This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32022R1104R(01)
Corrigendum to Commission Regulation (EU) 2022/1104 of 1 July 2022 amending Regulation (EU) No 68/2013 on the Catalogue of feed materials (Official Journal of the European Union L 177 of 4 July 2022)
Labojums Komisijas Regulā (ES) 2022/1104 (2022. gada 1. jūlijs), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 68/2013, ar ko izveido barības sastāvdaļu reģistru (“Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 177, 2022. gada 4. jūlijs)
Labojums Komisijas Regulā (ES) 2022/1104 (2022. gada 1. jūlijs), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 68/2013, ar ko izveido barības sastāvdaļu reģistru (“Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 177, 2022. gada 4. jūlijs)
OV L 16, 18.1.2023, p. 121–190
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/1104/corrigendum/2023-01-18/oj
18.1.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 16/121 |
Labojums Komisijas Regulā (ES) 2022/1104 (2022. gada 1. jūlijs), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 68/2013, ar ko izveido barības sastāvdaļu reģistru
( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 177, 2022. gada 4. jūlijs )
6. lappusē pielikumu aizstāj ar šādu:
‘PIELIKUMS
BARĪBAS SASTĀVDAĻU REĢISTRS
A DAĻA
Vispārīgie noteikumi
(1) |
Barības apritē iesaistītajiem uzņēmējiem šā reģistra izmantošana ir brīvprātīga. Tomēr C daļā norādīto barības sastāvdaļu nosaukumu drīkst lietot tikai tādām barības sastāvdaļām, kas atbilst attiecīgā ieraksta prasībām. |
(2) |
Visi barības sastāvdaļu saraksta C daļas ieraksti atbilst ierobežojumiem, kas saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem piemērojami barības sastāvdaļu lietošanai. Īpašu uzmanību pievērš tam, vai barības sastāvdaļas, kas ražotas no ģenētiski modificētiem organismiem vai iegūtas mikrobioloģiskā fermentācijā (raudzēšanā), kurā izmantoti ģenētiski modificēti mikroorganismi, atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1829/2003 (1) prasībām. Barības sastāvdaļas, kas sastāv no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai tos satur, atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009 (2) un Komisijas Regulas (ES) Nr. 142/2011 (3) prasībām, un to izmantošanai var piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 999/2001 (4) paredzētos ierobežojumus. Barības apritē iesaistītie uzņēmēji, kuri izmanto reģistrā iekļautas barības sastāvdaļas, nodrošina, ka tās atbilst Regulas (EK) Nr. 767/2009 4. panta prasībām. |
(3) |
“Agrākie pārtikas produkti” ir pārtikas produkti (izņemot ēdināšanas atkritumus), kas ražoti lietošanai pārtikā, pilnīgi ievērojot Savienības pārtikas aprites tiesību aktus, taču praktisku vai loģistisku apsvērumu dēļ vai sakarā ar ražošanas problēmām vai iesaiņojuma defektiem vai citiem defektiem lietošanai pārtikā vairs nav paredzēti, savukārt to lietošana barībā veselību neapdraud. Agrākiem pārtikas produktiem un ēdināšanas atkritumiem maksimālā satura (daudzuma) noteikšanu, kas minēta Regulas (EK) Nr. 767/2009 I pielikuma 1. punktā, nepiemēro. To piemēro tad, ja minētos produktus un atkritumus tālāk pārstrādā par barību. |
(4) |
Saskaņā ar labu praksi, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 183/2005 (5) 4. pantā, ja vien reģistrā nav minēts konkrēts ražošanā un no pārstrādes palīglīdzekļiem radušos ķīmisko piemaisījumu maksimālais saturs, barības sastāvdaļām jābūt bez šādiem piemaisījumiem. Barības sastāvdaļās barībā aizliegtu vielu nedrīkst būt, tāpēc šādu vielu maksimālo saturu nenosaka. Pārredzamības nolūkā barības apritē iesaistītie uzņēmēji parastu komercdarījumu ietvaros ar attiecīgu informāciju papildina informāciju par barības sastāvdaļām, attiecībā uz kurām ir pieļaujams atlieku daudzums. |
(5) |
Saskaņā ar labo praksi, kas minēta Regulas (EK) Nr. 183/2005 4. pantā, piemērojot ALARA (6) principu un neskarot Regulas (EK) Nr. 183/2005, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/32/EK (7), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 (8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1831/2003 (9) piemērošanu, barības sastāvdaļu reģistrā ir lietderīgi precizēt tādu ražošanā radušos ķīmisko piemaisījumu vai pārstrādes palīglīdzekļu maksimālo saturu, kuru līmenis ir 0,1 % vai augstāks. Ja tas uzskatāms par atbilstošu labai tirdzniecības praksei, reģistrā var noteikt arī tādu ķīmisko piemaisījumu un pārstrādes palīglīdzekļu maksimālo saturu, kuru līmenis nesasniedz 0,1 %. Ja vien šā pielikuma B vai C daļā nav noteikts citādi, maksimālo saturu izsaka kā masu/masas procentos (10).
Ķīmisko piemaisījumu un pārstrādē izmantoto palīglīdzekļu konkrēto maksimālo saturu norāda B daļā procesu aprakstā, C daļā barības sastāvdaļu aprakstā vai C daļas kategorijas beigās. Ja vien C daļā nav norādīts konkrēts maksimālais saturs, jebkurš attiecīgajam procesam B daļā noteiktais maksimālais saturs ir piemērojams jebkurai C daļā norādītajai barības sastāvdaļai, ciktāl barības sastāvdaļas apraksts atsaucas uz šo procesu un ciktāl attiecīgais process atbilst B daļā sniegtajam aprakstam. |
(6) |
Barības sastāvdaļas, kuras nav norādītas C daļas 12. nodaļā, bet izgatavotas mikrobioloģiski raudzējot un/vai kurās dabiski atrodas mikroorganismi, laist tirgū drīkst ar dzīviem mikroorganismiem, ciktāl šādu barības sastāvdaļu un tās saturošo barības maisījumu plānotā izmantošana
Barības sastāvdaļās un šādas sastāvdaļas saturošos barības maisījumos esošu mikroorganismu vai kāda šādas klātbūtnes rezultātā radušos funkciju klātbūtni nedeklarē. |
(7) |
Barības sastāvdaļu botāniskā tīrība nav mazāka par 95 %. Tomēr tādi botāniskie piemaisījumi kā citu eļļas augu sēklu vai eļļas augļu atlikumi, kas atvasināti iepriekšējā ražošanā, katra veida eļļas auga sēklām vai eļļas auglim nepārsniedz 0,5 %. Atkāpjoties no šiem vispārīgajiem noteikumiem, C daļas barības sastāvdaļu sarakstā nosaka konkrētu līmeni. |
(8) |
Viena vai vairāku procesu parasto nosaukumu/apzīmētāju, kas norādīts B daļā iekļautajā procesu glosārija pēdējā slejā, attiecīgā gadījumā iekļauj (11) barības sastāvdaļas nosaukumā C daļā, lai norādītu, ka tā izgatavota attiecīgā(-os) procesā(-os), ja vien šis process C daļā nav paredzēts attiecīgajā šīs barības sastāvdaļas aprakstā. Barības sastāvdaļu, kuras nosaukums ir C daļā norādītā nosaukuma un viena vai vairāku B daļā norādīto procesu parastā nosaukuma/apzīmētāja kombinācija, uzskata par iekļautu reģistrā, un tās marķējumā uzrāda obligāti deklarējamos datus, kas šai barības sastāvdaļai noteikti attiecīgi B vai C daļas pēdējā slejā. Ja B daļas pēdējā slejā ir minēta konkrētajā procesā izmantotā metode, to norāda barības sastāvdaļas nosaukumā. Ja C daļā ir sniegta barības sastāvdaļas nosaukuma un ar ražošanas procesu saistītā apzīmētāja kombinācija, piemēro tikai C daļas pēdējo sleju deklarācijas. Barības sastāvdaļas nosaukums, kas minēts Regulas (EK) Nr. 767/2009 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā, attiecīgi ir C daļā minētais nosaukums kopā ar viena vai vairāku B daļas sarakstos norādīto procesu parasto nosaukumu/apzīmētāju. |
(9) |
Ja barības sastāvdaļas ražošanas process atšķiras no attiecīgā procesa apraksta, kas sniegts B daļā aprakstīto procesu glosārijā, ražošanas procesu min attiecīgās barības sastāvdaļas aprakstā. |
(10) |
Attiecībā uz vairākām barības sastāvdaļām var izmantot sinonīmus. Šādus sinonīmus kvadrātiekavās liek C daļas barības sastāvdaļu saraksta attiecīgās barības sastāvdaļas ieraksta slejā “Nosaukums”. |
(11) |
Lai atspoguļotu situāciju tirgū un valodu, ko pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji praksē lieto ar mērķi izcelt barības sastāvdaļu komercvērtību, C daļas barības sastāvdaļu — izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu — sarakstā, vārda “blakusprodukts” vietā attiecīgi lieto vārdu “produkts” vai “līdzprodukts”. |
(12) |
Auga botāniskais nosaukums ir sniegts tikai attiecīgajam augam veltītajā C daļas barības sastāvdaļu saraksta pirmā ieraksta aprakstā. |
(13) |
Reģistrā konkrētu barības sastāvdaļu analītisko komponentu obligātās marķēšanas pamatprincips ir vadīties no tā, vai noteikts produkts konkrētas sastāvdaļas satur augstā koncentrācijā un vai šā produkta ražošanā ir mainījusies produkta uzturvērtība. |
(14) |
Regulas (EK) Nr. 767/2009 15. panta g) apakšpunkts saistībā ar minētās regulas I pielikuma 6. punktu nosaka marķēšanas prasības par mitruma saturu. Minētās regulas 16. panta 1. punkta b) apakšpunkts saistībā ar tās V pielikumu nosaka citu analītisko komponentu marķēšanas prasības. Turklāt Regulas (EK) Nr. 767/2009 I pielikuma 5. punkts prasa norādīt sālsskābē nešķīstošo pelnu daudzumu, ja tas kopumā pārsniedz 2,2 % vai attiecībā uz dažām barības sastāvdaļām pārsniedz līmeni, kas noteikts minētās regulas V pielikuma attiecīgajā iedaļā. Tomēr daži C daļas barības sastāvdaļu saraksta ieraksti no šiem noteikumiem atšķiras šādi:
|
(15) |
Barības apritē iesaistīts uzņēmējs, kas apgalvo, ka barības sastāvdaļai ir vairāk īpašību, kā norādīts C daļas barības sastāvdaļu saraksta slejā “Apraksts”, vai atsaucas uz B daļā norādītu procesu, ko var pielīdzināt apgalvojumam (piem., pretspurekļa apstrāde), ievēro Regulas (EK) Nr. 767/2009 13. pantu. Turklāt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2009 9. un 10. pantu barības sastāvdaļas var atbilst īpašam barošanas mērķim. |
(16) |
Ja C daļā norādītu barības sastāvdaļa, attiecībā uz kuru zemsvītras piezīmē paredzēts, ka tās nosaukums jāpapildina ar sugas nosaukumu, ir iegūta no vairākām sugām, par barības sastāvdaļu to var uzskatīt tikai tad, ja barības sastāvdaļās izmantoto augu, dzīvnieku vai to daļu īpašības un izcelsme ir vienādas. |
B DAĻA
Procesu glosārijs
|
Process |
Definīcija |
Parastais nosaukums/apzīmētājs |
1 |
Frakcionēšana ar gaisa plūsmu |
daļiņu atdalīšana, izmantojot gaisa plūsmu |
frakcionēts ar gaisa plūsmu |
2 |
Aspirācija |
Pārvietošanā veikts process putekļu, smalku daļiņu un citu graudu suspendēto daļiņu atdalīšanai no graudu masas, izmantojot gaisa plūsmu |
aspirēts |
3 |
Blanšēšana |
organiskas vielas termiska apstrāde vārot vai tvaicējot, lai denaturētu dabīgos fermentus, mīkstinātu audus un neitralizētu aromātu, kam seko iegremdēšana aukstā ūdenī, lai pārtrauktu vārīšanas procesu |
blanšēts |
4 |
Balināšana |
dabīgās krāsas noņemšana, izmantojot ķīmiskus vai fizikālus procesus vai balinātājmālus |
balināts |
5 |
Dzesēšana |
temperatūras pazemināšana zem apkārtējās vides, bet virs sasalšanas temperatūras |
dzesināts |
6 |
Kapāšana |
daļiņu izmēra samazināšana, izmantojot vienu vai vairākus nažus |
kapāts |
7 |
Tīrīšana |
priekšmetu (piesārņotāju, piem., akmeņu) un auga veģetatīvo daļu (piem., nepiesaistīto salmu daļiņu, sēnalu vai nezāļu) atdalīšana |
tīrīts/šķirots |
8 |
Koncentrēšana (12) |
ūdens un/vai citu sastāvdaļu aizvadīšana (13) |
koncentrāts |
9 |
Kondensēšana |
gāzveida vielas pārveidošana šķidrumā |
kondensāts |
10 |
Vārīšana |
barības sastāvdaļu fizikālo un ķīmisko īpašību pārveidošana karstuma ietekmē |
vārīts |
11 |
Drupināšana/smalcināšana |
daļiņu izmēra samazināšana, izmantojot drupinātāju/smalcinātāju |
drupināts/smalcināts |
12 |
Kristalizēšana |
attīrīšana, no šķīduma veidojot cietus kristālus. šķīdumā esošie piemaisījumi kristāliskā režģa struktūrā parasti netiek ietverti |
kristalizēts |
13 |
Attīrīšana (14) |
pilnīga vai daļēja ārējo apvalku noņemšana no graudiem, sēklām, augļiem, riekstiem un citām sastāvdaļām |
attīrīts, daļēji attīrīts |
14 |
Lobīšana |
pupu, graudu un sēklu ārējo apvalku noņemšana, parasti ar fizikāliem līdzekļiem |
Lobīts (15) |
15 |
Pektīna atdalīšana |
pektīnu ekstrahēšana no barības sastāvdaļām |
atpektinēts |
16 |
Desikācija |
mākslīga žāvēšana ar desikantiem / mitruma mākslīga izvilkšana |
žāvēts ar desikantiem vai dehidratizēts |
17 |
Atgļotošana |
gļotu noņemšana no virsmas |
atgļotots |
18 |
Cukura atdalīšana / atcukurošana |
pilnīga vai daļēja monosaharīdu un disaharīdu atdalīšana no melases un citiem materiāliem, kas satur cukuru, ar ķīmiskiem vai fizikāliem līdzekļiem |
atcukurots, daļēji atcukurots |
19 |
Detoksifikācija |
toksisku piesārņotāju iznīcināšana vai to koncentrācijas samazināšana produktā |
detoksificēts |
20 |
destilēšana |
šķidru vielu maisījuma sadalīšana, to vārot un kondensētos tvaikus savācot atsevišķā tvertnē |
destilēts |
21 |
Žāvēšana/kaltēšana |
atūdeņošana mākslīgā vai dabiskā procesā |
attiecīgi dabiski vai mākslīgi žāvēts/kaltēts |
22 |
Glabāšana silosā |
process, kurā kontrolē barības sastāvdaļu dabisko noārdīšanos, anaerobā vidē, kas rodas dabiskas rūgšanas rezultātā, paskābinot un/vai pievienojot skābbarības piedevas |
glabāts silosā |
23 |
Ietvaicēšana/iztvaicēšana |
ūdens satura samazināšana |
ietvaicēts/iztvaicēts |
24 |
Uzpūšana |
termisks process, kurā strauja produkta iekšējā ūdens tvaicēšana izraisa produkta sadalīšanos |
ekspandēts vai uzpūsts |
25 |
Presēšana |
eļļas/tauku atdalīšana zem preses |
izspaidas / rauši un eļļa / tauki |
26 |
Ekstrahēšana |
šķīstošu sastāvdaļu daļēja vai pilnīga atdalīšana no izejvielas ar ūdeni vai citu šķīdinātāju, iegūstot šķidrumu un cietu vielu, proti, iegūtās sastāvdaļas ir ekstrakts (16) un viens vai vairāki ekstrahēšanas līdzprodukti (17) |
attiecīgi ekstrakts/eļļa/cukurs vai ekstrahēšanas līdzprodukts/milti/melase/mīkstums |
27 |
Ekstrūzija |
termisks process, kurā produkts straujas iekšējā ūdens ietvaicēšanas rezultātā sadalās, un tam, presējot caur noteiktu atveri, tiek piešķirta konkrēta forma |
ekstrudēts |
28 |
Raudzēšana |
process, kurā ražoti tiek vai uz materiāliem, lai izmainītu to ķīmisko sastāvu/īpašības, iedarbojas mikroorganismi (baktērijas, sēnes vai raugi) |
raudzēts |
29 |
Filtrēšana |
process, kurā šķidrums izsūcas caur porainu vidi vai membrānas filtru, lai atdalītu cietās daļiņas, kā rezultātā tiek iegūtas filtrētas barības sastāvdaļas un filtrēšanas nogulsnes (2) |
filtrēts |
30 |
Pārslošana |
mitra termiski apstrādāta materiāla veltnēšana, kurā iegūst plānas materiāla daļiņas |
pārslas |
31 |
Miltu malšana |
sausu graudu daļiņu izmēra samazināšana, ar kuru atvieglo sadalīšanu pa sastāvdaļām (galvenokārt miltiem, klijām un atsijām) |
attiecīgi milti, klijas, atsijas (18) vai dzīvnieku barība |
32 |
Sagatavošana ziemas apstākļiem |
Eļļu atdzesēšana, kuras rezultātā piesātinātākās daļas tiek atdalītas no nepiesātinātākajām eļļas daļām. Piesātinātākās eļļas daļas atdzesējot sacietē, savukārt nepiesātinātākās eļļas daļas ir šķidrā veidā un var tikt, piem., nolietas. Ieziemotais produkts ir sacietējusi eļļa |
ieziemots |
33 |
Fragmentēšana |
barības sastāvdaļu sadalīšana daļiņās |
fragmentēts |
34 |
Cepšana |
barības sastāvdaļu pagatavošana eļļā vai taukos |
cepts |
35 |
Sarecināšana |
process, kurā, parasti ar recinātājiem, pagatavo želeju, proti, blīvu želejveida masu, ar dažāda veida konsistenci, no vieglas un recekļveidīgas līdz cietai un biezai |
Recināts |
36 |
Granulēšana |
īpašas formas un konsistences piešķiršana barības sastāvdaļām |
granulēts |
37 |
Malšana (smalcināšana)/slīpēšana |
cietu barības sastāvdaļu daļiņu izmēra samazināšana sausā vai mitrā procesā |
malts (smalcināts) vai slīpēts |
38 |
Karsēšana |
termiska apstrāde, kas veikta tādos īpašos apstākļos kā zem spiediena vai ar mitrumu |
karsēts / termiski apstrādāts |
39 |
Hidrogenēšana |
katalītisks process vai nu eļļu/tauku/taukskābju divkāršo saišu piesātināšanai, ko veic augstā temperatūrā un zem ūdeņraža spiediena, lai iegūtu daļēji vai pilnīgi piesātinātus triglicerīdus/taukskābes, vai arī poliolu iegūšanai, ogļhidrātu karbonilgrupas reducējot uz hidroksilgrupām |
hidrogenēts, daļēji hidrogenēts |
40 |
Hidrolīze |
Molekulu izmēra samazināšana attiecīgā apstrādē ar ūdeni un karstumu/spiedienu, fermentiem vai skābi/sārmu. Hidrolizētām barības sastāvdaļām, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 1069/2009, piemēro tajā noteikto definīciju |
hidrolizēts |
41 |
Šķidrināšana |
cietas vielas vai gāzes pārveidošana šķidrumā |
šķidrināts |
42 |
Macerācija |
Process, kurā barības sastāvdaļai paredzētu izejvielu vai pašu barības sastāvdaļu ievieto šķidrumā, lai ar mehāniskām metodēm izšķīdinātu to savienojumus. Rezultātā samazinās barības sastāvdaļas apjoms (2) |
macerēts |
43 |
Iesalošana |
graudu diedzēšana, kurā aktivizē dabīgos fermentus, kas cieti spēj sadalīt raudzējamos ogļhidrātos un proteīnus — aminoskābēs un peptīdos |
iesalināts |
44 |
Kausēšana |
cietas vielas pārveidošana par šķidrumu karstuma ietekmē |
kausēts |
45 |
Mikronizēšana |
cietas vielas daļiņu vidējā diametra samazināšana līdz mikrometru mērogam |
mikronizēts |
46 |
Apvārīšana |
mērcēšana ūdenī un termiska apstrāde cietes pilnīgai uzbriedināšanai, kam seko žāvēšana |
apvārīts |
47 |
Pasterizēšana |
noteiktu laiku līdz kritiskai temperatūrai veikta karsēšana, kurā tiek iznīcināti kaitīgi mikroorganismi un kurai seko strauja atdzesēšana |
pasterizēts |
48 |
Mizošana |
augļu un dārzeņu ārējā apvalka/mizas noņemšana |
mizots |
49 |
Granulēšana |
īpašas formas piešķiršana, presējot caur plātni |
granula, granulēts |
50 |
Rīsu slīpēšana |
gandrīz pilnīga vai daļēja kliju un dīgļa atdalīšana no lobītiem rīsiem |
slīpēts |
51 |
Uzbriedināšana |
cietes modificēšana, kurā ievērojami uzlabojas tās spēja uzbriest aukstā ūdenī |
Uzbriedināts (19) |
52 |
Izspiešana/presēšana (20) |
šķidrumu daļēja vai pilnīga atdalīšana no cietām vielām ar mehāniskiem spēkiem |
izspiests/presēts |
53 |
Rafinēšana |
pilnīga vai daļēja piemaisījumu vai nevēlamu sastāvdaļu atdalīšana ķīmiskā/fizikālā apstrādē |
rafinēts, daļēji rafinēts |
54 |
Grauzdēšana |
barības sastāvdaļu sausa karsēšana, kurā uzlabojas to sagremojamība, intensificējas krāsa un/vai mazinātās dabiskie faktori, kas nelabvēlīgi ietekmē uzturvērtību |
grauzdēts |
55 |
Placināšana |
daļiņu izmēra samazināšana, kurā barības barības sastāvdaļas (piem., graudi) tiek izlaisti starp diviem valčiem/veltņiem |
placināts |
56 |
Pretspurekļa apstrāde |
Process, kura mērķis ir barības vielas pasargāt no sadalīšanās spureklī un kurā ietilpst fizikāla apstrāde ar karstumu, spiedienu, tvaiku un to kombināciju un/vai iedarbība, piem., ar lignosulfonātiem, nātrija hidroksīdu vai tādām organiskām skābēm kā propionskābe vai miecskābe). Barības sastāvdaļām pretspurekļa apstrādi nedrīkst veikt ar formaldehīdu |
pretspurekļa apstrāde ar [ievietot pēc vajadzības] |
57 |
Sijāšana |
dažāda izmēra daļiņu atdalīšana, kurā barības sastāvdaļas kratot vai berot laiž cauri sietiem |
sijāts |
58 |
Krejošana |
šķidruma augšējā peldošā slāņa noņemšana ar mehāniskiem līdzekļiem, piem., piena tauku atdalīšana |
krejots |
59 |
Šķēlēšana |
barības sastāvdaļu sagriešana plakanās šķēlēs |
šķēlēts |
60 |
Mērcēšana |
barības sastāvdaļu, parasti sēklu, mitrināšana un mīkstināšana, kurā saīsinās vārīšanas ilgums, tiek atvieglota sēklapvalka noņemšana un ūdens uzsūkšanās, lai aktivizētu dīgšanu vai mazinātu tādu dabisko faktoru koncentrāciju, kas nelabvēlīgi ietekmē uzturvērtību |
mērcēts |
61 |
Žāvēšana izsmidzinot |
mitruma samazināšana šķidrumā, barības sastāvdaļu smalkā strūklā vai miglas veidā izsmidzinot, lai attiecībā pret masu palielinātu virsmas laukumu palielinātu, un pūšot cauri siltu gaisu |
žāvēts izsmidzinot, pulveris |
62 |
Tvaicēšana |
process, kurā karsēšanai un vārīšanai izmanto tvaika spiedienu, lai uzlabotu sagremojamību |
tvaicēts |
63 |
Grauzdēšana |
sausa karsēšana, ko parasti piemēro eļļas augu sēklām, piem., lai mazinātu vai novērstu dabiskos faktorus, kas nelabvēlīgi ietekmē uzturvērtību |
grauzdēts |
64 |
Ultrafiltrēšana |
šķidrumu filtrēšana caur smalku membrānu, kas laiž cauri tikai mazas molekulas |
ultrafiltrēts |
65 |
Atdīgļošana |
pilnīga vai daļēja dīgļa atdalīšana no drupinātiem labības graudiem |
atdīgļots |
66 |
Mikronizēšana ar infrasarkanajiem stariem |
termisks process graudu, sakņu, sēklu vai gumu vai to līdzproduktu vārīšanai un grauzdēšanai ar infrasarkano staru radītu karstumu; tam parasti seko pārslošana |
mikronizēts ar infrasarkanajiem stariem |
67 |
Eļļas/tauku un hidrogenētas eļļas/tauku sašķelšana |
Ķīmiska tauku/eļļu hidrolīze. Taukiem/eļļām augstā temperatūrā un zem augsta spiediena reaģējot ar ūdeni, hidrofobajā fāzē var iegūt neattīrītas taukskābes, bet hidrofīlajā fāzē — neattīrītu glicerīnu |
šķelts |
68 |
Sonificēšana ar ultraskaņu |
šķīstošu savienojumu atdalīšana ūdenī mehāniskā apstrādē ar jaudīgu ultraskaņu un karstumu |
sonificēts ar ultraskaņu |
69 |
Mehāniska dzīvnieku barības iepakojuma noņemšana |
