Izberite preskusne funkcije, ki jih želite preveriti.

Dokument je izvleček s spletišča EUR-Lex.

Dokument 32022R2090

Padomes Regula (ES) 2022/2090 (2022. gada 27. oktobris), ar ko 2023. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām citos ūdeņos piemērojamām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2022/109

ST/13076/2022/INIT

OV L 281, 31.10.2022, str. 1–15 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Pravni status dokumenta Ne velja več

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/2090/oj

31.10.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 281/1


PADOMES REGULA (ES) 2022/2090

(2022. gada 27. oktobris),

ar ko 2023. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām citos ūdeņos piemērojamām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2022/109

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (1) ir noteikts, ka saglabāšanas pasākumus pieņem, ievērojot pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, attiecīgā gadījumā arī ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja un citas konsultatīvas struktūras, ieteikumus, kas saņemti no konsultatīvajām padomēm, kuras izveidotas attiecīgajiem ģeogrāfiskajiem kompetences apgabaliem, un dalībvalstu kopīgos ieteikumus.

(2)

Padomei jāpieņem zvejas iespēju noteikšanas un iedalīšanas pasākumi un vajadzības gadījumā arī daži ar minētajām zvejas iespējām funkcionāli saistīti nosacījumi. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 zvejas iespējas starp dalībvalstīm ir jāiedala tā, lai ikvienai dalībvalstij nodrošinātu ar katru krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību relatīvu stabilitāti.

(3)

Regulā (ES) Nr. 1380/2013 noteikts, ka kopējās zivsaimniecības politikas mērķis ir maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam (MSY) atbilstošu krājuma izmantošanas pakāpi, ja iespējams, sasniegt līdz 2015. gadam un pakāpeniski pieaugošā veidā – vēlākais līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem. Līdz 2020. gadam noteiktā pārejas perioda mērķis bija MSY sasniegšanu attiecībā uz visiem krājumiem līdzsvarot ar iespējamo sociālekonomisko ietekmi, kas izriet no iespējamās saistīto zvejas iespēju pielāgošanas.

(4)

Tāpēc saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģisko un sociālekonomisko ietekmi un vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti, apspriežoties ar ieinteresētajām personām.

(5)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1139 (2) ir izveidots daudzgadu plāns mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto. Minētā plāna mērķis ir nodrošināt, ka dzīvie jūras bioloģiskie resursi tiek izmantoti tā, lai iegūto sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY. Regulā (ES) Nr. 1380/2013 noteikts, ka to krājumu zvejas iespējas, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, jānosaka saskaņā ar minēto daudzgadu plānu noteikumiem.

(6)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 4. panta 1. punktu zvejas iespējas attiecībā uz minētās regulas 1. pantā uzskaitītajiem krājumiem bija jānosaka tā, lai zvejas izraisītā zivju mirstība pēc iespējas drīzāk un pakāpeniski pieaugošā veidā vēlākais līdz 2020. gadam sasniegtu diapazonos izteiktu MSY. Tāpēc nozvejas limiti, kas attiecīgajiem Baltijas jūras krājumiem piemērojami 2023. gadā, būtu jānosaka saskaņā ar daudzgadu plāna, kas izveidots ar minēto regulu, mērķiem.

(7)

2022. gada 31. maijā Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) publicēja ikgadējos ieteikumus par Baltijas jūras krājumiem, izņemot ieteikumu par Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģi, kas tika publicēts 2022. gada 30. jūnijā. Tā norāda, ka Baltijas jūras rietumdaļas reņģes krājuma biomasa ICES 20.–24. apakšrajonā ir nedaudz pieaugusi, bet ir tikai 59 % no nārsta baras biomasas references vērtības, kuru nesasniedzot var samazināties reproduktīvā spēja (Blim ). Arī krājuma papildināšanās joprojām ir vēsturiski zemākajā līmenī. Tāpēc ICES jau piekto gadu pēc kārtas ieteica nulles apjoma nozveju Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģei. Ievērojot Regulas (ES) 2016/1139 5. panta 2. punktu, būtu jāpieņem atbilstoši korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgais krājums ātri atjaunojas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY. Turklāt minētajā pantā noteikts, ka ir jāpieņem papildu korektīvie pasākumi. Tāpēc 2022. gadā tika aizliegta Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģes specializētā zveja un tika noteikta ļoti zema KPN Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģes nenovēršamām piezvejām, lai novērstu t. s. kritiskās sugas parādību. Tomēr tika atļautas Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģes zvejas operācijas, ko veic vienīgi zinātniskos nolūkos un pilnībā ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1241 (3) 25. pantā izklāstītos noteikumus, kā arī mazapjoma piekrastes zvejnieku veikta zveja, kurā izmanto noteiktus pasīvos zvejas rīkus. Ņemot vērā ICES ieteikumu un krājuma nemainīgo stāvokli, ir lietderīgi saglabāt zvejas iespēju līmeni un ar tām funkcionāli saistītos korektīvos pasākumus.

