1.   Ar šo regulu izveido Eiropas Savienības Narkotiku aģentūru (EUDA) (“aģentūra”).

2.   Aģentūra aizstāj Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (EMCDDA), kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 1920/2006, un ir tā pēctece.

1.   Aģentūra ir Savienības struktūra, un tai piemīt tiesībsubjektība.

2.   Katrā dalībvalstī aģentūrai ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, kas šo valstu tiesību aktos piešķirta juridiskām personām. Tā jo īpaši var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt puse tiesas procesos.

3.   Aģentūras mītne atrodas Lisabonā Portugālē.

1.   Aģentūra:

2.   Pildot savus uzdevumus, aģentūra nodrošina, ka pilnībā tiek ievērotas pamattiesības un datu aizsardzības noteikumi, un īsteno uz pierādījumiem balstītu, integrētu, līdzsvarotu un daudzdisciplīnu pieeju narkotiku parādībai. Minētā pieeja ietver cilvēktiesību, dzimumu un dzimumu līdztiesības, vecuma, veselības, vienlīdzīgas piekļuves veselības aprūpei un sociālo perspektīvu.

1.   Lai pildītu 4. panta 1. punktā noteikto vispārējo uzdevumu, aģentūrai ir šādi turpmāk minētie konkrētie uzdevumi:

2.   Aģentūra izveido un koordinē Eiropas Narkotiku un narkomānijas informācijas tīklu (“Reitox tīkls”), kas minēts 32. pantā, apspriežoties un sadarbojoties ar kompetentajām iestādēm un organizācijām iesaistītajās valstīs.

3.   Aģentūra, pildot 1. punktā noteiktos konkrētos uzdevumus, rīkojas pārredzami, objektīvi, neitrāli un stingri zinātniski.

4.   Aģentūra atbalsta un uzlabo koordināciju starp valstu un Savienības darbībām, kas ietilpst aģentūras darbības jomā. Aģentūra sekmē informācijas apmaiņu starp lēmumu pieņēmējiem, pētniekiem, speciālistiem un tām valsts un nevalstiskajām organizācijām, kas iesaistītas ar narkotikām saistītu jautājumu risināšanā.

5.   Aģentūra vajadzības gadījumā atbalsta Komisiju, dalībvalstis un citas attiecīgās ieinteresētās personas, kas noteiktas piemērojamajos Savienības stratēģiskajos dokumentos narkotiku jomā, minēto stratēģisko dokumentu īstenošanā.

6.   Aģentūra, pildot 1. punktā noteiktos konkrētos uzdevumus, var:

Ja aģentūra organizē sanāksmes, izveido darba grupas vai finansē projektus saskaņā ar pirmo daļu, tā informē Reitox tīklu.

7.   Lai sasniegtu maksimālu efektivitāti narkotiku parādības uzraudzībā, novērtēšanā un reaģēšanā uz to, aģentūra, pildot 1. punktā noteiktos konkrētos uzdevumus, aktīvi sadarbojas ar attiecīgām ieinteresētajām personām, tostarp ar:

8.   Savu pilnvaru ietvaros aģentūra pēc savas iniciatīvas iesaistās komunikācijas pasākumos. Resursu piešķiršana komunikācijas pasākumiem netraucē 1. punktā noteikto konkrēto uzdevumu efektīvai izpildei. Aģentūra veic komunikācijas pasākumus saskaņā ar attiecīgajām komunikācijas stratēģijām un izplatīšanas plāniem, kurus ir pieņēmusi valde. Aģentūra minēto stratēģiju un plānu izstrādē var iesaistīt attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp zinātnieku aprindas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

1.   Aģentūra:

2.   Aģentūra ar valstu kontaktpunktu starpniecību vāc attiecīgos valstu datus. Pirms datu vākšanas aģentūra un valstu kontaktpunkti apspriež valstu ziņošanas pasākumu kopumu un vienojas par tiem. Aģentūra var izmantot papildus informācijas avotus valsts datu iegūšanai. Ja aģentūra izmanto šādus papildus informācijas avotus, tā pienācīgi informē attiecīgos valstu kontaktpunktus. Ja iespējams, savāktos datus sadala pēc dzimuma un, ja iespējams, pēc dzimtes. Šādi dati ņem vērā politikas narkotiku jomā dzimumsensitīvos aspektus.

3.   Aģentūra savu pilnvaru robežās izstrādā datu vākšanas metodes un pieejas, tostarp īstenojot projektus ar ārējiem partneriem.

4.   Aģentūra izstrādā nepieciešamos digitālos risinājumus informācijas un datu vākšanas, validēšanas, analizēšanas, ziņošanas, pārvaldīšanas un apmaiņas ar tiem nolūkā, tostarp automatizētā veidā.

5.   Aģentūra informāciju un datus izplata šādi:

6.   Attiecīgā gadījumā aģentūra var izplatīt informāciju un datus, kas sadalīti jo īpaši pēc dalībvalsts, dzimuma, dzimtes, vecuma, invaliditātes un sociālekonomiskā statusa, saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši datu aizsardzības tiesību aktiem.

7.   Izplatot informāciju un datus atbilstīgi 5. punktam, aģentūra izdara atsauci uz to avotiem.

8.   Aģentūra neizplata un nenosūta informāciju un datus, kas ļautu identificēt personas vai nelielas personu grupas.

1.   Aģentūra uzrauga:

2.   Aģentūra, pamatojoties uz savām uzraudzības darbībām atbilstīgi 1. punktam, apzina un atbalsta uz pierādījumiem balstītu paraugpraksi un inovatīvas pieejas un vajadzības gadījumā iesaistās to izstrādē. Aģentūra kopīgo šādas paraugprakses un pieejas ar dalībvalstīm un veicina šādu paraugprakšu un pieeju apmaiņu starp tām.

3.   Aģentūra izstrādā rīkus un instrumentus, lai palīdzētu dalībvalstīm uzraudzīt un novērtēt savu valsts politiku sadarbībā ar valstu kontaktpunktiem un lai palīdzētu Komisijai uzraudzīt un novērtēt Savienības politikas jomas.

4.   Aģentūra regulāri veic prognozēšanas pasākumus, kuros ņem vērā pieejamo informāciju. Pamatojoties uz to, aģentūra izstrādā attiecīgus scenārijus turpmākās politikas narkotiku jomā veidošanai.

1.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās valsts kontaktpunkts un tās Eiropola valsts vienība laikus un bez liekas kavēšanās sniedz aģentūrai un Eiropolam – ņemot vērā to attiecīgās pilnvaras – pieejamo informāciju par jaunām psihoaktīvām vielām. Minētā informācija attiecas uz minēto vielu atklāšanu un identificēšanu, lietošanu un lietošanas paradumiem, šo vielu izgatavošanu, ieguvi, izplatīšanu un izplatīšanas metodēm, nelegālu tirdzniecību un to komerciālo, medicīnisko un zinātnisko pielietojumu, kā arī iespējamajiem un apzinātajiem riskiem.

2.   Aģentūra sadarbībā ar Eiropolu vāc, apkopo, analizē un izvērtē informāciju par jaunām psihoaktīvām vielām. Tā savlaicīgi paziņo minēto informāciju valstu kontaktpunktiem, Eiropola valsts vienībām un Komisijai ar mērķi sniegt tiem visu informāciju, kas nepieciešama agrīnās brīdināšanas nolūkā.

Aģentūra sagatavo sākotnējo ziņojumu vai apvienoto sākotnējo ziņojumu saskaņā ar 9. pantu, pamatojoties uz informāciju, kas savākta saskaņā ar pirmo daļu.

1.   Kad aģentūra, Komisija vai dalībvalstu vairākums uzskata, ka vienā vai vairākās dalībvalstīs apkopotā un ar to vai tām kopīgotā informācija par jaunu psihoaktīvo vielu rada pamatu bažām, ka jaunā psihoaktīvā viela varētu radīt veselības vai sociālos riskus Savienības līmenī, aģentūra sagatavo sākotnējo ziņojumu par jauno psihoaktīvo vielu.

Pirmās daļas nolūkiem dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par savu vēlmi, lai tiek sagatavots sākotnējais ziņojums. Ja vairākums dalībvalstu šādi informējušas Komisiju, Komisija attiecīgi dod rīkojumu aģentūrai un par to informē dalībvalstis.

2.   Sākotnējā ziņojumā, kā minēts 1. punktā, ietver:

3.   Sākotnējā ziņojuma sagatavošanā, kā minēts 1. punktā, aģentūra izmanto tās rīcībā esošo informāciju.

4.   Ja aģentūra uzskata to par nepieciešamu, tā pieprasa valstu kontaktpunktiem sniegt papildu informāciju par jauno psihoaktīvo vielu. Valstu kontaktpunkti sniedz šādu informāciju divu nedēļu laikā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas.

5.   Kad aģentūra, ievērojot 1. punktu, sāk gatavot sākotnējo ziņojumu, tā bez nepamatotas kavēšanās lūdz Eiropas Zāļu aģentūrai sniegt informāciju par to, vai Savienības vai valsts līmenī jaunā psihoaktīvā viela ir aktīvā viela, kas ietilpst:

Ja informācija, kas sniegta atbilstīgi pirmajai daļai, attiecas uz dalībvalstu izsniegtām tirdzniecības atļaujām, attiecīgās dalībvalstis sniedz Eiropas Zāļu aģentūrai šādu informāciju pēc tās lūguma.