mehāniska dzīvnieku barības iepakojuma noņemšana |
mehāniski izpakots |
70 |
Apstrāde ar sārmu [apstrāde ar sodu] |
nātrija hidroksīda tāda uzbēršana (21) šķiedrvielām bagātai barības sastāvdaļai, kas uzlabo tās sagremojamību |
apstrādāts ar sodu |
C DAĻA
Barības sastāvdaļu saraksts
1. Labības graudi un no tiem atvasināti produkti
Numurs |
Nosaukums (1) |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
||||||
1.1.1. |
Mieži |
Hordeum vulgare L. graudi |
|
||||||
1.1.2. |
Uzpūsti mieži |
produkts, kas iegūts, mitrumā un siltumā zem spiediena apstrādājot maltus vai šķeltus miežu graudus |
ciete |
||||||
1.1.3. |
Grauzdēti mieži |
miežu grauzdēšanas produkts, kas ir daļēji grauzdēts ar niecīgu krāsojumu |
ciete, ja tās saturs > 10 % kopproteīns, ja tā saturs > 15 % |
||||||
1.1.4. |
Miežu pārslas |
Produkts, ko iegūst, tvaicējot vai ar infrasarkanajiem stariem mikronizējot un placinot lobītus miežus. Var saturēt nedaudz miežu sēnalu |
ciete |
||||||
1.1.5. |
Miežu šķiedra |
Miežu cietes ražošanas produkts. Sastāv no endospermas daļiņām un galvenokārt no šķiedras |
kokšķiedra kopproteīns, ja tā saturs > 10 % |
||||||
1.1.6. |
Miežu sēnalas |
produkts, ko iegūst pēc miežu graudu sausās malšanas, sijāšanas un lobīšanas |
kokšķiedra kopproteīns, ja tā saturs > 10 % |
||||||
1.1.7. |
Miežu atsijas |
Produkts, ko iegūst, sijātus un lobītus miežus pārstrādājot grūbās, mannas putraimos vai miltos. Sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām, sīkām ārējo apvalku daļiņām un graudu atsiju piejaukuma |
kokšķiedra ciete |
||||||
1.1.8. |
Miežu proteīns |
Miežu produkts, kas iegūts pēc cietes un kliju atdalīšanas. Sastāv galvenokārt no proteīna |
kopproteīns |
||||||
1.1.9. |
Miežu proteīnus saturoša barība |
Miežu produkts, kas iegūts pēc cietes atdalīšanas. Sastāv galvenokārt no proteīna un endospermas daļiņām |
mitrums, ja tā saturs < 45 % vai > 60 % Ja mitruma saturs < 45 %:
|
||||||
1.1.10. |
Miežu šķīdvielas |
miežu produkts, kas iegūts pēc mitrā proteīna un cietes ekstrahēšanas |
kopproteīns |
||||||
1.1.11. |
Miežu klijas |
Miltu ražošanas produkts, ko iegūst no sijātiem lobītu miežu graudiem. Sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīta lielākā daļa endospermas. |
kokšķiedra |
||||||
1.1.12. |
Šķidrā miežu ciete |
sekundārās cietes daļa, ko iegūst, ražojot cieti no miežiem |
Ja mitruma saturs < 50 %:
|
||||||
1.1.13. |
Miežu iesala atsijas |
mehāniskas sijāšanas (izmēra frakcionēšanas) produkts, kas sastāv no maza izmēra miežu kodoliem un to daļām, kuras atdalītas pirms iesala gatavošanas |
kokšķiedra koppelni, ja to saturs > 2,2 % |
||||||
1.1.14. |
Miežu iesals un iesala smalkne |
Produkts, kas sastāv no iesala ražošanā atdalītām miežu kodolu daļām un iesala |
kokšķiedra |
||||||
1.1.15. |
Miežu iesala sēnalas |
miežu iesala tīrīšanas produkts, kas sastāv no sēnalu un smalknes daļiņām |
kokšķiedra |
||||||
1.1.16. |
Cieti miežu destilētāji, mitri |
Produkts, ko iegūst, no miežiem ražojot etanolu. Sastāv no destilācijā iegūtām cietām barības daļiņām |
mitrums, ja tā saturs < 65 % vai > 88 % Ja mitruma saturs < 65 %:
|
||||||
1.1.17. |
Šķīstoši miežu destilētāji, mitri |
Produkts, ko iegūst, no miežiem ražojot etanolu. Sastāv no destilācijā iegūtām šķīstošām barības daļiņām |
mitrums, ja tā saturs < 45 % vai > 70 % Ja mitruma saturs < 45 %:
|
||||||
1.1.18. |
Iesals (2) |
diedzētas labības produkts, žāvēts, samalts un/vai ekstrahēts |
|
||||||
1.1.19. |
Iesala asni (2) |
Iesala labības saasnošanas un iesala tīrīšanas produkts, kurš sastāv no asniem, labības smalknes, sēnalām un šķeltiem iesalinātiem labības graudiem |
|
||||||
1.2.1. |
Kukurūza (3) |
Zea mays L. ssp. mays graudi. |
|
||||||
1.2.2. |
Kukurūzas pārslas (3) |
Produkts, ko iegūst, tvaicējot vai ar infrasarkanajiem stariem mikronizējot un placinot lobītu kukurūzu. Var saturēt nedaudz kukurūzas sēnalu |
ciete |
||||||
1.2.3. |
Kukurūzas atsijas (3) |
Miltu vai mannas putraimu ražošanas produkts, ko iegūst no kukurūzas. Sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīts mazāk endospermas nekā no kukurūzas klijām. Var saturēt kukurūzas dīgļu daļas |
kokšķiedra ciete koptauki, ja attiecīgais saturs > 5 % |
||||||
1.2.4. |
Kukurūzas klijas (3) |
Miltu vai mannas putraimu ražošanas produkts, ko iegūst no kukurūzas. Sastāv galvenokārt no ārējiem apvalkiem un kukurūzas dīgļu daļām, kā arī endospermas daļiņām |
kokšķiedra |
||||||
1.2.5. |
Kukurūzas vālītes (3) |
Kukurūzas vārpiņas centrālā serde. Tajā var būt nelieli kukurūzas un tās lapu daļiņu daudzumi, ko mehāniskā ražas novākšanā nav bijis iespējams noņemt |
kokšķiedra ciete |
||||||
1.2.6. |
Kukurūzas atsijas (3) |
kukurūzas kodolu daļiņas, kas produkta pieņemšanas laikā atdalītas sijāšanas procesā |
|
||||||
1.2.7. |
Kukurūzas šķiedra (3) |
Kukurūzas cietes ražošanas produkts. Sastāv galvenokārt no šķiedras |
mitrums, ja tā saturs < 50 % vai > 70 % Ja mitruma saturs < 50 %:
|
||||||
1.2.8. |
Kukurūzas proteīns [kukurūzas glutēns] (3) |
Kukurūzas cietes ražošanas produkts. Sastāv galvenokārt no proteīna (prolamīniem), ko iegūst, atdalot cieti |
mitrums, ja tā saturs < 70 % vai > 90 % Ja mitruma saturs < 70 %:
|
||||||
1.2.9. |
Kukurūzas proteīna barība [kukurūzas glutēna barība] (3) |
Produkts, ko iegūst kukurūzas cietes ražošanā. Sastāv no klijām un kukurūzas šķīdvielām. Produktā var būt arī smalcināta kukurūza un kukurūzas dīgļu eļļas ekstrahēšanas līdzprodukti. Var būt pievienoti citi produkti, kas atvasināti, rafinējot vai raudzējot cieti un cietes produktus. Drīkst saturēt līdz 2 % nātrija un 2 % hlorīda |
mitrums, ja tā saturs < 40 % vai > 65 % Ja mitruma saturs < 40 %:
|
||||||
1.2.10. |
Kukurūzas dīgļi (3) |
Mannas putraimu, miltu vai cietes ražošanas produkts, ko iegūst no kukurūzas. Sastāv galvenokārt no kukurūzas dīgļiem, ārējo apvalku daļām un endospermas daļām |
mitrums, ja tā saturs < 40 % vai > 60 % Ja mitruma saturs < 40 %:
|
||||||
1.2.11. |
Kukurūzas dīgļu izspaidas (3) |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot pārstrādātus kukurūzas dīgļus, un kas vēl var saturēt endospermas un sēklapvalka daļas |
kopproteīns koptauki |
||||||
1.2.12. |
Kukurūzas dīgļu milti (3) |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot pārstrādātus kukurūzas dīgļus |
kopproteīns |
||||||
1.2.13. |
Kukurūzas dīgļu jēleļļa (3) |
eļļa un tauki, ko iegūst, presējot un/vai ekstrahējot kukurūzas dīgļus |
mitrums, ja tā saturs > 1 % |
||||||
1.2.14. |
Uzpūsta kukurūza (3) |
produkts, kas iegūts, mitrumā un siltumā zem spiediena apstrādājot maltus vai šķeltus kukurūzas graudus |
ciete |
||||||
1.2.15. |
Kukurūzas mērcēšanas šķidrums (3) |
graudu mērcēšanas procesā iegūtas koncentrētas šķidrās daļiņas |
mitrums, ja tā saturs < 45 % vai > 65 % Ja mitruma saturs < 45 %:
|
||||||
1.2.16. |
Cukurkururūzas skābbarība (3) |
Cukurkukurūzas pārstrādes nozares līdzprodukts, kas sastāv no centra vālītēm, sēnalām un kodola pamata un kas ir kapāts un žāvēts vai presēts. Ražo, kapājot cukurkukurūzas vālītes, sēnalas un lapas kopā ar cukurkukurūzas kodoliem |
kokšķiedra |
||||||
1.2.17. |
Drupināta, atdīgļota kukurūza (3) |
Produkts, ko iegūst, atdīgļojot drupinātu kukurūzu. Sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām un var saturēt kukurūzas dīgļu daļas un ārējos apvalkus |
kokšķiedra ciete |
||||||
1.2.18. |
Kukurūzas atsijas (3) |
cietas samaltas kukurūzas daļas, kas nesatur klijas vai dīgļus vai tos satur ļoti nelielā daudzumā |
kokšķiedra ciete |
||||||
1.2.19. |
Kukurūzas dīgļu miltu barība (3) |
Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot pārstrādātus kukurūzas dīgļus. Tikai tad, ja produkts ražots integrētā smalcināšanas un rafinēšanas fabrikā, tajā drīkst būt līdz:
|
kopproteīns |
||||||
1.2.20. |
Kukurūzas vālīšu maisījums |
kukurūzas graudi un vālītes |
|
||||||
1.2.21. |
Kukurūzas vālīšu maisījums ar sēnalām |
kukurūzas graudi, vālītes un sēnalas |
|
||||||
1.3.1. |
Prosa |
Panicum miliaceum L. graudi |
|
||||||
1.4.1. |
Auzas |
Avena sativa L. un citu auzu šķirņu graudi |
|
||||||
1.4.2. |
Lobītas auzas |
lobīti auzu graudi |
|
||||||
1.4.3. |
Auzu pārslas |
Produkts, ko iegūst, tvaicējot vai ar infrasarkanajiem stariem mikronizējot un placinot lobītas auzas. Var saturēt nedaudz auzu sēnalu |
ciete |
||||||
1.4.4. |
Auzu atsijas |
Produkts, ko iegūst, izsijātas un lobītas auzas pārstrādājot auzu putraimos un miltos. Sastāv galvenokārt no auzu klijām un mazliet endospermas |
kokšķiedra ciete |
||||||
1.4.5. |
Auzu klijas |
Miltu ražošanas produkts, ko iegūst no izsijātiem lobītu auzu graudiem. Sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīta lielākā daļa endospermas |
kokšķiedra |
||||||
1.4.6. |
Auzu sēnalas |
produkts, ko iegūst, lobot auzu graudus |
kokšķiedra |
||||||
1.4.7. |
Uzpūstas auzas |
produkts, kas iegūts, mitrumā un siltumā zem spiediena apstrādājot maltus vai šķeltus auzu graudus |
ciete |
||||||
1.4.8. |
Auzu putraimi |
tīrītas auzas ar atdalītām sēnalām |
kokšķiedra ciete |
||||||
1.4.9. |
Auzu milti |
produkts, ko iegūst, maļot auzu graudus |
kokšķiedra ciete |
||||||
1.4.10. |
Lopbarības auzu milti |
auzu produkts ar augstu cietes saturu pēc lobīšanas |
kokšķiedra |
||||||
1.4.11. |
Auzu barība |
Produkts, ko iegūst, izsijātas un lobītas auzas pārstrādājot auzu putraimos un miltos. Sastāv galvenokārt no auzu klijām un mazliet endospermas |
kokšķiedra |
||||||
1.5.1. |
Ekstrahētas kvinojas sēklas |
tīrītas kvinojas (Chenopodium quinoa Willd.) pilnsēklas, no kurām ir atdalīti saponīni, kas atrodas sēklas ārējā kārtā |
|
||||||
1.6.1. |
Šķelti rīsi |
Oryza Sativa L. rīsu kodola daļa, kuras garums ir mazāks nekā trīs ceturtdaļas pilna kodola. Rīsi var būt apvārīti |
ciete |
||||||
1.6.2. |
Slīpēti rīsi |
Lobīti rīsi, no kuriem slīpēšanas laikā ir atdalītas gandrīz visas klijas un dīglis. Rīsi var būt apvārīti |
ciete |
||||||
1.6.3. |
Iepriekš uzbriedināti rīsi |
produkts, ko iegūst no slīpētiem vai šķeltiem rīsiem, tos uzbriedinot |
ciete |
||||||
1.6.4. |
Ekstrudēti rīsi |
produkts, ko iegūst, ekstrudējot rīsu miltus |
ciete |
||||||
1.6.5. |
Rīsu pārslas |
produkts, ko iegūst, pārslojot iepriekš uzbriedinātus rīsu kodolus vai šķeltus rīsu kodolus |
ciete |
||||||
1.6.6. |
Lobīti rīsi |
Nelobīti (Oryza Sativa L.) rīsi, no kuriem atdalīts tikai apvalks. Lobīšanas un apstrādes rezultātā var nedaudz samazināties kliju daudzums |
ciete kokšķiedra |
||||||
1.6.7. |
Malti lopbarības rīsi |
produkts, ko iegūst, maļot lopbarības rīsus, kas sastāv vai nu no zaļiem, krītainiem vai negataviem graudiem, kuri atsijāti lobītu rīsu slīpēšanas procesā, vai arī no parastiem lobītiem rīsu graudiem, kuri ir dzelteni vai plankumaini |
ciete |
||||||
1.6.8. |
Rīsu milti |
Produkts, ko iegūst, maļot slīpētus rīsus. Rīsi var būt apvārīti |
ciete |
||||||
1.6.9. |
Lobītu rīsu milti |
Produkts, ko iegūst, maļot lobītus rīsus. Rīsi var būt apvārīti |
ciete kokšķiedra |
||||||
1.6.10. |
Rīsu klijas |
Produkts, ko iegūst, slīpējot rīsus, un kas sastāv galvenokārt no kodola ārējām kārtām (augļapvalka, sēklas apvalka, kodola, aleirona) un daļēji no dīgļa. Rīsi var būt apvārīti vai ekstrudēti |
kokšķiedra |
||||||
1.6.11. |
Rīsu klijas ar kalcija karbonātu |
Produkts, ko iegūst, slīpējot rīsus, un kas sastāv galvenokārt no kodola ārējām kārtām (augļapvalka, sēklas apvalka, kodola, aleirona) un daļēji no dīgļa. Drīkst saturēt līdz 23 % kalcija karbonāta, ko izmanto par pārstrādes palīglīdzekli. Rīsi var būt apvārīti |
kokšķiedra kalcija karbonāts |
||||||
1.6.12. |
Attaukotas rīsu klijas |
eļļas ekstrakcijā iegūtas rīsu klijas |
kokšķiedra |
||||||
1.6.13. |
Rīsu kliju eļļa |
eļļa, ko iegūst no stabilizētām rīsu klijām |
|
||||||
1.6.14. |
Rīsu atsijas |
Rīsu miltu un cietes ražošanas produkts, ko iegūst sausā vai mitrā slīpēšanā un sijāšanā. Sastāv galvenokārt no cietes, proteīna, taukiem un šķiedrvielām. Rīsi var būt apvārīti. Drīkst saturēt līdz 0,25 % nātrija un līdz 0,25 % sulfāta |
ciete, ja attiecīgais saturs > 20 % kopproteīns, ja tā saturs > 10 % koptauki, ja to saturs > 5 % kokšķiedra |
||||||
1.6.15. |
Rīsu atsijas ar kalcija karbonātu |
Produkts, ko iegūst, slīpējot rīsus, un kas sastāv galvenokārt no aleirona slāņa un endospermas daļiņām. Drīkst saturēt līdz 23 % kalcija karbonāta, kas izmantots par pārstrādes palīglīdzekli. Rīsi var būt apvārīti |
ciete kopproteīns koptauki kokšķiedra kalcija karbonāts |
||||||
1.6.16. |
Rīss |
Oryza sativa L. graudi |
|
||||||
1.6.17. |
Rīsu dīgļi |
produkts, ko iegūst, slīpējot rīsus, un kas sastāv galvenokārt no dīgļiem |
koptauki kopproteīns |
||||||
1.6.18. |
Rīsu dīgļu izspaidas (5) |
produkts, kas rodas pēc tam, kad rīsu dīgļi ir eļļas ieguvei sadrupināti |
kopproteīns koptauki kokšķiedra |
||||||
1.6.20. |
Rīsu proteīns |
rīsu cietes ražošanas produkts, ko iegūst mitrās slīpēšanā, sijāšanā, atdalīšanā, koncentrēšanā un žāvēšanā |
kopproteīns |
||||||
1.6.21. |
Rīsu šķidrā barība |
koncentrēts šķidrs produkts, ko iegūst mitrā rīsu slīpēšanā un sijāšanā |
ciete |
||||||
1.6.22. |
Uzpūsti rīsi |
produkts, ko iegūst, izplešot rīsu kodolus vai šķeltus rīsu kodolus |
ciete |
||||||
1.6.23. |
Raudzēti rīsi |
produkts, ko iegūst, raudzējot rīsus |
ciete |
||||||
1.6.24. |
Slīpēti nepareizi veidoti rīsi, slīpēti/krītaini rīsi |
rīsu slīpēšanā iegūts produkts, kas galvenokārt sastāv no veseliem vai šķeltiem nepareizi veidotiem kodoliem un/vai krītainiem kodoliem, un/vai bojātiem kodoliem, un/vai dabiski iekrāsotiem (zaļiem, sarkaniem, dzelteniem) kodoliem, un/vai parastiem lobītiem rīsu graudiem |
ciete |
||||||
1.6.25. |
Slīpēti nenobrieduši rīsi |
rīsu slīpēšanā iegūts produkts, kas sastāv galvenokārt no nenobriedušiem rīsiem un/vai krītainiem kodoliem |
ciete |
||||||
1.7.1. |
Rudzi |
Secale cereale L. graudi |
|
||||||
1.7.2. |
Rudzu atsijas |
Miltu ražošanas produkts, ko iegūst no izsijātiem rudziem. Sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām, sīkām ārējo apvalku daļiņām un dažādu grauda daļu piejaukuma |
ciete kokšķiedra |
||||||
1.7.3. |
Rudzu barība |
Miltu ražošanas produkts, ko iegūst no izsijātiem rudziem. Sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām atdalīts mazāk endospermas kā no rudzu klijām |
ciete kokšķiedra |
||||||
1.7.4. |
Rudzu klijas |
Miltu ražošanas produkts, ko iegūst no izsijātiem rudziem. Sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīta lielākā daļa endospermas |
ciete kokšķiedra |
||||||
1.8.1. |
Sorgo [Milo] |
Sorghum bicolor (L.) Moench graudi/sēklas |
|
||||||
1.8.2. |
Baltais sorgo |
īpašu sorgo šķirņu graudi ar baltu sēklapvalku |
|
||||||
1.8.3. |
Sorgo barība |
Žāvēts produkts, ko iegūst, atdalot sorgo cieti. Sastāv galvenokārt no klijām. Produktā var arī būt sausas macerācijas ūdens nogulsnes un tam var būt pievienoti dīgļi |
kopproteīns |
||||||
1.9.1. |
Plēkšņu kvieši |
plēkšņu kviešu Triticum spelta L., Triticum dicoccum Schrank vai Triticum monococcum L. graudi |
|
||||||
1.9.2. |
Plēkšņu kviešu klijas |
Plēkšņu kviešu miltu ražošanas produkts. Sastāv galvenokārt no ārējiem apvalkiem ar plēkšņu kviešu dīgļu daļu un endospermas daļiņu piejaukumu |
kokšķiedra |
||||||
1.9.3. |
Plēkšņu kviešu sēnalas |
produkts, ko iegūst, lobot plēkšņu kviešu graudus |
kokšķiedra |
||||||
1.9.4. |
Plēkšņu kviešu atsijas |
Produkts, ko iegūst, sijātus un lobītus plēkšņu kviešu graudus pārstrādājot miltos. Sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām, sīkām ārējo apvalku daļiņām un graudu atsiju piejaukuma |
kokšķiedra ciete |
||||||
1.10.1. |
Tritikāle |
Triticum × Secale cereale L. Hybrid graudi |
|
||||||
1.11.1. |
Kvieši |
Triticum aestivum L., Triticum durum Desf. un citu kviešu šķirņu graudi |
|
||||||
1.11.2. |
Kviešu asni |
produkts, kas iegūts iesala labības dīgšanā un iesala tīrīšanā un sastāv no asniem, labības smalknes, sēnalām un šķeltiem iesalinātiem kviešu graudiem |
|
||||||
1.11.3. |
Uzbriedināti kvieši |
produkts, kas iegūts, mitrumā un siltumā zem spiediena apstrādājot maltus vai šķeltus kviešu graudus |
ciete |
||||||
1.11.4. |
Kviešu atsijas |
Miltu ražošanas produkts, ko iegūst no sijātiem kviešu graudiem vai lobītiem plēkšņu kviešiem. Sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām, sīkām ārējo apvalku daļiņām un graudu atsiju piejaukuma |
kokšķiedra ciete |
||||||
1.11.5. |
Kviešu pārslas |
Produkts, ko iegūst, tvaicējot vai ar infrasarkanajiem stariem mikronizējot un placinot lobītus kviešus. Var saturēt nedaudz kviešu sēnalu |
kokšķiedra ciete |
||||||
1.11.6. |
Barība no kviešiem |
Miltu vai iesala ražošanas produkts, ko iegūst no sijātiem kviešu graudiem vai lobītiem plēkšņu kviešiem. Sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīts mazāk endospermas nekā no kviešu klijām |
kokšķiedra |
||||||
1.11.7. |
Kviešu klijas (4) |
Miltu vai iesala ražošanas produkts, ko iegūst no sijātiem kviešu graudiem vai lobītiem plēkšņu kviešiem. Sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīta lielākā daļa endospermas |
kokšķiedra |
||||||
1.11.8. |
Raudzēta kviešu iesala daļiņas |
Produkts, ko iegūst, kombinējot kviešu un kviešu kliju iesalošanu un raudzēšanu. Pēc tam barības produktu izžāvē un samaļ |
ciete kokšķiedra |
||||||
1.11.10. |
Kviešu šķiedra |
Šķiedrviela, ko iegūst kviešu apstrādē. Sastāv galvenokārt no šķiedras |
mitrums, ja tā saturs < 60 % vai > 80 % Ja mitruma saturs < 60 %:
|
||||||
1.11.11. |
Kviešu dīgļi |
miltu malšanā iegūts barības produkts, sastāv galvenokārt no placinātiem vai citādi apstrādātiem kviešu dīgļiem, kuri vēl satur endospermas un ārējo apvalku daļas |
kopproteīns koptauki |
||||||
1.11.12. |
Raudzēti kviešu dīgļi |
kviešu dīgļu raudzēšanas produkts |
kopproteīns koptauki |
||||||
1.11.13. |
Kviešu dīgļu izspaidas (5) |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot kviešu (Triticum aestivum L., Triticum durum Desf. un citu kviešu šķirņu) dīgļus un lobītus plēkšņu kviešus (Triticum spelta L., Triticum dicoccum Schrank, Triticum monococcum L.), pie kuriem var būt palikušas endospermas un sēklapvalka daļiņas |
kopproteīns |
||||||
1.11.15. |
Kviešu proteīns |
kviešu proteīns, ko iegūst cietes vai etanola ražošanā; var būt daļēji hidrolizēts |
kopproteīns |
||||||
1.11.16. |
Barība no kviešu glutēna |
Kviešu cietes un glutēna ražošanas produkts. Sastāv no klijām, kurām var būt daļēji atdalīti dīgļi. Tam var būt pievienotas kviešu šķīdvielas, šķelti kvieši un citi cietes un cietes rafinēšanas vai raudzēšanas produkti |
mitrums, ja tā saturs < 45 % vai > 60 % Ja mitruma saturs < 45 %:
|
||||||
1.11.18. |
Elastīgais kviešu glutēns |
kviešu proteīns, kam raksturīga liela viskoelastība, hidratēts, ar minimālo 80 % proteīna (N × 6,25) saturu un maksimālo pelnu daudzumu sausnā 2 % |
kopproteīns |
||||||
1.11.19. |
Šķidrā kviešu ciete |
produkts, ko no kviešiem iegūst cietes/glikozes un glutēna ražošanā |
mitrums, ja tā saturs < 65 % vai > 85 % Ja mitruma saturs < 65 %:
|
||||||
1.11.20. |
Daļēji atcukurota kviešu ciete ar proteīnu |
produkts, ko iegūst kviešu cietes ražošanā un kas galvenokārt sastāv no daļēji cukurotas cietes, šķīstošajiem proteīniem un citām šķīstošām endospermas daļām |
kopproteīns ciete kopējie cukuri, aprēķināti kā saharoze |
||||||
1.11.21. |
Kviešu šķīdvielas |
Kviešu produkts, ko iegūst pēc mitrā proteīna un cietes ekstrahēšanas. Var būt hidrolizēts |
mitrums, ja tā saturs < 55 % vai > 85 % Ja mitruma saturs < 55 %:
|
||||||
1.11.22. |
Kviešu rauga koncentrāts |
mitrs līdzprodukts, kas rodas, raudzējot kviešu cieti alkohola ražošanai |
mitrums, ja tā saturs < 60 % vai > 80 % Ja mitruma saturs < 60 %:
|
||||||
1.11.23. |
Kviešu iesala atsijas |
mehāniskas sijāšanas (izmēra frakcionēšanas) produkts, kas sastāv no maza izmēra kviešu kodoliem un to daļiņām, kuras atdalītas pirms iesalošanas |
kokšķiedra |
||||||
1.11.24. |
Iesala kvieši un iesala daļiņas |
produkts, kas sastāv no kviešu kodolu daļām un iesala, kurš atdalīts iesala ražošanā |
kokšķiedra |
||||||
1.11.25. |
Kviešu iesala sēnalas |
iesala kviešu tīrīšanas produkts, kas sastāv no sēnalu un smalknes daļiņām |
kokšķiedra |
||||||
1.11.26. |
Kviešu aleirons |
produkts, ko iegūst, no kviešu klijām atdalot aleirona kārtu |
kopproteīns kokšķiedra |
||||||
1.12.2. |
Graudu milti (2) |
milti, ko iegūst, samaļot graudus |
ciete kokšķiedra |
||||||
1.12.3. |
Graudu proteīna koncentrāts (2) |
koncentrēts un izžāvēts produkts, kas no graudiem iegūts pēc tam, kad no tiem raudzēšanā atdalīta ciete |
kopproteīns |
||||||
1.12.4. |
Labības graudu atsijas (2) |
