(1)

Pamatojoties uz pamatregulu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2021. gada 17. februārī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”, “Ķīna” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importu. Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tā publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2).

(2)

Tā kā nebija izpildīti pamatregulas 14. panta 5.a punkta nosacījumi, tad netika noteikts, ka iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā jāreģistrē attiecīgā ražojuma imports.

(3)

Komisija 2021. gada 17. septembrī saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu personām sniedza kopsavilkumu par ierosinātajiem pagaidu maksājumiem un detalizētu informāciju par to, kā aprēķinātas dempinga starpības un starpības, kas ir atbilstošas tam, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei (“iepriekšēja informācijas izpaušana”). Piezīmes iesniedza trīs personas. Tomēr piezīmes bija vispārīgas un neattiecās uz aprēķinu precizitāti. Tāpēc šīs piezīmes tika izskatītas tikai galīgajā posmā.

(4)

Komisija 2021. gada 14. oktobrī ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1812 (3) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam.

(5)

Pēc tam kad bija izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“pagaidu informācijas izpaušana”), sūdzības iesniedzēji, izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, Ķīnas Tirdzniecības kamera (“CCCME”), vairāki lietotāji, tostarp Eiropas Tērauda asociācija (“Eurofer”), vairāki importētāji un Ķīnas Tautas Republikas valdība (“ĶV”) pagaidu regulas 2. panta 1. punktā noteiktajā termiņā iesniedza rakstisku informāciju, kurā darīja zināmu savu viedokli par pagaidu konstatējumiem.

(6)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas ieinteresētajām personām, kuras to prasīja, tika piešķirta iespēja tikt uzklausītām. Tika uzklausīti sūdzības iesniedzēji, Eurofer, NLMK Europe (“NLMK”), Misano S.p.A. (“Misano”) un Imerys France (“Imerys”).

(7)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Tālab tika organizētas papildu attālinātas kontrolpārbaudes ar diviem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, proti, GrafTech France S.N.C. (“GrafTech France”) un Showa Denko Europe GmbH (“Showa Denko”), un vienu ražotāju eksportētāju, proti, Nantong Yangzi Co., Ltd (“Yangzi grupa”).

(8)

Komisija 2022. gada 19. janvārī informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plāno noteikt galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam (“galīgās informācijas izpaušana”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto galīgo informāciju.

(9)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ieinteresētajām personām, kuras to prasīja, tika dota iespēja tikt uzklausītām. Tika uzklausīti sūdzības iesniedzēji, CCCME un Fangda Carbon New Material Co., Ltd (“Fangda grupa”).

(10)

Ieinteresēto personu sniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā šajā regulā. Pamatojoties uz piezīmēm, ko iesniedza Liaoning Dantan Technology Group Co., Ltd. (“Liaoning Dantan”), Komisija pārskatīja savus konstatējumus, kas attiecās uz dempinga starpības aprēķinu, un izpauda to šai personai.

(11)

CCCME apgalvoja, ka sūdzība pārmēru paļaujas uz konfidenciāliem skaitļiem, un pieprasīja, lai Komisija spertu soļus, kas nepieciešami šajās un turpmākās procedūrās, lai nodrošinātu to, ka attiecīgās personas var paust piezīmes pēc būtības un ar jēgu.

(12)

Komisija uzskatīja, ka ieinteresētajām personām pieejamajā sūdzības versijā ir visi būtiskie pierādījumi un konfidenciāli iesniegto datu nekonfidenciālie kopsavilkumi, lai ieinteresētās personas visā procedūrā varētu paust piezīmes ar jēgu un izmantot tiesības uz aizstāvību.

(13)

Komisija arī atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 19. pantu un PTO Antidempinga nolīguma (“ADN”) 6.5. pantu ir atļauts aizsargāt konfidenciālu informāciju apstākļos, kad tās izpaušana radītu ievērojamas konkurences priekšrocības konkurentam vai ļoti negatīvi ietekmētu personu, kas šādu informāciju sniegusi, vai personu, no kuras minētā persona informāciju ieguvusi.

(14)

Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(15)

Pēc pagaidu un galīgās informācijas izpaušanas Misano, Fangda grupa un CCCME apgalvoja, ka antidempinga pasākumi būtu jāaptur saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu sakarā ar tirgus izmaiņām, kas notikušas pēc izmeklēšanas perioda beigām.

(16)

Neskarot Komisijas ekskluzīvo prerogatīvu lemt par pamatregulas 14. panta 4. punkta piemērošanu, Komisija šajā posmā norādīja, ka šīs personas nav sniegušas pierādījumus, kas pamatotu konstatējumu, ka Savienības ražošanas nozarei vairs netiek nodarīts kaitējums. Ieinteresētās personas toties atsaucās uz gaidāmo izaugsmi, cenu pieaugumu un gaidāmo importa apjoma samazinājumu, lai apgalvotu, ka kaitējums, visticamāk, neturpināsies vai neatkārtosies. Kā paskaidrots tālāk 138. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka apgalvotais importa no Ķīnas cenu pieaugums ne vienmēr nozīmē, ka kaitējums ir beidzies vai beigsies. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka šajā posmā turpmāka rīcība nav nepieciešama.

(17)

Par atlasi netika saņemtas piezīmes, tāpēc tika apstiprināts pagaidu regulas 12. līdz 17. apsvērums.

(18)

Kā norādīts pagaidu regulas 24. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra periodu no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra periodu no 2017. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(19)

Dažas ieinteresētās personas, ieskaitot Trasteel International SA (“Trasteel”), norādīja, ka attiecīgais periods ietvēra periodu ar ārkārtīgi augstām cenām, kas saistītas ar deficītu un galvenās izejvielas cenu pieaugumu (2017. un 2018. gadā), un beidzās Covid-19 pandēmijas skartajā periodā (2020. gadā). Tās prasīja, lai attiecīgais periods ietvertu 2016. gadu, kad tirgus tika uzskatīts par “normālu”. Pēc galīgās informācijas izpaušanas Trasteel atkārtoja savu pieprasījumu.

(20)

Pieprasījums tika noraidīts. Attiecīgais periods tika noteikts, sākot procedūru, un saskaņā ar iedibinātu praksi aptvēra izmeklēšanas periodu un trīs iepriekšējos kalendāros gadus. Šā perioda analīze sniedza Komisijai datus, kas bija vajadzīgi, lai izdarītu precīzus konstatējumus, un tādējādi bija iespējams ņemt vērā jebkādus izņēmuma apstākļus.

(21)

Pagaidu posmā tika saņemti četri apgalvojumi par ražojuma tvērumu, ko iesniedza attiecīgi Savienības ražotājs (Sangraf Italy), lietotājs (NLMK), nesaistīts importētājs (CTPS Srl) un CCCME. Kā paskaidrots pagaidu regulas 30. līdz 38. apsvērumā, Komisija noraidīja trīs izslēgšanas pieprasījumus, bet piekrita no izmeklēšanas tvēruma izslēgt atsevišķi importētos savienotājus.

(22)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas ĶV, Eurofer, NLMK, Imerys, Misano, Fangda grupa un Liaoning Dantan apgalvoja, ka Komisija nav pilnībā ņēmusi vērā grafīta elektrodu ražojumu veidu atšķirības. Ieinteresētās personas norādīja, ka, no vienas puses, lielākā daļa grafīta elektrodu, ko Ķīna eksportē uz Savienību, ir maza diametra lieljaudas (“HP”) vai superlieljaudas (“SHP”) elektrodi, ko izmanto kausa krāsnīs, un neliels skaits liela diametra ultralieljaudas (“UHP”) elektrodu. No otras puses, Savienības ražošanas nozare ražo galvenokārt liela diametra UHP elektrodus, ko izmanto elektriskā loka krāsnīs. Šīs ieinteresētās personas piebilda, ka HP/SHP elektrodi, no vienas puses, un UHP elektrodi, no otras puses, atšķiras izejvielu (koksa), ražošanas tehnoloģijas, ražojuma lietojuma un kvalitātes ziņā un pieder pie dažādiem tirgus segmentiem. Savstarpēja aizstāšana nav iespējama. Tās pieprasīja, lai mazie elektrodi (ar atšķirīgām definīcijām) – ar diametru, kas nepārsniedz 500 mm, Eurofer gadījumā, ar diametru, kurš nepārsniedz 350 mm, NLMK gadījumā, ar diametru, kas nepārsniedz 500 mm, Imerys gadījumā, ar diametru, kurš nepārsniedz 130–250 mm, COMAP gadījumā, ar diametru, kas nepārsniedz 450 mm, Fangda grupas un CCCME gadījumā – tiktu izslēgti no ražojuma tvēruma.

(23)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Eurofer, Fangda grupa un CCCME atkārtoja savus apgalvojumus. Turklāt CTPS Srl pieprasīja izslēgt elektrodus, kuru diametrs nepārsniedz 400 mm. Savukārt Trasteel pieprasīja izslēgt elektrodus, kuru diametrs nepārsniedz 450 mm. Tie apgalvoja, ka Savienībā šie maza diametra elektrodi netiek ražoti pietiekamos apjomos. Bez tam tie apgalvoja, ka daudzi grafīta elektrodi, kuru diametrs pārsniedz 350 mm, ir HP elektrodi, ko izmanto kausa krāsnīs, un ka arī tie būtu jāizslēdz no tvēruma. Komisija noraidīja šos apgalvojumus, ņemot vērā 27. līdz 31. apsvērumā izdarīto konstatējumu.

(24)

Tajā pašā laikā pēc galīgās informācijas izpaušanas Savienības ražotāji iebilda pret to, ka no ražojuma tvēruma izslēdz grafīta elektrodus, kuru diametrs nepārsniedz 350 mm. Savienības ražotāji apgalvoja, ka grafīta elektrodus, kuru diametrs ir 350 mm, spēj ražot lielākos apjomos. Tie uzskatīja – tas, ka attiecīgajā periodā samazinājās to grafīta elektrodu ražošanas un pārdošanas apjoms Savienībā, kuru diametrs ir 350 mm, bija rezultāts, nevis cēlonis tam, ka palielinājās negodīga importa plūsma no Ķīnas par zemām cenām.

(25)

Tomēr Komisija norādīja, ka to grafīta elektrodu ražošanas apjoms Savienībā, kuru diametrs nepārsniedz 350 mm, sāka samazināties 2018. gadā, kad palielinājās Savienības ražošanas nozares tirgus daļa un samazinājās Ķīnas tirgus daļa. Pēc tam, kad 2019. un 2020. gadā Ķīnas tirgus daļa sāka palielināties, visu veidu elektrodu ražošanas apjoms Savienībā samazinājās. Šīs tendences neļāva Komisijai apstiprināt Savienības ražotāju šajā sakarā paustos apgalvojumus.

(26)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Henschke GmbH pieprasīja izmantot RP/HP/SHP/UHP klasifikāciju un antidempinga pasākumus nenoteikt RP/HP/SHP grafīta elektrodiem. Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Kā skaidrots pagaidu regulas 37. apsvērumā, nav oficiāla nozares standarta, kas ļautu skaidri nodalīt dažādu kategoriju grafīta elektrodus, jo īpaši HP/SHP un UHP.

(27)

Komisija konstatēja, ka mazāka diametra grafīta elektrodi galvenokārt ir HP/SHP kategorijas grafīta elektrodi, savukārt lielāki grafīta elektrodi ir UHP kategorijas elektrodi. Tomēr, tā kā nav precīzas dažādu kategoriju definīcijas, šķiet, ka 400–500 mm diametrā izmēri pārklājas. Turklāt Komisija konstatēja arī, ka HP/SHP kategorijas grafīta elektrodus parasti izmanto kausu krāsnīs, savukārt UHP kategorijas grafīta elektrodus – gandrīz tikai elektriskā loka krāsnīs. Lai gan sūdzības iesniedzēji sniedza piemērus, kad tas tā nav, tomēr šķita, ka šī savstarpējā aizstājamība ir ļoti ierobežota.

(28)

Komisija konstatēja arī, ka mazāka izmēra elektrodiem ražošanas procesā lielā mērā tika izmantots zemākas kategorijas naftas kokss, savukārt lielāka izmēra UHP elektrodiem ražošanā tika izmantots augstas kvalitātes un dārgs adatveida kokss. Izrādījās arī, ka ražošanas process gan atšķiras atkarībā no ražotāja, bet parasti ir īsāks un vienkāršāks HP/SHP elektrodiem nekā UHP elektrodiem (piemēram, īsāks grafitizēšanas process, mazāks piesūcināšanas un atkārtotas karsēšanas reižu skaits). Tāpēc Komisija secināja, ka tādējādi mazāka un lielāka diametra grafīta elektrodi zināmā mērā atšķiras gan tehnisko īpašību, gan lietojumu ziņā.

(29)

Daži Savienības lietotāji ziņoja, ka saskārušies ar grūtībām iegādāties maza diametra grafīta elektrodus no Savienības ražotājiem, un apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare neražo šāda veida elektrodus pietiekamos daudzumos, jo tā koncentrējās uz lielāka diametra/augstākas kategorijas elektrodiem. Tie apgalvoja arī, ka papildus Ķīnai ir pieejami tikai daži alternatīvi pienācīgas kvalitātes piegādes avoti. Tajā pašā laikā Komisija norādīja, ka Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojums IP laikā bija 55,8 % un ka tādējādi Savienības ražošanas nozarei ir neizmantota jauda, lai ražotu lielākus daudzumus visu diametru elektrodu.

(30)

Komisija norādīja arī, ka grafīta elektrodus, kuru nominālais diametrs nepārsniedz 350 mm, Savienībā ražoja minimālos apjomos, kuri veidoja mazāk nekā 1 % no Savienības grafīta elektrodu ražošanas apjoma. Turklāt izmeklēšanā tika atklāts, ka grafīta elektrodi ar nominālo diametru 400 mm vai lielāku Savienībā tika ražoti ievērojamākos daudzumos.

(31)

Tāpēc Komisija secināja, ka izmēra ziņā starp HP/SHP elektrodiem un UHP grafīta elektrodiem gan nav skaidras robežas, taču šķiet, ka grafīta elektrodi, kuru nominālais diametrs nepārsniedz 350 mm, ir lielākoties vai pat vienīgi HP/SHP elektrodi. Salīdzinājumā ar UHP elektrodiem tiem ir citādi lietojumi, ražošanas procesi un tehniskās īpašības. UHP elektrodi ir arī tie, kurus ražo Savienības ražošanas nozare un uz kuriem importam par dempinga cenām var būt zināma negatīva ietekme.

(32)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija uzskatīja par lietderīgu no ražojuma tvēruma izslēgt grafīta elektrodus, kuru nominālais diametrs nepārsniedz 350 mm.

