(1)

Eiropas Komisija ar Regulu (ES) 2016/1328 (3) noteica antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “Ķīna”) un Krievijas Federācijas (“Krievija”) izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu (“AVP”) importam (“sākotnējie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti sākotnējie pasākumi, tālāk tiks saukta par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Pašlaik spēkā esošie antidempinga maksājumi ĶTR ir 19,7 % importam no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, 20,5 % importam no izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, un 22,1 % importam no visiem citiem uzņēmumiem, bet Krievijai ir robežās no 18,7 % līdz 34 % izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ar maksājuma likmi 36,1 % visiem pārējiem uzņēmumiem.

(3)

Pēc tam kad tika publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (4), Eiropas Komisija (“Komisija”) saņēma pārskatīšanas pieprasījumu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(4)

Eiropas Tērauda ražotāju apvienība (“Eurofer”) (“pieprasījuma iesniedzējs”) 2021. gada 3. maijā iesniedza pārskatīšanas pieprasījumu Savienības AVP nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Pārskatīšanas pieprasījums tika pamatots ar to, ka, pasākumu termiņam beidzoties, varētu atkārtoties dempings un varētu turpināties vai atkārtoties Savienības ražošanas nozarei radītais kaitējums.

(5)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, 2021. gada 3. augustā Komisija, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu, sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz ĶTR un Krievijas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes AVP importu Savienībā. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (5) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(6)

Dempinga turpināšanās un atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Kaitējuma turpināšanās un atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2017. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(7)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, visus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus Ķīnā un Krievijā un Ķīnas un Krievijas iestādes, zināmos importētājus, lietotājus un tirgotājus, un aicināja tos piedalīties.

(8)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Komisija saņēma piezīmes no trijiem Krievijas ražotājiem eksportētājiem, Krievijas valdības, viena nesaistītā importētāja un viena lietotāja.

(9)

Piezīmēs par procedūras sākšanu trīs Krievijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzējs nav iesniedzis pietiekamus un uzticamus pierādījumus par iespējamību, ka saistībā ar importu no Krievijas varētu turpināties vai atkārtoties dempings, kas rada kaitējumu. Turklāt Krievijas valdība, Krievijas ražotāji eksportētāji, nesaistītais importētājs un lietotājs apgalvoja, ka nav cēloņsakarības starp situāciju, kurā Savienības ražošanas nozarei nodarīts kaitējums, un AVP importu no Ķīnas un Krievijas. Dažādu personu argumentācija bija tāda, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, ja tāds bija, ir izraisījuši citi faktori, nevis kaitējumu radošs imports no Krievijas un Ķīnas, jo AVP importa apjoms no attiecīgajām valstīm ir niecīgs.

(10)

Tomēr, kā norādīts arī paziņojumā par procedūras sākšanu, pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka “sākotnēji noteiktā kaitējuma novēršana galvenokārt bijusi saistīta ar pasākumu piemērošanu un ka tad, ja pasākumus vairs nepiemērotu, atkārtojoties importam par dempinga cenām ievērojamos daudzumos no attiecīgajām valstīm, varētu atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei” (6). Pārskatīšanas izmeklēšanas mērķis bija noteikt, vai, pasākumiem zaudējot spēku, varētu turpināties vai atkārtoties kaitējums, ko izraisījis imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Pieprasījuma iesniedzēja sniegtā informācija izmeklēšanas sākšanas posmā bija pietiekama, lai apliecinātu, ka importa par dempinga cenām radītais kaitējums atkārtotos, ja imports par dempinga cenām atsāktos lielākos apjomos. Tāpēc Komisija šos personu apgalvojumus par cēloņsakarību noraidīja.

(11)

Krievijas valdība apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzējs, aprēķinot normālo vērtību, nav sniedzis pietiekamus pierādījumus, ka dempinga apjoms ir palielinājies, kā noteikts Antidempinga nolīguma 5.2. pantā. Turklāt tā iebilda, ka informācija, kas sniegta termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma atklātajā versijā, nav pietiekami detalizēta un tajā nav ietverti precīzi starpības aprēķināšanai izmantotie skaitļi, jo transporta izmaksas, eksporta izmaksas, kā arī cenas Krievijas AVP tirgū un paši aprēķini ir sniegti aptuvenos skaitļos. Krievijas valdība lūdza Komisiju pārbaudīt pieprasījumā sniegtos aprēķinus un sniegt pierādījumus, ka šie aprēķini ir uzticami. Turklāt Krievijas valdība atsaucās uz Antidempinga nolīguma 6.2. pantu, norādot, ka bez iespējas pienācīgi izprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību pieprasījuma iesniedzējs nav sniedzis iespēju ne Krievijas valdībai, ne Krievijas ražotājiem, ne arī citām interesētajām personām pilnībā aizstāvēt savas intereses, un lūdza Komisiju un Eurofer sniegt sīkākus datus par dempinga starpības aprēķiniem.

(12)

Attiecībā uz apgalvojumu par pierādījumu pietiekamību pārskatīšanas pieprasījumā ir atzīts, ka attiecīgā ražojuma eksports no Krievijas uz Savienību ir krasi samazinājies salīdzinājumā ar sākotnējās izmeklēšanas periodu. Tāpēc pieprasījumā tika novērtēta dempinga atkārtošanās iespējamība, ņemot vērā eksporta cenas uz trešām valstīm, kas nav Savienība. Pierādījumu analīze liecināja, ka pieprasījumā bija pietiekami daudz pierādījumu par dempinga atkārtošanās iespējamību.

(13)

Pieprasījumā aprēķinātā dempinga starpība atspoguļoja Krievijas ražotāju eksportētāju dempinga cenu politiku trešo valstu tirgos, un tai nebija obligāti jāatspoguļo precīzs dempinga apmērs, kas tika aprēķināts izmeklēšanā. Tomēr pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumā ir sniedzis pietiekamus pierādījumus par eksporta cenu un normālo vērtību, parādot dempinga atkārtošanās iespējamību. Pieprasījuma iesniedzējs ir arī sniedzis pietiekami sīku dempinga aprēķinā izmantotās metodikas aprakstu, kas ļauj pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību.

(14)

Lai novērtētu AVP normālo vērtību Krievijas ražotājiem eksportētājiem, pieprasījuma iesniedzējs bija savācis publiski pieejamu un abonentiem pieejamu informāciju par vienas AVP tonnas iekšzemes pārdošanas cenām, kuras ir piedāvājuši galvenie eksportētāji savā iekšzemes tirgū aplūkotajā periodā. Komisija pārbaudīja un apstiprināja eksporta cenu, izmantojot Global Trade Atlas (“GTA”) datubāzi.

(15)

Tā kā pārskatāmā ražojuma imports no Krievijas Savienībā pēc antidempinga maksājumu noteikšanas 2016. gadā ir bijis niecīgs, pieprasījuma iesniedzējs eksporta cenu pamatoja ar vairākiem cenu informācijas avotiem par Krievijas AVP pārdošanu eksportam uz jebkuru trešo valsti 2020. gadā. Šīs eksporta cenas par vienu AVP tonnu tika noteiktas, pamatojoties uz tirgus informāciju par Krievijas eksporta cenām. Eksporta cena tika pārbaudīta un apstiprināta, ņemot vērā GTA norādīto trīs galveno Krievijas eksporta galamērķu vidējo cenu.

(16)

Tādējādi pieprasījuma iesniedzējs salīdzināja Krievijas AVP tērauda izstrādājumu vidējo EXW eksporta cenu ar normālo vērtību, kuras pamatā ir Krievijas iekšzemes cenas.

(17)

Veicot likumā noteikto analīzi, Komisija ņēma vērā tikai tos elementus, par kuriem pierādījumi bija pietiekami adekvāti un precīzi.

(18)

Tāpēc Krievijas valdības apgalvojumi tika noraidīti.

(19)

Komisija uzskatīja, ka pieprasījuma nekonfidenciālajā versijā, kas ir iekļauta ieinteresētajām personām pieejamajos lietas materiālos, ir visi būtiskie pierādījumi un konfidenciālo datu nekonfidenciālie kopsavilkumi, lai ieinteresētās personas varētu izmantot savas tiesības uz aizstāvību. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(20)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(21)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir provizoriski izveidojusi triju Savienības ražotāju izlasi. Komisija izlasi izveidoja, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomiem. Izlasē ir iekļauti trīs Savienības ražotāji, kas ražo vairāk nekā 30 % no līdzīgā ražojuma kopējā paredzamā ražošanas apjoma Savienībā un vairāk nekā 20 % no ražojuma paredzamā kopējā pārdošanas apjoma.

(22)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Par izlasi netika saņemtas piezīmes, un tāpēc provizoriskā izlase tika apstiprināta un uzskatīta par Savienības ražošanas nozarei reprezentatīvu.

(23)

Lai izlemtu, vai ir nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus nesaistītos importētājus sniegt paziņojuma par procedūras sākšanu pielikumā norādīto informāciju.

(24)

Neviens nesaistītais importētājs nesniedza atbildes uz atlases veidlapas jautājumiem. Tāpēc Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(25)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus Krievijas un Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas un Krievijas iestādēm apzināt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem.

(26)

Sākot procedūru, Komisija Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē ieinteresētajām personām pieejamajos lietas materiālos iekļāva anketu.

(27)

Ķīnas ražotāji eksportētāji iesniedza prasīto informāciju un/vai piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Komisija informēja Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā par nodomu izmantot pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Piezīmes netika saņemtas.

(28)

Tāpēc, tā kā Ķīnas ražotāji nesadarbojās un konstatējumi par importu no ĶTR ir izdarīti, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši izmantojot importa un eksporta tirdzniecības statistiku (Eurostat, Global Trade Atlas (“GTA”) (7) un ESAO (8)).

(29)

Trīs Krievijas ražotāji eksportētāji, proti, PJSC Magnitogorsk Iron and Steel Works (MMK) un ar to saistītie uzņēmumi (MMK Group), PJSG Novolipetsk Steel (NLMK) un ar to saistītie uzņēmumi (NLMK Group) un PJSC Severstal (Severstal) un ar to saistītie uzņēmumi (SEVERSTAL Group), sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Tomēr 2021. gada 6. septembrī šie trīs ražotāji eksportētāji informēja Komisiju, ka ir nolēmuši neiesniegt individuālas atbildes uz antidempinga anketas jautājumiem, bet sadarbosies ar Komisiju visos citos termiņbeigu pārskatīšanas aspektos, piemēram, sniegs piezīmes par pārskatīšanas pieprasījumu, kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības interesēm. Pēc tam 2021. gada 13. septembrī trīs Krievijas ražotāji eksportētāji iesniedza piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumu, apgalvojumu par dempinga turpināšanās un kaitējumu radošā dempinga atkārtošanās iespējamību un Savienības interesēm. Viņi aicināja Komisiju selektīvi pārbaudīt attiecīgos datus par uzņēmumiem, piemēram, ražošanas, jaudas un jaudas izmantojuma datus, kas iesniegti kopā ar piezīmēm.

(30)

Pēc šā paziņojuma Komisija 2021. gada 21. septembrī un 19. novembrī informēja iepriekš minētos ražotājus eksportētājus, ka uzskata tos par personām, kuras nesadarbojas, un informēja tos par nodomu piemērot pamatregulas 18. pantu un izmantot pieejamos faktus, lai izdarītu savus konstatējumus izmeklēšanā. Komisija informēja arī Krievijas iestādes par nodomu izmantot pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(31)

Komisija 2021. gada 30. septembrī un 29. novembrī saņēma piezīmes no trijiem Krievijas ražotājiem eksportētājiem par pamatregulas 18. panta piemērošanu. Viņi nepiekrita Komisijas novērtējumam par to sadarbības statusu un atkārtoti apliecināja savu nodomu sadarboties citos pārskatīšanas aspektos, piemēram, attiecībā uz kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos, kaitējumu radoša dempinga atkārtošanās iespējamību un Savienības interesēm. Viņi atkārtoti aicināja Komisiju pārbaudīt viņu iesniegtos datus par ražošanu, jaudu un jaudas izmantojumu.

(32)

Šajā saistībā Krievijas ražotāji eksportētāji savās atbildēs uz anketas jautājumiem neiesniedza prasīto informāciju. Komisija uzskatīja, ka Krievijas ražotāji eksportētāji ir snieguši tikai nepilnīgu informāciju, kas attiecās tikai uz ražošanu, jaudu un ražošanas apjomu, bez pierādījumiem, kas to pamato. Tādējādi, tā kā ražotāji eksportētāji nebija snieguši pietiekamu un uzticamu informāciju, kas nepieciešama, lai Komisija varētu izdarīt pietiekami precīzu konstatējumu, Komisija izmantoja lietas materiālos pieejamo informāciju, kā paskaidrots 30. apsvērumā. Katrā ziņā Komisija šajā ziņā pēc iespējas izmantoja informāciju, ko snieguši šie trīs Krievijas ražotāji.

(33)

Komisija nosūtīja Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) anketu par to, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(34)

Komisija arī nosūtīja anketas izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Procedūras sākšanas dienā anketas kļuva pieejamas arī tiešsaistē (9). Turklāt Komisija nosūtīja anketu Savienības ražotāju apvienībai (Eurofer).

(35)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trijiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un Eurofer.

(36)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās un atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Saistībā ar Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu un no tās izrietošajiem pasākumiem, kuri tika veikti cīņai pret uzliesmojumu (“Paziņojums par Covid-19”) (10), Komisija nevarēja veikt pārbaudes apmeklējumus izlasē iekļauto uzņēmumu telpās. Komisija, izmantojot videokonferenci, toties veica attālinātu salīdzinošu pārbaudi attiecībā uz šādu uzņēmumu sniegto informāciju:

—

Voestalpine Stahl GmbH, Austrija,

—

ThyssenKrupp Steel Europe AG, Vācija,

—

ArcelorMittal Belgium, Beļģija.

(37)

Komisija 2022. gada 19. augustā izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata plānoja saglabāt spēkā esošos importam no ĶTR un Krievijas noteiktos antidempinga maksājumus. Visām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(38)

Komisija izskatīja ieinteresēto personu sniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā. Tika uzklausītas tās personas, kuras to pieprasīja.

