Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 32022R0125

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/125 (2021. gada 19. novembris), ar ko groza I līdz V pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 691/2011 par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem (Dokuments attiecas uz EEZ)

C/2021/8216

OV L 20, 31.1.2022, p. 40–51 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2022/125/oj

31.1.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 20/40

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/125

(2021. gada 19. novembris),

ar ko groza I līdz V pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 691/2011 par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 691/2011 (2011. gada 6. jūlijs) par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem (1) un jo īpaši tās 3. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Lai Komisija varētu veikt savus uzdevumus saskaņā ar Līgumiem, jo īpaši tos, kas saistīti ar vidi, ilgtspēju un klimata pārmaiņām, tai ir vajadzīga piekļuve pilnīgai, aktuālai un ticamai informācijai. Ar Regulu (ES) Nr. 691/2011 ir izveidota Eiropas vides ekonomisko kontu vienota sistēma, tostarp to raksturlielumu saraksti, par kuriem jāapkopo un jānosūta dati, un tajā ir paredzēti noteikumi par periodiskumu un nosūtīšanas termiņiem kontu apkopošanai.

(2)

Vides kontu raksturlielumu saraksti ir būtiski, lai nodrošinātu statistikas datu salīdzināmību starp dalībvalstīm. Tagad tie ir jāatjaunina, lai tos saskaņotu ar atjauninājumiem kontu datu avotos un lai tie arī turpmāk būtu relevanti lietotājiem.

(3)

Lai labāk uzraudzītu progresu virzībā uz zaļu, konkurētspējīgu un noturīgu aprites ekonomiku (2) un virzībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kas attiecas uz ES, ir vajadzīgi papildu aktuāli dati par vides un ekonomikas saikni.

(4)

Vides kontu raksturlielumu saraksti ir būtiski, lai nodrošinātu statistikas datu salīdzināmību starp dalībvalstīm.

(5)

Regulas (ES) Nr. 691/2011 I pielikumā iekļautais gaisa piesārņotāju saraksts būtu jāatjaunina, lai to saskaņotu ar tādu siltumnīcefekta gāzu sarakstu, par kurām ziņo saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un kuras tika pārskatītas pēc Kioto protokola otrā saistību perioda, kā arī lai to saskaņotu ar pamatnostādnēm par emisiju pārskatiem saskaņā ar Konvenciju par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos (CLRTAP) un definīcijām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu (Direktīva par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju) (3).

(6)

Labākai klimata politikas veidošanai dalībvalstīm būtu jāsniedz tādu nodokļu dalījums, kuri valdības ieņēmumos iegrāmatoti no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) un citiem CO2 nodokļiem. Tāpēc minētie nodokļi būtu jāiekļauj raksturlielumu sarakstā Regulas (ES) Nr. 691/2011 II pielikumā.

(7)

Informācija Regulas (ES) Nr. 691/2011 III pielikuma C un E tabulā vairs nav vajadzīga Savienības agregātu sagatavošanai, jo Eurostat ir izstrādājis jaunu metodi, kuras pamatā ir citi viegli pieejami dati. Tāpēc minētās tabulas būtu jāsvītro.

(8)

Labākai tematiskās vides politikas veidošanai Eiropas zaļā kursa satvarā vides aizsardzības izdevumu kontos visām nozarēm ir jānošķir šādi vides aizsardzības darbību klasifikācijas (CEPA) vides mērķi: apkārtējā gaisa un klimata aizsardzība (CEPA 1), notekūdeņu apsaimniekošana (CEPA 2), atkritumu apsaimniekošana (CEPA 3), augsnes, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu aizsardzība un attīrīšana (CEPA 4), trokšņu un vibrācijas mazināšana (CEPA 5), bioloģiskās daudzveidības un ainavu aizsardzība (CEPA 6), aizsardzība pret radiāciju, pētniecība un izstrāde, citas vides aizsardzības darbības (CEPA 7–9). Tāpēc Regulas (ES) Nr. 691/2011 IV pielikums būtu jāatjaunina, lai atspoguļotu šīs izmaiņas.