6.   Kad aģentūra, ievērojot 1. punktu, sāk gatavot sākotnējo ziņojumu, tā bez nepamatotas kavēšanās lūdz Eiropolam sniegt informāciju par noziedzīgu grupu iesaistīšanos jaunās psihoaktīvās vielas ražošanā, izplatīšanā un izplatīšanas metodēs, jaunās psihoaktīvās vielas nelegālā tirdzniecībā un jebkādā jaunās psihoaktīvās vielas izmantošanā.

7.   Kad aģentūra, ievērojot 1. punktu, sāk gatavot sākotnējo ziņojumu, tā bez nepamatotas kavēšanās lūdz Eiropas Ķimikāliju aģentūrai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (23), un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 (24), sniegt to rīcībā esošo informāciju un datus par jauno psihoaktīvo vielu.

8.   Sadarbību starp aģentūru un šā panta 5., 6. un 7. punktā minētajām Savienības decentralizētajām aģentūrām sīkāk nosaka darba vienošanās. Šādas darba vienošanās noslēdz saskaņā ar 53. panta 2. punktu.

9.   Aģentūra ievēro tai paziņotos informācijas izmantošanas nosacījumus, tostarp nosacījumus par piekļuvi dokumentiem un informācijai, datu drošību un konfidenciālu datu, tostarp trešo personu sensitīvu datu un konfidenciālas komerciālās informācijas, aizsardzību.

10.   Aģentūra sākotnējo ziņojumu, kā minēts 1. punktā, iesniedz Komisijai un dalībvalstīm piecu nedēļu laikā pēc 5., 6. un 7. punktā minēto informācijas pieprasījumu iesniegšanas.

11.   Ja aģentūra vāc informāciju par vairākām jaunām psihoaktīvām vielām, kuras tā uzskata par vielām ar līdzīgu ķīmisko struktūru, aģentūra sešu nedēļu laikā pēc 5., 6. un 7. punktā minēto informācijas pieprasījumu iesniegšanas iesniedz Komisijai un dalībvalstīm atsevišķus sākotnējos ziņojumus, kā minēts 1. punktā, vai apvienotus sākotnējos ziņojumus attiecībā uz vairākām jaunām psihoaktīvām vielām ar noteikumu, ka katras jaunās psihoaktīvās vielas īpašības ir skaidri identificētas.

1.   Divu nedēļu laikā pēc 9. panta 10. punktā minētā sākotnējā ziņojuma saņemšanas Komisija var pieprasīt aģentūrai novērtēt iespējamos jaunās psihoaktīvās vielas radītos riskus un sagatavot riska novērtējuma ziņojumu, ja sākotnējā ziņojumā minētais liecina, ka jaunā psihoaktīvā viela varētu radīt nopietnus sabiedrības veselības riskus un attiecīgā gadījumā nopietnus sociālos riskus. Riska novērtēšanu veic zinātniskā komiteja.

2.   Divu nedēļu laikā pēc atsevišķu sākotnējo ziņojumu vai 9. panta 11. punktā minētā apvienotā sākotnējā ziņojuma saņemšanas Komisija var pieprasīt aģentūrai novērtēt iespējamos vairāku jaunu psihoaktīvu vielu ar līdzīgu ķīmisko struktūru radītos riskus un sagatavot apvienotu riska novērtējuma ziņojumu, ja apvienotajā sākotnējā ziņojumā minētais liecina, ka minētās psihoaktīvās vielas varētu radīt nopietnus sabiedrības veselības riskus un attiecīgā gadījumā nopietnus sociālos riskus. Apvienoto riska novērtēšanu veic zinātniskā komiteja.

3.   Riska novērtējuma ziņojums vai apvienotais riska novērtējuma ziņojums ietver:

4.   Zinātniskā komiteja veic riska novērtējumu, lai novērtētu riskus, ko rada jaunā psihoaktīvā viela vai jauno psihoaktīvo vielu grupa. Komisijai, aģentūrai, Eiropolam un Eiropas Zāļu aģentūrai ir tiesības katram iecelt divus novērotājus katram šādam riska novērtējumam.

5.   Zinātniskā komiteja veic riska novērtēšanu, kā minētas 4. punktā, pamatojoties uz pieejamo informāciju un jebkuriem citiem attiecīgajiem zinātniskajiem pierādījumiem. Tā ņem vērā visu tās locekļu viedokļus. Aģentūra organizē riska novērtēšanas procedūru, tostarp apzina nākotnes vajadzības attiecībā uz informāciju un attiecīgus pētījumus.

6.   Aģentūra Komisijai un dalībvalstīm iesniedz riska novērtējuma ziņojumu vai apvienoto riska novērtējuma ziņojumu sešu nedēļu laikā pēc tam, kad no Komisijas saņemts pieprasījums sagatavot riska novērtējuma ziņojumu, ievērojot 1. punktu vai apvienoto riska novērtējuma ziņojumu, ievērojot 2. punktu.

7.   Saņēmusi pienācīgi pamatotu aģentūras pieprasījumu, Komisija var pagarināt laikposmu 6. punktā minētā riska novērtējuma vai apvienotā riska novērtējuma pabeigšanai, lai dotu iespēju veikt papildu izpēti un savākt datus. Šādā pieprasījumā iekļauj informāciju par laiku, kas vajadzīgs, lai pabeigtu riska novērtējumu vai apvienoto riska novērtējumu.

8.   Aģentūra savlaicīgi sniedz ātrus riska novērtējumus saskaņā ar 20. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2022/2371 (25) apdraudējuma gadījumā, kā minēts minētās regulas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ja apdraudējums ietilpst aģentūras kompetencē.

1.   Riska novērtēšanu neveic, ja jaunā psihoaktīvā viela ir ANO sistēmā notiekošas izvērtēšanas beigu stadijā, proti, ja Pasaules Veselības organizācijas Ekspertu komiteja narkotiku atkarības jautājumos ir publicējusi kritisku analīzi kopā ar rakstisku ieteikumu, izņemot gadījumus, ja ir pieejams pietiekami daudz datu un informācijas, kas liecina par nepieciešamību sagatavot riska novērtējuma ziņojumu Savienības līmenī, kura iemeslus norāda sākotnējā ziņojumā par minēto vielu.

2.   Riska novērtēšanu neveic, ja pēc izvērtēšanas ANO sistēmā ir nolemts neiekļaut sarakstā jauno psihoaktīvo vielu, izņemot gadījumus, kad ir pieejams pietiekami daudz datu un informācijas, kas liecina par nepieciešamību sagatavot riska novērtējuma ziņojumu Savienības līmenī, kura iemeslus norāda sākotnējā ziņojumā par minēto vielu.

3.   Riska novērtēšanu neveic, ja jaunā psihoaktīvā viela ir aktīva viela:

1.   Aģentūra izveido stratēģiskas, uz pierādījumiem balstītas veselības un drošības draudu novērtēšanas spējas, lai agrīnā posmā apzinātu jaunas norises narkotiku parādībā, kam ir iespējama negatīva ietekme uz veselību, sociālajiem jautājumiem, drošumu vai drošību Savienībā, un, šādi rīkojoties, palīdzētu uzlabot attiecīgo ieinteresēto personu gatavību efektīvi un laikus reaģēt uz jauniem draudiem.

2.   Aģentūra pēc savas iniciatīvas var sākt veselības un drošības draudu novērtēšanu, pamatojoties uz tādu signālu iekšēju izvērtējumu, kuri izriet no regulāras uzraudzības, pētniecības vai citiem atbilstošiem informācijas avotiem. Aģentūra var sākt arī veselības un drošības draudu novērtēšanu pēc Komisijas vai dalībvalsts pieprasījuma, ar noteikumu, ka ir izpildīti 1. punktā izklāstītie kritēriji.

3.   Veselības un drošības draudu novērtēšana sastāv no esošās informācijas ātras izvērtēšanas un vajadzības gadījumā no jaunas informācijas vākšanas, izmantojot aģentūras informācijas tīklus. Aģentūra izstrādā piemērotas zinātniskas ātrās izvērtēšanas metodes.

4.   Ja pēc veselības un drošības draudu novērtējuma veikšanas aģentūra sagatavo veselības un drošības draudu novērtējuma ziņojumu, minētajā ziņojumā apraksta konstatēto apdraudējumu, pašreizējo situāciju, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, un iespējamos rezultātus bezdarbības gadījumā. Veselības un drošības draudu novērtējuma ziņojumā izklāsta gatavības un reaģēšanas variantus, kurus var pieņemt konstatēto draudu mazināšanai un reaģēšanai uz tiem, tostarp, ja iespējams, uz pierādījumiem pamatotus intervences pasākumus pieprasījuma mazināšanai, riska un kaitējuma mazināšanai un atveseļošanai. Veselības un drošības draudu novērtējuma ziņojumā var iekļaut arī iespējamos pēcpasākumus. Aģentūra nosūta veselības un drošības draudu novērtējuma ziņojumu attiecīgi Komisijai un dalībvalstīm.