(39)

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats, uz kuru attiecās sākotnējā izmeklēšana, proti, plakani dzelzs vai neleģētā tērauda vai citādu leģēto tēraudu, bet ne nerūsējošā tērauda, velmējumi, jebkāda platuma, auksti velmēti (presēti aukstā stāvoklī), neplaķēti, bez galvaniska vai cita pārklājuma un pēc aukstās velmēšanas (presēšanas aukstā stāvoklī) tālāk neapstrādāti, pašlaik klasificēti ar KN kodiem ex 7209 15 00 (Taric kods 7209150090), 7209 16 90, 7209 17 90, 7209 18 91, ex 7209 18 99 (Taric kods 7209189990), ex 7209 25 00 (Taric kods 7209250090), 7209 26 90, 7209 27 90, 7209 28 90, 7211 23 30, ex 7211 23 80 (Taric kodi 7211238019, 7211238095 un 7211238099), ex 7211 29 00 (Taric kodi 7211290019 un 7211290099), 7225 50 80 un 7226 92 00 (“pārskatāmais ražojums”).

(40)

No pārskatāmā ražojuma definīcijas ir izslēgti šādi ražojuma veidi:

(41)

Auksti velmētus plakanus tērauda velmējumus ražo no karsti velmētiem ruļļiem. Aukstās velmēšanas procesā iepriekš velmētu un kodinātu loksni vai sloksni izlaiž cauri aukstiem ruļļiem, proti, temperatūrā, kas zemāka par metāla atkvēlināšanas temperatūru. Auksti velmētus plakanus tērauda velmējumus ražo atbilstoši konkrētām specifikācijām vai patentētām galalietotāja specifikācijām. Tiem var būt dažādi veidi: ruļļos (eļļotos vai neeļļotos), sagriezti garumā (loksnēs) vai šaurās sloksnēs. Auksti velmēti plakani tērauda velmējumi ir rūpnieciskās ražošanas izejresursi, ko iegādājas galalietotāji dažādām vajadzībām, galvenokārt izmantošanai ražošanā (rūpniecībā, iepakošanā, autobūvē u. c.), kā arī būvniecībā.

(42)

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir ĶTR un Krievijas izcelsmes pārskatāmais ražojums.

(43)

Kā jau tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka tālāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(44)

Tāpēc šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(45)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konkrētu auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu imports no Ķīnas turpinājās, lai gan zemākā līmenī nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā (proti, no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 31. martam). Eurostat dati liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konkrētu auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu imports no ĶTR veidoja 1 % no Savienības tirgus salīdzinājumā ar 10,3 % (11) tirgus daļu sākotnējās izmeklēšanas laikā. Absolūtā izteiksmē Ķīna pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uz Savienību eksportēja aptuveni 32 000 tonnu, kas ir ievērojami mazāk nekā aptuveni 732 000 tonnu (12), kuras tā eksportēja uz Savienību sākotnējās izmeklēšanas periodā.

(46)

Sākotnējās izmeklēšanas laikā Komisija konstatēja, ka attiecīgā ražojuma eksports no Ķīnas Savienības tirgū ievērojamā apjomā tika veikts par dempinga cenām. Ķīnas eksportētāju, kas sadarbojās, dempinga starpības bija no 52,7 % līdz 59,2 %. Tā kā tika piemērots mazākā maksājuma noteikums, Ķīnas importam piemērotie antidempinga maksājumi tika noteikti daudz zemākā līmenī – no 19,7 % līdz 22,1 %.

(47)

Kā minēts 27. apsvērumā, Ķīnas eksportētāji/ražotāji izmeklēšanā nesadarbojās. Tādēļ Komisija informēja ĶTR iestādes, ka nesadarbošanās dēļ Komisija attiecībā uz konstatējumiem par ĶTR varētu piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija šajā sakarā nesaņēma piezīmes vai pieprasījumus iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai.

(48)

Tādējādi attiecībā uz ĶTR izklāstītie konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz informāciju, kas ietverta termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā, un ieinteresēto personu sniegto informāciju kopā ar citiem informācijas avotiem, piemēram, importa un eksporta tirdzniecības statistiku (Eurostat, GTA (13) un ESAO (14)) un neatkarīgiem finanšu datu sniedzējiem, piemēram, Global Financials, ko publicē Dunn & Bradstreet (15).

(49)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus, kas attiecībā uz ĶTR liek domāt, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(50)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu Ķīnas valdībai. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato. attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Noteiktajā termiņā netika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem no ĶV un netika saņemta informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Pēc tam ar 2021. gada 13. septembra verbālnotu Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(51)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija norādīja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tā, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu par iespējamo reprezentatīvo valsti Ķīnai šajā gadījumā ir izvēlējusies Brazīliju. Komisija arī norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamas attiecīgās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma kritērijiem.

(52)

Komisija 2020. gada 24. novembra paziņojumā (“pirmais paziņojums”) ieinteresētajām personām darīja zināmus tos attiecīgos avotus, kurus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, kā izejvielas, darbaspēku un enerģiju, ko izmanto konkrētu auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija noteica iespējamās reprezentatīvās valstis, proti, Brazīliju, Meksiku, Krieviju un Turciju. Komisija nesaņēma piezīmes par pirmo paziņojumu.

(53)

Komisija 2022. gada 17. martā ar otro paziņojumu (“otrais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, par reprezentatīvo valsti izmantojot Brazīliju. Piezīmes netika saņemtas.

(54)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(55)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka tad, “ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības”, un tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas”, turpmāk “PVA izmaksas”).

(56)

Kā sīkāk skaidrots turpmākajās apakšiedaļās, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un Ķīnas ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(57)

Nesenās izmeklēšanās attiecībā uz tērauda nozari ĶTR (16) Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(58)

Minētajā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka ĶTR notiek ievērojama valdības iejaukšanās, kā rezultātā tiek kropļota tāda efektīva resursu sadale, kas atbilstu tirgus principiem (17). Komisija jo īpaši secināja, ka tērauda nozarē (tērauds ir pārskatāmā ražojuma galvenā izejviela) Ķīnas valdībai ne tikai joprojām pieder ievērojama daļa uzņēmumu pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē (18), bet ĶV var arī iejaukties cenās un izmaksās, izmantojot valsts pārstāvību (klātbūtni) uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (19). Komisija arī konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk. Kopumā plānošanas sistēma Ķīnas Tautas Republikā nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, ko ĶV ir atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (20). Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē, tādējādi radot kropļojumus, jo īpaši gadījumos, kad Ķīnas Tautas Republikā tiek saglabāti maksātnespējīgi uzņēmumi un tiek piešķirtas zemes izmantošanas tiesības (21). Tādā pašā veidā Komisija konstatēja algu izmaksu kropļojumus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē (22) tērauda nozarē, kā arī kropļojumus finanšu tirgos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, jo īpaši saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem ĶTR (23).

(59)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās par ĶTR tērauda nozari, šajā izmeklēšanā Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR. Komisija to pārbaudīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, to skaitā pierādījumiem, kas ietverti pieprasījumā, kā arī Komisijas dienestu darba dokumentā par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu vajadzībām (24) (“Ziņojums”), kura pamatā ir publiski pieejami avoti. Minētajā analīzē tika pārbaudīta būtiskā valdības iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas aptver pārskatāmo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu, ka Ķīnas Tautas Republikā pastāv nozīmīgi kropļojumi, kurus šajā sakarā tā konstatējusi arī savās iepriekšējās izmeklēšanās.

(60)

Pieprasījumā tika apgalvots, ka Ķīnas ekonomiku kopumā plaši ietekmē un veido ĶV vai citu valsts iestāžu dažādas visaptverošas iejaukšanās dažādos valdības līmeņos, un tāpēc Ķīnas tērauda ražošanas nozares iekšzemes cenas un izmaksas nevar izmantot šajā izmeklēšanā. Lai pamatotu savu nostāju, pieprasījumā bija atsauce uz Komisijas nesen veiktajām izmeklēšanām par Ķīnas tērauda nozari (25) vai uz secinājumiem, kas izdarīti G20 Pasaules forumā par tēraudrūpniecības jaudas pārpalikumu (26).

(61)

Konkrētāk, pieprasījumā tika norādīts, ka, ņemot vērā ĶTR konstitūcijā ietverto “sociālistiskās tirgus ekonomikas” doktrīnu, Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) visuresību un ar stratēģiskās plānošanas iniciatīvām, piemēram, 13. un 14. piecgades plānu, sasniegto valdības ietekmi uz ekonomiku, ĶV iejaukšanās izpaužas dažādos veidos, proti, administratīvā, finanšu un regulatīvā.

(62)

Pieprasījumā tika sniegti elementu piemēri, kas norāda uz kropļojumiem, kas norādīti pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmajā līdz sestajā ievilkumā. Jo īpaši, atsaucoties uz iepriekšējām Komisijas izmeklēšanām tērauda nozarē, uz Ziņojumu, uz trešo valstu iestāžu (USTR) un citu iestāžu (SVF) ziņojumiem, pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka:

(63)

Kā norādīts 50. apsvērumā, ĶV neiesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot Ziņojumu un pieprasījuma iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(64)

Konkrēti pārskatāmā ražojuma nozarē, t. i., tērauda nozarē, ievērojama daļa uzņēmumu joprojām pieder Ķīnas valdībai. Valstij pieder daudzi no lielākajiem AVP ražotājiem, piemēram, Hebei Iron and Steel, Handan Iron and Steel, Baoshan Iron and Steel, Shanghai Meishan Iron and Steel, BX Steel Posco Cold Rolled Sheet, WISCO International Economic and Trading, Maanshan Iron and Steel, Tianjin Rolling One Steel vai Inner Mongolia Baotu Steel Union. Baosteel – vēl viens nozīmīgs Ķīnas uzņēmums, kas nodarbojas ar tērauda izgatavošanu, – pieder pie China Baowu Steel Group Co. Ltd. (iepriekš Baosteel Group and Wuhan Iron & Steel), kurš pasaulē lielākais tērauda ražotājs (28), kas galu galā 100 % apmērā pieder centrālajai SASAC (29). Lai gan tiek lēsts, ka nomināli valstij piederošu uzņēmumu un privātā īpašumā esošu uzņēmumu skaits ir gandrīz vienāds, no pieciem Ķīnas tērauda ražotājiem, kas ierindojas starp 10 pasaules lielākajiem tērauda ražotājiem, četri ir valsts uzņēmumi (30). Vienlaikus, lai gan desmit lielākie ražotāji 2016. gadā saražoja tikai aptuveni 36 % no nozares kopējās izlaistās produkcijas, ĶV tajā pašā gadā izvirzīja mērķi līdz 2025. gadam konsolidēt 60–70 % no tērauda ražošanas aptuveni desmit lielos uzņēmumos (31). ĶV 2019. gada aprīlī šo nodomu pauda atkārtoti, paziņodama, ka izdod pamatnostādnes par tērauda nozares konsolidāciju (32). Šāda konsolidācija var būt saistīta ar rentablu privātu uzņēmumu piespiedu apvienošanu ar neefektīviem valstij piederošiem uzņēmumiem (33). Tā kā Ķīnas pārskatāmā ražojuma eksportētāji nesadarbojās, nebija iespējams noteikt precīzu attiecību starp privātiem un valsts īpašumā esošajiem auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu ražotājiem. Tomēr, lai gan konkrēta informācija par AVP nozari var nebūt pieejama, šī nozare ir tērauda rūpniecības apakšnozare, un tādēļ konstatējumi par tērauda nozari ir uzskatāmi par orientējošiem arī attiecībā uz pārskatāmo ražojumu.

(65)

Jaunākie Ķīnas politikas dokumenti attiecībā uz tērauda nozari apstiprina, ka Ķīnas valdībai nozare joprojām ir svarīga, arī tās nodomu iejaukties nozarē, lai veidotu to saskaņā ar valdības politiku. To apliecina Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijas izstrādātais ievirzes atzinuma projekts par tērauda nozares augstas kvalitātes attīstības veicināšanu, kurā aicināts turpināt ražošanas nozares pamata konsolidāciju un būtiski uzlabot nozares ķēdes modernizācijas līmeni (34), vai izejvielu rūpniecības attīstības 14. piecgades plāns, saskaņā ar kuru nozare “centīsies apvienot vadošo lomu tirgū ar valdības vicināšanas pasākumiem” un “attīstīs vadošo uzņēmumu grupu ar ekoloģisku vadību un pamata konkurētspēju” (35). Līdzīgus piemērus Ķīnas iestāžu nodomam uzraudzīt un vadīt nozares attīstību var redzēt arī provinču līmenī, piemēram, Šaņdunas provincē, kas ne tikai paredz “tērauda ražošanas nozares ekoloģijas veidošanu (..), ražošanas parku izveidi, rūpniecības ķēdes paplašināšanu un industriālo klasteru izveidi”, bet arī vēlas, lai tērauda ražošanas nozare “ir par piemēru pārveidošanai un modernizācijai (..) mūsu provincē un pat visā valstī” (36).

(66)

Attiecībā uz to, ka ĶV, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, varēja iejaukties cenās un izmaksās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, AVP ražotāju nesadarbošanās dēļ nebija iespējams konstatēt sistēmiskus personīgus sakarus starp pārskatāmā ražojuma ražotājiem un ĶKP. Tomēr, ņemot vērā to, ka AVP ir tērauda nozares apakšnozare, par tērauda ražotājiem pieejamā informācija attiecas arī uz AVP. Konkrēts piemērs – Baowu direktoru padomes priekšsēdētājs vienlaikus ir partijas komitejas sekretārs, savukārt ģenerāldirektors ir partijas komitejas sekretāra vietnieks (37). Tāpat Baosteel direktoru padomes priekšsēdētājs ieņem partijas komitejas sekretāra amatu, savukārt izpilddirektors ir partijas komitejas sekretāra vietnieks (38). Vispārīgāk, ņemot vērā tiesību aktu par ĶKP klātbūtni uzņēmumos vispārējo piemērojamību, nevar pieņemt, ka ĶV spēja iejauties cenās un izmaksās, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, būtu citāda nekā tērauda nozarē kopumā.

