1.   Zvejas atļauju skaitu un zvejas apjomu dalībvalstis pārvalda atbilstoši zvejas iespējām.

2.   Katrā atļaujā, ko izdod Savienības zvejas kuģim, šim kuģim nosaka:

1.   Uz Savienības kuģiem, kuri ar riņķvadu zvejo ekskluzīvajās ekonomikas zonās un konvencijas apgabala atklātās jūras teritorijā, ko norobežo 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma paralēle, patur visas lielacu tunzivs, svītrainās tunzivs un dzeltenspuru tunzivs nozvejas, izņemot šādās situācijās:

2.   Ja Savienības zvejas kuģa kapteinis konstatē, ka ar izmēru, tirgspēju vai sugu sastāvu saistītu iemeslu dēļ zivis nevajadzētu pacelt uz kuģa, tās atbrīvo, pirms riņķvada linums ir pilnībā savilkts un pirms ir izcelta vairāk nekā puse riņķvada.

3.   Ja Savienības zvejas kuģa kapteinis konstatē, ka zivis nevajadzētu pacelt uz kuģa, jo tās nozvejotas reisa pēdējā zvejas rīku ievietošanas reizē un uzglabāšanas ietilpība nav pietiekama, lai novietotu visas minētajā ievietošanas reizē nozvejotās zivis, šīs zivis drīkst izmest ar noteikumu, ka:

4.   Zivis no Savienības zvejas kuģiem izmet tikai pēc tam, kad RNP novērotājs ir aplēsis izmetamo zivju sugu sastāvu.

5.   Savienības zvejas kuģa kapteinis 48 stundu laikā pēc ikvienas izmešanas WCPFC sekretariātam, ar kopiju karoga dalībvalstij un Komisijai, iesniedz ziņojumu, kurā ir iekļauta šāda informācija:

6.   Savienības zvejas kuģa kapteinis 5. punktā minēto informāciju iesniedz uz kuģa esošam RNP novērotājam tajā pašā laikā, kad tā tiek iesniegta WCPFC sekretariātam.

1.   Neatkarīgi no 26. panta ZPI izmantošanas aizlieguma periodos, kā definēts Zvejas iespēju regulā, kuģa pozīcijas VMS datu pārraidīšanas biežumu palielina līdz reizei 30 minūtēs.

2.   Savienības kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, ZPI izmantošanas aizlieguma periodos nedarbojas ziņojumu manuālas nosūtīšanas režīmā.

3.   Ja Savienības zvejas kuģu VMS pozīcijas datu automātiska saņemšana WCPFC sekretariātā pārtrūkst, kuģis netiek novirzīts atpakaļ uz ostu līdz brīdim, kad WCPFC sekretariāts būs izsmēlis visas saprātīgās iespējas atjaunot VMS pozīcijas datu automātisku saņemšanu.

4.   Uz Savienības kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, RNP novērotājs atrodas tad, ja apgabalā, ko norobežo 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma paralēle, minētais kuģis zvejo:

1.   To ZPI konstrukcija un uzbūve, kuras paredzēts izvietot vai kuras dreifē konvencijas apgabalā, atbilst šādām specifikācijām:

2.   ZPI izmantošanas aizlieguma periodos, kas noteikti Savienības tiesību aktos par zvejas iespēju iedalīšanu, Savienības kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, un jebkādiem to zvejas rīkiem vai palīgkuģiem zvejas rīka ievietošanas laikā ir aizliegts atrasties mazāk nekā vienas jūras jūdzes attālumā no ZPI.

3.   Savienības zvejas kuģus neizmanto, lai pievilinātu zivis vai pārvietotu pievilinātu zivju barus, arī ar zemūdens apgaismojuma un ēsmas iebarošanas palīdzību.

4.   ZPI vai ar tām saistītās elektroniskās iekārtas ZPI izmantošanas aizlieguma periodā Savienības zvejas kuģis izceļ tikai tad, ja:

5.   Papildus 4. punktam Savienības zvejas kuģi nesadarbojas cits ar citu, lai zvejotu pievilinātu zivju barus.

6.   ZPI izmantošanas aizlieguma periodā Savienības zvejas kuģi neveic jebkādu zvejas rīku ievietošanu mazāk nekā vienas jūras jūdzes attālumā no vietas, kurā cits kuģis 24 stundu laikā pirms zvejas rīka ievietošanas izcēlis ZPI, ja Savienības zvejas kuģa kapteinim ir zināma minētās ZPI izcelšanas vieta un laiks.