5.   Aģentūra cieši sadarbojas ar dalībvalstīm, citām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām un starptautiskajām organizācijām veselības un drošības draudu novērtēšanā, vajadzības gadījumā iesaistot tās novērtējuma veikšanā. Ja iespējamie draudi jau tiek analizēti cita Savienības mehānisma ietvaros, aģentūra neveic veselības un drošības draudu novērtēšanu.

6.   Ar Komisijas piekrišanu aģentūra veic veselības un drošības draudu novērtēšanu attiecībā uz draudiem, kas saistīti ar narkotikām, rodas ārpus Savienības un, iespējams, var ietekmēt veselību, sociālos jautājumus, drošumu vai drošību Savienībā.

7.   Aģentūra uzrauga situācijas attīstību un vajadzības gadījumā attiecīgi atjaunina veselības un drošības draudu novērtējumus.

1.   Aģentūra izveido un pārvalda Eiropas ātrās brīdināšanas sistēmu narkotiku jomā, papildinot un neskarot attiecīgās valstu brīdināšanas sistēmas. Eiropas brīdināšanas sistēma narkotiku jomā papildina 8. pantā minēto agrīnās brīdināšanas sistēmu.

2.   Valstu kontaktpunkti sadarbībā ar attiecīgajām valstu kompetentajām iestādēm, tiklīdz tām kļūst zināma turpmāk minētā informācija, nekavējoties paziņo aģentūrai visu informāciju, kas saistīta ar nopietna tieša vai netieša ar narkotikām saistīta riska rašanos veselībai, sociālajiem aspektiem, drošībai vai drošumam, kā arī jebkādu informāciju, kura varētu būt noderīga reaģēšanas koordinēšanai, piemēram:

3.   Aģentūra analizē un novērtē pieejamo informāciju un datus par iespējamiem nopietniem riskiem veselībai un papildina to ar jebkādu zinātnisku un tehnisku informāciju, kas tai var būt pieejama no 8. pantā minētās agrīnās brīdināšanas sistēmas un citiem saskaņā ar 12. pantu veiktiem draudu novērtējumiem no citām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām un no starptautiskām organizācijām, jo īpaši Pasaules Veselības organizācijas. Aģentūra ņem vērā publiskajos avotos pieejamo informāciju un pieejamo informāciju, kas iegūta, izmantojot tās datu vākšanas rīkus, un informāciju no attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp zinātnieku aprindām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

4.   Pamatojoties uz informāciju un datiem, kas saņemti, ievērojot 3. punktu, aģentūra attiecīgajām valsts iestādēm, tostarp valstu kontaktpunktiem, sniedz mērķtiecīgus ātrās brīdināšanas riska paziņojumus. Aģentūra šādos riska paziņojumos var ierosināt reaģēšanas variantus. Dalībvalstis var apsvērt šādus reaģēšanas variantus kā daļu no savām gatavības plānošanas un valsts reaģēšanas darbībām.

5.   Valstu kontaktpunkti sadarbībā ar attiecīgajām valstu kompetentajām iestādēm informē aģentūru par papildu informāciju, kas ir to rīcībā, lai dotu iespēju aģentūrai turpināt analizēt un novērtēt šā panta 2. punktā minētos riskus, kā arī par to, kādas darbības īstenotas vai pasākumi veikti pēc tam, kad saņemti ātrās brīdināšanas riska paziņojumi, kas minēti 4. punktā.

6.   Aģentūra cieši sadarbojas ar Komisiju un dalībvalstīm nolūkā sekmēt nepieciešamo saskaņotību riska paziņošanas procesā.

7.   Aģentūra var ļaut trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām piedalīties Eiropas brīdināšanas sistēmā narkotiku jomā. Minētās dalības pamatā ir savstarpība, un tā ietver konfidencialitātes pasākumus, kas līdzvērtīgi aģentūrā piemērojamajiem pasākumiem.

8.   Aģentūra ciešā sadarbībā ar attiecīgajām valstu kompetentajām iestādēm, jo īpaši valstu kontaktpunktiem, vajadzības gadījumā izstrādā brīdināšanas sistēmu, lai attiecīgā gadījumā konkrētu narkotiku lietotājiem vai potenciālajiem lietotājiem darītu pieejamu informāciju par konkrētu risku.

9.   Aģentūra vajadzības gadījumā atjaunina savus brīdinājumus par narkotikām.

1.   Aģentūra palīdz Komisijai uzraudzīt attīstības tendences saistībā ar narkotisko vielu prekursoru novirzīšanu un nelegālu tirdzniecību un izvērtēt nepieciešamību tos iekļaut klasificēto un neklasificēto vielu sarakstā vai svītrot no tā vai mainīt to kategoriju saistībā ar Regulu (EK) Nr. 273/2004 un Regulu (EK) Nr. 111/2005, tai skaitā palīdzot noteikt un izvērtēt to likumīgo un nelikumīgo izmantošanu.

2.   Aģentūra pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma sagatavo draudu novērtējuma ziņojumu par narkotisko vielu prekursoriem.

1.   Aģentūra izveido kriminālistikas un toksikoloģijas laboratoriju tīklu (“tīkls”), kas jo īpaši darbojas narkotiku un ar narkotikām saistīta kaitējuma kriminālistiskajā un toksikoloģiskajā izmeklēšanā.

2.   Tīkls galvenokārt darbojas kā forums, kurā:

Valstu kontaktpunktus regulāri, vismaz reizi gadā, informē par tīkla darbībām. Valstu kontaktpunktiem ir piekļuve tīkla sagatavotajai informācijai un datiem.

3.   Katrai dalībvalstij ir tiesības ar sava pārstāvja valdē starpniecību norīkot darbībai tīklā kā valsti pārstāvošās laboratorijas līdz trim laboratorijām, kas specializējas kriminālistikas analīzes veikšanā, toksikoloģijas jomā vai citās attiecīgās ar narkotikām saistītās jomās. Aģentūra var izraudzīties papildu laboratorijas vai ekspertus, kas jo īpaši darbojas narkotiku un ar narkotikām saistīta kaitējuma kriminālistiskajā un toksikoloģiskajā izmeklēšanā.

4.   Komisijas Kopīgais pētniecības centrs ir tīkla dalībnieks un tīklā pārstāv Komisiju.

5.   Tīkls cieši sadarbojas ar esošajiem tīkliem un organizācijām, kas darbojas tajā pašā jomā kā tīkls, un ņem vērā to darbu, lai izvairītos no pārklāšanās. Reitox tīklu regulāri un vismaz reizi gadā informē par tīkla darbu.

6.   Aģentūra vada tīklu un sasauc vismaz vienu sanāksmi gadā. Tīkls var nolemt izveidot darba grupas, kuras var vadīt tīkla dalībnieki.

7.   Tīkls nodrošina aģentūrai piekļuvi kriminālistikas un toksikoloģijas datiem, ko sagatavojušas, piešķīrušas vai savākušas tīkla laboratorijas, tostarp, lai analizētu jaunas psihoaktīvas vielas, kad tas nepieciešams.

8.   Aģentūra vajadzības gadījumā un pamatojoties uz skaidriem un pārredzamiem noteikumiem un procedūrām, kuras aģentūra ir noteikusi iepriekš, identificē un finansē konkrētus projektus, lai virzītu tīkla darbu. Aģentūra pieņem minētos noteikumus un procedūras pirms šādu projektu identificēšanas.

9.   Aģentūra izveido datubāzi, kurā glabā, analizē un dara pieejamu tīkla savākto vai sagatavoto informāciju un datus saskaņā ar attiecīgajiem šīs regulas noteikumiem, tostarp 6. panta 8. punktu un 49. pantu.

1.   Aģentūra izstrādā un veicina uz pierādījumiem balstītas intervences un paraugpraksi, kā arī veicina izpratni par narkotiku nelabvēlīgo ietekmi, profilaksi, ārstēšanu, aprūpi, riska un kaitējuma mazināšanu, rehabilitāciju, sociālo integrāciju un atveseļošanos. Attiecīgā gadījumā aģentūra izmanto dzimumsensitīvu pieeju un ņem vērā vecuma aspektu. Uz pierādījumiem balstītas intervences, paraugprakses un izpratnes veicināšanas darbības var pielāgot valsts apstākļiem un īstenot valsts līmenī, un vajadzības gadījumā tās var vērst uz konkrētām grupām.

2.   Uz pierādījumiem balstītas intervences, paraugprakses un izpratnes veicināšanas darbības, kas minētas 1. punktā, atbilst cilvēktiesību normām un politiskajām ievirzēm, kas noteiktas piemērojamajos Savienības stratēģiskajos dokumentos narkotiku jomā.

3.   Aģentūra veicina esošo narkotiku profilakses kvalitātes standartu īstenošanu un vajadzības gadījumā atjaunina tos. Aģentūra nodrošina vai atbalsta apmācību, ievērojot 19. pantu. Aģentūra attiecīgā gadījumā arī izstrādā kvalitātes standartus riska un kaitējuma mazināšanai, ārstēšanai, atveseļošanai, aprūpei un rehabilitācijai.