(33)

Komisija apstiprināja pagaidu regulas 32. un 33. apsvērumā izklāstītos secinājumus, ka savienotāji ir izslēdzami no ražojuma tvēruma.

(34)

Turklāt, kā skaidrots iepriekš, Komisija nolēma no ražojuma tvēruma izslēgt grafīta elektrodus, kuru nominālais diametrs nepārsniedz 350 mm (4).

(35)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Komisija no trijiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, Ķīnas valdības, CCCME un sūdzības iesniedzēja saņēma rakstiskas piezīmes attiecībā uz pagaidu konstatējumiem par dempingu.

(36)

Sīkāka informācija par normālās vērtības aprēķinu ir izklāstīta pagaidu regulas 47. līdz 168. apsvērumā.

(37)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas ĶV, kā arī CCCME un Liaoning Dantan iesniedza piezīmes par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

(38)

Pirmkārt, ĶV apgalvoja, ka pirmais ziņojums par valsti attiecībā uz ĶTR (tālāk – “Ziņojums”) (5) ir kļūdains un uz to balstītajiem lēmumiem trūkst faktu un juridiskā pamata. Konkrētāk, ĶV pauda šaubas, ka Ziņojums var atspoguļot Komisijas oficiālo nostāju. ĶV uzskatīja, ka faktu ziņā Ziņojums ir maldinošs, vienpusīgs un neatbilst realitātei. Turklāt tas, ka Komisija publicējusi ziņojumus par nedaudzām izraudzītām valstīm, radot bažas par lielākās labvēlības režīmu. ĶV uzskatīja arī, ka Komisijas paļaušanās uz Ziņojumā sniegtajiem pierādījumiem neatbilst godīgu un taisnīgu tiesību garam, jo tā faktiski esot līdzvērtīga lietas iztiesāšanai vēl pirms tiesas.

(39)

Attiecībā uz pirmo jautājumu par Ziņojuma statusu ES tiesību aktu ietvarā Komisija atgādināja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā nav noteikts ne īpašs formāts ziņojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, ne publicēšanas kanāls. Komisija atgādināja, ka Ziņojums ir uz faktiem balstīts tehnisks dokuments, kuru izmanto vienīgi tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu kontekstā. Tāpēc Ziņojums ir attiecīgi publicēts kā Komisijas dienestu darba dokuments, jo tas ir vienīgi aprakstošs un tajā nav pausti politiski uzskati, vēlmes vai spriedumi. Tas neietekmē dokumenta saturu, proti, objektīvos informācijas avotus par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnas ekonomikā, kas ir būtiski pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunkta piemērošanai. Atbildot uz piezīmēm par faktu kļūdām Ziņojumā un tā vienpusīgumu, Komisija norādīja, ka Ziņojums ir visaptverošs dokuments, kura pamatā ir plaši objektīvi pierādījumi, ieskaitot tiesību aktus, noteikumus un citus oficiālus politikas dokumentus, kurus publicējusi ĶV, trešo personu ziņojumus no starptautiskām organizācijām, akadēmiskus pētījumus un zinātnieku rakstus, kā arī citus uzticamus neatkarīgus avotus. Kopš Ziņojuma publiskošanas 2017. gada decembrī ikvienai ieinteresētajai personai ir bijušas plašas iespējas atspēkot vai papildināt Ziņojumu un tā pamatā esošos pierādījumus vai izteikt piezīmes par tiem. Līdz šim neviena persona nav iesniegusi pierādījumus, kas pierādītu, ka Ziņojumā izmantotie avoti būtu nepareizi.

(40)

Attiecībā uz ĶV apgalvojumiem par lielākās labvēlības režīma pārkāpumu Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktu ziņojumu par valsti sagatavo tikai tad, ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi. Pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumiem stājoties spēkā 2017. gada decembrī, Komisijai bija šādas norādes par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnā. 2020. gada oktobrī Komisija arī publicēja ziņojumu par kropļojumiem Krievijā, un attiecīgos gadījumos, iespējams, tiks sagatavoti arī citi ziņojumi. Turklāt Komisija atgādināja, ka ziņojumi nav obligāti 2. panta 6.a punkta piemērošanai. Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir aprakstīti nosacījumi, uz kuru pamata Komisija publicē ziņojumus par valsti, un saskaņā ar 2. panta 6.a punkta d) apakšpunktu sūdzības iesniedzējiem nav pienākuma izmantot ziņojumu, un no 2. panta 6.a punkta e) apakšpunkta izriet, ka ziņojuma par valsti esība nav nosacījums tam, lai sāktu izmeklēšanu saskaņā ar minētās regulas 2. panta 6.a punktu. Saskaņā ar 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu sūdzības iesniedzēju iesniegti pietiekami pierādījumi, kas apliecina nozīmīgus kropļojumus jebkurā valstī un kas atbilst 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, ir pietiekami, lai uz šā pamata sāktu izmeklēšanu. Tāpēc noteikumi par nozīmīgiem kropļojumiem, kas raksturīgi konkrētai valstij, attiecas uz visām valstīm bez nekādas atšķirības un neatkarīgi no tā, vai ir sagatavots ziņojums par valsti. Tādējādi noteikumi par kropļojumiem valstī pēc definīcijas nepārkāpj lielākās labvēlības režīmu.

(41)

Otrkārt, ĶV un CCCME apgalvoja, ka normālās vērtības noteikšana, kas notiek saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu, nav saderīga ar ADN, jo īpaši ar ADN 2.2. pantu, kurā ir sniegts pilnīgs to situāciju saraksts, kurās var noteikt normālo vērtību, bet “nozīmīgi kropļojumi” nav minēti starp šādām situācijām. Turklāt ĶV uzskatīja, ka attiecīgas reprezentatīvās valsts datu izmantošana nav saderīga ar GATT VI.1(b) pantu un ADN 2.2.1.1. pantu, kas saliktās normālās vērtības noteikšanai prasa izmantot ražošanas izmaksas izcelsmes valstī.

(42)

Treškārt, ĶV, kā arī CCCME un Liaoning Dantan apgalvoja, ka Komisijas izmeklēšanas prakse, kas noteikta pamatregulas 2. panta 6.a punktā, nav saderīga ar PTO noteikumiem, jo Komisija, pārkāpdama ADN 2.2.1.1. pantu, nav ņēmusi vērā Ķīnas ražotāju veikto uzskaiti, nenosakot, vai šī uzskaite atbilst Ķīnā vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem. Šajā sakarā ĶV atgādināja, ka Apelācijas institūcija lietā European Union – Anti-Dumping Measures on Biodiesel from Argentina (“DS473”) un Ekspertu grupa ziņojumā European Union – Cost Adjustment Methodologies II (Russia) (“DS494”) atzinusi, ka saskaņā ar ADN 2.2.1.1. pantu, ja vien izmeklējamā eksportētāja vai ražotāja veiktā uzskaite pieņemamās robežās precīzi un ticami atbilst visām faktiskajām izmaksām, kas konkrētajam ražotājam vai eksportētājam radušās saistībā ar attiecīgo ražojumu, var uzskatīt, ka tā “pamatoti atspoguļo ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas”, un izmeklēšanas iestādei būtu jāizmanto šāda uzskaite, lai noteiktu izmeklējamo ražotāju ražošanas izmaksas.

(43)

Attiecībā uz otro un trešo argumentu, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts neesot saderīgs ar PTO tiesību aktiem, jo īpaši ADN 2.2. un 2.2.1.1. panta noteikumiem, kā arī konstatējumiem lietās DS473 un DS494, Komisija atsaucās uz pagaidu regulas 54. apsvērumu, kur jau ir noraidīti līdzīgi ieinteresēto personu apgalvojumi. Turklāt attiecībā uz apgalvojumu, ka pamatregulas 2. panta 6.a punktā iekļautais jēdziens “nozīmīgi kropļojumi” nav minēts starp situācijām, kurās saskaņā ar ADN 2.2. pantu ir pieļaujami noteikt normālo vērtību, Komisija atgādināja, ka, lai panāktu atbilstību minētajiem nolīgumiem, iekšējos tiesību aktos nav jāizmanto tieši tādi paši termini kā attiecīgajos nolīgumos un ka uzskata 2. panta 6.a punktu par pilnībā atbilstošu attiecīgajiem ADN noteikumiem (un jo īpaši attiecībā uz iespējām noteikt ADN 2.2. pantā paredzēto normālo vērtību). Katrā ziņā šie apgalvojumi neietver jaunus elementus, tāpēc tika noraidīti.

(44)

Ceturtkārt, ĶV apgalvoja, ka Komisijai vajadzētu būt konsekventai un pilnībā pārbaudīt, vai reprezentatīvajā valstī pastāv tā sauktie tirgus kropļojumi. Reprezentatīvās valsts datu bezrūpīga atzīšana bez šāda izvērtējuma esot “dubultstandarts”. ĶV uzskatīja, ka tas pats attiecas uz ES ražošanas nozares cenu un izmaksu novērtējumu.

(45)

Attiecībā uz ceturto argumentu, kurā Komisijai tika prasīts pārliecināties, ka Komisijas procedūrā izmantotos trešo valstu datus nav ietekmējuši tirgus kropļojumi, Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu tā aprēķina normālo vērtību, pamatojoties uz izvēlētiem datiem, kas nav eksportētājvalsts iekšzemes cenas un izmaksas, tikai tad, ja ir konstatējusi, ka šādi dati visatbilstošāk atspoguļo neizkropļotas cenas un izmaksas. Šajā procesā Komisijai ir pienākums izmantot tikai neizkropļotus datus. Šajā ziņā piezīmes par ierosinātājiem normālās vērtības noteikšanas avotiem ieinteresētās personas ir aicinātas iesniegt izmeklēšanas sākotnējos posmos. Iesniegtās piezīmes ir pilnībā ņemtas vērā Komisijas galīgajā lēmumā par to, kurus neizkropļotos datus izmantot normālās vērtības aprēķināšanai. Attiecībā uz ĶV pieprasījumu Komisijai izvērtēt iespējamus ES iekšējā tirgus kropļojumus – Komisija nesaskatīja, ka šim jautājumam būtu nozīme, kad saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu tiek novērtēta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana.

(46)

Piektkārt, Liaoning Dantan apgalvoja, ka Komisija pagaidu regulas 54. apsvērumā ir sniegusi ļoti vispārīgu paziņojumu un nav nepārprotami izskaidrojusi juridisko pamatu PTO nolīgumos, tostarp Protokolā par Ķīnas pievienošanos PTO, lai pamatotu pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Tā kā Komisijas viedoklim neesot ļoti skaidra pamatojuma, tad Komisijas izpaustā informācija neatbilstot tāda pienācīga pamatojuma juridiskajam standartam, uz kuru balstīt tās lēmumu piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(47)

Liaoning Dantan piektajam argumentam Komisija nepiekrita. Pagaidu regulas 54. apsvērumā Komisija ir izklāstījusi, kāpēc spēkā esošie ES tiesību akti ir saderīgi ar PTO. Attiecībā uz Liaoning Dantan argumentu, kurā tas atsaucas uz Protokolu par Ķīnas pievienošanos, Komisija atgādināja, ka antidempinga procedūrās, kas attiecas uz ražojumiem no Ķīnas, nosakot normālo vērtību gan attiecībā uz tirgus ekonomikas standartu, gan attiecībā uz tādas metodikas izmantošanu, kas nav balstīta uz stingru salīdzinājumu ar Ķīnas cenām vai izmaksām, piemēro Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO 15. sadaļas daļas, kuras vēl nav zaudējušas spēku. Turklāt šķiet, ka pienākumu sniegt pamatojumu, kādēļ pēc būtības piemērot pamatregulas 2. panta 6.a pantu, Lianoning Dantan jauc ar šķietamu pienākumu skaidrot PTO juridisko pamatojumu pamatregulas 2. panta 6.a panta piemērošanai. Komisija pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanas pamatojumu ir sīki izskaidrojusi pagaidu regulas 57. līdz 113. apsvērumā, tādējādi pilnībā izpildot savu juridisko pienākumu sniegt pienācīgu pamatojumu. Tādējādi Liaoning Dantan arguments tika noraidīts.

(48)

Papildus argumentiem par pamatregulas 2. panta 6.a punkta saderību ar PTO tiesību aktiem CCCME apgalvoja arī, ka piecgažu plāni Ķīnā ir tikai vadlīniju dokumenti, kuros pausti uzskati par politiku nākotnē. CCCME uzskatīja, ka tādēļ plāni nav saistoši, ņemot vērā arī to, ka tie netiek pieņemti tādā pašā veidā kā likumi vai dekrēti. Turklāt CCCME norādīja, ka līdzīgi dokumenti ir atrodami arī Eiropā, citu starpā arī Komisijas politikas dokumenti.

(49)

Komisija atgādināja, ka Ķīnas plānošanas sistēma nosaka prioritātes un izvirza mērķus, uz kuriem ir jākoncentrējas centrālajai valdībai un vietējām valdībām. Attiecīgi plāni pastāv visos valdības līmeņos un aptver praktiski visas ekonomikas nozares, un katra administratīvā līmeņa iestādes uzrauga, kā plānus īsteno attiecīgā zemāka līmeņa valdība. Kā detalizēti aprakstīts Ziņojumā, plānošanas instrumentos noteiktajiem mērķiem faktiski ir saistošs raksturs un resursi plānošanas sistēmas rezultātā tiek sadalīti nozarēm, kuras valdība ir noteikusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (6). Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(50)

Turklāt Liaoning Dantan iebilda pret to, ka Komisija, lai parādītu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu, ir atsaukusies uz vairākiem pārnozaru faktoriem, kas pastāv Ķīnā. Jo īpaši Liaoning Dantan apgalvoja, ka situācija, kad tas ir Ķīnas Oglekļa rūpniecības asociācijas biedrs un pastāvīgais direktors, nenozīmē, ka valsts iejaucas Liaoning Dantan darbībā, nemaz nerunājot par kādu ietekmi uz tā darījumdarbības lēmumiem. Tāpat Liaoning Dantan apgalvoja, ka uz to kā privātā īpašumā esošu uzņēmumu pilnībā attiecas mūsdienīgi uz tirgu orientēti korporatīvās pārvaldības noteikumi un ka tā pamatdarbība saskaņā ar ĶTR uzņēmējdarbības tiesībām ir vienīgi uzņēmuma privāto kapitāla daļu īpašnieku ziņā. Turklāt Liaoning Dantan apgalvoja, ka valsts iejaukšanās nav līdzvērtīga nozīmīgiem kropļojumiem un ka Komisijai ir juridisks pienākums noteikt kropļojošo ietekmi, ko apgalvotā valsts iejaukšanās atstāj uz tā cenām un izmaksām.