7.   Dalībvalstis nodrošina, ka to karoga kuģi, kas darbojas piekrastes valsts ūdeņos, ievēro minētās piekrastes valsts tiesību aktus, kas attiecas uz ZPI pārvaldību, tostarp ZPI lokalizāciju.

1.   Zveja mazāk nekā vienas jūras jūdzes attālumā no datu bojas vai mijiedarbība ar to ir aizliegta. Minētais aizliegums ietver datu bojas apņemšanu ar zvejas rīkiem, kuģa, jebkāda zvejas rīka vai kuģa daļas vai sastāvdaļas piesiešanu vai piestiprināšanu pie datu bojas vai tās tauvojuma un datu bojas enkurtroses pārraušanu.

2.   Ja Savienības zvejas kuģis iepin datu boju, iepinušo zvejas rīku noņem, pēc iespējas mazāk bojājot datu boju.

3.   Savienības zvejas kuģa kapteinis ziņo karoga dalībvalstij par visiem iepīšanas gadījumiem un norāda iepīšanas datumu, vietu un veidu, kā arī visu identifikācijas informāciju, kas atrodama uz datu bojas. Minētā karoga dalībvalsts ziņojumu tūlīt nosūta Komisijai.

4.   Neatkarīgi no 1. punkta Komisijai paziņotas un tās atļautas zinātniskās pētniecības programmas satvarā Savienības zvejas kuģus drīkst izmantot mazāk nekā vienas jūras jūdzes attālumā no datu bojas, kamēr vien netiek pieļauta mijiedarbība ar minētajām datu bojām 1. punktā minētajā veidā.

1.   To Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kas darbojas atklātās jūras austrumu nogabalā, ziņo savai karoga dalībvalstij, Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai un WCPFC sekretariātam par ikvienu zvejas kuģa pamanīšanas gadījumu. Paziņojamā informācija ietver: datumu un laiku (UTC), pozīciju (īstie garuma un platuma grādi), peilējumu, marķējumus, ātrumu (mezglos) un kuģa tipu. Zvejas kuģi nodrošina, ka informācija tiek pārraidīta sešu stundu laikā pēc pamanīšanas notikuma.

2.   Piegulošās piekrastes valstis vai teritorijas nepārtraukti saņem teju reāllaika VMS datus.

1.   Visas tālu migrējošo sugu zivju pārkraušanas citā kuģī, kas notiek konvencijas apgabalā un uz ko attiecas konvencija, veic ostā, un zivis sver saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 60. pantu.

2.   Dalībvalstis ziņo Komisijai par to karoga kuģu veiktām pārkraušanām citā kuģī, izņemot gadījumus, kad fraktēšanas, nomas vai cita līdzīga mehānisma satvarā kuģis tiek ekspluatēts kā konvencijas apgabalā esošas piekrastes valsts iekšējās flotes daļa.

3.   Ja pārkraušana citā kuģī notiek ostā vai ārpus konvencijas apgabala, tā Savienības zvejas kuģa kapteinis, no kura pārkrauj no konvencijas apgabalā ietilpstošu un tajā nozvejotu tālu migrējošo zivju krājumiem iegūtus zvejas produktus, par katru konvencijas apgabalā gūtās nozvejas pārkraušanu citā kuģī aizpilda WCPFC pārkraušanas deklarāciju. WCPFC pārkraušanas deklarāciju nosūta Savienības zvejas kuģa karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei.

4.   Ja pārkraušana citā kuģī notiek ostā vai ārpus konvencijas apgabala, tā Savienības zvejas kuģa kapteinis, kurš saņem no konvencijas apgabalā ietilpstošu un tajā nozvejotu tālu migrējošo zivju krājumiem iegūtus zvejas produktus, par katru konvencijas apgabalā gūtās nozvejas pārkraušanu citā kuģī aizpilda WCPFC pārkraušanas deklarāciju. WCPFC pārkraušanas deklarāciju nosūta Savienības zvejas kuģa karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei.

5.   Karoga dalībvalstis validē minētos datus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 109. pantu un, ja iespējams, informāciju, kas saņemta no Savienības zvejas kuģiem, kuri veic pārkraušanu citā kuģī, labo, izmantojot visu pieejamo informāciju, tādu kā nozvejas un zvejas piepūles dati, pozīcijas dati, novērotāju ziņojumi un ostas uzraudzības dati.