Mehāniskas sijāšanas (izmēra frakcionēšanas) produkti, kas sastāv no maziem graudiem un graudu kodolu daļām, kuras var būt atdīgļotas un ir atdalītas pirms graudu turpmākas pārstrādes. Var saturēt vairāk kokšķiedras (piem., apvalku) nekā nefrakcionēti graudaugi |
kokšķiedra |
||||||
1.12.5. |
Graudu dīgļi (2) |
miltu malšanas un cietes ražošanas produkts, sastāv galvenokārt no placinātiem vai citādi apstrādātiem graudu dīgļiem, kuri vēl satur endospermas un ārējo apvalku daļas |
kopproteīns koptauki |
||||||
1.12.6. |
Atliekas no graudu destilēšanas, sīrups (2) |
graudu produkts, ko iegūst, iztvaicējot graudu spirta ražošanā izmantoto graudu raudzēšanas un destilēšanas ūdeni |
mitrums, ja tā saturs < 45 % vai > 70 % Ja mitruma saturs < 45 %:
|
||||||
1.12.7. |
Mitri destilatoru graudi (2) |
mitrs produkts, ko veido cietā masa, kura iegūta, centrifugējot un/vai filtrējot graudu spirta ražošanā izmantoto raudzēšanas un destilācijas ūdeni |
mitrums, ja tā saturs < 65 % vai > 88 % Ja mitruma saturs < 65 %:
|
||||||
1.12.8. |
Koncentrētas šķīstošas destilatoru daļas (2) |
Mitrs produkts, ko iegūst alkohola ražošanā, raudzējot un destilējot kviešu misu un cukura sīrupu pēc tam, kad no tā atdalītas klijas un glutēns. Var saturēt nedzīvas raudzēšanā izmantoto mikroorganismu šūnas un/vai to daļas. Ja mitruma saturs ir 12 %, drīkst saturēt līdz 4 % kālija |
mitrums, ja tā saturs < 65 % vai > 88 % Ja mitruma saturs < 65 %: kopproteīns, ja tā saturs > 10 % |
||||||
1.12.9. |
Destilatoru graudi un šķīstošās daļas (2) |
Produkts, ko iegūst alkohola ražošanā, raudzējot un destilējot labības graudu misu un/vai citus cieti un cukuru saturošus produktus. Var saturēt nedzīvas raudzēšanā izmantoto mikroorganismu šūnas un/vai to daļas. Ja mitruma saturs līdz 12 %, drīkst saturēt 2 % sulfāta un/vai līdz 2 % kālija |
mitrums, ja tā saturs < 60 % vai > 80 % Ja mitruma saturs < 60 %:
|
||||||
1.12.10. |
Žāvēti destilatoru graudi (2) |
Alkohola destilēšanas produkts, ko iegūst, izžāvējot raudzētu graudu cietos līdzproduktus. Ja mitruma saturs ir 12 %, drīkst saturēt līdz 2 % kālija |
kopproteīns |
||||||
1.12.11. |
Tumšie destilatoru graudi (2) [žāvēti destilatoru graudi un šķīdvielas (2)] |
Alkohola destilēšanas produkts, ko iegūst, izkaltējot raudzētu graudu cietos līdzproduktus, un kam pievienots šķiedeņa sīrups vai iztvaicēts skalojamais ūdens. Ja mitruma saturs ir 12 %, drīkst saturēt līdz 2 % kālija |
kopproteīns |
||||||
1.12.12. |
Alus drabiņas (2) |
Brūvēšanas produkts, ko iegūst no iesalinātas un neiesalinātas labības līdzproduktiem un citiem cieti saturošiem produktiem un kas var saturēt apiņu daļas. Parasti tirgots mitrā veidā, bet var tikt tirgots arī žāvētā cietā veidā. Drīkst saturēt līdz 0,3 % dimetilpolisiloksāna, līdz 1,5 % enzīmu un līdz 1,8 % bentonīta |
mitrums, ja tā saturs < 65 % vai > 88 % Ja mitruma saturs < 65 %:
|
||||||
1.12.13. |
Viskija drabiņas (2) |
Ciets produkts, ko iegūst graudu viskija ražošanā. Sastāv no līdzproduktiem, kas iegūti no iesalinātiem graudiem ekstrakcijā ar karstu ūdeni. Parasti tirgots mitrā veidā pēc ekstrakta notecināšanas |
mitrums, ja tā saturs < 65 % vai > 88 % Ja mitruma saturs < 65 %:
|
||||||
1.12.14. |
Misas filtrācijas atliekas |
Ciets produkts, ko iegūst alus, iesala ekstrakta un viskija spirta ražošanā. Sastāv no malta iesala karsta ūdens ekstrakcijas līdzproduktiem, tajā var būt citas ar cukuru un cieti bagātas palīgvielas. Parasti tirgots mitrā veidā pēc ekstrakta izspiešanas |
mitrums, ja tā saturs < 65 % vai > 88 % Ja mitruma saturs < 65 %:
|
||||||
1.12.15. |
Šķiedenis |
produkts, kas iesala viskija ražošanā paliek pāri destilatorā pēc pirmās destilācijas |
kopproteīns, ja tā saturs > 10 % |
||||||
1.12.16. |
Šķiedeņa sīrups |
produkts, ko iegūst iesala viskija ražošanā, pēc pirmās destilācijas iztvaicējot destilatorā palikušo šķiedeni |
mitrums, ja tā saturs < 45 % vai > 70 % Ja mitruma saturs < 45 %:
|
2. Eļļas augu sēklas, eļļas augu augļi un no tiem atvasināti produkti
Numurs |
Nosaukums (1) |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
||||||
2.1.1. |
Babasu izspaidas (5) |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot Orbignya šķirņu babasu palmas riekstus |
kopproteīns koptauki kokšķiedra |
||||||
2.2.1. |
Sējas idras sēklas |
Camelina sativa L. Crantz sēklas |
|
||||||
2.2.2. |
Sējas idra, izspaidas (5) |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot sējas idras sēklas |
kopproteīns koptauki kokšķiedra |
||||||
3.2.2. |
Sējas idras milti |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un attiecīgi termiski apstrādājot sējas idras sēklu izspaidas |
kopproteīns |
||||||
2.3.1. |
Kakao sēnalas |
kaltētu un grauzdētu Theobroma cacao L. pupiņu apvalki |
kokšķiedra |
||||||
2.3.2. |
Kakao pupiņu pākstis |
produkts, ko iegūst, pārstrādājot Theobroma cacao L. pupiņas |
kokšķiedra kopproteīns |
||||||
2.3.3. |
Daļēji attīrītu kakao pupiņu milti |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot kaltētas un grauzdētas Theobroma cacao L. kakao pupiņas, no kurām ir atdalīta daļa sēnalu |
kopproteīns kokšķiedra |
||||||
2.4.1. |
Kopras izspaidas (5) |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot izžāvētus kokosriekstu palmas (Cocos nucifera L.) kodolus (endospermu) un ārējo mizu (čaulu) |
kopproteīns koptauki kokšķiedra |
||||||
2.4.2. |
Kopra, hidrolizētas izspaidas (5) |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot un ar fermentiem hidrolizējot izžāvētus kokosriekstu palmas (Cocos nucifera L.) kodolus (endospermu) un ārējo mizu (čaulu) |
kopproteīns koptauki kokšķiedra |
||||||
2.4.3. |
Kopras milti |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot izžāvētus kokosriekstu palmas (Cocos nucifera L.) kodolus (endospermu) un ārējo mizu (čaulu) |
kopproteīns |
||||||
2.5.1. |
Kokvilnas sēklas |
kokvilnas (Gossypium spp.) sēklas, no kurām ir atdalītas šķiedras |
|
||||||
2.5.2. |
Daļēji attīrītu kokvilnas sēklu milti |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot kokvilnas sēklas, no kurām ir atdalītas šķiedras un daļa sēnalu (maksimālais kokšķiedras saturs sausnā — 22,5 %) |
kopproteīns kokšķiedra |
||||||
2.5.3. |
Kokvilnas sēklu izspaidas (5) |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot kokvilnas sēklas, no kurām atdalītas šķiedras |
kopproteīns kokšķiedra koptauki |
||||||
2.6.1. |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot daļēji attīrītus Arachis hypogaea L. un citu Arachis sugu zemesriekstus (maksimālais kokšķiedras saturs sausnā — 16 %) |
kopproteīns koptauki kokšķiedra |
|||||||
2.6.2. |
Daļēji attīrītu zemesriekstu (6) milti |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot daļēji attīrītu zemesriekstu izspaidas (maksimālais kokšķiedras saturs sausnā — 16 %) |
kopproteīns kokšķiedra |
||||||
2.6.3. |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot attīrītus zemesriekstus |
kopproteīns koptauki kokšķiedra |
|||||||
2.6.4. |
Attīrītu zemesriekstu (6) milti |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot attīrītu zemesriekstu izspaidas |
kopproteīns kokšķiedra |
||||||
2.6.5. |
Zemesrieksti (6) |
Arachis hypogaea un citu Arachis sugu sēklas |
|
||||||
2.7.1. |
Kapoki izspaidas (5) |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot kapoka (Ceiba pentadra L. Gaertn.) sēklas |
kopproteīns kokšķiedra |
||||||
2.8.1. |
Linsēklas |
nesmalcinātas, placinātas vai maltas sējas linu (Linum usitatissimum L.) sēklas (minimālā botāniskā tīrība — 93 %). |
|
||||||
2.8.2. |
Linsēklu izspaidas (5) |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot linsēklas |
kopproteīns koptauki kokšķiedra |
||||||
2.8.3. |
Linsēklu milti |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un attiecīgi termiski apstrādājot linsēklu izspaidas |
kopproteīns |
||||||
2.8.4. |
Barība no linsēklu (5) izspaidām |
Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot linsēklas. Tikai integrētu smalcināšanas un rafinēšanas fabriku izstrādājumos drīkst būt līdz:
|
kopproteīns koptauki kokšķiedra |
||||||
2.8.5. |
Barība no linsēklu miltiem |
Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un attiecīgi termiski apstrādājot linsēklu izspaidas. Tikai integrētu smalcināšanas un rafinēšanas fabriku izstrādājumos drīkst būt līdz:
|
kopproteīns |
||||||
2.9.1. |
Sinepju klijas |
Sinepju (Brassica juncea L.) ražošanas produkts. Sastāv no sēklu ārējiem apvalkiem un daļiņām |
kokšķiedra |
||||||
2.9.2. |
Sinepju sēklu milti |
produkts, ko iegūst, no sinepju sēklām ekstrahējot ēterisko sinepju eļļu |
kopproteīns |
||||||
2.10.1. |
Gizotiju sēklas |
gizotiju (Guizotia abyssinica (L. F.) Cass) sēklas |
|
||||||
2.10.2. |
Gizotiju sēklu izspaidas (5) |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot gizotiju sēklas (HCl nešķīstošo pelnu maksimālais daudzums — 3,4 %) |
kopproteīns koptauki kokšķiedra |
||||||
2.11.1. |
Olīvu mīkstums |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot presētas olīvas (Olea europea L.), kuras pēc iespējas atdalītas no kodoliem |
kopproteīns kokšķiedra koptauki |
||||||
2.11.2. |
Barība no attaukotiem olīvu miltiem |
Olīveļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un attiecīgi termiski apstrādājot olīvu mīkstuma izspaidas, un kas pēc iespējas atdalīts no kodolu daļām. Tikai integrētu smalcināšanas un rafinēšanas fabriku izstrādājumos drīkst būt līdz:
|
kopproteīns kokšķiedra |
||||||
2.11.3. |
Attaukoti olīvu milti |
olīveļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un attiecīgi termiski apstrādājot olīvu mīkstuma izspaidas, un kas pēc iespējas atdalīts no kodolu daļām |
kopproteīns kokšķiedra |
||||||
2.12.1. |
Palmu kodolu izspaidas (5) |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot palmu (Elaeis guineensis Jacq., Corozo oleifra (HBK) L.H. Bailey (Elaeis melanococca auct.)) kodolus, no kuriem pēc iespējas atdalīta čaula |
kopproteīns kokšķiedra koptauki |
||||||
2.12.2. |
Palmu kodolu milti |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot palmu kodolus, no kuriem pēc iespējas atdalīta čaula |
kopproteīns kokšķiedra |
||||||
2.13.1. |
Ķirbju un kabaču sēklas |
Cucurbita pepo L. un Cucurbita ģints augu sēklas |
|
||||||
2.13.2. |
Ķirbju un kabaču sēklu izspaidas (5) |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot Cucurbita pepo un Cucurbita ģints augu sēklas |
kopproteīns koptauki |
||||||
2.14.1. |
Rapšu sēklas (7) |
Brassica napus L. ssp. oleifera (Metzg.) Sinsk. sēklas. Indijas rapša Brassica napus L. var. glauca (Roxb.) O.E. Schulz un rapša Brassica rapa spp. oleifera (Metzg.) Sinsk. sēklas. Minimālā botāniskā tīrība – 94 % |
|
||||||
2.14.2. |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot rapšu sēklas |
kopproteīns koptauki kokšķiedra |
|||||||
2.14.3. |
Rapšu sēklu (7) milti |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un attiecīgi termiski apstrādājot rapša sēklu izspaidas |
kopproteīns |
||||||
2.14.4. |
Ekstrudētas rapšu sēklas (7) |
produkts, kas iegūts, mitrumā un siltumā zem spiediena apstrādājot nesmalcinātas rapšu sēklas, tādējādi palielinot cietes uzbriešanu |
kopproteīns koptauki |
||||||
2.14.5. |
Rapšu sēklu (7) proteīna koncentrāts |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, no rapša sēklu izspaidām vai rapša sēklām atdalot proteīna frakciju |
kopproteīns |
||||||
2.14.6. |
Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot rapšu sēklas. Tikai integrētu smalcināšanas un rafinēšanas fabriku izstrādājumos drīkst būt līdz:
|
kopproteīns koptauki kokšķiedra |
|||||||
2.14.7. |
Barība no rapšu sēklu (7) miltiem |
Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un attiecīgi termiski apstrādājot rapša sēklu izspaidas. Tikai integrētu smalcināšanas un rafinēšanas fabriku izstrādājumos drīkst būt līdz:
|
kopproteīns |
||||||
2.15.1. |
Saflora sēklas |
Saflora (Carthamus tinctorius L.) sēklas |
|
||||||
2.15.2. |
Daļēji attīrītu safloras sēklu milti |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot daļēji attīrītas saflora sēklas |
kopproteīns kokšķiedra |
||||||
2.15.3. |
Saflora sēnalas |
produkts, ko iegūst, lobot saflora sēklas |
kokšķiedra |
||||||
2.16.1. |
Sezama sēklas |
Sesamum indicum L. sēklas |
|
||||||
2.17.1. |
Daļēji izlobītas sezama sēklas |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, atdalot daļu sēnalu |
kopproteīns kokšķiedra |
||||||
2.17.2. |
Sezama sēnalas |
produkts, ko iegūst, lobot sezama sēklas |
kokšķiedra |
||||||
2.17.3. |
Sezama sēklu izspaidas (5) |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot sezama sēklas (HCl nešķīstošo pelnu maksimālais daudzums – 5 %) |
kopproteīns kokšķiedra koptauki |
||||||
2.18.1. |
Grauzdētas sojas pupiņas |
sojas pupiņas (Glycine max L. Merr.), kas pakļautas attiecīgai termiskai apstrādei (maksimālā ureāzes aktivitāte – 0,4 mg N/g x min) |
|
||||||
2.18.2. |
Sojas pupiņu izspaidas (5) |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot sojas pupiņas |
kopproteīns koptauki kokšķiedra |
||||||
2.18.3. |
Sojas pupiņu milti |
eļļas ražošanas produkts, ko no sojas pupiņām iegūst pēc ekstrahēšanas un attiecīgas termiskas apstrādes (maksimālā ureāzes aktivitāte – 0,4 mg N/g × min) |
kopproteīns kokšķiedra ja sausnā > 8 % |
||||||
2.18.4. |
Lobītu sojas pupiņu milti |
eļļas ražošanas produkts, ko no lobītām sojas pupiņām iegūst pēc ekstrahēšanas un attiecīgas termiskas apstrādes (maksimālā ureāzes aktivitāte – 0,5 mg N/g × min) |
kopproteīns |
||||||
2.18.5. |
Sojas (pupiņu) pākstis |
produkts, ko iegūst, lobot sojas pupiņas |
kokšķiedra |
||||||
2.18.6. |
Ekstrudētas sojas pupiņas |
produkts, kas iegūts, mitrumā un siltumā zem spiediena apstrādājot sojas pupiņas, tādējādi palielinot cietes uzbriešanu |
kopproteīns koptauki |
||||||
2.18.7. |
Sojas (pupiņu) proteīna koncentrāts |
Produkts, ko pēc otrreizējas ekstrahēšanas vai fermentatīvas apstrādes iegūst no lobītām sojas pupiņām, kurām ekstrahētas taukvielas, lai samazinātu slāpekli nesaturoša ekstrakta līmeni. Var saturēt inaktivētus fermentus |
kopproteīns |
||||||
2.18.8. |
Sojas pupiņu mīkstums [sojas pupiņu pasta] |
produkts, ko iegūst, ekstrahējot sojas pupiņas pārtikas ražošanas vajadzībām |
kopproteīns |
||||||
2.18.9. |
Sojas pupiņu melase |
produkts, ko iegūst, pārstrādājot sojas pupiņas |
kopproteīns koptauki |
||||||
2.18.10. |
Sojas pupiņu sagatavošanas līdzprodukts |
produkts, ko iegūst, pārstrādājot sojas pupiņas, lai no tām ražotu pārtikas izstrādājumus |
kopproteīns |
||||||
2.18.11. |
Sojas pupiņas |
sojas (Glycine max L. Merr.) pupiņas |
ureāzes aktivitāte, ja tās saturs > 0.4 mg N/g × min |
||||||
2.18.12. |
Sojas pupiņu pārslas |
produkts, ko iegūst, lobītas sojas pupiņas tvaicējot vai ar infrasarkanajiem stariem mikronizējot un placinot (maksimālā ureāzes aktivitāte – 0,4 mg N/g × min) |
kopproteīns |
||||||
2.18.13. |
Barība no sojas (pupiņu) miltiem |
Eļļas ražošanas produkts, ko no sojas pupiņām iegūst pēc ekstrahēšanas un attiecīgas termiskās apstrādes (maksimālā ureāzes aktivitāte – 0,4 mg N/g x min). Tikai integrētu smalcināšanas un rafinēšanas fabriku izstrādājumos drīkst būt līdz:
|
kopproteīns kokšķiedra ja sausnā > 8 % |
||||||
2.18.14. |
Barība no lobītiem sojas (pupiņu) miltiem |
Eļļas ražošanas produkts, ko no lobītām sojas pupiņām iegūst pēc ekstrahēšanas un attiecīgas termiskas apstrādes (maksimālā ureāzes aktivitāte – 0,5 mg N/g x min). Tikai integrētu smalcināšanas un rafinēšanas fabriku izstrādājumos drīkst būt līdz:
|
kopproteīns |
||||||
2.18.15. |
Raudzēts sojas (pupiņu) proteīns (koncentrāts) |
Produkts, ko mikrobioloģiskā raudzēšanā iegūst no lobītām sojas pupiņām, no kurām, lai samazinātu slāpekli nesaturoša ekstrakta līmeni, tikušas ekstrahētas taukvielas. Tajā var būt nedzīvas raudzēšanā izmantoto mikroorganismu šūnas un/vai to daļas |
kopproteīns |
||||||
2.18.16. |
Grauzdētas vai tvaicētas sojas milti |
sojas pupiņas, kas grauzdētas vai tvaicētas un samaltas miltos (maksimālā ureāzes aktivitāte — 0,4 mg N/g x min) |
|
||||||
2.19.1. |
Saulespuķu sēklas |
saulespuķu (Helianthus annuus L.) sēklas |
|
||||||
2.19.2. |
Saulespuķu sēklu izspaidas (5) |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot saulespuķu sēklas |
kopproteīns koptauki kokšķiedra |
||||||
2.19.3. |
Saulespuķu sēklu milti |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un attiecīgi termiski apstrādājot saulespuķu sēklu izspaidas |
kopproteīns kokšķiedra |
||||||
2.19.4. |
Lobītu saulespuķu sēklu milti |
Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un attiecīgi termiski apstrādājot tādu saulespuķu sēklu izspaidas, no kurām daļēji vai pilnībā atdalīts apvalks. Maksimālais kokšķiedras saturs sausnā – 27,5 % |
kopproteīns kokšķiedra |
||||||
2.19.5. |
Saulespuķu sēklu apvalki |
produkts, ko iegūst, lobot saulespuķu sēklas |
kokšķiedra |
||||||
2.19.6. |
Barība no saulespuķu sēklu miltiem |
Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un attiecīgi termiski apstrādājot saulespuķu sēklu izspaidas. Tikai integrētu smalcināšanas un rafinēšanas fabriku izstrādājumos drīkst būt līdz:
|
kopproteīns |
||||||
2.19.7. |
Barība no lobītiem saulespuķu sēklu miltiem |
Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un attiecīgi termiski apstrādājot tādu saulespuķu sēklu izspaidas, no kurām daļēji vai pilnībā atdalīts apvalks. Tikai integrētu smalcināšanas un rafinēšanas fabriku izstrādājumos drīkst būt līdz:
Maksimālais kokšķiedras saturs sausnā: 27,5 % |
kopproteīns kokšķiedra |
||||||
2.19.8. |
Augsta proteīnu satura un zema celulozes satura saulespuķu miltu frakcija |
Saulespuķu miltu pārstrādes produkts, ko iegūst, maļot un frakcinējot (sijājot un frakcionējot ar gaisa plūsmu) lobītu saulespuķu sēklu miltus. Minimālais kopproteīna saturs: 45 %, ja mitruma saturs ir 8 %. Maksimālais kokšķiedras saturs sausnā: 8 %, ja mitruma saturs ir 8 % |
kopproteīns kokšķiedra |
||||||
2.19.9. |
Augsta celulozes satura saulespuķu miltu frakcija |
Saulespuķu miltu pārstrādes produkts, ko iegūst, maļot un frakcinējot (sijājot un frakcionējot ar gaisa plūsmu) lobītu saulespuķu sēklu miltus. Minimālais kokšķiedras saturs: 38 %, ja mitruma saturs ir 8 %. Minimālais kopproteīna saturs: 17 %, ja mitruma saturs ir 8 % |
kopproteīns kokšķiedra |
||||||
2.19.10. |
Barība no augsta proteīnu satura un zema celulozes satura saulespuķu miltu frakcijas |
Saulespuķu miltu pārstrādes produkts, ko iegūst, maļot un frakcinējot (sijājot un frakcionējot ar gaisa plūsmu) lobītu saulespuķu sēklu miltus. Tikai integrētu smalcināšanas un rafinēšanas fabriku izstrādājumos drīkst būt līdz 1 %no kopējiem izmantotajiem balinātājmāliem un filtrēšanas palīglīdzekļiem (piem., diatomīta, amorfu silikātu un silīcija, filosilikātiem un celulozes vai koksnes šķiedras). Minimālais kopproteīna saturs: 45 %, ja mitruma saturs ir 9,5 %. Maksimālais kokšķiedras saturs sausnā: 8 %, ja mitruma saturs ir 10 % |
kopproteīns, kokšķiedra |
||||||
2.19.11. |
Barība no augsta celulozes satura saulespuķu miltu frakcijas |
Saulespuķu miltu pārstrādes produkts, ko iegūst, maļot un frakcinējot (sijājot un frakcionējot ar gaisa plūsmu) lobītu saulespuķu sēklu miltus. Tikai integrētu smalcināšanas un rafinēšanas fabriku izstrādājumos drīkst būt līdz 1 %no kopējiem izmantotajiem balinātājmāliem un filtrēšanas palīglīdzekļiem (piem., diatomīta, amorfu silikātu un silīcija, filosilikātiem un celulozes vai koksnes šķiedras). Minimālais kokšķiedras saturs: 38 %, ja mitruma saturs ir 10 %. Minimālais kopproteīna saturs: 17 %, ja mitruma saturs ir 8 % |
kopproteīns, kokšķiedra |
||||||
2.20.1. |
Augu eļļa un tauki (8) |
eļļa un tauki, ko ar presēšanas un/vai ekstrahēšanas palīdzību iegūst no eļļas augu sēklām vai augļiem (izņemot rīcineļļu no rīcinauga) |
mitrums, ja tā saturs > 1 % |
||||||
2.21.1. |
Koplecitīni |
Produkts, ko iegūst, no eļļas augu sēklām un eļļas augu augļiem atdalot kopeļļu. Šādā kopeļļas atdalīšanā var tikt pievienota citronskābe, fosforskābe, nātrija hidroksīds vai fermenti |
|
||||||
2.22.1. |
Kaņepju sēklas |
šķirnes Cannabis sativa L. sēklas, kuru tetrahidrokanabinola saturs atbilstoši kvantitatīvās noteikšanas metodei, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 639/2014 (9), ir < 0,2 % |
|
||||||
2.22.2. |
Kaņepju izspaidas (5) |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot šķirnes Cannabis sativa L. kaņepju sēklas, kuru tetrahidrokanabinola saturs atbilstoši kvantitatīvās noteikšanas metodei, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 639/2014, ir < 0,2 % |
kopproteīns kokšķiedra |
||||||
2.22.3. |
Kaņepju sēklu eļļa |