(9)

Informācija par vides preču un pakalpojumu nozares tirgus daļu nav pietiekama vides politikas veidošanai. Tāpēc Regulas (ES) Nr. 691/2011 V pielikums būtu jāatjaunina, paredzot, ka dalībvalstīm būtu jāsniedz informācija par nozares kopējo lielumu.

(10)

Lai lietotājiem būtu vieglāk interpretēt datus un lai dalībvalstis datu apkopošanas laikā varētu nodrošināt kvalitāti, dalībvalstīm būtu jāsniedz informācija par visiem valsts vides aizsardzības izdevumu komponentiem. Tas ietver aplēses un informāciju par vides aizsardzības pakalpojumu starppatēriņu. Eurostat pieredze dalībvalstu datu validēšanā liecina, ka, pamatojoties uz uzskaites attiecībām starp citām obligātajām ziņošanas kategorijām, Eurostat nevar attiecībā uz visām dalībvalstīm atvasināt pietiekami kvalitatīvus datus par vides aizsardzības pakalpojumu starppatēriņu, piemēram, par uzņēmumu izmaksām par atkritumu apglabāšanas vai notekūdeņu attīrīšanas pakalpojumiem. Tāpēc Regulas (ES) Nr. 691/2011 IV pielikums būtu jāatjaunina, paredzot, ka dalībvalstīm, veicot visus attiecīgos kvalitātes nodrošināšanas pasākumus, būtu jāapkopo un jāpaziņo dati par šo pozīciju.

(11)

Lai precīzi noteiktu kopējos valsts vides aizsardzības izdevumus, būtu jāidentificē visi izdevumi par vides aizsardzības pakalpojumiem, kas radušies, sniedzot citus vides aizsardzības pakalpojumus, un kas tādējādi jau ir segti attiecīgo galaproduktu vērtībā. Tādēļ ir būtiski, ka dalībvalstis ziņo par visu vides aizsardzības pakalpojumu starppatēriņu vides aizsardzības pakalpojumu sniegšanai neatkarīgi no tā, vai tos snieguši specializētie ražotāji.

(12)

Lai uzlabotu kontu lietderību politikas veidošanas mērķiem, būtu jāsaīsina Eiropas vides ekonomisko kontu ziņošanas termiņi.

(13)

Lai dalībvalstīm samazinātu ziņošanas slogu, būtu jāsamazina NACE klasifikācijas nepieciešamais detalizācijas līmenis vides preču un pakalpojumu nozares kontiem un vides aizsardzības izdevumu kontiem NACE kategorijā “Ražošana”. Tas ir izmaksu ziņā efektīvs pasākums, kas arī uzlabo datu pieejamību lietotājiem, samazinot konfidencialitātes karogu skaitu un datu izpaušanas ierobežojumus. Tāpēc būtu jāatjaunina Regulas (ES) Nr. 691/2011 IV un V pielikums.

(14)

Lai kompensētu papildu slogu, ko rada īsāki ziņošanas termiņi un atjaunināti raksturlielumu saraksti, būtu jāievieš sloga samazinājums 1 % robežlieluma veidā dalījumiem pēc saimnieciskās darbības vides aizsardzības izdevumu kontā.

(15)

Būtu jānosaka atjaunināto datu pirmais pārskata gads.

(16)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 691/2011,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 691/2011 I līdz V pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 19. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1)   OV L 192, 22.7.2011., 1. lpp.

(2)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns: par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu” (COM(2020) 98 final).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 (2016. gada 14. decembris) par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 691/2011 I līdz V pielikumu groza šādi:

1)

regulas I pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 3. iedaļu aizstāj ar šādu:

“3. iedaļa

RAKSTURLIELUMU SARAKSTS

Dalībvalstis sagatavo statistiku par šādu gaisa piesārņotāju emisijām:

Nosaukums

Simbols

Informācijas sniegšanas vienība

Oglekļa dioksīds bez emisijām no biomasas

CO2

1 000  tonnu (Gg)

Oglekļa dioksīds no biomasas

Biomasas CO2

1 000  tonnu (Gg)

Slāpekļa oksīds

N2O

tonnas (Mg)

Metāns

CH4

tonnas (Mg)