1.   Savienības zvejas kuģi neveic pārkraušanu kuģī, kas nav līgumslēdzējas puses karoga kuģis, un pārkraušanu no šāda kuģa, izņemot gadījumus, kad attiecīgais kuģis ar WCPFC lēmumu ir saņēmis atļauju un ir, piemēram:

2.   Šā panta 1. punktā minētajā situācijā WCPFC pārkraušanas deklarāciju karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei nosūta Savienības transportkuģa kapteinis vai fraktētāja dalībvalsts un piemēro 11. panta 5. punktu.

1.   Mobulīdraju (Mobula ģints) specializētā zveja vai zvejas rīka tīša ievietošana šādas zvejas nolūkā ir aizliegta.

2.   Aizliegts arī paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut un piedāvāt pārdošanai mobulīdrajas liemeņa daļas vai visu liemeni.

3.   Savienības zvejas kuģi nodrošina, ka mobulīdrajas, ciktāl praktiski iespējams, tūlīt tiek atbrīvotas dzīvas un neskartas un ka tas tiek darīts veidā, kas katram nozvejotajam īpatnim nodarītu pēc iespējas mazāku kaitējumu, vienlaikus ņemot vērā apkalpes drošību.

4.   Neatkarīgi no 3. punkta attiecībā uz mobulīdrajām, kas netīši nozvejotas un izkrautas ar riņķvadu zvejojoša kuģa veiktas operācijas laikā, kuģim izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas vietā visa mobulīdraja jānodod atbildīgajām iestādēm vai, ja iespējams, jāizmet. Minētajā veidā nodotas mobulīdrajas nepārdod vai neiemaina bartera veidā, bet drīkst ziedot vietējai lietošanai pārtikā.

5.   Nozvejas, kas minētas šā panta 4. punktā, reģistrē zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu. Reģistrējamā informācija ietver to stāvokli atbrīvošanas laikā (nedzīvas vai dzīvas).

1.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt zvejas kuģī, izkraut vai piedāvāt pārdošanai visu okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) vai tās daļas.

2.   Ikvienu nozvejotu okeāna baltspuru haizivi atbrīvo iespējami drīz pēc tam, kad haizivs ir pacelta līdzās kuģa bortam, lai atvieglotu sugas noteikšanu, pirms to palaiž brīvībā, un tādā veidā, kas haizivij nodara pēc iespējas mazāku kaitējumu.

3.   RNP novērotājiem ir atļauts vākt bioloģiskus paraugus no okeāna baltspuru haizivīm, kas zvejas rīka pacelšanas brīdī ir nedzīvas, ja paraugu ņemšana ir daļa no WCPFC Zinātniskās komitejas apstiprināta pētniecības projekta.

4.   Nejauši nozvejotas okeāna baltspuru haizivis reģistrē zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu. Reģistrējamā informācija ietver to stāvokli atbrīvošanas laikā (nedzīvas vai dzīvas).

1.   Aizliegts ievietot riņķvadu ap tunzivju baru, kas pavada vaļhaizivi (Rhincodon typus), ja tā pamanīta pirms riņķvada ievietošanas sākuma.

2.   Ja vaļhaizivs netīši apņemta ar riņķvadu, Savienības zvejas kuģa kapteinis:

3.   Nejauši nozvejotas vaļhaizivis reģistrē zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu. Reģistrējamā informācija ietver to stāvokli atbrīvošanas laikā (nedzīvas vai dzīvas).

1.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt zvejas kuģī vai izkraut visu zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis) vai tās daļas.

2.   Ikvienu nozvejotu zīdaino haizivi atbrīvo iespējami drīz pēc tam, kad haizivs ir pacelta līdzās Savienības zvejas kuģa bortam, lai atvieglotu sugas noteikšanu, pirms to palaiž brīvībā, un tādā veidā, kas haizivij nodara pēc iespējas mazāku kaitējumu.

3.   Nejauši nozvejotas zīdainās haizivis reģistrē zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu. Reģistrējamā informācija ietver to stāvokli atbrīvošanas laikā (nedzīvas vai dzīvas).

4.   Dalībvalstis, izmantojot datus, kas savākti novērotāju programmās un ar citiem līdzekļiem, tādiem kā zvejas žurnāli vai elektroniskā uzraudzība, aplēš nozvejoto un pēc tam atbrīvoto zīdaino haizivju skaitu, arī novērtē to stāvokli atbrīvošanas laikā (nedzīvas vai dzīvas), un šo informāciju paziņo Komisijai saskaņā ar 38. panta 3. punkta d) apakšpunktu.

