Komisija izmantoja PVA izmaksas 9,50 % apmērā un peļņu 6,61 % apmērā no pārdoto preču izmaksām (“PPI”).

(134)

Pēc paziņojuma izdošanas no Savienības ražošanas nozares tika saņemtas piezīmes par to, ka jāņem vērā rezerves daļu un citu izejvielu iegāde, kā arī izgatavošanai pieskaitāmo izmaksu amortizācija. Komisija šīs piezīmes ņēma vērā, aprēķinot dempingu, kā aprakstīts 137. apsvērumā.

(135)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja normālo vērtību EXW līmenī.

(136)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija pamatojās uz pieprasījuma iesniedzēju pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju par divu galveno izejvielu izmantošanu pārskatāmā ražojuma ražošanā. Attiecībā uz darbaspēku un enerģiju Komisija pamatojās uz informāciju, ko sniedza viens Savienības ražotājs.

(137)

Pēc tam kad bija konstatētas neizkropļotās izgatavošanas izmaksas, Komisija tām pievienoja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņu. Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas tika noteiktas, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēju sniegtajiem datiem. PVA izmaksas un peļņa tika noteikta, pamatojoties uz Turcijas Centrālās bankas publicētajiem jaunākajiem pieejamajiem finanšu datiem par uzņēmumiem, kas darbojas dārgmetālu un citu krāsaino metālu rūpniecības nozarē (98) (sk. 3.3.2. iedaļu). Neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām Komisija pieskaitīja turpmāk minētās pozīcijas.

(138)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja katra ražojumu veida normālo vērtību EXW līmenī.

(139)

Kā minēts iepriekš 48. apsvērumā, Ķīnas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ eksporta cenu noteica, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, t. i., pamatojoties uz Eurostat informāciju.

(140)

Eksports no Ķīnas tika veikts gan kā ievešana pārstrādei (“IEP”), gan saskaņā ar parasto režīmu. Kā parādīts 191. apsvērumā, tā kā eksports, kas tika veikts parastajā režīmā, pārskatīšanas periodā veidoja tikai 0,3 % no Savienības tirgus daļas, to uzskatīja par nenozīmīgu un aprēķinus veica, izmantojot tikai eksporta cenu IEP režīmā, kas, saprātīgi spriežot, ir vienīgā pieejamā informācija par cenu, kas tiktu prasīta, ja pasākumu nebūtu. Komisija noteica eksporta cenu, pamatojoties uz pieejamo statistiku, proti, datubāzi Comext (Eurostat). Tā kā datubāzē Comext cenas ir reģistrētas izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas (CIF) līmenī, EXW līmenis tika noteikts, pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegtajiem pierādījumiem par transporta izmaksām, kravas apstrādi un jūras vedmaksu.

(141)

Normālo vērtību, kas noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, Komisija salīdzināja ar iepriekš noteikto eksporta cenu EXW līmenī.

(142)

Pamatojoties uz to, tika konstatēts, ka dempinga starpība ir ievērojama (68 %). Tāpēc tika secināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies.

(143)

Pēc tam kad tika konstatēts dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību, ja pasākumi zaudētu spēku. Komisija uzskatīja, ka, saprātīgi spriežot, IEP cenas sniedz pieejamo informāciju par cenu, kas tiktu noteikta, ja pasākumu nebūtu. Tika analizēti šādi papildu elementi: 1) ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR, 2) volframa rūdas rezerves un volframa koncentrāta eksporta nodoklis un 3) Savienības tirgus pievilcība un eksporta cenas uz trešām valstīm.

(144)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji un ĶV nesadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu veica novērtējumu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, proti, pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju, publiski pieejamu informāciju un informāciju no GTA datubāzes.

(145)

Zhangyuan Tungsten, Xianglu Tungsten un Golden Egret apgalvoja, ka tirgus pievilcīgums nav obligāts juridisks standarts, kas jāņem vērā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā, jo dinamisks tirgus, kurā valda brīva konkurence, ir pievilcīgs visiem ekonomikas dalībniekiem.

(146)

Kā izklāstīts 156.–163. apsvērumā, Komisija sadaļā “Savienības tirgus pievilcīgums” analizē, vai Ķīnas ražotāji eksportētāji varētu palielināt volframa karbīda eksportu uz Savienību, ja pasākumi zaudētu spēku, un vai šis eksports varētu tikt veikts par dempinga cenām. Tas pilnībā atbilst juridiskajai pārbaudei, ko prasa pamatregulas 11. panta 2. punkts, un tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(147)

Pieprasījumā tā iesniedzēji iekļāvuši informāciju par volframa karbīda ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Ķīnā. Saskaņā ar Ķīnas Volframa ražošanas nozares apvienības publicēto ziņojumu par Ķīnas volframa rūpniecības attīstību (99) ražošanas jauda Ķīnā 2020. gadā bija 80 000 tonnu. Pieprasījuma iesniedzēji, pamatojoties uz zināšanām par tirgu, vērtēja, ka pieprasījums Ķīnā ir līdz 30 000 tonnu. Turklāt, kad atskaita Ķīnas eksporta apjomu uz visām valstīm, neizmantotā jauda saskaņā ar aprēķinu bija 18 000 tonnu. Tomēr izmeklēšanas laikā pieprasījuma iesniedzēji paskaidroja, ka savā aprēķinā viņi netīši bija izmantojuši cenu sleju, nevis apjoma sleju, un tāpēc pareizais neizmantotās jaudas apjoms Ķīnā bija aptuveni 41 000 tonnu.

(148)

Komisija arī aprēķināja volframa karbīda neizmantoto jaudu ĶTR izmeklēšanas periodā. Saskaņā ar Ķīnas Volframa ražošanas nozares apvienības publicēto ziņojumu par Ķīnas volframa rūpniecības attīstību 2021. gadā (100) volframa karbīda ražošanas jauda Ķīnā bija 90 000 tonnu. Pamatojoties uz Roskill Tungsten prognozi līdz 2030. gadam (101) un ņemot vērā, ka aptuveni 60 % no saražotā volframa izmanto volframa karbīda ražošanai (102), volframa karbīda ražošanas apjoms Ķīnā tika lēsts aptuveni [30 000–35 000] tonnu apmērā. Saskaņā ar šīm aplēsēm neizmantotā jauda ir [55 000–60 000] tonnu jeb [61 %–67 %]. Ņemot vērā, ka Savienības brīvā tirgus patēriņš pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 15 101 tonna (sk. 4. tabulu), Ķīnas neizmantotā jauda vairāk nekā 3,5 reizes pārsniedza Savienības patēriņu brīvajā tirgū.

(149)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas Zhangyuan Tungsten, Xianglu Tungsten un Golden Egret atkārtoti apgalvoja, ka avots, kas izmantots volframa karbīda ražošanas jaudas aplēsei Ķīnā un norādīts 148. apsvērumā, nav uzticams, un sniedza saiti uz Ķīnas Volframa ražošanas nozares apvienības tīmekļa vietni.

(150)

Komisija atzīmēja, ka uzņēmumi Zhangyuan Tungsten, Xianglu Tungsten un Golden Egret nav snieguši nekādu informāciju par volframa karbīda ražošanas jaudu Ķīnā. Komisija veica meklēšanu Ķīnas ražotāja norādītajā tīmekļa vietnē un nevarēja atrast tajā datus par volframa karbīda ražošanas jaudu Ķīnā. Tā vietā Komisija konstatēja, ka, pamatojoties uz Roskill Tungsten ziņojumu par prognozi 2030. gadam (103), Ķīnas volframa karbīda ražošanas jauda 2021. gadā volframa izteiksmē tika lēsta ap [50 000–75 000] tonnu gadā vai volframa karbīda izteiksmē – ap [53 000–80 000] tonnu gadā (104). Ņemot vērā 148. apsvērumā norādīto ražošanas apjomu, ko Zhangyuan Tungsten, Xianglu Tungsten un Golden Egret neapstrīdēja, volframa karbīda neizmantotā jauda Ķīnā joprojām sasniedz [23 000–45 000] tonnas, vairāk nekā 1,5 reizes pārsniedzot Savienības patēriņu brīvajā tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kas vēl joprojām ir ļoti daudz.

(151)

Komisija arī salīdzināja volframa karbīda ražošanas jaudu ĶTR izmeklēšanas periodā un jaudu iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā un konstatēja ievērojamu pieaugumu. Iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā ražošanas jauda tika lēsta 42 000 līdz 50 000 tonnu apmērā, turpretim pašreizējā termiņbeigu pārskatīšanā tā tika lēsta 90 000 tonnu apmērā. Tas nozīmē, ka jauda ir palielinājusies par vairāk nekā 80 %, neraugoties uz to, ka iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā jau bija 12 000 līdz 20 000 tonnu liela neizmantota jaudu un nekas nenorādīja, ka Ķīnas iekšzemes tirgus vai kāds trešās valsts tirgus varētu absorbēt šādu jaudas palielinājumu. Šāds stāvoklis galu galā radīs vēl lielāku neizmantotu jaudu, kas varētu tikt novirzīta uz Savienības tirgu.

(152)

Turklāt Komisija norādīja ievērojamu neizmantoto jaudu arī Ķīnas ražotāju eksportētāju atbildēs, kad tika veidota izlase. Trīs ražotāji eksportētāji ziņoja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā to kopējais ražošanas apjoms bija 13 500 tonnas salīdzinājumā ar kopējo ražošanas jaudu 17 800 tonnas. Tas nozīmē 30 % lielu neizmantoto jaudu.

(153)

Ražošanas jaudu pārpalikums ir stimuls turpināt eksportu par dempinga cenām. Ir skaidrs, ka Ķīnas eksportētājiem ir jāizmanto visas esošās iespējas palielināt ražošanu, lai pilnībā izmantotu ievērojamos ieguldījumus, ko tie veikuši uzstādītajās jaudās. Acīmredzamākais veids ir iekļūt jebkurā atvērtā pasaules tirgū un, ļoti iespējams, par dempinga cenām, kā tas joprojām notiek laikā, kad notiek šī izmeklēšana.

(154)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem faktiem un apsvērumiem, Komisija secināja, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, ko varētu izmantot volframa karbīda eksportam uz Savienību par dempinga cenām, ja pasākumi zaudētu spēku.

(155)

ĶTR kontrolē vairāk nekā 55 % no volframa rūdas rezervēm (105) pasaulē un vienlaikus iekasē 20 % eksporta nodokli par volframa koncentrātu (106). Šis ierobežojums rada augstu izejvielu pieejamību Ķīnas tirgū, kas ļauj Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ātri aizpildīt 151. apsvērumā minēto neizmantoto jaudu.

(156)

Komisija analizēja, vai gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, būtu iespējams, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji palielinātu eksporta pārdošanas apjomus par dempinga cenām. Tāpēc Komisija analizēja Ķīnas eksporta cenu līmeni uz trešo valstu tirgiem un salīdzināja to ar Ķīnas eksporta cenu līmeni uz Savienību. Ķīnas eksporta apjomus un Savienības tirgus pievilcīgumu noteica, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu un GTA datiem, un pieprasījumā ietverto informāciju.