Perfluorogļūdeņraži

PFC

tonnas (Mg), CO2 ekvivalenti

Fluorogļūdeņraži

HFC

tonnas (Mg), CO2 ekvivalenti

Sēra heksafluorīds un slāpekļa trifluorīds

SF6 NF3

tonnas (Mg), CO2 ekvivalenti

Slāpekļa oksīdi

NOX

tonnas (Mg), NO2 ekvivalenti

Nemetāna gaistošie organiskie savienojumi

NMGOS

tonnas (Mg)

Oglekļa monoksīds

CO

tonnas (Mg)

Cietās daļiņas < 10 μm

PM10

tonnas (Mg)

Cietās daļiņas < 2,5 μm

PM2,5

tonnas (Mg)

Sēra oksīdi

SOX

tonnas (Mg), SO2 ekvivalenti

Amonjaks

NH3

tonnas (Mg)

Visus datus izsaka līdz vienai zīmei aiz komata.”;

b)

pielikuma 5. iedaļu aizstāj ar šādu:

“5. iedaļa

DATU SNIEGŠANAS TABULAS

1.

 Par katru 3. iedaļā minēto raksturlielumu datus sagatavo hierarhiskās saimniecisko darbību klasifikācijas NACE 2. red. dalījumā (A*64 apkopojuma pakāpe), ievērojot pilnīgu saderību ar EKS 95. Turklāt datus sagatavo par šādām kategorijām:

—

mājsaimniecību emisijas gaisā,

—

izlīdzināšanas posteņi, kas ir informācijas posteņi, ar kuriem skaidri izlīdzinātas atšķirības starp saskaņā ar šo regulu sniegtajiem emisiju gaisā kontu datiem un datiem, kas sniegti oficiālajās valsts emisijas gaisā datu kopās.

2.

 Hierarhiskā klasifikācija, kas minēta 1. punktā, ir šāda:

Emisijas gaisā nozaru dalījumā – NACE 2. red. (A*64)

Mājsaimniecību emisijas gaisā

—

Transports

—

Apkure/dzesēšana

—

Citas

Izlīdzināšanas posteņi

Kopējās emisijas gaisā konti (ražošanas darbības + mājsaimniecības) par katru no 3. iedaļā minētajiem raksturlielumiem

Mīnus valsts rezidenti ārvalstīs

—

Valsts zvejas kuģi ārvalstīs

—

Sauszemes transports

—

Ūdens transports

—

Gaisa transports

Plus nerezidenti teritorijā

+

Sauszemes transports

+

Ūdens transports

+

Gaisa transports

(+ vai –)

Citas korekcijas un statistiskās neatbilstības

=

Piesārņotāja X kopējās emisijas, kā ziņots UNFCCC (1)/CLRTAP (2)”;

2)

II pielikuma 3. un 4. iedaļu aizstāj ar šādām:

“3. iedaļa

RAKSTURLIELUMU SARAKSTS

Dalībvalstis sagatavo statistiku par vides nodokļiem saskaņā ar šādiem raksturlielumiem:

—

energoresursu nodokļi,

—

transporta nodokļi,

—

piesārņojuma nodokļi,

—

resursu nodokļi.

Dalībvalstis kā par atsevišķu raksturlielumu ziņo arī par valsts nodokļu ieņēmumiem, kas saistībā ar to dalību ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iegrāmatoti Eiropas kontu sistēmā.

Dalībvalstis kā par atsevišķu raksturlielumu ziņo arī par citiem vides nodokļiem, kas ir iekļauti kopējos energoresursu, transporta, piesārņojuma vai resursu nodokļos un ko iekasē par degvielu oglekļa saturu (citi CO2 nodokļi).

Visus datus norāda valsts valūtā miljonos.

4. iedaļa

PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI

1.

 Statistiku apkopo un nosūta par gadu.

2.

 Statistiku nosūta 16 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Tas attiecas uz 2020. pārskata gadu.

3.

 Lai apmierinātu lietotāju vajadzības pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par šā moduļa galvenajiem apkopotajiem rādītājiem ES 27 dalībvalstīm kopā. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā.

4.

 Pirmais pārskata gads ir 2020. gads.

5.