(67)

Gan uz valsts, gan privātiem uzņēmumiem AVP nozarē attiecas politiskā uzraudzība un norāžu sniegšana. Turpmāk sniegtie piemēri labi ilustrē minēto tendenci, ka ĶV arvien vairāk iejaucas AVP nozarē. Daudzi AVP ražotāji savās tīmekļa vietnēs skaidri uzsver partijas veidošanas darbības, partijas biedru dalību uzņēmumu vadībā, kā arī savu piederību pie ĶKP. Piemēram, Baowu norāda, ka grupā pastāv 301 partijas komiteja, un Baowu darbinieku vidū ir 84 571 ĶKP biedrs (39). Turklāt grupa norāda šādu informāciju par partijas veidošanu uzņēmumā: “Stiprināt partijas līderību un uzlabot korporatīvo pārvaldību, pilnveidojot moderno uzņēmuma sistēmu. China Baowu pilnībā ievieš prasības, kas minētas “Atzinumos par partijas līderības stiprināšanu centrālo uzņēmumu korporatīvās pārvaldības uzlabošanā”, (..). Pārskatītā un uzlabotā lēmumu pieņemšanas sistēma svarīgākajos jautājumos vēl vairāk uzlabojusi partijas komitejas, direktoru padomes, vadītāju un citu pārvaldes struktūru lēmumu pieņemšanas pilnvaras, direktoru padomes atļautos lēmumu pieņemšanas jautājumus un formas (..). (..) Baowu vienlaikus ievēro un īsteno partijas veidošanas un uzņēmumu reformas plānošanu, partijas organizāciju un darbspējīgu institūciju izveidi, partijas organizāciju līderu un par partijas jautājumiem atbildīgā personāla sadali” (40).

(68)

Turklāt AVP nozarē ir spēkā diskriminējoša politika, saskaņā ar kuru priekšroka tiek dota iekšzemes ražotājiem vai citādi tiek ietekmēts tirgus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē. Lai gan AVP ražošana ir specializēta nozare un izmeklēšanā nebija iespējams identificēt konkrētus politikas dokumentus, kas dod tiešas norādes par AVP nozares attīstību, AVP nozare gūst labumu no valdības norādēm un iejaukšanās tērauda nozarē, jo jāņem vērā, ka AVP ir tērauda nozares apakšnozare.

(69)

ĶV atzīst tērauda ražošanas nozari par nozīmīgu nozari (41). Tas ir apstiprināts daudzos plānos, direktīvās un citos tērauda nozarei veltītos dokumentos, kas tiek izdoti valsts, reģionālā un pašvaldību līmenī, piemēram, Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānā 2016.–2020. gadam, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija spēkā ievērojamu laikposmu. Plānā noteikts, ka tērauda ražošanas nozare ir “būtiska Ķīnas ekonomikas pamatnozare un valsts stūrakmens” (42). Galvenie plānā izklāstītie uzdevumi un mērķi aptver visus nozares attīstības aspektus (43). Ekonomikas un sociālās attīstības 13. piecgades plānā (44), kurš bija piemērojams pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ir paredzēts atbalsts uzņēmumiem, kas ražo dažādu veidu augstas kvalitātes tērauda ražojumu veidus (45). Tas ir vērsts arī uz to, lai nodrošinātu izstrādājumu kvalitāti, izturību un uzticamību, atbalstot uzņēmumus, kas izmanto tehnoloģijas, kuras saistītas ar tīra tērauda ražošanu, precīzo velmēšanu un kvalitātes uzlabošanu (46). Līdzīgi saskaņā ar 2021. gada martā pieņemto 14. piecgades plānu ĶV ir paredzējusi tērauda ražošanas nozares pārveidošanu un modernizēšanu, kā arī optimizāciju un strukturālu pielāgošanu (47).

(70)

Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogā (2019. gada redakcija) (48) (“Katalogs”) tērauda ražošanas nozare ir iekļauta veicināmo nozaru sarakstā. Dzelzsrūda ir otrā svarīgā izejviela, ko izmanto AVP ražošanā. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ievērojamu laikposmu uz dzelzsrūdu attiecās Valsts minerālresursu plāns 2016.–2020. gadam. Plānā cita starpā bija paredzēts “nodrošināt uzņēmumu koncentrāciju un attīstīt lielas un vidējas raktuves, kas spēj konkurēt tirgū”, “nodrošināt vietējo resursu pārraudzību tā, lai tie tiktu koncentrēti liela mēroga ieguves grupās”, “mazināt slogu dzelzsrūdas uzņēmumiem, palielināt iekšzemes dzelzsrūdas uzņēmumu konkurētspēju”, “pienācīgi kontrolēt 1 000 metrus dziļo raktuvju un maza mēroga zemas kvalitātes dzelzsrūdas raktuvju izveidi”.

(71)

Dzelzsrūda ir minēta arī tērauda 13. piecgades plānā 2016.–2020. gadam, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija spēkā ievērojamu laikposmu. Plānā attiecībā uz dzelzsrūdu iecerēts “arī turpmāk atbalstīt izpētes darbus galvenajās derīgo izrakteņu teritorijās valstī, (..) atbalstīt vairākus esošus un ļoti konkurētspējīgus iekšzemes dzelzsrūdas uzņēmumus, pateicoties plašākai un intensīvākai izstrādei (..), un stiprināt iekšzemes derīgo izrakteņu bāzu nozīmi attiecībā uz (piegādes) drošību.”

(72)

Dzelzsrūdas nozare ir klasificēta kā stratēģiska jaunveidotā nozare (“SJN”), tādēļ uz to attiecas SJN 13. piecgades plāns. Katalogā ir uzskaitīti arī dzelzsrūda un ferosakausējumi. Ferosakausējumi ir minēti arī Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijas 2018. gada Rūpniecības attīstības un pārneses virzības katalogā. Iepriekš minētie piemēri par tērauda nozari kopumā, un jo īpaši AVP ražošanā svarīgās izejvielas dzelzsrūdas darījumdarbību, apliecina, cik lielu nozīmi ĶV pievērš šīm nozarēm. ĶV arī pārvalda AVP nozares turpmāko attīstību saskaņā ar daudziem dažādiem politikas instrumentiem un direktīvām un faktiski kontrolē ikvienu nozares attīstības un darbības aspektu. Tādējādi AVP nozare gūst labumu no valdības norādēm un iejaukšanās attiecībā uz AVP ražošanas galveno izejvielu, proti, dzelzi.

(73)

Kopumā ĶV ir noteikusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus, proti, atbalstīt veicināmās nozares, arī AVP izgatavošanā izmantoto galveno izejvielu ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(74)

Šajā izmeklēšanā nav atklāti pierādījumi, ka AVP nozarē notiekošā bankrota un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturto ievilkuma nozīmē, kā tās minētas iepriekš 55. apsvērumā, neietekmētu pārskatāmā ražojuma ražotājus.

(75)

AVP nozari ietekmē arī algu izmaksu kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē, kā tie minēti arī iepriekš 55. apsvērumā. Minētie kropļojumi skar nozari gan tieši (pārskatāmā ražojuma ražošanā vai tā galveno izejresursu ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma) (49).

(76)

Turklāt šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz AVP nozari neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, kā tā arī minēta iepriekš 55. apsvērumā. Tādēļ būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(77)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka AVP ražošanai ir vajadzīgi vairāki izejresursi. Kad AVP ražotāji iegādājas šos izejresursus/slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(78)

Tādējādi ne vien nav pareizi izmantot AVP iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir izkropļotas tāpēc, ka cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta Ziņojuma I un II daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas ražoti ĶTR, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem un tā tālāk.

(79)

Ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai argumentus par pretējo.

(80)

Kopumā pieejamie pierādījumi liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas vai izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi un ņemot vērā, ka ĶV nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija, kā aprakstīts nākamajā iedaļā, noteica normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

(81)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(82)

Kā skaidrots 52. un 53. apsvērumā, Komisija ir publicējusi divus paziņojumus par lietas materiāliem attiecībā uz avotiem, kas izmantoti normālās vērtības noteikšanai. Minētajos paziņojumos ir aprakstīti fakti un pierādījumi, kas ir attiecīgo kritēriju pamatā. Par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem, kas norādīti abos iepriekš minētajos paziņojumos, personas nesaņēma piezīmes. Otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas par savu nodomu uzskatīt Brazīliju par attiecīgu reprezentatīvu valsti šajā lietā, ja tiktu apstiprināts, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(83)

Pirmajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija noteica, ka saskaņā ar Pasaules Bankas datiem Brazīlija, Meksika, Krievija un Turcija, par kurām zināms, ka tajās ražo pārskatāmo ražojumu, ir valstis, kuru ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā ĶTR, t. i., Pasaules Banka uz nacionālā kopienākuma pamata tās klasificē pie valstīm ar “vidēji augstiem ienākumiem”.

(84)

Pieprasījuma iesniedzējs savā pieprasījumā ir ierosinājis Brazīliju par iespējamo attiecīgo reprezentatīvo valsti, jo Brazīlijā ir vairāki integrēti tērauda ražotāji un tā ir lielisks konkurētspējīga galveno tērauda ražojumu, to skaitā pārskatāmā ražojuma, iekšzemes tirgus piemērs. Pieprasījuma iesniedzējs savā pieprasījumā arī norādīja, ka visas izejresursi, ko izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā Brazīlijā, parasti tiek importēti un ir ar dažādu izcelsmi un lielā mērā no neizkropļotiem avotiem.

(85)

Piezīmes par minētajā paziņojumā norādītajām valstīm netika saņemtas.

(86)

Pirmajā paziņojumā Komisija norādīja, ka valstīs, kas identificētas kā pārskatāmā ražojuma ražotājvalstis, proti, Brazīlijā, Meksikā, Krievijā un Turcijā, sīkāk jāpārbauda datu publiska pieejamība, jo īpaši saistībā ar pārskatāmā ražojuma ražotāju publiskajiem finanšu datiem.

(87)

Meksikā Komisija ir identificēja divus uzņēmumus, kas pirmajā paziņojumā bija norādīti kā ražotāji. Tomēr viens no šiem diviem uzņēmumiem no 2016. gada (ieskaitot 2020. gadu) strādāja ar zaudējumiem. Attiecībā uz otru uzņēmumu izrādījās, ka tā finanšu pārskati par 2020. gadu neatbilst tā finanšu pārskatiem par iepriekšējo gadu (2019. gadu): piemēram, tika konstatēts, ka neto apgrozījums 2020. gadā bija aptuveni septiņas reizes mazāks nekā 2019. gadā. Netika atrasta informācija, kas pamatotu šādu 2020. un 2019. gada neto apgrozījuma starpību (kas ietekmēja arī neto peļņu). Tāpēc tika uzskatīts, ka abi uzņēmumi nav piemēroti kandidāti izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu, PVA izmaksu un peļņas noteikšanai. Tā kā Komisijai nebija citas lietas materiālos pieejamas informācijas par to, ka Meksikā būtu citi uzņēmumi, kuri ražo pārskatāmo ražojumu Meksikā un kuru finanšu dati būtu viegli pieejami, Komisija secināja, ka Meksiku vairs nevar uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(88)

Attiecībā uz Krieviju Komisija identificēja divus uzņēmumus, kuri pirmajā paziņojumā bija norādīti kā ražotāji un kuru finanšu dati ir publiski pieejami. Abi uzņēmumi 2020. gadā un arī iepriekšējos gados strādāja ar peļņu. Tomēr, kā norādīts 91. apsvērumā, Komisija konstatēja vairākas problēmas saistībā ar datiem, kuri pieejami par Krieviju, jo tā neimportēja vairākas svarīgas izejvielas, piemēram, sašķidrināto dabasgāzi, ko izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanai. Turklāt dabasgāzes cenas Krievijā šķita izkropļotas. Tāpēc Komisija secināja, ka šajā izmeklēšanā Krieviju nevar uzskatīt par piemērotu attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(89)

Attiecībā uz Turciju Komisija pirmajā paziņojumā norādīja divus uzņēmumus kā ražotājus. Tomēr par vienu no tiem nebija viegli pieejami neseni finanšu pārskati. Attiecībā uz otru uzņēmumu, lai gan tas bija rentabls 2020. gadā un iepriekšējos gados, Komisija uzskatīja, ka šā uzņēmuma pārdošanas un vispārējo izmaksu (“PVA”) līmenis nav samērīgs, jo tā PVA izmaksas, kas izteiktas procentos no tā izgatavošanas izmaksām, bija zemas (mazāk nekā 2 % 2020. gadā) vai pat negatīvas. Tāpēc Komisija secināja, ka tā nevar izmantot šo uzņēmumu datus kā neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas neizkropļotas normālās vērtības noteikšanai. Šā iemesla dēļ Komisija secināja, ka šajā izmeklēšanā Turciju nevar uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(90)

Visbeidzot, attiecībā uz Brazīliju Komisija pirmajā paziņojumā norādīja piecus uzņēmumus, kas ražo AVP. Tomēr diviem no šiem pieciem uzņēmumiem bija negatīvas pārdošanas un vispārējās izmaksas (PVA), kas izteiktas procentos no to izgatavošanas izmaksām, tāpēc to datus nevarēja izmantot, lai noteiktu neizkropļotu normālo vērtību. Pārējiem trijiem Brazīlijas uzņēmumiem bija publiski pieejami jaunākie finanšu dati, kas 2020. gadā uzrāda peļņu un PVA saprātīgā apmērā.

(91)

Komisija analizēja arī galveno ražošanas faktoru importu Brazīlijā, Meksikā, Krievijā un Turcijā. Importa datu analīze liecināja, ka Krievija nav importējusi dažus svarīgus ražošanas faktorus. Turklāt dabasgāzes cenas Krievijā šķita izkropļotas. Bez tam importa datu analīze liecināja, ka Turcija nav importējusi sašķidrinātu dabasgāzi (HS 2711 11 dabasgāze, sašķidrināta) un ir importējusi tikai nelielu daudzumu skābekļa (HS 2804 40 skābeklis). Tāpēc ne Krieviju, ne Turciju nevarēja uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(92)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija ar otro paziņojumu informēja ieinteresētās personas, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, lai iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības normālās vērtības aprēķināšanai, ir nodomājusi izmantot Brazīliju par attiecīgu reprezentatīvo valsti un trīs Brazīlijas uzņēmumus (ArcelorMittal Brazil, CSN un Usiminas).