(51)

Liaoning Dantan argumentus attiecībā uz apgalvojumu, ka nozīmīgi kropļojumi nepastāv, kaut arī valdība iejaucas, nevarēja pieņemt. Pirmkārt, Liaoning Dantan nesniedza informāciju, kas liktu apšaubīt Komisijas apsvērumus (sk. pagaidu regulas 90. apsvērumu) par grafīta elektrodu nozari, kas uzskatāma par veicināmu nozari un tāpēc pakļautu kropļojumiem. Tas pats attiecas uz kropļojumiem, kas skar izejresursus, kuri nepieciešami izmeklējamā ražojuma izgatavošanai (sk. jo īpaši pagaidu regulas 90. un 110. apsvērumu). Otrkārt, lai gan Liaoning Dantan uzskatīja, ka atrašanās Ķīnas Oglekļa rūpniecības asociācijas biedra un pastāvīgā direktora statusā nav uzskatāma par valsts iejaukšanos, tas neapstrīdēja pagaidu regulas 86. apsvērumā norādīto, ka asociācijas mērķis ir “īstenot partijas līniju, pamatnostādnes un politiku” un ka asociācija “ievēro Ķīnas Komunistiskās partijas vispārējo vadību”. Treškārt, attiecībā uz Liaoning Dantan apgalvojumu, ka tas ir privātā īpašumā esošs uzņēmums ar mūsdienīgu korporatīvo pārvaldību, Komisija pagaidu regulas 57. līdz 111. apsvērumā ir aprakstījusi, ka Ķīnas Tautas Republikā notiek būtiska valdības iejaukšanās, kā rezultātā tiek kropļota efektīva resursu sadale, kas atbilstu tirgus principiem. Šie kropļojumi ietekmē tirgus dalībniekus neatkarīgi no īpašumtiesību struktūras vai vadības uzbūves. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(52)

Kad tika izpausta galīgā informācija, ĶV, kā arī CCCME, Liaoning Dantan un Fangda grupa iesniedza papildu piezīmes par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

(53)

ĶV atkārtoti pauda viedokli, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts nav saderīgs ar ADN un ka Ziņojumā ir faktu un juridiski trūkumi.

(54)

Konkrētāk, ĶV apgalvoja, ka Ziņojuma saturs pārsniedz antidempinga izmeklēšanu pienācīgu tvērumu, ka tas nepareizi interpretē Ķīnas iestāžu pausto un atzīst Ķīnas uzņēmumu likumīgās konkurences priekšrocības un parastās institucionālās atšķirības starp Ķīnu un ES par pamatu secinājumam, ka Ķīnas ekonomiku ietekmē nozīmīgi tirgus kropļojumi. Šajā sakarā ĶV kritizēja Komisijas praksi dot visām personām iespēju atspēkot vai papildināt Ziņojumu vai sniegt piezīmes par to. ĶV toties apgalvoja, ka Ķīna jau no paša sākuma pieprasījusi, lai Komisija atsauktu Ziņojumu, nevis to papildinātu vai mainītu, un ka ĶV nav ne pienākuma, ne vajadzības sniegt piezīmes par Ziņojumu.

(55)

Turklāt ĶV uzskatīja, ka Komisijas izmeklēšanas prakse nav saderīga ar ADN 2.2.1.1. pantu un PTO strīdu izšķiršanas ziņojumiem lietās DS473 un DS494, ciktāl Komisija nav izpildījusi pienākumu pierādīt, ka nozīmīgo tirgus kropļojumu rezultātā Ķīnas uzņēmumu grāmatvedības uzskaitē nav pienācīgi atspoguļotas ar izmeklējamajiem ražojumiem saistītās ražošanas un pārdošanas izmaksas, jo minētā analīze attiecas uz atsevišķiem uzņēmumiem, nevis valdību vai iestādēm. Tādējādi sazarotā Ķīnas makroekonomikas politika vai uzņēmuma dalība nozares asociācijā nevar izskaidrot tādus konkrētus jautājumus kā uzņēmumu izmaksu datu nepieejamību.

(56)

Komisija tam nepiekrita. Pirmkārt, attiecībā uz apgalvojumiem par faktu kļūdām Ziņojumā ĶV tikai atkārto iepriekš pausto un 39. apsvērumā aplūkoto argumentu. Attiecībā uz ĶV pieprasījumu atsaukt Ziņojumu, nevis dot ieinteresētajām personām iespēju sniegt piezīmes par tā saturu, Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktu Komisijai ir ne tikai pienākums izstrādāt un publiskot ziņojumus, kuros aprakstīti attiecīgie tirgus apstākļi, ja ir pamatotas norādes par nozīmīgiem kropļojumiem, kā tas ir ĶTR gadījumā, bet Komisijai arī jāsniedz ieinteresētajām personām pietiekama iespēja atspēkot, papildināt, izteikt piezīmes un atsaukties uz šādiem ziņojumiem un pierādījumiem, kas tos pamato. Komisija pienācīgi ņēma vērā ĶV izvēli neizmantot šo iespēju un attiecīgi norādīja, ka ĶV pieprasījumu atsaukt Ziņojumu bez pievēršanās tā būtībai un pierādījumiem nevar pieņemt. Otrkārt, attiecībā uz Komisijas izmeklēšanas prakses saderību ar PTO tiesību aktiem Komisija jau ir izvērsti aplūkojusi ĶV argumentu pagaidu regulas 54. apsvērumā, kā arī 43. apsvērumā, ietverot Komisijas viedokli, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumi ir pilnībā saderīgi ar Savienības saistībām PTO. Komisija atgādināja, ka nozīmīgu kropļojumu dēļ izmaksas un cenas eksportētājvalstī ir nepiemērotas normālās vērtības noteikšanai un ka PTO tiesību akti, kā tos interpretējusi PTO Ekspertu grupa un Apelācijas institūcija lietā DS473, principā ļauj izmantot pienācīgi koriģētus datus no trešās valsts, ja šāda korekcija ir nepieciešama un pamatota.

(57)

Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju CCCME izvirzīja argumentus, kas saistīti ar Ziņojumu, un atkārtoja savu iepriekš pausto viedokli, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts nav saderīgs ar ADN. Iesniegtajā informācijā šo argumentu atkārtoja Fangda grupa. Fangda grupa, būdama CCCME locekle, skaidri apstiprināja CCCME viedokli.

(58)

Attiecībā uz Ziņojumu CCCME atkārtoja, ka, paļaudamās uz Ziņojumu, Komisija tautoloģiski apgalvojusi, ka eksportētājiem vajag atspēkot Ziņojumā izteiktos apgalvojumus, kas katrā ziņā tika sagatavoti ar konkrētu nolūku kalpot par pamatu Savienības ražotājiem, lai sāktu tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas, un kas šajā gadījumā pat nemin nozari, uz kuru attiecas izmeklēšana. Tāpēc CCCME atgādināja, ka pierādīšanas pienākums ir izmeklēšanas iestādei.

(59)

Turklāt CCCME atkārtoja savu argumentu, ka piecgades plāni Ķīnā ir tikai vadlīniju dokumenti, nevis saistoši “likumi”, “noteikumi” vai “dekrēti”. CCCME šajā sakarā norādīja, ka līdzīgi vadlīniju dokumenti pastāv arī Eiropā.

(60)

Attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta saderību ar PTO tiesību aktiem CCCME apgalvoja, ka, pirmkārt, pamatregulas 2. panta 6.a punktā iekļautais jēdziens “nozīmīgi kropļojumi” nav lietots nevienā PTO ADA vai 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību noteikumā. Konkrēti, jēdziens “nozīmīgi kropļojumi” neietilpst nevienā no ADA 2.2. pantā paredzētajām kategorijām. Attiecībā uz trešās valsts datu izmantošanu CCCME apgalvoja, ka, lai gan saskaņā ar Apelācijas institūcijas ziņojumu lietā DS473 datu izmantošana no avota ārpus eksportētājvalsts nav aizliegta, Komisija, šķiet, ignorē faktu, ka Apelācijas institūcija ir arī uzsvērusi, ka “tas tomēr nenozīmē, ka izmeklēšanas iestāde var vienkārši aizstāt ražošanas izmaksas izcelsmes valstī ar izmaksām, kas iegūtas ārpus izcelsmes valsts”, kā arī to, ka, “ja, nosakot “ražošanas izmaksas izcelsmes valstī” saskaņā ar Antidempinga nolīguma 2.2. pantu, paļaujas uz informāciju, kas iegūta ārpus izcelsmes valsts, izmeklēšanas iestādei ir jānodrošina, ka šāda informācija tiek izmantota, lai noteiktu “ražošanas izmaksas izcelsmes valstī”, un tam var būt nepieciešams, lai izmeklēšanas iestāde pielāgotu šo informāciju”. Tāpēc CCCME uzskatīja, ka šī Komisijas pieeja nav saderīga ar Savienības saistībām, kas izriet no PTO ADA 2.2. panta. Otrkārt, CCCME uzskatīja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts pārkāpj ADN 2.2.1.1. pantu un nolēmumu lietā DS437, jo pamatregulas 2. panta 6.a punktā ir noteikts, ka tad, ja Komisija ir konstatējusi, ka pastāv “nozīmīgi kropļojumi”, tai nav jāpārbauda abu Antidempinga nolīguma 2.2.1.1. panta nosacījumu pastāvēšana, proti, vai uzskaite atbilst eksportētājvalsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem un vai uzskaite pienācīgi atspoguļo izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu.

(61)

Turklāt CCCME atkārtoja savu iepriekš sniegto argumentu, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu iespējamo nozīmīgo kropļojumu novērtējums ir jāveic par katru eksportētāju un ražotāju atsevišķi un ka Komisijai būtu attiecīgi jāpamato savs novērtējums vismaz par katru izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju. To pašu argumentu izvirzīja arī Fangda grupa.

(62)

CCCME argumentus nebija iespējams pieņemt. Pirmkārt, attiecībā uz apgalvojumu par Komisijas argumentācijas un pierādīšanas pienākuma tautoloģisko raksturu Komisija atgādināja – kā jau norādīts pagaidu regulas 53. un 55. apsvērumā – pagaidu regulas 3.3.1. iedaļā ir dots pilnīgs Komisijas novērtējums par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu. Komisija nesaskatīja tautoloģiju tajā, kā minētais novērtējums tika veikts, t. i., ka Komisija paļāvās uz pieejamajiem pierādījumiem, ieskaitot Ziņojumu, un ieinteresētajām personām bija iespēja izteikt piezīmes par šiem pierādījumiem. Otrkārt, attiecībā uz piecgades plānu raksturu, vienlaikus norādot, ka plānošanas dokumentu esība un raksturs Savienībā šīs izmeklēšanas kontekstā nav būtisks, Komisija atgādināja – kā jau sīki paskaidrots pagaidu regulas 73. un 74. apsvērumā un 49. apsvērumā – rūpnieciskās plānošanas īpašais raksturs Ķīnā ir ne tikai visaptverošs, jo aptver gandrīz visu rūpniecisko ražošanu valstī, bet finanšu un citu mehānismu dēļ arī tieši ietekmē tirgus dalībnieku darījumdarbības lēmumus, kas mudina šādus tirgus dalībniekus ievērot piecgades plānus. Piemēram, Komisija atgādināja, ka saskaņā ar 13. piecgades plānu “visām vietējām valdībām un valdības departamentiem ir jāpieliek lielas pūles, lai organizētu, koordinētu un vadītu šā plāna īstenošanu. Mēs dinamiski uzraudzīsim un izvērtēsim šā plāna īstenošanu. (..) Apstiprināšanas procedūras, kas saistītas ar šajā plānā iekļautajiem projektiem un iniciatīvām, tiks racionalizētas, un tiem tiks piešķirta prioritāte teritoriju izvēlē, zemes pieejamības un finansēšanas kārtības ziņā. Mēs nodrošināsim, ka īstenošanas uzraudzībā piedalās revīzijas biroji” (7). Treškārt, attiecībā uz apgalvojumu par pamatregulas 2. panta 6.a punkta nesaderību ar PTO tiesību aktiem, jo īpaši ar ADN 2.2. un 2.2.1.1. panta noteikumiem, kā arī lietā DS473 izdarītajiem konstatējumiem, Komisija atkārtoja savu viedokli, kas jau ir pausts pagaidu regulas 54. apsvērumā, kā arī 56. apsvērumā, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts ir pilnībā saderīgs ar ES saistībām, kas izriet no PTO tiesību aktiem, un ka PTO tiesību akti, kā tos interpretējusi PTO Ekspertu grupa un Apelācijas institūcija lietā DS473, ļauj izmantot pienācīgi koriģētus datus no trešās valsts, ja šāda korekcija ir nepieciešama un pamatota. Turklāt saistībā ar apgalvojumu, ka pamatregulas 2. panta 6.a punktā iekļautais jēdziens “nozīmīgi kropļojumi” nav minēts to situāciju sarakstā, kurās saskaņā ar ADA 2.2. pantu ir pieļaujami noteikt normālo vērtību, šis arguments jau ir aplūkots 43. apsvērumā. Ceturtkārt, attiecībā uz nozīmīgu kropļojumu atsevišķu novērtējumu par katru ražotāju eksportētāju Komisijas atgādināja – kad ir noteikts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu Komisija var noteikt normālo vērtību katram ražotājam eksportētājam, izmantojot neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības attiecīgā reprezentatīvā valstī. Šāda noteikšana tika veikta, pamatojoties uz novērtējumu pagaidu regulas 57. līdz 111. apsvērumā, un to piemēroja katram ražotājam eksportētājam atsevišķi. Komisija arī atgādināja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkts ļauj izmantot iekšzemes izmaksas tikai tad, ja ir nešaubīgi noteikts, ka tās nav izkropļotas. Tomēr lietas materiālos nav pierādījumu, kas liecinātu, ka tas tā būtu.

(63)

Liaoning Dantan iesniedza piezīmes par pamatregulas 2. panta 6.a punkta saderību ar PTO tiesību aktiem, kā arī par juridiskajiem standartiem attiecībā uz pienācīgu pamatojumu pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanai.

(64)

Konkrētāk, Liaoning Dantan apgalvoja, ka i) Komisija, tikai atkārtodama, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts ir saderīgs ar PTO, nav sniegusi sīkākus paskaidrojumus par precīzu juridisko pamatu, kas nodrošinātu 2. panta 6.a punkta saderību ar PTO tiesību aktiem, un ii) nav sniegts paskaidrojums par to, kura Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO 15. sadaļas daļa tiek uzskatīta par joprojām piemērojamu, nemaz nerunājot par šā viedokļa pamatojumu. Tādējādi Liaoning Dantan uzskatīja, ka izmantot trešās valsts datus normālās vērtības noteikšanai, pamatojoties uz apgalvojumu, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi, nav saderīgi ar ADN 2.2. pantu un 2.2.1.1. pantu, kā arī ar strīdu izšķiršanas ziņojumiem lietā DS473.