 Katrā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz gada datus par n-4, n-3, n-2, n-1 un n gadu, kur n ir pārskata gads. Dalībvalstis var sniegt jebkādus pieejamos datus par gadiem pirms 2016. gada.”;

3)

III pielikuma 4. un 5. iedaļu aizstāj ar šādām:

“4. iedaļa

PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI

1.

 Statistiku apkopo un nosūta par gadu.

2.

 Statistiku nosūta 16 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Tas attiecas uz 2021. pārskata gadu.

3.

 Lai apmierinātu lietotāju vajadzības pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par šā moduļa galvenajiem apkopotajiem rādītājiem ES 27 dalībvalstīm kopā. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā.

4.

 Pirmais pārskata gads ir 2021. gads.

5.

 Katrā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz gada datus par n-4, n-3, n-2, n-1 un n gadu, kur n ir pārskata gads. Dalībvalstis var sniegt jebkādus pieejamos datus par gadiem pirms 2017. gada.

5. iedaļa

DATU SNIEGŠANAS TABULAS

Datus, kas izteikti masas vienībās, sagatavo par turpmākajās tabulās norādītajiem raksturlielumiem.

A tabula. Iekšzemes ieguve

MF.1.

Biomasa

MF.1.1.

Kultūraugi (izņemot lopbarības kultūraugus)

MF.1.1.1.

Graudaugi

MF.1.1.2.

Saknes, bumbuļi

MF.1.1.3.

Cukura kultūraugi

MF.1.1.4.

Pākšaugi

MF.1.1.5.

Rieksti

MF.1.1.6.

Eļļas kultūraugi

MF.1.1.7.

Dārzeņi

MF.1.1.8.

Augļi

MF.1.1.9.

Šķiedraugi

MF.1.1.A

Pārējie citur neklasificētie kultūraugi (izņemot lopbarības kultūraugus)

MF.1.2.

Kultūraugu atliekas (izmantotas), lopbarības kultūraugi un ganību biomasa

MF.1.2.1.

Kultūraugu atliekas (izmantotas)

MF.1.2.1.1.

Salmi

MF.1.2.1.2.

Citas kultūraugu atliekas (cukurbiešu un lopbarības biešu lapas u. c.)

MF.1.2.2.

Lopbarības kultūraugi un ganību biomasa

MF.1.2.2.1.

Lopbarības kultūraugi (tostarp ganībās ievākta biomasa)

MF.1.2.2.2.

Ganību biomasa

MF.1.3.

Koks

MF.1.3.1.

Kokmateriāli (rūpnieciskie apaļkoki)

MF.1.3.2.

Malka un cita ieguve

MF.1.4.

Savvaļas zivju zveja, ūdensaugi un ūdensdzīvnieki, medības un vākšana

MF.1.4.1.

Savvaļas zivju zveja

MF.1.4.2.

Visi pārējie ūdensdzīvnieki un ūdensaugi

MF.1.4.3.

Medības un vākšana

MF.2.

Metāla rūdas (neapstrādātas rūdas)

MF.2.1.

Dzelzs

MF.2.2.

Krāsainais metāls

MF.2.2.1.

Varš

MF.2.2.2.

Niķelis

MF.2.2.3.

Svins

MF.2.2.4.

Cinks

MF.2.2.5.

Alva

MF.2.2.6.

Zelts, sudrabs, platīns un citi dārgmetāli

MF.2.2.7.

Boksīts un cits alumīnijs

MF.2.2.8.

Urāns un torijs

MF.2.2.9.

Pārējie krāsainie metāli

MF.3.

Nemetālu minerāli

MF.3.1.

Marmors, granīts, smilšakmens, porfīrs, bazalts, citi dekoratīvie vai būvniecības akmeņi (izņemot slānekli)

MF.3.2.

Krīts un dolomīts

MF.3.3.

Slāneklis

MF.3.4.

Ķīmiskie minerāli un minerālmēsli

MF.3.5.

Sāls

MF.3.6.

Kaļķakmens un ģipšakmens

MF.3.7.

Māli un kaolīns

MF.3.8.

Smiltis un grants

MF.3.9.