4.   Aģentūra var piedāvāt atbalstu dalībvalstīm un ar to pirms tam izteiktu piekrišanu palīdz tām izstrādāt valsts intervences tās pilnvaru jomā.

1.   Pēc iesaistītās valsts iestādes pieprasījuma aģentūra nodrošina valsts pasākumu novērtējumu saskaņā ar standarta darbības protokolu, kā noteikts 3. punktā.

2.   Pirms valsts pasākuma novērtēšanas aģentūra to izvērtē un izanalizē, vai tas atbilst jaunākajām zinātnes atziņām un vai tas ir pierādījis savu lietderību tajā noteikto mērķu sasniegšanā.

3.   Aģentūra izstrādā novērtēšanas procedūru. Aģentūra pārredzamā veidā izklāsta novērtēšanas procedūru standarta darbības protokolā. Aģentūras valde apstiprina standarta darbības protokolu un visas tā izmaiņas pirms tā piemērošanas.

4.   Aģentūra regulāri informē valdi par novērtējumiem, ko tā veikusi, ievērojot šo pantu.

1.   Pēc dalībvalsts pieprasījuma aģentūra var atbalstīt tās politikas narkotiku jomā neatkarīgu izvērtēšanu un uz pierādījumiem balstītas politikas narkotiku jomā izstrādi saskaņā ar piemērojamajiem Savienības stratēģiskajiem dokumentiem narkotiku jomā.

2.   Aģentūra var piedāvāt atbalstu dalībvalstīm un ar to pirms tam izteiktu piekrišanu palīdz tām īstenot to valsts politiku narkotiku jomā, kvalitātes standartus, paraugpraksi un inovatīvas pieejas. Aģentūra veicina informācijas apmaiņu starp valsts iestādēm un ekspertiem, tostarp par attiecīgajiem tiesību aktiem un paraugpraksi.

3.   Atbalstot politikas izvērtēšanu, aģentūra rīkojas neatkarīgi un ievēro savus zinātniskos standartus un uz pierādījumiem balstītu pieeju.

1.   Aģentūra:

2.   Ar starptautiskās sadarbības satvaru, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā, cenšas vēl vairāk stiprināt un atbalstīt trešo valstu centienus risināt narkotiku jautājumus, balstoties uz pierādījumiem, integrēti, līdzsvaroti, izmantojot daudzdisciplīnu pieeju un pilnībā ievērojot cilvēktiesību normas. Minētajā starptautiskās sadarbības satvarā ņem vērā attiecīgos Savienības politikas dokumentus un narkotiku parādības attīstību. Satvarā nosaka sadarbībai prioritārās valstis vai reģionus un galvenos sadarbības rezultātus. Tajā ņem vērā dalībvalstu pieredzi un veiktās darbības. Aģentūra regulāri novērtē un pārskata starptautiskās sadarbības satvaru.

3.   Aģentūra pēc Komisijas lūguma un, ja valde sniedz piekrišanu, nodod savas speciālās zināšanas un sniedz tehnisko palīdzību trešām valstīm, jo īpaši kandidātvalstīm, saskaņā ar tās starptautiskās sadarbības satvaru, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā.

Tehniskā palīdzība jo īpaši ir vērsta uz valstu kontaktpunktu, valstu datu vākšanas sistēmu un valstu agrīnās brīdināšanas sistēmu izveidi vai konsolidēšanu un paraugprakses veicināšanu profilakses, ārstēšanas, aprūpes, riska un kaitējuma mazināšanas, rehabilitācijas, sociālās reintegrācijas un atveseļošanās jomās, kā arī palīdz izveidot un stiprināt strukturālas saiknes ar 8. pantā minēto agrīnās brīdināšanas sistēmu un Reitox tīklu. Ja trešā valsts to lūdz, aģentūra var nodrošināt minētās trešās valsts valsts struktūru novērtējumu.

4.   Aģentūra sadarbojas ar starptautiskām organizācijām un trešām valstīm saskaņā ar 53. un 54. pantu.

1.   Aģentūra palīdz Komisijai un dalībvalstīm noteikt galvenās pētniecības tēmas, izstrādāt un īstenot Savienības pētniecības un inovāciju darbību pamatprogrammas, kas ir būtiskas attiecīgi 4. un 5. pantā noteikto aģentūras vispārējo un konkrēto uzdevumu izpildei. Aģentūra savās ar pētniecību saistītajās darbībās kā transversālu principu pievērš pienācīgu uzmanību intersekcionalitātei. Kad aģentūra palīdz Komisijai noteikt galvenās pētniecības tēmas un izstrādāt un īstenot kādu Savienības pamatprogrammu, aģentūra nesaņem finansējumu no minētās programmas.

2.   Aģentūra proaktīvi uzrauga un veicina pētniecības un inovāciju darbības, lai izpildītu attiecīgi 4. un 5. pantā noteiktos aģentūras vispārējos un konkrētos uzdevumus, atbalsta saistītās dalībvalstu darbības un īsteno savas pētniecības un inovāciju darbības jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, tostarp izstrādā, apmāca, testē un apstiprina algoritmus rīku izstrādei. Aģentūra izplata šādu pētījumu rezultātus Eiropas Parlamentam, dalībvalstīm un Komisijai saskaņā ar drošības noteikumiem, kas paredzēti 49. pantā.

3.   Aģentūra sniedz ieguldījumu un piedalās darbībās, ko pētniecības un inovācijas cikla ietvaros veic, piemēram, ES Inovācijas centrs iekšējās drošības jomā un Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestāde, kas izveidota ar Komisijas 2021. gada 16. septembra lēmumu (26).

4.   Aģentūra var plānot un īstenot izmēģinājuma projektus jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula.

5.   Aģentūra veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izvairītos no interešu konfliktiem 4. punktā minēto izmēģinājuma projektu īstenošanā. Tā publisko informāciju par saviem pētniecības projektiem, tostarp demonstrējuma projektiem. Šāda informācija ietver ziņas par iesaistītajiem sadarbības partneriem un projektu budžetu.

6.   Aģentūra izveido datubāzi, kurā glabā, analizē un dara pieejamu ar narkotikām saistītu pētījumu programmas.

1.   Aģentūras administratīvo un pārvaldības struktūru veido:

2.   Aģentūras administratīvās un pārvaldības struktūras locekļiem nav nekādu finansiālu vai citu interešu, kas varētu ietekmēt viņu objektivitāti. Viņi darbojas sabiedrības interesēs un rīkojas neatkarīgi, objektīvi un pārredzam. Viņi katru gadu iesniedz savu interešu deklarāciju, kam iespējams piekļūt pēc pieprasījuma.

1.   Valdē ir:

2.   Valdes sastāvā ir arī:

3.   Katram valdes loceklim ir aizstājējs. Aizstājējs pārstāv valdes locekli viņa prombūtnes laikā un var piedalīties valdes sanāksmēs.

4.   Valdes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, pamatojoties uz viņu zināšanām jomās, kas noteiktas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un ņemot vērā arī attiecīgās vadības, administratīvās un budžeta pārvaldības prasmes. Visas valdē pārstāvētās puses cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību, lai nodrošinātu valdes darba nepārtrauktību. Visas puses tiecas panākt dzimumu līdzsvarotu pārstāvību valdē.

5.   Valde var uzaicināt kā novērotājus to starptautisko organizāciju pārstāvjus, ar kurām aģentūra sadarbojas saskaņā ar 53. pantu.

6.   Valdes locekļu un viņu aizstājēju pilnvaru termiņš ir četri gadi. Pilnvaru termiņš ir pagarināms.

1.   Valde:

2.   Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu pieņem lēmumu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, ar kuru tā izpilddirektoram deleģē attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras un paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem minēto pilnvaru deleģējumu var apturēt. Izpilddirektors ir pilnvarots šīs pilnvaras deleģēt tālāk.

Īpašu izņēmuma apstākļu dēļ valde var ar lēmumu uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un izpilddirektora citai personai deleģētās pilnvaras un izpildīt tās pati vai deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai darbiniekam, kas nav izpilddirektors.

1.   Valde ievēlē priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no tās balsstiesīgo locekļu vidus. Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēlē ar valdes balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

2.   Priekšsēdētāja vietnieks automātiski aizstāj priekšsēdētāju, ja viņš nevar pildīt savus pienākumus.

3.   Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir četri gadi. Viņu amata pilnvaru termiņu var pagarināt vienu reizi. Tomēr, ja valdes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka dalība valdē beidzas viņu amata pilnvaru laikā, arī viņu amata pilnvaru laiks automātiski beidzas tajā pašā datumā.

4.   Sīki izklāstītu priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanas procedūru nosaka valdes reglamentā.

1.   Valdes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs.

2.   Izpilddirektors piedalās valdes jautājumu apspriešanā.

3.   Valde katru gadu rīko vismaz vienu kārtējo sanāksmi. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, Komisijas pieprasījuma vai vismaz trešdaļas valdes locekļu pieprasījuma.

4.   Valde uz savām sanāksmēm novērotāja statusā var uzaicināt jebkuru personu, kuras viedoklis varētu to interesēt, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjus.