(65)

Turklāt Liaoning Dantan atkārtoja, ka Komisijai ir juridisks pienākums konstatēt apgalvoto valsts iejaukšanās pasākumu kropļojošo ietekmi un ka tādējādi Liaoning Dantan nav jāiesniedz pierādījumi par pretējo. Tāpēc Liaoning Dantan uzskata, ka Komisija nav izpildījusi savu pienākumu novērtēt nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu par katru eksportētāju un ražotāju atsevišķi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(66)

Liaoning Dantan argumenti ir jānoraida. Pirmkārt, arguments par pamatregulas 2. panta 6.a punkta saderību ar PTO ir sīki aplūkots iepriekš. Tāpēc Komisija atkārtoja savu viedokli, kas pausts pagaidu regulas 54. apsvērumā, kā arī 43. un 56. apsvērumā. Attiecībā uz Liaoning Dantan argumentu par Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO 15. sadaļu Komisija atgādina savu nostāju, kas pausta 47. apsvērumā. Otrkārt, attiecībā uz argumentu par katra ražotāja eksportētāja atsevišķo novērtējumu Komisija atsaucās uz 62. apsvērumu, kurā šis arguments ir aplūkots.

(67)

Citas piezīmes netika saņemtas, tāpēc tika apstiprināti pagaidu regulas 57. līdz 113. apsvērumā izdarītie konstatējumi par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un to, ka normālās vērtības noteikšanai šajā lietā nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(68)

Kaut arī CCCME atkārtoti pauda šaubas par to, vai Meksiku varētu uzskatīt par atbilstošu reprezentatīvo valsti, lai Ķīnas eksportētājiem noteiktu normālo vērtību, tā atzina arī Komisijas centienus izvēlēties samērīgu PVA un peļņas apjomu, kas atbilstu pamatregulas 2. panta 6.a punkta prasībām.

(69)

Tā kā netika iesniegti jauni argumenti un netika saņemtas citas piezīmes, tad Komisija apstiprināja pagaidu regulas 114. līdz 148. apsvērumā izdarīto izvēli par reprezentatīvo valsti izmantot Meksiku.

(70)

Sīkāku informāciju par normālās vērtības noteikšanai izmantotajiem avotiem Komisija ir izklāstījusi pagaidu regulas 139. līdz 168. apsvērumā. Pēc pagaidu regulas publicēšanas vairākas ieinteresētās personas izteica apgalvojumus par dažādiem normālās vērtības noteikšanai izmantotajiem avotiem.

(71)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Eiropas Oglekļa un grafīta asociācija (“ECGA”) atkārtoti apgalvoja, ka Komisijai, lai noteiktu normālo vērtību, būtu jāpaļaujas uz reprezentatīvām naftas koksa cenām (HS kods 2713 12) un ka pagaidu posmā izmantotās cenas bijušas mākslīgi zemas, jo šīs cenas galvenokārt attiecās uz zemas kvalitātes materiāliem, kurus nevar izmantot grafīta elektrodu ražošanai.

(72)

Kā minēts pagaidu regulas 140. un 145. apsvērumā, Komisija provizoriski nolēma noteikt atsauces vērtību, pamatojoties uz Meksikas importa cenu, agregētu valsts līmenī. Informācijas avots bija Global Trade Atlas (“GTA”). Papildus ECGA apgalvojumam Komisija analizēja šo jautājumu un, pamatojoties uz to pašu datubāzi, ko izmantoja pagaidu posmā (t. i., GTA), par importu atklāja detalizētāku informāciju, kurā nodalīti dažādi importa punkti Meksikā: naftas kokss (HS kods 2713 12) tika importēts Meksikā pa jūru un pa sauszemi no ASV. Meksikas muitas statistika, kas ietverta GTA, liecināja, ka importam caur Meksikas robežpilsētu Nuevolaredo (pa sauszemi no ASV) cena bija aptuveni 2 144 USD/t, savukārt importam citviet Meksikā cena bija ap 200 USD/t. Pamatojoties uz publiski pieejamu informāciju (8), Komisija uzskatīja, ka cena 200 USD/t nevar atbilst grafīta elektrodu ražošanai vajadzīgā augstas kategorijas naftas koksa izmaksām, bet atbilst ievērojami zemākai kurināmā kategorijai, kas tiek izmantota elektroenerģijas ražošanai un cementa krāsnīs. Turklāt Komisija konstatēja, ka Meksikas grafīta elektrodu ražotājs GrafTech Mexico atrodas netālu no Nuevolaredo un tā galvenais naftas koksa piegādātājs atrodas netālu no šīs pilsētas ASV pusē. Meksikas ražotājs apstiprināja, ka tā naftas kokss ievērojamos daudzumos tika importēts caur Nuevolaredo un tika izmantots grafīta elektrodu ražošanai. Tāpēc Komisija, lai augstas kategorijas naftas koksam, ko izmanto tieši grafīta elektrodu ražošanai, noteiktu reprezentatīvu naftas koksa atsauces vērtību, nolēma paļauties uz Nuevolaredo konstatēto importa cenu.

(73)

Piezīmēs par izpausto pagaidu informāciju Liaoning Dantan apgalvoja, ka Komisija Meksikas FOB importa datiem no GTA piemērojusi kļūdainu FOB/CIF pārrēķina koeficientu. Jo īpaši šī persona apgalvoja, ka ir pārspīlētas transporta izmaksas un ka Komisijai attiecībā uz Meksikas importu būtu jāizmanto īpašs koeficients, jo lielākā daļa attiecīgā importa tika veikta no ASV.

(74)

Kā skaidrots pagaidu regulas 151. apsvērumā, Komisija, pamatojoties uz vidējo svērto importa cenu (CIF), noteica neizkropļotu cenu izejvielām. Lielākā daļa valstu sava importa vērtību ziņo muitas robežas līmenī (piemēram, CIF, ja piegāde notiek pa jūru), bet Meksika savu importa vērtību ziņo, neņemot vērā jūras pārvadājumu izmaksas (t. i., FOB līmenī). Tāpēc provizorisko aprēķinu vajadzībām Komisija koriģēja Meksikas ziņotās vērtības, lai iegūtu muitas vērtību pie robežas (t. i., CIF līmenī).

(75)

Komisija izskatīja apgalvojumu un uzskatīja, ka izmantotais FOB/CIF pārrēķina koeficients pienācīgi neatspoguļo Meksikā importēto preču izcelsmi. Tāpēc Komisija nolēma noteikt FOB/CIF koeficientu, pamatojoties uz importēto preču faktisko izcelsmi. Importam caur Nuevolaredo koeficients netika piemērots, jo preces tika importētas pa sauszemi.

(76)

Tādējādi pagaidu regulas 150. apsvērumā iekļautā grafīta elektrodu ražošanas faktoru tabula tiek aizstāta ar šādu tabulu:

Grafīta elektrodu ražošanas faktori

(77)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Fandga grupa un Liaoning Dantan norādīja, ka, pretēji pagaidu regulas 155. apsvērumā norādītajam, Komisija nav noteikusi elektroenerģijas cenu, pamatojoties uz Meksikas Federālās elektroenerģijas komisijas (“Comisión Federal de Electricidad” jeb “CFE”) publicētajām cenām.

(78)

Komisija pieņēma šo apgalvojumu un mainīja elektroenerģijas atsauces cenu saskaņā ar pagaidu regulas 155. apsvērumu. Komisija izmantoja CFE noteiktās cenas augstsprieguma tīkla DIT rūpnieciskajiem lietotājiem (10).

(79)

Turklāt Liaoning Dantan atkārtoja jau pēc otrā paziņojuma pausto apgalvojumu, ka elektroenerģijas cenas Meksikā esot izkropļotas uz augšu, jo jaunā Meksikas administrācija, kā tiek apgalvots, esot iedragājusi atjaunīgās enerģijas ražošanu un ieguldījumus tajā, tādējādi 2019. gadā dodama priekšroku valsts īpašumā esošajam elektroenerģijas ražotājam CFE par sliktu privātā īpašumā esošiem atjaunīgās enerģijas operatoriem. Šī persona bez tam apgalvoja, ka šā kropļojuma tiešās sekas ir tādas, ka ir vajadzīgs koriģēt pārvades maksas elektroenerģijas atsauces cenā, lai atspoguļotu neizkropļoto vērtību pirms Meksikas valsts iejaukšanās tirgū, t. i., pirms 2019. gada, kad pie varas nāca Meksikas jaunā administrācija.

(80)

Komisija norādīja, ka šī persona nav sniegusi jaunus pierādījumus. Turklāt, kā jau norādīts pagaidu regulas 157. apsvērumā, šī persona iepriekš atsaucās tikai uz vairākiem preses rakstiem, kuros apgalvots, ka atjaunīgo energoresursu enerģijas ražošana Meksikā tiekot iedragāta. Tomēr netika sniegti konkrēti pierādījumi, kas liecinātu, ka tas patiešām tā ir un, vēl svarīgāk, ka elektroenerģijas cenas Meksikā ir ietekmējusi šī apgalvotā Meksikas valdības politika. Tādējādi Komisija noraidīja šo apgalvojumu, kā arī pieprasījumu koriģēt pārvades maksas atbilstoši vērtībām pirms 2019. gada.

(81)

Liaoning Dantan atkārtoja apgalvojumu, ka no GrafTech International Ltd 2020. gada pārskata iegūtā PVA procentuālā daļa nav atbilstoša, lai to izmantotu par atsauces vērtību, jo tā tika iegūta no konsolidētajiem finanšu datiem par dažādiem uzņēmumiem, kas iedibināti valstīs ar atšķirīgu ienākumu līmeni, ieskaitot tādas valstis ar augstu ienākumu līmeni kā ASV.

(82)

Komisija paskaidroja, ka aprakstītā metodika tika piemērota, pamatojoties uz vienīgajiem faktiskajiem finanšu datiem, kas bija viegli pieejami reprezentatīvajā valstī, un ka nekas lietas materiālos neliecina, ka izmantotais PVA līmenis nebūtu samērīgs. Ieinteresētās personas par to tika informētas ar diviem paziņojumiem par normālās vērtības noteikšanas avotiem. Tādējādi uzņēmumam bija plašas iespējas sniegt pierādījumus, ka GraftTech International Ltd PVA līmenis nav samērīgs, vai ierosināt alternatīvu atsauces vērtību, kas aizstātu izkropļoto PVA procentuālo daļu, bet tas to nedarīja. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(83)

Tā pati persona apgalvoja arī, ka daži izdevumi, kas norādīti GrafTech International Ltd 2020. gada pārskatā, būtu jāsvītro no PVA izmaksu saraksta, ko izmanto PVA procentu noteikšanai (t. i., uz krājumiem balstīta kompensācija un korekcija pēc tirgus vērtības).

(84)

Komisija izskatīja apgalvojumu un uzskatīja to par pamatotu. Tāpēc, kad šie izdevumi bija svītroti, PVA, pamatojoties uz izgatavošanas izmaksām, tika noteiktas 10,4 % apmērā.

(85)

Liaoning Dantan apgalvoja, ka Komisijai būtu vajadzējis noteikt palīgmateriālu un izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu atsauces vērtību atsevišķi no citu izejresursu atsauces vērtības. Tas apgalvoja, ka Komisijai tā vietā būtu vajadzējis izmantot tā faktiskās palīgmateriālu izmaksas un pieskaitāmās izmaksas. Liaoning Dantan un CCCME apgalvoja arī, ka tas pats jautājums attiecas arī uz izejvielu piegādei nepieciešamo transporta izmaksu aprēķinu, kurā Komisija šīs transporta izmaksas izteica procentos no izejvielu faktiskajām izmaksām un pēc tam piemēroja to pašu procentuālo daļu neizkropļotajām to pašu izejvielu izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transporta izmaksas. Šīs personas apgalvoja, ka, ņemot vērā to, ka izejvielu izmaksas tika pārrēķinātas, piemērojot neizkropļotas cenas, transporta izmaksas tika sasaistītas arī ar izejvielu vērtības pieaugumu, bet tas esot aplami, jo šādas saiknes nav.

(86)

Komisija norādīja, ka katra ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, izmaksas, kas agregētas pie palīgmateriāliem, veidoja 0,01 % līdz 2,1 % no kopējām izgatavošanas izmaksām. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka palīgmateriāliem bija ļoti ierobežota ietekme uz ražošanas izmaksām kopumā un tādējādi uz normālās vērtības aprēķinu. Rezultātā tā nolēma neiegūt atsevišķu atsauces vērtību katram no palīgmateriāliem, bet izteikt to izmaksas procentos no kopējām izejvielu izmaksām, pamatojoties uz ražotāju eksportētāju ziņotajiem izmaksu datiem, un pēc tam, izmantojot noteiktās neizkropļotās cenas, piemērot šo procentuālo daļu pārrēķinātajām materiālu izmaksām. Turklāt Komisija norādīja, ka pagaidu regulas 3.3.1. iedaļā ir noteikti nozīmīgi kropļojumi. Šādā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu var izmantot iekšzemes izmaksas, tomēr tikai tādā mērā, ciktāl, pamatojoties uz precīziem un atbilstīgiem pierādījumiem, ir nešaubīgi noteikts, ka tās nav izkropļotas. Šīs personas nesniedza šādus pierādījumus par ražošanas faktoriem, kas grupēti pie palīgmateriāliem, un arī Komisija tādus neatrada. Tāpēc Komisija nevarēja izmantot Liaoning Dantan ziņotos datus. Komisija uzskatīja, ka tās metodika neizkropļotas palīgmateriālu vērtības aprēķināšanai ir atbilstīga un ka lietas materiālos nav pieejama labāka informācija. Liaoning Dantan nesniedza ne alternatīvu GTA reģistrēto reprezentatīvajā valstī veiktā importa vērtību izmantošanai, ne alternatīvu neizkropļotu atsauces vērtību palīgmateriāliem. Tāpēc apgalvojums par palīgmateriāliem tika noraidīts.