(93)

Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par Brazīlijas kā reprezentatīvas valsts un triju uzņēmumu (ArcelorMittal Brazil, CSN un Usiminas) kā reprezentatīvās valsts ražotāju atbilstību. Pēc otrā paziņojuma piezīmes netika saņemtas.

(94)

Tā kā, pamatojoties uz visiem minētajiem elementiem, ir konstatēts, ka Brazīlija ir vienīgā atbilstošā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(95)

Ņemot vērā iepriekš sniegto analīzi, Brazīlija atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem, lai to varētu uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(96)

Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja tādus ražošanas faktorus kā materiālus, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un ierosināt publiski pieejamu informāciju par neizkropļotu katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora vērtību.

(97)

Pēc tam otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka, lai aprēķinātu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā izmantos GTA, lai noteiktu neizkropļotās izmaksas lielākajai daļai ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielām. Turklāt Komisija norādīja, ka neizkropļotu enerģijas izmaksu noteikšanai tā izmantos šādus avotus: elektroenerģijas cenu, ko iekasē viens no lielākajiem elektroenerģijas piegādātājiem Brazīlijā, uzņēmums EDP Brasil (52), savukārt dabasgāzes cenai Brazīlijā tā izmantos datus, kas sīkāk paskaidroti turpmāk 109. apsvērumā. Turklāt Komisija norādīja, ka neizkropļotu darbaspēka izmaksu noteikšanai tā, lai noteiktu algas Brazīlijā, izmantos Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) statistiku. SDO statistika (53) sniedz informāciju par nodarbināto mēneša algām (54) un vidējo nedēļā nostrādāto stundu skaitu Brazīlijā apstrādes rūpniecībā (55) 2020. gadā.

(98)

Otrajā paziņojumā Komisija arī informēja ieinteresētās personas, ka, tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tā dažu izejvielu maznozīmīgus daudzums apvienos kopējās ražošanas izmaksās sadaļā “palīgmateriāli”, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja pieprasījumā sniegto informāciju. Turklāt Komisija informēja, ka tā piemēros procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, pamatojoties uz informāciju, kuru pieprasījuma iesniedzējs sniedzis pieprasījumā noteikt palīgmateriālus, kad tā izmantos attiecīgajā reprezentatīvajā valstī noteiktās neizkropļotās atsauces vērtības.

(99)

Piezīmes netika saņemtas.

(100)

Komisija lūdza pieprasījuma iesniedzēju sniegt skaidrojumus par attiecīgajiem ražošanas faktoriem, ko izmanto ražošanas procesos, sākot no karsti velmētu ražojumu pusfabrikātiem, un iesniegt atjauninātu informāciju par transporta izmaksu līmeni, kas aptver visu pārskatīšanas izmeklēšanas periodu. Pieprasījuma iesniedzējs 2022. gada 17. februārī sniedza prasīto informāciju.

(101)

Ņemot vērā visu uz pieprasījumu balstīto informāciju un pieprasījuma iesniedzēja pēc tam iesniegto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

Konkrētu auksti velmētu plakanu velmējumu ražošanas faktori

(102)

Pieprasījuma iesniedzēja pieprasījumā sniegtā informācija liecina, ka ir divi galvenie ražošanas procesi, ko izmanto, lai ražotu konkrētus auksti velmētus plakanus tērauda velmējumus:

(103)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām (pirmā ražošanas procesa gadījumā) un karsti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem (otrā ražošanas procesa gadījumā) ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (56) 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis. Komisija nolēma neņemt vērā no ĶTR veikto importu reprezentatīvajā valstī, jo, kā tā secinājusi 80. apsvērumā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR. Ņemot vērā, ka nav pierādījumu tam, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka šie kropļojumi ir ietekmējuši eksporta cenas. Kad imports reprezentatīvajā valstī no ĶTR bija izslēgts, importa apjoms no citām trešām valstīm joprojām bija reprezentatīvs.

(104)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vairāki ražošanas faktori bija maznozīmīga kopējo izejvielu izmaksu daļa. Tā kā neatkarīgi no izmantotā avota attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem izmantotā vērtība būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinus, Komisija nolēma iekļaut šīs izmaksas palīgmateriālu izmaksu kategorijā. Kā paskaidrots 98. apsvērumā, Komisija piemēroja procentuālo daļu, ko pieprasījuma iesniedzējs sniedzis pieprasījumā noteikt palīgmateriālu apjomu, kad tā izmantoja attiecīgajā reprezentatīvajā valstī noteiktās neizkropļotās atsauces vērtības.

(105)

Attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem Komisija norādīja, ka Brazīlija importēja visbūtiskākās izejvielas (dzelzsrūdu no vairāk nekā 5 valstīm un ogles un koksu no vairāk nekā 10 valstīm). Ņemot vērā to, ka termiņbeigu pārskatīšanā nav jāaprēķina precīza dempinga starpība, bet gan jānosaka dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība, Komisija ievedmuitas nodokli katrai izejvielai aprēķināja, pamatojoties uz reprezentatīvu importa apjomu no ierobežota skaita valstu, kas veidoja vismaz 80 % no visbūtiskāko izejvielu (dzelzsrūdas, ogļu un koksa) kopējā importa.

(106)

Attiecībā uz transporta izmaksām, tā kā nebija sadarbības, tad Komisija lūdza pieprasījuma iesniedzēju iesniegt atjauninājumu par iekšzemes transporta izmaksu līmeni visu pārskatīšanas izmeklēšanas periodu. Pieprasījuma iesniedzējs iesniedza pieprasīto informāciju attiecīgi 2022. gada 4. un 17. februārī. Komisija izejvielu piegādes iekšzemes transportēšanas izmaksas izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām, un pēc tam to pašu procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām to pašu izejvielu izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transportēšanas izmaksas. Komisija uzskatīja, ka attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transportēšanas izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotās izejvielu transportēšanas izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

(107)

Lai noteiktu algas Brazīlijā, Komisija izmantoja SDO statistiku. SDO statistika (57) sniedz informāciju par nodarbināto mēneša algām (58) un vidējo nedēļā nostrādāto stundu skaitu Brazīlijā apstrādes rūpniecībā (59) 2020. gadā.

(108)

Lai noteiktu neizkropļotu elektroenerģijas izmaksu vērtību, Komisija izmantoja elektroenerģijas cenas tarifu, kuru ziņoja viens no lielākajiem elektrības piegādātājiem Brazīlijā, uzņēmums EDP Brasil (60).

(109)

Dabasgāzes cena Brazīlijā tika noteikta, pamatojoties uz datiem, kas par importēto gāzi norāda cenas pēc nodokļa nomaksas, apvienojot importa daudzumus un vērtības, kas izgūtas no GTA ar tarifu datiem, kuri iegūti no MacMap (61).

(110)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts: “Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kas nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir nepieciešams noteikt izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību.

(111)

Kā minēts 90. apsvērumā, Komisija izmantoja finanšu datus no trijiem Brazīlijas uzņēmumiem (ArcelorMittal Brazil, CSN un Usiminas), kas ir reprezentatīvās valsts ražotāji.

(112)

Lai noteiktu neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību un ņemot vērā to, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus. Tāpēc, pamatojoties uz datiem, ko pieprasījuma iesniedzējs sniedzis savā pieprasījumā, Komisija noteica izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu attiecību pret kopējām izgatavošanas un darbaspēka izmaksām. Pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajai izgatavošanas izmaksu vērtībai, lai iegūtu neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību.

(113)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(114)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad Komisija izmantoja informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā par katra faktora (materiālu un darbaspēka) izmantošanu pārskatāmā ražojuma ražošanai bija sniedzis pieprasījuma iesniedzējs.

(115)

Pēc neizkropļotu izgatavošanas izmaksu noteikšanas Komisija pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņu, kā norādīts 112. apsvērumā. Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas tika noteiktas, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem datiem. PVA un peļņa tika noteikta, pamatojoties uz triju Brazīlijas uzņēmumu (ArcelorMittal Brazil, CSN un Usiminas) finanšu datiem, kā minēts 111. apsvērumā. Neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām Komisija pieskaitīja šādas pozīcijas:

(116)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem. Saliktā normālā vērtība pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija vai nu robežās no 1 200 līdz 1 400 EUR/t, vai arī no 1 500 līdz 1 700 EUR/t atkarībā no ražošanas procesa (šajā saistībā skatīt 102. apsvērumu).

(117)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, eksporta cena tika noteikta CIF līmenī, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datiem (62).

(118)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteikto salikto normālo vērtību Komisija salīdzināja ar iepriekš noteikto eksporta cenu.

(119)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju, attiecībā uz jūras un iekšzemes pārvadājumu un izkraušanas maksām tika veiktas eksporta cenas korekcijas 140,44 EUR/t apmērā, lai koriģētu to līdz EXW cenas līmenim.

(120)

Pamatojoties uz to, Komisija konstatēja, ka eksporta cena bija par 29,7 % zemāka nekā normālā vērtība pirmajam ražošanas procesam, kas sākas ar izejvielām, kā paskaidrots 102. apsvērumā, un par 8,83 % zemāka otrajam ražošanas procesam, kas sākas ar pusfabrikātiem.

(121)

Tomēr, tā kā attiecīgā importa apjoms bija ļoti neliels, proti, mazāks par 0,5 % no kopējā importa Eiropas Savienībā un ar tirgus daļu Savienības tirgū, kas mazāka nekā 1 %, cenas tika uzskatītas par nereprezentatīvām. Šā iemesla dēļ Komisija secināja, ka minētie mazie apjomi nav pietiekams pamats, lai konstatētu dempinga turpināšanos. Tāpēc Komisija pārbaudīja dempinga atkārtošanās iespējamību.

(122)

Dempinga atkārtošanās iespējamības analīzē tika analizēti šādi elementi: eksports uz trešām valstīm, ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnā un Savienības tirgus pievilcīgums.

(123)

Komisija analizēja cenu modeli Ķīnas eksportam uz trešām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tāpēc tā izskatīja publiski pieejamu informāciju, piemēram, Ķīnas eksporta statistiku, kas sniegta Global Trade Atlas (GTA), un izguva konkrētu auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu eksporta daudzumus un vērtības ar HS kodiem 7209 15 90, 7209 16 90, 7209 17 90, 7209 18 90, 7209 25 00, 7209 26 00, 7209 27 00, 7209 28 00, 7211 23 00, 7211 29 00, 7225 50 00 un 7226 92 00 pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Eksporta daudzumi (tonnās) uz visām valstīm (ieskaitot Eiropas Savienību) kopā veido 3 253 368 tonnas, no kurām 31 602 tonnas jeb aptuveni 1 % tika eksportētas uz Savienību.

(124)

Ķīnas eksporta statistikā, kas sniegta GTA, ir norādīts, ka vidējā CIF eksporta cena eksportam no Ķīnas uz citām valstīm ir 629 EUR/t, un tā tika koriģēta līdz EXW cenai (pēc jūras un iekšzemes pārvadājumu un izkraušanas maksu korekcijām), tādējādi iegūstot 585 EUR/t. Pēdējā no minētajām cenām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija pat zemāka par eksporta cenu uz ES.

(125)

Tāpēc tika atzīts par iespējamu, ka tad, ja pašlaik spēkā esošos pasākumus atceltu, Ķīnas ražotāji eksportētāji sāktu pārdot savus ražojumus Savienībai par cenu, kas ir zem normālās vērtības.

(126)

Pieprasījuma iesniedzēja pieprasījums liecina, ka Ķīnā ir vairāk nekā 50 pārskatāmā ražojuma ražotāju eksportētāju. GTA pieejamā Ķīnas eksporta statistika liecina, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji eksportē savus ražojumus arī uz citām pasaules valstīm.

(127)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji Ķīnā nesadarbojās, Komisija savus konstatējumus par citu ražotāju eksportētāju jaudu noteica, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, un paļāvās uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju, kā arī citiem pieejamiem avotiem, piemēram, Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1029 (63), ESAO dokumentu par jaunākajām ar tērauda ražošanas jaudu saistītajām norisēm 2021. gadā (64), kas publicēts 2021. gada septembrī, un Pasaules Tērauda ražotāju apvienības 2021. gada datiem (65).

(128)

Pirmkārt, termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā ietvertajā informācijā tiek lēsts, ka 2020. gadā Ķīnas kopējā jauda ir bijusi vairāk nekā 120 miljoni tonnu, savukārt ražošana un Ķīnas patēriņš –100 miljonu tonnu. Pamatojoties uz to, tika lēsts, ka neizmantotā jauda Ķīnā 2020. gadā ir 20 miljonu tonnu, kas liecina par neizmantoto jaudu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un ievērojami pārsniedz kopējo Savienības patēriņu brīvajā tirgū (apmēram 9,7 miljoni tonnu) pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Otrkārt, Īstenošanas regulā (ES) 2021/1029 ir norādīts, ka, neraugoties uz “ārkārtējo patēriņa pieaugumu Ķīnā” (sk. Regulas (ES) 2021/1029 36. apsvērumu), 2020. gada Pasaules foruma par tēraudrūpniecības jaudas pārpalikumu ministru ziņojumā, kas balstīts uz datiem līdz 2019. gadam, ir norādīts, ka “pieprasījuma prognoze uzreiz liek domāt, ka globālā jaudas un pieprasījuma plaisa, kas norāda uz pārprodukcijas riskiem tērauda tirgū, 2020. gadā ievērojami pieaugs līdz vismaz 606 milj. t”. Tajā ir norādīts arī, ka “šī jaudas pārpalikuma apvēršana var radīt tirdzniecības traucējumus, izraisīt krasu tērauda cenu pazemināšanos un kaitēt tērauda ražošanas nozares ekonomiskajai ilgtspējai”. Treškārt, šī situācija tika apstiprināta arī ESAO dokumentā par jaunākajām ar tērauda ražošanas jaudu saistītajām norisēm 2021. gadā. Dokumentā bija norādīti ne tikai “vairāki jauni ieguldījumi, kas saistīti ar Ķīnas pasākumiem, kurus īsteno, lai aizstātu novecojušas un mazas tērauda rūpnīcas, jo īpaši Ķīnas austrumu un dienvidu piekrastes apgabalos”, bet arī fakts, ka Ķīnas valdība “ir konstatējusi gadījumus, kad dažas tērauda rūpnīcas ir paplašinājušas ražošanas jaudu jaudas apmaiņas shēmas ietvaros”. Turklāt ESAO dokuments atsaucas uz Ķīnas tērauda uzņēmumu ieguldījumiem Dienvidāzijas valstīs, piemēram, Filipīnās un Indonēzijā. Visbeidzot, lai gan Pasaules Tērauda ražotāju apvienības dati par 2021. gadu attiecas tikai uz neapstrādātu tēraudu, tos var uzskatīt par orientējošiem attiecīgajam ražojumam, jo auksti velmēta tērauda ražošana būtībā ir otrais tērauda ražošanas process pēc karsti velmēta tērauda ražošanas. Šajā ziņā 2021. gada dati par neapstrādātā tērauda ražošanu liecināja, ka Ķīna saražoja 52,9 % no pasaules tērauda ražošanas apjoma, kas arī liecina par attiecīgā ražojuma milzīgo ražošanas jaudu ĶTR 2021. gadā.