(157)

Komisija izmantoja GTA datubāzes datus un pievērsās trijiem galvenajiem Ķīnas eksporta tirgiem, proti, Japānai, Dienvidkorejai un ASV, kas veido aptuveni 75 % no ĶTR kopējā eksporta. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas ražojumu ar Ķīnas preču kodu 2849 9020 vidējā cena eksportam uz Savienību līdzinājās vidējai eksporta cenai uz trim galvenajiem trešo valstu tirgiem. Tomēr valstu līmenī Ķīnas eksporta cenas uz Vāciju bija augstākas, nekā Ķīnas eksporta cena uz Dienvidkoreju un Ķīnas eksporta cena uz Nīderlandi bija augstāka, nekā Ķīnas eksporta cena uz Japānu. Tas liecina, ka daži Savienības tirgi ir ienesīgāki nekā divi no trim lielākajiem Ķīnas attiecīgā ražojuma eksporta tirgiem. Komisija analīzes laikā neņēma vērā Ķīnas eksportu ar Ķīnas preču kodu 3824 3000, jo tajā varētu būt ietverti arī citi ražojumi, kas nav attiecīgais ražojums, un tāpēc vidējā cena neattiektos tikai uz volframa karbīdu.

(158)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas Zhangyuan Tungsten, Xianglu Tungsten un Golden Egret apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā to sniegto informāciju par Ķīnas volframa karbīda eksporta dinamiku uz citām trešām valstīm, pamatojoties uz ITC tirdzniecības karti (107). Tās atkārtoti uzsvēra, ka, pamatojoties uz šiem datiem, gaidāma turpmāka Ķīnas eksporta palielināšanās uz citām trešām valstīm, nevis Savienības tirgu. Zhangyuan Tungsten, Xianglu Tungsten un Golden Egret apgalvoja, ka Komisija nav paskaidrojusi, kāpēc šī informācija nav ņemta vērā.

(159)

Tiek precizēts, ka nav tiesa, ka Komisija nav ņēmusi vērā sniegtos datus no ITC tirdzniecības kartes pašus par sevi. Kā paskaidrots 157. apsvērumā, Komisija izmantoja GTA datubāzes datus, kas, tāpat kā ITC tirdzniecības karte, parādīja, ka galvenie Ķīnas eksporta tirgi ir Japāna un Dienvidkoreja un ka laikā no 2019. līdz 2021. gadam bija vērojama tendence eksportam uz šiem tirgiem pieaugt. Tomēr Komisija nepiekrita secinājumam, ka šāda tendence noteikti turpināsies tik lielā mērā, ka tā varētu absorbēt lielo neizmantoto jaudu, kas pieejama Ķīnā. Zhangyuan Tungsten, Xianglu Tungsten un Golden Egret nesniedza nekādus pierādījumus, kas pamatotu šo apgalvojumu, un neņēma vērā Komisijas konstatēto, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, Savienības tirgus būtu pievilcīgs Ķīnas eksportam. Tāpēc, ņemot vērā lielo neizmantoto jaudu Ķīnā, ir ļoti iespējams, ka liela daļa no tās tiktu novirzīta uz Savienību, ja pasākumi zaudētu spēku. To pašu var teikt par apgalvoto patēriņa pieaugumu Ķīnā. Ražotājs eksportētājs nav sniedzis nekādus pierādījumus par pašreizējo patēriņu Ķīnā, nedz arī par to, ka nākotnē iekšzemes pieprasījums varētu absorbēt ievērojamo neizmantoto jaudu Ķīnā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(160)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas Zhangyuan Tungsten, Xianglu Tungsten un Golden Egret nepiekrita 157. apsvērumā izklāstītajam Komisijas secinājumam, ka eksporta cenas uz dažām Savienības valstīm ir ienesīgākas nekā cenas uz diviem lielākajiem Ķīnas eksporta tirgiem. Viņi uzstāja, ka katrā tirgū ir atšķirīga konkurences situācija, savukārt cenas atspoguļo pieprasījuma un piedāvājuma tendences.

(161)

Ir taisnība, ka cenas ietekmē pieprasījums un piedāvājums noteiktā tirgū. Tomēr šis secinājums neatspēko faktu, ka dažās Savienības valstīs cenas ir augstākas salīdzinājumā ar cenām galvenajos Ķīnas eksporta tirgos un Savienības tirgus, jo īpaši dažu dalībvalstu tirgus, tāpēc ir salīdzinoši pievilcīgāks tirgus. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(162)

Jāatgādina, ka volframa karbīds ir svarīgs starpprodukts daudzām Savienības nozarēm, tostarp personīgās higiēnas līdzekļu un iekārtām paredzēta papīra, dzelzceļa vagonu, vilcienu un lidmašīnu nozarei, un tāpēc tas veido neatņemamu Savienības rūpniecības vērtību ķēdes daļu. Volframa karbīda nozīmīgums norāda uz lielu tirgus potenciālu Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Tiek norādīts, ka pat ar spēkā esošajiem pasākumiem Ķīnas eksports uz Savienību par dempinga cenām turpinājās.

(163)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un jo īpaši ņemot vērā Ķīnas eksporta cenu līmeni uz Savienību salīdzinājumā ar citiem eksporta tirgiem un volframa karbīda būtisko nozīmi daudzās iekšējā tirgus nozarēs, var secināt, ka Ķīnas eksportētājiem būtu spēcīgs stimuls turpināt eksportu uz Savienību par dempinga cenām, ja pasākumi zaudētu spēku, ņemot vērā arī to, ka citi eksporta tirgi nespētu absorbēt ievērojamo Ķīnas volframa karbīda apjomu.

(164)

Ņemot vērā ievērojamo neizmantoto jaudu ĶTR un pierādījumus par Savienības tirgus pievilcīgumu, Komisija secināja, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas ražotāji eksportētāji varētu aktivizēt neizmantoto jaudu un pat novirzīt eksportu no trešām valstīm uz Savienības tirgu par dempinga cenām un ievērojamos apjomos.

(165)

Ņemot vērā konstatēto par dempinga turpināšanos pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un iespējamo eksporta attīstību, pasākumiem zaudējot spēku, Komisija secināja, ka ir liela iespējamība, ka, beidzoties importam no ĶTR noteikto antidempinga pasākumu termiņam, dempings turpinātos.

(166)

Attiecīgajā periodā līdzīgo ražojumu Savienībā izgatavoja pie septiņām grupām piederoši deviņi ražotāji. No tiem septiņi ražotāji ražo un pārdod brīvajā tirgū, bet atlikušie divi ražotāji ražo volframa karbīdu galvenokārt kā izejresursu saviem lejupējiem ražojumiem (“izmantošanai pašu vajadzībām”). Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(167)

Tika aprēķināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopējais ražošanas apjoms Savienībā bija 17 026 tonnas. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz pārbaudītiem makroekonomikas datiem pieprasījuma iesniedzēju sniegtajā atbildē uz anketu. Kā norādīts 41. apsvērumā, izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji, kas ražo vairāk nekā 69 % no kopējā līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma Savienībā.

(168)

Zhangyuan Tungsten, Xianglu Tungsten un Golden Egret apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozari veido divi tirgus segmenti (t. i., ražošana no neapstrādātām izejvielām un reciklēšana) un, ņemot vērā to, ka vairāki ražotāji reciklētāji, tostarp arī asociācija, izmeklēšanā sadarbojās un bija pret pasākumu atcelšanu, Komisijai būtu jāveic divas atsevišķas kaitējuma analīzes, pa vienai katrā segmentā.

(169)

Šajā sakarā Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punktu Savienības ražošanas nozares definīcijā ir atsauce uz līdzīgo ražojumu. Konstatējusi 61. apsvērumā, ka līdzīgais ražojums atbilst pārskatāmā ražojuma definīcijai, Komisija norādīja, ka līdzīgajam ražojumam, kas ražots, izmantojot neapstrādātas izejvielas, un līdzīgajam ražojumam, kas ražots reciklēšanas procesā, ir identiskas fizikālās un ķīmiskās īpašības un vienāds lietojums. Vienīgā atšķirība ir izejvielas – ja volframa ražošanā no neapstrādātām izejvielām izmanto volframa rūdu vai tās turpmākos starpproduktus (volframa koncentrātu, APV, volframa oksīdu), ražošanā ar reciklēšanu izejvielas ir lūžņi, kas iegūti no lietotiem cieto metālu instrumentiem, kuros ir iestrādāts volframa karbīds. Galaprodukts ir tieši tāds pats. Tirgus segmenti, kuru pamatā ir piedēvētā atšķirība ražošanas procesā un izejvielā, neatbilst atšķirībām izlaistajā produkcijā. Tāpēc nav pamata segmentēt tirgu un veikt dažādas kaitējuma analīzes. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(170)

Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju Zhangyuan Tungsten, Xianglu Tungsten un Golden Egret atkārtoti minēja savas 168. apsvērumā minētās piezīmes, t. i., ka Savienības ražošanas nozare sastāv no diviem tirgus segmentiem (proti, ražošanas no neapstrādātām izejvielām un reciklēšanas) un ka Komisijai būtu jāveic divas atsevišķas kaitējuma analīzes – par katru segmentu atsevišķi. Jo īpaši tie apgalvoja, ka atšķirībai izejvielās, kuras patērē ražošanā no neapstrādātām izejvielām un ražošanā ar reciklēšanu, ir ietekme uz izmaksām un finanšu rādītājiem un tā joprojām varētu pamatot tirgus segmentāciju, pat ja volframa karbīds, kas ražots no neapstrādātām izejvielām, un volframa karbīds, kas ražots reciklēšanas rezultātā, ir līdzīgi ražojumi. Tie arī pieprasīja sīkāku informāciju par attiecīgo izejvielu izmaksu ietekmi uz abiem ražošanas procesiem.

(171)

Tomēr atšķirībai izejvielās neatbilst atšķirība izlaidē, tāpēc tirgus segmentācija starp ražošanu no neapstrādātām izejvielām un ražošanu ar reciklēšanu nav pamatota. Finanšu rādītāji, kas sniegti 5.5. iedaļā, ietver abus ražošanas procesus. Tādējādi apgalvojums tika noraidīts.

(172)

Kā minēts 166. apsvērumā, daži Savienības ražotāji pārskatāmo ražojumu lielākoties ražo pašu vajadzībām kā primāro izejvielu dažādu lejupēju ražojumu ražošanai, tāpēc patēriņš pašu vajadzībām un brīvā tirgus patēriņš tika analizēts atsevišķi.

(173)

Atšķirība starp iekšējo un brīvo tirgu kaitējuma analīzes kontekstā ir būtiska, jo ražojumi, kas ir paredzēti izmantošanai pašu vajadzībām, tieši nekonkurē ar importu. Turpretim ražojumi, kas paredzēti brīvajam tirgum, tieši konkurē ar importēto pārskatāmo ražojumu, un cenas ir brīvā tirgus cenas.