(8)

Attiecībā uz Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu ICES piesardzīgo ieteikumu kopš 2019. gada bija iespējams sniegt ar datu ziņā labāk pamatotu novērtējumu. ICES lēš, ka Baltijas jūras austrumdaļas mencas krājuma biomasa joprojām ir mazāka par Blim un kopš 2021. gada praktiski nav palielinājusies. Tāpēc ICES ceturto gadu pēc kārtas ieteica nulles apjoma nozveju Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencai. Kopš 2019. gada Savienībā ir pieņemti stingri saglabāšanas pasākumi. Ievērojot Regulas (ES) 2016/1139 5. panta 2. punktu, tika aizliegta Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas specializētā zveja un, lai novērstu t. s. kritiskās sugas parādību, noteikta ļoti maza KPN, kas paredzēta nenovēršamām Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas piezvejām. Bez tam pieņemti vēl citi ar zvejas iespējām funkcionāli saistīti korektīvie pasākumi, proti, noteikts ar nārstu saistīts zvejas aizliegums un atpūtas zvejas aizliegums galvenajā izplatības apgabalā. Ņemot vērā ICES ieteikumu un krājuma nemainīgo stāvokli, ir lietderīgi saglabāt zvejas iespēju līmeni un ar tām funkcionāli saistītos korektīvos pasākumus.

(9)

Attiecībā uz Baltijas jūras rietumdaļas mencas krājumu zinātniskās aplēses vairākus gadus ir norādījušas, ka nārsta bara biomasa ir mazāka par references vērtību, kuru nesasniedzot ir jāuzsāk īpaša un pienācīga pārvaldības darbība (Btrigger ). Tāpēc pēdējos gados ir pieņemti arvien stingrāki pārvaldības pasākumi. 2021. gadā ICES nolēma veikt padziļinātu novērtējumu, kā rezultātā tika konstatēts, ka vairāk nekā 10 gadus Baltijas jūras rietumdaļas mencas krājuma biomasa faktiski lielākoties ir bijusi mazāka par Blim . Tādēļ, ievērojot Regulas (ES) 2016/1139 5. panta 2. punktu, tika aizliegta Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencas specializētā zveja un, lai novērstu t. s. kritiskās sugas parādību, noteikta ļoti maza KPN, kas paredzēta nenovēršamām Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencas piezvejām. Turklāt tika pieņemti papildu korektīvie pasākumi, kas funkcionāli saistīti ar zvejas iespējām, proti, ar nārstu saistīts zvejas aizliegums, kas tiek attiecināts arī uz atpūtas zveju, un papildus samazināts dienas individuālais limits atpūtas zvejā. 2022. gadā ICES samazināja krājuma biomasas novērtējumu, un, neskatoties uz nelielu pieaugumu pagājušajā gadā, tiek lēsts, ka biomasa ir mazāka par 40 % no Blim . Ņemot vērā nedaudz pieaugošās krājuma papildināšanās aplēses un neskaidros papildu mirstības faktorus, kurus ICES pašlaik nevar iekļaut savā novērtējuma modelī, ieteikums par zvejas izraisītu zivju mirstību, kas rezultējas MSY (FMSY ), ir palielināt kopējo nozveju. Tomēr ICES uzsver, ka tās īstermiņa prognoze ir ļoti neskaidra un ka, ņemot vērā neskaidro papildu mirstību, pastāv 66 % varbūtība, ka krājuma biomasa 2024. gadā saglabāsies mazāka par Blim , ja zvejas iespējas tiks noteiktas FMSY punkta vērtībā. Turklāt, tāpat kā 2021. gadā, ICES nevarēja sniegt atsevišķus ieteikumus par nozveju komerciālai un atpūtas nozvejai. Ņemot vērā krājumu stāvokļa pasliktināšanos un nenoteiktību saistībā ar ieteikumiem par nozveju FMSY punkta vērtībā, ir lietderīgi ievērot piesardzību un saglabāt zvejas iespēju līmeni un funkcionāli saistītos korektīvos pasākumus.

(10)

2020. gadā ICES lēsa, ka Baltijas jūras centrālās daļas reņģes krājuma biomasa ir noslīdējusi zem Btrigger , savukārt 2021. gadā tā bija pietuvojusies Blim . 2022. gadā ICES lēsa, ka biomasa tika palielinājusies, taču joprojām bija mazāka par Btrigger . Krājumi balstījās tikai uz 2019. gada vecuma grupu, un tās spēka novērtējums kopš 2020. gada ir būtiski mainījies. Tāpēc ir lietderīgi zvejas iespējas noteikt saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 5. panta 1. punktu.