eļļa, ko iegūst, presējot šķirnes Cannabis sativa L. kaņepju sēklas, kuru tetrahidrokanabinola saturs atbilstoši kvantitatīvās noteikšanas metodei, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 639/2014, ir < 0,2 % |
mitrums, ja tā saturs > 1 % |
||||||
2.23.1. |
Magoņu sēklas |
Papaver somniferum L. sēklas |
|
||||||
2.23.2. |
Magoņu sēklu milti |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot magoņu sēklu izspaidas |
kopproteīns |
||||||
2.24.1. |
Spānijas salvijas (čia) sēklas |
Salvia hispanica L. sēklas |
|
3. Pākšaugu sēklas un no tām atvasināti produkti
Numurs |
Nosaukums (1) |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
3.1.1. |
Grauzdētas pupiņas |
Phaseolus spp. vai Vigna ssp. sēklas, kas attiecīgi termiski apstrādātas |
|
3.1.2. |
Pupiņu proteīna koncentrāts |
produkts, ko cietes ražošanā iegūst no atdalītā pupiņu ūdens |
kopproteīns |
3.2.1. |
Ceratonijas pākstis |
kaltēti ceratonijas koka (Ceratonia siliqua L.) augļi ar sēklām |
kokšķiedra |
3.2.3. |
Drupināti ceratonijas augļi |
produkts, ko iegūst, drupinot kaltētus ceratonijas koka augļus (pākstis), no kuriem ir atdalītas sēklas |
kokšķiedra |
3.2.4. |
Ceratonijas pulveris [ceratonijas milti] |
produkts, ko iegūst, mikronizējot kaltētus ceratonijas koka augļus (pākstis), no kuriem ir atdalītas sēklas |
kokšķiedra kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi |
3.2.5. |
Ceratonijas dīgļi |
ceratonijas koka sēklu dīgļi |
kopproteīns |
3.2.6. |
Ceratonijas dīgļu izspaidas (5) |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot ceratonijas dīgļus |
kopproteīns |
3.2.7. |
Ceratonijas sēklas |
sēklas (kodoli), ko iegūst no ceratoniju pākstīm un kas sastāv no endospermas, miziņas un dīgļiem |
kokšķiedra |
3.2.8. |
Ceratonijas sēklu miziņas |
ceratonijas sēklu miziņas, ko iegūst, izlobot ceratonijas koka sēklas |
kokšķiedra |
3.3.1. |
Pundurzirņi |
Cicer arietinum L. sēklas |
|
3.4.1. |
Vīķi |
Ervum ervilia L. sēklas |
|
3.5.1. |
Sierāboliņa sēklas |
sierāboliņa (Trigonella foenum-graecum) sēklas |
|
3.6.1. |
Guāras milti |
produkts, ko iegūst, no guāras (Cyamopsis tetragonoloba (L.) Taub.) pupiņām ekstrahējot augu līmi |
kopproteīns |
3.6.2. |
Guāras dīgļu milti |
produkts, ko iegūst, no guāras pupiņu dīgļiem ekstrahējot augu līmi |
kopproteīns |
3.7.1. |
Cūku pupas |
Vicia faba L. ssp. faba var. Equina Pers. un var. minuta (Alef.) Mansf. sēklas |
|
3.7.2. |
Cūku pupu pārslas |
produkts, ko iegūst, lobītas cūku pupas tvaicējot vai ar infrasarkanajiem stariem mikronizējot un placinot |
ciete kopproteīns |
3.7.3. |
Cūku pupu apvalki [cūku pupu pākstis] |
produkts, ko iegūst, lobot cūku pupas, un kas sastāv galvenokārt no ārējā apvalka |
kokšķiedra kopproteīns |
3.7.4. |
Lobītas cūku pupas |
produkts, ko iegūst, lobot cūku pupas, un kas sastāv galvenokārt no cūku pupu kodoliem |
kopproteīns kokšķiedra |
3.7.5. |
Cūku pupu proteīns |
produkts, ko iegūst, maļot un ar gaisu frakcionējot cūku pupas |
kopproteīns |
3.8.1. |
Lēcas |
Lens culinaris a.o. Medik. sēklas |
|
3.8.2. |
Lēcu pākstis |
produkts, ko iegūst pēc lēcu sēklu lobīšanas |
kokšķiedra |
3.9.1. |
Saldās lupīnas |
Lupinus ssp. sēklas, kurās rūgto sēklu nav vairāk kā 5 % |
kopproteīns |
3.9.2. |
Lobītas saldās lupīnas |
lobītas saldo lupīnu sēklas |
kopproteīns |
3.9.3. |
Lupīnu apvalki; [lupīnu pākstis] |
produkts, ko iegūst, lobot saldo lupīnu sēklas, un kas sastāv galvenokārt no ārējā apvalka |
kopproteīns kokšķiedra |
3.9.4. |
Lupīnu mīkstums |
produkts, ko iegūst pēc saldo lupīnu sastāvdaļu ekstrahēšanas |
kokšķiedra |
3.9.5. |
Lupīnu atsijas |
Produkts, ko iegūst saldo lupīnu miltu ražošanā. Sastāv galvenokārt no dīgļlapu daļiņām ar mizu piejaukumu |
kopproteīns kokšķiedra |
3.9.6. |
Lupīnu proteīns |
produkts, ko cietes ražošanā iegūst no atdalītā saldo lupīnu ūdens vai pēc malšanas vai frakcionēšanas ar gaisu |
kopproteīns |
3.9.7. |
Lupīnu proteīna milti |
saldo lupīnu pārstrādes produkts, kurā iegūst miltus ar augstu proteīna saturu |
kopproteīns |
3.10.1. |
Pupiņas Vigna radiata |
Vigna radiata L. pupiņas |
|
3.11.1. |
Zirņi |
Pisum spp. sēklas |
|
3.11.2. |
Zirņu klijas |
Zirņu miltu ražošanas produkts. Sastāv galvenokārt no mizām, kas atdalītas, mizojot un tīrot zirņus |
kokšķiedra |
3.11.3. |
Zirņu pārslas |
produkts, ko iegūst, lobītas zirņu sēklas tvaicējot vai mikronizējot ar infrasarkanajiem stariem un placinot |
ciete |
3.11.4. |
Zirņu milti |
zirņu malšanas produkts |
kopproteīns |
3.11.5. |
Zirņu apvalki |
Zirņu miltu ražošanas produkts. Sastāv galvenokārt no apvalkiem, kas iegūti, mizojot un tīrot zirņus, un mazākā apmērā no endospermas |
kokšķiedra |
3.11.6. |
Lobīti zirņi |
lobītu zirņu sēklas |
kopproteīns kokšķiedra |
3.11.7. |
Zirņu atsijas |
Zirņu miltu ražošanas produkts. Sastāv galvenokārt no dīgļlapu daļiņām un mazāk — no mizām |
kopproteīns kokšķiedra |
3.11.8. |
Zirņu atbiras |
mehāniskas sijāšanas produkts, kas sastāv no zirņu kodolu daļām, kuras atdalītas pirms turpmākas pārstrādes |
kokšķiedra |
3.11.9. |
Zirņu proteīns |
produkts, ko cietes ražošanā iegūst no atdalītā zirņu ūdens vai pēc malšanas un frakcionēšanas ar gaisu; var būt daļēji hidrolizēts |
kopproteīns |
3.11.10. |
Zirņu mīkstums [iekšējā zirņu šķiedrviela] |
Produkts, ko iegūst zirņu cietes un proteīna slapjā ekstrahēšanā. Sastāv galvenokārt no iekšējām šķiedrvielām un cietes |
mitrums, ja tā saturs < 70 % vai > 85 % ciete kokšķiedra HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas |
3.11.11. |
Zirņu šķīdvielas |
Produkts, ko iegūst zirņu cietes un proteīna slapjā ekstrahēšanā. Sastāv galvenokārt no šķīstošiem proteīniem un oligosharīdiem |
mitrums, ja tā saturs < 60 % vai > 85 % kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi kopproteīns |
3.11.12. |
Zirņu šķiedrvielas |
ekstrahēšanas produkts, ko iegūst pēc lobītu zirņu malšanas un sijāšanas |
kokšķiedra |
3.11.13. |
Zirņu krēms |
Produkts, ko iegūst zirņu cietes un proteīna slapjā ekstrahēšanā. Sastāv galvenokārt no šķīstošiem proteīniem, iekšējām šķiedrvielām, cietes un oligosharīdiem. Drīkst saturēt līdz 1 % organisko skābju |
mitrums, ja tā saturs < 50 % vai > 85 % kopproteīns kokšķiedra ciete |
3.12.1. |
Sējas vīķi |
Vicia sativa L. var. sativa un citu šķirņu sēklas |
|
3.13.1. |
Turku pupas |
Lathyrus sativus L. sēklas, attiecīgi termiski apstrādātas |
termiskās apstrādes metode |
3.14.1. |
Monantas vīķi |
Vicia monanthos Desf. sēklas |
|
4. Bumbuļaugi, sakņaugi un no tiem atvasināti produkti
Numurs |
Nosaukums (1) |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
||||
4.1.1. |
Cukurbietes |
Beta vulgaris L. ssp. vulgaris var. altissima Doell. sakne |
|
||||
4.1.2. |
Cukurbiešu stublāji un astes |
svaigs cukura ražošanas produkts, kas sastāv galvenokārt no tīrītu cukurbiešu gabaliem ar vai bez biešu lapu daļām |
HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 5 % sausnas mitrums, ja tā saturs < 50 % |
||||
4.1.3. |
(Biešu) cukurs [saharoze] |
cukurs, kas ar ūdeni ekstrahēts no cukurbietēm |
|
||||
4.1.4. |
(Cukur)biešu melase |
Sīrupveida produkts, ko iegūst, ražojot vai rafinējot cukurbiešu cukuru. Drīkst saturēt līdz 0,5 % pretputošanās aģentu, 0,5 % atkaļķotāju, 2 % sulfāta un 0,25 % sulfīta |
kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi mitrums, ja tā saturs > 28 % |
||||
4.1.5. |
(Cukur)biešu melase ar daļēji atdalītu cukuru un/vai betaīnu |
Produkts, ko iegūst, ar ūdens palīdzību no cukurbiešu melases ekstrahējot saharozi un/vai betaīnu. Drīkst saturēt līdz 2 % sulfāta un 0,25 % sulfīta |
kopējie cukuri, ko aprēķina mitrums, ja tā saturs > 28 % |
||||
4.1.6. |
Izomaltulozes melase |
nekristalizēta frakcija, ko izomaltulozes ražošanā ar fermentatīvu saharozes pārvēršanos iegūst no cukurbietēm |
mitrums, ja tā saturs > 40 % |
||||
4.1.7. |
Slapjais (cukur)biešu mīkstums |
Cukura ražošanas produkts, kas sastāv no cukurbiešu šķēlēm, no kurām ar ūdeni ekstrahēts cukurs. Minimālais mitruma saturs: 82 %. Cukura saturs ir mazs, un (pienskābajā) rūgšanā samazinās līdz nullei |
HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 5 % sausnas mitrums, ja tā saturs < 82 % vai > 92 % |
||||
4.1.8. |
Presētu (cukur)biešu mīkstums |
Cukura ražošanas produkts, kas sastāv no cukurbiešu šķēlēm, no kurām ar ūdeni ekstrahēts cukurs un kuras ir mehāniski presētas. Maksimālais mitruma saturs: 82 %. Cukura saturs ir mazs, un (pienskābajā) rūgšanā samazinās līdz nullei. Drīkst saturēt līdz 1 % sulfāta |
HCl nešķīstoši pelni, ja attiecīgais saturs > 5 % sausnas mitrums, ja tā saturs < 65 % vai > 82 % |
||||
4.1.9. |
Presētu (cukur)biešu mīkstums ar melasi |
Cukura ražošanas produkts, kas sastāv no cukurbiešu šķēlēm, no kurām ar ūdeni ekstrahēts cukurs, kuras ir mehāniski presētas un kurām pievienota melase. Maksimālais mitruma saturs: 82 %. Cukura saturs pienskābās rūgšanas dēļ samazinās. Drīkst saturēt līdz 1 % sulfāta |
HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 5 % sausnas mitrums, ja tā saturs < 65 % vai > 82 % |
||||
4.1.10. |
Kaltētu (cukur)biešu mīkstums |
Cukura ražošanas produkts, kas sastāv no cukurbiešu šķēlēm, no kurām ar ūdeni ekstrahēts cukurs un kuras ir mehāniski presētas un žāvētas. Drīkst saturēt līdz 2 % sulfāta |
HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas kopējie cukuri, aprēķināti kā saharoze, ja to saturs > 10,5 % |
||||
4.1.11. |
Kaltētu (cukur)biešu mīkstums ar melasi |
Cukura ražošanas produkts, kas sastāv no cukurbiešu šķēlēm, no kurām ar ūdeni ekstrahēts cukurs, kuras ir mehāniski presētas un žāvētas un kurām pievienota melase. Drīkst saturēt līdz 0,5 % pretputošanās aģentu un 2 % sulfāta |
HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi |
||||
4.1.12. |
Cukura sīrups |
Produkts, ko iegūst cukura un/vai melases pārstrādē. Drīkst saturēt līdz 0,5 % sulfāta un 0,25 % sulfīta |
kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi mitrums, ja tā saturs > 35 % |
||||
4.1.13. |
Vārīti (cukur)biešu gabali |
pārtikas cukurbiešu sīrupa ražošanas produkts |
ja kaltēts: HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas ja presēts: HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 5 % sausnas mitrums, ja tā saturs > 50 % |
||||
4.1.15. |
Ar betaīnu bagātināta, šķidra/žāvēta (cukur)biešu melase (10) |
Produkts, ko iegūst, ar ūdeni ekstrahējot cukuru un turpinot filtrēt cukurbiešu melasi. Iegūtais produkts satur melases sastāvdaļas un ne vairāk kā 20 % dabiskas izcelsmes betaīna. Drīkst saturēt līdz 0,5 % pretputošanās aģentu, 0,5 % atkaļķotāju, 2 % sulfāta un 0,25 % sulfīta |
betaīna saturs kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi mitrums, ja tā saturs > 14 % |
||||
4.1.16. |
Izomaltuloze |
Izomaltuloze kā kristālisks monohidrāts (viela). Iegūst no cukurbietēm ar fermentatīvu saharozes pārvēršanos |
|
||||
4.2.1. |
Biešu sula |
sula, ko iegūst, sarkanās bietes (Beta vulgaris convar. crassa var. conditiva) presējot un iegūto pēc tam koncentrējot un pasterizējot, lai saglabātu tipisko garšu un aromātu |
mitrums, ja tā saturs < 50 % vai > 60 % HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas |
||||
4.3.1. |
Burkāni |
dzelteno un sarkano burkānu (Daucus carota L.) sakne |
|
||||
4.3.2. |
Tvaicētas burkānu mizas |
Mitrs burkānu pārstrādes produkts, sastāv no mizām, kuras no burkāna saknes atdalītas ar tvaiku un kurām papildus var būt pievienota želatinizēta burkānu ciete. Maksimālais mitruma saturs: 97 % |
HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas mitrums, ja tā saturs > 97 % |
||||
4.3.3. |
Burkānu sakasas |
Mitrs produkts, ko burkānu un to atlieku pārstrādes procesā iegūst mehāniskā separācijā. Produkts var būt termiski apstrādāts. Maksimālais mitruma saturs: 97 % |
HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas mitrums, ja tā saturs > 97 % |
||||
4.3.4. |
Burkānu pārslas |
produkts, ko iegūst, pārslojot dzelteno un sarkano burkānu saknes, kuras pēc tam tiek kaltētas |
|
||||
4.3.5. |
Kaltēti burkāni |
neatkarīgi no sagatavošanas veida — dzelteno un sarkano burkānu saknes, kuras pēc tam tiek kaltētas |
kokšķiedra |
||||
4.3.6. |
Barība no kaltētiem burkāniem |
produkts, kas sastāv no iekšējā mīkstuma un ārējām mizām, kuras tiek kaltētas |
kokšķiedra |
||||
4.3.7. |
Burkānu sula |
sula, ko iegūst, presējot burkānu saknes, pēc tam koncentrējot un pasterizējot |
mitrums, ja tā saturs < 40 % vai > 60 % |
||||
4.4.1. |
Cigoriņu saknes |
Cichorium intybus L. saknes |
|
||||
4.4.2. |
Cigoriņu stublāji un astes |
Svaigs cigoriņu pārstrādes produkts. Sastāv galvenokārt no tīrītiem cigoriņu gabaliem un lapu daļām |
HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas mitrums, ja tā saturs < 50 % |
||||
4.4.3. |
Cigoriņu sēklas |
Cichorium intybus L. sēklas |
|
||||
4.4.4. |
Presēts cigoriņu mīkstums |
Produkts, ko iegūst inulīna ražošanā no Cichorium intybus L. saknēm un kas sastāv no ekstrahētām un mehāniski presētām cigoriņu šķēlēm. (Šķīstošie) cigoriņu ogļhidrāti un ūdens ir daļēji atdalīti. Drīkst saturēt līdz 1 % sulfāta un 0,2 % sulfīta |
kokšķiedra HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas mitrums, ja tā saturs < 65 % vai > 82 % |
||||
4.4.5. |
Kaltēts cigoriņu mīkstums |
Produkts, ko iegūst inulīna ražošanā no Cichorium intybus L. saknēm, kas sastāv no ekstrahētām un mehāniski presētām cigoriņu šķēlēm un ko pēc tam kaltē. (Šķīstošie) cigoriņu ogļhidrāti ir daļēji ekstrahēti. Drīkst saturēt līdz 2 % sulfāta un 0,5 % sulfīta |
kokšķiedra HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas |
||||
4.4.6. |
Cigoriņu sakņu pulveris |
Produkts, ko iegūst, sakapājot, izkaltējot un samaļot cigoriņu saknes. Drīkst saturēt līdz 1 % pretsalipes aģentu |
kokšķiedra HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas |
||||
4.4.7. |
Cigoriņu melase |
Cigoriņu pārstrādes produkts, ko iegūst inulīna un oligofruktozes ražošanā. Cigoriņu melase sastāv no organiska augu materiāla un minerālvielām. Drīkst saturēt līdz 0,5 % pretputošanās aģentu |
kopproteīns koppelni mitrums, ja tā saturs < 20 % vai > 30 % |
||||
4.4.8. |
Cigoriņu vināze |
cigoriņu pārstrādes līdzprodukts, ko iegūst pēc inulīna un oligofruktozes un jonapmaiņas eluāta atdalīšanas. Cigoriņu vināze sastāv no organiska augu materiāla un minerālvielām. Drīkst saturēt līdz 1 % pretputošanās aģentu |
kopproteīns koppelni mitrums, ja tā saturs < 30 % vai > 40 % |
||||
4.4.9. |
Inulīns (11) |
inulīns ir fruktāns, ko ekstrahē no Cichorium intybus L. saknēm, piem., Inula helenium vai Helianthus tuberosus; neapstrādāts inulīns drīkst saturēt līdz 1 % sulfāta un 0,5 % sulfīta |
|
||||
4.4.10. |
Oligofruktozes sīrups |
produkts, ko iegūst inulīna daļējā hidrolīzē no Cichorium intybus L.; neapstrādāts oligofruktozes sīrups drīkst saturēt līdz 1 % sulfāta un 0,5 % sulfīta |
mitrums, ja tā saturs < 20 % vai > 30 % |
||||
4.4.11. |
Kaltēta oligofruktoze |
produkts, ko iegūst inulīna daļējā hidrolīzē no Cichorium intybus L. un vēlākā kaltēšanā |
|
||||
4.5.1. |
Kaltēti ķiploki |
balts vai dzeltens pulveris no tīriem, samaltiem ķiplokiem (Allium sativum L.) |
|
||||
4.6.1. |
Manioka [tapioka] [kasava] |
Manihot esculenta Crantz saknes neatkarīgi no sagatavošanas veida |
mitrums, ja tā saturs < 60 % vai > 70 % |
||||
4.6.2. |
Kaltēta manioka [kaltēta tapioka] |
vēlāk kaltētas maniokas saknes neatkarīgi no sagatavošanas veida |
ciete HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas |
||||
4.7.1. |
Sīpolu mīkstums |
Mitrs produkts, ko iegūst sīpolu (ģints Allium) pārstrādē un kas sastāv no mizām un veseliem sīpoliem. Ja iegūts sīpolu eļļas ražošanā, galvenā sastāvdaļa ir vārītas sīpolu atliekas |
kokšķiedra HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas |
||||
4.7.2. |
Cepti sīpoli |
Mizoti un drupināti, vēlāk cepti sīpolu gabali |
kokšķiedra HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas koptauki |
||||
4.7.3. |
Kaltētas sīpolu šķīdvielas |
Sauss produkts, ko iegūst svaigu sīpolu pārstrādē. Iegūst ekstrakcijā ar spirtu un/vai ūdeni; ūdens vai spirta frakciju atdala un žāvē izsmidzinot. Galvenokārt sastāv no ogļhidrātiem |
kokšķiedra |
||||
4.8.1. |
Kartupeļi |
Solanum tuberosum L. bumbuļi |
mitrums, ja tā saturs < 72 % vai > 88 % |
||||
4.8.2. |
Mizoti kartupeļi |
kartupeļi, no kuriem, izmantojot apstrādi ar tvaiku, ir atdalīta miza |
ciete kokšķiedra HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas |
||||
4.8.3. |
Tvaicētas kartupeļu mizas |
mitrs kartupeļu pārstrādes produkts, sastāv no mizām, kuras no kartupeļu bumbuļiem atdalītas ar tvaiku, un kam papildus var būt pievienota želatinizēta kartupeļu ciete |
mitrums, ja tā saturs > 93 % HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas |
||||
4.8.4. |
Neapstrādāti kartupeļu atgriezumi |
produkts, ko pārtikā lietojamu kartupeļu produktu sagatavošanas laikā iegūst no kartupeļiem, kuri var būt mizoti |
mitrums, ja tā saturs > 88 % HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas |
||||
4.8.5. |
Kartupeļu sakasas |
Produkts, ko kartupeļu un kartupeļu atlieku pārstrādē iegūst ar mehānisku separāciju. Produkts var būt termiski apstrādāts |
mitrums, ja tā saturs > 93 % HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas |
||||
4.8.6. |
Mīcīti kartupeļi |
blanšēts vai vārīts un pēc tam samīcīts kartupeļu produkts |
ciete kokšķiedra HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas |
||||
4.8.7. |
Kartupeļu pārslas |
produkts, ko iegūst, centrifūgā žāvējot mazgātus, mizotus vai nemizotus tvaicētus kartupeļus |
ciete kokšķiedra HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas |
||||
4.8.8. |
Kartupeļu mīkstums |
kartupeļu cietes ražošanas produkts, sastāv no ekstrahētiem, maltiem kartupeļiem |
mitrums, ja tā saturs < 77 % vai > 88 % |
||||
4.8.9. |
Kaltēts kartupeļu mīkstums |
kaltēts kartupeļu cietes ražošanas produkts, sastāv no ekstrahētiem, maltiem kartupeļiem |
|
||||
4.8.10. |
Kartupeļu proteīns |
cietes ražošanas produkts, galvenokārt sastāv no proteīnvielām, kuras iegūtas pēc cietes atdalīšanas |
kopproteīns |
||||
4.8.11. |
Hidrolizēts kartupeļu proteīns |
proteīns, ko iegūst kontrolētā fermentatīvā kartupeļu proteīnu hidrolīzē |
kopproteīns |
||||
4.8.12. |
Raudzēts kartupeļu proteīns |
produkts, ko iegūst, raudzējot kartupeļu proteīnu un pēc tam žāvējot ar izsmidzināšanu |
kopproteīns |
||||
4.8.13. |
Raudzēts, šķidrs kartupeļu proteīns |
šķidrs produkts, ko iegūst kartupeļu proteīna raudzēšanā |
kopproteīns |
||||
4.8.14. |
Koncentrēta kartupeļu sula |
koncentrēts kartupeļu cietes ražošanas produkts, sastāv no atlikušās vielas pēc šķiedrvielu, proteīnu un cietes daļējas atdalīšanas no vesela kartupeļu mīkstuma un ūdens daļas iztvaicēšanas |
mitrums, ja tā saturs < 50 % vai > 60 % Ja mitruma saturs < 50 %:
|
||||
4.8.15. |
Kartupeļu granulas |
kartupeļi pēc mazgāšanas, mizošanas, smalcināšanas (griešanas, pārslošanas utt.) un žāvēšanas |
|
||||
4.9.1. |
Batātes |
Ipomoea batatas L. gumi neatkarīgi no sagatavošanas veida |
mitrums, ja tā saturs < 57 % vai > 78 % |
||||
4.10.1. |
Jeruzalemes artišoks [topinambūrs] |
Helianthus tuberosus L. gumi neatkarīgi no sagatavošanas veida |
mitrums, ja tā saturs < 75 % vai > 80 % |
||||
4.11.1. |
Sarkano redīsu sula |
sula, ko iegūst, presējot sarkano redīsu (Raphanus sativus L.) saknes, pēc tam koncentrējot un pasterizējot |
mitrums, ja tā saturs < 30 % vai > 50 % |
5. Citas sēklas un augļi un no tiem atvasināti produkti
Numurs |
Nosaukums (1) |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
5.1.1. |
Zīles |
veseli parastā ozola (Quercus robur L.), klinšu ozola (Quercus petraea (Matt.) Liebl.), korķozola (Quercus suber L.) vai citu ozola sugu augļi |
|
5.1.2. |
Lobītas zīles |
produkts, ko iegūst pēc zīļu lobīšanas |
kopproteīns kokšķiedra |
5.2.1. |
Mandeles |
veseli vai smalcināti Prunus dulcis augļi ar apvalku vai bez tā |
|
5.2.2. |
Mandeļu apvalki |
mandeļu apvalki, ko iegūst no lobītām mandeļu sēklām, tās atdalot no kodoliem un samaļot |
kokšķiedra |
5.2.3. |
Mandeļu kodolu izspaidas (5) |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot mandeļu kodolus |
kopproteīns kokšķiedra |
5.3.1. |
Anīsa sēklas |
Pimpinella anisum sēklas |
|
5.4.1. |
Žāvēts ābolu mīkstums [žāvētas ābolu čagas] |
Produkts, ko iegūst Malus domestica sulas vai sidra ražošanā. Galvenokārt sastāv no žāvēta augļu mīkstuma un mizām |
kokšķiedra |
5.4.2. |
Presēts ābolu mīkstums [presētas ābolu čagas] |
Mitrs produkts, ko iegūst ābolu sulas vai sidra ražošā. Galvenokārt sastāv no presēta augļu mīkstuma un mizām |
kokšķiedra |
5.4.3. |
Ābolu melase |