(87)

Attiecībā uz Liaoning Dantan apgalvojumu par pagaidu regulas 166. apsvērumā izklāstīto Komisijas metodiku, ko tā izmantoja, lai noteiktu neizkropļotu vērtību izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām, Komisija norādīja, ka dati par pieskaitāmajām izmaksām reprezentatīvajā valstī esoša ražotāja finanšu pārskatos nebija atsevišķi viegli pieejami. Turklāt, ja ir konstatēti nozīmīgi kropļojumi, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu var izmantot iekšzemes izmaksas, tomēr tikai tādā mērā, ciktāl, pamatojoties uz precīziem un atbilstīgiem pierādījumiem, ir nešaubīgi noteikts, ka tās nav izkropļotas. Liaoning Dantan nesniedza šādus pierādījumus par pieskaitāmajām izmaksām, un arī Komisija tādus neatrada. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka tās metodika neizkropļotas pieskaitāmo izmaksu vērtības aprēķināšanai ir atbilstīga un ka nebija pieejama labāka informācija. Liaoning Dantan attiecībā uz pieskaitāmajām izmaksām neierosināja alternatīvu neizkropļotu atsauces vērtību. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(88)

Saistībā ar Liaoning Dantan un CCCME apgalvojumu par pagaidu regulas 153. apsvērumā izklāstīto Komisijas metodiku neizkropļotu Ķīnas iekšzemes transporta izmaksu noteikšanai attiecībā uz izejvielu piegādi Komisija norādīja, ka Liaoning Dantan un CCCME nav snieguši pierādījumus, ka nozīmīgie kropļojumi Ķīnas Tautas Republikā neietekmē transporta izmaksas, un nav ierosinājuši alternatīvu pieeju, kā Komisijai būtu atsevišķi jāaprēķina neizkropļotas transporta izmaksas katrai izejvielai. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(89)

Sīkāka informācija par eksporta cenas aprēķinu ir izklāstīta pagaidu regulas 169. un 170. apsvērumā. Piezīmes netika saņemtas, tāpēc minētie apsvērumi tika apstiprināti.

(90)

Liaoning Dantan apgalvoja, ka Komisijai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu būtu jāpārrēķina PVA procentuālā daļa, pamatojoties uz izdevumu (piemēram, transporta un visu papildu izmaksu) detalizētu sadalījumu, kas ļautu noteikt konkrētu PVA procentuālo daļu attiecībā uz pārdošanu iekšzemes tirgū.

(91)

Komisija precizēja, ka aprakstītā metodika tika piemērota tāpēc, ka reprezentatīvajā valstī pieejamajos finanšu datos nebija detalizētas informācijas par PVA izmaksām un tādējādi tika izslēgtas transporta izmaksas un papildu izmaksas. Ieinteresētās personas par to tika informētas ar diviem paziņojumiem par normālās vērtības noteikšanas avotiem. Tādējādi uzņēmumam bija plašas iespējas ierosināt atbilstošu atsauces vērtību, ar ko aizstāt it kā izkropļotās PVA izmaksas. Tomēr tas to neizdarīja. Tādējādi apgalvojums tika noraidīts.

(92)

Yangzi grupa apgalvoja, ka Komisija nav izmantojusi informāciju no izvēlētās reprezentatīvās valsts, t. i., Meksikas, bet gan ASV eksporta cenas. Šī persona apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir skaidri norādīts, ka pēc reprezentatīvās valsts izraudzīšanās Komisijai ir jāsaglabā šī izvēle, izņemot ļoti ārkārtējus un pienācīgi pamatotus apstākļus. Par atbilstošu atsauces vērtību izmantodama ASV eksporta cenas, Komisija nav ievērojusi šo noteikumu.

(93)

Kā skaidrots 72. apsvērumā, Komisija noteica naftas koksa atsauces vērtību, pamatojoties uz Meksikas importa statistiku attiecībā uz importu caur Nuevolaredo, nevis ASV eksporta statistiku. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(94)

Yangzi grupa un Liaoning Dantan apgalvoja arī, ka Komisijai nevajadzētu ierobežot informācijas avotu līdz vienai ievešanas vietai Meksikā un ka importa ostu un transportēšanas ceļu nevar uzskatīt par objektīvu kritēriju, jo tādējādi tiek iegūta ļoti izkropļota un nereprezentatīva naftas koksa cena.

(95)

2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka ražošanas izmaksu noteikšanai Komisija var izmantot atbilstošas ražošanas un pārdošanas izmaksas attiecīgā reprezentatīvā valstī, ja vien attiecīgie dati ir viegli pieejami. Tāpēc, ja vien informācija ir viegli pieejama, Komisijai ir zināma rīcības brīvība izvēlēties vispiemērotāko informācijas avotu, ko izmantot atsauces vērtības noteikšanai attiecīgā reprezentatīvā valstī. Komisija uzskatīja, ka nekas neliedz izmantot importa datus par konkrētu uzņēmumu (piemēram, peļņas vai PVA izmaksu noteikšanai) vai izmantot importa statistiku attiecībā uz vienu ievešanas vietu, ja tas ir pats atbilstošākais paņēmiens. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(96)

Yangzi grupa apgalvoja, ka Komisija nav konstatējusi, ka GrafTech Mexico ir vienīgais grafīta elektrodu ražotājs Meksikā un ka citi uzņēmumi, iespējams, ražo zemākas kvalitātes grafīta elektrodus, izmantojot importētu zemākas kvalitātes naftas koksu.

(97)

Izmeklēšanas gaitā Komisija noteica, ka vienīgais izmeklējamā ražojuma ražotājs Meksikā ir GrafTech Mexico. Ieinteresētās personas tika informētas par šo faktu divos pagaidu regulas 43. un 44. apsvērumā minētos paziņojumos par normālās vērtības noteikšanas avotiem un tika aicinātas izteikt piezīmes. Ne pēc pirmā, ne pēc otrā paziņojuma piezīmes netika saņemtas. Turklāt Komisija norādīja, ka ieinteresētās personas nav sniegušas pierādījumus, ka Meksikā būtu citi grafīta elektrodu ražotāji. Katrā ziņā Komisija uzskatīja, ka grafīta elektrodu ražotāju skaits neietekmē grafīta elektrodu ražošanai izmantotās naftas koksa atsauces vērtības noteikšanu, jo atsauces vērtība ir noteikta importa statistikas līmenī, nevis ražotāja līmenī. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(98)

Yangzi grupa apgalvoja, ka Komisijas rīcībā nav pierādījumu, kuri pamatotu to, ka cenas ap 200 USD/t attiecās uz dažādām tāda naftas koksa kategorijām un lietojumiem, kas netika izmantots attiecīgā ražojuma ražošanā. Turklāt Fangda grupa un CCCME apgalvoja, ka enerģijas ražošanai izmantotais naftas kokss netiekot deklarēts ar HS kodu 2713 12, bet gan ar HS kodu 2713 11.

(99)

Būtu jānorāda, ka Yangzi grupa nav iesniegusi pierādījumus, kas pamatotu tās apgalvojumu. Komisija atsaucās uz ECGA iesniegto apgalvojumu, ka pagaidu posmā izmantotās naftas koksa (HS kods 2713 12) cenas bija mākslīgi zemas (t. i., aptuveni 750 USD/t) un ka šīs cenas nebija reprezentatīvas attiecībā uz naftas koksa cenām, ko visā pasaulē par grafīta elektrodu ražošanu maksāja dažādi uzņēmumi. Jo īpaši ECGA apgalvoja, ka zemākā cenas kotācija šai kategorijai izmeklēšanas periodā vienmēr bijusi krietni virs 750 USD/t. Kā skaidrots 72. apsvērumā, pārbaudot šo apgalvojumu, Komisija konstatēja, ka GTA iekļautā Meksikas importa statistika liecina par būtisku starpību starp vidējo importa cenu naftas koksam (HS kods 2713 12), kas importēts caur Meksikas robežpilsētu Nuevolaredo (pa sauszemi no ASV), un šā paša izejresursa importam citās Meksikas daļās, kur tā vidējā cena par tonnu bija 10 reizes zemāka.

(100)

Komisija salīdzināja importa cenu 200 USD/t ar izmeklēšanā iegūtajiem pierādījumiem. Citu starpā pierādījumi bija šādi: i) izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju importētā naftas koksa pirkumu saraksts; ii) ECGA sniegtās Indijas ražotāju pirkuma rēķina kopijas, kur norādīts, ka naftas koksa cena nav zemāka par 800 USD/t; iii) informācija, ko ECGA sniedza tajās piezīmēs par izpausto galīgo informāciju, kuras attiecas uz Ķīnas tīmekļa vietni (11) ar importa statistiku. Turklāt pēc galīgās informācijas izpaušanas Fangda grupa un Liaoning Dantan sniedza importa cenas Ķīnas Tautas Republikā, pamatojoties uz to pašu Ķīnas tīmekļa vietni, kurā tika ziņots, ka grafīta elektrodu ražošanai izmantotās naftas koksa kategorijas cenas izmeklēšanas periodā bija diapazonā no 900 USD/t līdz 3 200 USD/t. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka zemā cena 200 USD/t nevarēja atspoguļot grafīta elektrodu ražošanai nepieciešamā naftas koksa kategorijas izmaksas. Kā norādīts 72. apsvērumā, šī vienības importa cena 200 USD/t ir tuva zemākas kategorijas tikai enerģijas ražošanai izmantotā naftas koksa (nekalcinēts naftas kokss, HS kods 2713 11) importa cenai, proti, 60 USD/t.

(101)

Visbeidzot, neviena no ieinteresētajām personām nesniedza pierādījumus, ka grafīta elektrodu ražošanā varētu izmantot naftas koksu, kas importēts par cenu 200 USD/t. Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu un apstiprināja savu lēmumu izslēgt Meksikas muitas iestādēs muitoto importu, kura vidējā svērtā importa cena bija aptuveni 200 USD/t.

(102)

Fangda grupa un CCCME turklāt apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi tiešus pierādījumus vai pamatotu skaidrojumu, kāpēc caur Nuevolaredo importētais naftas kokss tika izmantots par izejmateriālu grafīta elektrodu ražošanai. Lai gan Komisijai ir rīcības brīvība nodrošināt, ka importa datu izmantošana precīzāk atspoguļo ražotāja eksportētāja ražošanas situāciju, lai “nodrošinātu, ka šāda informācija tiek izmantota, lai noteiktu “ražošanas izmaksas izcelsmes valstī””, šādai selektīvai importa datu izmantošanai ir jābūt objektīvai, taisnīgai un pamatotai ar tiešiem pierādījumiem.

(103)

Turklāt ĶV apgalvoja, ka Komisijas prakse sīkāk izvērtēt visu personu piezīmes esot orientēta uz rezultātu, jo īpaši attiecībā uz datiem par naftas koksu (kalcinētu). Ja Komisija esot uzskatījusi, ka nepieciešams sīkāk sadalīt muitas datus par importu Meksikā ar HS kodu 2713 12, Komisijai vai sūdzības iesniedzējiem būtu vajadzējis ierosināt zinātnisku sadalīšanas metodi un pamatu grafīta elektrodiem izmantotā naftas koksa (kalcinēta) nošķiršanai no citiem lietojumiem. Nošķiršana pēc cenas vai muitas deklarācijas iesniegšanas vietas esot neuzticams nošķiršanas veids. Turklāt ĶV apgalvoja, ka šī pieeja nav saderīga ar savienotājelementu izmeklēšanā (12) Komisijas pieņemto lēmumu, kurā Komisija nepieņēma CCCME un savienotājelementu ražotāju pierādījumus, kas bija iesniegti, lai pierādītu, ka būtu jāizslēdz importa dati no dažām valstīm. Tāpēc ĶV prasa, lai ES saglabātu objektīvu neitralitāti un pieņemtu konsekventas attieksmes metodi visās lietās, nevis izmantotu metodi, ar kuru tiek iegūta visaugstākā dempinga starpība.

(104)

Kā norādīts pagaidu regulas 140. un 145. apsvērumā, Komisija nolēma noteikt atsauces vērtību, pamatojoties uz Meksikā veiktā importa cenu, kas, pamatojoties uz GTA, apkopota valsts līmenī, jo par reprezentatīvo valsti nebija pieejams neviens cits informācijas avots un nebija viegli pieejama starptautiska atsauces vērtība. Attiecībā uz HS kodu 2713 12 Meksikas tarifa sarakstā nav apakšiedalījuma starp dažādiem kategoriju veidiem, un neviena no ieinteresētajām personām nav sniegusi metodiku, kas ļautu nošķirt grafīta elektrodu ražošanā izmantotās kategorijas naftas koksu no citu kategoriju naftas koksa. Komisija konstatēja, ka imports Meksikas muitas ievešanas vietu līmenī nodrošina nepieciešamo nošķīrumu starp dažādajiem kategoriju veidiem, šajā sakarā Nuevolaredo ievestie veidi iespējami tuvu atspoguļo naftas koksu, ko var izmantot grafīta elektrodu ražošanai. Tajā pašā laikā imports citās ievešanas vietās bija vai nu niecīgs (sk. 113. apsvērumu), vai par cenu 200 USD/t. Attiecībā uz pēdējo, kā skaidrots 101. apsvērumā, neviena no ieinteresētajām personām nesniedza pierādījumus, ka grafīta elektrodu ražošanā varētu izmantot šo kategoriju ar zemāku cenu. Tādējādi Komisija konstatēja, ka grafīta elektrodu ražošanai izmantotā naftas koksa atsauces cenas noteikšanai varētu aplūkot tikai importu, kas ievests caur Nuevolaredo. Turklāt Komisija pārbaudīja importa cenu līmeni Nuevolaredo un konstatēja, kā skaidrots 108. apsvērumā, ka vidējā svērtā importa cena, kas noteikta ievērojamam importa apjomam, ietilpst ražotāju eksportētāju iesniegto izmeklēšanas periodā grafīta elektrodu ražošanā izmantotā naftas koksa cenu diapazonā. Bez tam vienīgais izmeklējamā ražojuma ražotājs, kas tika noteikts reprezentatīvajā valstī, proti, GrafTech Mexico, norādīja, ka lielākā daļa tam vajadzīgā importa tika ievesta caur Nuevolaredo. Tāpēc, līdzīgi kā savienotājelementu izmeklēšanā, Komisija ņēma vērā visus iepriekš aprakstītos elementus un nebalstījās tikai uz cenu starpību starp dažādām Meksikas muitas ievešanas vietām. Tādējādi Komisija noraidīja apgalvojumus, ka naftas koksa importa cenas Meksikā bijušas nereprezentatīvas vai nepamatotas.

(105)

Fangda grupa apgalvoja, ka GrafTech International2021. gada 21. decembra vēstule par Graftech Mexico adatveida koksa importu nav jāņem vērā, jo GrafTech International nav reģistrēts kā ieinteresētā persona. Turklāt vēstule esot iesniegta pēc piezīmju iesniegšanas termiņa, un Komisija neesot pārbaudījusi sniegtās informācijas precizitāti un atbilstību.