(11)

Reņģes krājuma biomasa Botnijas līcī kopš 2010. gada ir nepārtraukti samazinājusies. 2019. gadā ICES nolēma sniegt ieteikumu, pamatojoties uz pieeju, kas izstrādāta krājumiem ar ierobežotu datu apjomu, ņemot vērā izteiktu retrospektīvu novirzi krājumu novērtējumā. Pēc padziļinātas analīzes ICES atkal varēja sniegt MSY ieteikumu 2021. gadā. Atjauninātais ieteikums 2021. gadam paredzēja būtiski palielināt zvejas iespējas 2021. gadā, pamatojoties uz aplēsēm, ka biomasa beidzot palielinās. ICES ieteikums 2022. gadam paredzēja nedaudz samazināt zvejas iespējas. Taču ieteikumā 2023. gadam ICES būtiski samazināja krājuma biomasas novērtējumu. Saskaņā ar ICES datiem šis samazinātais biomasas apjoms, visticamāk, ir saistīts ar nepārtrauktu reņģu izmēra samazināšanos. ICES lēš, ka krājuma biomasa tagad nedaudz pārsniedz Btrigger . Vienīgais ICES ieteiktais nozvejas scenārijs, kas saglabātu krājumu virs Btrigger 2024. gadā, ir FMSY diapazona zemākais punkts. Ņemot vērā krājuma negatīvo attīstību un nepieciešamību novērst krājuma samazināšanos zem Btrigger , ir lietderīgi noteikt zvejas iespējas FMSY zemākajā punktā.

(12)

ICES ieteikumā par jūras zeltplekstēm norādīts, ka jūras zeltplekstes zvejniecībā tiek piezvejota menca. ICES ieteikumā par brētliņām norādīts, ka brētliņa, kas ir mencas medījamā suga, tiek zvejota jauktu sugu zvejniecībā kopā ar reņģi. Ir lietderīgi minēto vairāksugu mijiedarbību ņemt vērā un noteikt jūras zeltplekstes un brētliņas zvejas iespējas attiecīgi FMSY apakšējā diapazonā.

(13)

Attiecībā uz lasi ICES 22.–31. apakšrajonā ICES vairākus gadus ir norādījusi, ka upju krājumu stāvoklis ir ļoti atšķirīgs. 2021. gadā pēc padziļinātas analīzes, lai aizsargātu novājinātos upju krājumus, ICES ieteica apturēt visu laša komerciālo un atpūtas nozveju centrālajā baseinā, kas būtībā ir jauktu sugu zvejniecība, kurā tiek nozvejots lasis no veselīgiem un novājinātiem upju krājumiem. Tomēr ICES uzskatīja, ka pašreizējā specializētā zveja Botnijas līča un Olandes jūras piekrastes apgabalos varētu turpināties laša vasaras migrācijas laikā. Tāpēc laša piezvejām minētajos apgabalos tika noteikta īpaša KPN, izņemot zvejas operācijas, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā un pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. pantā izklāstītos nosacījumus, un piekrastes zvejniecību uz ziemeļiem no 59° 30′ ziemeļu platuma laikposmā no 1. maija līdz 31. augustam. Ir pieņemti vēl citi ar zvejas iespējām funkcionāli saistīti korektīvie pasākumi – ierobežojumi izmantot āķu jedas un atpūtas zvejas individuālais dienas limits. 2022. gadā ICES pārnesa savus 2021. gada ieteikumus. Tāpēc ir lietderīgi zvejas iespējas un ar tām funkcionāli saistītos korektīvos pasākumus saglabāt līdzšinējā apjomā, vienlaikus precizējot, ka atpūtas zvejniekam būtu jāpārtrauc laša zveja pārējā dienas daļā pēc tam, kad nozvejots pirmais laša īpatnis, kuram ir nogriezta taukspura.

(14)

Lai nodrošinātu to, ka pilnībā tiek izmantotas piekrastes zvejas iespējas, 2019. gadā attiecībā uz lasi tika ieviesta ierobežota elastība starp ICES 22.–31. apakšrajonu un ICES 32. apakšrajonu. Ņemot vērā nemainīgās minēto divu krājumu zvejas iespējas, ir lietderīgi uzturēt pašreizējo elastību.

(15)

Aizliedzot taimiņa zvejošanu tālāk par četrām jūras jūdzēm no bāzes līnijām un ierobežojot taimiņa piezvejas līdz 3 % no apvienotās taimiņa un laša nozvejas, ir lielā mērā palīdzēts ievērojami samazināt reiz izplatīto nepareizo ziņošanu, kur laša zvejniecībā gūtās nozvejas tika uzrādītas kā taimiņa nozvejas. Tāpēc attiecīgo noteikumu ir lietderīgi paturēt spēkā, lai nepareizu ziņojumu būtu tikpat maz.

(16)

Pasākumi, kas attiecas uz mencas un laša atpūtas zveju, un pasākumi taimiņa un laša krājumu saglabāšanai nedrīkstētu skart stingrākus valstu pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 19. un 20. pantu.