produkts, ko iegūst pektīna ražošanā no ābolu mīkstuma |
kopproteīns kokšķiedra Kopeļļas un tauki, ja attiecīgais saturs > 10 % |
5.5.1. |
Cukurbiešu sēklas |
sēklas, ko iegūst no cukurbietēm |
|
5.6.1. |
Griķi |
Fagopyrum esculentum sēklas |
|
5.6.2. |
Griķu sēnalas un klijas |
produkts, ko iegūst griķu graudu malšanā |
kokšķiedra |
5.6.3. |
Griķu atsijas |
Miltu ražošanas produkts, ko iegūst no izsijātiem griķiem. Sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām, sīkām ārējo apvalku daļiņām un dažādu grauda daļu piejaukuma. Produkts nedrīkst saturēt vairāk kā 10 % kokšķiedras |
kokšķiedra ciete |
5.7.1. |
Sarkano galviņkāpostu sēklas |
Brassica oleracea var. capitata f. Rubra sēklas |
|
5.8.1. |
Kanāriju spulgzāles sēklas |
Phalaris canariensis sēklas |
|
5.9.1. |
Ķimeņu sēklas |
Carum carvi L. sēklas |
|
5.12.1. |
Veseli vai smalcināti kastaņi |
produkts, ko iegūst kastaņu miltu ražošanā un kas sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām, sīkām ārējo apvalku daļiņām un kastaņu (Castanea spp.) atlieku piejaukuma |
kopproteīns kokšķiedra |
5.13.1. |
Citrusaugļu mīkstums (12) |
Produkts, ko iegūst citrusaugļu Citrus (L.) spp. presēšanā vai citrusaugļu sulas ražošanā. Bezūdens viela, kurā drīkst būt kopā ne vairāk kā 1 % metanola, etanola un propān-2-ola bezūdens vielā |
kokšķiedra |
5.13.2. |
Žāvēts citrusaugļu mīkstums (12) |
Produkts, ko iegūst citrusaugļu presēšanā vai citrusaugļu sulas ražošanā un kas pēc tam tiek žāvēts. Bezūdens viela, kurā drīkst būt kopā ne vairāk kā 1 % metanola, etanola un propān-2-ola bezūdens vielā |
kokšķiedra |
5.14.1. |
Sarkanā āboliņa sēklas |
Trifolium pratense L. sēklas |
|
5.14.2. |
Baltā āboliņa sēklas |
Trifolium repens L. sēklas |
|
5.15.1. |
Kafijas pupiņu apvalki |
produkts, ko iegūst no lobītām Coffea auga sēklām |
kokšķiedra |
5.16.1. |
Rudzupuķu sēklas |
Centaurea cyanus L. sēklas |
|
5.17.1. |
Gurķu sēklas |
Cucumis sativus L. sēklas |
|
5.18.1. |
Ciprešu sēklas |
Cupressus L. sēklas |
|
5.19.1. |
Dateles |
Phoenix dactylifera L. augļi |
|
5.19.2. |
Dateļpalmu sēklas |
veselas Phoenix dactylifera L. sēklas |
kokšķiedra |
5.20.1. |
Fenheļa sēklas |
Foeniculum vulgare Mill. sēklas |
|
5.21.1. |
Vīģes |
Ficus carica L. augļi |
|
5.22.1. |
Augļu kauliņi (13) |
produkts, kas sastāv no riekstu vai kauleņu iekšējām ēdamajām sēklām |
|
5.22.2. |
Augļu mīkstums (13) |
produkts, ko iegūst augļu sulas un augļu biezeņa ražošanā |
kokšķiedra |
5.22.3. |
Žāvēts augļu mīkstums (13) |
produkts, ko iegūst augļu sulas un augļu biezeņa ražošanā un kas pēc tam tiek žāvēts |
kokšķiedra |
5.23.1. |
Kressalāti |
Lepidium sativum L. sēklas |
kokšķiedra |
5.24.1. |
Graudzāļu sēklas |
Poaceae, Cyperaceae un Juncaceae dzimtas graudzāļu sēklas |
|
5.25.1. |
Vīnogu sēklas |
no vīnogu mīkstuma atdalītas Vitis L. sēklas, no kurām nav atdalīta eļļa |
koptauki kokšķiedra |
5.25.2. |
Ekstrahētas vīnogu sēklas |
produkts, ko iegūst, no vīnogu sēklām ekstrahējot eļļu |
kokšķiedra |
5.25.3. |
Vīnogu mīkstums [vīnogu čagas] |
vīnogu mīkstums, kurš ātri izžāvēts pēc alkohola ekstrahēšanas un no kura pēc iespējas ir atdalīti kātiņi un sēklas |
kokšķiedra |
5.25.4. |
Vīnogu sēklu šķīdvielas |
Produkts, ko iegūst no vīnogu sēklām pēc vīnogu sulas ražošanas. Satur galvenokārt ogļhidrātus |
kokšķiedra |
5.26.1. |
Lazdu rieksti |
veseli vai smalcināti Corylus (L.) spp. augļi ar čaulu vai bez tās |
|
5.26.2. |
Lazdu riekstu izspaidas (5) |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot lazdu riekstu kodolus |
kopproteīns kokšķiedra |
5.27.1. |
Pektīns |
Pektīnu iegūst, ar ūdeni ekstrahējot attiecīgu augu (dabīgu šķirņu) materiālu, parasti citrusaugļus vai ābolus. Izgulsnēšanai drīkst lietot tikai metanolu, etanolu un propān-2-olu. Bezūdens viela, kurā drīkst būt kopā ne vairāk kā 1 % metanola, etanola un propān-2-ola. Pektīns sastāv galvenokārt no daļēji metilesterificētas poligalakturonskābes un tās amonija, nātrija, kālija un kalcija sāļiem |
|
5.28.1. |
Perillas sēklas |
Perilla frutescens L. sēklas un to malšanas produkti |
|
5.29.1. |
Priežu sēklas |
Pinus (L.) spp. sēklas |
|
5.30.1. |
Pistācijas |
Pistacia vera L. augļi |
|
5.31.1. |
Ceļmallapu sēklas |
Plantago (L.) spp. sēklas |
|
5.32.1. |
Redīsu sēklas |
Raphanus sativus L. sēklas |
|
5.33.1. |
Spinātu sēklas |
Spinacia oleracea L. sēklas |
|
5.34.1. |
Mārdadžu sēklas |
Carduus marianus L. sēklas |
|
5.35.1. |
Tomātu mīkstums [tomātu čagas] |
Produkts, ko iegūst tomātu sulas ražošanā, presējot tomātus Solanum lycopersicum L. Sastāv galvenokārt no tomātu mizām un sēklām |
kokšķiedra |
5.36.1. |
Pelašķu sēklas |
Achillea millefolium L. sēklas |
|
5.37.1. |
Aprikožu kodolu izspaidas (5) |
Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot aprikožu (Prunus armeniaca L.) kodolus. Var saturēt ciānūdeņražskābi |
kopproteīns kokšķiedra |
5.38.1. |
Melnā kumīna izspaidas (5) |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot melnā kumīna (Bunium persicum L.) sēklas |
kopproteīns kokšķiedra |
5.39.1. |
Gurķenes sēklu izspaidas (5) |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot gurķenes (Borago officinalis L.) sēklas |
kopproteīns kokšķiedra |
5.40.1. |
Naktssveces izspaidas (5) |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot naktssveces (Oenothera L.) sēklas |
kopproteīns kokšķiedra |
5.41.1. |
Granātābolu izspaidas (5) |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot granātābolu (Punica granatum L.) sēklas |
kopproteīns kokšķiedra |
5.42.1. |
Valriekstu kodolu izspaidas (5) |
eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot valriekstu (Juglans regia L.) kodolus |
kopproteīns kokšķiedra |
6. Zāles lopbarība un rupjā lopbarība un no tām atvasināti produkti
Numurs |
Nosaukums (1) |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
6.1.1. |
Biešu lapas |
Beta spp. lapas |
|
6.2.1. |
Graudaugi (11) |
veseli graudaugi vai to daļas |
HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas |
6.3.1. |
Salmi (11) |
labības salmi |
|
6.3.2. |
Apstrādāti salmi (11) |
produkts, ko iegūst, attiecīgi apstrādājot labības salmus |
ja apstrādē lietots NaOH, nātrijs |
6.4.1. |
Āboliņa milti |
Produkts, ko iegūst, sakaltējot un samaļot āboliņu Trifolium ssp. Drīkst saturēt līdz 20 % lucernas (Medicago sativa L. un Medicago var. Martyn) vai citas zāles lopbarības kultūras, kas ir sakaltēta un samalta tajā pašā reizē kā āboliņš |
kopproteīns kokšķiedra HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas |
6.5.1. |
Zāles lopbarības milti (14) [zāles milti (14) ] [zaļie milti (14)] |
produkts, ko iegūst, sakaltējot, samaļot un dažos gadījumos sapresējot zāles lopbarības augus (15) |
kopproteīns kokšķiedra HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas |
6.6.1. |
Siens |
jebkuras sugas zāle, pākšaugi vai garšaugi, kaltēti uz lauka vai mākslīgi |
HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas |
6.6.2. |
Zāle, garšaugi, pākšaugi (kaltēti) |
produkts, ko iegūst no zāles, garšaugiem vai pākšaugiem, kuri (jebkādā veidā) ir mākslīgi dehidratizēti |
HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas |
6.6.3. |
Zāle, garšaugi, pākšaugi [zaļbarība] |
Svaiga biomasa, kas sastāv no zāles, pākšaugiem vai garšaugiem |
HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas |
6.6.4. |
Zaļā skābbarība |
silosā uzglabāta biomasa, kas iegūta no aramzemes un zālājiem un sastāv no jebkuras zāles, pākšaugiem vai garšaugiem |
HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas |
6.6.5. |
Skābsiens |
silosā uzglabāti vai sakaltēti laukaugi, kuru sastāvā ir zāle, pākšaugi vai garšaugi ar vismaz 50 % sausnas saturu un kuri ir iesaiņoti ķīpās vai uzglabāti silosos |
HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas |
6.7.1. |
Kaņepju milti |
milti, kurus iegūst, maļot šķirnes Cannabis sativa L. kaņepju stublājus, un, kuru tetrahidrokanabinola saturs atbilstoši kvantitatīvās noteikšanas metodei, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 639/2014, ir < 0,2 % |
kopproteīns |
6.7.2. |
Kaņepju šķiedras |
produkts, kuru iegūst, mehāniski apstrādājot šķirnes Cannabis sativa L. kaņepju stublājus, un kura tetrahidrokanabinola saturs atbilstoši kvantitatīvās noteikšanas metodei, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 639/2014, ir < 0,2 % |
kokšķiedra |
6.8.1. |
Cūku pupu salmi |
salmi, ko iegūst no Vicia faba L. ssp. faba var. equina Pers. un var. minuta (Alef.) Mansf. cūku pupām |
|
6.9.1. |
Eļļas linu salmi |
eļļas linu (Linum usitatissimum L.) salmi |
|
6.10.1. |
Lucerna [sējas lucerna] |
Medicago sativa L. un Medicago var. Martyn augi un to daļas |
HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas |
6.10.2. |
Laukā kaltēta lucerna [laukā kaltēta sējas lucerna] |
lucerna, kas sakaltēta uz lauka |
HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas |
6.10.3. |
Augstā temperatūrā kaltēta lucerna [augstā temperatūrā kaltēta sējas lucerna] [dehidratizēta lucerna] |
mākslīgi dehidratizēta lucerna jebkurā veidā |
kopproteīns kokšķiedra HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas |
6.10.4. |
Ekstrudēta lucerna [ekstrudēta sējas lucerna] |
ekstrudētas sējas lucernas granulas |
|
6.10.5. |
Lucernas milti (16) [sējas lucernas milti (16)] |
Produkts, ko iegūst, lucernu kaltējot un maļot. Var saturēt līdz 20 % āboliņa vai citas zāles lopbarības kultūras, kas ir sakaltēta un samalta tajā pašā reizē kā lucerna |
kopproteīns kokšķiedra HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % sausnas |
6.10.6. |
Lucernas atspiedas [sējas lucernas atspiedas] |
kaltēts produkts, ko iegūst, no lucernas izspiežot sulu |
kopproteīns kokšķiedra |
6.10.7. |
Lucernas proteīna koncentrāts [sējas lucernas proteīna koncentrāts] |
produkts, ko iegūst, izspiestās lucernas sulas daļas mākslīgi izkaltējot, un kas ir centrifugēts un termiski apstrādāts, lai nogulsnētu proteīnu |
kopproteīns karotīns |
6.10.8. |
Lucernas šķīdvielas |
produkts, ko iegūst, no lucernas sulas ekstrahējot proteīnus |
kopproteīns |
6.11.1. |
Kukurūzas skābbarība |
Zea mays L. ssp. Mays augi vai to daļas, kas uzglabāti silosā |
|
6.12.1. |
Zirņu salmi |
Pisum spp. salmi |
|
6.13.1. |
Rapšu (7) salmi |
Brassica napus L. ssp. oleifera (Metzg.) Sinsk., Indijas rapša Brassica napus L. var. glauca (Roxb.) O.E. Schulz un rapša Brassica rapa spp. oleifera (Metzg.) salmi |
|
7. Citi augi, aļģes un no tiem atvasināti produkti
Numurs |
Nosaukums (1) |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
7.1.1. |
Aļģes (17) |
Dzīvas vai pārstrādātas aļģes, arī svaigas, atdzesētas vai saldētas aļģes. Drīkst saturēt līdz 0,1 % pretputošanās aģentu |
kopproteīns koptauki koppelni jods, ja tā saturs > 100 ppm |
7.1.2. |
Žāvētas aļģes (17) |
Produkts, ko iegūst, žāvējot aļģes. Lai mazinātu joda saturu un aļģes dezaktivētu, var būt mazgāts. Drīkst saturēt līdz 0,1 % pretputošanās aģentu |
kopproteīns koptauki koppelni jods, ja tā saturs > 100 ppm |
7.1.3. |
Aļģu (17) milti |
Aļģu eļļas ražošanas produkts, ko no aļģēm iegūst ar ekstrahēšanu. Aļģes ir dezaktivētas. Drīkst saturēt līdz 0,1 % pretputošanās aģentu |
kopproteīns koptauki koppelni jods, ja tā saturs > 100 ppm |
7.1.4. |
Aļģu (17) eļļa |
Eļļa, ko no aļģēm iegūst ar ekstrahēšanu. Drīkst saturēt līdz 0,1 % pretputošanās aģentu |
Koptauki mitrums, ja tā saturs > 1 % |
7.1.6. |
Jūraszāļu (17) milti |
Produkts, ko iegūst, žāvējot un smalcinot lielaļģes, jo īpaši sarkanās, brūnās vai zaļās aļģes. Var būt mazgāts, lai mazinātu joda saturu. Drīkst saturēt līdz 0,1 % pretputošanās aģentu |
kopproteīns koptauki koppelni jods, ja tā saturs > 100 ppm |
7.1.7. |
Asparagopsis aļģu milti |
Produkts, ko iegūst, žāvējot un smalcinot Asparagopsis ģints lielaļģes. Var būt mazgāts, lai mazinātu joda un broma saturu |
kopproteīns koptauki koppelni jods, ja tā saturs > 100 ppm |
7.2.1. |
Kaltētas sēnes (17) |
šķiedrvielām, aminoskābēm un polisaharīdiem bagātas kaltētas sēnes un/vai no ēdamām sēnēm iegūts micēlijs |
kokšķiedra kopproteīns |
7.3.1. |
Mizas (17) |
tīrītas un žāvētas koku vai krūmu mizas |
kokšķiedra |
7.4.1. |
Kaltēti ziedi (15) (17) |
visas kaltētu uzturā lietojamu augu ziedu daļas un to sastāvdaļas |
kokšķiedra |
7.5.1. |
Kaltēti brokoļi |
produkts, ko iegūst, kaltējot Brassica oleracea L. augus, kuri pirms tam ir nomazgāti, smalcināti (sagriezti, pārsloti utt.) un no kuriem atdalīts ūdens |
|
7.6.1. |
(Cukur)niedru melase |
Sīrupveida produkts, ko iegūst, ražojot vai rafinējot cukuru no Saccharum L. Drīkst saturēt līdz 0,5 % pretputošanās aģentu, 0,5 % atkaļķotāju, 3,5 % sulfāta un 0,25 % sulfīta |
kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi mitrums, ja tā saturs > 30 % |
7.6.2. |
Daļēji atcukurota (cukur)niedru melase |
produkts, ko iegūst, ar ūdens palīdzību no cukurniedru melases ekstrahējot saharozi |
kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi mitrums, ja tā saturs > 28 % |
7.6.3. |
(Niedru)cukurs [saharoze] |
cukurs, kas ar ūdens palīdzību ekstrahēts no cukurniedrēm |
|
7.6.4. |
Cukurniedru rauši |
Produkts, ko iegūst, ar ūdens palīdzību no cukurniedrēm ekstrahējot cukuru. Galvenokārt sastāv no šķiedras |
kokšķiedra |
7.7.1. |
Kaltētas lapas (15) (17) |
žāvētas uzturā lietojamu augu lapas un to daļas |
kokšķiedra |
7.8.1. |
Lignoceluloze |
produkts, ko iegūst, mehāniski pārstrādājot neapstrādātu, dabiski kaltētu koksni, un kas sastāv galvenokārt no lignocelulozes |
|
7.8.2. |
Pulverveida celuloze |
Produkts, ko iegūst, neapstrādātas koksnes augu šķiedru (15) sadalot, atdalot lignīnu un tālāk attīrot kā celulozi, un ko modificē tikai mehāniskā pārstrādē. Neitrāla deterģenta šķiedra (NDF) — vismaz 87 % |
|
7.9.1. |
Lakricas sakne |
Glycyrrhiza L. sakne |
|
7.10.1. |
Piparmētras |
neatkarīgi no galīgā veida — produkts, ko iegūst, sakaltējot augu Mentha apicata, Mentha piperita vai Mentha viridis (L.) virszemes daļas |
|
7.11.1. |
Kaltēti spināti |
neatkarīgi no galīgā veida — produkts, ko iegūst, sakaltējot augu Spinacia oleracea L. |
|
7.12.1. |
Mohaves juka |
pulverveida produkts, ko iegūst no Yucca schidigera Roezl stublājiem |
kokšķiedra |
7.12.2. |
[Šidigera] jukas sula |
produkts, ko iegūst, sagriežot un presējot Šidigera jukas stublājus, un kas sastāv galvenokārt no ogļhidrātiem |
|
7.13.1. |
Augogles [kokogles] |
produkts, ko iegūst, karbonizējot organisku augu materiālus |
|
7.14.1. |
Koksne (17) |
ķīmiski neapstrādāta koksne vai tās šķiedras |
kokšķiedra |
7.14.2. |
Koksnes melase (17) |
produkts, ko iegūst, karsējot un presējot neapstrādātu koksni, un kas sastāv galvenokārt no ksilozes |
kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi |
7.15.1. |
Vasklapainās naktenes milti |
produkts, ko iegūst, sakaltējot un samaļot Solanum glaucophyllum lapas |
kokšķiedra D3 vitamīns |
8. Piena produkti un no tiem atvasināti produkti
Šajā nodaļā norādītās barības sastāvdaļas atbilst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 prasībām un īpašajām prasībām, kas pienam, jaunpienam un dažiem citiem no piena atvasinātiem produktiem izvirzītas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 142/2011 X pielikumu.
Numurs |
Nosaukums (1) |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
||||||||
8.1.1. |
Sviests un sviesta produkti |
sviests un produkti, ko iegūst sviesta ražošanā vai pārstrādē (piem., sviesta serums), ja nav sarakstā norādīti atsevišķi |
kopproteīns koptauki laktoze mitrums, ja tā saturs > 6 % |
||||||||
8.2.1. |
Paniņas, paniņu pulveris (18) |
Produkts, ko iegūst, kuļot sviestu no krējuma, vai līdzīgos procesos. Kā īpaši pagatavota barības sastāvdaļa drīkst saturēt:
|
kopproteīns koptauki laktoze mitrums, ja tā saturs > 6 % |
||||||||
8.3.1. |
Kazeīns |
produkts, ko iegūst no vājpiena vai paniņām, izžāvējot kazeīnu, kurš nogulsnēts ar skābēm vai siera fermentu |
kopproteīns mitrums, ja tā saturs > 10 % |
||||||||
8.4.1. |
Kazeināts |
produkts, ko iegūst no biezpiena vai kazeīna, izmantojot neitralizējošas vielas un žāvēšanu |
kopproteīns mitrums, ja tā saturs > 10 % |
||||||||
8.5.1. |
Siers un siera produkti |
siers un produkti, kas iegūti no siera un no produktiem uz piena bāzes |
kopproteīns koptauki |
||||||||
8.6.1. |
Pirmpiens / pirmpiena pulveris (18) |
zīdītājdzīvnieku piena dziedzeru sekrēts laikā līdz piecām dienām pēc atnešanās |
kopproteīns |
||||||||
8.7.1. |
Piena pārstrādes blakusprodukti |
Produkti, ko iegūst, ražojot piena produktus, arī centrifūgu vai separatoru nogulas, pienu saturoši ūdeņi, piena minerālvielas. Kā īpaši pagatavota barības sastāvdaļa drīkst saturēt:
|
mitrums kopproteīns koptauki kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi |
||||||||
8.8.1. |
Raudzēta piena produkti |
produkti, ko iegūst piena raudzēšanā (piem., jogurts u. c.) |
kopproteīns koptauki |
||||||||
8.9.1. |
Laktoze |
cukurs, kas no piena vai sūkalām ir atdalīts attīrot un žāvējot |
mitrums, ja tā saturs > 5 % |
||||||||
8.10.1. |
Piens / piena pulveris (18) |
normālas piena dziedzeru darbības sekrēts no vienas vai vairākām slaukšanas reizēm |
kopproteīns koptauki mitrums, ja tā saturs > 5 % |
||||||||
8.11.1. |
Vājpiens / vājpiena pulveris (18) |
piens, kura tauku saturs samazināts ar separēšanu |
kopproteīns mitrums, ja tā saturs > 5 % |
||||||||
8.12.1. |
Piena tauki |
produkts, ko iegūst, pienu krejojot |
koptauki |
||||||||
8.13.1. |
Piena proteīnu pulveris (18) |
produkts, ko iegūst, izžāvējot proteīnu savienojumus, kuri ar ķīmisku vai fizikālu apstrādi ekstrahēti no piena |
kopproteīns mitrums, ja tā saturs > 8 % |
||||||||
8.14.1. |
Kondensēts un ietvaicēts piens un tā produkti |
kondensēts un ietvaicēts piens un produkti, ko iegūst šo produktu ražošanas vai pārstrādes procesā |
kopproteīns koptauki mitrums, ja tā saturs > 5 % |
||||||||
8.15.1. |
Piena permeāts / piena permeāta pulveris (18) |
Produkts, kuru iegūst no piena filtrācijas (ultrafiltrācijas, nanofiltrācijas vai mikrofiltrācijas) šķidrās fāzes un no kura var būt daļēji izdalīta laktoze. Var būt izmantota apgrieztā osmoze |
koppelni kopproteīns laktoze mitrums, ja tā saturs > 8 % |
||||||||
8.16.1. |
Piena retentāts / piena retentāta pulveris (18) |
produkts, kas piena filtrācijas (ultrafiltrācijas, nanofiltrācijas vai mikrofiltrācijas) rezultātā rodas uz membrānas |
kopproteīns koppelni laktoze mitrums, ja tā saturs > 8 % |
||||||||
8.17.1. |
Sūkalas / sūkalu pulveris (18) |
Siera, biezpiena vai kazeīna ražošanas vai tiem līdzīgu procesu produkts. Kā īpaši pagatavota barības sastāvdaļa drīkst saturēt:
|
kopproteīns laktoze mitrums, ja tā saturs > 8 % koppelni |
||||||||
8.18.1. |
Bezlaktozes sūkalas / bezlaktozes sūkalu pulveris (18) |
Sūkalas, no kurām daļēji izdalīta laktoze. Kā īpaši pagatavota barības sastāvdaļa drīkst saturēt:
|
kopproteīns laktoze mitrums, ja tā saturs > 8 % koppelni |
||||||||
8.19.1. |
Sūkalu proteīns / sūkalu proteīna pulveris (18) |
Produkts, ko iegūst, izžāvējot sūkalu proteīna savienojumus, kuri ar ķīmisku vai fizikālu apstrādi ekstrahēti no sūkalām. Kā īpaši pagatavota barības sastāvdaļa drīkst saturēt:
|
kopproteīns mitrums, ja tā saturs > 8 % |
||||||||
8.20.1. |
Demineralizētas bezlaktozes sūkalas / demineralizētu bezlaktozes sūkalu pulveris (18) |
Sūkalas, no kurām daļēji izdalīta laktoze un minerālvielas. Kā īpaši pagatavota barības sastāvdaļa drīkst saturēt:
|
kopproteīns laktoze koppelni mitrums, ja tā saturs > 8 % |
||||||||
8.21.1. |
Sūkalu permeāts / sūkalu permeāta pulveris (18) |
Produkts, kuru iegūst no sūkalu filtrācijas (ultrafiltrācijas, nanofiltrācijas vai mikrofiltrācijas) šķidrās fāzes un no kura var būt daļēji izdalīta laktoze. Var būt izmantota apgrieztā osmoze. Kā īpaši pagatavota barības sastāvdaļa drīkst saturēt:
|
koppelni kopproteīns laktoze mitrums, ja tā saturs > 8 % |
||||||||
8.22.1. |
Sūkalu retentāts / sūkalu retentāta pulveris (18) |
Produkts, kas sūkalu filtrācijas (ultrafiltrācijas, nanofiltrācijas vai mikrofiltrācijas) rezultātā saglabājas uz membrānas. Kā īpaši pagatavota barības sastāvdaļa drīkst saturēt:
|
kopproteīns koppelni laktoze mitrums, ja tā saturs > 8 % |
9. Sauszemes dzīvnieku produkti un no tiem atvasināti produkti
Šajā nodaļā norādītās barības sastāvdaļas atbilst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 prasībām. Barības sastāvdaļu nosaukumu papildina ar norādi, kas ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 142/2011 X vai XIII pielikumu vai Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikumu, lai precizētu speciālās prasības un skaidri identificētu Regulā (EK) Nr. 999/2001 paredzētos lietošanas ierobežojumus.