(174)

Komisija noteica kopējo patēriņu Savienībā (pašu vajadzībām un brīvajam tirgum), pamatojoties uz pārbaudītiem makroekonomikas datiem pieprasījuma iesniedzēju atbildēs uz anketas jautājumiem (par Savienības ražošanas nozares kopējo pārdošanas apjomu Savienības tirgū) un Eurostat datiem (par importu Savienībā). Dati par kopējo patēriņu Savienībā ir norādīti turpmākajā tabulā pa diapazoniem, lai aizsargātu to datu konfidencialitāti, kuri attiecas uz patēriņu pašu vajadzībām un, kā norādīts 180. apsvērumā, attiecīgajā periodā iegūti tikai no divu Savienības ražotāju darbības.

(175)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā (tonnas)

(176)

Patēriņš Savienībā samazinājās par 29 % no 2018. līdz 2020. gadam un tad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieauga par 37 % salīdzinājumā ar 2020. gadu. Kopumā attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās par 3 %.

(177)

Patēriņa tendenci Savienībā noteica tas, ka, saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēju sniegto informāciju, 2018. gadā Savienības pieprasījums pēc pārskatāmā ražojuma pārsniedza ražošanas nozares vidējā termiņa un ilgtermiņa vidējo rādītāju. Patēriņš Savienībā 2018. gadā patiešām bija iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā novērotās pieauguma tendences maksimumpunktā (108). Pēc patēriņa pieauguma 2018. gadā Savienības pieprasījums 2019. gadā samazinājās par 23 %. Saistībā ar Covid-19 pandēmiju noteiktie ierobežojumi 2020. gadā izraisīja turpmāku, kaut arī īslaicīgu pieprasījuma samazināšanos pēc pārskatāmā ražojuma. Konkrētāk, vairākiem lieliem pārskatāmā ražojuma lietotājiem, jo īpaši uzņēmējiem būvniecības un autobūves nozarē, bija uz laiku jāsamazina vai jāslēdz ražošana. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieprasījums sāka atgūties atbilstoši ar Covid-19 pandēmiju saistīto pasākumu mazināšanai. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā stāvoklis Savienības tirgū uzlabojās saistībā ar pieprasījuma atjaunošanos un krājumu atjaunošanu noliktavās. Šajā sakarā pieprasījuma iesniedzēji ziņoja, ka loģistikas un piegādes ķēdes jautājumi (piemēram, konteineru trūkums un kavēšanās jūras ostās) radīja bažas par piegādes drošību un tā rezultātā tika veikti papildu iepirkumi, tādējādi radot krājumus turpmākām un neparedzētām vajadzībām. Tomēr patēriņš Savienībā nesasniedza pirmspandēmijas līmeni.

(178)

Pamatojoties uz pārbaudītajiem makroekonomikas datiem, kurus pieprasījuma iesniedzēji sniedza par visu Savienības ražošanas nozares darbību (patēriņa tirgus pašu vajadzībām un brīvais tirgus), Komisija konstatēja, ka aptuveni [8–10] % no Savienības ražošanas kopapjoma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija paredzēti izmantošanai pašu vajadzībām.

(179)

Turklāt brīvajā tirgū Savienības ražošanas nozarē notiek ražošana saskaņā ar parastajiem līgumiem (Savienības ražošanas nozare pērk izejvielu) un saskaņā ar pārstrādes līgumiem (izejviela paliek volframa karbīda klienta īpašumā, un tas maksā pārstrādes maksu Savienības ražotājiem par izejvielas pārstrādi volframa karbīdā). Pārstrādes līgumus izmanto reciklēšanas darbībām, jo klienti Savienības ražošanas nozarei piegādā metāllūžņus pārstrādei. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā 96 % no ražošanas kopapjoma tika saražoti saskaņā ar parastajiem līgumiem, bet pārējā produkcija (4 %) – saskaņā ar pārstrādes līgumiem.

(180)

Komisija noteica patēriņu pašu vajadzībām Savienībā pamatojoties uz datiem par izmantošanu pašpatēriņam un pārdošanu pašpatēriņam starp visiem zināmajiem ražotājiem Savienībā. Attiecīgajā periodā tikai divi Savienības ražotāji izmantoja ražojumu pašu vajadzībām, tāpēc turpmāk tabulā sniegtie dati ir norādīti pa diapazoniem, lai saglabātu attiecīgo Savienības ražotāju datu konfidencialitāti. Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņam pašu vajadzībām Savienībā bija šāda dinamika:

3. tabula

Patēriņš pašu vajadzībām Savienībā (tonnas)

(181)

Patēriņš pašu vajadzībām Savienībā no 2018. līdz 2020. gadam samazinājās par 16 % un pēc tam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieauga par 11 % salīdzinājumā ar 2020. gadu. Kopumā attiecīgajā periodā patēriņš pašu vajadzībām Savienībā samazinājās par 7 %.

(182)

Patēriņam pašu vajadzībām Savienībā bija nedaudz citāda tendence kā kopējam patēriņam Savienībā. Faktiski Covid-19 pandēmija mazāk ietekmēja Savienības ražotāju iekšējo patēriņu, kas 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu nedaudz palielinājās.

(183)

Komisija noteica patēriņu Savienības brīvajā tirgū, pamatojoties uz: a) visu zināmo Savienības ražotāju pārdošanas apjomu brīvajā tirgū Savienībā un b) kopējo importa apjomu Savienībā, kas norādīts Eurostat. Tādējādi patēriņam Savienības brīvajā tirgū bija šāda dinamika:

4. tabula

Patēriņš brīvajā tirgū (tonnas)

(184)

Brīvā tirgus patēriņš Savienībā samazinājās par 30 % no 2018. līdz 2020. gadam un tad, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, pieauga par 40 % salīdzinājumā ar 2020. gadu. Kopumā attiecīgajā periodā patēriņš brīvajā tirgū Savienībā samazinājās par 2 %.

(185)

Brīvā tirgus patēriņa tendence Savienībā bija līdzīga kā Savienības patēriņa vispārējā tendence.

(186)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa tirgus daļu arī noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem par importu un patēriņu Savienībā. Importam Savienībā no attiecīgās valsts bija šāda dinamika:

5. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(187)

Imports no Ķīnas laikā no 2018. līdz 2020. gadam samazinājās par 59 % un tad, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, pieauga par 14 % salīdzinājumā ar 2020. gadu. Kopumā imports no Ķīnas attiecīgajā periodā samazinājās par 53 %.

(188)

Ķīnas importa tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 2,4 procentpunktiem.

(189)

No Ķīnas veiktā importa tendence bija līdzīga kā pieprasījuma tendence Savienībā. Līmenis 2021. gadā nesasniedza 2018. gada līmeni un pat ne 2019. gada līmeni. Pēc pieprasījuma iesniedzēja domām, importa atkopšanās 2021. gadā nesasniedza lielākus apjomus vairāku faktoru dēļ. To ietekmēja i) pastāvīgie ierobežojumi, kas skar piegādes ķēdes un sūtījumus no Ķīnas, un ii) lietotāju bažas par piegādes drošību no Ķīnas. Ķīnas importa tirgus daļām tai vietā bija tendence konsekventi samazināties, pat neskatoties uz to, ka importa cenas konsekventi pazeminājās, kā parādīts 7. tabulā, jo pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības patēriņš palielinājās vairāk nekā Ķīnas importa apjoms.

(190)

Attiecīgais ražojums tika importēts no Ķīnas gan saskaņā ar parasto importa režīmu, gan saskaņā ar IEP, kā norādīts turpmāk.

6. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa pēc importa režīma

(191)

Attiecīgajā periodā gandrīz viss imports no Ķīnas tika veikts saskaņā ar IEP. Imports saskaņā ar IEP no 2018. līdz 2020. gadam samazinājās par 62 % un tad, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, pieauga par 14 % salīdzinājumā ar 2020. gadu. Kopumā imports no Ķīnas saskaņā ar IEP attiecīgajā periodā samazinājās par 56 %. Imports no Ķīnas saskaņā ar parasto importa režīmu attiecīgajā periodā bija nenozīmīgs, un tā tirgus daļa bija no 0,1 % līdz 0,3 %.

(192)

IEP ietvaros veiktā importa tendence līdzinājās vispārējai no Ķīnas veiktā importa tendencei un atspoguļoja Savienības patēriņa tendenci. Imports parastajā režīmā palielinājās jau 2020. gadā, bet tā apjoms neietekmēja vispārējo Ķīnas importa tendenci, jo bija niecīgs.

(193)

Komisija noteica cenas importam no Ķīnas, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa apjomi no ĶTR, kas tika ievesti saskaņā ar parasto importa režīmu, bija nenozīmīgi, tāpēc tie netika ņemti vērā, nosakot vidējo importa cenu un aprēķinot cenu samazinājumu. Importa cenu samazinājums tika noteikts, pamatojoties uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(194)

Importam Savienībā no attiecīgās valsts bija šāda vidējās svērtās cenas dinamika:

7. tabula

Importa cenas IEP (EUR/tonna)

(195)

Attiecīgajā periodā saskaņā ar IEP importētā ražojuma vidējā cena, kopumā samazinājās par 16 %.

(196)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija nevarēja pārbaudīt šīs tendences iemeslus. Tomēr tā norādīja, ka cenām visā attiecīgajā periodā bija tendence samazināties.

(197)

Pamatojoties uz informāciju, kuru sniedza lietotāji, kas sadarbojās, un importa režīmiem, ko izmantoja importam no ĶTR, viss pārskatāmā ražojuma imports no ĶTR tika veikts saskaņā ar parastiem līgumiem, kas definēti 32. apsvērumā Šī iemesla dēļ un taisnīgas salīdzināšanas vajadzībām cenu samazinājuma aprēķinā netika ņemts vērā apjoms, ko Savienības ražošanas nozare pārdeva saskaņā ar pārstrādes līgumiem. Turklāt, kā minēts 191. apsvērumā, imports, kas tika veikts saskaņā ar parasto režīmu, visā attiecīgajā periodā bija nenozīmīgs un līdz ar to netika ņemts vērā. Tāpēc samazinājuma aprēķins pamatojās tikai uz IEP importa cenām. Šajā aprēķinā turklāt tika ņemts vērā tas, ka pārskatīšanas izmeklēšanas laikā no ĶTR netika importēti pulveri, kas iegūti, cinka reģenerācijas procesā, tāpēc tie tika izslēgti.

(198)

Cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot:

(199)

Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tas liecina, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība importam no attiecīgās valsts Savienības tirgū bija 7 %.

(200)

Pārskatāmo ražojumu no trešām valstīm, izņemot ĶTR, galvenokārt importē no Amerikas Savienotajām Valstīm (“ASV”), Dienvidkorejas un Indijas. Daudzums un cenu tendence ir noteikta pēc Eurostat datiem un aptver visus importa režīmus (parastais režīms, ievešana pārstrādei un izvešana pārstrādei). Lielāko daļu no trešo valstu importa apjoma importē saskaņā ar parasto režīmu.