5.   RNP novērotājiem ir atļauts vākt bioloģiskus paraugus no nozvejotām zīdainajām haizivīm, kas zvejas rīka pacelšanas laikā ir nedzīvas, ja paraugu ņemšana ir daļa no WCPFC Zinātniskās komitejas apstiprināta pētniecības projekta.

1.   Aizliegts ievietot riņķvadu ap tunzivju baru, kas pavada vaļveidīgo (vaļveidīgo infrakārta), ja dzīvnieks pamanīts pirms riņķvada ievietošanas sākuma.

2.   Ja vaļveidīgais netīši apņemts ar riņķvadu, Savienības zvejas kuģis nodrošina, ka tiek veikti visi saprātīgie pasākumi, lai panāktu tā drošu atbrīvošanu. Tas nozīmē, ka zvejas rīka uztīšanas spole tiek apturēta un zvejas operācijas netiek atsāktas līdz brīdim, kad dzīvnieks ir atbrīvots un vairs nepastāv risks, ka tas tiks sagūstīts atkārtoti.

3.   Nejauši nozvejotus vaļveidīgos reģistrē zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu. Reģistrējamā informācija ietver to stāvokli atbrīvošanas laikā (nedzīvi vai dzīvi).

1.   Savienības kuģi, kas ar āķu jedām zvejo uz dienvidiem no 30° dienvidu platuma paralēles, izmanto vai nu:

2.   Savienības kuģi, kas ar āķu jedām zvejo starp 25° dienvidu platuma un 30° dienvidu platuma paralēli, izmanto vienu no šādiem ietekmējuma mazināšanas pasākumiem: atzaru auklas ar gremdēm, putnu atbaidīšanas auklas vai āķu aizsargierīces.

3.   Savienības kuģi, kuru lielākais garums ir 24 metri vai vairāk un kuri ar āķu jedām zvejo uz ziemeļiem no 23° ziemeļu platuma paralēles, izmanto vismaz divus no I pielikuma 1. tabulā minētajiem ietekmējuma mazināšanas pasākumiem, tostarp vismaz vienu no minētās tabulas A slejā norādītajiem pasākumiem.

4.   Putnu atbaidīšanas auklas drīkst izmantot tikai saskaņā ar I pielikumā izklāstītajām specifikācijām.

5.   Šajā pantā minētos pasākumus reģistrē zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu. Reģistrējamā informācija ietver jūrasputnu stāvokli atbrīvošanas laikā (nedzīvi vai dzīvi).

1.   Savienības zvejas kuģi visus notvertos jūras bruņurupučus ar cietām bruņām (Cheloniidae dzimta), kas ir komatozi vai neaktīvi, pēc iespējas drīzāk pēc sagūstīšanas paceļ uz kuģa un veicina to atgūšanos, arī cenšas tos atdzīvināt pirms atlaišanas ūdenī. Savienības zvejas kuģu kapteiņi un operatori nodrošina, ka apkalpe ir informēta par pienācīgiem ietekmējuma mazināšanas un apiešanās paņēmieniem un šos paņēmienus izmanto.

2.   Savienības kuģi, kas zvejo ar riņķvadu:

3.   Savienības kuģi, kas ar āķu jedām zvejo seklās ievietošanas režīmā, izmanto vismaz vienu no šādām metodēm jūras bruņurupuču sagūstīšanas iespēju mazināšanai:

4.   Šā panta 3. punkts neattiecas uz zvejniecībām, kuras izmanto āķu jedas seklās ievietošanas režīmā un kurās iepriekšējo trīs gadu laikā konstatētais rādītājs, kas raksturo mijiedarbību ar jūras bruņurupučiem, ir mazāks par 0,019 (visu sugu) jūras bruņurupučiem uz 1 000 āķiem un novērotāju klātbūtnes līmenis katrā no minētajiem trim gadiem ir vismaz 10 %.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka Savienības zvejas kuģi ir iekļauti reģistrā saskaņā ar šo regulu.

2.   Uzskata, ka nevienam Savienības zvejas kuģim, kas nav iekļauts reģistrā, nav atļauts konvencijas apgabalā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvadāt vai izkraut zivis no tālu migrējošo zivju krājumiem.

3.   Dalībvalstis paziņo Komisijai jebkādu faktuālo informāciju, kas liecina par pamatotu iemeslu aizdomām, ka reģistrā neiekļauts kuģis konvencijas apgabalā zvejo tālu migrējošu zivju krājumus vai ir bijis iesaistīts to zvejošanā vai pārkraušanā citā kuģī.