(106)

Ievērojot pamatregulu, jo īpaši tās 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu, Komisija vāc datus, kas nepieciešami normālās vērtības noteikšanai saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. Tas nozīmē, ka Komisijai ir pienākums aktīvi meklēt informāciju, nevis tikai ņemt vērā informāciju, ko tai iesniegušas ieinteresētās personas. Turklāt pamatregulas noteikumi neliedz Komisijai kā izmeklēšanas iestādei paļauties uz informāciju, ko nav iesniegusi ieinteresētā persona, ja vien, neskarot pamatregulas 19. pantu, pierādījumi, uz kuriem paļaujas Komisija, ir iekļauti lietas materiālos, kas ir pieejami ieinteresētajām personām. Tādējādi Komisija ir pilntiesīga izmeklēšanas iestāde, un tai pat ir pienākums ņemt vērā un pārbaudīt visu tās rīcībā esošo informāciju. Komisija uzskatīja, ka iepriekšējā apsvērumā minētā vēstule ietvēra attiecīgu informāciju, un, bez šaubām, vēstule tika pievienota nekonfidenciālajiem lietas materiāliem, kas bija pieejami ieinteresētajām personām. Turklāt vēstulē sniegtā informācija tikai papildināja citus elementus, kurus Komisija izskatīja, lai secinātu, ka par atsauci konkrētajam izejresursam būtu jāizmanto Nuevolaredo ievešanas vieta; jo īpaši, ka dati atbilst tādas kvalitātes un kategorijas izejresursa izmaksām, kādu izvēlētajā reprezentatīvajā valstī izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanai, un ka izvēlētajā reprezentatīvajā valstī tie bija viegli pieejami.

(107)

Fangda grupa, CCCME, Liaoning Dantan un Yangzi grupa apgalvoja, ka Nuevolaredo importa cena ir izkropļota un nav reprezentatīva attiecīgās kategorijas augstas kvalitātes naftas koksam. Šīs importa cenas bija augstākas par parasto tirgus cenu, un tās nevarēja uzskatīt par cenām, kas atbilst nesaistītu pušu darījuma principam. Minētās personas apgalvoja arī, ka augstā cena bija saistīta ar stimulu saistītajam ASV piegādātājam palielināt cenas ASV un Meksikas ienākuma nodokļa likmes starpības dēļ. Importa cena varētu arī atspoguļot īpaši augstas kvalitātes naftas koksa cenu, savukārt Ķīnas ražotāji izmanto zemākas kategorijas naftas koksu. Liaoning Dantan un Yangzi grupa apgalvoja, ka GrafTech International 2020. gada pārskatā ir teikts, ka GrafTech izmanto augstākas kvalitātes adatveida koksa maisījumus. GrafTech International gada pārskatā minēts, ka “naftas adatveida kokss, ko ražojam tieši grafīta elektrodiem, dod mums iespēju ražot pašu kvalitatīvāko īpaši augstas kvalitātes naftas adatveida koksu”. (Daļēji) tas varētu izskaidrot ārkārtīgi augstās cenas eksportam no ASV uz Meksiku. Minētās personas arī norādīja, ka importa cenas Meksikā izmeklēšanas periodā bija diezgan stabilas, savukārt importa cenas Ķīnas Tautas Republikā samazinājās.

(108)

Komisija uzskatīja, ka grafīta elektrodu ražošanā izmantotā naftas koksa atsauces vērtībai būtu jāatspoguļo izmaksas reprezentatīvajā valstī, nevis importa cenas citās valstīs. Tā norādīja, ka vidējā svērtā importa cena 2 144 USD/t bija Fangda grupas un Liaoning Dantan sniegto cenu diapazonā, kā tas minēts 100. apsvērumā.

(109)

Kā skaidrots 104. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka šī atsauces vērtība iespējami tuvi atspoguļo izejresursus, ko izmanto grafīta elektrodu ražotāji eksportētāji. Turklāt, pretēji tam, ko apgalvoja puses, lai pamatotu apgalvojumu, ka cenas bija stabilas, starp augstāko un zemāko vidējo svērto mēneša importa cenu Nuevolaredo Komisija konstatēja cenu svārstības aptuveni 20 % diapazonā. Visbeidzot, Komisija konstatēja, ka GrafTech International gada pārskatā nav pierādījumu ne par to, kāds ir GrafTech Mexico pirktā dažādu kategoriju naftas koksa īpatsvars, ne par to, ka Graftech International ražo vēl augstākas kategorijas naftas koksu nekā augstas kategorijas naftas kokss, kas parasti tiek izmantots grafīta elektrodu ražošanā. Tādējādi Komisija apstiprināja, ka Nuevolaredo reģistrētā importa cena bija atbilstoša atsauces cena reprezentatīvajā valstī.

(110)

Fangda grupa un CCCME apgalvoja, ka Komisija izslēgusi importu no citām valstīm, nesniedzot paskaidrojumus.

(111)

Pretēji šim apgalvojumam, Komisija ņēma vērā visas izcelsmes valstis (t. i., ASV un Vāciju). Tomēr imports no Vācijas tika uzskatīts par nenozīmīgu, jo šis imports veidoja aptuveni 0,009 % no kopējā daudzuma, kas importēts caur Nuevolaredo (13). Tāpēc apgalvojumi tika noraidīti.

(112)

Turklāt Liaoning Dantan apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi pierādījumus, kas liecinātu, ka imports piecās citās ievešanas vietās (14) nebija reprezentatīvs grafīta elektrodu ražošanai atbilstošajam naftas koksam.

(113)

Caur pārējām piecām ievešanas vietām, ko minējušas personas, kopā ievestas 255 t jeb 2,6 % no kopējā importa apjoma Meksikā. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka šie daudzumi ir pārāk mazi, lai būtu reprezentatīvi. Katrā ziņā, pat ja tiktu apsvērtas šīs piecas ievešanas vietas, atsauces cena būtu palikusi gandrīz tāda pati (tikai par 0,1 % zemāka). Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(114)

Liaoning Dantan apgalvoja, ka Komisijai vajadzēja ņemt vērā ne tikai importu caur Nuevolaredo, jo GrafTech International paziņojis, ka lielākā daļa, bet ne viss naftas kokss importēts caur Nuevolaredo.

(115)

Komisija atgādināja, ka atsauces vērtību nav noteikusi, pamatojoties uz GrafTech Mexico importa cenām, bet gan uz Meksikā veiktā importa statistiku. Kā paskaidrots iepriekš, citas ievešanas vietas netika ņemtas vērā, jo vidējā svērtā importa cena par tonnu neatspoguļoja grafīta elektrodu ražošanā izmantotās kvalitātes cenu un importētie daudzumi nebija reprezentatīvi. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(116)

Fangda grupa, Liaoning Dantan un CCCME apgalvoja, ka neizkropļotu ražošanas izmaksu noteikšanai Komisijai būtu vajadzējis ņemt vērā materiāla raksturu, īpašības vai specifikācijas un preču izmantošanu neizkropļotu ražošanas izmaksu noteikšanai. Ieinteresētās personas jo īpaši uzsvēra, ka kalcinētajam naftas koksam, ko izmanto grafīta elektrodu ražošanai, ir dažādas kategorijas un ka cenu starpība starp dažādām kategorijām ir ievērojama. Turklāt Fangda grupa un CCCME apgalvoja, ka, izmantojot Meksikas augstas kvalitātes naftas koksa importu ar augstām cenām (vidēji 2 144 USD/t, kas ir aptuveni tāda pati vai pat augstāka cena nekā augstas klases naftas koksa tirgus cena), netiek ņemts vērā fakts, ka Ķīnas uzņēmumi izmanto gan parasto kalcinēto naftas koksu, gan augstas klases kalcinēto naftas koksu.

(117)

Komisija atgādināja, ka personām bija vairākas iespējas sniegt piezīmes par ierosinātajām atsauces vērtībām un neviena no attiecīgajām personām nesniedza uzticamus un viegli pieejamus datus par tādām atsauces cenām reprezentatīvajā valstī, kuras atbilstu apgalvojumam par dažādām kalcinētā naftas koksa vai augstas klases naftas koksa kategorijām. Komisija norādīja, ka ieinteresētās personas, kas ar šādu apgalvojumu nāca klajā, nesniedza pierādījumus, kuri liecinātu par tehniskām un/vai ķīmiskām atšķirībām starp apgalvotajām dažādajām naftas koksa kategorijām un to, kā šīs atšķirības atspoguļojas pirkumos, par kuriem ziņojušas attiecīgās personas. To apgalvojumi bija balstīti tikai uz viņu pašu pirkuma cenu starpību. Turklāt viens no attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem neziņoja, ka izmantotu cita veida naftas koksu, kura pirkuma cena būtu bijusi ievērojami augstāka par izmantoto atsauces cenu. Bez tam, kā atzinušas visas ieinteresētās personas, par šo izejresursu nav viegli pieejamas starptautiskas atsauces vērtības. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus un kā norādīts iepriekš 104. apsvērumā, Komisija noteica uzticamu naftas koksa atsauces vērtību, kas ir viegli pieejama un iespējami precīzi atspoguļo grafīta elektrodu ražošanā izmantoto ražošanas faktoru izvēlētajā reprezentatīvajā valstī. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(118)

Fangda grupa, CCCME un Liaoning Dantan atkārtoja iepriekš 88. apsvērumā minēto apgalvojumu par transporta izmaksām Ķīnā. Tomēr personas neiesniedza jaunus pierādījumus, kas pamatotu to apgalvojumu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(119)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Liaoning Dantan apgalvoja, ka Komisijai gāzes patēriņa izmaksas būtu bijis jānosaka, pamatojoties uz neizkropļotu cenu, un tās nebūtu vajadzējis iekļaut palīgmateriālos. Komisija pieņēma šo apgalvojumu un pārskatīja aprēķinu. Kā minēts iepriekš 9. apsvērumā, Komisija personai darīja zināmu galīgo aprēķinu, un piezīmes netika saņemtas.

(120)

Yangzi grupa apgalvoja, ka pēc 2021. gada decembrī veiktajām papildu attālinātajām kontrolpārbaudēm Komisijai būtu bijis jāizmanto citāds lūžņu pārrēķina koeficients. Komisija pārbaudīja šo apgalvojumu un konstatēja, ka ierosinātais koeficients nav balstīts uz pilnīgu uzņēmuma grafīta elektrodu ražošanas procesu, bet aptver tikai ierobežotu skaitu no daudziem ražošanas posmiem. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(121)

Kā izklāstīts 35. līdz 90. apsvērumā, Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu piezīmes, ko tās iesniedza pēc pagaidu informācijas izpaušanas un pēc 119. apsvērumā aprakstītās galīgās informācijas izpaušanas, un attiecīgi pārrēķināja dempinga starpības.

(122)

Kā jau norādīts pagaidu regulas 179. apsvērumā, sadarbības līmenis šajā lietā bija zems, jo eksporta apjoms ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, bija tikai aptuveni 62 % no kopējā eksporta apjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā. Pamatojoties uz minēto, Komisija uzskatīja, ka ir pareizi noteikt valsts mēroga dempinga starpību, ko piemēro visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, tās augstākās dempinga starpības līmenī, kas konstatēta to veidu ražojumiem, kurus reprezentatīvos apjomos pārdod ražotājs eksportētājs ar vislielāko konstatēto dempinga starpību. Šādi noteiktā dempinga starpība bija 74,9 %.

(123)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas (CIF) cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

(124)

Par šo iedaļu netika saņemtas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 181. līdz 185. apsvērumā.

(125)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares sniegto informāciju un Eurostat paziņoto importa apjomu (Taric līmenī). Ņemot vērā izmaiņas ražojuma tvērumā (34. apsvērums), skaitliskie rādītāji tika grozīti, bet pagaidu regulā noteiktās tendences palika tādas pašas.

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika.

1. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

(126)

Grafīta elektrodu patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 25 %. 2017. un 2018. gadā bija vērojams liels patēriņš, ko veicināja liels pieprasījums Savienības tērauda ražošanas nozarē, kura atguvās no krīzes tērauda nozarē. Turklāt situācijā, kad grafīta elektrodu cenas bija strauji pieaugušas, tērauda ražotāji veidoja grafīta elektrodu krājumus, baidoties no tālāka pieauguma. Eurofer skaitliskie rādītāji liecina, ka 2019. gadā tērauda ražošanas apjoms elektriskā loka krāsnīs salīdzinājumā ar 2018. gadu sasniedza zemāko punktu (– 6,6 %). Samazinājās pieprasījums pēc grafīta elektrodiem. Tā kā grafīta elektrodu cena ievērojami samazinājās, lejupējai nozarei vairs nebija nepieciešams veidot krājumus. Rezultātā tērauda ražotāji likvidēja grafīta elektrodu krājumus. Covid-19 uzliesmojuma dēļ 2020. gadā pieprasījums samazinājās vēl vairāk.

(127)

Viena ieinteresētā persona, proti, Misano, apstrīdēja metodiku, ko Komisija izmantoja, lai koriģētu importa apjomus ar Taric kodu 8545110090, lai no minētajiem importa apjomiem izslēgtu grafīta elektrodus, kuru tilpummasa ir mazāka par 1,5 g/cm3 vai elektriskā pretestība ir lielāka par 7,0 μ.Ω.m un uz kuriem šī izmeklēšana neattiecas. Taču Misano neierosināja alternatīvu metodiku, ko Komisija varētu izmantot. Tomēr Komisija kā alternatīvu 2019. gada datu izmantošanai apsvēra iespēju izmantot vidējo rādītāju 2017. līdz 2019. gadam, bet norādīja, ka atšķirība no sākotnēji izmantotās metodikas būtu niecīga un nemainītu vispārējo tendenci. Patiešām, ja, izmantojot šo alternatīvo metodiku, tiktu ieviesta korekcija, tad no kopējā importa apjoma tiktu atņemti 8 %, nevis 7,5 % un no kopējās importa vērtības – 2,8 %, nevis 3,3 %. Tāpēc Komisija apstiprināja metodiku, ko tā bija izmantojusi pagaidu regulā, lai koriģētu importa apjomus ar Taric kodu 8545110090, kā aprakstīts pagaidu regulas 187. apsvērumā.

(128)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat Comext datubāzi. Lai ņemtu vērā mazāku grafīta elektrodu izslēgšanu no ražojuma tvēruma, Komisija atņēma 9,1 % no kopējā importa apjoma no Ķīnas, kas noteikts, pamatojoties uz iepriekšējā apsvērumā izklāstīto metodiku. Aplēšot, cik liela ir to no Ķīnas importēto grafīta elektrodu daļa (apjoma izteiksmē), kuru nominālais diametrs nepārsniedz 350 mm, par pamatu tika izmantoti izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju sniegtie eksporta dati.

(129)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Fangda grupa apšaubīja, vai ir precīzi koriģēts Ķīnas importa kopējais apjoms, kas pēc mazāku grafīta elektrodu izslēgšanas samazinājās par 9,1 %, un pieprasīja, lai Komisiju detalizētāk izvērtētu attiecīgā ražojuma faktisko importa apjomu no Ķīnas. Tomēr Fangda grupa neprecizēja, kādā veidā Komisijas metodika ir nepamatota vai neprecīza, un nepiedāvāja alternatīvu, precīzāku metodiku. Patiešām nebija pat skaidrs, vai Fangda grupa uzskata, ka Komisija mazāku grafīta elektrodu importu novērtējusi par augstu vai par zemu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(130)

Pagaidu regulā noteiktās tendences šīs korekcijas rezultātā nemainījās.