(201)

Pārskatāmā ražojuma (apkopotajam) importa apjomam Savienībā, kā arī no citām trešām valstīm importētā pārskatāmā ražojuma tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika:

8. tabula

Imports no trešām valstīm, izņemot ĶTR

(202)

Imports no visām trešām valstīm, izņemot Ķīnu, laikā no 2018. līdz 2020. gadam samazinājās par 44 % un tad, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, pieauga par 16 % salīdzinājumā ar 2020. gadu. Kopumā imports no trešām valstīm, izņemot Ķīnu, attiecīgajā periodā samazinājās par 35 %. Tā tendence līdzinājās vispārējai Savienības patēriņa tendencei. Šā importa tirgus daļa samazinājās no 15,3 % 2018. gadā līdz 10,1 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, savukārt importa cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 3 %.

(203)

Importa no Indijas tendence nelīdzinājās šai vispārējai tendencei, un attiecīgajā periodā importa apjoms no Indijas nedaudz palielinājās, tomēr pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas bija mazāks nekā imports no Ķīnas. Šī tirgus daļa no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās par 0,4 procentpunktiem, savukārt kopumā attiecīgajā periodā tā pieauga par 0,7 procentpunktiem. Indijas vidējās importa cenas attiecīgajā periodā bija caurmērā zemākas, nekā Ķīnas importa cenas. Zemo importa cenu līmeni no Indijas varētu izskaidrot ar to, ka konkrēts importa apjoms no Indijas faktiski bija saistīts ar pārdošanas darījumu starp Indijas volframa karbīda ražotāju un Savienības lietotāju, kuri abi bija saistīti ar Savienības ražotāju, un tāpēc šīs cenas, visticamāk, neatbilda darījumam starp nesaistītām pusēm. Indijā nav citu zināmu volframa karbīda ražotāju.

(204)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus tos ekonomiskos rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(205)

Lai novērtētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tika izmantota 41. apsvērumā minētā izlase.

(206)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija novērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēju sniegtajām atbildēm uz anketas jautājumiem, kas arī attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas bija ietverti pārbaudītajās izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem. Abas datu kopas tika atzītas par reprezentatīvām attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(207)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi – ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(208)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi – vidējās vienības cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(209)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas kopapjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika:

9. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(210)

Iepriekš norādītajā tabulā sniegtie dati ietver ražošanu saskaņā gan ar parastiem, gan pārstrādes nolīgumiem, gan no neapstrādātām izejvielām, gan reciklēšanas rezultātā.

(211)

Ražošanas apjoms no 2018. līdz 2020. gadam samazinājās par 33 % un tad, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, pieauga par 42 % salīdzinājumā ar 2020. gadu. Kopumā ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 5 %.

(212)

Ražošanas apjoma tendence līdzinājās patēriņa tendencei. Papildus 177. apsvērumā minētajām piezīmēm Komisija norādīja, ka 2020. gadā daži Savienības ražotāji konkrētos periodos pilnībā pārtrauca ražošanu.

(213)

Ražošanas jauda no 2018. līdz 2020. gadam saglabājās gandrīz stabila un tad, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, pieauga par 2 % salīdzinājumā ar 2020. gadu. Kopumā ražošanas jauda attiecīgajā periodā palielinājās par 2 %.

(214)

Ražošanas jaudas tendence ir saistīta ar to, ka attiecīgajā periodā Savienības ražotāji ieguldīja nelielos jaudas palielinājumos, jo īpaši reciklēšanas jaudā, un ieguldījumi deva rezultātus 2021. gadā. Turklāt jauda ir atkarīga no tā, kā saražotais dalās kategorijās – rupjo kategoriju ražošanai ir nepieciešama lielāka jauda, turpretim smalkāku kategoriju ražošanai – mazāka jauda.

(215)

Jaudas procentuālais izmantojums no 2018. līdz 2020. gadam samazinājās par 33 % un tad, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, pieauga par 40 % salīdzinājumā ar 2020. gadu. Kopumā jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās par 7 %.

(216)

Komisija norādīja, ka Savienības ražošanas nozares neizmantotā jauda neatbilst vienkārši starpībai starp ražošanas apjomu un ražošanas jaudu. Dažādajos ražošanas posmos pirms volframa metāla pulvera galīgās pārveidošanas volframa karbīdā tik tiešām tiek saražots arī APV, volframa oksīds, volframa metāla pulveris. Tāpēc atkarībā no šo ražojumu cenām un uzņēmējdarbības apsvērumiem zināmu jaudas daļu vienmēr piešķir šiem citiem ražojumiem. Tādējādi neizmantotā jauda, kas izriet no 9. tabulā sniegtajiem datiem, ir nedaudz pārspīlēta.

(217)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(218)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū no 2018. līdz 2020. gadam samazinājās par 26 % un tad, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, pieauga par 44 % salīdzinājumā ar 2020. gadu. Kopumā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū attiecīgajā periodā pieauga par 7 %.

(219)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa Savienības tirgū attiecīgajā periodā palielinājās par 7,5 procentpunktiem, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedzot 87,6 %.

(220)

Pārdošanas apjoma tendence Savienības ražošanas nozarē līdzinājās Savienības patēriņa tendencei, kas norādīta 177. apsvērumā. Tomēr pārdošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija lielāks nekā 2018. gadā pretēji Savienības patēriņam un ražošanas apjomam, kam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līmenis bija nedaudz zemāks par 2018. gada līmeni. Tas varētu būt saistīts ar 189. apsvērumā minēto faktoru, ka lietotājiem rūpēja traucējumi piegādes ķēdēs saistībā ar piegādēm no aizjūras valstīm, un tāpēc viņi deva priekšroku iepirkumiem no Savienības ražošanas nozares. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā patiešām palielinājās, savukārt Ķīnas imports un imports no trešām valstīm, izņemot Ķīnu, samazinājās.

(221)

Savienības brīvajā tirgū 3 % no Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma izrietēja no pārstrādes līgumiem un 97 % – no parastiem līgumiem.

(222)

Attiecīgajā periodā līdzīgā ražojuma Savienības ražošanas nozare gandrīz atjaunoja 2018. gada ražošanas līmeni un palielināja pārdošanas apjomus Savienībā un nodarbināto skaitu. Ražošanas un pārdošanas apjomu tendence bija līdzīga kā Savienības patēriņam, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā gandrīz atguva 2018. gada līmeni. Turklāt nodarbināto skaita pieaugums laikposmā no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam līdzinājās patēriņa atjaunošanās dinamikai. Kā paskaidrots 189. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tādi faktori kā loģistikas jautājumi un lietotāju rūpes par piegādes drošību bija par labu pirkumiem no Savienības ražošanas nozares salīdzinājumā ar importu no trešām valstīm. Tādējādi attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās Savienības ražošanas nozares tirgus daļa – par 7,5 procentpunktiem.

(223)

Tomēr ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām bija zemāks par 2018. gada līmeni, un Savienības ražošanas nozares ieguldījumi šīs izmeklēšanas periodā joprojām atpalika par 21 % no 2018. gada līmeņa. Ņemot vērā arī rentabilitātes un naudas plūsmas samazināšanos, tas liecināja, ka Savienības ražošanas nozares finansiālajam stāvoklim joprojām ir jāuzlabojas.

(224)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(225)

Nodarbināto skaits Savienības ražošanas nozarē no 2018. līdz 2019. gadam nedaudz samazinājās, proti, par 0,3 %, 2020. gadā tas saglabājās stabils un tad, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, salīdzinājumā ar 2020. gadu pieauga par 3%. Kopumā Savienības ražošanas nozarē nodarbināto skaits attiecīgajā periodā palielinājās par 3 %.

(226)

Lai gan nodarbināto skaita pieauguma dinamika laikā starp 2020. gadu un izmeklēšanas periodu līdzinājās Savienības patēriņa dinamikai, stabilais darbinieku skaits no 2019. gada līdz 2020. gadam bija saistīts ar valdības atbalsta pasākumiem Covid-19 pandēmijas dēļ.

(227)

No 2018. līdz 2020. gadam samazinoties ražošanas apjomam , darba ražīgums no 2018. līdz 2020. gadam samazinājās par 33 %. Pēc tam, palielinoties ražošanas apjomam no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam un neskatoties uz nodarbināto skaita pieaugumu tajā pašā periodā, ražīgums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieauga par 42 % salīdzinājumā ar 2020. gadu. Kopumā nelielā ražošanas apjoma samazinājuma dēļ attiecīgajā periodā ražīgums attiecīgajā periodā samazinājās par 6 %.

(228)

Šajā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konstatētā dempinga starpība ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Vienlaikus importa līmenis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 2,2 % no Savienības brīvā tirgus patēriņa. Tāpēc faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija diezgan ierobežota.

(229)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares vidējām svērtām pārdošanas cenām par vienību nesaistītiem pircējiem Savienībā gan parastos, gan pārstrādes līgumos, kas koriģētas atbilstīgi EXW līmenim, bija šāda dinamika:

12. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (parastie un apstrādes nolīgumi) (EUR/t)

(230)

Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena par vienību gan parastos, gan pārstrādes līgumos no 2018. līdz 2020. gadam samazinājās par 17 % un tad, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, pieauga par 4 % salīdzinājumā ar 2020. gadu. Kopumā attiecīgajā periodā vidējā pārdošanas cena par vienību samazinājās par 13 %.

(231)

Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas tendence par vienību līdzinājās Savienības patēriņa tendencei. Turklāt tā sekoja arī līdzīgā ražojuma, t. i., APV, galvenās izejvielas cenas tendencei, APV cenai samazinoties no 2018. līdz 2020. gadam un pēc tam, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, palielinoties salīdzinājumā ar 2020. gadu.

(232)

Vienības ražošanas izmaksas kā Savienības ražošanas nozares parastajos, tā pārstrādes nolīgumos no 2018. līdz 2019. gadam nedaudz palielinājās, proti, par 2 %, tad, no 2019. līdz 2020. gadam, tās samazinājās par 10 %, un pēc tam, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, atkal palielinājās par 0,3 % salīdzinājumā ar 2020. gadu. Kopumā ražošanas izmaksas par vienību attiecīgajā periodā samazinājās par 8 %.

(233)

Ražošanas izmaksu pieaugumu uz vienu vienību laikā no 2018. līdz 2019. gadam izraisīja ražošanas sarukums, savukārt samazināšanos no 2019. līdz 2020. gadam izraisīja izejvielu izmaksu samazināšanās.

(234)

Turklāt, lai noteiktu cenu samazinājumu, kas minēts 199. apsvērumā, Komisija izmantoja izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā tikai saskaņā ar parastiem līgumiem, izņemot uz cinka reģenerācijas pulveriem, kas koriģētas atbilstīgi EXW līmenim, jo viss imports no ĶTR tika veikts saskaņā ar parastiem līgumiem. Pamatojoties uz to, attiecīgajā periodā tikai divu izlasē iekļauto Savienības ražotāju gadījumā var apsvērt cenu samazinājumu, tāpēc turpmāk tabulā sniegtie dati ir norādīti diapazonos, lai saglabātu attiecīgo Savienības ražotāju datu konfidencialitāti. Attiecīgajā periodā tendencei bija šāda dinamika:

13. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā saskaņā ar parastiem līgumiem (EUR/t)

(235)

Vidējā pārdošanas cena par vienību parastos līgumos Savienības ražošanas nozarē no 2018. līdz 2020. gadam samazinājās par 15 % un tad, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, pieauga par 8 % salīdzinājumā ar 2020. gadu. Kopumā attiecīgajā periodā vidējā pārdošanas cena par vienību parastos līgumos samazinājās par 8 %.