(17)

Uz šajā regulā noteikto zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (4) un jo īpaši tās 33. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un 34. pants par to datu nosūtīšanu Komisijai, kas saistīti ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu. Tāpēc šajā regulā būtu jāprecizē, kādi kodi attiecībā uz izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, dalībvalstīm jālieto, kad tās sūta datus Komisijai.

(18)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (5) ir noteikti ikgadējas KPN pārvaldības papildu nosacījumi, to vidū 3. un 4. pantā paredzēti elastības noteikumi par krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzīga un analītiska KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu Padomei, kad tā nosaka KPN, jālemj, kuriem krājumiem, pamatojoties uz šo krājumu bioloģisko stāvokli, nepiemēro 3. un 4. pantu. Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu nesen tika noteikts ikgadējas elastības mehānisms visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Tāpēc, lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu dzīvo jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principu, kavētu kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu un izraisītu krājumu bioloģiskā stāvokļa pasliktināšanos, būtu skaidri jānosaka, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu analītiskai KPN piemēro tikai tad, ja netiek izmantota ikgadējā elastība, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā.

(19)

Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas, Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencas un Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģes biomasa ir mazāka par Blim , un 2023. gadā ir atļauta tikai piezveja, zveja zinātniskos nolūkos un Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģei – noteikta mazapjoma piekrastes zvejniecība. Tāpēc dalībvalstis, kurām ir attiecīgās KPN kvotas daļa, ir apņēmušās 2023. gadā šiem krājumiem nepiemērot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, lai nozveja 2023. gadā nepārsniegtu Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencai, Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģei un Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencai noteikto KPN. Turklāt uz dienvidiem no 59° 30′ ziemeļu platuma gandrīz visu laša upju krājumu biomasa ir mazāka par smoltu produkcijas references vērtību (Rlim ), un 2023. gadā ir atļauta tikai piezveja un zveja zinātniskos nolūkos. Tāpēc attiecīgās dalībvalstis ir uzņēmušās līdzīgas saistības attiecībā uz ikgadēju elastību saistībā ar laša nozveju centrālajā baseinā 2023. gadā.

(20)

Padomes Regula (ES) 2022/109 (6) nosaka zvejas iespējas Esmarka mencai līdz 2022. gada 31. oktobrimICES 3.a rajonā, Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. apakšapgabalā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā. Esmarka mencas zvejas periods ir no 1. novembra līdz 31. oktobrim. Lai varētu sākt zveju 2022. gada 1. novembrī un pamatojoties uz jaunu zinātnisko ieteikumu, kā arī pēc apspriešanās ar Apvienoto Karalisti, ir jānosaka Esmarka mencas pagaidu KPN ICES 3.a rajonā, Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a rajonā uz laikposmu no 2022. gada 1. novembra līdz 2022. gada 31. decembrim. Minētā pagaidu KPN būtu jānosaka saskaņā ar 2022. gada 7. oktobrī publicēto ICES ieteikumu.

(21)

Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandes valdību un Dānijas valdību, no otras puses, un tam pievienotais protokols (7) paredz, ka Savienībai jāsaņem 7,7 % no moivas (Mallotus villosus) KPN, ko nozvejo Grenlandes ūdeņos ICES 5. un 14. apakšapgabalā. Savienība 2022. gada 7. oktobrī saņēma informāciju no Grenlandes iestādēm, ka, ievērojot labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus un pamatojoties uz vienošanos, kas panākta starp Grenlandi, Islandi un Norvēģiju par moivu, Grenlandes valdība ir noteikusi savu kvotu. Saskaņā ar īstenošanas protokolu Grenlande vēlas piedāvāt Savienībai 7 760 tonnas moivu. Kamēr Savienība nav pieņēmusi piedāvājumu attiecībā uz moivām un tas nav īstenots Savienības tiesību aktos, minētā krājuma zvejas iespējas Regulā (ES) 2022/109 būtu jāmarķē ar “Jānosaka”.

(22)

ICES2022. gada 12. oktobrī publicēja atjauninātu zinātnisko ieteikumu 2022. gadam par dienvidu heku ICES 8.c rajonā, 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā. Minētais atjauninātais zinātniskais ieteikums ir MSY ieteikums, un tā pamatā ir jauns novērtējuma modelis, ko ICES izstrādājusi 2022. gada februārī glabātā minētā krājuma etalona izmantošanas laikā. Minētā krājuma zvejas iespējas 2022. gadam, kas noteiktas ar Regulu (ES) 2022/109, būtu jāgroza, pamatojoties uz minēto atjaunināto zinātnisko ieteikumu, un KPN būtu jānosaka saskaņā ar FMSY diapazona augstāko vērtību (“FMSY upper”), jo dienvidu krājuma heks ir kritiskākā suga jauktu sugu zvejniecībā.

(23)

Tāpēc Regula (ES) 2022/109 būtu attiecīgi jāgroza.