Numurs |
Nosaukums (1) |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
9.1.1. |
Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti (19) |
svaigi, saldēti, vārīti, ar skābi apstrādāti vai kaltēti sauszemes siltasiņu dzīvnieki vai to daļas |
kopproteīns koptauki mitrums, ja tā saturs > 8 % |
9.2.1. |
Dzīvnieku tauki (20) |
Produkts, kas sastāv no sauszemes dzīvnieku, arī bezmugurkaulnieku, taukiem, izņemot sugas, kas jebkurā savas dzīves posmā ir cilvēkam un dzīvniekiem patogēniskas. Ja ekstrahēts ar šķīdinātājiem, drīkst saturēt līdz 0,1 % heksāna |
koptauki mitrums, ja tā saturs > 1 % |
9.3.1. |
Biškopības blakusprodukti (21) |
pārstrādāts vai nepārstrādāts medus, bišu vasks, peru pieniņš, propoliss, ziedputekšņi |
kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi |
9.4.1. |
Pārstrādāts dzīvnieku proteīns (20) |
Produkts, kuru iegūst, karsējot, kaltējot un smalcinot sauszemes dzīvniekus, arī jebkurā attīstības stadijā esošus bezmugurkaulniekus, vai to daļas, un no kura var būt daļēji ekstrahēti vai fizikāli atdalīti tauki. Ja ekstrahēts ar šķīdinātājiem, drīkst saturēt līdz 0,1 % heksāna |
kopproteīns koptauki koppelni mitrums, ja tā saturs > 8 % |
9.5.1. |
Želatīna ražošanas procesa atvasinātie proteīni (20) |
sausi dzīvnieku izcelsmes proteīni, kas atvasināti tāda želatīna ražošanā, kurš iegūts no Regulā (EK) Nr. 853/2004 minētajām izejvielām |
kopproteīns koptauki koppelni mitrums, ja tā saturs > 8 % |
9.6.1. |
Dzīvnieku proteīnu hidrolizāts (20) |
polipeptīdi, peptīdi un aminoskābes un to maisījumi, ko iegūst dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu hidrolīzē un ko var koncentrēt ar žāvēšanu |
kopproteīns mitrums, ja tā saturs > 8 % |
9.7.1. |
Asins milti (20) |
produkts, kas atvasināts, termiski apstrādājot kautu siltasiņu dzīvnieku asinis |
kopproteīns mitrums, ja tā saturs > 8 % |
9.8.1. |
Asins produkti (19) |
produkti, kas atvasināti, termiski apstrādājot kautu siltasiņu dzīvnieku asinis vai asiņu frakcijas; tajos ietilpst žāvēta/sasaldēta/šķidra plazma, žāvētas nesadalītas asinis, žāvēti/sasaldēti/šķidri sarkanie asinsķermenīši vai to frakcijas un maisījumi |
kopproteīns mitrums, ja tā saturs > 8 % |
9.9.1. |
Ēdināšanas atkritumi [ēdināšanai izmantojamie pārtikas atkritumi] |
jebkādi pārtikas atkritumi, kas satur dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas, arī restorānos, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos un virtuvēs, arī centrālajās virtuvēs un mājsaimniecību virtuvēs vārīšanai lietotu eļļu |
kopproteīns koptauki koppelni mitrums, ja tā saturs > 8 % |
9.10.1. |
Kolagēns (20) |
proteīna produkts, kas atvasināts no dzīvnieku kauliem, ādām un cīpslām |
kopproteīns mitrums, ja tā saturs > 8 % |
9.11.1. |
Spalvu milti |
produkts, ko iegūst, žāvējot un maļot kautu dzīvnieku spalvas |
kopproteīns mitrums, ja tā saturs > 8 % |
9.12.1. |
Želatīns (20) |
dabīgs, šķīstošs proteīns, kas sarec vai nesarec un ko iegūst, daļēji hidrolizējot no dzīvnieku kauliem, ādām un cīpslām ražotu kolagēnu |
kopproteīns mitrums, ja tā saturs > 8 % |
9.13.1. |
Dradži (20) |
Svaigs, saldēts vai kaltēts produkts, ko iegūst speķa, taukaudu un citu ar ekstrakciju iegūtu vai fiziski izņemtu dzīvnieku izcelsmes tauku ražošanā. Ja ekstrahēts ar šķīdinātājiem, drīkst saturēt līdz 0,1 % heksāna |
kopproteīns koptauki koppelni mitrums, ja tā saturs > 8 % |
9.14.1. |
Dzīvnieku izcelsmes produkti (19) |
agrākie pārtikas produkti, kas satur dzīvnieku izcelsmes produktus un kas ir apstrādāti vai neapstrādāti, piem., svaigi, saldēti, kaltēti |
kopproteīns koptauki mitrums, ja tā saturs > 8 % |
9.15.1. |
Olas |
veselas Gallus gallus L. olas ar čaumalu vai bez tās |
|
9.15.2. |
Olas baltums |
pasterizēts vai denaturēts produkts, ko iegūst pēc olas čaumalas un olas dzeltenuma atdalīšanas |
kopproteīns attiecīgā gadījumā: denaturācijas metode |
9.15.3. |
Kaltēti olu produkti |
produkti, kas sastāv no pasterizētām kaltētām olām bez čaumalas vai kaltēta olas baltuma un kaltēta olu dzeltenuma maisījuma dažādās attiecībās |
kopproteīns koptauki mitrums, ja tā saturs > 5 % |
9.15.4. |
Cukurots olu pulveris |
cukurotas kaltētas veselas vai atdalītas olas |
kopproteīns koptauki mitrums, ja tā saturs > 5 % kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi |
9.15.5. |
Kaltētas olu čaumalas |
Produkts, ko iegūst no mājputnu olām pēc satura (olas dzeltenuma un baltuma) izņemšanas. Čaumalas ir kaltētas |
koppelni |
9.16.1. |
Dzīvi sauszemes bezmugurkaulnieki (19) |
dzīvi sauszemes bezmugurkaulnieki visos dzīves posmos, izņemot sugas, kuras negatīvi ietekmē augu, dzīvnieku un cilvēku veselību |
|
9.16.2. |
Nedzīvi sauszemes bezmugurkaulnieki (19) |
Regulā (EK) Nr. 1069/2009 minētie nedzīvie sauszemes bezmugurkaulnieki visos dzīves posmos, izņemot sugas, kuras negatīvi ietekmē augu, dzīvnieku un cilvēku veselību, apstrādāti vai neapstrādāti, bet nepārstrādāti |
kopproteīns koptauki koppelni |
9.17.1. |
Vilnas tauku holesterīns |
Produkts, ko pārziepošanā, atdalīšanā un kristalizēšanā iegūst no vilnas taukiem (lanolīna). Minimālais (3β)-holest-5-en-3-ola, C27H46O saturs: 90 % |
|
10. Zivis, citi ūdens dzīvnieki un no tiem atvasināti produkti
Šajā nodaļā norādītās barības sastāvdaļas atbilst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un Regulas (ES) Nr. 142/2011 prasībām, un tām var būt piemērojami Regulā (EK) Nr. 999/2001 paredzētie lietošanas ierobežojumi.
Numurs |
Nosaukums (1) |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
10.1.1. |
Ūdens bezmugurkaulnieki (22) |
jūras vai saldūdens bezmugurkaulnieki visos dzīves posmos vai to daļas, izņemot cilvēkiem un dzīvniekiem patogēnas sugas |
kopproteīns koptauki koppelni |
10.2.1. |
Ūdensdzīvnieku blakusprodukti (21) |
blakusprodukti, kas nāk no saimniecībām vai ražotnēm, kurās sagatavo vai ražo produktus cilvēku uzturam |
kopproteīns koptauki koppelni |
10.3.1. |
Vēžveidīgo milti (23) |
produkts, ko iegūst, karsējot, presējot un kaltējot vēžveidīgos vai to daļas, arī savvaļas un akvakultūrā audzētās garneles |
kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 5 % |
10.4.1. |
Zivis (22) |
zivis vai to daļas: svaigas, saldētas, vārītas, apstrādātas ar skābi vai kaltētas |
kopproteīns mitrums, ja tā saturs > 8 % |
10.4.2. |
Zivju milti (22) |
produkts, ko iegūst, karsējot, presējot un kaltējot zivis vai to daļas, un kam pirms kaltēšanas pievienotas šķīstošas zivju atliekas |
kopproteīns koptauki koppelni, ja to saturs > 20 % mitrums, ja tā saturs > 8 % |
10.4.3. |
Šķīstošas zivju atliekas |
kondensēts produkts, ko iegūst, ražojot zivju miltus, un kas ir atdalīts un stabilizēts paskābinot vai kaltējot |
kopproteīns koptauki mitrums, ja tā saturs > 5 % |
10.4.4. |
Hidrolizēts zivju proteīns |
produkts, ko iegūst zivju vai to daļu hidrolīzē ar skābi, var būt koncentrēts kaltējot |
kopproteīns koptauki koppelni, ja to saturs > 20 % mitrums, ja tā saturs > 8 % |
10.4.5. |
Zivju asaku milti |
Produkts, ko iegūst, karsējot, presējot un kaltējot zivju daļas. Galvenā sastāvdaļa ir zivju asaka |
koppelni |
10.4.6. |
Zivju eļļa |
Eļļa, ko iegūst no zivīm vai zivju daļām un atdala no ūdens ar centrifugēšanu (var norādīt ziņas par sugu, piem., mencu aknu eļļa) |
koptauki mitrums, ja tā saturs > 1 % |
10.4.7. |
Hidrogenēta zivju eļļa |
eļļa, ko iegūst, hidrogenējot zivju eļļu |
mitrums, ja tā saturs > 1 % |
10.4.8. |
Zivju eļļas stearīns [ziemas apstākļiem piemērota zivju eļļa] |
zivju eļļas frakcija ar augstu piesātināto taukvielu saturu, ko iegūst, rafinējot neapstrādātu zivju eļļu rafinētā zivju eļļā, izmantojot ieziemošanas procesu, kurā piesātinātie tauki sacietē un pēc tam tiek savākti |
koptauki mitrums, ja tā saturs > 1 % |
10.5.1. |
Krila eļļa |
eļļa, ko iegūst no vārīta un presēta jūras planktona krila un ko atdala no ūdens ar centrifugēšanu |
mitrums, ja tā saturs > 1 % |
10.5.2. |
Krila proteīna koncentrāta hidrolizāts |
produkts, ko iegūst fermentatīvā krilu vai to daļu hidrolīzē, parasti koncentrēts kaltējot |
kopproteīns koptauki koppelni, ja to saturs > 20 % mitrums, ja tā saturs > 8 % |
10.6.1. |
Jūras annelīdu milti |
produkts, ko iegūst, karsējot un kaltējot jūras annelīdus, arī Nereis virens. M. Sars, vai to daļas |
koptauki pelni, ja to saturs > 20 % mitrums, ja tā saturs > 8 % |
10.7.1. |
Jūras zooplanktona milti |
produkts, ko iegūst, karsējot, presējot un kaltējot jūras zooplanktonu, piem., krilu |
kopproteīns koptauki koppelni, ja to saturs > 20 % mitrums, ja tā saturs > 8 % |
10.7.2. |
Jūras zooplanktona eļļa |
eļļa, ko iegūst no vārīta un presēta jūras zooplanktona un ko atdala no ūdens ar centrifugēšanu |
mitrums, ja tā saturs > 1 % |
10.8.1. |
Molusku milti |
produkts, ko iegūst, karsējot un kaltējot moluskus, arī kalmārus un gliemenes, vai to daļas |
kopproteīns koptauki koppelni, ja to saturs > 20 % mitrums, ja tā saturs > 8 % |
10.9.1. |
Kalmāru milti |
produkts, ko iegūst, karsējot, presējot un kaltējot veselus kalmārus vai to daļas |
kopproteīns koptauki koppelni, ja to saturs > 20 % mitrums, ja tā saturs > 8 % |
10.10.1. |
Jūraszvaigžņu milti |
produkts, ko iegūst, karsējot, presējot un kaltējot jūraszvaigznes (Asteroidea) vai to daļas |
kopproteīns koptauki koppelni, ja to saturs > 20 % mitrums, ja tā saturs > 8 % |
10.11.1. |
Jūras bezmugurkaulnieku (22) milti |
produkts, ko iegūst, karsējot, presējot un kaltējot jūras bezmugurkaulniekus vai to daļas |
kopproteīns koptauki koppelni, ja to saturs > 20 % mitrums, ja tā saturs > 8 % |
11. Minerālvielas un no tām atvasināti produkti
Šajā nodaļā norādītās barības sastāvdaļas, kas satur dzīvnieku izcelsmes produktus, atbilst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un Regulas (ES) Nr. 142/2011 prasībām, un tām var būt piemērojami Regulā (EK) Nr. 999/2001 paredzētie lietošanas ierobežojumi.
Numurs |
Nosaukums (1) |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
11.1.1. |
Kalcija karbonāts (24) [kaļķakmens] |
Produkts, ko iegūst, maļot kalcija karbonāta (CaCO3) avotus (iežus) (piem., kaļķakmeni) vai izgulsnēšanā no skāba šķīduma. Drīkst saturēt līdz 0,25 % propilēnglikola. Drīkst saturēt līdz 0,1 % malšanas palīgvielu |
kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 5 % |
11.1.2. |
Kaļķi saturošas ūdensdzīvnieku čaulas |
smalcināts vai granulēts dabīgs produkts, ko iegūst no ūdensdzīvnieku čaulām, piem., austeru gliemežvākiem vai jūras gliemežvākiem |
kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 5 % |
11.1.3. |
Kalcijs un magnija karbonāts |
Kalcija karbonāta (CaCO3) un magnija karbonāta (MgCO3) dabīgs maisījums. Drīkst saturēt līdz 0,1 % malšanas palīgvielu |
kalcijs magnijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 5 % |
11.1.4. |
Kaļķainās jūras aļģes |
smalcināts vai granulēts dabīgs produkts, ko iegūst no jūras kaļķakmens aļģēm |
kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 5 % |
11.1.5. |
Litotamns |
smalcināts vai granulēts dabīgs produkts, ko iegūst no jūras kaļķakmens aļģēm (Phymatolithon calcareum (Pall.)) |
kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 5 % |
11.1.6. |
Kalcija hlorīds |
Kalcija hlorīds (CaCl2) un tā hidrāti. Drīkst saturēt līdz 0,2 % bārija sulfāta |
kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 5 % |
11.1.7. |
Kalcija hidroksīds (25) |
Kalcija hidroksīds (Ca(OH)2). Drīkst saturēt līdz 0,1 % malšanas palīgvielu |
kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 5 % |
11.1.8. |
Bezūdens kalcija sulfāts |
bezūdens kalcija sulfāts (CaSO4), ko iegūst, maļot bezūdens kalcija sulfātu vai dehidratējot kalcija sulfāta dihidrātu |
kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 5 % |
11.1.9. |
Kalcija sulfāta pushidrāts |
kalcija sulfāta pushidrāts (CaSO4 × ½ H2O), ko iegūst, daļēji dehidratējot kalcija sulfāta dihidrātu |
kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 5 % |
11.1.10. |
Kalcija sulfāta dihidrāts |
kalcija sulfāta dihidrāts (CaSO4 × 2H2O), ko iegūst, maļot kalcija sulfāta dihidrātu vai hidratējot kalcija sulfāta pushidrātu |
kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 5 % |
11.1.11. |
Organisko skābju kalcija sāļi (26) |
tādu pārtikā lietojamu organisko skābju kalcija sāļi, kuru molekulā ir vismaz 4 oglekļa atomi (27) |
kalcijs organiskās skābes |
11.1.12. |
Kalcija oksīds |
Kalcija oksīds (CaO), ko iegūst, apdedzinot dabīgo kaļķakmeni. Drīkst saturēt līdz 0,1 % malšanas palīgvielu |
kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 5 % |
11.1.13. |
Kalcija glikonāts |
glikonskābes kalcija sāls, ko parasti izsaka kā Ca(C6H11O7)2, un tā hidrāti |
kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 5 % |
11.1.14. |
Kalcija helāti (28) |
Ca(x)1-3 x nH2O (x) = aminoskābju anjons no sojas proteīna hidrolizāta vai sintētiskām aminoskābēm, kas atļautas kā barības piedeva. Katjona helātu veidošanos pierāda ar ne vairāk kā 10 % molekulu, kas pārsniedz 1 500 daltonus, un atbilstošu analītisko metodi, kas pierāda barības sastāvdaļas helatēto struktūru. Drīkst saturēt līdz 40 % hlorīda |
kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 5% |
11.1.15. |
Kalcija sulfāts/karbonāts |
produkts, ko iegūst nātrija karbonāta ražošanā |
kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 5 % |
11.1.16. |
Kalcija pidolāts |
Kalcija L-pidolāts (C10H12CaN2O6). Drīkst saturēt līdz 5 % glutamīnskābes |
kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 5 % |
11.1.17. |
Kalcija karbonāta un magnija oksīds |
Produkts, ko iegūst, karsējot dabīgo kalciju un magniju, kurus satur tādas vielas kā dolomīts. Drīkst saturēt līdz 0,1 % malšanas palīgvielu |
kalcijs magnijs |
11.1.18. |
Kalcija nitrāta dubultsāls |
5 Ca(NO3)2 x NH4NO3x10 H2O. Rodas kalcija karbonāta iežu un slāpekļskābes ķīmiskajā sintēzē |
kalcijs slāpeklis |
11.2.1. |
Magnija oksīds |
kalcinēts magnija oksīds (MgO), MgO saturs ne mazāks par 70 % |
magnijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 15 % dzelzs saturs kā Fe2O3, ja attiecīgais saturs > 5 % |
11.2.2. |
Magnija sulfāta heptahidrāts |
magnija sulfāts (MgSO4 × 7 H2O) |
magnijs sērs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 15 % |
11.2.3. |
Magnija sulfāta monohidrāts |
magnija sulfāts (MgSO4 × H2O) |
magnijs sērs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 15 % |
11.2.4. |
Bezūdens magnija sulfāts |
bezūdens magnija sulfāts (MgSO4) |
magnijs sērs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 10 % |
11.2.5. |
Magnija propionāts |
magnija propionāts (C6H10MgO4) |
magnijs |
11.2.6. |
Magnija hlorīds |
magnija hlorīds (MgCl2) vai šķīdums, ko iegūst, dabīgi koncentrējot jūras ūdeni, no kura izgulsnēts nātrija hlorīds |
magnijs hlors HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 10 % |
11.2.7. |
Magnija karbonāts |
dabīgais magnija karbonāts (MgCO3) |
magnijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 10 % |
11.2.8. |
Magnija hidroksīds |
magnija hidroksīds (Mg(OH)2) |
magnijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 10 % |
11.2.9. |
Magnija un kālija sulfāts |
magnija un kālija sulfāts (K2Mg(SO4)2 x nH2O, n = 4,6) |
magnijs kālijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 10 % |
11.2.10. |
Organisko skābju magnija sāļi (26) |
tādu pārtikā lietojamu organisko skābju magnija sāļi, kuru molekulā ir vismaz 4 oglekļa atomi (27) |
magnijs organiskās skābes |
11.2.11. |
Magnija glikonāts |
glikonskābes magnija sāls, ko parasti izsaka kā Mg(C6H11O7)2, un tā hidrāti |
magnijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 5 % |
11.2.12. |
Magnija helāti (28) |
Formula Mg(x)1-3 x nH2O. (x) = aminoskābju anjons no sojas proteīna hidrolizāta vai sintētiskām aminoskābēm, kas atļautas kā barības piedeva. Katjona helātu veidošanos pierāda ar ne vairāk kā 10 % molekulu, kas pārsniedz 1 500 daltonus, un attiecīgu analītisku metodi, kas pierāda barības sastāvdaļas helatēto struktūru. Drīkst saturēt līdz 55 % hlorīda un/vai sulfāta |
magnijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 5% |
11.2.13. |
Magnija pidolāts |
Magnija L-pidolāts (C10H12MgN2O6). Drīkst saturēt līdz 5 % glutamīnskābes |
magnijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 5 % |
11.3.1. |
Kalcija monohidrogēnfosfāts, ko iegūst no kauliem vai neorganiskiem avotiem (CaHPO4 × nH2O, n = 0 vai 2). Ca/P > 1,2 Drīkst saturēt līdz 3 % hlorīda, kas izteikts kā NaCl |
kalcijs kopējais fosfors 2 % citronskābes šķīdumā nešķīstošais P, ja tā saturs > 10 % HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 5 % |
|
11.3.2. |
Mono-dikalcija fosfāts |
produkts, kas sastāv no dikalcija fosfāta un monokalcija fosfāta (CaHPO4 × Ca(H2PO4)2 × nH2O, n = 0 vai 1) 0,8 < Ca/P < 1,3 |
kopējais fosfors kalcijs 2 % citronskābes šķīdumā nešķīstošais P, ja tā saturs > 10 % |
11.3.3. |
Monokalcija fosfāts [kalcija tetrahidrogēndiortofosfāts] |
kalcija bisdihidrogēnfosfāts (Ca(H2PO4)2 × nH2O, n = 0 vai 1) Ca/P < 0,9 |
kopējais fosfors kalcijs 2 % citronskābes šķīdumā nešķīstošais P, ja tā saturs > 10 % |
11.3.4. |
Trikalcija fosfāts (30) [trikalcija ortofosfāts] |
trikalcija fosfāts no kauliem vai neorganiskiem avotiem (Ca3(PO4)2 × H2O) vai hidroksilapatīts (Ca5(PO4)3OH) Ca/P > 1,3 |
kalcijs kopējais fosfors 2 % citronskābes šķīdumā nešķīstošais P, ja tā saturs > 10 % HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 5 % |
11.3.5. |
Kalcija magnija fosfāts |
kalcija magnija fosfāts (Ca3Mg3(PO4)4). |
kalcijs magnijs kopējais fosfors 2 % citronskābes šķīdumā nešķīstošais P, ja tā saturs > 10 % |
11.3.6. |
Defluorēts fosfāts |
produkts, ko iegūst no neorganiskiem avotiem, apdedzināts un pēc tam termiski apstrādāts |
kopējais fosfors kalcijs nātrijs 2 % citronskābes šķīdumā nešķīstošais P, ja tā saturs > 10 % HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 5 % |
11.3.7. |
Dikalcija pirofosfāts [dikalcija difosfāts] |
Dikalcija pirofosfāts (Ca2P2O7) no kauliem vai neorganiskiem avotiem |
kopējais fosfors kalcijs 2 % citronskābes šķīdumā nešķīstošais P, ja tā saturs > 10 % |
11.3.8. |
Magnija fosfāts |
produkts, kas sastāv no vienaizvietotā un/vai divaizvietotā, un/vai trīsaizvietotā magnija fosfāta |
kopējais fosfors magnijs 2 % citronskābes šķīdumā nešķīstošais P, ja tā saturs > 10 % HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 10 % |
11.3.9. |
Nātrija kalcija magnija fosfāts |
produkts, kas sastāv no nātrija kalcija magnija fosfāta |