(236)

Saskaņā ar parastiem līgumiem ražotas vienības ražošanas izmaksas Savienības ražošanas nozarē no 2018. līdz 2019. gadam palielinājās par 9 % un tad, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, samazinājās par 15 % salīdzinājumā ar 2019. gadu. Kopumā saskaņā ar parastiem līgumiem ražotas vienības ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā samazinājās par 7 %.

(237)

Savienības ražošanas nozares vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

14. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(238)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto Savienības ražošanas nozarē no 2018. līdz 2019. gadam nedaudz samazinājās, proti, par 3 %, tad, no 2019. līdz 2020. gadam tās samazinājās par 11 %, un pēc tam, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, tās no jauna pieauga – par 10 % salīdzinājumā ar 2020. gadu. Kopumā Savienības ražošanas nozares vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās par 5 %.

(239)

Savienības ražošanas nozares vidējo darbaspēka izmaksu samazināšanos uz vienu nodarbināto laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam, neraugoties uz nodarbināto skaita stabilitāti, pamato valdības atbalsta pasākumi Covid-19 pandēmijas dēļ. Palielināšanās laikposmā no izmeklēšanas perioda līdz 2020. gadam bija saistīta ar inflācijas korekcijām, profesionāļu pieņemšanu darbā pētniecības un izstrādes jomā un ražošanas prēmijām.

(240)

Savienības ražošanas nozares krājumu apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

15. tabula

Krājumi

(241)

Savienības ražošanas nozares krājumu apjoms laikā no 2018. līdz 2019. gadam samazinājās par 20 % un tad, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, salīdzinājumā ar 2019. gadu pieauga par 42 %. Kopumā attiecīgajā periodā krājumu apjoms palielinājās par 14 %.

(242)

Augstais krājumu līmenis Savienības ražošanas nozarē 2020. gadā sekoja zemajam patēriņam, savukārt augstais krājumu līmenis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atspoguļoja ražošanas pieaugumu.

(243)

Savienības ražošanas nozares rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

16. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(244)

Komisija noteica Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, bruto peļņu pirms nodokļu nomaksas (ko aprēķināja kā starpību starp apgrozījumu un visu pārdoto preču izmaksām) no visa līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoma nesaistītiem pircējiem Savienībā, izsakot to procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā bija rentabla, un rentabilitātes līmenis bija svārstīgs. Proti, Savienības ražošanas nozares rentabilitāte Savienībā no 2018. līdz 2020. gadam samazinājās par 83 % un tad, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, pieauga par 285 % salīdzinājumā ar 2020. gadu. Kopumā rentabilitāte attiecīgajā periodā samazinājās par 33 %.

(245)

Laikposmā no 2019. līdz 2021. gadam rentabilitāte bija zemāka par iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā noteikto mērķa peļņu 10 % (109). Nozarei ir raksturīgs augsts ar ražošanas procesu saistīto pastāvīgo izmaksu procentuālais īpatsvars, jo krāsnis nevar izslēgt. Tādējādi Komisija secināja, ka mērķa peļņa joprojām ir vismaz 10 % un attiecīgajā periodā, proti, 2018. gadā faktiski tika sasniegta.

(246)

Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmai no 2018. līdz 2020. gadam bija tendence samazināties (par 66 %) un tad, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, – pieaugt (par 153 % salīdzinājumā ar 2020. gadu). Kopumā neto naudas plūsma attiecīgajā periodā samazinājās par 14 %. Neto naudas plūsmas tendence līdzinājās Savienības ražošanas nozares rentabilitātes tendencei.

(247)

Ieguldījumi Savienības ražošanas nozarē no 2018. līdz 2020. gadam saruka par 41 % un tad, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, pieauga par 34 % salīdzinājumā ar 2020. gadu. Kopumā attiecīgajā periodā ieguldījumi samazinājās par 21 %. Savienības ražošanas nozares ieguldījumi attiecīgajā periodā pārsniedza 43 miljonus EUR. Ieguldījumi tika veikti, lai jauna ražošanas procesa ieviešanas rezultātā uzlabotu reciklēšanas procesu, uzlabotu smalkākas graudainības ražojumu ražošanu un palielinātu ar to saistītās pētniecības un izstrādes jaudas un izveidotu ar izejvielām saistītas papildu jaudas mazākai atkarībai no trešo valstu izejvielu piegādēm. Ieguldījumi ražošanas jaudas palielināšanas vajadzībām tika veikti galvenokārt 2018. un 2019. gadā, un to ietekme bija redzama 2021. gadā, kā norādīts 9. tabulā. Ieguldījumi tika veikti arī jaunu augsto tehnoloģiju krāšņu un enerģijas taupības labad.

(248)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Attiecīgajā periodā ienākums no ieguldījumiem Savienības ražošanas nozarē bija pozitīvs. Ienākums no ieguldījuma Savienības ražošanas nozarē no 2018. līdz 2020. gadam samazinājās par 86 % un tad, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, pieauga par 322 % salīdzinājumā ar 2020. gadu. Kopumā ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā samazinājās par 42 %.

(249)

Spēkā esošo antidempinga maksājumu dēļ Savienības ražošanas nozares stāvoklis uzlabojas.

(250)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no Ķīnas samazinājās par 53 %. No Ķīnas importētais apjoms, kas tika ievests pārstrādei, jo īpaši samazinājās par 56 %. Tomēr arī importa cena ievešanai pārstrādei no Ķīnas attiecīgajā periodā samazinājās par 16 %.

(251)

Importa cena no Ķīnas ievešanai pārstrādei bija nedaudz augstāka par Savienības cenām laikā no 2018. līdz 2020. gadam (2018. gadā – par 3 %, 2019. gadā – par 3 % un 2020. gadā – par 4 %). Tas pamato, kāpēc no Ķīnas importētais apjoms pastāvīgi samazinājās tajā pašā periodā no 2018. līdz 2020. gadam. Tomēr pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas IEP cenas kļuva par 7 % zemākas nekā Savienības cenas. Tas sakrita ar importa apjoma pieaugumu no Ķīnas par 14 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2020. gadu.

(252)

Attiecīgajā periodā pārdošanas apjoms, tirgus daļa un nodarbināto skaits kopumā pieauga, jo Savienības ražošanas nozare spēja sekot līdzi augošajam patēriņam.

(253)

Tomēr kopumā ražošanas apjoms un jaudas izmantojums nedaudz samazinājās.

(254)

Kaitējuma rādītāji, kas saistīti ar Savienības ražošanas nozares finanšu rādītājiem (rentabilitāti, naudas plūsmu, ieguldījumiem un ienākumu no ieguldījumiem), visā attiecīgajā periodā bija pozitīvi, kaut arī kopumā tiem bija tendence samazināties.

(255)

Tādēļ Komisija secina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(256)

Komisija 255. apsvērumā ir secinājusi, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nav nodarīts būtisks kaitējums. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, varētu turpināties kaitējums, ko sākotnēji radījis imports par dempinga cenām no Ķīnas.

(257)

Šajā saistībā Komisija analizēja i) ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Ķīnā, ii) Savienības tirgus pievilcīgumu, iii) iespējamo cenu līmeni importam no Ķīnas, ja antidempinga pasākumi netiks piemēroti, un iv) to iespējamo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(258)

Kā paskaidrots 147.–154. apsvērumā, Ķīnai ir ievērojama attiecīgā ražojuma ražošanas jauda aptuveni 90 000 tonnu apmērā un neizmantota jauda [56 000–60 000] tonnu apmērā. Šāda neizmantota jauda vairāk nekā 3,5 reizes pārsniedz patēriņu Savienības brīvajā tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(259)

Ja nebūtu antidempinga pasākumu, neizmantotā jauda varētu tikt izmantota, lai ražotu eksportam uz Savienību, jo Ķīnas ražotājiem eksportētājiem tas ir pievilcīgs tirgus, kā aprakstīts 156.–163. apsvērumā. Nav arī norāžu par to, ka trešo valstu un ĶTR tirgos palielinātos pieprasījums pēc pārskatāmā ražojuma, lai gan patēriņš Savienībā kopš 2020. gada strauji atguvās. Tāpēc, ja pasākumi zaudētu spēku, imports no ĶTR varētu atkal nonākt Savienības tirgū ievērojamos daudzumos.

(260)

Norādei uz cenu līmeni, par kuru attiecīgo ražojumu no Ķīnas varētu importēt Savienības tirgū, ja pasākumi tiktu atcelti, tika ņemtas vērā Ķīnas eksporta cenas uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Kā izklāstīts 191. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā gandrīz viss imports Savienībā tika veikts saskaņā ar režīmu ievešanai pārstrādei. Pamatojoties uz to, cenas ievešanai pārstrādei bez antidempinga maksājumiem un ar muitas nodokļiem joprojām būtu vidēji par 2 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Tāpēc, ņemot vērā to, ka Ķīnas importa cenas turpināja būt zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, ir pamats domāt, ka pašreizējo pasākumu nepiemērošanas gadījumā, imports no Ķīnas palielinātos.

(261)

Ņemot vērā lielo neizmantoto jaudu, Ķīnas importa apjomi varētu ievērojami palielināties un radīt ievērojamu cenu spiedienu Savienības tirgū. Saskaņā ar šo scenāriju ir ļoti iespējams, ka Savienības ražošanas nozare nespēs saglabāt pašreizējo cenu līmeni, bet būs spiesta samazināt cenas, pielāgojot tās Ķīnas importa cenām.

(262)

Lai gan Savienības ražošanas nozare, pielīdzinot cenas par 2 %, varētu saglabāt rentabilitāti, šāds rentabilitātes līmenis vidējā termiņā un īstermiņā nebūs ilgtspējīgs, jo tas (lielā mērā) būs zemāks par mērķa peļņu 10 %. Tomēr šis scenārijs nedod atbildi attiecībā uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu, kas, pēc visa spriežot, tiktu zaudēts, ja pasākumi tiktu pārtraukti, kā skaidrots 163. apsvērumā. Faktiski Savienības ražošanas nozarei ir vajadzīgs noteikts peļņas līmenis, lai tā varētu turpināt ieguldīt reciklēšanas procesa uzlabošanā, ņemot vērā grūtības, kas saistītas ar neapstrādātu izejvielu iepirkšanu, lai pastāvīgi uzlabotu smalkākas graudainības ražojumu ražošanu un palielinātu ar to saistītās pētniecības un izstrādes jaudas un izveidotu ar izejvielām saistītas papildu jaudas mazākai atkarībai no trešo valstu izejvielu piegādēm.