(24)

Lai izvairītos no zvejas darbību pārtraukuma, šīs regulas noteikumi attiecībā uz Baltijas jūru būtu jāpiemēro no 2023. gada 1. janvāra. Regulas (ES) 2022/109 noteiktie nozvejas limiti ir piemērojami no 2022. gada 1. janvāra. Tāpēc ar šo regulu ieviestie noteikumi, kas attiecas uz minētajiem nozvejas limitiem, arī būtu jāpiemēro no 2022. gada 1. janvāra. Tomēr attiecībā uz Esmarka mencu ICES 3.a rajonā, Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a rajonā šī regula būtu jāpiemēro no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. oktobrim, jo tā ir Esmarka mencas zvejas sezona. Ņemot vērā vajadzību turpināt ilgtspējīgas zvejas darbības un sākt attiecīgo zvejniecību laikus, sākoties zvejas sezonām, šīs regulas noteikumi attiecībā uz Grenlandes ūdeņu ICES 5. un 14. apakšapgabalā noteiktajiem moivu nozvejas limitiem būtu jāpiemēro no 2022. gada 15. oktobra. Ņemot vērā to, ka attiecīgās zvejas iespējas vai nu vēl nav izsmeltas vai tiks palielinātas ar šo regulu, šīs regulas piemērošana ar atpakaļejošu spēku neietekmē juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Baltijas jūrā 2023. gadam un groza dažas zvejas iespējas, kas ar Regulu (ES) 2022/109 noteiktas citiem ūdeņiem.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kas darbojas Baltijas jūrā.

2.   Šo regulu piemēro arī atpūtas zvejai, kad attiecīgajos noteikumos uz to konkrēti norādīts.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā noteiktās definīcijas.

Papildus piemēro šādas definīcijas:

1)

“apakšrajons” ir Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) noteiktais Baltijas jūras apakšrajons, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 218/2009 (8) III pielikumā;

2)

“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir daudzums, kādu no katra krājuma drīkst nozvejot gada garumā;

3)

“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

4)

“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto, piemēram, atpūtas, tūrisma vai sporta nolūkā.

II NODAĻA

Zvejas iespējas

4. pants

KPN un iedalījums

KPN, kvotas un – attiecīgā gadījumā – ar tām funkcionāli saistītie nosacījumi ir izklāstīti pielikumā.

5. pants

Īpaši noteikumi par zvejas iespēju iedalījumu

Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:

a)

apmaiņu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

b)

atvilkumus un pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c)

papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu vai Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

d)

daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu vai nodoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

e)

atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. un 107. pantu.

6. pants

Nozveju un piezveju izkraušanas nosacījumi

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā minētie drošās bioloģiskās robežās esošie nemērķa sugu krājumi, kam var piemērot atkāpi no pienākuma nozveju ieskaitīt attiecīgajā kvotā, ir norādīti šīs regulas pielikuma attiecīgajās KPN tabulās.

7. pants

Zvejas aizliegumi, kas aizsargā nārstojošas mencas

1.   No 1. maija līdz 31. augustam 25. un 26. apakšrajonā ir aizliegts zvejot ar jebkāda veida zvejas rīkiem.

2.   Šā panta 1. punktā paredzēto o aizliegumu nepiemēro šādos gadījumos:

a)

zvejas operācijām, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā ar noteikumu, ka minētā izpēte notiek, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. pantā izklāstītos nosacījumus;

b)

Savienības zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 12 metri un kuri zvejo ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, ar grunts āķu rindām, āķu jedām līdz četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, dreifējošām āķu jedām, rokas āķu rindām un džiga aprīkojumu vai tamlīdzīgiem pasīviem zvejas rīkiem apgabalos, kur saskaņā ar valsts kompetento iestāžu izdotas oficiālās jūras kartes koordinātām ūdens dziļums ir mazāks nekā 20 metri;

c)

Savienības zvejas kuģiem, kuri 25. apakšrajonā zvejo pelaģiskos krājumus tiešam patēriņam pārtikā un šim nolūkam izmanto zvejas rīkus, kam linuma acs izmērs ir 45 mm vai mazāks, apgabalos, kur saskaņā ar valsts kompetento iestāžu izdotas oficiālās jūras kartes koordinātām ūdens dziļums ir mazāks nekā 50 metri, un kuru izkrāvumi ir šķiroti.

3.   No 15. janvāra līdz 31. martam 22. un 23. apakšrajonā un no 15. maija līdz 15. augustam 24. apakšrajonā ir aizliegts zvejot ar jebkāda veida zvejas rīkiem.