5.   Atbilstīgi valdes reglamentam valdes locekļiem sanāksmē var palīdzēt konsultanti vai eksperti.

6.   Aģentūra nodrošina valdes sekretariātu.

1.   Neskarot 24. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu, 25. panta 1. punktu, 35. panta 6. punktu, 29. panta 8. punktu un 53. panta 2. punktu, valde pieņem lēmumus ar tās balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

2.   Katram balsstiesīgajam loceklim ir viena balss. Ja kāda balsstiesīga locekļa nav klāt, viņa aizstājējs ir tiesīgs izmantot viņa balsstiesības.

3.   Priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks piedalās balsošanā.

4.   Izpilddirektors nepiedalās balsošanā.

5.   Valdes reglamentā detalizēti nosaka balsošanas kārtību, jo īpaši norādot, ar kādiem nosacījumiem loceklis var rīkoties cita locekļa vārdā.

1.   Izpildvalde:

2.   Ja steidzamības dēļ vajadzīgs, izpildvalde var valdes vietā pieņemt noteiktus pagaidu lēmumus, jo īpaši administratīvās pārvaldības lietās, arī par iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējuma apturēšanu un budžeta jautājumiem. Šādu pagaidu lēmumu pieņemšanas nosacījumus nosaka valdes reglamentā.

3.   Izpildvaldes sastāvā ir valdes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks, divi citi balsstiesīgi locekļi, kurus valde iecēlusi no savu locekļu vidus, un divi Komisijas pārstāvji valdē.

Valdes priekšsēdētājs ir arī izpildvaldes priekšsēdētājs.

Izpilddirektors piedalās izpildvaldes sanāksmēs kā novērotājs. Izpildvalde var uzaicināt citus novērotājus piedalīties tās sanāksmēs.

4.   Izpildvaldes locekļu pilnvaru termiņš ir četri gadi. Viņu amata termiņu var pagarināt vienu reizi. Tomēr, ja viņu dalība valdē beidzas jebkurā pilnvaru termiņa laikā, viņu pilnvaru termiņš izpildvaldē automātiski beidzas minētajā datumā.

5.   Izpildvalde rīko vismaz divas kārtējās sanāksmes gadā. Turklāt tā sanāk arī pēc tās priekšsēdētāja ierosinājuma vai tās locekļu pieprasījuma.

6.   Izpildvalde pieņem lēmumu ar tās locekļu vienprātību. Ja izpildvalde nespēj pieņemt lēmumu vienprātīgi, jautājumu nodod valdei.

7.   Izpildvaldes reglamentu nosaka valde.

1.   Izpilddirektoru pieņem darbā kā aģentūras pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2.   Valde ieceļ izpilddirektoru no vismaz trīs kandidātu saraksta, ko ierosinājusi Komisija, pamatojoties uz atklātu un pārredzamu atlases procedūru. Atlases procedūra paredz Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un citos atbilstīgos plašsaziņas līdzekļos publicēt uzaicinājumu izteikt ieinteresētību. Par uzaicinājuma izteikt ieinteresētību projektu Komisija apspriežas ar valdi. Komisija atlases procedūrā var iekļaut valdes pārstāvi kā novērotāju.

Pirms valde kandidātu ieceļ izpilddirektora amatā, Komisijas izraudzītos kandidātus var nekavējoties uzaicināt sniegt paziņojumu Eiropas Parlamenta atbildīgajā komitejā vai komitejās un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem. Pēc paziņojuma un atbilžu uzklausīšanas Eiropas Parlaments var pieņemt atzinumu, kurā izklāstīti tā viedokļi, un to iesniedz valdei.

3.   Līguma noslēgšanai ar izpilddirektoru aģentūru pārstāv valdes priekšsēdētājs.

4.   Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Līdz šā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora snieguma izvērtējumu, tai skaitā valdes iepriekš sagatavotu vērtējumu, un aģentūras turpmākos uzdevumus un risināmos jautājumus.

5.   Valde pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 4. punktā minētais novērtējums, var pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu vienu reizi uz laikposmu, kas nepārsniedz piecus gadus.

Ja valde plāno pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu, tā par to informē Eiropas Parlamentu. Pirms valde pieņem lēmumu pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu, izpilddirektoru var uzaicināt nekavējoties sniegt paziņojumu Eiropas Parlamenta atbildīgajā komitejā vai komitejās un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

6.   Izpilddirektors, kura pilnvaru termiņš ir pagarināts, nepiedalās citā atlases procedūrā uz to pašu amatu kopējā termiņa beigās.

7.   Izpilddirektoru var atbrīvot no amata tikai ar valdes lēmumu, kuru pieņem pēc Komisijas priekšlikuma. Eiropas Parlamentu un Padomi informē par šāda lēmuma iemesliem tā, ka tiek pildītas piemērojamās konfidencialitātes prasības.

8.   Valdes lēmumus par izpilddirektora iecelšanu amatā, viņa pilnvaru termiņa pagarināšanu vai atbrīvošanu no amata pieņem ar tās balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

1.   Izpilddirektors ir atbildīgs par aģentūras vadīšanu. Izpilddirektors atskaitās valdei.

2.   Neskarot Komisijas, valdes un izpildvaldes pilnvaras, izpilddirektors savus pienākumus pilda neatkarīgi un nelūdz un nepieņem nedz kādas valdības, nedz arī citas struktūras norādījumus.

3.   Izpilddirektors pēc uzaicinājuma ziņo Eiropas Parlamenta par savu pienākumu izpildi. Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par tā uzdevumu izpildi.

4.   Izpilddirektors ir aģentūras juridiskais pārstāvis.

5.   Izpilddirektors ir atbildīgs par 5. pantā noteikto aģentūras konkrēto uzdevumu īstenošanu. Izpilddirektors jo īpaši ir atbildīgs par:

6.   Lai aģentūras uzdevumus veiktu lietderīgi un efektīvi, izpilddirektors var lemt par viena vai vairāku sadarbības koordinatoru izvietošanu Savienības iestādēs un attiecīgās Savienības struktūrās, birojos un aģentūrās. Izpilddirektors saņem Komisijas un valdes iepriekšēju piekrišanu. Lēmumā par sadarbības koordinatoru izvietošanu precizē sadarbības koordinatoru veicamo darbību tvērumu tā, lai izvairītos no liekām izmaksām un aģentūras administratīvo funkciju dublēšanas.

7.   Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes aicinājuma izpilddirektors bez liekas kavēšanās apmeklē attiecīgi Eiropas Parlamenta vai Padomes organizētas sanāksmes par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar aģentūras pilnvarām.

1.   Zinātniskās komitejas sastāvā ir ne mazāk kā septiņi un ne vairāk kā 15 zinātnieki, kurus valde ieceļ, ņemot vērā viņu zinātnisko izcilību un neatkarību un iepriekš Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un citos attiecīgos medijos publicējot uzaicinājumu paust interesi. Aģentūra informē Eiropas Parlamenta kompetento komiteju vai komitejas par zinātniskajā komitejā ieceltajiem locekļiem un par tās darbu. Zinātniskās komitejas locekļu atlases procedūra nodrošina to, ka zinātniskās komitejas locekļi ir specializējušies visatbilstīgākajās jomās, kas saistītas ar aģentūras mērķiem. Zinātniskās komitejas locekļu iecelšanā iesaistītās puses cenšas panākt dzimumu līdzsvarotu pārstāvību zinātniskajā komitejā.

2.   Zinātniskās komitejas locekļus ieceļ amatā privātpersonas statusā uz četru gadu termiņu, ko var pagarināt vienu reizi.

3.   Zinātniskās komitejas locekļi ir neatkarīgi un darbojas sabiedrības interesēs. Viņi nelūdz un nepieņem valdību vai citu struktūru norādījumus.

4.   Ja komitejas loceklis vairs neatbilst neatkarības kritērijiem, viņš par to informē valdi. Tāpat valde pēc vismaz vienas trešdaļas tās locekļu ierosinājuma vai pēc Komisijas ierosinājuma var paziņot, ka attiecīgais loceklis nav neatkarīgs, un atcelt minētā locekļa iecelšanu. Valde ieceļ jaunu locekli uz minētā locekļa atlikušo pilnvaru termiņu atbilstīgi parastajai procedūrai, kāda paredzēta locekļu iecelšanai.

5.   Zinātniskā komiteja sniedz atzinumu šajā regulā paredzētajos gadījumos vai par visiem zinātniskajiem jautājumiem attiecībā uz aģentūras darbībām, kurus valde vai izpilddirektors tai var iesniegt. Zinātniskās komitejas atzinumus publicē aģentūras tīmekļa vietnē.

6.   Nolūkā novērtēt riskus, ko rada jauna psihoaktīva viela vai jaunu psihoaktīvu vielu grupa, zinātniskās komitejas sastāvu var paplašināt, ja to par nepieciešamu uzskata izpilddirektors, kurš rīkojas pēc zinātniskās komitejas priekšsēdētāja ieteikuma, iekļaujot ekspertus, kas pārstāv zinātnes jomas, kuras ir būtiskas, lai nodrošinātu jaunās psihoaktīvās vielas vai jauno psihoaktīvo vielu grupas radīto risku līdzsvarotu novērtējumu. Izpilddirektors izraugās minētos ekspertus no ekspertu saraksta. Valde apstiprina ekspertu sarakstu reizi četros gados.