(263)

Komisija arī uzskatīja, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji var samazināt cenas uz Savienību, vienlaikus turpinot pārdot preces uz citām trešām valstīm par augstākām cenām. Pamatojoties uz lielajām neizmantotajām jaudām Ķīnā un to, ka izmeklēšanā netika atklāti pierādījumi tam, ka šīs neizmantotās jaudas varētu absorbēt citu trešo valstu tirgi vai Ķīnas iekšzemes tirgus, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir liels stimuls vēl vairāk samazināt cenu līmeni (t. i., zem cenām ievešanai pārstrādei), lai iegūtu tirgus daļu Savienībā. Šādu iespējamību pamato 155. apsvērumā minētais fakts, ka Ķīna kontrolē 60 % no pasaules volframa rūdas rezervēm un vienlaikus iekasē 20 % eksporta nodokli par volframa koncentrātu. Turklāt Ķīnas cenas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ietver arī īslaicīgi paaugstinātas jūras pārvadājumu izmaksas Covid-19 pandēmijas izraisīto piegādes ķēdes traucējumu dēļ. Saskaņā ar šo scenāriju lielie lētā volframa karbīda apjomi radīs ievērojamu cenu spiedienu Savienības ražošanas nozarē, liekot tai vēl vairāk samazināt cenas, lai turpinātu realizāciju Savienības tirgū. Tomēr Savienības ražošanas nozare turklāt zaudēs arī pārdošanas apjomus, jo tā nevarēs pazemināt cenas Ķīnas eksporta cenu līmenī. Tāpēc Savienības ražošanas nozare reaģēs ar stratēģiju kombināciju, samazinot cenas un apjomus.

(264)

Šajā saistībā Komisija ņēma vērā divus galvenos faktorus. Pirmkārt, Savienības ražošanas nozare ir kapitālietilpīga, un tai raksturīgas augstas pastāvīgās izmaksas, jo krāsnis nevar izslēgt. Otrkārt, šīs izmaksu struktūras dēļ cenu – nevis pārdošanas apjomu samazinājumam – ir lielāka ietekme uz rentabilitāti, jo pārdošanas apjoma samazinājumu var pārciest, ja vien tiek segtas pastāvīgās izmaksas.

(265)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tāpat kā iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā (110), Komisija, pirmkārt, analizēja scenāriju, kurā pārdošanas apjoms samazinājums ir 25 %. Šis scenārijs varētu realizēties īstermiņā. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šāds samazinājums veidotu 4 250 tonnas jeb tikai [10–13] % no Ķīnas neizmantotās jaudas. Reaģējot jaukti – gan ar cenas, gan apjoma samazināšanu –, Savienības ražošanas nozare pārskatīšanas izmeklēšanas periodā būtu kļuvusi par zaudējumus radošu nozari (tai jau tagad ir 2 % liels zaudējums, rēķinot cenās, ko nosaka ievešanai pārstrādei).

(266)

Otrkārt, Komisija analizēja scenāriju, kurā pārdošanas apjoma samazinājums ir 50 %. Šis scenārijs varētu realizēties vidējā termiņā (2–3 gados), jo īpaši attiecībā uz rupjas kvalitātes ražojumiem un ražojumiem ar mazāku pievienoto vērtību, kad lietotāji būs spiesti iegādāties lētāko attiecīgo ražojumu līdzīgā ražojuma vietā. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šāds samazinājums būtu 8 500 tonnu jeb [21–26] % no Ķīnas neizmantotās jaudas. Reaģējot jaukti – gan ar cenas, gan apjoma samazināšanu –, Savienības ražošanas nozare pārskatīšanas izmeklēšanas periodā būtu kļuvusi par zaudējumus radošu nozari (tai jau tagad ir 16 % liels zaudējums, rēķinot cenās, ko nosaka ievešanai pārdošanai).

(267)

Ņemot vērā iepriekšminēto, pārdošanas cenas samazināšana līdz līmenim, kas ir zemāks par cenu ievešanai pārstrādei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kopā ar pārdošanas apjomu samazināšanos transformēs Savienības ražošanas nozari zaudējumus radošā nozarē. Domājams, ka vidējā termiņā Savienības ražotāji, kas nav lejupēji integrēti, būs spiesti likvidēt savus uzņēmumus, jo uz tiem brīvajā tirgū tieši iedarbosies lejupvērsts cenu spiediens, ko radīs imports par zemām dempinga cenām no Ķīnas. Turpretim lejupēji integrēti Savienības ražotāji turpinās pārdot volframa karbīdu saistīties ražotājiem par zemākām cenām. Ilgākā termiņā arī lejupēji integrēti Savienības ražotāji varētu pārtraukt savu darbību, nespējot konkurēt ar šo spiedienu ilgtermiņā, jo arī tiem saistītie lietotāji arī vēlēsies iepirkt volframa karbīdu no Ķīnas.

(268)

Pamatojoties uz to, tiek secināts, ka tad, ja pasākumu nebūtu, pilnīgi iespējams, ievērojami pieaugtu imports no ĶTR par kaitējumu izraisošām dempinga cenām un varētu atkārtoties būtisks kaitējums.

(269)

Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju Zhangyuan Tungsten, Xianglu Tungsten un Golden Egret apgalvoja, ka, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares vispārējo pozitīvo izaugsmi, no vienas puses, un importa cenas, importa apjomu, kā arī Ķīnas eksportētāju tirgus daļu Savienības tirgū, no otras puses, Komisijas secinājums par kaitējuma atkārtošanās iespējamību nešķiet pamatots ar pierādījumiem.

(270)

Kaitējuma atkārtošanās iespējamības novērtējums pamatojās uz 257.–267. apsvērumā izklāstītajiem elementiem, piemēram, i) ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Ķīnā, ii) Savienības tirgus pievilcīgumu, iii) iespējamiem cenu līmeņiem importam no Ķīnas, ja nebūtu antidempinga pasākumu, un iv) to iespējamo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, nevis uz tiem elementiem, kurus minējuši uzņēmumi Zhangyuan Tungsten, Xianglu Tungsten un Golden Egret. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(271)

Zhangyuan Tungsten, Xianglu Tungsten un Golden Egret arī apgalvoja, ka vairāk nekā trīs gadu desmitus veiktā tirgus aizsardzība rada iespaidu, ka kaitējuma atkārtošanās iespējamība Savienības ražošanas nozarei šķiet pastāvīga.

(272)

Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. Pašreizējā izmeklēšanā tika konstatēta kaitējuma atkārtošanās, pamatojoties uz 257. apsvērumā minētajiem elementiem. Tas, vai pasākumi ir bijuši spēkā ilgu laiku, neietekmē kaitējuma atkārtošanās iespējamības analīzi, kas tiek veikta katras termiņbeigu pārskatīšanas laikā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(273)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu nepārprotami pretrunā Savienības interesēm kopumā. Savienības intereses tika noteiktas, pamatojoties uz visu dažādo iesaistīto personu (tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju, lietotāju un izejvielu piegādātāju) interešu novērtējumu. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(274)

Sākumā būtu jāatzīmē pārskatāmā ražojuma nozīme vairākās ražošanas nozarēs Savienībā. Volframa karbīds ir būtisks iekārtu ražošanā, jo īpaši automobiļu un aviācijas nozarē, iekārtām būvniecības nozarē, jo īpaši tādai infrastruktūrai kā ceļi, automaģistrāles un dzelzceļa sliedes, kā arī kalnrūpniecības un urbšanas instrumentiem. Turklāt volframa karbīdu izmanto drošības un aizsardzības lietojumiem. Visi šie lietojumi liecina par to, ka ir vairākas vērtību ķēdes, kurās iekārtu un instrumentu darbības nepārtrauktības nodrošināšanai ir nepieciešama no volframa karbīda izgatavotu nodilstošu detaļu un virsmas pārklājumu pastāvīga un bieža piegāde.

(275)

Jāatgādina, ka iepriekšējā izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu pieņemšana nav pretrunā Savienības interesēm. Turklāt šī izmeklēšana ir termiņbeigu pārskatīšana, tāpēc, analizējot stāvokli, kad antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā, var vērtēt, vai šiem antidempinga pasākumiem ir bijusi nepamatota nelabvēlīga ietekme uz attiecīgajām personām.

(276)

Uz šā pamata tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempinga turpināšanās un kaitējuma atkārtošanās iespējamību, pastāv pamatoti iemesli, kas ļautu secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā saglabāt pasākumus nav Savienības interesēs.

(277)

Kā minēts 166. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu ražoja deviņi Savienības ražotāji no septiņām grupām. To vidū bija seši pieprasījuma iesniedzēji, kas piederēja piecām grupām. Turklāt Nashira Hardmetals S.r.l. (“Nashira”) izmeklēšanā sadarbojās kā lietotājs, jo tā darbībā pārskatāmā ražojuma lietošanai bija lielāka nozīme, nekā tā ražošanai. Tāpēc lielākā daļa Savienības ražošanas nozares aktīvi piedalījās izmeklēšanā.

(278)

Ņemot vērā secinājumus par Savienības ražošanas nozares stāvokli, kas izklāstīti 249.–255. apsvērumā, un argumentus saistībā ar analīzi par kaitējuma atkārtošanās iespējamību, kā paskaidrots 256.–268. apsvērumā, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozare varētu izjust nopietnu finansiālā stāvokļa pasliktināšanos, ja antidempinga maksājumi tiktu atcelti. Pasākumi ir izrādījušies būtiski svarīgi, lai saglabātu volframa karbīda ražošanu Savienībā, jo Savienības ražošanas nozare nevarētu izturēt spiedienu, ko radītu lieli volframa karbīda importa apjomi par dempinga cenām no ĶTR, kas tiktu pārdoti Savienības tirgū zem Savienības ražošanas nozares cenu līmeņiem.

(279)

Tiek uzskatīts, ka pasākumu turpināšana nāktu par labu Savienības ražošanas nozarei, jo pašreizējie pasākumi ir samazinājuši tiešo konkurenci, ko rada Ķīnas izcelsmes volframa karbīds par negodīgām cenām. Tie ir ļāvuši Savienības volframa karbīda ražotājiem intensīvi ieguldīt ražošanas procesa inovācijā un palielināt ražošanas jaudu reciklēšanā un ražošanā no neapstrādātām izejvielām, lai mazinātu atkarību no Ķīnas importa un dotu ieguldījumu aprites ekonomikā, kas ir daļa no Eiropas Zaļā kursa programmas (111).

(280)

Turpretim, ja pasākumi tiktu atcelti, tas varētu negatīvi ietekmēt Savienības ražošanas nozari. Līdz ar to tiks nopietni apdraudēta Savienības ražošanas nozares dzīvotspēja, un tā var būt spiesta pārtraukt savu darbību, tādējādi samazinot pieejamos piegādes avotus un konkurenci Savienības tirgū. Ja Savienības ražotāji pārtrauks ražošanu, Savienības cieto metālu instrumentu un darbgaldu detaļu ražotāji būs galvenokārt atkarīgi no izejvielu importa no trešām valstīm un galvenokārt no ĶTR, kas ir ne tikai pasaules vadošais volframa ražotājs, bet kam pieder arī lielākā daļa pasaules rezervju.

(281)

Neviens importētājs izmeklēšanā nesadarbojās.