(129)

Turklāt daži galvenie tirgi, piemēram, ASV un Indijas, saistībā ar pārskatāmo ražojumu ir aizsargāti ar antidempinga pasākumiem, kas mazina Ķīnas ražotāju eksportētāju piekļuvi tiem.

(130)

Tāpēc ir iespējams, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas ražotāji novirzītu savu neizmantoto jaudu ražošanai Savienības tirgum lielos daudzumos par dempinga cenām.

(131)

Savienības tirgus ir viens no lielākajiem konkrētu auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu tirgiem pasaulē.

(132)

Pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumā apgalvoja, ka Savienības tērauda aizsardzības pasākumi, ko piemēro pārskatāmajam ražojumam, vieni paši nebūtu pietiekami, lai aizsargātu Savienības tirgu pret importu ievērojamos daudzumos par dempinga cenām. Tā kā Ķīna pārskatāmajam ražojumam nav saņēmusi valstij noteiktu kvotu, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir pieejams liels atlikušās kvotas apjoms, kura ietvaros tie varētu novirzīt savu eksportu uz Savienības tirgu, ja antidempinga pasākumi zaudētu spēku. Tādējādi, ja antidempinga pasākumi tiktu atcelti, eksporta apjomi no Ķīnas varētu ievērojami palielināties atlikušās kvotas ietvaros un tādējādi pārpludinātu Savienības tirgu, pirms saskaņā ar aizsargpasākumu kļūtu piemērojams ārpuskvotas maksājums.

(133)

Importētājs Duferco S.A. norādīja (66), ka Ķīnas iestādes ir atcēlušas 13 % pievienotās vērtības nodokļa atlaidi tērauda eksportam, aptverot pārskatāmā ražojuma importu, lai ierobežotu tērauda ražošanu Ķīnā (un tādējādi risinātu ar tās oglekļa emisijām saistītos jautājumus), bet tomēr saglabātu iekšzemes piegādi Ķīnā. Duferco S.A. norādīja, ka tādēļ ir gaidāms, ka Ķīnas importa cenas pieaugs, tādējādi mazinot Savienības tirgus pievilcīgumu. Tomēr Komisija nevarēja apstiprināt šo apgalvojumu, jo apjomu un cenu dinamika ir atkarīga arī no daudziem citiem elementiem, piemēram, jo īpaši no esošā jaudas pārpalikuma un Savienības tirgus pievilcīguma salīdzinājumā ar citām trešām valstīm.

(134)

Savienības tirgus ir ļoti pievilcīgs, jo tas ir viens no lielākajiem pasaulē. Turklāt, kā norādīts 202. apsvēruma 7. tabulā, izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās vienības pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienības brīvajā tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 622 EUR/t, kas pārsniedz eksporta no Ķīnas vidējo cenu, kura koriģēta līdz EXW cenai, tādējādi iegūstot 585 EUR/t (sk. 124. apsvērumu). Tādējādi ir iespējams, ka tad, ja pašreizējie antidempinga pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas ražotāji izmantotu savu neizmantoto jaudu un turklāt daļu no saviem mazāk ienesīgajiem eksporta pārdošanas apjomiem pārvirzītu no trešām valstīm uz Savienības tirgu.

(135)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, tika secināts, ka pastāv dempinga atkārtotas rašanās iespējamība tad, ja pasākumi zaudētu spēku.

(136)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārskatāmā ražojuma imports no Krievijas turpinājās, tomēr ievērojami zemākos apjomos nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā (t. i., laikposmā no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 31. martam). Saskaņā ar Comext (Eurostat) statistiku AVP imports no Krievijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija mazāks par 3 000 tonnām salīdzinājumā ar aptuveni 700 000 tonnām sākotnējās izmeklēšanas periodā. AVP importa no Krievijas tirgus daļa gan Savienības kopējā tirgū, gan brīvajā Savienības tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija gandrīz 0 % salīdzinājumā ar tirgus daļu 9,8 % sākotnējās izmeklēšanas periodā.

(137)

Kā paskaidrots 29. apsvērumā, kad tika sākta procedūra, pieteicās trīs Krievijas ražotāji eksportētāji un izteica vēlmi sadarboties. Tomēr vēlāk viņi informēja Komisiju, ka neplāno atbildēt uz ražotāja eksportētāja anketas jautājumiem.

(138)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi par dempinga turpināšanos, kā arī dempinga atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem.

(139)

Kā minēts 138. apsvērumā, Krievijas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ Komisija normālās vērtības noteikšanā izmantoja pieejamos faktus. Šajā nolūkā Komisija izmantoja pieprasījuma iesniedzēja sniegtos datus par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, kuru pamatā ir MEPS International (67) iekšzemes cenu uzziņas par Krieviju – AVP, Volgas reģions. Pamatojoties uz tiem, normālā vērtība pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 702,97 EUR/t.

(140)

Krievijas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ Komisijai, nosakot eksporta cenu, bija jāizmanto pieejamie fakti.

(141)

Eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz Eurostat datiem CIF līmenī. Tādējādi eksporta cena bija 755,65 EUR/t.

(142)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un pārskatāmā ražojuma eksporta cenu EXW līmenī. Pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju, attiecībā uz jūras un iekšzemes pārvadājumu un izkraušanas maksām tika veiktas eksporta cenas korekcijas 127,84 EUR/t apmērā, lai koriģētu to līdz EXW līmenim. Pamatojoties uz to, koriģētā EXW cena eksportam uz Savienību bija 627,81 EUR/t.

(143)

Iepriekš minētais salīdzinājums liecināja, ka uz Savienību veiktā eksporta cenas, kas izteiktas procentos no CIF vērtības, bija par 10 % zemākas nekā noteiktā normālā vērtība.

(144)

Tomēr, tā kā attiecīgais importa apjoms bija ļoti neliels, proti, mazāks nekā 1 % no kopējā importa Savienībā un tuvs 0 % no Savienības tirgus daļas, Komisija izmeklēja arī dempinga atkārtošanās iespējamību.

(145)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga atkārtošanās iespējamību gadījumā ja pasākumi zaudētu spēku. Šajā nolūkā tika analizēti šādi papildu elementi: eksports uz trešām valstīm, ražošanas jauda un neizmantotā jauda Krievijā, kā arī Savienības tirgus pievilcīgums.

(146)

Normālā vērtība tika aprēķināta, kā paskaidrots iepriekš 3.2.2.1. iedaļā.

(147)

Eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz eksporta cenām, par kādām pārskatāmais ražojums tiek eksportēts uz citām trešām valstīm. Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija šajā nolūkā izmantoja GTA datubāzi. Vidējā eksporta cena CIF līmenī eksportam uz trešām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 536 EUR/t. CIF eksporta cena uz trešām valstīm tika samazināta līdz EXW līmenim, atņemot pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksas, kā arī iekšzemes transporta izmaksas Krievijā, kas bija 127,84 EUR/t, kā norādīts 141. apsvērumā. Pamatojoties uz to, koriģētā EXW cena eksportam uz trešām valstīm bija 408,72 EUR/t.

(148)

Komisija salīdzināja 3.2.2.1. iedaļā noteikto normālo vērtību un vidējo eksporta cenu uz trešām valstīm, pamatojoties uz EXW cenu.

(149)

Iepriekš minētais salīdzinājums liecināja, ka pārskatāmā ražojuma eksports no Krievijas uz trešām valstīm, izteikts procentos no CIF vērtības, bija par 55 % zemāks nekā noteiktā normālā vērtība.

(150)

Trīs Krievijas ražotāji eksportētāji savā informācijā par procedūras sākšanu apgalvoja, ka eksporta cenas uz trešo valstu tirgiem nav reprezentatīvākas par eksporta cenām uz Savienību, jo šis eksports, kas galvenokārt ir uz Turciju, sastāv no lētākiem AVP veidiem un tas varētu izskaidrot, kāpēc to cenas ir zemākas. Viņi norādīja, ka Eurostat ziņotās augstās Krievijas eksporta cenas ir reprezentatīvas un tās ir jāizmanto novērtējumā.

(151)

Šajā ziņā Komisija norādīja, ka nav sniegti pierādījumi, kas pamatotu apgalvojumu par atšķirībām ražojuma veidos. Trīs Krievijas ražotāji eksportētāji faktiski nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, kas ļautu Komisijai veikt uz Savienību eksportēto ražojumu veidu novērtējumu. Tādējādi, kā paskaidrots 138. apsvērumā, Komisija savu novērtējumu balstīja uz pieejamajiem faktiem. Lai noteiktu eksporta Krievijas eksporta cenu uz trešām valstīm, tā izmantoja GTA datubāzi kā vispiemērotāko avotu. Jebkurā gadījumā, pat ja Krievijas eksporta cenas uz Savienību tiktu izmantotas tā, kā ieteica trīs Krievijas eksportētāji, Komisija iepriekš 3.2.2.4. iedaļā ir konstatējusi, ka eksporta cenas Krievijas eksportam uz Savienību, kas iegūtas no Eurostat un izteiktas procentos no CIF vērtība, ir par 10 % zemākas nekā noteiktā normālā vērtība. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(152)

Ņemot vērā to, ka Krievijas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, ražošanas jauda un neizmantotā jauda Krievijā tika noteikta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, un jo īpaši uz informāciju, ko par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu sniedza pieprasījuma iesniedzējs.

(153)

Pieprasījuma iesniedzēja sniegtā informācija liecina, ka pārskatāmā ražojuma kopējā ražošanas jauda Krievijā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārsniegusi 12 000 000 tonnu. Pieprasījuma iesniedzējs ir aplēsis, ka Krievijas ražotāju neizmantotā jauda ir aptuveni 2 miljoni tonnu, ko iekšzemes tirgus nevar absorbēt. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka Krievijas ražotāji laikposmā no 2016. līdz 2021. gadam ir palielinājuši auksti velmēta tērauda ražošanas jaudu par aptuveni 1 150 000 tonnām.

(154)

Krievijas ražotāji eksportētāji apstrīdēja pieprasījuma iesniedzēja sniegto Krievijas neizmantotās jaudas aprēķinu. Tie savā informācijā par procedūras sākšanu sniedza datus par AVP ražošanas nozares kopējo ražošanas jaudu Krievijā, kopējo ražošanas apjomu un jaudas izmantojuma līmeni. Viņi apgalvoja, ka 2020. gadā Krievijas AVP ražošanas nozares neizmantotā jauda bija [1,8–2,3] miljoni tonnu, kas bija tikai [4–8] % no kopējā Savienības patēriņa (32,4 miljoni tonnu). Viņi arī norādīja, ka, ņemot vērā aplēsto AVP patēriņa un ražošanas pieaugumu Krievijā un Eirāzijas Ekonomikas savienībā, tiek prognozēts, ka Krievijas AVP ražošanas nozares brīvā jauda turpinās samazināties.

(155)

Šajā saistībā, kā paskaidrots 32. apsvērumā, Krievijas ražotāji eksportētāji nenosūtīja atbildes uz anketas jautājumiem, un Komisija uzskatīja, ka viņi ir snieguši tikai daļēju informāciju par ražošanu, jaudu un ražošanas apjomu bez pierādījumiem, kas to pamato, un Komisija nevarēja to pārbaudīt. Tāpēc, tā kā ražotāji eksportētāji nebija snieguši pietiekamu un uzticamu informāciju par ražošanas jaudu un ražošanas apjomiem, Komisija izmantoja lietas materiālos pieejamo informāciju.

(156)

Turklāt Krievijas ražotāji eksportētāji sniedza datus par ražošanu, jaudu un jaudas izmantojumu tikai sensitīvā versijā bez nekonfidenciāla kopsavilkuma. Kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, ja persona, kas iesniedz konfidenciālu informāciju, nenorāda pamatotu iemeslu, kāpēc tā lūdz saglabāt konfidencialitāti, vai nesagatavo tās nekonfidenciālu kopsavilkumu un neiesniedz to noteiktajā formātā un kvalitātē, Komisija šādu informāciju var neņemt vērā, ja vien no uzticamiem avotiem nevar pietiekami pierādīt, ka informācija ir pareiza. Ņemot vērā to, ka informācija par ražošanu, jaudu un jaudas izmantojumu tika sniegta tikai sensitīvā versijā un tāpēc citas ieinteresētās personas nevarēja par to sniegt piezīmes, nebija iespējams pietiekami pierādīt, ka informācija ir pareiza.

(157)

Jebkurā gadījumā attiecīgie Krievijas ražotāju eksportētāju sniegtie dati un pieprasījuma iesniedzēja sniegtie dati lielā mērā neatšķīrās. Tādējādi Komisija uzskata, ka, veicot novērtējumu, kas balstīts uz Krievijas ražotāju eksportētāju sniegtajiem datiem, nebūtu iegūts citāds secinājums. Tāpēc Komisija šos apgalvojumus noraidīja.

(158)

Pēc informācijas izpaušanas Krievijas valdība, kā arī ražotāji eksportētāji apstrīdēja Komisijas konstatējumus, ka ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nav sadarbojušies pilnībā un ka nav iesniegta jēgpilna atklātā versija (kā paskaidrots 156. apsvērumā). Tādējādi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisija šajā ziņā ir ļaunprātīgi izmantojusi savu rīcības brīvību.