(131)

Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz importa datiem un Savienības ražošanas nozares datiem par pārdošanas apjomu Savienības tirgū.

(132)

Importam no attiecīgās valsts bija šāda dinamika.

2. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

(133)

Samazinoties patēriņam, imports no Ķīnas palielinājās, kaitējot Savienības ražošanas nozarei. Importa apjoms no Ķīnas attiecīgajā periodā palielinājās par 12 %, un tā tirgus daļa palielinājās par 50 %, izmeklēšanas periodā sasniedzot 33,8 % (+ 11,3 procentpunkti). Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 5,9 procentpunktiem – no 61,1 % 2017. gadā līdz 55,2 % 2020. gadā (5. tabula).

(134)

Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat Comext datubāzes datiem. Lai ņemtu vērā izmaiņas ražojuma tvērumā, Komisija no kopējās no Ķīnas veiktā importa vērtības atņēma 6,5 %. Aplēšot, cik liela ir to no Ķīnas importēto grafīta elektrodu daļa (vērtības izteiksmē), kuru nominālais diametrs nepārsniedz 350 mm, par pamatu tika izmantoti izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju sniegtie eksporta dati.

(135)

Pagaidu regulā noteiktās tendences šīs korekcijas rezultātā nemainījās.

(136)

Vidējai importa cenai no attiecīgās valsts bija šāda dinamika.

3. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(137)

Ievērojot, ka pēc ražojuma tvēruma korekcijas 3. tabulā norādītās tendences būtiski nemainījās, un tā kā par šo iedaļu netika saņemtas piezīmes, Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 194. līdz 196. apsvērumā.

(138)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Fangda grupa un CCCME norādīja, ka saskaņā ar to aprēķiniem no Ķīnas veiktā importa cenas no IP beigām līdz 2021. gada septembrim palielinājušās par 37,5 %. Komisija norādīja, ka savukārt konstatējumi par dempingu un kaitējumu tika balstīti uz IP. Turklāt cenu pieaugums pats par sevi nebūt nenozīmē, ka imports vairs netiek veikts par dempinga cenām vai ka kaitējuma vairs nav, it īpaši apstākļos, kad, kā to atzinusi arī Fangda grupa un CCCME, naftas cenu pieaugums pasaulē ir izraisījis galvenā izejmateriāla – naftas adatveida koksa – cenu pieaugumu, tādējādi vēl vairāk palielinot grafīta elektrodu ražošanas izmaksas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(139)

Par šo iedaļu netika saņemtas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 197. līdz 201. apsvērumā.

(140)

Attiecībā uz šo iedaļu Komisija koriģēja ražošanas apjomus atbilstoši izmaiņām ražojuma tvērumā. Pagaidu regulā noteiktās tendences šīs korekcijas rezultātā nemainījās.

(141)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 202. līdz 205. apsvērumā.

(142)

Kopējam Savienības ražošanas apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

4. tabula

Ražošanas apjoms

(143)

Ņemot vērā izmaiņas ražojuma tvērumā, tika koriģēts Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa. Šīs korekcijas pamatā bija Savienības ražošanas nozares sniegtie dati. Pagaidu regulā noteiktās tendences šīs korekcijas rezultātā nemainījās.

(144)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

5. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(145)

Laikposmā no 2017. līdz 2018. gadam pārdošanas apjoms palielinājās, bet pēc tam 2018. līdz 2020. gadā – samazinājās. Vispārējā tendence atbilst patēriņa dinamikai. Tomēr pārdošanas apjoma kritums (–32 %) attiecīgajā periodā bija izteiktāks nekā patēriņa kritums (–25 %).

(146)

Rezultātā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 5,9 procentpunktiem. Trešo valstu, izņemot ĶTR, tirgus daļa samazinājās par 5,4 procentpunktiem. Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu importam no Ķīnas – tā tirgus daļa tajā pašā laikposmā palielinājās par 11,3 procentpunktiem (2. tabula).

(147)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Fangda grupa un CCCME apgalvoja, ka patēriņš Savienībā samazinājies (42 955 t laikposmā no 2017. gada līdz IP beigām) un ka patēriņš Savienībā absolūtā izteiksmē pārsniedz attiecīgo Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājumu (33 751 t laikposmā no 2017. gada līdz IP beigām). Komisija uzskatīja, ka pārdošanas apjoma samazinājums absolūtā izteiksmē nebūtu jāņem vērā, bet tas būtu jāaplūko saistībā ar patēriņa samazinājumu. Šajā ziņā būtiskais rādītājs ir tirgus daļa, kas liecina, ka Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā zaudējusi tirgus daļu. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(148)

Par šo iedaļu netika saņemtas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 209. apsvērumā.

(149)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Fangda grupa un CCCME, lai pamatotu viedokli, ka Savienības ražošanas nozarē tuvākajā nākotnē būs pieaugums, norādīja, ka nodarbinātības rādītāji attiecīgajā periodā palielinājās. Tomēr Komisija norādīja, ka nodarbinātība atbilda ražošanas un patēriņa tendencēm Savienības tirgū. Pēc sākotnējā pieauguma 2017. un 2018. gadā nodarbinātība no 2018. gada līdz attiecīgā perioda beigām turpināja samazināties. Tādējādi no nodarbinātības skaitliskajiem rādītājiem nevar secināt, ka Savienības ražošanas nozare būtu gatavojusies turpmākai izaugsmei, un apgalvojums tika noraidīts.

(150)

Citas piezīmes par šo iedaļu netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 210.–212. apsvērumā.

(151)

Par šo iedaļu netika saņemtas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 213. līdz 215. apsvērumā.

(152)

Ražojuma tvēruma izmaiņas neietekmēja mikroekonomiskos rādītājus. Iemesls ir tāds, ka neviens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem attiecīgajā periodā neražoja elektrodus, kuru nominālais diametrs nepārsniedz 350 mm. Par šo iedaļu netika saņemtas citas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 216. līdz 240. apsvērumā.

(153)

Attiecībā uz Savienības ražošanas nozares stāvokli Komisija vispirms norādīja, ka pagaidu regulā noteiktās tendences ražojuma tvēruma korekcijas rezultātā nemainījās.

(154)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas dažas ieinteresētās personas norādīja, ka daži rādītāji (jauda, nodarbinātība, pārdošanas cenas, rentabilitāte, naudas plūsma) attiecīgajā periodā liecina par pozitīvu tendenci, un, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares peļņas līmeni kopumā, apgalvoja, ka kaitējuma nav. Šo apgalvojumu, ka pieejamie makroekonomiskie un mikroekonomiskie dati nedod pamatu uzskatīt, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, pēc galīgās informācijas izpaušanas atkārtoja Trasteel, Fangda un CCCME.

(155)

Pirmkārt, tiek atgādināts, ka visiem galvenajiem makroekonomiskajiem rādītājiem attiecīgajā periodā bija ievērojama negatīva tendence: tirgus daļa (no 61,1 % līdz 55,2 %), pārdošanas apjoms Eiropas Savienībā (– 32 %) un ražošanas apjoms (– 28 %). Komisija saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu novērtēja visus būtiskos ekonomikas faktorus un indeksus, kas raksturo nozares stāvokli, un, lai gan ievēroja, ka ne visiem kaitējuma rādītājiem bija negatīva tendence, secināja, ka rādītāji kopumā liecina par būtisku kaitējumu.

(156)

Otrkārt, kā sīki paskaidrots pagaidu regulas 216. līdz 218. apsvērumā, tika uzskatīts, ka daļa no ražošanas nozares (uzņēmums GrafTech) zināmā mērā bija uz laiku pasargāta no tiešas tirgus konkurences, un analīzē tika nošķirtas dažādas ražošanas nozares daļas. Kopumā mikroekonomiskie rādītāji, kas neattiecās uz GrafTech, uzrādīja ļoti negatīvu ainu.

(157)

Vairākas ieinteresētās personas iesniedza piezīmes par metodiku, kuru Komisija izmantoja Savienības ražošanas nozares ekonomiskajai analīzei un kurā Komisija īpašu uzmanību pievērsa GrafTech darbības rādītājiem.

(158)

Pirmkārt, viena persona, Misano, domāja, ka Komisija GrafTech France pārdošanas apjomu kļūdaini “uzskatīja” par “pasargātu no tiešas importa radītās konkurences”. GrafTech France pārdošana, kas tika veikta saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem (“ITL”), nenotika apstākļos bez konkurences, bet tika piedāvāta nesaistītajiem GrafTech France klientiem laikā, kad šie klienti pirka grafīta elektrodus no Savienības ražošanas nozares un trešo valstu piegādātājiem, ieskaitot Ķīnas ražotājus eksportētājus.

(159)

Tomēr Komisija uzskatīja, ka ITL mērķis un rezultāts bija nodrošināt konkrētus pārdošanas apjomus par konkrētām cenām. No brīža, kad šie ITL tika noslēgti ar GrafTech klientiem, tie nodrošināja klientiem zināmu noteiktību par piedāvājumu/cenām periodā, kad pieprasījums un cenas bija augstas, un vienlaikus aizsargāja pret iespējamu pieprasījuma samazināšanos nākotnē, kā arī pret negodīgu praksi, ko varētu īstenot trešās valstis. Turklāt Komisija norādīja, ka GrafTech France peļņas līmenis bija pavisam citāds nekā diviem pārējiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem un ka būtiska atšķirība un galvenais faktors, kas izskaidro šo atšķirību, bija minēto ITL pastāvēšana.

(160)

Otrkārt, dažas personas, ieskaitot Eurofer, apgalvoja, ka, pretēji pagaidu regulā norādītajam, minēto ITL termiņš nebeigsies 2022. gada beigās, jo daži no tiem tiks pagarināti vai atjaunoti.

(161)

Komisija turpināja izmeklēt šo jautājumu, un patiešām izrādījās, ka pēc sarunām ar dažiem saviem klientiem GrafTech uz vienu vai diviem gadiem pagarinājis spēkā esošos ITL ar šiem klientiem. Šo pagarināto ITL pastāvēšana pati par sevi neliecināja par to, ka labvēlīgie nosacījumi, kas šim uzņēmumam bija IP laikā, turpināsies, ņemot vērā to, ka pagarināšana ietvēra līguma izmaiņas, par kurām bija panākta vienošanās sarunās ar klientiem. Sīkāka analīze par papildu informāciju, ko attiecībā uz šīm ITL izmaiņām konfidenciāli sniedza GrafTech, ieskaitot detalizētu informāciju par apjomiem un cenām, ļāva Komisijai apstiprināt savus pagaidu konstatējumus, kas izklāstīti 253. un 254. apsvērumā, un to, ka laikā, kad notika atkārtotas sarunas par ITL, uz GrafTech iedarbojās tāds pats importa par dempinga cenām radīts spiediens kā uz citiem Savienības ražotājiem. Turklāt pagarinātie ITL attiecās tikai uz nelielu daļu no GrafTech kopējā pārdošanas apjoma. Pat ja ietver pagarinātos ITL, 2023. gada beigās uz lielāko daļu pārdošanas apjoma vairs neattieksies patlaban spēkā esošie ITL. Šis īpatsvars 2024. gada beigās palielināsies vēl vairāk. Komisija norādīja arī, ka dažu ITL termiņš beidzās 2021. gadā un tie netika atjaunoti. Visbeidzot, Komisija norādīja, ka GrafTech vidējās pārdošanas cenas 2021. gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar IP samazinājās (pat ja ietver pārdošanu ITL ietvaros), un tas liecināja, ka grafīta elektrodu imports no Ķīnas par zemām cenām ietekmēja uzņēmumu GrafTech. Tāpēc dažu ITL pagarināšana un atjaunošana nemainīja secinājumu par kaitējumu.

(162)

Treškārt, viena persona, t. i., grafīta elektrodu importētājs Trasteel, apgalvoja, ka nosacījumi, lai par analītisku instrumentu izmantotu nozares analīzi, šajā lietā neesot izpildīti un ka Komisija neesot veikusi “objektīvu pārbaudi”. Tomēr Komisija savu analīzi balstīja uz objektīvu kritēriju, proti, ITL pastāvēšanu.

(163)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Trasteel iebilda pret metodiku, apgalvojot, ka tikai nelielu daļu Savienības ražotāju, nevis Savienības ražošanas nozari kopumā varētu uzskatīt par pakļautu kaitējumam.

(164)

Saskaņā ar pieeju, kas izklāstīta pagaidu regulas 218. apsvērumā, un kā skaidrots minētās regulas 253. un 254. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka arī uzņēmumu GrafTech ietekmēja imports par zemām cenām no Ķīnas un ka nozares rentablā daļa nespētu ietekmēt nerentablo daļu. Tādējādi Komisijas vērtējums attiecās uz Savienības ražošanas nozari kopumā. Trasteel nepaskaidroja, kāpēc pārbaude nebija objektīva, un neierosināja alternatīvu metodiku. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(165)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un pagaidu regulas 241. līdz 254. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(166)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas dažas personas apstrīdēja cēloņsakarību, apgalvojot, ka Savienība un Ķīnas ražošanas nozare ražo dažādus ražojumus: lielos/augstas kategorijas elektrodus ražo pirmā, mazos/zemas kategorijas elektrodus – otrā. Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka grafīta elektrodu sistēmas, kas importētas no Ķīnas, lielā mērā pārklājas ar Savienības ražošanas nozares ražotajām. Lai gan Komisija ir ievērojusi, ka nav nozares standarta un ka kategorijas deklarē paši ražotāji, tā ievēroja arī, ka [80–90] % no izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksporta bija UHP kategorijas ražojumi. Komisija norādīja arī, ka [70–80] % grafīta elektrodu, ko eksportēja izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji, bija ar vismaz 500 mm diametru. Tāpēc imports no Ķīnas un ES produkcija lielā mērā pārklājas. Arguments, ka nepastāv tieša konkurence un ka Savienība un Ķīnas ražošanas nozare ražo atšķirīgus ražojumus, tāpēc tika noraidīts.

(167)

Turklāt no ražojuma tvēruma tika izslēgti daži no Ķīnas importēti ražojumi, ko Savienības ražošanas nozare neražoja vai ražoja tikai nelielos daudzumos. Tas vēl vairāk stiprina cēloņsakarību.