7.   Zinātniskā komiteja uz savu pilnvaru laiku ievēlē priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Komitejas priekšsēdētājs kā novērotājs var piedalīties valdes sanāksmēs.

8.   Zinātniskā komiteja tiekas vismaz reizi gadā.

9.   Aģentūra savā tīmekļa vietnē publisko un atjaunina zinātniskās komitejas locekļu sarakstu.

1.   Dalībvalstis, izmantojot Eiropas Narkotiku un narkomānijas informācijas tīklu (“Reitox tīkls”), palīdz pildīt aģentūras uzdevumu vākt un ziņot konsekventu un standartizētu informāciju par narkotiku parādību visā Savienībā. Reitox tīklu veido valstu kontaktpunkti, kas izraudzīti saskaņā ar 33. pantu, un Komisijas kontaktpunkts.

2.   Reitox tīkls ievēlē runaspersonu un vienu līdz trīs runaspersonas vietniekus no savu dalībnieku vidus. Runaspersona pārstāv Reitox tīklu attiecībās ar aģentūru, un tai ir ļauts kā novērotājam piedalīties valdes sanāksmēs.

3.   Reitox tīkls katru gadu sanāk vismaz uz vienu kārtējo sanāksmi. Sanāksmes sasauc un vada aģentūra. Reitox tīkls sanāk uz sanāksmi arī pēc tā runaspersonas iniciatīvas vai pēc vismaz viena trešdaļas tā locekļu lūguma.

1.   Katra iesaistītā valsts, izmantojot attiecīgus valsts normatīvos vai administratīvos pasākumus, izraugās vienotu valsts kontaktpunktu, kas izveidots pastāvīgi un kam piešķirtas skaidras pilnvaras. Valsts kontaktpunkta izraudzīšanos un valsts kontaktpunkta vadītāja iecelšanu, kā arī visas izmaiņas minētajās darbībās aģentūrai paziņo ar valdē pārstāvētā valsts locekļa starpniecību.

2.   Atbildīgā valsts iestāde nodrošina, ka valsts kontaktpunktam ir uzticēti 34. panta 2. punktā minētie uzdevumi. Valsts kontaktpunkta vadītājs vai aizstājējs pārstāv valsts kontaktpunktu Reitox tīklā.

3.   Valsts kontaktpunkts ir zinātniski neatkarīgs un nodrošina savu datu kvalitāti.

4.   Valstu kontaktpunkti plāno savas darbības uz priekšu, un, lai tie varētu īstenot savas pilnvaras un veikt savus uzdevumus, kā minēts 34. panta 2. punktā, tiem no valsts budžeta līdzekļiem ir piešķirti atbilstoši budžeta resursi un cilvēkresursi, ko līdzfinansē aģentūra saskaņā ar šā panta 5. punktu, un tiem ir pietiekams aprīkojums un telpas, lai atbalstītu to ikdienas darbības.

5.   Katras dalībvalsts kontaktpunkts ar aģentūras piešķirtas dotācijas starpniecību saņem līdzfinansējumu savu pamatizdevumu segšanai, ar noteikumu, ka tas atbilst 1. līdz 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Lai saņemtu minēto līdzfinansējumu, valsts kontaktpunkts katru gadu noslēdz dotācijas nolīgumu ar aģentūru. Līdzfinansējuma līmeni ierosina izpilddirektors, valde to apstiprina un regulāri pārskata. Aģentūra var piešķirt valstu kontaktpunktiem papildu finansējumu uz ad hoc pamata dalībai konkrētos projektos un to īstenošanai.

6.   Aģentūra novērtē valstu kontaktpunktus saskaņā ar 35. pantu.

1.   Valstu kontaktpunkti veido saskarni un atbalsta mijiedarbību starp iesaistītajām valstīm un aģentūru.

2.   Nolūkā atbalstīt aģentūru tās vispārējo un konkrēto uzdevumu sasniegšanā, kas noteikti attiecīgi 4. un 5. pantā, tādējādi veicinot koordinētu Savienības rīcību, katrs valsts kontaktpunkts veic šādas darbības:

3.   Atbilstoši savām spējām valstu kontaktpunkti arī uzrauga, analizē un interpretē attiecīgo informāciju jomās, uz kurām attiecas 4. pants. Valstu kontaktpunkti arī sniedz aģentūrai minēto informāciju un informāciju par piemēroto politiku un risinājumiem.

4.   Valstu kontaktpunkti izveido un uztur vajadzīgo sadarbību ar attiecīgām valsts un reģionālām iestādēm, struktūrām, aģentūrām un organizācijām nolūkā vākt informāciju, kas tiem nepieciešama savu uzdevumu veikšanai, ievērojot 2. punktu.

5.   Vācot datus saskaņā ar šo pantu, valstu kontaktpunkti pēc iespējas nodrošina to, ka savāktie dati tiek sadalīti pēc dzimuma vai dzimtes. Vācot un sniedzot datus saskaņā ar šo pantu, valstu kontaktpunkti ņem vērā narkotiku jomas politikas dzimumsensitīvos aspektus. Valstu kontaktpunkti nenodod datus, pēc kuriem varētu identificēt personas vai nelielas personu grupas. Tie atturas nodot informāciju, kas attiecas uz konkrētām personām.

1.   Aģentūra novērtē, vai katrs valsts kontaktpunkts, pildot 34. panta 2. punktā izklāstītos uzdevumus, sekmē aģentūras uzdevumu sasniegšanu. Šāds novērtējums neattiecas uz citām funkcijām, ko pilda struktūra, kuras paspārnē darbojas valsts kontaktpunkts, vai uz vispārējo sistēmu, kuras ietvaros darbojas valsts kontaktpunkts.

2.   Novērtējums, kas minēts 1. punktā, balstās uz valsts kontaktpunkta sniedzamo attiecīgo informāciju. Ja nepieciešams, aģentūra var apmeklēt valsts kontaktpunktu.

3.   Aģentūras katru novērtējumu, ko tā veic, ievērojot 1. punktu, iesniedz attiecīgajam valsts kontaktpunktam un attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei. Novērtējumos var iekļaut ieteikumus par 34. panta 2. punktā noteikto uzdevumu izpildi, noteikt to īstenošanas grafiku un piedāvāt aģentūras atbalstu valsts kontaktpunktam tā spēju veidošanas nolūkā.

4.   Ja ir sniegti ieteikumi un noteikts to īstenošanas grafiks, ievērojot 3. punktu, attiecīgais valsts kontaktpunkts vai nu informē aģentūru, ka tas pieņem ieteikumus, vai, ja tas tiem nepiekrīt, sniedz aģentūrai rakstisku pamatotu atzinumu.

5.   Aģentūra pirmajā sanāksmē pēc tam, kad ir pabeigusi novērtēšanu, kas veikta, ievērojot 1. punktu, informē valdi par novērtēšanas iznākumu. Ja aģentūra un valsts kontaktpunkts nevienojas, kā minēts šā panta 4. punktā, aģentūra novērtējumu, ieteikumus un to īstenošanas grafiku iesniedz valdei, lai tā savā nākamajā sanāksmē tos apstiprinātu ar tās balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu saskaņā ar 23. pantu. Attiecīgās dalībvalsts pārstāvis šajā balsošanā nepiedalās.

6.   Ja līdz novērtējumā norādītajam laikam, kā minēts 1. punktā, valsts kontaktpunkts nepilda 34. panta 2. punktā izklāstītos uzdevumus, valde savā pirmajā sanāksmē pēc novērtējumā norādītā laika ar divu trešdaļu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu saskaņā ar 23. pantu lemj par to, vai nesniegt līdzfinansējumu, kamēr valsts kontaktpunkts nav izpildījis 34. panta 2. punktā izklāstītos uzdevumus. Attiecīgās dalībvalsts pārstāvis minētajā balsošanā nepiedalās.

7.   Aģentūra veic visu valstu kontaktpunktu pirmo novērtēšanu, ievērojot 1. punktu, līdz 2026. gada 3. jūlijam. Pēc tam aģentūra veic valstu kontaktpunktu novērtēšanu regulāri, ja nepieciešams.

1.   Pamatojoties uz izpilddirektora iesniegtu projektu, pēc apspriešanās ar zinātnisko komiteju un ņemot vērā Komisijas atzinumu, un – attiecībā uz daudzgadu programmu – pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, valde katru gadu līdz 15. decembrim pieņem vienotā programmdokumenta projektu, kurā ietvertas daudzgadu un gada programmas un visi dokumenti, kas uzskaitīti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/715 (30) 32. pantā. Ja valde nolemj neievērot Komisijas atzinuma elementus vai elementus, kas izriet no apspriešanās ar Eiropas Parlamentu vai zinātnisko komiteju, tā sniedz pamatojumu. Valde vienoto programmdokumentu līdz nākamā gada 31. janvārim nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

Vienotais programmdokuments kļūst galīgs, kad galīgajā variantā ir pieņemts Savienības vispārējais budžets, un vajadzības gadījumā to atbilstīgi koriģē.