(159)

Pirmkārt, Komisija konstatēja, ka ražotāji eksportētāji informāciju par katra uzņēmuma jaudu ir snieguši tikai indeksētā veidā, kas neļāva personām sniegt piezīmes par precīzu uzstādīto jaudu (netika norādīti diapazoni). Atklātajā versijā netika sniegti ne ražošanas dati, ne jaudas izmantojuma dati. Tādējādi Komisija vēlreiz atkārtoja savu konstatējumi par to, ka citas ieinteresētās personas nevarēja pārbaudīt informācijas par ražošanu, jaudu un jaudas izmantojumu atklāto versiju. Otrkārt, šī informācija netika sniegta atbildēs uz anketas jautājumiem, un to nevarēja salīdzināt ar citām anketas daļām un pamatdokumentiem, kas uzņēmumiem ir jāiesniedz kā pierādījumi, kuri pamato atbildēs uz anketas jautājumiem sniegto informāciju. Visbeidzot, kā paskaidrots iepriekš 157. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka pat tad, ja būtu ņemti vērā sniegtie dati, tās konstatējumi par neizmantoto jaudu netiktu mainīti. Tāpēc Komisija šos apgalvojumus noraidīja.

(160)

Pārskatāmā ražojuma neizmantotā jauda, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieejama Krievijā, ir aptuveni 21 % no kopējā Savienības patēriņa brīvajā tirgū, ja aprēķinā izmanto pieprasījumā sniegtos datus, un aptuveni 20 %, ja aprēķinā būtu ņemta vērā Krievijas ražotāju eksportētāju sniegtā informācija.

(161)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Krievijas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, kuru tie varētu izmantot, lai ražotu AVP eksportēšanai uz Savienības tirgu, ja pasākumi zaudētu spēku.

(162)

Komisija konstatēja, ka Krievijas ražotāji eksportētāji pārskatāmo ražojumu eksportēja uz trešo valstu tirgiem par cenām, kas bija par aptuveni 14 % zemākas nekā Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas Savienības tirgū. Ņemot vērā šo cenu līmeni, eksports uz Savienību Krievijas eksportētājiem potenciāli ir pievilcīgāks nekā eksports uz visām pārējām valstīm.

(163)

Savienības tirgus ir pievilcīgs arī tā ģeogrāfiskā tuvuma un lieluma dēļ – kopējais patēriņš tajā ir 33 579 173 tonnas, ieskaitot patēriņu brīvajā tirgū, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 9 677 020 tonnas.

(164)

Eksporta apjoms uz trešām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 580 000 tonnu, kas ir 6 % no Savienības patēriņa brīvajā tirgu. Tas veido papildu AVP apjomu, ko varētu novirzīt uz Savienības tirgu, ņemot vērā tā pievilcīgumu, ja pasākumi zaudētu spēku.

(165)

Pēc informācijas izpaušanas ražotāji eksportētāji un Krievijas valdība apgalvoja, ka Savienības tirgus ražotājiem eksportētājiem vairs nav pievilcīgs sankciju dēļ un ka pat pirmssankciju periodā “tirdzniecības plūsmas, infrastruktūra un piegādes ķēdes jau ir bijušas iznīcinātas” un jāpaiet gadiem, līdz tās tiktu atjaunotas.

(166)

Lai gan apgalvojums par sankcijām ir izskatīts turpmāk 167. un 172. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka nav sniegts pierādījums apgalvojumam, ka eksporta atjaunošanai uz Savienību būs vajadzīgi gadi. Tajā pašā laikā, ņemot vērā ievērojami zemākās cenas, par kurām Krievijas ražotāji eksportētāji turpina eksportēt uz citām pasaules valstīm, Savienības tirgus ģeogrāfisko tuvumu un lielumu, kā arī ievērojamo eksporta apjomu uz trešām valstīm, ko varētu novirzīt uz Savienību, Komisija vairākkārt atkārtoja savus konstatējumus, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs Krievijas ražotājiem eksportētājiem.

(167)

Neseno notikumu dēļ šis secinājums nekļūst apšaubāms. Šajā saistībā Komisija norādīja, ka pēc izmeklēšanas sākšanas Krievijas Federācijas militārās agresijas pret Ukrainu dēļ Savienība pret Krieviju ir noteikusi vairākus sankciju kopumus, kas pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām attiecas arī uz tērauda ražojumiem un/vai tērauda uzņēmumiem, kuri ražo un eksportē pārskatāmo ražojumu. Pēdējais sankciju kopums, kas attiecas arī uz pārskatāmo ražojumu un/vai ražotājiem eksportētājiem, ietver AVP importa aizliegumu. Šis aizliegums stājās spēkā 2022. gada 16. martā (68). Ņemot vērā to, ka šīs sankcijas ir saistītas ar militāro agresiju un pamatā esošo ģeopolitisko situāciju, to tvērums, izmaiņas un/vai ilgums nav paredzami. Turklāt antidempinga pasākumu darbības laiks ir pieci gadi. Ņemot vērā iepriekš minēto nenoteiktību un to, ka Padome jebkurā brīdī var papildus grozīt sankciju precīzo tvērumu un ilgumu, Komisija konstatēja, ka sankcijas nevar ietekmēt tās secinājumus šajā procedūrā.

(168)

Komisija konstatēja, ka Krievijas ražotāji eksportētāji veic pārdošanu trešām valstīm par cenām, kas ir zemākas par normālo vērtību.

(169)

Kā paskaidrots 161. apsvērumā, neizmantotā jauda Krievijā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija ievērojama, un tā veido aptuveni 21 % no kopējā Savienības patēriņa brīvajā tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un palielinājās laikposmā no 2016. līdz 2021. gadam.

(170)

Visbeidzot, Savienības tirgus pievilcīgums lieluma, ģeogrāfiskā tuvuma un cenu ziņā norāda uz iespējamību, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, eksports no Krievijas un neizmantotā jauda Krievijā tiktu (pār)virzīti uz Savienību.

(171)

Pēc informācijas izpaušanas Krievijas valdība apgalvoja, ka nepastāv dempinga atkārtošanās iespējamība, jo imports ir bijis nenozīmīgs un sankciju dēļ Krievijas ražotāji ir pilnībā pārtraukuši eksportu uz Savienību uz ilgu un nenoteiktu laiku.

(172)

Par eksportu uz Savienību Komisija atgādināja, ka tā ir konstatējusi dempinga atkārtošanās iespējamību, pamatojoties uz iepriekš aprakstītajiem elementiem, kuri neietver pašreizējo eksporta līmeni uz Savienību, un to uzskata par pagaidu situāciju, kura var mainīties jebkurā brīdī. Komisija attiecībā uz spēkā esošajām sankcijām, kā paskaidrots 167. apsvērumā, ņemot vērā to, ka to tvērums, izmaiņas un/vai ilgums nav paredzami un tās jebkurā brīdī var tikt grozītas, konstatēja, ka tās nevar ietekmēt secinājumus šajā procedūrā. Tāpēc nesenie notikumi, kas uz laiku ietekmēja importu no Krievijas Savienībā, šajā lietā nevar mainīt konstatējumus par dempinga atkārtošanos, un šie apgalvojumi tika noraidīti.

(173)

Tādējādi Komisija secināja, ka tad, ja pasākumi netiktu pagarināti, pastāv dempinga atkārtošanās iespējamība.

(174)

Attiecīgajā periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja 21 ražotājs. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(175)

Tika noteikts, ka kopējais ražošanas apjoms Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aptuveni 30,5 miljoni tonnu. Šo skaitlisko rādītāju Komisija noteica, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, informāciju, ko sniedza pieprasījuma iesniedzējs. Kā norādīts 21. apsvērumā, izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji, kuri veidoja vairāk nekā 30 % no līdzīgā ražojuma ražošanas kopapjoma Savienībā.

(176)

Savienības ražošanas nozare ir pārsvarā vertikāli integrēta, un auksti velmēti plakani tērauda velmējumi tiek uzskatīti par sākotnējo materiālu dažādu lejupējo ražojumu ar pievienoto vērtību ražošanā, tāpēc patēriņu ierobežotajā un brīvajā tirgū analizēja atsevišķi.

(177)

Kaitējuma analīzē ir svarīgi nošķirt ierobežoto tirgu no brīvā tirgus, jo ražojumi, kas paredzēti pašpatēriņam, tieši nekonkurē ar importa ražojumiem, grupu iekšienē atbilstoši dažādai cenu politikai tiek noteiktas transfertcenas, kas tāpēc nav uzticamas. Turpretī ražojumi, kas paredzēti brīvajam tirgum, tieši konkurē ar importēto attiecīgo ražojumu, un cenas ir brīvā tirgus cenas.

(178)

Lai gūtu pēc iespējas pilnīgu priekšstatu par Savienības ražošanas nozari un līdzīgi kā sākotnējā izmeklēšanā Komisija ieguva datus par visām darbībām ar auksti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem un noteica, vai ražojumi bija paredzēti pašpatēriņam vai brīvajam tirgum. Komisija konstatēja, ka aptuveni 78 % no Savienības ražotāju kopējā saražotā apjoma bija paredzēts izmantot pašpatēriņam.

(179)

Komisija pārbaudīja dažus ar ES ražošanas nozari saistītos ekonomiskos rādītājus, pamatojoties tikai uz brīvā tirgus datiem. Šie rādītāji ir šādi: pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas Savienības tirgū; tirgus daļa; eksporta apjoms un cenas un rentabilitāte. Attiecībā uz citiem rādītājiem, piemēram, ražošanu, jaudu, ražīgumu, nodarbinātību un algām, turpmāk aplūkotie skaitļi attiecas uz visu darbību, tāpēc nebija nepieciešams tos atdalīt.

(180)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz a) Eurofer sniegtajiem datiem par Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomu Savienībā, salīdzinātiem ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju datiem, un b) pārskatāmā ražojuma importu no visām trešām valstīm pēc Eurostat datiem.

(181)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā (tonnās)

(182)

Patēriņš brīvajā tirgū ir palielinājies salīdzinājumā ar 7 122 682 tonnām, kas tika patērētas sākotnējās izmeklēšanas periodā (no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 31. martam). Tomēr attiecīgajā periodā pašpatēriņš Savienībā samazinājās par aptuveni 15 %, savukārt patēriņš Savienības brīvajā tirgū samazinājās par aptuveni 13 %. Laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam patēriņš ierobežotajā tirgū saglabājās stabils, bet patēriņš brīvajā tirgū samazinājās par 7 %. Galvenais samazinājums bija laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam, kad patēriņš gan brīvajā, gan ierobežotajā tirgū būtiski samazinājās, proti, attiecīgi par 11 % un 20 %. Šis samazinājums sākās 2019. gadā ne tikai tāpēc, ka Savienības izaugsme kopumā palēninājās, bet to veicināja arī Covid-19 pandēmijas izraisītā vispārējā ekonomikas attīstības palēnināšanās. Ekonomikas izaugsmes palēnināšanās kopumā, un jo īpaši apstrādes rūpniecībā, ir ietekmējusi kopējo pieprasījumu pēc tērauda. Tas jo īpaši ietekmēja autobūves nozari, kas veido nozīmīgu AVP lietotāju daļu. No 2020. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam patēriņš gan ierobežotajā, gan brīvajā tirgū palielinājās par 5 %, tomēr nesasniedza 2018. gada līmeni.

(183)

Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, salīdzinot importa apjomus ar patēriņu Savienības brīvajā tirgū, kas norādīts iepriekš 2. tabulā.

(184)

Importam Savienībā no attiecīgajām valstīm un citām pasaules valstīm bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa apjoms (tonnās) un tā tirgus daļa

(185)

Lai gan sākotnējās izmeklēšanas periodā imports no attiecīgajām valstīm ieņēma 20 % (1,4 miljoni tonnu) lielu tirgus daļu, šā importa, pēc Eurostat datiem, Savienības tirgū faktiski vairs nav. Faktiski imports no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā turpināja samazināties – no 14 367 līdz 9 713 tonnām. Lai gan importa apjomi no abām attiecīgajām valstīm laikposmā no 2020. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam atkal nedaudz pieauga – tas atbilst pieaugošajiem patēriņa apjomiem minētajā periodā –, to tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām bija tikai 0,1 %.

(186)

Pārskatāmā ražojuma kopējais imports no trešām valstīm, kas nav attiecīgās valstis, attiecīgajā periodā samazinājās par 5 % (no 2,28 līdz 2,15 miljoniem tonnu). Tas atbilst tai pašai Savienības brīvajā tirgū vērojamajai 2. tabulā norādītajai patēriņa tendencei samazināties, bet mazākā mērā. Turklāt trešās valstis attiecīgajā periodā saglabāja (un pat palielināja par gandrīz 2 procentpunktiem) savu tirgus daļu brīvajā tirgū, savukārt Savienības ražošanas nozare zaudēja gandrīz 2 % no tirgus daļas. Tomēr AVP piegāde brīvajam tirgum bija neregulāra, un nevienai no citām trešām valstīm Savienības tirgū tirgus daļa nebija lielāka par 4 % (69).

(187)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus ekonomiskos rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(188)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti Eurofer sniegtajā atbildē uz anketas jautājumiem par Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomiem un kas salīdzināti ar datiem, kurus snieguši izlasē iekļautie Savienības ražotāji. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas sniegti izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(189)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(190)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(191)

Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(192)

Kopš attiecīgā perioda sākuma ražošanas apjomi ir ievērojami samazinājušies. Samazinājumam lielā mērā ir līdzīga tendence un apjoms, kāds novērots Savienības kopējā patēriņa samazinājumam. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražošanas apjomi samazinājās par 16 %.

(193)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā arī ir nedaudz samazinājusies un ir daudz zemākā līmenī, nekā tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā. Daļēji tas ir tāpēc, ka Apvienotā Karaliste sākotnējās izmeklēšanas laikā joprojām bija Savienības dalībvalsts, savukārt tās ražošanas jauda vairs netika ņemta vērā pašreizējā pārskatīšanas izmeklēšanā. Turklāt Savienības ražošanas nozare ir veikusi pasākumus, lai pielāgotu un racionalizētu savu jaudu atbilstoši patēriņam tirgū. Tāpēc jaudas izmantojuma rādītāji salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu sākumā uzlabojās. Tomēr kopš Savienības izaugsmes palēnināšanās 2019. gadā, un jo īpaši kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, tie attiecīgajā periodā atkal būtiski samazinājās, lai gan pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nedaudz pieauga (2020. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu samazinājās gandrīz par 20 procentpunktiem, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2018. gadu samazinājās par 11 procentpunktiem).