(282)

Kā pieprasījuma iesniedzēji norādīja pieprasījumā, atbilžu varēja nebūt tāpēc, ka importētāji parasti tirgo plašu metālu klāstu un tiem ir alternatīvi volframa karbīda piegādes avoti papildus Savienībai un Ķīnai, piemēram, Izraēla, Krievija, Japāna, Dienvidkoreja un ASV.

(283)

Saskaņā ar iepriekšējās izmeklēšanās konstatēto nav pierādījumu tam, ka importētāji nevarētu turpināt iepirkt no ĶTR vai būtu nopietnas grūtības atrast citus avotus.

(284)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka importētājiem nav pārliecinošu iemeslu, lai iestātos pret esošo pasākumu saglabāšanu.

(285)

Sākot procedūru, tika uzsākta saziņa ar 54 zināmajiem importētājiem/lietotājiem, un tiem tika nodrošināta saite uz anketu Komisijas tīmekļa vietnē. Deviņi no šiem lietotājiem pieteicās noteiktajā termiņā (tostarp, kā minēts 277. apsvērumā, Nashira, kas arī ražoja nelielus līdzīgā ražojuma apjomus). Tie cita starpā izmantoja volframa karbīdu cementēta karbīda ražošanai, no kura tālāk ražoja cieto metālu darbarīkus dažādām nozarēm, piemēram, automobiļu, mašīnbūves un aerokosmiskajai nozarei.

(286)

Atbildes uz anketas jautājumiem sniedza septiņi no šiem deviņiem lietotājiem (trīs no septiņiem ir saistīti).

(287)

Pirms tika izpausta informācija, pieteicās vēl 10 lietotāji. Šie lietotāji pauda savu nostāju par spēkā esošo pasākumu turpināšanu, bet neatbildēja uz anketas jautājumiem. Turklāt cits lietotājs paziņoja savu nostāju pirms informācijas izpaušanas, bet, tā kā lietotājs neapstiprināja, vai šī nostāja ir konfidenciāla, un nesniedza tās nekonfidenciālu kopsavilkumu, tā netika ņemta vērā.

(288)

No septiņiem lietotājiem, kuri atbildēja uz anketas jautājumiem, pieci iebilda pret pasākumu turpināšanu: Betek, Gühring, Konrad Friedrichs un G-ELIT un Höganäs Germany GmbH (“Höganäs”). Turpretim Nashira atbalstīja pasākumu turpināšanu, savukārt Saar-Hartmetall un Werkzeuge GmbH (“Saar-Hartmetall”), kopumā atbalstot antidempinga pasākumus, apgalvoja, ka, būdama mazāka uzņēmējsabiedrība, tā cieš no antidempinga pasākumiem vairāk nekā lielāki uzņēmumi.

(289)

Turklāt no 10 lietotājiem, kuri savu nostāju darīja zināmu pirms informācijas izpaušanas, bet neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, seši atbalstīja pasākumu turpināšanu: Ceratizit Austria GmbH, Ceratizit Luxembourg S.à r.l., AB Sandvik Coromant, Seco Tools AB, Dormer Pramet s.r.o. un Hyperion Materials & Technologies (“Hyperion”). Pamatojoties uz publisku informāciju, pieci no šiem lietotājiem bija saistīti ar Savienības ražošanas nozari. Turpretim četri iebilda pret pasākumu turpināšanu: Fabricación Metales Duros S.A.L., Atlas Diamant GmbH, Abitzsch Präzisionsnormteile GmbH un Oerlikon Metco WOKA GmbH.

(290)

Pieci ar Savienības ražošanas nozari saistītie lietotāji apgalvoja, ka volframs ir stratēģiska izejviela un volframa karbīds ir Savienības rūpniecības un būvniecības nozarēs plaši izmantotu cieto metālu instrumentu un darbgaldu detaļu galvenā sastāvdaļa. Tie arī apgalvoja, ka, tā kā instrumenti un detaļas ir palīgmateriāli, stabila volframa karbīda piegāde jaunu instrumentu un detaļu ražošanai ir būtiska Savienības ražošanas nozares vērtību ķēdes vispārējai darbībai un Savienības ekonomikai kopumā. Tie apgalvoja, ka Savienības volframa karbīda nozarei ir būtiska nozīme piegādes stabilitātes nodrošināšanā.

(291)

Hyperion arī pauda atbalstu pasākumu turpināšanai, papildus ilgtspējas, aprites ekonomikas un vides apsvērumiem ņemot vērā Savienības ražošanas nozares nozīmi piegādes drošībai.

(292)

Saar-Hartmetall apgalvoja, ka pasākumu atcelšanas gadījumā lietotāji īstermiņā būtu ieguvēji no zemām Ķīnas importa cenām un Savienības ražošanas nozare tiktu izstumta no tirgus. Tomēr vidējā termiņā un ilgtermiņā attiecīgā ražojuma Ķīnas ražotāji sāktu dominēt tirgū un varētu diktēt cenas Savienībā. Turklāt Hyperion norādīja, ka Savienības ražošanas nozares apjoma samazināšanās vai nozares slēgšana radītu volframa karbīda piegādes drošības problēmas Savienības tirgū. Kā parādīja Covid-19 pandēmija, tālās piegādes no Ķīnas ir nestabilas, tāpēc iepirkumi uz vietas Savienībā ir jāsaglabā kā dzīvotspējīga iespēja.

(293)

Četri lietotāji, kuri iebilda pret pasākumu turpināšanu un neatbildēja uz anketas jautājumiem, norādīja, ka antidempinga maksājumi volframa karbīdam vājinātu to konkurētspēju pasaulē.

(294)

Betek, Gühring Group, Höganäs, Nashira un Saar-Hartmetall (“lietotāji, kas sadarbojās”) pārskatīšanas izmeklēšanas periodā iepirka pārskatāmo ražojumu daudzumā, kas atbilst 22,9 % no brīvā tirgus patēriņa Savienībā. Tie iepirka pārskatāmo ražojumu no Savienības ražošanas nozares, Ķīnas un citām trešām valstīm. Lielākā daļa importa no Ķīnas tika veikta ievešanas pārstrādei režīmā. Citas trešās valstis, kas izmeklēšanas periodā piegādāja volframa karbīdu lietotājiem, kuri sadarbojās, bija šādas: Izraēla, Krievija, Japāna un Vjetnama.

(295)

Izmeklēšanā atklājās, ka lietotājiem, kuri sadarbojās, apgrozījums no tādu ražojumu pārdošanas, kuros iestrādāts karbīds pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni no 24 % līdz 100 % to kopējā apgrozījuma. Daži lietotāji bija no vertikāli integrētām grupām un pārdeva dažus ražojumus citiem grupas uzņēmumiem, turpretim citi bija neatkarīgas struktūras. Neatkarīgās struktūras pārdeva cementēta karbīda instrumentus gan Savienības tirgū, gan ārpus Savienības. Pārdošanai ārpus Savienības ievērojama daļa volframa karbīda, ko izmantoja kā izejvielu, tika iepirkta no ĶTR saskaņā ar ievešanas pārstrādei režīmu, un tāpēc ievedmuitas nodokļi netika maksāti.

(296)

Visi tie lietotāji, kuri sadarbojās, ražoja plašu klāstu ražojumu, kuros iestrādāts pārskatāmais ražojums. Volframa karbīda izmaksu nozīmīgums starp dažādiem lietotājiem bija ļoti atšķirīgs. Pamatojoties uz informāciju, ko sniedza dažādi lietotāji, izmaksas par volframa karbīdu veidoja no 13 % līdz 71 % no to ražojumu izmaksām, kuros iestrādāts volframa karbīds un no 7 % līdz 22 % no uzņēmuma kopējām izmaksām par visiem ražojumiem. Daži lietotāji sniedza datus par reprezentatīvo ražojumu veidu izmaksām saskaņā ar savu izvēli, savukārt citi sniedza datus par visa uzņēmuma izmaksām. Tāpēc šo analīzi veica, pamatojoties uz Komisijas rīcībā esošajiem datiem par katru no abiem salīdzinājumiem.

(297)

Lietotāji, kas sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopumā bija rentabli gan visa uzņēmuma līmenī, gan attiecībā uz ražojumiem, kuros iestrādāts attiecīgais ražojums. Rentabilitāte uzņēmuma līmenī bija no 1 % līdz 7 % no kopējā apgrozījuma, savukārt rentabilitāte produkcijai, kurā izmantots pārskatāmais ražojums, bija no 3 % līdz 6 % no apgrozījuma, kas gūts, pārdodot ražojumus, kuros iestrādāts pārskatāmais ražojums.

(298)

Viens no lietotājiem, kas sadarbojās, Höganäs, apgalvoja, ka spēkā esošo antidempinga pasākumu dēļ tam bija jākonkurē ar uzņēmumiem, kuri ražo gatavo produkciju ārpus Savienības un kuriem ir piekļuve lētākām izejvielām. Rezultātā tam bija jāpiekrīt zemākai peļņai nekā lietotājiem trešās valstīs.

(299)

Komisija norādīja 297. apsvērumā atgādināto un izmeklēšanā noskaidroto, ka lietotāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopumā varēja gūt zināmu peļņu. Šajā kontekstā arguments, ka lietotāji citās valstīs it kā gūst lielāku peļņu, nekā Savienības lietotāji, pats par sevi nav pietiekams, lai secinātu, ka pasākumi ir nepārprotami pretrunā ar Savienības interesēm Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(300)

Gühring Group, kas iebilda pret pasākumiem, apgalvoja, ka, pasākumu saglabāšanas gadījumā tā zaudētu savu cementētā karbīda ražojumu tirgus daļu, jo nonāktu neizdevīgas konkurences situācijā ar konkurentiem ārpus Savienības, kuri varētu iegādāties Ķīnas volframa karbīdu, nemaksājot antidempinga maksājumus. Grupa apgalvoja, ka tās ražotās produkcijas galvenās izmaksas rada izejvielas (t. i., volframa karbīds), izejviela, kuru nevar aizstāt ar citu izejvielu. Tāpat nebūtu iespējams segt augstākas izmaksas par izejvielām, un vienīgā iespēja izvairīties no tirgus daļas zaudēšanas būtu ražotņu pārvietošana ārpus Savienības.

(301)

Pasākumu turpināšana aprobežotos ar sākotnējā izmeklēšanā noteiktās antidempinga maksājuma likmes piemērošanu arī turpmāk, saglabājot to pašu maksājuma likmi. Tāpēc izejvielu izmaksas lietotājiem nepārsniegtu pašreizējās izmaksas. Komisija norādīja 297. apsvērumā atgādināto un izmeklēšanā noskaidroto, ka lietotāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopumā guva peļņu. Atbildot uz apgalvojumu par lietotāju pārcelšanu uz citu ģeogrāfisko atrašanās vietu, Komisija norādīja, ka lietotāji, neraugoties uz to, ka pasākumi tika ieviesti, nepārvietoja lielāko daļu savas ražošanas un nebija pierādījumu, kas no otras puses liecinātu, ka pasākumu atcelšana atturētu lietotājus no ražotņu pārvietošanas uz Ķīnu vai citām trešām valstīm. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(302)

Saar-Hartmetall apgalvoja, ka, lai gan pasākumu turpināšanas scenārija gadījumā Savienības ražošanas nozare izdzīvotu, lietotāji, kas ražo cieto metālu instrumentus, nebūtu konkurētspējīgi materiālietilpīgākas produkcijas un tādas produkcijas, kurai nav vajadzīga īpaša tehnoloģiskā kompetence, ražošanas ziņā.