(168)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Trasteel norādīja uz pārdošanas cenu pieaugumu Savienībā attiecīgajā periodā un apgalvoja, ka normāla tirgus reakcija uz Ķīnas īstenoto dempingu būtu Savienības ražošanas nozarei samazināt cenas, lai nezaudētu savu tirgus daļu. Trasteel uzskata, ka tas liecina par kaitējuma neesamību. Ja Savienības ražošanas nozarei būtu bijis nodarīts kaitējums, tā būtu pazeminājusi savas cenas, lai nezaudētu tirgus daļu. Pagaidu regulas 219. un 220. apsvērumā Komisija jau ir norādījusi, ka IP laikā cenas saruka. Kā skaidrots minētās regulas 221. un 223. apsvērumā, cena saruka pat vēl ievērojamākā mērā attiecībā uz pārdošanu “brīvajā tirgū”, kas bija pakļauts konkurences spiedienam, kuru radīja imports. Tomēr, pat ievērojami sarūkot pārdošanas cenai, Savienības ražošanas nozarei nebija iespējams nezaudēt tirgus daļu, jo palielinājās imports par dempinga cenām no ĶTR.

(169)

Par šo iedaļu netika saņemtas citas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 256. un 257. apsvērumā.

(170)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas vairākas personas atkārtoja piezīmes par neattiecināšanas analīzi, un jo īpaši par Covid-19 pandēmiju un GrafTech ITL ietekmi. Pēc galīgās informācijas izpaušanas Trasteel, Fangda grupa un CCCME atkārtoja šīs piezīmes un uzstāja, ka grūtības, ar kurām saskaras Savienības ražošanas nozare, ir saistītas ar Covid-19 ietekmi un no tās izrietošo pieprasījuma samazināšanos pēc grafīta elektrodu sistēmām tērauda ražošanas nozarē.

(171)

Covid-19 pandēmija jau ir aplūkota pagaidu regulas 258. apsvērumā. Komisija atkārto, ka imports no Ķīnas sāka palielināties pirms pandēmijas, lai gan Eiropas Savienībā sāka mazināties patēriņš, un Ķīnas tirgus daļa kopš 2018. gada pastāvīgi palielinājās.

(172)

Tādējādi Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 258. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(173)

Dažas personas apgalvoja, ka GrafTech ITL, kuros ietvertas saistības dažiem tā klientiem, veicināja ekonomisku haosu pārējā ražošanas nozarē. Citiem vārdiem sakot, tās apgalvoja, ka jo īpaši grūtos laikos (ar pandēmiju saistītais pieprasījuma kritums) šie ITL liedza pieprasījumu pēc grafīta elektrodiem apmierināt dažādiem Savienības ražotājiem.

(174)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Trasteel apgalvoja, ka tad, ja varētu konstatēt cēloņsakarību, tā attiektos tikai uz mazākumu no pārdošanas apjoma Savienībā (uz kuru neattiecas ITL), nevis uz lielāko daļu Savienības ražošanas nozares.

(175)

Komisija šos apgalvojumus noraidīja. Pirmkārt, pretēji tam, ko apgalvoja Trasteel, “pārliecinoši lielāko daļu” pārdošanas apjoma Savienībā IP laikā “nepasargāja” ITL. Gluži pretēji, Savienības ražošanas nozares sniegtie skaitliskie rādītāji liecina, ka lielākā daļa pārdošanas apjoma Savienībā IP laikā tika veikta bez ITL. Otrkārt, ITL nevar uzskatīt par Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēloni. Izmeklēšana toties parādīja, ka nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis bija imports no Ķīnas par dempinga cenām. Turklāt Komisija norādīja, ka IP laikā salīdzinājumā ar 2019. gadu GrafTech pārdošanas apjomi nesaistītiem pircējiem ievērojami samazinājās. Citiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, kam nebija noslēgti ITL, pārdošanas apjoms to klientiem tajā pašā periodā samazinājās mazākā mērā. Turklāt, kā norādīts 161. apsvērumā, GrafTech vidējās pārdošanas cenas 2021. gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar IP samazinājās un tas liecināja, ka grafīta elektrodu imports no Ķīnas par zemām cenām ietekmēja uzņēmumu GrafTech.

(176)

Tāpēc Komisija secināja, ka iepriekš minētais imports par dempinga cenām attiecīgajā periodā ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un ka GrafTech ITL nevājināja cēloņsakarību tādā mērā, ka imports nebūtu radījis būtisku kaitējumu.

(177)

Par šo iedaļu netika saņemtas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 261. un 264. apsvērumā.

(178)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Fangda grupa un CCCME apgalvoja, ka liela daļa Savienības ražošanas nozares saražotā apjoma tiek izmantota eksportam, ka tas ietekmē Savienības ražošanas nozares kopējos darbības rādītājus un ka eksporta rādītāji izjauc cēloņsakarību. Tomēr Komisija ņēma vērā Savienības ražošanas nozares eksporta rādītājus un atgādināja – kā skaidrots pagaidu regulas 267. apsvērumā, kopumā eksporta rādītāji bija ar līdzīgu tendenci kā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū, taču eksporta pārdošanas apjoms samazinājās relatīvi mazāk nekā pārdošanas apjoms Savienības tirgū.

(179)

Par šo iedaļu netika saņemtas citas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 265. un 267. apsvērumā.

(180)

Par šo iedaļu netika saņemtas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 268. apsvērumā.

(181)

Par šo iedaļu netika saņemtas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 269. apsvērumā.

(182)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka neviens no faktoriem, analizētiem atsevišķi vai kopā, nevājina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tādā mērā, ka šāda sakarība vairs faktiski nepastāvētu un nebūtu ievērojama. Tāpēc tā apstiprināja pagaidu regulas 270. līdz 274. apsvēruma secinājumu.

(183)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas grafīta elektrodu importētājs Trasteel apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nav vajadzīga aizsardzība, jo palielinās attiecīgā ražojuma cenas. Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā ir bijis būtisks kaitējums, un apgalvojums nekādā ziņā netika pamatots ar pierādījumiem, kas liecinātu, ka ir mainījies Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis. Tāpēc nepamatotības dēļ apgalvojums tika noraidīts.

(184)

Par šo iedaļu netika saņemtas citas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 276. līdz 280. apsvērumā.

(185)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Trasteel un Misano apgalvoja, ka antidempinga maksājumu noteikšana kaitētu importētāju stāvoklim tirgū, jo klienti varētu nevēlēties pirkt par augstāku cenu. Kāda persona norādīja, ka 50 % no tās apgrozījuma veido no Ķīnas importēto grafīta elektrodu pārdošana.

(186)

Attiecībā uz pagaidu regulas 281. apsvērumā aprakstītajām ekonomiskajām sekām, ar ko saskārās importētāji, izmeklēšanā tika konstatēts, ka izlasē iekļauto importētāju darījumdarbība bija rentabla, to vidējā svērtā peļņa bija aptuveni 4 % un pasākumu noteikšanai uz rentabilitāti būtu tikai neliela ietekme.

(187)

Komisija arī norādīja, ka galīgā antidempinga maksājuma likmes Ķīnas uzņēmumiem, kas sadarbojās, bija zemākas par cenu samazinājuma apmēru. Tāpēc gaidāms, ka nesaistīti importētāji un tirgotāji joprojām varēs importēt grafīta elektrodus no Ķīnas par konkurētspējīgu, bet taisnīgu cenu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(188)

Trasteel un Misano iesniedza piezīmes arī par importētāju un tirgotāju interesēm, kas saistītas ar Savienības ražošanas nozares jaudas trūkumu un deficīta risku, jo īpaši attiecībā uz maza diametra elektrodiem. Šīs piezīmes bija līdzīgas dažu lietotāju piezīmēm, un tās ir aplūkotas tālāk 6.3. iedaļā.

(189)

Par nesaistīto importētāju interesēm netika saņemtas piezīmes, tāpēc tika apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 281. līdz 284. apsvērumā.

(190)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas dažas personas apgalvoja, ka antidempinga maksājumu noteikšanas dēļ tiktu apdraudēta lietotāju rentabilitāte un konkurētspēja. Tās apgalvoja arī, ka lejupējā ražošanas nozare nevar paļauties uz to, ka varēs iegūt grafīta elektrodus, kas vajadzīgi, lai turpinātu darbību bez importa no Ķīnas. Pēc galīgās informācijas izpaušanas Eurofer, Fangda grupa un CCCME atkārtoja, ka pastāv ievērojams piegādes deficīta risks, jo īpaši attiecībā uz maza diametra grafīta elektrodu piegādi.

(191)

Lietotāji galvenokārt ir tērauda ražošanas nozare, bet, kā norādīja Imerys, arī daži mazāki lietotāji, piemēram, kausētu minerālu oksīdu, kā kausēta alumīnija oksīda un kausēta cirkonija oksīda, ražotāji.

(192)

Attiecībā uz Imerys Komisija norādīja, ka liela daļa elektrodu, ko tas izmanto, ir normālās jaudas elektrodi, kuri fizikālo īpašību dēļ neietilpst šīs izmeklēšanas tvērumā. Komisija norādīja arī, ka Imerys izmanto mazus un ļoti mazus elektrodus, kuri pēc visas iesniegtās rakstiskās informācijas, arī Imerys iesniegtās informācijas, analīzes tika izslēgti no ražojuma tvēruma, kā minēts 32. apsvērumā.

(193)

Tāpēc, pieņemot, ka kausētu minerālu oksīdu fizikālo īpašību dēļ kausēto minerālu oksīdu ražotāji, kam bija līdzīgas ražošanas iekārtas, saskārās ar līdzīgiem ierobežojumiem, Komisija paredzēja, ka, no ražojuma tvēruma izslēdzot grafīta elektrodus, kuru nominālais diametrs nepārsniedz 350 mm, tiktu ierobežotas iespējamās negatīvās sekas šādiem lietotājiem.

(194)

Attiecībā uz tērauda ražošanas nozari tika apstiprināti saistītie konstatējumi pagaidu regulas 285. līdz 289. apsvērumā, norādot arī uz grūtībām, ar ko pašlaik saskaras daži ES tērauda ražotāji, iegūt maza diametra grafīta elektrodu sistēmas un ko apliecina Eurofer pēc galīgās informācijas izpaušanas sniegtās piezīmes.

(195)

Komisija arī norādīja, ka sūdzības iesniedzēji savās piezīmēs par izpausto galīgo informāciju atkārtoti norādīja, ka Savienības ražotājiem ir pieejama jauda, lai ražotu maza diametra grafīta elektrodus.

(196)

Visbeidzot, Komisija atgādināja, ka pasākumi tikai ļaus atjaunot godīgu konkurenci starp Savienības un Ķīnas grafīta elektrodu ražotājiem un neliegs lietotājiem arī turpmāk saņemt piegādes no Ķīnas.

(197)

Tāpēc tika noraidīti apgalvojumi, ka antidempinga maksājumi apdraudēs lietotāju rentabilitāti un konkurētspēju un ka lejupējā ražošanas nozare nevar paļauties uz to, ka varēs iegūt grafīta elektrodus.

(198)

Par šo iedaļu netika saņemtas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 290. un 291. apsvērumā.

(199)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Fangda grupa un CCCME prasīja, lai Komisija apsvērtu pasākumu iespējamo negatīvo ietekmi uz Savienības vidiskajiem mērķiem. Tomēr, kā paskaidrots pagaidu regulas 288. apsvērumā un 197. un 198. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka pasākumi neradīs risku piegādes drošībai, tāpēc tie nekavēs Savienības vidisko mērķu sasniegšanu un zaļo pārkārtošanos. Gluži pretēji, pasākumu mērķis ir atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības ražotājiem, tie palīdzēs nodrošināt piegādes avotu daudzveidību lietotājiem un tādējādi Savienībā veicinās tērauda ražošanu elektriskā loka krāsnīs.

(200)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija apstiprināja pagaidu regulas 292. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(201)

Ievērojot pamatregulas 9. panta 4. punkta trešo daļu, Komisija novērtēja importa apjomu dinamiku iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā, lai atspoguļotu papildu kaitējumu gadījumā, ja minētajā periodā notiktu turpmāks ievērojams izmeklējamā importa pieaugums. Salīdzinot attiecīgā ražojuma importa apjomus izmeklēšanas periodā ar attiecīgā ražojuma importa apjomiem iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā pēc datubāzē Surveillance 2 pieejamās informācijas, redzams, ka nav bijis turpmāka ievērojama importa pieauguma (pieaugums ir bijis tikai 5,5 %). Tādējādi nav izpildītas pamatregulas 9. panta 4. punktā noteiktās prasības attiecībā uz pieaugumu, ko ņem vērā kaitējuma starpības noteikšanā, tāpēc kaitējuma starpība netika koriģēta.

(202)

Par šo iedaļu netika saņemtas citas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 168. līdz 177. apsvērumā un grozīti ar tabulu 207. apsvērumā.

(203)

Attiecībā uz atlikušo starpību – ņemot vērā, ka Ķīnas eksportētāju sadarbība bija neliela, kā skaidrots pagaidu regulas 179. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka ir pareizi atlikušo starpību noteikt, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Šī starpība tika noteikta augstākās mērķa cenas samazinājuma starpības līmenī, kas tika konstatēta ražojuma veidiem, kurus reprezentatīvos daudzumos pārdeva ražotājs eksportētājs, kam bija konstatēta vislielākā mērķa cenas samazinājuma starpība. Tādējādi aprēķinātā atlikusī mērķa cenas starpība tika noteikta 187,1 % apmērā.

(204)

Tā kā netika saņemtas piezīmes par pagaidu regulas 308. un 309. apsvērumu un starpības, kas bija pietiekamas, lai novērstu kaitējumu, saglabājās lielākas nekā dempinga starpības, kuras arī tika konstatētas galīgajā posmā, Komisija uzskatīja, ka šajā gadījumā ir piemērojams nevis pamatregulas 7. panta 2.a punkts, bet 7. panta 2. punkts.

(205)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi, lai nepieļautu, ka attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām izraisītu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(206)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, likmes, ar kādām tiks noteikti maksājumi, ir šādas.

(207)

Šajā regulā norādītās individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tādējādi tās atspoguļo izmeklēšanā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši konkrēti minētie tiesību subjekti. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot konkrēti minēto uzņēmumu saistītos subjektus, būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(208)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums jāadresē Komisijai (15). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas ļauj parādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts paziņojums par nosaukuma maiņu.

(209)

Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(210)

Kaut arī uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tie var prasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus u. c.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka vēlāka zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(211)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts “visiem pārējiem uzņēmumiem”, būtu jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

(212)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, būtu galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu.

(213)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (16) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(214)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Nantong Yangzi Carbon grupa norādīja, ka grupā ietilpst trīs ražotāji, proti, Nantong Yangzi Carbon Co., Ltd., Nantong Jiangdong Carbon Co. Ltd. un Wulanchabu Xufeng Carbon Technology Co. Ltd. Tāpēc ir nepieciešams grozīt pagaidu regulu, lai pagaidu antidempinga maksājuma iekasēšanas vajadzībām norādītu visu Nantong Yangzhi Carbon grupas ražotāju nosaukumus. Turklāt to nosaukumi ir jānorāda arī, lai noteiktu galīgo antidempinga maksājumu.

(215)

Šajā regulā minētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,