4.   Šā panta 3. punktā paredzēto aizliegumu nepiemēro šādos gadījumos:

a)

zvejas operācijām, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā ar noteikumu, ka minētā izpēte notiek, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus;

b)

Savienības zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 12 metri un kuri ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, ar grunts āķu rindām, āķu jedām līdz četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, dreifējošām āķu jedām, rokas āķu rindām un džiga aprīkojumu vai tamlīdzīgiem pasīviem zvejas rīkiem zvejo apgabalos, kur saskaņā ar valsts kompetento iestāžu izdotas oficiālās jūras kartes koordinātām ūdens dziļums ir mazāks nekā 20 metri;

c)

Savienības zvejas kuģiem, kuri 24. apakšrajonā zvejo pelaģiskos krājumus tiešam patēriņam pārtikā un šim nolūkam izmanto zvejas rīkus, kam linuma acs izmērs ir 45 mm vai mazāks, apgabalos, kur saskaņā ar valsts kompetento iestāžu izdotas oficiālās jūras kartes koordinātām ūdens dziļums ir mazāks nekā 40 metri, un kuru izkrāvumi ir šķiroti;

d)

Savienības zvejas kuģiem, kuri 22. apakšrajonā apgabalos, kur saskaņā ar valsts kompetento iestāžu izdotas oficiālās jūras kartes koordinātām ūdens dziļums ir mazāks nekā 20 metri, ar dragu zvejo gliemenes.

5.   Šā panta 2. punkta b) vai c) apakšpunktā un 4. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto zvejas kuģu kapteiņi kompetentās dalībvalsts kontroles iestādēm nodrošina iespēju jebkurā laikā uzraudzīt savu kuģu zvejas darbību.

8. pants

Pasākumi attiecībā uz mencas atpūtas zveju 22.–26. apakšrajonā

1.   Atpūtas zvejā 22. un 23. apakšrajonā un 24. apakšrajonā līdz sešu jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām katrs zvejnieks drīkst paturēt ne vairāk kā vienu mencas īpatni dienā. Tomēr laikposmā no 15. janvāra līdz 31. martam minētajos apgabalos mencas atpūtas zveja ir aizliegta.

2.   24. apakšrajonā tālāk nekā sešu jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām un 25. un 26. apakšrajonā mencas atpūtas zveja ir aizliegta.

3.   Šis pants neskar stingrākus valsts pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 19. un 20. pantu.

9. pants

Pasākumi attiecībā uz laša atpūtas zveju 22.–31. apakšrajonā

1.   Laša atpūtas zveja 22.–31. apakšrajonā ir aizliegta. Ikvienu nejauši nozvejoto laša īpatni nekavējoties atlaiž jūrā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, laša atpūtas zveju atļauj saskaņā ar šādiem kumulatīviem nosacījumiem:

a)

viens zvejnieks drīkst nozvejot un paturēt ne vairāk kā vienu tādu laša īpatni dienā, kuram ir nogriezta taukspura;

b)

pēc tam, kad ir nozvejots pirmais laša īpatnis, kuram ir nogriezta taukspura, atpūtas zvejnieks pārtrauc laša zveju uz atlikušo dienas daļu;

c)

visus paturētos jebkādu zivju sugu īpatņus izkrauj nesadalītus.

3.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, laikposmā no 1. maija līdz 31. augustam uz ziemeļiem no 59° 30′ ziemeļu platuma laša atpūtas zveja ir atļauta apgabalos līdz četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām.

4.   Šis pants neskar stingrākus valstu pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 19. un 20. pantu.

10. pants

Pasākumi attiecībā uz taimiņa un laša krājumu saglabāšanu 22.–32. apakšrajonā

1.   No 2023. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim Savienības zvejas kuģi nezvejo taimiņu tālāk nekā četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām 22.–32. apakšrajonā. Ja 32. apakšrajonā tālāk nekā četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām zvejo lasi, taimiņa piezvejas nevienā brīdī nepārsniedz 3 % no kopējās laša un taimiņa nozvejas, kas jebkurā brīdī paturēta uz kuģa vai izkrauta pēc katra zvejas reisa.

2.   Zveja ar āķu jedām tālāk nekā četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām 22.–31. apakšrajonā ir aizliegta.

3.   Šis pants neskar stingrākus valsts pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 19. un 20. pantu.

11. pants

Elastība

1.   Ja vien šīs regulas pielikumā nav norādīts citādi, krājumiem, kam noteikta piesardzīga KPN, piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu, un krājumiem, kam noteikta analītiska KPN, piemēro minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu.

2.   Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu nepiemēro.

12. pants

Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, nosūta Komisijai datus par nozvejoto vai izkrauto krājumu daudzumiem, tās izmanto šīs regulas pielikumā norādītos krājumu kodus.

III NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

13. pants

Grozījums Regulā (ES) 2022/109

Regula (ES) 2022/109 tiek grozīta šādi:

1)

regulas IA pielikuma A daļā zvejas iespēju tabulu attiecībā uz heku (Merluccius merluccius) ICES 8.c rajonā, ICES 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Heks

Merluccius merluccius

Zona:

8.c, 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(HKE/8C3411)

Spānija

 

9 021

 

Analītiska KPN”;

Francija

866

Portugāle

4 209

Savienība

14 096

 

 

KPN

14 429

2)

regulas IA pielikuma B daļā zvejas iespēju tabulu attiecībā uz Esmarka mencu (Trisopterus esmarkii) ICES 3.a rajonā, Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a rajonā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Esmarka menca un saistītās piezvejas sugas

Trisopterus esmarkii

Zona:

3.a; Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. apakšapgabalā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a rajonā

(NOP/2A3A4.)