2.   Gada darba programma ietver sīki izklāstītus mērķus un gaidāmos rezultātus, tostarp snieguma rādītājus. Tā ietver arī finansējamo darbību aprakstu un norādi par katrai darbībai piešķirtajiem finanšu resursiem un cilvēkresursiem, ievērojot tādus principus kā budžeta līdzekļu sadale un pārvaldība pa darbības jomām. Gada darba programma saskan ar 4. punktā minēto daudzgadu darba programmu. Tajā skaidri norāda uzdevumus, kuri ir pievienoti, mainīti vai svītroti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu.

Daudzgadu vai gada programmā iekļauj informāciju par 20. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās starptautiskās sadarbības satvaru un ar minēto satvaru saistīto darbību īstenošanu. Tajā ietver arī aģentūras plānotās pētniecības un inovācijas darbības, kas minētas 21. pantā.

3.   Valde groza pieņemto gada darba programmu, ja aģentūrai tiek uzticēts jauns uzdevums.

Visus būtiskos grozījumus gada darba programmā pieņem tādā pašā kārtībā kā sākotnējo gada darba programmu. Valde var deleģēt izpilddirektoram pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā.

4.   Daudzgadu darba programmā izklāsta vispārējo stratēģisko plānu, ietverot mērķus, gaidāmos rezultātus un snieguma rādītājus. Tajā arī izklāsta resursu plānu, ietverot daudzgadu budžeta un personāla plānošanu.

Resursu plānu atjaunina katru gadu. Stratēģisko plānu atjaunina vajadzības gadījumā un jo īpaši, lai reaģētu uz 51. pantā minētās izvērtēšanas iznākumu.

5.   Daudzgadu un gada darba programmas sagatavo saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/715 32. pantu.

1.   Katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, tiek sastādīta visu aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāme, kuru atspoguļo aģentūras budžetā.

2.   Aģentūras budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3.   Neskarot citus resursus, aģentūras ieņēmumos ietilpst:

4.   Visu 3. punkta b)–e) apakšpunktā minēto ieņēmumu summu un izcelsmi iekļauj aģentūras gada pārskatos un skaidri un detalizēti izklāsta 41. panta 3. punktā minētajā gada ziņojumā par aģentūras budžeta un finanšu pārvaldību.

5.   Aģentūras izdevumi ietver darbinieku atalgojumu, administratīvos un infrastruktūras izdevumus un darbības izmaksas. Darbības izmaksas var ietvert izdevumus par atbalstu valstu kontaktpunktiem, kā minēts 33. panta 5. punktā.

1.   Aģentūra pēc pieprasījuma var sniegt šādus papildu pakalpojumus:

2.   Pēc izpilddirektora priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Komisiju aģentūras valde pārredzamā veidā nosaka maksas aprēķināšanas metodi un veidu, kādā tā maksājama.

3.   Maksa ir samērīga ar to sniegto pakalpojumu izmaksām, kurus sniedz izmaksu ziņā lietderīgā veidā, un tā ir pietiekama minēto izmaksu segšanai. Maksu nosaka tādā apmērā, lai nodrošinātu, ka tā nav diskriminējoša un nerada nevajadzīgu finansiālu vai administratīvu slogu ieinteresētajām personām.

4.   Maksu nosaka tādā apmērā, lai izvairītos no deficīta vai ievērojama pārpalikuma aģentūras budžetā. Ja budžetā atkārtoti tiek konstatēts ievērojams pārpalikums, ko radījusi maksas pakalpojumu sniegšana, vai ja maksas pakalpojumu sniegšana rada ievērojamu deficītu, valde saskaņā ar 2. punktā noteikto procedūru pārskata maksas aprēķināšanas metodi.

5.   Attiecīgā gadījumā 41. pantā noteiktās pārskatu sniegšanas procedūras ietvaros aģentūra iekļauj ziņojumu par iekasēto maksu un tās ietekmi uz aģentūras budžetu.

1.   Izpilddirektors katru gadu sagatavo aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, ietverot štatu sarakstu, un nosūta to valdei.

2.   Valde, pamatojoties uz 1. punktā minēto projektu, pieņem provizorisku aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam.

3.   Aģentūras provizorisko ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu līdz katra gada 31. janvārim nosūta Komisijai. Valde galīgo tāmes projektu nosūta Komisijai līdz 31. martam.

4.   Komisija aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmi kopā ar Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai.

5.   Ņemot vērā aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmi, Komisija Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj aplēses, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu, un no vispārējā budžeta iemaksājamās subsīdijas apjomu un iesniedz tās budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 313. un 314. pantu.

6.   Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina iemaksu apropriācijas aģentūrai.

7.   Budžeta lēmējinstitūcija pieņem aģentūras štatu saraksta projektu.

8.   Aģentūras budžetu pieņem valde ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu. Budžets kļūst galīgs, kad galīgajā variantā ir pieņemts Savienības vispārējais budžets. Vajadzības gadījumā budžetu atbilstīgi koriģē.

9.   Visiem būvprojektiem, kuriem paredzama būtiska ietekme uz aģentūras budžetu, piemēro Deleģēto regulu (ES) 2019/715.

1.   Ar aģentūras budžeta izpildi nodarbojas izpilddirektors.

2.   Katru gadu izpilddirektors nosūta budžeta lēmējinstitūcijai visu informāciju, kas attiecas uz 51. pantā noteiktajām izvērtēšanas procedūrām.

1.   Līdz nākamā finanšu gada 1. martam aģentūras grāmatvedis nosūta provizoriskos pārskatus Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai.

2.   Līdz nākamā finanšu gada 31. martam Komisijas grāmatvedis nosūta aģentūras provizorisko pārskatu, kas konsolidēts ar Komisijas pārskatu, Revīzijas palātai.

3.   Līdz nākamā finanšu gada 31. martam aģentūra nosūta pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.

4.   Saņēmis Revīzijas palātas apsvērumus par aģentūras provizoriskajiem pārskatiem, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (31) 246. pantu, izpilddirektors uz savu atbildību sagatavo aģentūras galīgos pārskatus un tos iesniedz valdei, lai saņemtu tās atzinumu.

5.   Līdz 30. septembrim izpilddirektors Revīzijas palātai nosūta atbildi par tās apsvērumiem. Minēto atbildi izpilddirektors nosūta arī valdei.

6.   Valde sniedz atzinumu par aģentūras galīgajiem pārskatiem.

7.   Pēc katra finanšu gada beigām līdz 1. jūlijam grāmatvedis galīgos pārskatus kopā ar valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

8.   Galīgos pārskatus līdz nākamā gada 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9.   Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma sniedz tam visu informāciju, kas vajadzīga netraucētai attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 261. panta 3. punktu.

10.   Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N+2 gada 15. maijam sniedz izpilddirektoram apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi.

1.   Aģentūras personālam piemēro Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī pēc Savienības iestāžu vienošanās pieņemtos noteikumus, kuri nodrošina Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības stāšanos spēkā.

2.   Ja aģentūra pēc 54. pantā minēto nolīgumu noslēgšanas nodarbina personālu no trešām valstīm, tā jebkurā gadījumā ievēro Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

1.   Aģentūra var izmantot norīkotos valstu ekspertus vai citus darbiniekus, kurus nenodarbina aģentūra. Uz norīkotiem valstu ekspertiem vai citiem darbiniekiem, kas nav nodarbināti Aģentūrā neattiecas Civildienesta noteikumi un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība.

2.   Valde pieņem lēmumu, kurā izklāstīti noteikumi par valstu ekspertu norīkošanu uz aģentūru.

1.   Aģentūras rīcībā esošajiem dokumentiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

2.   Personas datu apstrādei aģentūrā piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (33).

3.   Valde pēc savas pirmās sanāksmes sešu mēnešu laikā pēc 2024. gada 2. jūlija nosaka pasākumus, kas nepieciešami, lai aģentūra piemērotu Regulu (ES) 2018/1725, tai skaitā pasākumus attiecībā uz aģentūras datu aizsardzības uzraudzītāja iecelšanu. Minētos noteikumus izstrādā pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

1.   Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanas nolūkā aģentūrai piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013.

2.   Aģentūra līdz 2023. gada 1. oktobrim pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic OLAF, un, izmantojot minētā nolīguma pielikumā noteikto paraugu, pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem aģentūras darbiniekiem.

3.   Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un uz vietas, veikt revīzijas pie visiem dotāciju saņēmējiem, līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem, kuri no aģentūras ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

4.   Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (34), OLAF un EPPO savu pilnvaru ietvaros var veikt izmeklēšanu, kura OLAF gadījumā var ietvert arī pārbaudes un apskates uz vietas, lai noskaidrotu, vai saistībā ar dotāciju vai līgumu, kuru finansē aģentūra, ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses.

5.   Neskarot šā panta 1. līdz 4. punktu, aģentūras nolīgumi un darba vienošanās ar starptautiskām organizācijām un trešām valstīm, kā minēts 53. un 54. pantā, līgumi, dotāciju nolīgumi un lēmumi par dotāciju piešķiršanu ietver noteikumus, kas skaidri pilnvaro Revīzijas palātu un OLAF veikt revīzijas un izmeklēšanas, kas minētas šā panta 3. un 4. punktā, saskaņā ar to attiecīgo kompetenci.

