(1)

Regulas (ES) 2019/787 5. pantā ir noteikta definīcija un prasības attiecībā uz lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu, ko nozarē dēvē arī par lauksaimniecības spirtu, neitrālo spirtu vai rektificēto spirtu. Šī tehniskā definīcija un minētās prasības bez būtiskām pārmaiņām ir pārņemtas no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 110/2008 (2) I pielikuma 1. punkta.

(2)

No tehniskā un zinātniskā viedokļa Regulas (ES) 2019/787 5. pantā noteiktā lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta definīcija un tam piemērojamās prasības tomēr ir daļēji novecojušas. Konkrēti, dažu atliekvielu maksimāli pieļaujamie daudzumi ir jāsaskaņo ar tehniskajiem parametriem, ko pašlaik izmanto nozare un lielākā daļa analīžu laboratoriju. Tādējādi tehnoloģiskais progress šajā jomā pamato nepieciešamību grozīt šo definīciju un minētās prasības.

(3)

Atsauces uz “kopējo skābumu”, “gaistošām bāziskām vielām, kas satur slāpekli” un “sauso ekstraktu”, kas noteiktas Regulas (ES) 2019/787 5. panta d) punkta i), vi) un vii) apakšpunktā, vairs nav relevantas, jo tās parasti neizmanto kā procesa tehniskos parametrus, turklāt šādu atliekvielu klātbūtne spirtā ar 96 % tilpumkoncentrāciju ir niecīga un maz ticams, ka tās varētu atrast lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā.

(4)

Attiecībā uz “esteriem”, “aldehīdiem” un “augstākajiem spirtiem” Regulas (ES) 2019/787 5. panta d) punkta ii), iii) un iv) apakšpunktā paredzētie maksimāli pieļaujamie daudzumi nav pietiekami specificēti un pašlaik to noteikšanai jāizmanto klasiskas analītiskās ķīmijas metodes, kas Savienības tiesību aktos nav definētas. Precīzāka to vielu definēšana, uz kurām attiecas atliekvielu robežvērtības, lauksaimniecības izcelsmes etilspirta analīžu rezultātus uzlabotu, pateicoties tādām metodēm kā gāzhromatogrāfija, un būtu labvēlīga laborantiem, jo daudzos vecākos analīzes paņēmienos jāizmanto bīstamas ķimikālijas.

(5)

Konkrēti, ir lietderīgi ar esteriem saprast tikai “etilacetātu”. Lai gan spirta rūgšanas procesā var veidoties daudzi esteri, vislielākajā koncentrācijā ir etilacetāts, savukārt jebkādi citi esteri, kas varētu būt lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā, visticamāk, nebūtu nosakāmi, izmantojot standarta analīzes metodes, un kopējo esteru daudzumu ietekmē nenozīmīgi. Etilacetāta mērījumu pamatā vajadzētu būt etalonmetodei, kas noteikta Komisijas Regulā (EK) Nr. 2870/2000 (3), jo tā ir ierasta metode, ko pašlaik izmanto vairāku stipro alkoholisko dzērienu analīzei.

(6)

Līdzīgi arī galvenais aldehīds, kas veido kopējos aldehīdus, ir “acetaldehīds”. Tāpēc ir lietderīgi par aldehīda noteikšanas parametru izmantot tikai acetaldehīdu. Tā kā acetaldehīds ir līdzsvarā ar 1,1-dietoksietānu, t. i., klātesošas ir abu vielu molekulas un ķīmiski fizikālo apstākļu ietekmē tās pārvēršas viena otrā, ir jāņem vērā arī acetalā esošā acetaldehīda frakcija. Acetaldehīda mērījumu pamatā vajadzētu būt etalonmetodei, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 2870/2000, jo tā ir ierasta metode, ko pašlaik izmanto vairāku stipro alkoholisko dzērienu analīzei.

(7)

Pēc spirta rūgšanas augstāko spirtu daudzums ir vērā ņemams. Tomēr lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā to daudzums ir niecīgs, jo augstākas viršanas temperatūras dēļ augstākie spirti no tā viegli izdestilējas. Augstāko spirtu mērījumu pamatā vajadzētu būt etalonmetodei, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 2870/2000, jo tā ir ierasta metode, ko pašlaik izmanto vairāku stipro alkoholisko dzērienu analīzei.

(8)

Attiecībā uz “furfurolu” pašreizējā prasība, ka tas nedrīkst būt konstatējams, attiecas uz klasisku analītiskās ķīmijas metodi, ko lielākajā daļā dalībvalstu vairs neizmanto, un tas traucē pielietot vienotas un skaidri definētas analīzes metodes un iegūt atbilstošus rezultātus. Tā kā pašlaik nav noteiktas etalonmetodes furfurola analīzei lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā, ir lietderīgi definēt robežvērtību, ko var noteikt ar dažādām metodēm, kuras pašlaik izmanto lielākajā daļā dalībvalstu laboratoriju un kuras kopš šīs prasības sākotnējās iekļaušanas ir kļuvušas precīzākas. Furfurola mērījumu pamatā vajadzētu būt koksnes savienojumu noteikšanai izmantojamās šķidrumhromatogrāfijas metodei, kas izklāstīta Regulā (EK) Nr. 2870/2000.

(9)

Turklāt pilnīguma labad un saskaņā ar lauksaimnieciskas izcelsmes destilāta definīciju, kas noteikta Regulas (ES) 2019/787 4. panta 7. punktā, ir lietderīgi noteikt, ka lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts ir iegūts, pēc spirta rūgšanas lauksaimniecības produktus destilējot.

(10)

Tāpēc Regula (ES) 2019/787 būtu attiecīgi jāgroza,