kopējais fosfors magnijs kalcijs nātrijs 2 % citronskābes šķīdumā nešķīstošais P, ja tā saturs > 10 % |
11.3.10. |
Mononātrija fosfāts; [nātrija dihidrogēnortofosfāts] |
Mononātrija fosfāts (NaH2PO4 × nH2O ; n = 0, 1 vai 2) |
kopējais fosfors nātrijs 2 % citronskābes šķīdumā nešķīstošais P, ja tā saturs > 10 % |
11.3.11. |
Dinātrija fosfāts [dinātrija hidrogēnortofosfāts] |
Dinātrija fosfāts (Na2HPO4 × nH2O ; n = 0, 2, 7 vai 12) |
kopējais fosfors nātrijs 2 % citronskābes šķīdumā nešķīstošais P, ja tā saturs > 10 % |
11.3.12. |
Trinātrija fosfāts [trinātrija ortofosfāts] |
Trinātrija fosfāts (Na3PO4 × nH2O ; n = 0, 1/2, 1, 6, 8 vai 12) |
kopējais fosfors nātrijs 2 % citronskābes šķīdumā nešķīstošais P, ja tā saturs > 10 % |
11.3.13. |
Nātrija pirofosfāts [tetranātrija difosfāts] |
Nātrija pirofosfāts (Na4P2O7× nH2O ; n = 0 vai 10) |
kopējais fosfors nātrijs 2 % citronskābes šķīdumā nešķīstošais P, ja tā saturs > 10 % |
11.3.14. |
Monokālija fosfāts [kālija dihidrogēnortofosfāts] |
Monokālija fosfāts (KH2PO4) |
kopējais fosfors kālijs 2 % citronskābes šķīdumā nešķīstošais P, ja tā saturs > 10 % |
11.3.15. |
Dikālija fosfāts [dikālija hidrogēnortofosfāts] |
Dikālija fosfāts (K2HPO4 × nH2O; n = 0, 3 vai 6) |
kopējais fosfors kālijs 2 % citronskābes šķīdumā nešķīstošais P, ja tā saturs > 10 % |
11.3.16. |
Kalcija nātrija fosfāts |
Kalcija nātrija fosfāts (CaNaPO4) |
kopējais fosfors kalcijs nātrijs 2 % citronskābes šķīdumā nešķīstošais P, ja tā saturs > 10 % |
11.3.17. |
Monoamonija fosfāts [amonija dihidrogēnortofosfāts] |
Monoamonija fosfāts (NH4H2PO4) |
kopējais slāpeklis kopējais fosfors 2 % citronskābes šķīdumā nešķīstošais P, ja tā saturs > 10 % |
11.3.18. |
Diamonija fosfāts [diamonija hidrogēnortofosfāts] |
Diamonija fosfāts ((NH4)2HPO4) |
kopējais slāpeklis kopējais fosfors 2 % citronskābes šķīdumā nešķīstošais P, ja tā saturs > 10 % |
11.3.19. |
Nātrija tripolifosfāts, [pentanātrija trifosfāts] |
Nātrija tripolifosfāts (Na5P3O10 × nH2O ; n = 0 vai 6) |
kopējais fosfors nātrijs 2 % citronskābes šķīdumā nešķīstošais P, ja tā saturs > 10 % |
11.3.20. |
Nātrija magnija fosfāts |
Nātrija magnija fosfāts (MgNaPO4) |
kopējais fosfors magnijs nātrijs 2 % citronskābes šķīdumā nešķīstošais P, ja tā saturs > 10 % |
11.3.21. |
Magnija hipofosfīts |
Magnija hipofosfīts (Mg(H2PO2)2 × 6H2O) |
magnijs kopējais fosfors 2 % citronskābes šķīdumā nešķīstošais P, ja tā saturs > 10 % |
11.3.22. |
Deželatinēti kaulu milti |
Deželatinēti, sterilizēti un samalti kauli, no kuriem ir atdalīti tauki |
kopējais fosfors kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 10 % |
11.3.23. |
Kaulu pelni |
Dzīvnieku blakusproduktu kremācijas, dedzināšanas vai gazifikācijas minerāli atlikumi |
kopējais fosfors kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 10 % |
11.3.24. |
Kalcija polifosfāts |
Tādu kondensētu polifosforskābju kalcija sāļu heterogēns maisījums, kam vispārīgā formula ir H(n+2)PnO(3n+1), kur n nav mazāks par 2 |
kopējais fosfors kalcijs 2 % citronskābes šķīdumā nešķīstošais P, ja tā saturs > 10 % |
11.3.25. |
Kalcija dihidrogēndifosfāts |
Monokalcija dihidrogēnpirofosfāts (CaH2P2O7) |
kopējais fosfors kalcijs 2 % citronskābes šķīdumā nešķīstošais P, ja tā saturs > 10 % |
11.3.26. |
Magnija skābais pirofosfāts |
Magnija skābais pirofosfāts (MgH2P2O7). Iegūts no attīrītas fosforskābes un attīrīta magnija hidroksīda vai magnija oksīda ūdens iztvaicēšanā un ortofosfāta kondensēšanā līdz difosfātam. |
kopējais fosfors magnijs 2 % citronskābes šķīdumā nešķīstošais P, ja tā saturs > 10 % |
11.3.27. |
Dinātrija dihidrogēndifosfāts |
Dinātrija dihidrogēndifosfāts (Na2H2P2O7) |
kopējais fosfors nātrijs 2 % citronskābes šķīdumā nešķīstošais P, ja tā saturs > 10 % |
11.3.28. |
Trinātrija difosfāts |
Trinātrija monohidrogēndifosfāts (bezūdens: Na3HP2O7; monohidrāts: Na3HP2O7 × nH2O; n = 0, 1 vai 9) |
kopējais fosfors nātrijs 2 % citronskābes šķīdumā nešķīstošais P, ja tā saturs > 10 % |
11.3.29. |
Nātrija polifosfāts [nātrija heksametafosfāts] |
tādu lineāri kondensētu polifosforskābju nātrija sāļu heterogēns maisījums, kam vispārīgā formula ir H(n + 2)PnO(3n + 1), kur n nav mazāks par 2 |
kopējais fosfors nātrijs 2 % citronskābes šķīdumā nešķīstošais P, ja tā saturs > 10 % |
11.3.30. |
Trikālija fosfāts |
trikālija monofosfāts ( K3PO4 × nH2O; n = 0, 1, 3, 7 vai 9) |
kopējais fosfors kālijs 2 % citronskābes šķīdumā nešķīstošais P, ja tā saturs > 10 % |
11.3.31. |
Tetrakālija difosfāts |
tetrakālija pirofosfāts (K4P2O7 × nH2O; n = 0, 1 vai 3) |
kopējais fosfors kālijs 2 % citronskābes šķīdumā nešķīstošais P, ja tā saturs > 10 % |
11.3.32. |
Pentakālija trifosfāts |
pentakālija tripolifosfāts (K5P3O10) |
kopējais fosfors kālijs 2 % citronskābes šķīdumā nešķīstošais P, ja tā saturs > 10 % |
11.3.33. |
Kālija polifosfāts |
tādu lineāri kondensētu polifosforskābju kālija sāļu heterogēns maisījums, kam vispārīgā formula ir H(n + 2)PnO(3n + 1), kur n nav mazāks par 2 |
kopējais fosfors kālijs 2 % citronskābes šķīdumā nešķīstošais P, ja tā saturs > 10 % |
11.3.34. |
Kalcija nātrija polifosfāts |
kalcija nātrija polifosfāts |
kopējais fosfors nātrijs kalcijs 2 % citronskābes šķīdumā nešķīstošais P, ja tā saturs > 10 % |
11.4.1. |
Nātrija hlorīds (24) |
nātrija hlorīds (NaCl) vai produkts, ko ar kristalizāciju ietvaicējot, iegūst no sāls šķīduma (piesātinot vai izsmeļot kādā citā procesā) (vakuuma sāls), iztvaicējot jūras ūdeni (jūras sāls un solārais sāls) vai smalcinot akmeņsāli |
nātrijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 10 % |
11.4.2. |
Nātrija bikarbonāts [nātrija hidrogēnkarbonāts] |
nātrija bikarbonāts (NaHCO3) |
nātrijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 10 % |
11.4.3. |
Nātrija amonija (bi)karbonāts [nātrija amonija (hidrogēn)karbonāts] |
produkts, kas rodas nātrija karbonāta un nātrija bikarbonāta ražošanā, mikroatlieku veidā satur amonija bikarbonātu (amonija bikarbonāts — maks. 5 %) |
nātrijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 10 % |
11.4.4. |
Nātrija karbonāts |
nātrija karbonāts (Na2CO3) |
nātrijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 10 % |
11.4.5. |
Nātrija seskvikarbonāts [trinātrija hidrogēnkarbonāts] |
nātrija seskvikarbonāts (Na3H(CO3)2) |
nātrijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 10 % |
11.4.6. |
Nātrija sulfāts |
Nātrija sulfāts (Na2SO4). Drīkst saturēt līdz 0,3 % metionīna |
nātrijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 10 % |
11.4.7. |
tādu pārtikā lietojamu organisko skābju nātrija sāļi, kuru molekulā ir vismaz 4 oglekļa atomi (27) |
nātrijs organiskās skābes |
|
11.4.8. |
Nātrija glikonāts |
glikonskābes nātrija sāls, ko parasti izsaka kā Na(C6H11O7), un tā hidrāti |
nātrijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 10 % |
11.5.1. |
Kālija hlorīds |
kālija hlorīds (KCl) vai produkts, ko iegūst, iztvaicējot jūras ūdeni vai smalcinot dabīgas izcelsmes kālija hlorīdu |
kālijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 10 % |
11.5.2. |
Kālija sulfāts |
kālija sulfāts (K2SO4) |
kālijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 10 % |
11.5.3. |
Kālija karbonāts |
kālija karbonāts (K2CO3) |
kālijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 10 % |
11.5.4. |
Kālija bikarbonāts [kālija hidrogēnkarbonāts] |
kālija bikarbonāts (KHCO3) |
kālijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 10 % |
11.5.5. |
tādu pārtikā lietojamu organisko skābju kālija sāļi, kuru molekulā ir vismaz 4 oglekļa atomi (27) |
kālijs organiskās skābes |
|
11.5.6. |
Kālija pidolāts |
Kālija L-pidolāts (C5H6KNO3). Drīkst saturēt līdz 5 % glutamīnskābes |
kālijs HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 5 % |
11.6.1. |
Sēra ziedi |
Pulverveida sērs, ko iegūst no dabīgajām minerāla iegulām. Arī produkts, ko iegūst naftas pārstrādes procesos, kurus izmanto sēra ražotāji |
sērs |
11.7.1. |
Atapulgīts |
dabīgs magnija alumīnija silīcija minerāls |
magnijs |
11.7.2. |
Kvarcs |
Dabīgs minerāls, ko iegūst, smalcinot kvarca avotus. Drīkst saturēt līdz 0,1 % malšanas palīgvielu |
|
11.7.3. |
Kristobalīts |
Silīcija dioksīds (SiO2), ko iegūst kvarca pārkristalizācijā. Drīkst saturēt līdz 0,1 % malšanas palīgvielu |
|
11.8.1. |
Amonija sulfāts |
Amonija sulfāts ((NH4)2SO4), ko iegūst ķīmiskajā sintēzē. Var būt ūdens šķīduma veidā |
slāpeklis sērs |
11.8.3. |
Organisko skābju amonija sāļi (26) |
tādu pārtikā lietojamu organisko skābju amonija sāļi, kuru molekulā ir vismaz 4 oglekļa atomi (27) |
slāpeklis organiskās skābes |
11.8.4. |
Amonija laktāts (25) |
Amonija laktāts (CH3CHOHCOONH4). Ietver amonija laktātu, kas radies raudzēšanā ar Lactobacillus delbrueckii ssp. Bulgaricus, Lactococcus lactis ssp., Leuconostoc mesenteroides, Streptococcus thermophilus, Lactobacillus spp, or Bifidobacterium spp., slāpekļa saturs ne mazāk par 7 %. Drīkst saturēt līdz 2 % fosfora, 2 % kālija, 0,7 % magnija, 2 % nātrija, 2 % sulfātu, 0,5 % hlorīdu, 5 % cukuru un 0,1 % silikona pretpuošanās līdzekļa |
slāpeklis koppelni kālijs, ja tā saturs > 1,5 % magnijs, ja tā saturs > 1,5% nātrijs, ja tā saturs > 1,5 % |
11.8.5. |
Amonija acetāts (25) |
amonija acetāta (CH3COONH4) ūdens šķīdumi ar amonija acetāta saturu vismaz 55 % |
slāpeklis |
11.9.1. |
Krama grants |
produkts, ko iegūst, smalcinot grants veidā esošu dabīgas izcelsmes minerālu |
daļiņu lielums |
11.9.2. |
Māls |
produkts, ko iegūst, smalcinot un maļot māla sadedzināšanas produktus |
daļiņu lielums mitrums, ja tā saturs > 2 % |
12. Produkti un līdzprodukti, ko iegūst rūgšanā, kurā izmantoti mikroorganismi
Barības sastāvdaļas, kuru numurs sākas ar “12.1.”, ir no mikroorganismiem vai to daļām iegūti raudzēšanas produkti. Barības sastāvdaļas, kuru numurs sākas ar “12.2.”, ir raudzēšanas līdzprodukti, kas sastāv galvenokārt no mikrobu biomasas, bet tās, kuru numurs sākas ar “12.3.”, ir citi raudzēšanas līdzprodukti.
Barības sastāvdaļas, kuru numurs sākas ar “12.1.” vai “12.2.”, var saturēt līdz 0,3 % pretputošanās aģentu, 1,5 % filtrācijas līdzekļu /dzidrinātāju un 2,9 % propionskābes. Barības sastāvdaļas, kuru numurs sākas ar “12.3”, var saturēt līdz 0,6 % pretputošanās aģentu, 0,5 % atkaļķotāju un 0,2 % sulfītu.
Visus raudzēšanā izmantotos mikroorganismus (arī dīgtspējīgas sporas) inaktivē, kā rezultātā barības sastāvdaļās nav dzīvotspējīgu mikroorganismu.
Šajā nodaļā norādītās barības sastāvdaļas, kas ražotas no ģenētiski modificētiem mikroorganismiem, atbilst prasībām, kas izvirzītas Regulā (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu barību un pārtiku.
Numurs |
Nosaukums (1) |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
12.1.5. |
Inaktivēti raugi [attiecīgi inaktivēts alus raugs] |
Raugi (33) un to daļas (34), kurus iegūst no Saccharomyces bayanus, Saccharomyces cerevisiae, Saccharomyces pastorianus, Saccharomyces carlsbergensis, Kluyveromyces lactis, Kluyveromyces marxianus, Metschnikowia pulcherrima, Metschnikowia fructicola, Torulaspora delbrueckii, Cyberlindnera jadinii (35), Saccharomycodes ludwigii, Wickerhamomyces anomalus, Debaryomyces hansenii, Pichia guilliermondii, Yarrowia lypolitica vai Brettanomyces ssp. uz substrāta/barotnes, kas sastāv galvenokārt no augu izcelsmes oglekļa avota, augu vai ķīmiskas izcelsmes slāpekļa avota, vitamīniem un minerālvielām |
mitrums, ja tā saturs < 75 % vai > 97 % Ja mitruma saturs < 75 %: kopproteīns propionskābe, ja tās saturs > 0,5 % |
12.1.9. |
No sēnēm iegūti vienšūnu proteīni (36) |
raudzēšanas produkts, ko iegūst no Aspergillus oryzae, Paecilomyces varioti vai Trichoderma viride kultūras tādos lielākoties augu valsts izcelsmes substrātos kā melase, cukura sīrups, spirts, destilācijas atlikumi, labības produkti un cieti saturoši produkti, augļu sula, sūkalas, pienskābe, cukurs, augu šķiedru hidrolizāti, izmantojot tādus rūgšanas veicinātājus kā amonjaks vai minerālsāļi |
kopproteīns koppelni propionskābe, ja tās saturs > 0,5 % |
12.1.10. |
No Bacillus subtilis iegūts proteīniem bagāts produkts |
raudzēšanas produkts, ko iegūst no Bacillus subtilis kultūras tādos lielākoties augu valsts izcelsmes substrātos kā melase, cukura sīrups, spirts, destilācijas atlikumi, labības produkti un cieti saturoši produkti, augļu sula, sūkalas, pienskābe, cukurs, augu šķiedru hidrolizāti, izmantojot tādus rūgšanas veicinātājus kā amonjaks vai minerālsāļi |
kopproteīns koppelni propionskābe, ja tās saturs > 0,5 % |
12.1.12. |
Raugu produkti |
visi raugi (32) un to daļas (33), ko iegūst, sašķeļot un/vai frakcionējot rauga šūnas no Saccharomyces bayanus, Saccharomyces cerevisiae, Saccharomyces pastorianus, Saccharomyces carlsbergensis, Kluyveromyces lactis, Kluyveromyces marxianus, Metschnikowia pulcherrima, Metschnikowia fructicola, Torulaspora delbrueckii, Cyberlindnera jadinii (34), Saccharomycodes ludwigii, Wickerhamomyces anomalus, Debaryomyces hansenii, Pichia guilliermondii, Yarrowia lypolitica vai Brettanomyces ssp. uz substrāta/barotnes, kas sastāv galvenokārt no augu izcelsmes oglekļa avota, augu vai ķīmiskas izcelsmes slāpekļa avota, vitamīniem un minerālvielām |
mitrums, ja tā saturs < 75 % vai > 97 % |
12.1.13. |
No baktērijām iegūti vienšūnu proteīni (36) |
proteīnu produkti, ko iegūst,raudzējot ar baktērijām substrātā/barotnē, kurās ir tāds oglekļa avots kā metanols (raudzēts ar Methylophilus methylotrophus) vai dabasgāzes (raudzēta ar Methylococcus capsulatus, Alcaligenes acidovorans, Aneurinibacillus danicus (agrākais nosaukums — Bacillus brevis) un/vai Bacillus firmus), kā arī augu vai ķīmiskas izcelsmes slāpekļa avots, vitamīni un minerālvielas |
kopproteīns koppelni |
12.1.14. |
Inaktivētas baktērijas un to daļas (36) |
baktērijas vai to daļas (33), ko iegūst no Bifidobacterium spp., Lactobacillus acidophilus, Lactobacillus delbrueckii ssp. bulgaricus, Lacticaseibacillus casei, Limosilactobacillus fermentum (agrākais nosaukums – Lactobacillus fermentum), Lacticaseibacillus paracasei (agrākais nosaukums – Lactobacillus paracasei), Lactiplantibacillus plantarum (agrākais nosaukums – Lactobacillus plantarum), Limosilactobacillus reuteri (agrākais nosaukums – Lactobacillus reuteri), Lacticaseibacillus rhamnosus (agrākais nosaukums – Lactobacillus rhamnosus), Lactobacillus helveticus, Streptococcus thermophiles vai citām baktēriju sugām, kuras atļautas kā barības piedevas un raudzētas substrātā/barotnē, kas sastāv galvenokārt no augu izcelsmes oglekļa avota, augu vai ķīmiskas izcelsmes slāpekļa avota, vitamīniem un minerālvielām |
koppelni |
12.2.8. |
Proteīniem bagāta baktēriju biomasa (36) |
Proteīniem bagāti līdzprodukti, ko iegūst, ražojot aminoskābes, vitamīnus, organiskās skābes, fermentus un/vai to sāļus, kurus iegūst raudzēšanā ar Bacillus coagulans, Bacillus subtilis, Bacillus velezensis, Bacillus licheniformis, Bacillus smithii, Corynebacterium casei, Corynebacterium glutamicum, Corynebacterium melassecola, Ensifer adhaerens, Enterococcus faecium, Escherichia coli K12 vai Lactobacillaceae substrātā/barotnē, kas galvenokārt sastāv no augu izcelsmes oglekļa avota, augu vai ķīmiskas izcelsmes slāpekļa avota, vitamīniem un minerālvielām. Produkts var būt hidrolizēts |
kopproteīns koppelni |
12.2.9. |
Sēņu biomasa (36) |
proteīniem bagāti līdzprodukti, ko iegūst, ražojot tādus produktus kā fermenti, vitamīni un/vai organiskās skābes, kuri iegūti raudzēšanā ar Ashbya gossypii, Aspergillus niger, Aspergillus tubingensis, Aspergillus sojae, Neurospora intermedia, Neurospora tetrasperma, Trichoderma viride, Trichoderma longibrachiatum vai Trichoderma reesei substrātā/barotnē, kas galvenokārt sastāv no augu izcelsmes oglekļa avota, augu vai ķīmiskas izcelsmes slāpekļa avota, vitamīniem un minerālvielām |
kopproteīns koppelni |
12.3.1. |
Vināzes [kondensētas šķīstošas melases] |
Mikrobioloģiskā rūgšanā — piem., spirta, organisko skābju vai rauga ražošanā — iegūtu nenorūgušu vīnu / alus misas rūpnieciskas pārstrādes līdzprodukti. Tie sastāv no šķidrās/pastveida frakcijas, ko iegūst, separējot nenorūgušu vīnu / alus misas. Tajos var būt nedzīvas raudzēšanā izmantoto mikroorganismu šūnas un/vai to daļas (33) |
kopproteīns substrāts un norāde par attiecīgo ražošanas procesu |
12.3.2. |
Aminoskābju (to sāļu) ražošanas līdzprodukti (36) |
līdzprodukti, ko iegūst aminoskābju un to sāļu ražošanā, ar Escherichia coli K12, Corynebacterium casei, Corynebacterium glutamicum vai Corynebacterium melassecola raudzējot substrātā/barotnē, kas sastāv galvenokārt no augu izcelsmes oglekļa avota, augu vai ķīmiskas izcelsmes slāpekļa avota, vitamīniem un minerālvielām |
kopproteīns koppelni |
12.3.3. |
Fermentu ražošanas līdzprodukti (36) |
līdzprodukti, ko iegūst fermentu ražošanā, ar Aspergillus niger, Aspergillus tubingensis, Aspergillus oryzae, Aspergillus sojae, Neurospora intermedia, Trichoderma longibrachiatum, Trichoderma viride vai Trichoderma reesei raudzējot substrātā/barotnē, kas sastāv no augu izcelsmes oglekļa avota, augu vai ķīmiskas izcelsmes slāpekļa avota, vitamīniem un minerālvielām |
kopproteīns koppelni |
12.3.4. |
Polihidroksibutirātiem bagāts bakteriāls produkts |
produkts, kas satur 3-hidroksibutirātu un 3-hidroksivalerātu, kurus iegūst raudzēšanā ar Cupriavidus necator, un dzīvotnespējīgo baktēriju proteīnu miltus, kas paliek pāri pēc baktēriju un rūgšanas šķidruma ražošanas |
butirāts |
12.3.5. |
Ar amonija laktātu bagāts baktēriju produkts (36) |
ar amonija laktātu (CH3CHOHCOONH4) bagāts produkts, ko iegūst raudzēšanā ar Lactobacillus delbrueckii ssp. bulgaricus un citāmLactobacillaceae, Lactococcus lactis, Leuconostoc mesenteroides, Streptococcus thermophiles vai Bifidobacterium spp. un kas satur vismaz 5,6 % slāpekļa |
slāpeklis koppelni kālijs, ja tā saturs > 1,5 % magnijs, ja tā saturs > 1,5% nātrijs, ja tā saturs > 1,5 % |
12.3.6. |
Ar glikonskābi bagāts glikonskābes delta-laktona ražošanas līdzprodukts (36) |
Šķidrs līdzprodukts, ko pārtikas glikonskābes delta-laktona kristalizācijā iegūst raudzēšanā ar Gluconobacter oxydans vai Aspergillus niger. Satur vismaz 50 % glikonskābes |
glikonskābe |
13. Dažādi
Šajā nodaļā norādītās barības sastāvdaļas, kas satur dzīvnieku izcelsmes produktus, atbilst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un Regulas (ES) Nr. 142/2011 prasībām, un tām var būt piemērojami Regulā (EK) Nr. 999/2001 paredzētie lietošanas ierobežojumi.