1.   Katra karoga dalībvalsts elektroniski iesniedz Komisijai šādu informāciju par katru reģistrā iekļautu Savienības zvejas kuģi:

2.   Visas izmaiņas 1. punktā minētajā informācijā un visus Savienības zvejas kuģus, kas jāieraksta reģistrā vai no tā jāsvītro, dalībvalstis Komisijai paziņo 12 dienu laikā pēc jebkādu šādu izmaiņu veikšanas un katrā ziņā ne vēlāk kā septiņas dienas pirms attiecīgā kuģa zvejas darbību sākuma konvencijas apgabalā.

3.   Komisijas pieprasītu informāciju par reģistrā ierakstītiem Savienības zvejas kuģiem dalībvalstis Komisijai iesniedz ne vēlāk kā septiņas dienas pēc šāda pieprasījuma saņemšanas.

4.   Katra dalībvalsts katru gadu līdz 1. jūnijam (neieskaitot) iesniedz Komisijai sarakstu ar visiem Savienības zvejas kuģiem, kas reģistrā iekļauti jebkurā laikā iepriekšējā kalendārajā gadā, kopā ar katra kuģa WIN un norādi par to, vai attiecīgais kuģis no tālu migrējošo zivju krājumiem konvencijas apgabalā zvejojis ārpus tās jurisdikcijā esošas teritorijas. Norādi attiecīgi izsaka šādi: kuģis a) ir zvejojis vai b) nav zvejojis.

5.   Dalībvalstis, kas kuģi ekspluatē saskaņā ar nomas, fraktēšanas vai līdzīgiem līgumiem, kuru rezultātā datu ziņošanas pienākumi tiek uzlikti pusei, kas nav karoga valsts, nosaka kārtību, kā nodrošināt, ka karoga valsts var izpildīt 4. punktā noteiktos pienākumus.

6.   Dalībvalstis Komisijai iesniedz pilnīgus zvejas kuģa reģistra datus, kas atbilst CMM 2014-03 1. papildinājumā noteiktajām struktūras un formāta specifikācijām, un kuģa fotoattēlus, kas atbilst CMM 2014-03 2. papildinājumā noteiktajām specifikācijām.

7.   Kuģa reģistra datus Komisijai iesūta elektroniski, ievērojot CMM 2014-03 3. papildinājumā noteiktās elektroniskās formatēšanas specifikācijas.

1.   Savienības zvejas kuģus, kas darbojas konvencijas apgabalā, marķē, lai tos varētu identificēt ar Starptautiskās Telesakaru savienības radio izsaukuma signāliem (IRCS).

2.   Savienības zvejas kuģi ievēro marķējumus un citas tehniskās specifikācijas, kas dotas II pielikumā.

1.   Fraktētāja dalībvalsts 20 dienu laikā un katrā ziņā ne vēlāk kā 96 stundas pirms fraktēšanas līguma satvarā veikto zvejas darbību sākuma Komisijai paziņo ikvienu kuģi, kas identificējams kā fraktēts, un šajā nolūkā par katru fraktēto kuģi elektroniski sniedz šādu informāciju:

2.   Pēc 1. punktā minētās informācijas saņemšanas Komisija to tūlīt paziņo WCPFC sekretariātam.

3.   Katra fraktētāja dalībvalsts 20 dienu laikā un katrā ziņā ne vēlāk kā deviņdesmit sešas stundas pirms fraktēšanas līguma ietvaros veikto zvejas darbību sākuma Komisijai un karoga valstij paziņo par:

4.   Ir tiesības fraktēt tikai reģistrā iekļautus kuģus.

5.   Kuģi, kas iekļauti WCPFC NNN (nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja) zvejas kuģu sarakstā vai citas reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas NNN zvejas sarakstā,nav fraktējami.

6.   To kuģu nozveju un zvejas piepūli, kas paziņoti kā fraktēti, attiecina uz fraktētāju dalībvalsti vai līgumslēdzēju pusi. Fraktētāja dalībvalsts katru gadu ziņo Komisijai par fraktēto kuģu nozveju un zvejas piepūli iepriekšējā gadā.

7.   Attiecībā uz zvejniecību, kurā ar riņķvadu zvejo tropiskās tunzivis, nozveju un zvejas piepūli attiecina uz karoga valsti un 6. punktu nepiemēro.

1.   RNP mērķis ir vākt verificētus nozvejas datus, citus zinātniskus datus un papildinformāciju, kas saistīta ar zvejniecību konvencijas apgabalā, un uzraudzīt CMM īstenošanu.