(303)

Komisija norādīja, ka līdz šim pasākumi neliedza lietotājiem attiecīgo ražojumu pārstrādāt bez maksājumiem, jo lielākā daļa importa tika veikta ievešanas pārstrādei režīmā, tātad bez maksājumiem. Kā norādīts 7. tabulā, lietotāji maksāja antidempinga maksājumus tikai par 38 tonnām, kuras pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika importētas saskaņā ar parasto režīmu. Turklāt nav pamata domāt, ka šāds tirdzniecības modelis izriet tieši no šiem pasākumiem – kā atgādināts 274. apsvērumā, volframa karbīdu plaši izmanto daudzās nozarēs visās valstīs, tāpēc no volframa karbīda izgatavoti cieto metālu instrumenti visticamāk ir globālā mērogā nozīmīga produkcija, kuru mēdz eksportēt no Savienības. Tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts.

(304)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, ievērojamais skaits lietotāju, kas sniedza piezīmes, varēja turpināt savu darbību Savienībā, iepērkot no Savienības ražošanas nozares, importējot ievešanai pārstrādei no Ķīnas bez antidempinga maksājumiem un importējot volframa karbīdu no citiem avotiem. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā antidempinga maksājumus faktiski samaksāja tikai par 38 tonnām parastajā režīmā importētā volframa karbīda. Lietotāji pie tam kopumā bija rentabli, neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem. Turklāt vairāki lietotāji – gan saistīti, gan nesaistīti ar Savienības ražošanas nozari, gan iesaistīti, gan neiesaistīti līdzīgā ražojuma ražošanā – atbalstīja pasākumu saglabāšanu. Šajos apstākļos Komisija secināja, ka spēkā esošajiem pasākumiem nav būtiskas negatīvas ietekmes uz lietotājiem.

(305)

Divi uzņēmumi un viena asociācija augšupējā reciklēšanas nozarē pieteicās, paužot atbalstu pasākumu turpināšanai. Divi uzņēmumi bija RS-Recycling GmbH un PA Metals Recycling OHG, savukārt asociācija bija Eiropas Reciklētājas rūpniecības konfederācija (EuRIC). Pieteicās un informāciju iesniedza vēl viens piegādātājs, bet, tā kā nebija apstiprinājuma par dokumenta konfidencialitāti un tā nekonfidenciāla kopsavilkuma, šo nostāju neņēma vērā.

(306)

Iepriekš minētie divi uzņēmumi un asociācija apgalvoja, ka ir veikts ievērojams ieguldījums volframa un citu metāllūžņu reciklēšanā un ka, ņemot vērā Savienības un globālos ar vidi saistītos mērķus, arvien lielāka nozīme tiek piešķirta aprites ekonomikai un ilgtspējīgu vērtību ķēžu attīstībai. Tika pausts arī apgalvojums, ka Ķīnai ir lielākās volframa rezerves pasaulē un ĶV cenšas saglabāt zemas primāro volframa ražojumu cenas, lai atturētu no otrreizējo izejvielu izmantošanas. Tie tāpēc apgalvoja, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku un atsāktos volframa karbīda (kas ražots galvenokārt no primārajām izejvielām) imports par dempinga cenām no Ķīnas, Savienība zaudētu svarīgu daļu no savas aprites vērtības ķēdes, kas radītu risku, ka Savienības reciklētājiem nāktos pārtraukt uzņēmējdarbību un traucētu Savienības centieniem izveidot ilgtspējīgas un uz apriti balstītas piegādes ķēdes.

(307)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka piegādātāju interesēs ir saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus.

(308)

Ražotāji eksportētāji Zhangyuan Tungsten, Xianglu Tungsten un Golden Egret apgalvoja, ka Savienības tirgū darbojas cieši saistīti tirgus dalībnieki ar ilgstošām komerciālām attiecībām, kas varētu būt atturējis ieinteresētās personas atklāti izteikt piezīmes pret pasākumiem. Tie norādīja, ka Savienības tirgus ir labi aizsargāts un pašpietiekams tirgus, kurā nav nepieciešamības dažādot piegādes avotus vai nodrošināt konkurenci, un tajā dominē ietekmīgi dalībnieki uz lietotāju un importētāju rēķina. Tie apgalvoja, ka dažu lietotāju paustās bažas par cenām un peļņu norāda uz to, ka izmaksas un cenas Savienības tirgū ir noteiktas daudz augstākā līmenī nekā citās valstīs.

(309)

Jāatgādina, ka tirgū ir septiņas Savienības ražotāju grupas, kas izmanto dažādus ražošanas procesus un dažādas izejvielas. Kā norādīts 56.–58. apsvērumā, daži Savienības ražotāji izmanto tikai neapstrādātas izejvielas, savukārt citi izmanto gan neapstrādātas izejvielas, gan metāllūžņus. Septiņas Savienības ražotāju grupas ir cita no citas neatkarīgas un savstarpēji konkurē Savienības tirgū. Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības tirgū ir citi piegādes avoti, kā atgādināts 294. apsvērumā. Visbeidzot, Komisija norādīja, ka, salīdzinot ar iepriekšējo termiņbeigu pārskatīšanu – kad tirgū darbojās sešas Savienības ražotāju grupas – tajā ienāca jauns Savienības ražotājs Nashira. Tas liecina, ka Savienības tirgus joprojām ir dinamisks un ir iespējams pārvarēt šķēršļus iekļūšanai tirgū. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(310)

Volframs kopš 2011. gada tiek pastāvīgi klasificēts kā Eiropas Savienībai kritiski svarīga izejviela (112). Komisija savā Eiropas Kritiski svarīgo izejvielu likuma priekšlikumā lika priekšā tā pastāvīgu iekļaušanu Savienības kritiski svarīgo izejvielu sarakstā (113).

(311)

Turklāt Komisija Eiropas Kritiski svarīgo izejvielu likuma priekšlikumā izvirzīja volframu arī kā stratēģisku izejvielu; šajā jēdzienā ir ietvertas tās tehnoloģiju kontekstā ļoti svarīgās izejvielas, kuras veicina divējādo zaļo un digitālo pārkārtošanos, kā arī virzību uz aizsardzības un aerokosmiskās nozares mērķu īstenošanu (114).

(312)

Visbeidzot, volframa piegādes ķēdei veltīto Savienības uzmanību vēl vairāk apstiprināja volframa kā viena no konflikta izrakteņiem iekļaušana Konflikta minerālu regulā (115). Tas nozīmē, ka volframa importam ir nepieciešami pienācīgas pārbaudes pienākumi, kas tiek noteikti Savienības importētājiem, lai nodrošinātu, ka volframa tirdzniecību neizmanto bruņotu grupējumu finansēšanai, piespiedu darba un citu cilvēktiesību pārkāpumu, kā arī korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas atbalstam politiski nestabilās teritorijās.

(313)

Tāpēc, ņemot vērā volframa piegādes ķēdes sarežģīto tiesisko regulējumu, kā arī volframa stratēģisko nozīmi, Savienības interesēs ir saglabāt volframa karbīda ražošanu Savienībā, veicināt reciklēšanu, lai mazinātu primāro izejvielu patēriņu un mazinātu relatīvo atkarību no importa.

(314)

Höganäs, kas iebilda pret pasākumu saglabāšanu, apgalvoja, ka tam jāmaksā antidempinga maksājums par volframa karbīdu, bet tajā pašā laikā lejupējiem ražojumiem nav antidempinga maksājuma.

(315)

Nashira, kas ir gan ražotājs, gan lietotājs, kurš atbalstīja pasākumu turpināšanu, arī norādīja, ka saskaras ar spēcīgu konkurenci no Ķīnas cieto metālu instrumentu ražotāju puses, kuri bieži ir vertikāli integrēti, arī ražo volframa karbīdu un dažos gadījumos ir volframa raktuvju īpašnieki. Nashira arī norādīja, ka antidempinga pasākumi volframa karbīdam nav pietiekami, lai aizsargātu un stabilizētu volframa tirgu Eiropā, un ierosināja ieviest antidempinga pasākumus arī volframa ražojumiem pozīcijās 8207 un 8209.

(316)

Komisija norādīja, ka pašreizējā izmeklēšana attiecas tikai uz volframa karbīdu, kausēta volframa karbīdu un volframa karbīdu, kas vienkārši sajaukts ar metāliskiem pulveriem. Pašreizējās izmeklēšanas kontekstā ražojumu klāstu nevar grozīt. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(317)

Zhangyuan Tungsten, Xianglu Tungsten un Golden Egret norādīja, ka antidempinga pasākumi attiecīgajam ražojumam ir bijuši spēkā pārāk ilgi un tāpēc to turpināšana nav pamatota.

(318)

Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu gadījumā, ja tiek konstatēts, ka kaitējumu radošais dempings turpināsies vai atkārtosies, un pasākumi nav nepārprotami pretrunā Savienības interesēm kopumā, šādi pasākumi ir jāsaglabā. Visi nosacījumi šajā izmeklēšanā tika izpildīti. Tāpat arī attiecīgās personas nenorādīja jebkādu konkrētu iemeslu saistībā ar Savienības interesēm kopumā, kas būtu nepārprotami pretrunā ar pasākumu turpināšanu. Tādēļ Komisijai nav citas iespējas, kā vien noteikt antidempinga pasākumus. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

(319)

Technogenia norādīja, ka Savienības interesēs vairs nav atbalstīt antidempinga pasākumus attiecībā uz kausēta volframa karbīdu, jo Savienības ražošanas nozare ir pārtraukusi tā ražošanu.

(320)

Lai gan izmeklēšanā patiešām tika atklāts, ka kausēta volframa karbīds vairs netiek ražots Savienības tirgū, kausēta volframa karbīds un volframa karbīds ir daļēji savstarpēji aizstājami, kā norādīts 66. apsvērumā. Turklāt Komisija konstatēja, ka ir alternatīvi avoti un kausēta volframa karbīdu bez antidempinga maksājumiem var importēt no Kanādas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(321)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija secināja, ka Savienības interesēs nav pārliecinošu iemeslu, kas būtu pretrunā ar esošo antidempinga maksājumu saglabāšanu ĶTR izcelsmes volframa karbīda, kausēta volframa karbīda un volframa karbīda, kurš ir vienkārši sajaukts ar metālisku pulveri, importam.

(322)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga turpināšanos, kaitējuma atkārtošanos un Savienības interesēm, antidempinga pasākumi volframa karbīdam, kausēta volframa karbīdam un volframa karbīdam, kas vienkārši sajaukts ar metālisku pulveri, no ĶTR būtu jāsaglabā.

(323)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (116) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(324)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,