Gads

2022

 

2023

 

 

Dānija

49 478

(1)(3)

24 727

(1)(6)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

9

(1)(2)(3)

5

(1)(2)(6)

Nīderlande

36

(1)(2)(3)

18

(1)(2)(6)

Savienība

49 524

(1)(3)

24 750

(1)(6)

Apvienotā Karaliste

10 204

(2)(3)

5 250

(2)(6)

Norvēģija

0

(4)

0

(4)

Fēru Salas

0

(5)

0

(5)

KPN

59 728

 

30 000

 

(1)

Līdz 5 % no kvotas drīkst būt pikšas un merlanga piezvejas (OT2/*2A3A4). Pikšas un merlanga piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(2)

Kvotu drīkst nozvejot tikai Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a, 3.a un 4. zonā.

(3)

Drīkst nozvejot tikai no 2021. gada 1. novembra līdz 2022. gada 31. oktobrim.

(4)

Izmanto šķirotājrežģi.

(5)

Izmanto šķirotājrežģi. Šis apjoms ietver ne vairāk kā 15 % nenovēršamu piezveju (NOP/*2A3A4), kas ieskaitāmas šajā kvotā.

(6)

Drīkst nozvejot tikai no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. oktobrim.”;

3)

regulas IB pielikumā zvejas iespēju tabulu attiecībā uz moivu (Mallotus villosus) Grenlandes ūdeņos ICES 5. un 14. apakšapgabalā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Moiva

Mallotus villosus

Zona:

Grenlandes ūdeņi 5. un 14. apakšapgabalā

(CAP/514GRN)

Dānija

Jānosaka

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

Jānosaka

 

Zviedrija

Jānosaka

 

Visas dalībvalstis

Jānosaka

(1)

Savienība

Jānosaka

(2)(3)

Norvēģija

Jānosaka

(3)

KPN

Nepiemēro

 

(1)

Dānija, Vācija un Zviedrija “visu dalībvalstu” kvotu drīkst izmantot tikai tad, kad tās ir pilnībā apguvušas savu kvotu. Tomēr dalībvalstis, kurām iedalīti vairāk nekā 10 % Savienības kvotas, “visu dalībvalstu” kvotu neizmanto vispār. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (CAP/514GRN_AMS).

(2)

Zveju var sākt, kad Savienība pieņem Grenlandes iestāžu piedāvājumu attiecībā uz minētajām kvotām saskaņā ar Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandes valdību un Dānijas valdību, no otras puses, un tā īstenošanas protokolu. Dalībvalstis nodrošina, ka to nozveja nepārsniedz daudzumu, kas saņemts no Grenlandes iestādēm pēc tam, kad atskaitīti Norvēģijai pārskaitītie daudzumi.

(3)

Attiecībā uz zvejas sezonu no 2022. gada 15. oktobra līdz 2023. gada 15. aprīlim.”

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2023. gada 1. janvāra.

Atkāpjoties no otrās daļas:

a)

13. panta 1. punktu piemēro no 2022. gada 1. janvāra;

b)

13. panta 2. punktu piemēro no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. oktobrim;

c)

13. panta 3. punktu piemēro no 2022. gada 15. oktobra līdz 2023. gada 15. aprīlim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 27. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. BEK


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139 (2016. gada 6. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 191, 15.7.2016., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp.).

(4)  Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(5)  Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

(6)  Padomes Regula (ES) 2022/109 (2022. gada 27. janvāris), ar ko 2022. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 21, 31.1.2022., 1. lpp.).

(7)   OV L 175, 18.5.2021., 3. lpp.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).


PIELIKUMS

KPN, KAS PIEMĒROJAMA SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTA KPN, SADALĪJUMĀ PA SUGĀM UN APGABALIEM

Turpmāk tabulās ir noteikta katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja vien nav norādīts citādi) un ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi.

Zivju krājumi ir nosaukti atbilstoši sugu zinātnisko nosaukumu alfabētiskajai secībai.

Šīs regulas nolūkā piemēro šādu zinātnisko nosaukumu un vispārpieņemtu nosaukumu salīdzinošo tabulu:

Zinātniskais nosaukums

Trīsburtu kods

Vispārpieņemtais nosaukums

Clupea harengus

HER

Reņģe

Gadus morhua

COD

Menca

Pleuronectes platessa

PLE

Jūras zeltplekste

Salmo salar

SAL

Lasis

Sprattus sprattus

SPR

Brētliņa


1. tabula

Suga:

Reņģe

Clupea harengus

Zona:

30.–31. apakšrajons

(HER/30/31.)