2.   RNP piemēro kuģiem, kas zvejo:

3.   Par WCPFC noteiktā novērotāju klātbūtnes līmeņa panākšanu atbild dalībvalstis.

4.   Dalībvalstis panāk, ka zvejniecībā, kurā izmanto riņķvadu apgabalā, ko norobežo 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma paralēle, RNP novērotāju klātbūtne katru gadu sasniedz 100 %, bet citās zvejniecībās RNP novērotāju klātbūtne katru gadu sasniedz vismaz 5 %.

5.   To novērotāju pienākumi, kuri darbojas saskaņā ar RNP, ietver nozvejas datu un citu zinātnisku datu vākšanu, CMM īstenošanas uzraudzību un jebkādas tādas ar zvejniecību saistītas papildinformācijas vākšanu, par kādu var būt nolēmusi WCPFC.

6.   RNP novērotāji ir uzmanīgi un saskaņā ar piemērojamajiem CMM vāc informāciju par praksi, kas varētu kaitēt videi.

7.   Savienības zvejas kuģi, kas zvejo konvencijas apgabalā, uzņem uz kuģa RNP novērotāju.

8.   Dalībvalstis novērotāju savākto informāciju izmanto, lai izmeklētu iespējamus neatbilstības gadījumus, un sadarbojas šādas informācijas apmaiņā, tostarp saskaņā ar WCPFC pieņemtajiem standartiem proaktīvi pieprasa novērotāju ziņojumu kopijas un atbild uz šādiem pieprasījumiem un atvieglo šādu pieprasījumu izpildi.

9.   Novērotāju tiesības ietver:

10.   Novērotāju pienākumi ir šādi:

1.   Kuģa operatoru un kapteiņu tiesības ietver:

2.   Zvejas kuģa operatori, arī zvejas kuģa kapteiņi, pilda šādus pienākumus:

3.   Zvejas kuģa apkalpes tiesības ietver:

4.   Zvejas kuģa apkalpe pilda šādus pienākumus:

1.   Ja RNP novērotājs pazūd vai tiek pieņemts, ka viņš pārkritis pār bortu, zvejas kuģa kapteinis:

2.   Panta 1. punkta a), c) un h) apakšpunktu piemēro arī RNP novērotāja nāves gadījumā. Turklāt zvejas kuģa kapteinis nodrošina, ka līķis tiek labi saglabāts autopsijas vai izmeklēšanas vajadzībām.

3.   Ja RNP novērotājs smagi saslimst vai iegūst traumu, kas apdraud viņa veselību vai drošību, zvejas kuģa kapteinis:

4.   Šā panta 1.–3. punkta piemērošanas vajadzībām karoga dalībvalsts nodrošina, ka tūlīt tiek informēts attiecīgais jūras glābšanas koordinācijas centrs, RNP novērotāju pakalpojumu sniedzējs un WCPFC sekretariāts.

5.   Ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka RNP novērotājs bijis pakļauts uzbrukumiem, iebiedēšanai, draudiem vai aizskaršanai, kas apdraud viņa veselību vai drošību, un RNP novērotājs vai RNP novērotāju pakalpojumu sniedzējs izsaka karoga dalībvalstij vēlmi, lai novērotājs nokāptu no zvejas kuģa, karoga dalībvalsts nodrošina, ka zvejas kuģa kapteinis:

6.   Ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka RNP novērotājs bijis pakļauts uzbrukumiem, iebiedēšanai, draudiem vai aizskaršanai, bet nedz novērotājs, nedz novērotāju pakalpojumu sniedzējs nevēlas, lai novērotājs nokāptu no zvejas kuģa, karoga dalībvalsts nodrošina, ka zvejas kuģa kapteinis:

7.   Ja pēc RNP novērotāja nokāpšanas no zvejas kuģa RNP novērotāju pakalpojumu sniedzējs konstatē iespējamu pārkāpumu, kas saistīts ar uzbrukšanu RNP novērotājam vai viņa aizskaršanu uz zvejas kuģa, RNP novērotāju pakalpojumu sniedzējs par to rakstiski paziņo karoga dalībvalstij un WCPFC sekretariātam. Minētā dalībvalsts par saņemto paziņojumu informē Komisiju vai tās izraudzītu struktūru.