Numurs |
Nosaukums (1) |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
||||||
13.1.1. |
Maizes un makaronu ražošanā iegūti produkti |
produkti, ko iegūst, ražojot maizi, cepumus, vafeles vai makaronus |
ciete kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi koptauki, ja attiecīgais saturs > 5 % |
||||||
13.1.2. |
Konditorejas izstrādājumu ražošanā iegūti produkti |
produkti, ko iegūst, ražojot konditorejas izstrādājumus un kūkas |
ciete kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi koptauki, ja attiecīgais saturs > 5 % |
||||||
13.1.3. |
Brokastu pārslu ražošanā iegūti produkti |
vielas vai produkti, kas paredzēti izmantošanai cilvēku uzturā (vai ir pamats uzskatīt, ka tos var izmantot cilvēku uzturā) pārstrādātā, daļēji pārstrādātā vai nepārstrādātā veidā |
kopproteīns, ja tā saturs > 10 % kokšķiedra kopeļļas/tauki, ja to saturs > 10 % ciete, ja tās saturs > 30 % kopējie cukuri, aprēķināti kā saharoze, ja to saturs > 10 % |
||||||
13.1.4. |
Saldumu ražošanā iegūti produkti |
produkti, ko iegūst, ražojot saldumus, arī šokolādi |
ciete koptauki, ja to saturs > 5 % kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi |
||||||
13.1.5. |
Saldējuma ražošanā iegūti produkti |
produkti, ko iegūst, ražojot saldējumu |
ciete kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi koptauki |
||||||
13.1.6. |
Svaigu augļu un dārzeņu pārstrādes produkti un līdzprodukti (17) |
Produkti, ko iegūst, pārstrādājot svaigus augļus un dārzeņus (arī mizu, veselus augļu/dārzeņu gabalus un to maisījumus). Var būt saldēti |
ciete kokšķiedra koptauki, ja attiecīgais saturs > 5 % HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % |
||||||
13.1.7. |
Augu pārstrādes produkti (17) |
produkti, ko iegūst, sasaldējot vai sakaltējot veselus augus (15) vai to daļas |
kokšķiedra |
||||||
13.1.8. |
Garšvielu un garšas piedevu pārstrādes produkti (17) |
produkti, ko iegūst, sasaldējot vai sakaltējot garšvielas un garšas piedevas vai to daļas |
kopproteīns, ja tā saturs > 10 % kokšķiedra kopeļļas/tauki, ja to saturs > 10 % ciete, ja attiecīgais saturs > 30 % kopējais cukurs, aprēķināti kā saharoze, ja to saturs > 10 % |
||||||
13.1.9. |
Garšaugu pārstrādes produkti (17) |
produkti, ko iegūst, smalcinot, maļot, sasaldējot vai kaltējot garšaugus vai to daļas |
kokšķiedra |
||||||
13.1.10. |
Kartupeļu pārstrādes produkti |
Produkti, ko iegūst, pārstrādājot kartupeļus. Var būt saldēti |
ciete kokšķiedra koptauki, ja attiecīgais saturs > 5 % HCl nešķīstoši pelni, ja to saturs > 3,5 % |
||||||
13.1.11. |
Mērču ražošanā iegūti produkti un līdzprodukti |
Vielas, ko iegūst mērču ražošanā un kas ir paredzētas izmantošanai cilvēku uzturā (vai ir pamats uzskatīt, ka tās var izmantot cilvēku uzturā) pārstrādātā, daļēji pārstrādātā vai nepārstrādātā veidā |
koptauki |
||||||
13.1.12. |
Uzkodu ražošanā iegūti produkti un līdzprodukti |
produkti un līdzprodukti, ko iegūst, ražojot uzkodas — kartupeļu čipsus, kartupeļu un/vai graudaugu uzkodas (tieši ekstrudētas uzkodas, kuru pamatā ir mīkla un kuras ir granulētas) un riekstus |
koptauki |
||||||
13.1.13. |
Gatavas pārtikas ražošanā iegūti produkti |
produkti, ko iegūst, ražojot ēšanai gatavu pārtiku (37) |
koptauki, ja to saturs > 5 % |
||||||
13.1.14. |
Alkoholisko dzērienu ražošanā iegūti augu līdzprodukti |
Cieti augu produkti (arī ogas un sēklas, piem., anīsa sēklas), ko iegūst pēc šo augu macerācijas spirta šķīdumā vai pēc alkohola iztvaicēšanas/destilēšanas, vai pēc abiem šiem procesiem, kurus veic alkoholisko dzērienu ražošanai paredzētu aromatizētāju izstrādē. Šie produkti jādestilē, lai izvadītu atlikušo alkoholu |
kopproteīns, ja tā saturs > 10 % kokšķiedra kopeļļas/tauki, ja to saturs > 10 % |
||||||
13.1.15. |
Barības alus |
produkts, ko iegūst alus brūvēšanā un ko nedrīkst pārdot kā cilvēku uzturā lietojamu dzērienu |
alkohola saturs mitrums, ja tā saturs < 75 % |
||||||
13.1.16. |
Saldi aromatizēti dzērieni |
bezalkoholisko dzērienu nozares produkti, ko iegūst no saldu aromatizētu bezalkoholisko dzērienu vai neiepakotu netirgojamu saldu aromatizētu bezalkoholisko dzērienu ražošanā |
kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi mitrums, ja tā saturs > 30 % |
||||||
13.1.17. |
Augļu sīrups |
augļu sīrupa sektora produkti, ko iegūst pārtikas augļu sīrupa ražošanā |
lopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi mitrums, ja tā saturs > 30 % |
||||||
13.1.18. |
Salds aromatizēts sīrups |
salda aromatizēta sīrupa sektora produkti, ko iegūst sīrupa vai neiepakota netirgojama sīrupa ražošanā |
kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi mitrums, ja tā saturs > 30 % |
||||||
13.1.19. |
Pārtikas pārstrādē izmantotas augu eļļas |
augu eļļas, ko pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji ir izmantojuši vārīšanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 852/2004 un kas nav bijušas saskarē ar gaļu, dzīvnieku taukiem, zivīm vai ūdensdzīvniekiem |
mitrums, ja tā saturs > 1 % |
||||||
13.2.1. |
Karamelizēts cukurs |
produkts, ko iegūst, kontrolēti karsējot jebkura veida cukuru |
kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi |
||||||
13.2.2. |
Dekstroze |
dekstrozi iegūst cietes hidrolīzē, un tās sastāvā ir attīrīta un kristalizēta glikoze ar kristālisko ūdeni vai bez tā |
|
||||||
13.2.3. |
Fruktoze |
Fruktoze kā attīrīts kristālisks pulveris. To iegūst no glikozes sīrupā esošās glikozes, izmantojot glikozes izomerāzi un saharozes inversiju |
|
||||||
13.2.4. |
Glikozes sīrups |
glikozes sīrups ir attīrīts un koncentrēts barojošu saharīdu šķīdums ūdenī, ko iegūst cietes hidrolīzē |
mitrums, ja tā saturs > 30 % |
||||||
13.2.5. |
Glikozes melase |
produkts, ko iegūst glikozes sīrupu rafinēšanas procesā |
kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi |
||||||
13.2.6. |
Ksiloze |
no koksnes iegūts cukurs |
|
||||||
13.2.7. |
Laktuloze |
Pussintētisks disaharīds (4-O-D-galaktopiranozil-D-fruktoze), ko iegūst no laktozes, izomerizējot glikozi par fruktozi. Sastopams termiski apstrādātā pienā un piena produktos |
|
||||||
13.2.8. |
Glikozamīns (hitozamīns) (38) |
Aminocukurs (monosaharīds), kas ir polisaharīdu hitozāna un hitīna struktūras sastāvdaļa. To iegūst vēžveidīgo vai citu posmkāju ārskeleta hidrolīzē vai graudu — piem., kukurūzas vai kviešu — raudzēšanā |
attiecīgi nātrijs vai kālijs |
||||||
13.2.9. |
Ksilooligosaharīds |
tādu ksilozes molekulu ķēdes, kas saistītas ar β1–4 saitēm ar polimerizācijas pakāpi no 2 līdz 10 un tiek ražotas dažādu ar hemicelulozi bagātu izejvielu fermentatīvā hidrolīzē |
mitrums, ja tā saturs > 5 % |
||||||
13.2.10. |
Gliko-oligosaharīds |
produkts, ko iegūst glikozes polimēru, glikozes, saharozes un maltozes raudzēšanā vai hidrolīzē un/vai fizikāli termiskā apstrādē |
mitrums, ja tā saturs > 28 % |
||||||
13.2.11. |
Fruktooligosaharīdi |
produkts, ko fermentācijā iegūst no cukurbiešu vai cukurniedru cukura vai fizikālā apstrādē no svaigas kultivētas ganību zāles |
mitrums, ja tā saturs > 28 % |
||||||
13.2.12. |
Trehaloze |
Nereducējošs disaharīds, kas sastāv no divām glikozes grupām, kuras saista α-1,1-glikozīdu saite. Ražots no šķidrinātas cietes tālākā daudzpakāpju fermentatācijā. |
trehaloze, ja tās saturs < 98,0 % (bezūdens vielā) mitrums, ja tā saturs > 11,0 % |
||||||
13.3.1. |
Ciete (39) |
ciete |
ciete |
||||||
13.3.2. |
Uzbriedināta ciete (39) |
produkts, kas sastāv no cietes, kura termiskas apstrādes ietekmē uzbriest |
ciete |
||||||
13.3.3. |
Cietes (39) maisījums |
produkts, kas sastāv no dabīgas un/vai modificētas pārtikas cietes, kura iegūta no dažādiem botāniskiem avotiem |
ciete |
||||||
13.3.4. |
Cietes (39) hidrolizātu rauši |
produkts, ko iegūst cietes hidrolīzes šķidruma filtrēšanā un kas sastāv no proteīna, cietes, polisaharīdiem, taukiem, eļļas un filtrēšanas palīgvielām (piem., diatomīta, kokšķiedras) |
mitrums, ja tā saturs < 25 % vai > 45 % Ja mitruma saturs < 25 %:
|
||||||
13.3.5. |
Dekstrīns |
dekstrīns ir ar skābi daļēji hidrolizēta ciete |
|
||||||
13.3.6. |
Maltodekstrīns |
maltodekstrīns ir daļēji hidrolizēta ciete |
|
||||||
13.4.1. |
Polidekstroze |
neregulāri savienoti glikozes polimēri, ko iegūst, termiski polimerizējot D-glikozi |
|
||||||
13.5.1. |
Polioli (40) |
produkts, kuru iegūst hidrogenēšanā vai raudzēšanā un kura sastāvā ir reducēti monosaharīdi, disaharīdi, oligosaharīdi vai polisaharīdi |
|
||||||
13.5.2. |
Izomalts |
cukura alkohols, ko iegūst fermentatīvā saharozes pārvēršanā un hidrogenēšanā |
|
||||||
13.5.3. |
Mannīts (25) |
produkts, kuru iegūst hidrogenēšanā vai raudzēšanā un kura sastāvā ir reducēta glikoze un/vai fruktoze |
|
||||||
13.5.4. |
Ksilīts (25) |
produkts, ko iegūst ksilozes hidrogenēšanā un raudzēšanā |
|
||||||
13.5.5. |
Sorbīts (25) |
produkts, ko iegūst glikozes hidrogenēšanā |
|
||||||
13.6.1. |
Ķīmiskajā rafinēšanā iegūtas skābās eļļas (41) |
produkts, ko iegūst augu vai dzīvnieku izcelsmes eļļu un tauku atskābināšanā ar sārmiem, tad skābina un atdala no ūdens fāzes un kas satur brīvas taukskābes, eļļas vai taukus un dabīgas sēklu, augļu vai dzīvnieku audu sastāvdaļas, piem., monoglicerīdus un diglicerīdus, koplecitīnu un šķiedras |
koptauki mitrums, ja tā saturs > 1 % |
||||||
13.6.2. |
Ar glicerīnu esterificētas taukskābes (26) |
Glicerīdi, ko iegūst, esterificējot taukskābes ar glicerīnu. Drīkst saturēt līdz 50 ppm niķeļa no hidrogenēšanas |
mitrums, ja tā saturs > 1 % koptauki niķelis, ja tā saturs > 20 ppm |
||||||
13.6.3. |
Taukskābju monoglicerīdi, diglicerīdi un triglicerīdi (26) |
Produkts, kas sastāv no glicerīna monoesteru, diesteru un triesteru reakcijas masas; reakcija ar taukskābēm. Drīkst saturēt nedaudz brīvo taukskābju un līdz 7 % glicerīna. Drīkst saturēt līdz 50 ppm niķeļa no hidrogenēšanas |
koptauki niķelis, ja tā saturs > 20 ppm |
||||||
13.6.4. |
Taukskābju sāļi (26) |
Produkts, ko iegūst, taukskābēm, kuru molekulā ir vismaz 4 oglekļa atomi, reaģējot ar kalcija, magnija, nātrija vai kālija hidroksīdiem, oksīdiem vai sāļiem. Drīkst saturēt līdz 50 ppm niķeļa no hidrogenēšanas |
koptauki (pēc hidrolīzes) mitrums Ca, Na, K vai Mg (attiecīgā gadījuma) niķelis, ja tā saturs > 20 ppm |
||||||
13.6.5. |
Fizikālā rafinēšanā iegūti taukskābju destilāti (39) |
produkts, ko iegūst augu vai dzīvnieku izcelsmes eļļu un tauku atskābināšanā ar destilēšanas palīdzību un kas satur brīvas taukskābes, eļļas vai taukus un dabīgas sēklu, augļu vai dzīvnieku audu sastāvdaļas, piem., monoglicerīdus un diglicerīdus, sterolus un tokoferolus |
koptauki mitrums, ja tā saturs > 1 % |
||||||
13.6.6. |
Produkts, ko iegūst organisko vielu raudzēšanā, eļļas fermentu pāresterifikācijā vai eļļas/tauku šķelšanā. Parasti sastāv no neattīrītām taukskābēm C4-C24, kas ir alifātiskas, lineāras, vienvērtīgas, piesātinātas un nepiesātinātas. Ja hidrogenētas, drīkst saturēt līdz 50 ppm niķeļa |
koptauki mitrums, ja tā saturs > 1 % niķelis, ja tā saturs > 20 ppm |
|||||||
13.6.7. |
Produkts, ko iegūst, destilējot neattīrītas taukskābes, kuras iegūtas organisku vielu raudzēšanā, eļļas fermentu pāresterifikācijā vai eļļas/tauku šķelšanā un, iespējams, hidrogenēšanā. Parasti sastāv no attīrītām destilētām taukskābēm C4-C24, kas ir alifātiskas, lineāras, vienvērtīgas, piesātinātas un nepiesātinātas. Ja hidrogenēts, drīkst saturēt līdz 50 ppm niķeļa |
koptauki mitrums, ja tā saturs > 1 % niķelis, ja tā saturs > 20 ppm |
|||||||
13.6.8. |
Ziepju bāze (39) |
produkts, ko iegūst augu eļļu un tauku atskābināšanā ar kalcija, magnija, nātrija vai kālija hidroksīda šķīdumu palīdzību un kas satur taukskābju, eļļu vai tauku sāļus un dabīgas sēklu, augļu vai dzīvnieku audu sastāvdaļas, piem., monoglicerīdus, diglicerīdus, lecitīnu un šķiedrvielas |
mitrums, ja tā saturs < 40 un > 50 % attiecīgi Ca, Na, K vai Mg |
||||||
13.6.9. |
Ar organiskām skābēm esterificēti taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi (26) |
ar organiskām skābēm esterificēti taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi ar vismaz četriem oglekļa atomiem |
koptauki |
||||||
13.6.10. |
Taukskābju saharozes esteri (26) |
saharozes un taukskābju esteri |
kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi koptauki |
||||||
13.6.11. |
Taukskābju saharozes glicerīdi (26) |
saharozes esteru un taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu maisījums |
kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi koptauki |
||||||
13.6.12. |
Palmitoilglikozamīns |
Organisks lipīdu savienojums, kas atrodas daudzu augu un jo īpaši pākšaugu saknēs. Palmitoilglikozamīnu (C22H43NO6) ražo, D-glikozamīnu acilējot ar palmitīnskābi. Drīkst saturēt līdz 0,5 % acetona |
koptauki mitrums, ja tā saturs > 2 % |
||||||
13.6.13. |
Taukskābju laktilātu sāls |
Taukskābju esteris no taukiem, kas nepieder pie glicerīdiem. Produkts var būt ar pienskābi esterificētu taukskābju kalcija, magnija, nātrija vai kālija sāls. Var saturēt brīvo taukskābju un pienskābes sāļus |
koptauki mitrums, ja tā saturs > 1 % niķelis, ja tā saturs > 20 ppm attiecīgi Ca, Na, K vai Mg |
||||||
13.6.14. |
Palmitoiletanolamīds |
Organisks lipīdu savienojums, kas atrodas sojas lecitīnā, olās un citos barības avotos. Palmitoiletanolamīdu (C18H37NO2) iegūst sintēzes procesā, palmitīnskābei reaģējot ar etanolamīnu |
koptauki mitrums, ja tā saturs > 2 % |
||||||
13.8.1. |
Neattīrīts glicerīns [neattīrīts glicerīns] |
Līdzprodukts, ko iegūst:
Drīkst saturēt līdz 50 ppm hidrogenēšanā radušās niķeļa |
glicerīns kālijs, ja tā saturs > 1,5 % nātrijs, ja tā saturs > 1,5 % niķelis, ja tā saturs > 20 ppm |
||||||
13.8.2. |
Glicerīns [glicerīns] |
Produkts, ko iegūst:
|
glicerīns, ja tā saturs < 99 % sausnas nātrijs, ja tā saturs > 0,1 % kālijs, ja tā saturs > 0,1 % niķelis, ja tā saturs > 20 ppm |
||||||
13.9.1. |
Metilsulfonilmetāns |
organisks sēra savienojums ((CH3)2SO2), ko iegūst ķīmiskajā sintēzē un kas ir identisks dabiskajam savienojumam augos |
sērs |
||||||
13.10.1. |
Kūdra |
produkts, kas rodas augiem (galvenokārt sfagniem) dabiski sadaloties anaerobā un oligotrofā vidē |
kokšķiedra |
||||||
13.10.2. |
Leonardīts |
produkts, kas ir dabā sastopams fenola ogļūdeņražu minerālu komplekss, zināms arī kā humāts, un rodas, miljonu gadu laikā sadaloties organiskām vielām |
kokšķiedra |
||||||
13.11.1. |
Propilēnglikols [1,2-propāndiols] [propān-1,2-diols] |
Organisks savienojums (diolalkohols vai dubultalkohols), kura formula ir C3H8O2. Viskozs, nedaudz salds šķidrums, higroskopisks un viegli sajaucas ar ūdeni, acetonu un hloroformu. Drīkst saturēt līdz 0,3 % dipropilēnglikola |
|
||||||
13.11.2. |
Propilēnglikola un taukskābju monoesteri (26) |
propilēnglikola un taukskābju monoesteri, atsevišķi vai maisījumos ar diesteriem |
propilēnglikols koptauki |
||||||
13.12.1. |
Hialuronskābe (36) |
glikozamīnglikāns (polisaharīds) ar atkārtotām grupām, kas sastāv no aminocukura (N-acetil-D-glikozamīna) un D-glikuronskābes, kura ir ādā, sinoviālajā šķidrumā un nabas saitē, un ko iegūst, piem., no dzīvnieku audiem vai bakteriālā raudzēšanā |
attiecīgi nātrijs vai kālijs |
||||||
13.12.2. |
Hondroitīna sulfāts (36) |
produkts, ko iegūst, veicot ekstrahēšanu no cīpslām, kauliem un citiem dzīvnieku audiem, kas satur skrimšļus un mīkstos saistaudus, vai sulfatējot mikrobioloģiskā rūgšanā izolētu hondroitīnu |
nātrijs |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).
(3) Komisijas Regula (ES) Nr. 142/2011 (2011. gada 25. februāris), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 999/2001 (2001. gada 22. maijs), ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 183/2005 (2005. gada 12. janvāris), ar ko paredz barības higiēnas prasības (OV L 35, 8.2.2005., 1. lpp.).
(6) Zemākā saprātīgi panākamā līmeņa princips.
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/32/EK (2002. gada 7. maijs) par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā — Padomes paziņojums (OV L 140, 30.5.2002., 10. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 396/2005 (2005. gada 23. februāris), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1831/2003 (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (OV L 268, 18.10.2003, p. 29).
(10) Noteikumus par šajā punktā paredzētajiem ķīmiskajiem piemaisījumiem un pārstrādes palīglīdzekļiem nepiemēro tajā barības sastāvdaļu reģistrā norādītajām barības sastāvdaļām, kas minēts Regulas (EK) Nr. 767/2009 24. panta 6. punktā.
(11) Atkāpjoties no šā pienākuma, procesam “žāvēšana/kaltēšana” var pievienot parasto nosaukumu/apzīmētāju.
(12) Vācu valodā “Konzentrieren” vajadzības gadījumā drīkst aizstāt ar “Eindicken”, un tādā gadījumā parastajam apzīmētājam vajadzētu būt “eingedickt”.
(13) Iegūto barības sastāvdaļu galvenais mērķis ir nodrošināt proteīnus, ogļhidrātus, taukus, enerģiju, minerālvielas vai šķiedrvielas.
(14) Attiecīgā gadījumā vārdu “attīrīšana” drīkst aizstāt ar vārdu “izlobīšana” vai “nolobīšana”, un tādā gadījumā parastajam apzīmētājam būtu jābūt “izlobīts” vai “nolobīts”.
(15) Attiecībā uz rīsiem šo procesu sauc “lobīšana”, un parastais apzīmētājs ir “lobīts”.
(16) Ekstrakts ir šķidrums, kurā ir šķīstošas vielas (piem., tauki/eļļa, cukurs vai citas šķīstošas sastāvdaļas). Šo ekstraktu kā barības sastāvdaļu galvenais mērķis ir nodrošināt proteīnus, ogļhidrātus, taukus, enerģiju, minerālvielas vai šķiedrvielas. Tas, ka ekstrahēšana kā process ir norādīta attiecībā uz barības sastāvdaļām, neizslēdz, ka ekstraktus var klasificēt par barības piedevām.
(17) Ekstrahēšanas līdzprodukts ir ekstrahēšanā atlikusī daļa — piem., milti vai mīkstums —, nevis ekstrakts. Šo ekstrahēšanas līdzproduktu galvenais uzdevums barības sastāvdaļās ir nodrošināt proteīnus, ogļhidrātus, taukus, enerģiju, minerālvielas vai šķiedrvielas.
(18) Franču valodā drīkst lietot vārdu “issues”.
(19) Vācu valodā drīkst lietot apzīmētāju “aufgeschlossen” un nosaukumu “Quellwasser” (attiecībā uz cieti). Dāņu valodā drīkst lietot apzīmētāju “Kvældning” un nosaukumu “Kvældet” (attiecībā uz cieti).
(20) Franču valodā vārdu “Pressage” vajadzības gadījumā drīkst aizstāt ar “Extraction mécanique”.
(21) Jāievēro norādījumi par pareizu un drošu lietošanu.
(1) Attiecīgā gadījumā nosaukumu var aizstāt ar nosaukumu […]
(2) Nosaukumu drīkst papildināt ar labības sugu.
(3) “Kukurūza” var attiekties gan uz kukurūzu kā tādu, gan uz “graudiem”.
(4) Ja šis barības produkts malts smalkāk, nosaukumam drīkst pievienot vārdu “smalkas” vai arī nosaukumu drīkst aizstāt ar atbilstošu apzīmējumu.
(5) Terminu “izspaidas” drīkst aizstāt ar terminu “rauši”
(6) Arachis hypogaea gadījumā vārdu “zemesrieksts” var aizstāt ar “arahiss”.
(7) Attiecīgā gadījumā var iekļaut norādi “Zems glikozinolāta saturs”, kā definēts Savienības tiesību aktos.
(8) Nosaukumu “augu eļļa un tauki” pēc vajadzības var aizstāt ar terminu “augu eļļa” vai “augu tauki”. To papildina ar augu sugu un attiecīgi auga daļu. Norāda, vai eļļa(-s) un/vai tauki ir nerafinēti vai rafinēti.
(9) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 639/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar kuru groza minētās regulas X pielikumu (OV L 181, 20.6.2014. p. 1).
(10) Nosaukumi galvenokārt atšķiras sakarā ar mitruma satura atšķirībām, un jālieto attiecīgais nosaukums.
(11) Nosaukumu papildina ar auga sugu.
(12) Vārdu “citrusaugļi” aizstāj ar citrusaugļu sugu.
(13) Vārdu “augļi” attiecīgi aizstāj ar augu sugas augļu nosaukumu.
(14) Nosaukumā drīkst norādīt augu sugu.
(15) Izņemot Cannabis sativa L.
(16) Terminu “rupjie milti” drīkst aizstāt ar terminu “granulas”. Nosaukumā drīkst norādīt kaltēšanas veidu.
(17) Nosaukumu attiecīgi papildina ar augu, sēņu vai aļģu sugu. Ja iegūtā barības sastāvdaļa satur vairāk nekā 5 % citu sugu, norāda arī šīs sugas.
(18) Nosaukumi nav sinonīmi un galvenokārt atšķiras sakarā ar mitruma satura atšķirībām; jālieto attiecīgais nosaukums. Termins “pulveris” nozīmē, ka mitruma saturs nepārsniedz 12 %, ar to drīkst aizstāt terminus “sauss” vai “koncentrēts un sauss”.
(19) Lai sniegtā informācija būtu adekvāta, neskarot obligātās prasības par marķēšanu un ja marķēšanai tiek izmantots šis reģistrs, Komisijas Regulā (ES) Nr. 142/2011 (VIII pielikuma III nodaļā) noteikto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu tirdzniecības dokumentu un veterināro (veselības) sertifikātu nosaukumu attiecīgā gadījumā aizstāj ar šādiem elementiem:
— |
dzīvnieku sugas nosaukumu un |
— |
dzīvnieku izcelsmes produkta daļu (piem., aknas, gaļa (tikai tad, ja tas ir skeleta muskulis)), un/vai |
— |
dzīves posmu (piem., cirmeņi), un/vai |
— |
dzīvnieku sugu nosaukumu, kas nav izmantots attiecībā uz aizliegumu par pārstrādi vienas sugas ietvaros (piem., mājputnu audus nesaturošs), |
vai, lai sniegtu pietiekamu informāciju, nosaukumu pēc vajadzības papildina ar
— |
dzīvnieku sugas nosaukumu un/vai |
— |
dzīvnieku izcelsmes produkta daļu (piem., aknas, gaļa (tikai tad, ja tas ir skeleta muskulis)), un/vai |
— |
dzīves posmu (piem., cirmeņi), un/vai |
— |
dzīvnieku sugu nosaukumu, kas nav izmantots attiecībā uz aizliegumu par pārstrādi vienas sugas ietvaros. |
(20) Lai sniegtā informācija būtu adekvāta, neskarot obligātās prasības par marķēšanu un ja marķēšanai tiek izmantots šis reģistrs, Komisijas Regulā (ES) Nr. 142/2011 (VIII pielikuma III nodaļā) un Regulas (EK) Nr. 999/2001 (IV pielikumā) noteikto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu tirdzniecības dokumentu un veterināro (veselības) sertifikātu nosaukumu attiecīgā gadījumā papildina ar šādiem elementiem:
— |
pārstrādāto dzīvnieku sugas (piem., cūku, atgremotāju, putnu, kukaiņu) nosaukums un/vai |
— |
dzīves posmu (piem., cirmeņi), un/vai |
— |
pārstrādātais materiāls (piem., kauli), un/vai |
— |
izmantotais processs (piem., attaukots, rafinēts), un/vai |
— |
tādu dzīvnieku sugas nosaukums, kas nav izmantoti sakarā ar aizliegumu par pārstrādi vienas sugas ietvaros (piem., nesatur mājputnus). |
(21) Attiecīgā gadījumā nosaukumu aizstāj ar konkrētā produkta nosaukumu.
(22) Nosaukumu papildina ar dzīvnieka sugu.
(23) Ja produkts attiecīgi ražots no zivaudzētavā audzētām zivīm/vēžveidīgajiem, nosaukumu papildina ar dzīvnieku sugu.
(24) Nosaukumam papildus vai tā vietā var norādīt avota raksturu.
(25) Saskaņā ar Regulas (ES) 2022/1104 3. pantu tirgū laist un izmantot var līdz 2028. gada 30. maijam.
(26) Nosaukumu groza vai papildina, attiecīgi norādot taukskābi un/vai organisku skābi.
(27) Tas neizslēdz konkrētu organisko skābju sāļu klasificēšanu par barības piedevām.
(28) Nosaukumu papildina ar aminoskābi vai izmantoto aminoskābju avotu.
(29) Nosaukumā var iekļaut norādi par ražošanas procesu.
(30) Nosaukumu papildina, attiecīgā gadījumā pievienojot norādi “no kauliem”.
(31) Saskaņā ar Regulas (ES) 2022/1104 3. pantu nātrija citrātus tirgū laist un izmantot var līdz 2028. gada 30. maijam.
(32) Saskaņā ar Regulas (ES) 2022/1104 3. pantu kālija citrātus var tirgū laist un izmantot var līdz 2028. gada 30. maijam.
(33) Izmantotie rauga celmu nosaukumi var atšķirties no zinātniskās taksonomijas, tāpēc var lietot arī norādīto rauga celmu sinonīmus.
(34) Daļas ir jebkuras šķīstošas un nešķīstošas mikroorganismu frakcijas, arī tādas, kas radušās no membrānas vai iekšējām šūnas daļām.
(35) Nekultivē uz n-alkāniem (Regulas (ES) Nr. 767/2009 III pielikums ar grozījumiem).
(36) Kopā ar barības sastāvdaļas nosaukumu norāda mikroorganisma(-u) sugu un var pievienot terminu “inaktivēts” (t. i., “reģistrā izmantotais nosaukums” + “sugas nosaukums”, piem., i) “no Methylococcus capsulatus iegūti vienšūnu proteīni”, ii) “inaktivēts Lactobacillus acidophilus”).
(37) Definēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 (2005. gada 15. novembris) par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem 2. panta g) punktā (OV L 338, 22.12.2005., 1.–26. lpp.).
(38) Nosaukumu attiecīgi papildina ar vārdiem “no dzīvnieku audiem” vai “iegūts raudzēšanā”.
(39) Nosaukumu papildina, norādot botānisko izcelsmi.
(40) Izņemot mannītu, sorbītu un ksilītu.
(41) Nosaukumu papildina, attiecīgi norādot izcelsmi no augiem vai dzīvniekiem.
(42) Barības sastāvdaļu nosaukumu attiecīgi papildina ar vārdiem “ iegūts šķelšanā”, “ iegūts raudzēšanā” vai “iegūts fermentu pāresterifikācijā”.’