(194)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Pārdošanas apjoms (tonnās) un tirgus daļa

(195)

Kopējam pārdošanas apjomam Savienībā attiecīgajā periodā bija tendence samazināties, un kopumā tas samazinājās par 15 %. Tāda pati tendence ar līdzīgu apjomu ir vērojama ierobežotajā un brīvajā tirgū, un tā atbilst patēriņa samazinājumam, kas norādīts 2. tabulā.

(196)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa brīvajā tirgū attiecīgajā periodā saglabājās diezgan stabila, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās par gandrīz 2 %. Tas sakrīt ar trešo valstu tirgus daļas pieaugumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kā tas norādīts 3. tabulā.

(197)

Patēriņam samazinoties, Savienības ražošanas nozare zaudēja ne tikai pārdošanas apjomus Savienībā, bet arī tirgus daļu brīvajā tirgū. Tādējādi attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarē izaugsmes nebija.

(198)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(199)

Savienības ražošanas nozarei nav izdevies saglabāt pārskatāmā ražojuma ražošanā iesaistīto nodarbināto skaitu, kurš laikposmā no 2018. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam kopumā samazinājās par 3 %.

(200)

Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgumam, ko mēra kā produkcijas izlaidi (tonnās) uz vienu nodarbināto, attiecīgajā periodā bija tendence samazināties (–13 %). Ievērojamais ražīguma samazinājums salīdzinājumā ar nodarbināto skaita mazāku samazināšanos ir skaidrojams ar lielāku ražošanas apjoma samazinājumu, kas ir saistīts arī ar Savienības ražošanas nozares ražojumu pārdošanas apjomu un pieprasījuma samazināšanos gan iekšzemes, gan eksporta tirgos.

(201)

Visas šajā pārskatīšanas izmeklēšanā konstatētās dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Vienlaikus importa līmenis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija ļoti neliels – tikai 0,1 % no patēriņa Savienībā. Antidempinga pasākumi, kas tika noteikti pēc sākotnējās izmeklēšanas, ļāva Savienības ražošanas nozarei atgūties no iepriekšējā dempinga, kā liecina dati par 2018. gadu un kā apstiprināts pieprasījuma iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījuma apgalvojumos.

(202)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām un vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/t)

(203)

Visā attiecīgajā periodā pārdošanas cenas Savienības tirgū nesaistītām personām (brīvajā tirgū) samazinājās par 5 %. Detalizēta analīze liecina, ka laikposmā no 2018. gada līdz 2020. gadam pārdošanas cenas samazinājās par 15 %, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal palielinājās par 12 %. Tajā pašā periodā ražošanas izmaksas svārstījās, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija gandrīz par 10 % augstākas nekā 2018. gadā. Visos gados, izņemot 2018. gadu, vidējās ražošanas izmaksas bija augstākas nekā vidējā pārdošanas cena. Lai gan pārdošanas cenas ievērojami palielinājās laikposmā no 2020. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam, Savienības ražošanas nozare vēl nebija spējusi palielināt pārdošanas cenu līdz līmenim, kas ir pietiekams, lai segtu ražošanas izmaksas.

(204)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(205)

Attiecīgajā periodā vidējās darbaspēka izmaksas svārstījās, bet kopumā palielinājās par 7 %. Samazinoties nodarbināto skaitam, saruka arī kopējās darbaspēka izmaksas, taču mazākā mērā.

(206)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Krājumi

(207)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares krājumi pastāvīgi samazinājās. Parasti AVP krājumu izmaiņām ir tādas pašas tendences kā ražošanas apjomam, kas arī samazinājās attiecīgajā periodā, kā norādīts 4. tabulā (70). Tomēr attiecīgajā periodā vienā no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem notika dažas pārstrukturēšanas darbības, kas ietvēra uzņēmumu daļēju sadalīšanu, aptverot krājumus. Turklāt vienam no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem kādu laiku bija problēmas ar vairākām iekārtām, tāpēc bija jāpārdod vairāk krājumu, nekā bija paredzēts. Tomēr, kā konstatēts arī sākotnējā izmeklēšanā, krājumi netiek uzskatīti par būtisku kaitējuma rādītāju šajā nozarē, jo Savienības ražošanas nozare lielāko daļu līdzīgā ražojuma veidu ražo pēc konkrētiem lietotāju pasūtījumiem (71).

(208)

Izlasē ieļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(209)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(210)

Antidempinga pasākumu noteikšanas dēļ Savienības ražošanas nozare kopš sākotnējās izmeklēšanas perioda ir spējusi uzlabot rentabilitāti un pat pārsniegt minētajā izmeklēšanā noteikto mērķa peļņu (72). Tomēr pēc augstākā līmeņa sasniegšanas 2018. gadā, Savienības patēriņam samazinoties brīvajā tirgū un nākamajos gados samazinoties arī pārdošanas cenām, kā norādīts iepriekš 7. tabulā, vienības ražošanas izmaksas kļuva augstākas par vidējo pārdošanas cenu. Savienībā samazinoties AVP patēriņam, Savienības ražošanas nozare nevarēja noteikt pārdošanas cenas tādā līmenī, kas segtu vismaz ražošanas izmaksas.

(211)

Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence lielā mērā bija līdzīga kā rentabilitātei, kura visaugstākajā līmenī bijā 2018. gadā, bet pēc tam 2019. gadā un 2020. gadā būtiski samazinājās, savukārt izmeklēšanas periodā nedaudz atguvās, taču joprojām bija zemāka par 2018. un 2019. gada līmeni.

(212)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības. Attiecīgajā periodā ieguldījumi kopumā palielinājās, taču 2020. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tie saglabājās zem 2019. gada līmeņa. Ienākumam no ieguldījumiem bija negatīva dinamika, un tas sekoja tādai pašai tendencei, kāda bija rentabilitātei.

(213)

Attiecīgajā periodā visi makroekonomiskie rādītāji, kā ražošanas apjoms, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms Savienības tirgū (gan ierobežotajā, gan brīvajā tirgū), tirgus daļa, nodarbinātība un ražīgums, uzrādīja negatīvu tendenci. Attiecīgajā periodā līdzīgu negatīvu tendenci uzrādīja lielākā daļa mikroekonomisko rādītāju, kā pārdošanas cenas Savienības brīvajā tirgū, ražošanas izmaksas, rentabilitāte, krājumi perioda beigās, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem. Tikai ieguldījumu tendence bija pozitīva.

(214)

Lai gan Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izdevās paaugstināt cenas, Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām bija negatīvs peļņas procents, t. i., –3,1 %. Samazinājās arī naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem, un tas apgrūtināja Savienības ražošanas nozarei kapitāla piesaistīšanu un izaugsmi.

(215)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka līdz 2018. gadam Savienības ražošanas nozare bija atguvusies no tā iepriekšējā būtiskā kaitējuma pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē, ko bija izraisījis imports par dempinga cenām no Ķīnas un Krievijas. Tomēr attiecīgajā periodā kaitējuma aina pasliktinājās, un Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal bija nestabils un saistīts ar kaitējumu.

(216)

Pēc informācijas izpaušanas Krievijas valdība nepiekrita Komisijas secinājumam par Savienības ražošanas nozares stāvokli pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Krievijas valdība uzskatīja, ka stāvoklis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija uzlabojies, izņemot ražošanas vienības izmaksas.

(217)

Taču, lai gan daži kaitējuma rādītāji no 2020. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam patiešām nedaudz uzlabojās, kā norādīts arī iepriekš veiktajā analīzē (piemēram, 193. vai 211. apsvērumā), rādītāji liecināja, ka attiecīgajā periodā bijusi pasliktināšanās. Tomēr pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konstatētais uzlabojums nebija pietiekams, lai novērstu Savienības ražošanas nozares nestabilo ekonomisko stāvokli, kāds tas bija kopš 2018. gada. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(218)

Tā kā attiecīgajā periodā imports no attiecīgajām valstīm bija niecīgs, Komisija secināja, ka imports no Ķīnas un Krievijas nevarēja izraisīt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(219)

Tāpēc Komisija sīkāk pārbaudīja iespējamību, ka pasākumu atcelšanas gadījumā varētu atkārtoties kaitējums, ko sākotnēji radīja imports par dempinga cenām no Ķīnas un Krievijas.

(220)

Komisija 215. apsvērumā secināja, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija nestabils. 218. apsvērumā Komisija secināja arī, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konstatēto kaitējumu Savienības ražošanas nozarei nevarēja būt izraisījis imports par dempinga cenām no Ķīnas un Krievijas, jo tā apjoms bija ļoti neliels. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai tad, ja pasākumi zaudētu spēku, varētu atkārtoties kaitējums, ko radīja imports par dempinga cenām no Ķīnas un Krievijas.

(221)

Šajā sakarā Komisija pārbaudīja ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu attiecīgajās valstīs, saikni starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Savienībā un potenciālā šo valstu izcelsmes importa un tā cenu līmeņa ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku.

(222)

Kā jau aprakstīts 3.1.11.2. un 3.2.3.2. iedaļā, Ķīnas un Krievijas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, kas kopā ievērojami pārsniedz pašreizējos ražošanas apjomus un iekšējo pieprasījumu šajās valstīs. Šī neizmantotā jauda varētu tikt izmantota, lai ražotu pārskatāmo ražojumu eksportam uz Savienību gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku. Daudzumi, ko Ķīnas un Krievijas ražotāji eksportētāji varētu eksportēt, ir ievērojami salīdzinājumā ar Savienības tirgus lielumu. Neizmantotā jauda pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tiešām vairāk nekā divas reizes pārsniedza kopējo patēriņu Savienībā brīvajā tirgū.

(223)

Kā aprakstīts 3.1.11.1. un 3.2.3.1. iedaļā, Ķīnas un Krievijas ražotāji eksportētāji eksportēja uz saviem galvenajiem trešo valstu tirgiem par cenām, kas bija ievērojami zemākas par noteikto normālo vērtību un kas turklāt bija zemākas par Savienības ražotāju vidējām (mērķa) pārdošanas cenām Savienības tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tāpēc, ņemot vērā eksporta cenu līmeni no Ķīnas un Krievijas uz citiem trešo valstu tirgiem, eksports uz Savienību eksportētājiem no minētajām valstīm varētu būt daudz pievilcīgāks. Tādējādi var pamatoti gaidīt, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Krievijas un Ķīnas ražotāji eksportētāji atsāktu atkal eksportēt lielus pārskatāmā ražojuma apjomus uz Savienību. Šo pieņēmumu vēl vairāk pastiprina tas, ka Ķīnā un Krievijā ir pieejama ievērojama neizmantotā jauda. Kā norādīts 167. apsvērumā, lai gan pašlaik Savienībā ir noteikts importa aizliegums konkrētiem tērauda izstrādājumiem, kas tiek eksportēti no Krievijas, to skaitā AVP (73), iespējams, tas būs pagaidu pasākums, un nav iespējams paredzēt tā ilgumu saistībā ar spēkā esošo pasākumu pagarināšanas ilgumu. Tāpēc tas neietekmē secinājumus par Savienības tirgus pievilcīgumu.

(224)

Trīs Krievijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumā ir par augstu novērtējis Savienības tirgus pievilcīgumu Krievijā. Krievijas uzņēmumi uzskata, ka tad, ja tie palielinātu eksportu uz trešām valstīm, šāds eksports drīzāk būtu paredzēts Krievijas preferenciālās tirdzniecības partnervalstīm, nevis Savienībai. Taču, kā norādījis arī pieprasījuma iesniedzējs, nav iemesla, kāpēc Krievijas neizmantotā jauda būtu jāizmanto eksporta palielināšanai uz Krievijas preferenciālās tirdzniecības partnervalstīm. Patiešām, šādam eksportam jau tiek piemērots 0 % nodoklis, tāpēc to jau tagad varētu eksportēt bez nodokļa. Turpretim eksportam uz Savienību pašlaik piemēro maksājumus, un, salīdzinot no Krievijas un Ķīnas uz trešām valstīm veiktā eksporta cenas, kam pieskaitīts Savienības antidempinga maksājums, redzams, kas šīs cenas nebūtu zemākas par mērķa cenu, savukārt antidempinga maksājuma atcelšanas gadījumā tās tādas būtu. Tādējādi nevar pārliecinoši apgalvot, ka eksports uz šādām tirdzniecības partnervalstīm palielinātos, jo tie nav norādījuši, kādas izmaiņas, kas palielinātu eksportu no Krievijas uz šādām valstīm, varētu notikt laikā no šā brīža līdz paredzamai nākotnei. Tāpēc Komisija šo Krievijas eksportētāju apgalvojumu noraidīja.

(225)

Pēc informācijas izpaušanas trīs Krievijas ražotāji eksportētāji un Krievijas valdība apgalvoja, ka nevarētu atkārtoties kaitējums, ko rada imports par dempinga cenām no Krievijas. Pēc šo personu domām, “ES tiesību akti un prakse pierāda, ka ES sankcijas ir ilgtermiņa politikas instruments”, savukārt “ES antidempinga pasākumiem nav iepriekš noteikts darbības ilgums” (74). Krievijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka nekas neliecina par to, ka sankcijas pret Krieviju tiks mazinātas vai atceltas. Tomēr pat tad, ja sankcijas tiktu atceltas, ES tirgus Krievijas eksportētājiem nav pievilcīgs, “jo pastāv liels risks, ka tiks ieviesti stingri tirdzniecības ierobežojumi”.

(226)

Kā norādīts arī 165. un 166. apsvērumā, netika sniegti pierādījumi, kas apliecinātu to, ka Savienības tirgus būtu mazāk pievilcīgs Krievijas eksportētājiem gadījumā, kurā sankcijas netiktu piemērotas. Turklāt šīs regulas 172., 223. un 248. apsvērumā ir paskaidrots, kāpēc Komisija konstatēja, ka sankcijas nevar ietekmēt secinājumus šajā procedūrā. Tādējādi šie apgalvojumi tika noraidīti.