8.   Pēc 7. punktā minētā paziņojuma saņemšanas karoga dalībvalsts:

9.   Dalībvalstis nodrošina, ka to nacionālie novērotāju pakalpojumu sniedzēji:

10.   Karoga dalībvalstis nodrošina, ka to pilnvarotie inspekcijas kuģi sadarbojas visās ar RNP novērotāju saistītās meklēšanas un glābšanas operācijās.

1.   Neskarot nevienu Savienības zvejas kuģa kapteiņa pienākumu inspekcijas laikā, kas paredzēts jebkurā aktā, kurš pieņemts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009, laikā, kad notiek uzkāpšana uz kuģa un tā inspicēšana, Savienības zvejas kuģa kapteinis:

2.   Ja Savienības zvejas kuģa kapteinis atsakās atļaut pilnvarotam inspektoram uzkāpt uz kuģa un veikt inspekcijas darbības saskaņā ar šajā regulā noteiktajām procedūrām, minētais kapteinis paskaidro šāda atteikuma iemeslus. Inspekcijas kuģa iestādes kapteiņa atteikumu un sniegtos skaidrojumus tūlīt paziņo zvejas kuģa karoga dalībvalsts iestādēm, kā arī Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai. Komisija par šādu paziņojumu tūlīt informē WCPFC sekretariātu.

3.   Saņēmušas paziņojumu par atteikumu saskaņā ar 2. punktu, zvejas kuģa karoga dalībvalsts iestādes dod rīkojumu kapteinim akceptēt uzkāpšanu uz kuģa un tā inspicēšanu, ja vien vispārpieņemti starptautiski noteikumi, procedūras un prakses, kas saistītas ar drošību jūrā, neliek uzkāpšanu uz kuģa un tā inspicēšanu atlikt.

4.   Ja kapteinis neizpilda rīkojumu, kas dots saskaņā ar 3. punktu, karoga dalībvalsts aptur kuģa zvejas atļauju un dod kuģim rīkojumu tūlīt atgriezties ostā. Karoga dalībvalsts tūlīt paziņo inspekcijas kuģa iestādēm un Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai par savu rīcību.

1.   Saņēmusi no līgumslēdzējas puses pilnvarota inspektora paziņojumu par iespējamu smagu pārkāpumu, kas minēts 33. pantā, attiecīgā zvejas kuģa karoga dalībvalsts nekavējoties:

2.   Pilnvaroti Savienības inspektori inspekcijas ziņojumus apstrādā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 76. pantu.

3.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā gadījumā pilnvarota inspektora dalībvalsts iestādes pilnvarotu inspektoru savāktos konkrētos pierādījumus un izmeklēšanas rezultātus tūlīt pēc izmeklēšanas pabeigšanas iesniedz zvejas kuģa karoga valsts iestādēm. Saņēmusi saskaņā ar 1. punktu sniegtu paziņojumu, zvejas kuģa karoga dalībvalsts reaģē nekavējoties un katrā ziņā ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā.

1.   Par smagu pārkāpumu Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. panta izpratnē uzskata ikvienu no šādiem pārkāpumiem:

2.   Ja konstatēts, ka Savienības zvejas kuģis ir bijis iesaistījies smaga pārkāpuma izdarīšanā, karoga dalībvalsts iestādes anulē minētā kuģa licenci un nodrošina, ka minētais kuģis nezvejo minētajā konvencijas apgabalā līdz brīdim, kad sankcijas, kuras karoga dalībvalsts piemērojusi par pārkāpumu, ir tikušas izpildītas.

1.   Pret karoga dalībvalsts zvejas kuģu vai šādu kuģu kapteiņa vai apkalpes iejaukšanos pilnvarota inspektora vai pilnvarota inspekcijas kuģa darbībā karoga dalībvalsts iestādes izturas tāpat kā pret jebkuru šādu iejaukšanos, kas ir karoga dalībvalsts ekskluzīvā jurisdikcijā.

2.   Kad pilnvaroti Savienības inspektori veic šajā regulā noteikto procedūru īstenošanai vajadzīgās darbības, viņi iesaistās pārraudzībā, kuras mērķis ir identificēt zvejas kuģus, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi vai kam varētu nebūt valstspiederības un kas veic zvejas darbības konvencijas apgabala atklātās jūras teritorijās. Par visiem šādi identificētiem kuģiem tūlīt ziņo karoga dalībvalstij, Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai un WCPFC sekretariātam.

3.   Par 2. punktā minētajiem zvejas kuģiem, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi, dalībvalstis ziņo Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai un attiecīgā kuģa karoga valstij.