Somija

65 627

 

Analītiska KPN

Zviedrija

14 420

 

Savienība

80 047

 

KPN

80 047

 


2. tabula

Suga:

Reņģe

Clupea harengus

Zona:

22.–24. apakšrajons

(HER/3BC+24)

Dānija

110

(1)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

435

(1)

Somija

0

(1)

Polija

103

(1)

Zviedrija

140

(1)

Savienība

788

(1)

KPN

788

(1)

(1)

Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

Atkāpjoties no pirmās daļas, zvejas operācijās, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, reņģe drīkst būt mērķsuga tad, ja minētā izpēte notiek, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus.

Atkāpjoties no pirmās daļas, šo kvotu drīkst apgūt Savienības zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 12 metri un kuri zvejo ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem, rokas āķu rindām, stāvvadiem vai džiga aprīkojumu. Šo zvejas kuģu kapteiņi kompetentās dalībvalsts kontroles iestādēm nodrošina iespēju jebkurā laikā uzraudzīt savu kuģu zvejas darbību.


3. tabula

Suga:

Reņģe

Clupea harengus

Zona:

Savienības ūdeņi 25.–27., 28.2., 29. un 32. apakšrajonā

(HER/3D-R30)

Dānija

1 558

 

Analītiska KPN

Vācija

413

 

Igaunija

7 957

 

Somija

15 531

 

Latvija

1 964

 

Lietuva

2 068

 

Polija

17 645

 

Zviedrija

23 686

 

Savienība

70 822

 

KPN

Nepiemēro


4. tabula

Suga:

Reņģe

Clupea harengus

Zona:

28.1. apakšrajons

(HER/03D.RG)

Igaunija

21 078

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 6. pantu.

Latvija

24 565

 

Savienība

45 643

 

KPN

45 643

 


5. tabula

Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

Savienības ūdeņi 25.–32. apakšrajonā

(COD/3DX32.)

Dānija

 

137

(1)

Piesardzīga KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

54

(1)

Igaunija

13

(1)

Somija

10

(1)

Latvija

51

(1)

Lietuva

33

(1)

Polija

159

(1)

Zviedrija

138

(1)

Savienība

595

(1)

KPN

Nepiemēro

(1)

(1)

Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

Atkāpjoties no pirmās daļas, zvejas operācijās, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, menca drīkst būt mērķsuga tad, ja minētā izpēte notiek, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus.


6. tabula

Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

22.–24. apakšrajons

(COD/3BC+24)

Dānija

214

(1)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

104

(1)

Igaunija

5

(1)

Somija

4

(1)

Latvija

18

(1)

Lietuva

11

(1)

Polija

57

(1)

Zviedrija

76

(1)

Savienība

489

(1)

KPN

489

(1)

(1)

Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

Atkāpjoties no pirmās daļas, zvejas operācijās, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, menca drīkst būt mērķsuga tad, ja minētā izpēte notiek, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus.


7. tabula

Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

(PLE/3BCD-C)

Dānija

8 105

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 6. pantu.

Vācija

900

 

Polija

1 697

 

Zviedrija

611

 

Savienība

11 313

 

KPN

11 313

 


8. tabula

Suga:

Lasis

Salmo salar

Zona:

Savienības ūdeņi 22.–31. apakšrajonā

(SAL/3BCD-F)

Dānija

13 223

(1)(2)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

1 471

(1)(2)

Igaunija

1 344

(1)(2)(3)

Somija

16 488

(1)(2)

Latvija

8 411

(1)(2)

Lietuva

989

(1)(2)

Polija

4 011

(1)(2)

Zviedrija

17 874

(1)(2)

Savienība

63 811

(1)(2)

KPN

Nepiemēro

(1)

Zivju skaits.

(2)

Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

Atkāpjoties no pirmās daļas, zvejas operācijās, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, lasis drīkst būt mērķsuga tad, ja minētā izpēte notiek, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus.

Atkāpjoties no pirmās daļas, laikposmā no 1. maija līdz 31. augustam Savienības zvejas kuģi šo kvotu drīkst apgūt uz ziemeļiem no 59° 30′ ziemeļu platuma apgabalos līdz četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām.

(3)

Īpašs nosacījums: ne vairāk kā 450 šīs kvotas īpatņu drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 32. apakšrajonā (SAL/*3D32)


9. tabula

Suga:

Lasis

Salmo salar

Zona:

Savienības ūdeņi 32. apakšrajonā

(SAL/3D32.)

Igaunija

969

(1)

Piesardzīga KPN

Somija

8 486

(1)

Savienība

9 455

(1)

KPN

Nepiemēro

(1)

Zivju skaits.


10. tabula

Suga:

Brētliņa

Sprattus sprattus

Zona:

Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

(SPR/3BCD-C)

Dānija

22 107

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 6. pantu.

Vācija

14 006

 

Igaunija

25 671

 

Somija

11 573

 

Latvija

31 005

 

Lietuva

11 216

 

Polija

65 798

 

Zviedrija

42 738

 

Savienība

224 114

 

KPN

Nepiemēro


Na vrh