(227)

Lai noteiktu, kā imports no Ķīnas un Krievijas ietekmētu Savienības ražošanas nozari pasākumu izbeigšanas gadījumā, Komisija veica perspektīvas un salīdzinošu cenu analīzi par situāciju, kurā nepastāv antidempinga pasākumi.

(228)

Tā kā attiecīgo valstu ražotāji eksportētāji nesadarbojās un no šīm valstīm Savienībā importētie daudzumi bija ļoti nelieli, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nevarēja noteikt uzticamas importa cenas. Tāpēc uz šā pamata nebija iespējams jēgpilni aprēķināt cenu samazinājumu. Šādos apstākļos, lai novērtētu iespējamo cenu, par kādu Ķīnas un Krievijas ražotāji pārdotu ražojumus, eksportējot tos uz Savienības tirgu, Komisija salīdzināja izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējo pārskatāmā ražojuma cenu (EXW) ar attiecīgo vidējo svērto pārskatāmā ražojuma eksporta cenu no Ķīnas un Krievijas uz trešām valstīm (75).

(229)

Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tas liecināja, ka cenu atšķirība ar Krieviju ir gandrīz 13 %. Tāpēc Komisija konstatēja, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, Krievijas cenas būtu zemākas par Savienības cenām Savienības tirgū līdzīgā līmenī.

(230)

Tāds pats salīdzinājums attiecībā uz Ķīnu liecināja, ka eksporta cenas no Ķīnas uz trešām valstīm nebija zemākas par Savienības cenām. Tomēr papildu analīze liecināja, ka šīs cenas joprojām bija zemākas par Savienības mērķa cenu. Izmantojot tādu pašu mērķa peļņu kā sākotnējā izmeklēšanā (9,9 %) (76), tika konstatēts, ka Ķīnas importa cenas uz trešām valstīm ir par 10 % zemākas nekā Savienības mērķa cena. Tādējādi būtu iespējams, ka tad, ja pašreizējie pasākumi netiktu saglabāti, imports no Ķīnas radītu kaitējumu.

(231)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka tad, ja nebūtu pasākumu, ļoti iespējams, ka ievērojami pieaugtu importa apjomi no Ķīnas un Krievijas par dempinga cenām, kuras rada kaitējumu un kuras, iespējams, izraisītu būtiska kaitējuma atkārtošanos.

(232)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana skaidri būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(233)

Savienības ražošanas nozare atrodas 14 dalībvalstīs (Vācijā, Slovākijā, Itālijā, Slovēnijā, Luksemburgā, Grieķijā, Beļģijā, Nīderlandē, Austrijā, Somijā, Zviedrijā, Portugālē, Ungārijā un Spānijā). Tajā saistībā ar pārskatāmo ražojumu ir nodarbināti vairāk nekā 9 000 nodarbināto.

(234)

Lai gan spēkā esošie antidempinga pasākumi lielā mērā neļāva importam par dempinga cenām no Krievijas un Ķīnas ienākt Savienības tirgū, Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija nestabils, ko apstiprina kaitējuma rādītāju negatīvās tendences.

(235)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija konstatēja, ka pastāv liela iespējamība, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, kaitējums, kuru sākotnēji radīja imports no attiecīgajām valstīm, varētu atkārtoties. Importa par dempinga cenām pieplūdums lielos apjomos no Krievijas un Ķīnas pasliktinātu jau tā ļoti nestabilo Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli un apdraudētu tās dzīvotspēju.

(236)

Tāpēc Komisija secināja, ka pret Krieviju un Ķīnu noteikto antidempinga pasākumu saglabāšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(237)

Komisija sazinājās ar visiem zināmajiem lietotājiem un nesaistītajiem importētājiem. Neviens lietotājs vai nesaistītais importētājs neatsaucās un nepiedalījās šajā izmeklēšanā, iesniedzot atbildes uz anketas jautājumiem.

(238)

Viens nesaistīts importētājs – Duferco S.A – un viens lietotājs – ATS S.A. – iesniedza informāciju par procedūras sākšanu. Kā apgalvo Duferco S. A, tērauda cenas ir ievērojami palielinājušās, radot deficītu piegādes ķēdē. Krievijas valdība arī norādīja uz Savienības lietotājiem un patērētājiem, kas cieš no strauja AVP cenu kāpuma. ATS S.A. un trīs Krievijas ražotāji eksportētāji atsaucas uz cenu kāpumu 2021. gada pirmajā pusē, kas, pēc viņu domām, ir kaitējis AVP lietotājiem un patērētājiem. Turklāt šīs personas apgalvoja, ka attiecībā uz tērauda ražojumu importu spēkā esošie aizsardzības pasākumi ir atsevišķs tirdzniecības aizsardzības instruments, kas veicina cenu pieaugumu un pieprasījuma un piedāvājuma nelīdzsvarotību (77).

(239)

Šajā ziņā aizsardzības pasākumiem ir citāds pamatojums un mērķis nekā antidempinga pasākumiem. Kā paskaidrots iepriekš 132. apsvērumā, aizsardzības pasākumi nav pietiekami, lai aizsargātu Savienības tirgu pret importu ievērojamos daudzumos par dempinga cenām. Turklāt Duferco S.A dati, kas sniegti tā apgalvojuma pamatojumā, ir datēti ar 2021. gada aprīli un jūliju, un tie aptver pārskatīšanas izmeklēšanas periodā novērotās tendences. Kā liecināja 4.4.2. iedaļā veiktā analīze, Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojums tajā pašā periodā bija tikai 68 %, savukārt pārdošanas cenas bija samērā zemā līmenī. Tas norādīja uz to, ka ir pietiekami daudz iespēju palielināt ražošanu par konkurētspējīgām cenām.

(240)

Ne ATS S.A., ne Krievijas ražotāji eksportētāji nesniedza pierādījumus, kas pamatotu viņu sniegtajā informācijā ietvertos apgalvojumus. Kā norādīts 4.4.3. iedaļā veiktajā analīzē, dati par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, kas ietver 2021. gada pirmo pusi, neapstiprināja ATS S.A. apgalvojumus. Patiesībā Savienības ražošanas nozares cenas nebija nesamērīgi augstas. Tās bija zemākas par vienības izmaksām un pat zemākas par dažu trešo valstu, to skaitā Ķīnas, eksporta cenām, kā arī Savienības ražošanas nozares mērķa cenu.

(241)

Tā kā neviena no 238. apsvērumā minētajām ieinteresētajām personām, kā arī neviens cits lietotājs vai nesaistīts importētājs nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem vai citu informāciju, izņemot iepriekš minēto informāciju, Komisijai nebija pietiekamas informācijas, lai secinātu, ka pasākumu turpināšana kaitētu lietotāju vai importētāju interesēm.

(242)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, kāpēc nevajadzētu saglabāt spēkā esošos pasākumus, kas noteikti Krievijas un Ķīnas izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam.

(243)

Trīs Krievijas ražotāji eksportētāji un viens lietotājs (ATS S.A.) prasīja apturēt spēkā esošos pasākumus. Turklāt pat pirms termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanas nesaistīts importētājs Apvienotajā Karalistē (Stemcor London Limited) arī bija iesniedzis līdzīgu prasību.

(244)

Dažādu personu sniegtie argumenti attiecās uz apgalvojumiem par neseno augsto cenu pieaugumu Savienībā kopš 2020. gada beigām, AVP importa samazināšanos no attiecīgajām valstīm un pieprasījuma un piedāvājuma iespējamo nelīdzsvarotību. Pierādījumi un dati, kas sniegti šo argumentu atbalstam, kaut arī ierobežotā apmērā, gandrīz pilnībā attiecās uz laikposmu, kuru aptver pārskatīšanas izmeklēšanas periods. Neviena no personām nebija iesniegusi datus par periodu pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda vai nākotnes prognožu datus savu argumentu pamatošanai, izņemot Savienības pārdošanas cenas 2021. gada trešajā ceturksnī un minēto 2021. gada beigās vērojamo mēreno tendenci samazināties. Trīs Krievijas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka “analītiskā prognoze par turpmākajām tirgus norisēm 2022.–2023. gadā ir nenoteikta un paredz daudzus alternatīvus, pat pretrunīgus scenārijus. Pat vissarežģītākie ekonomiskie rādītāji nevar viest skaidrību par turpmākajām norisēm.” Tādējādi šajā posmā uz šā pamata ir grūti izdarīt secinājumus par pagaidu izmaiņu esamību tirgus apstākļos.

(245)

Komisija šajā saistībā atgādināja, ka pamatregulas 14. panta 4. punktā ir noteikts, ka Savienības interesēs antidempinga pasākumus var atlikt (apturēt) tikai tajā gadījumā, ja tirgus apstākļi uz laiku ir mainījušies tādā apmērā, ka nav domājams, ka, apturot pasākumus, atkal tiks nodarīts kaitējums.

(246)

Attiecībā uz otro elementu un kā norādīts iepriekš iedaļās par kaitējumu, kaitējuma atkārtošanos un Savienības interesēm (174. un turpmākie apsvērumi), Komisija norādīja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām bija nestabils un ka jebkurā gadījumā pastāv liela iespējamība, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, kaitējums, kuru sākotnēji radīja imports no Ķīnas un Krievijas par dempinga cenām, kas rada kaitējumu, varētu atkārtoties. Turklāt Komisija secināja, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, kāpēc nevajadzētu saglabāt pasākumus. Tāpēc, pamatojoties uz šajā izmeklēšanā pieejamo informāciju, Komisija šajā posmā nevarēja secināt, ka apturēšanas rezultātā šāds kaitējums neatsāksies un ka Savienības interesēs būtu apturēt pasākumus saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu. Tādējādi Komisija šo apgalvojumu noraidīja. Komisija paturēja tiesības pienācīgā laikā atkal izskatīt nepieciešamību apturēt pasākumus saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu.

(247)

Turklāt NLMK Group, Severstal Group un MMK Group apgalvoja, ka, tā kā Krievijas AVP piegādes Savienībai ir pilnībā apturētas sankciju dēļ, nav juridiska pamata saglabāt pasākumus ne pašreizējā termiņbeigu pārskatīšanas rezultātā, ne arī likumā noteiktajā pasākumu piemērošanas laikā. Ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka pamatīgā tirdzniecības plūsmu pārorientācija, ko izraisījušas šīs sankcijas, ir ilgstoša. Kā apgalvots šajā argumentā, pasākumi neatbilst mērķim aizsargāt Savienības ražošanas nozari un tirgu no negodīgas ārvalstu eksportētāju tirdzniecības prakses un tāpēc tie nav nepieciešami saskaņā ar pamatregulas 11. panta 1. punktu.

(248)

Komisija norādīja, ka pēc izmeklēšanas sākšanas Krievijas Federācijas militārās agresijas pret Ukrainu dēļ Savienība pret Krieviju ir noteikusi vairākus sankciju kopumus, kas attiecas arī uz tērauda ražojumiem un/vai tērauda uzņēmumiem, kuri ražo un eksportē pārskatāmo ražojumu pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām. Tomēr, pretēji ražotāju eksportētāju apgalvojumam, pašreizējo situāciju nevar uzskatīt par ilgstošu. Patiešām, kā norādīts 167. un 172. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka šīs sankcijas nevar ietekmēt tās secinājumus šajā izmeklēšanā. Jo īpaši Komisija konstatēja, ka, neskatoties uz pašreizējām sankcijām, pasākumi joprojām ir nepieciešami pamatregulas 11. panta 1. un 2. punkta nozīmē.

(249)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga atkārtošanos, kaitējuma atkārtošanos un Savienības interesēm, antidempinga pasākumi attiecībā uz AVP no Krievijas un Ķīnas būtu jāsaglabā.

(250)

Ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(251)

Lai gan šā rēķina uzrādīšana dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīga, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā minētajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāveic ierastās pārbaudes, un tiem, tāpat kā citos gadījumos, var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka vēlāka zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(252)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šādu apjoma pieaugumu pašu par sevi var uzskatīt par pārmaiņām tirdzniecības modelī, ko izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un ar noteikumu, ka ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šādā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu.

(253)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas vienīgi tāda attiecīgo valstu izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tāda pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, arī subjekti, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(254)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums jāadresē Komisijai (78). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas ļauj pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, tad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēta regula par nosaukuma maiņu.

(255)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (79) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, tad maksājamo procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas darbībām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(256)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/159 (80) Komisija uz trijiem gadiem noteica aizsardzības pasākumu attiecībā uz konkrētiem tērauda ražojumiem. Ar Īstenošanas regulu (ES) 2021/1029 aizsardzības pasākuma termiņš tika pagarināts līdz 2024. gada 30. jūnijam. Pārskatāmais ražojums ietilpst vienā no ražojumu kategorijām, uz kurām attiecas aizsardzības pasākums. Tādējādi, līdzko ir pārsniegtas aizsardzības pasākuma ietvaros noteiktās tarifa kvotas, par vienu un to pašu importu būtu maksājams gan tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums, gan antidempinga maksājums. Tā kā antidempinga pasākumu kumulācija ar aizsardzības pasākumiem var izraisīt lielāku ietekmi uz tirdzniecību, nekā vēlams, Komisija uz aizsardzības maksājuma piemērošanas laiku nolēma novērst antidempinga maksājuma un tarifa kvotas pārsniegšanas maksājuma vienlaicīgu piemērošanu pārskatāmajam ražojumam.

(257)

Tas nozīmē, ka tad, ja Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minētais tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums kļūst piemērojams pārskatāmajam ražojumam un pārsniedz saskaņā ar šo regulu noteikto antidempinga maksājumu līmeni, iekasē tikai Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minēto tarifa kvotas pārsniegšanas maksājumu. Aizsardzības un antidempinga maksājumu vienlaicīgas piemērošanas laikā saskaņā ar šo regulu noteikto maksājumu iekasēšanu aptur. Ja Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minētais tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums kļūst piemērojams pārskatāmajam ražojumam un tā līmenis ir zemāks par šajā regulā noteikto antidempinga maksājumu līmeni, tad iekasē Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minēto tarifa kvotas pārsniegšanas maksājumu, kā arī starpību starp minēto maksājumu un saskaņā ar šo regulu noteiktajiem antidempinga maksājumiem, kas to pārsniedz. Aptur to antidempinga maksājumu summas daļu, kas nav iekasēta.

(258)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,