1.   Komisija dalībvalstīm, kurām ir zvejas iespējas WCPFC pārvaldītajās zvejniecībās, sniedz visas WCPFC pieņemtās vadlīnijas, jo īpaši attiecībā uz:

2.   Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētās vadlīnijas tiek sniegtas to kuģu kapteiņiem, kuri kuģo ar šo valstu karogu un ir iesaistīti minētajās zvejniecībās. Minētie kapteiņi veic visus saprātīgos pasākumus, lai šādas vadlīnijas piemērotu.

1.   Dalībvalstis katru gadu līdz 20. aprīlim saskaņā ar piemērojamajām WCPFC ziņošanas prasībām attiecībā uz zinātniskajiem datiem iesniedz Komisijai zinātniskus datus un katru gadu līdz 15. jūnijam – gada ziņojumu par šīs regulas īstenošanu, ievērojot WCPFC ziņošanas prasības saskaņā ar CMM, tostarp par visām pārbaudēm, ko dalībvalstis uzlikušas savām flotēm, un par visiem uzraudzības, kontroles un atbilstības nodrošināšanas pasākumiem, ko tās noteikušas, lai nodrošinātu atbilstību šādu pārbaužu prasībām.

2.   Savienības kuģu nozveju un zvejas piepūli ziņo saskaņā ar CMM sadalījumā pa šādām sugu grupām: garspuru tunzivs, lielacu tunzivs, svītrainā tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, zobenzivs, buruzivis un marlīni, haizivis. Par katru no minētajām sugu grupām iesniedz arī aplēses par izmetumiem un atbrīvošanu. Nozvejas aplēses sniedz arī par citām sugām, kuras norādījusi Komisija.

3.   Panta 1. punktā minētajā gada ziņojumā cita starpā jo īpaši norāda:

4.   Dalībvalstis 1. punktā minētā ikgadējā ziņojuma satvarā ziņo Komisijai arī to kuģu kopējo skaitu, kas zvejojuši zobenzivi (Xiphias gladius), un zobenzivju kopējo nozveju, ko guvuši:

5.   Dalībvalstu iestādes pēc iespējas drīzāk ziņo Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai arī par visiem tādu zvejas kuģu pamanīšanas gadījumiem, kuriem varētu nebūt valstspiederības un kuri, iespējams, zvejo konvencijas aptvertās sugas konvencijas apgabala atklātās jūras teritorijā.

1.   Ja Komisija no WCPFC sekretariāta saņem informāciju, kas norāda uz aizdomām par dalībvalsts vai tās karoga zvejas kuģu pieļautu neatbilstību konvencijai vai CMM, Komisija minēto informāciju nekavējoties pārsūta attiecīgajai dalībvalstij.

2.   Attiecīgā dalībvalsts viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētās informācijas no Komisijas saņemšanas dara Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai zināmus iespējamās neatbilstības sakarā veiktās izmeklēšanas konstatējumus un to, kas darīts, lai bažas par neatbilstību kliedētu.

3.   Komisija 2. punktā norādītos konstatējumus vismaz 60 dienas pirms WCPFC tehnisko jautājumu un atbilstības komitejas sanāksmes pārsūta WCPFC sekretariātam.

1.   Papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 112. un 113. pantā noteiktajiem pienākumiem dalībvalstis un Komisija vai struktūra, ko tā izraudzījusies saskaņā ar šo regulu, nodrošina WCPFC sekretāram nosūtīto un no tā saņemto elektronisko ziņojumu un ziņu konfidencialitāti.

2.   Visus personas datus, kas savākti, pārsūtīti un glabāti atbilstīgi šai regulai, apstrādā saskaņā ar Regulām (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725.

3.   Saskaņā ar šo regulu apstrādātos personas datus glabā ne ilgāk kā 10 gadus, izņemot tad, ja minētie personas dati ir vajadzīgi, lai varētu veikt turpmākos pasākumus saistībā ar pārkāpumu vai inspekciju, vai tiesas vai administratīvo procedūru nolūkos. Minētajos gadījumos personas datus drīkst glabāt 20 gadus. Ja personas datus glabā ilgāk, datus anonimizē.

1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 42. pantu, lai grozītu šo regulu attiecībā uz:

2.   Panta 1. punktā minētās deleģētās pilnvaras attiecas tikai un vienīgi uz Savienībai saistošo CMM grozījumu vai aizvietojumu ieviešanu Savienības tiesību aktos.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 41. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2022. gada 15. Novembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 41. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 41. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikposmā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.