1.   Aģentūra pieņem drošības noteikumus, kas līdzvērtīgi Komisijas drošības noteikumiem par Eiropas Savienības klasificētas informācijas (ESKI) un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību, kā noteikts Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 un (ES, Euratom) 2015/444. Aģentūras drošības noteikumi cita starpā aptver noteikumus par šādas informācijas apmaiņu, apstrādi un glabāšanu.

2.   Aģentūra var apmainīties ar klasificētu informāciju ar trešās valsts attiecīgajām iestādēm vai starptautisku organizāciju vai dalīties ar ESKI klasificētu informāciju ar citu Savienības struktūru, biroju vai aģentūru tikai saskaņā ar administratīvu vienošanos. Jebkuru šādu administratīvu vienošanos apstiprina valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Ja šādas administratīvas vienošanās nav, par ikvienu ārkārtas ESKI ad hoc izpaušanu citai Savienības struktūrai, birojam vai aģentūrai nepieciešams izpilddirektora lēmums pēc apspriešanās ar Komisiju.

1.   Aģentūras atbildību par līgumsaistību izpildi reglamentē tiesības, ko piemēro attiecīgiem līgumiem.

2.   Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir pieņemt nolēmumus, ievērojot jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta aģentūras noslēgtā līgumā.

3.   Ja pastāv ārpuslīgumiskas saistības, aģentūra saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesību sistēmām, novērš jebkādu kaitējumu, kuru ir radījušas aģentūras nodaļas vai tās personāls, pildot savus pienākumus.

4.   Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir strīdi, kas saistīti ar jebkuru zaudējumu atlīdzināšanu, kā minēts 3. punktā.

5.   Personāla personisko atbildību pret aģentūru reglamentē Civildienesta noteikumi vai Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība.

1.   Līdz 2029. gada 3. jūlijam un turpmāk ik pēc pieciem gadiem Komisija novērtē aģentūras sniegumu attiecībā uz tās mērķiem, pilnvarām, uzdevumiem un atrašanās vietu atbilstoši Komisijas pamatnostādnēm. Šādā izvērtēšanā jo īpaši aplūko iespējamo vajadzību mainīt aģentūras pilnvaras un šādu izmaiņu finansiālo ietekmi. Savā pirmajā izvērtēšanā Komisija īpašu uzmanību pievērš izmaiņām aģentūras pilnvarās un uzdevumos, kas ieviestas ar šo regulu.

2.   Katrā otrajā izvērtēšanā Komisija novērtē arī aģentūras sasniegtos rezultātus attiecībā uz tās mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem, tostarp novērtē to, vai aģentūras darbības turpināšana joprojām ir pamatota, ņemot vērā minētos mērķus, pilnvaras un uzdevumus.

3.   Par atbilstīgi šim pantam veiktajā izvērtēšanā gūtajiem konstatējumiem Komisija ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei. Izvērtēšanā gūtos konstatējumus publisko.

1.   Aģentūra aktīvi cenšas sadarboties ar starptautiskām organizācijām un citām, it īpaši Savienības, valsts un nevalstiskām struktūrām, kā arī tehniskām struktūrām, kas ir kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, darbojoties darba vienošanos ietvaros, kas noslēgtas ar šādām struktūrām, saskaņā ar LESD un noteikumiem par šādu struktūru kompetenci. Šādas darba vienošanās neattiecas uz klasificētas informācijas apmaiņu.

2.   Valde pieņem darba vienošanās, kā minēts 1. punktā, pamatojoties uz izpilddirektora iesniegtajiem projektiem, ko iepriekš apstiprinājusi Komisija. Ja šādas darba vienošanās saņem Komisijas iebildumus, valde tās pieņem ar trīs ceturtdaļu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

3.   Valde pieņem tādus grozījumus vai izmaiņas esošajās darba vienošanās, kam ir ierobežots tvērums un kas nemaina darba vienošanos vispārējo tvērumu un mērķi, vai tehniskas darba vienošanās ar citām tehniskām struktūrām, pamatojoties uz izpilddirektora iesniegtajiem projektiem un pēc tam, kad tā ir informējusi Komisiju.

4.   Aģentūra savā tīmekļa vietnē publicē darba vienošanās, kas noslēgtas, ievērojot šo pantu.

1.   Aģentūra ir atvērta to trešo valstu dalībai tās darbā, kuras minētajā nolūkā ar Savienību noslēgušas attiecīgus nolīgumus.

2.   Saskaņā ar 1. punktā minēto nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem tiek izstrādāta vienošanās, kurā jo īpaši noteikts, kā pēc būtības, kādā apjomā un kādā veidā attiecīgās trešās valstis piedalās aģentūras darbā, tostarp noteikumi par dalību aģentūras iniciatīvās, par finanšu iemaksām un personālu.

Attiecībā uz personāla jautājumiem darba vienošanās, kā minēts pirmajā daļā, visos gadījumos ir saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

1.   Aģentūra uztur sadarbību ar attiecīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas valsts, Savienības vai starptautiskā līmenī darbojas jomās, uz kurām attiecas šī regula, lai, iesaistot minētās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, nodrošinātu apspriešanos, informācijas apmaiņu un zināšanu apkopošanu. Minētajā nolūkā aģentūra izraugās vienotu kontaktpunktu, kas darbojas izpilddirektora pakļautībā un nodrošina regulāru informācijas sniegšanu pilsoniskās sabiedrības organizācijām par aģentūras darbībām, tostarp, izveidojot īpašu tīmekļa vietni vai izmantojot citus attiecīgus līdzekļus. Aģentūra ļauj pilsoniskās sabiedrības organizācijām iesniegt datus un informāciju, kas attiecas uz tās darbībām.

2.   Izskatot konkrētus jautājumus, aģentūra attiecīgā gadījumā veic īpašu apmaiņu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kurām ir attiecīga kvalifikācija un pieredze attiecīgajā jautājumā.

3.   Pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas minētas 1. un 2. punktā, reģistrē Pārredzamības reģistrā, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2021. gada 20. maija Iestāžu nolīgumu par obligātu pārredzamības reģistru (35). Aģentūra publisko minēto pilsoniskās sabiedrības organizāciju sarakstu.

1.   Nepieciešamo kārtību attiecībā uz aģentūrai paredzēto atrašanās vietu dalībvalstī, kurā ir aģentūras mītne, un telpām, kuras nodrošina minētā dalībvalsts, un īpašos noteikumus, kas minētajā dalībvalstī piemērojami valdes locekļiem, aģentūras darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka aģentūras un minētās dalībvalsts mītnes nolīgumā.

2.   Dalībvalsts, kurā ir aģentūras mītne, nodrošina vislabākos iespējamos apstākļus aģentūras netraucētai un efektīvai darbībai, tostarp eiropeiski ievirzītu daudzvalodu izglītību un piemērotus transporta savienojumus.

1.   Ar šo regulu izveidotā aģentūra uzņemas juridisko pēctecību attiecībā uz visiem EMCDDA noslēgtajiem līgumiem, uzņemtajām saistībām un iegādātajiem īpašumiem.

2.   Šī regula neskar to nolīgumu un vienošanos juridisko spēku, kurus EMCDDA noslēdzis pirms 2024. gada 2. jūlija.

1.   EMCDDA valde turpina savu darbu un darbību, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1920/2006 un atbilstīgi tai pieņemtajiem noteikumiem, kamēr tiek iecelti visi valdes pārstāvji saskaņā ar šīs regulas 23. pantu.

2.   Līdz 2024. gada 1. aprīlim dalībvalstis dara Komisijai zināmus to personu vārdus, kuras tās ir iecēlušas par valdes locekļiem un to aizstājējiem saskaņā ar 23. pantam.

3.   Valde, kas izveidota saskaņā ar 23. pantu, rīko pirmo sanāksmi līdz 2024. gada 3. augustam. Šajā gadījumā valde var pieņemt savu reglamentu.

1.   EMCDDA direktoram, kas iecelts, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1920/2006 11. pantu, uz atlikušo pilnvaru laiku uztic izpilddirektora pienākumus, kā paredzēts šīs regulas 30. pantā. Pārējie viņa līguma nosacījumi paliek nemainīgi.

Ja EMCDDA direktora pilnvaru termiņš beidzas laikā starp 2023. gada 1. jūliju un 2024. gada 2. jūliju un ja minētais termiņš jau nav pagarināts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1920/2006, to automātiski pagarina līdz 2025. gada 3. jūlijam.

2.   Ja direktors, kas iecelts, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1920/2006 11. pantu, nevēlas vai nespēj rīkoties saskaņā ar šā panta 1. punktu, valde atbilstīgi 23. pantam norīko pagaidu izpilddirektoru, kurš pilda izpilddirektoram noteiktos pienākumus laikposmā, kas nepārsniedz 18 mēnešus, kamēr notiek 29. panta 2. punktā paredzētā izpilddirektora iecelšana amatā.

1.   Regula (EK) Nr. 1920/2006 tiek atcelta no 2024. gada 2. jūlija. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu pielikumā.

2.   Iekšējie noteikumi un pasākumi, ko valde pieņēmusi, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1920/2006, pēc 2024. gada 2. jūlija paliek spēkā, ja vien, piemērojot šo regulu, valde nelemj citādi.