Pārējie citur neklasificētie nemetāla minerāli

MF.3.A

Izrakti zemes materiāli (tostarp augsne), tikai ja izmantoti (informācijas sniegšana pēc izvēles)

MF.4.

Fosilās enerģijas materiāli/nesēji

MF.4.1.

Ogles un citi cietie enerģijas materiāli/nesēji

MF.4.1.1.

Lignīts (brūnogles)

MF.4.1.2.

Akmeņogles

MF.4.1.3.

Degslāneklis un bitumensmiltis

MF.4.1.4.

Kūdra

MF.4.2.

Šķidrie un gāzveida enerģijas materiāli/nesēji

MF.4.2.1.

Jēlnafta, dabasgāzes kondensāts un sašķidrināta dabasgāze (NGL)

MF.4.2.2.

Dabasgāze

B tabula (Imports – tirdzniecība kopā) un D tabula (Eksports – tirdzniecība kopā)

MF.1.

Biomasa

MF.1.1.

Kultūraugi (izņemot lopbarības kultūraugus)

MF.1.1.1.

Graudaugi

MF.1.1.2.

Saknes, bumbuļi

MF.1.1.3.

Cukura kultūraugi

MF.1.1.4.

Pākšaugi

MF.1.1.5.

Rieksti

MF.1.1.6.

Eļļas kultūraugi

MF.1.1.7.

Dārzeņi

MF.1.1.8.

Augļi

MF.1.1.9.

Šķiedraugi

MF.1.1.A

Pārējie citur neklasificētie kultūraugi (izņemot lopbarības kultūraugus)

MF.1.2.

Kultūraugu atliekas (izmantotas), lopbarības kultūraugi un ganību biomasa

MF.1.2.1.

Kultūraugu atliekas (izmantotas)

MF.1.2.1.1.

Salmi

MF.1.2.1.2.

Citas kultūraugu atliekas (cukurbiešu un lopbarības biešu lapas u. c.)

MF.1.2.2.

Lopbarības kultūraugi un ganību biomasa

MF.1.2.2.1.

Lopbarības kultūraugi (tostarp ganībās ievākta biomasa)

MF.1.3.

Koks

MF.1.3.1.

Kokmateriāli (rūpnieciskie apaļkoki)

MF.1.3.2.

Malka un cita ieguve

MF.1.4.

Savvaļas zivju zveja, ūdensaugi un ūdensdzīvnieki, medības un vākšana

MF.1.4.1.

Savvaļas zivju zveja

MF.1.4.2.

Visi pārējie ūdensdzīvnieki un ūdensaugi

MF.1.5.

Dzīvi dzīvnieki un dzīvnieku produkti (izņemot savvaļas zivis, ūdensaugus un ūdensdzīvniekus, nomedītos un savāktos dzīvniekus)

MF.1.5.1.

Dzīvi dzīvnieki (izņemot savvaļas zivis, ūdensaugus un ūdensdzīvniekus, nomedītos un savāktos dzīvniekus)

MF.1.5.2.

Gaļa un gaļas izstrādājumi

MF.1.5.3.

Piena produkti, putnu olas un medus

MF.1.5.4.

Citi dzīvnieku produkti (dzīvnieku šķiedras, ādas, kažokādas, āda u. c.)

MF.1.6.

Produkti galvenokārt no biomasas

MF.2.

Metāla rūdas (neapstrādātas rūdas)

MF.2.1.

Dzelzs

MF.2.2.

Krāsainais metāls

MF.2.2.1.

Varš

MF.2.2.2.

Niķelis

MF.2.2.3.

Svins

MF.2.2.4.

Cinks

MF.2.2.5.

Alva

MF.2.2.6.

Zelts, sudrabs, platīns un citi dārgmetāli

MF.2.2.7.

Boksīts un cits alumīnijs

MF.2.2.8.

Urāns un torijs

MF.2.2.9.

Pārējie krāsainie metāli

MF.2.3.

Produkti galvenokārt no metāliem

MF.3.

Nemetālu minerāli

MF.3.1.

Marmors, granīts, smilšakmens, porfīrs, bazalts, citi dekoratīvie vai būvniecības akmeņi (izņemot slānekli)

MF.3.2.

Krīts un dolomīts

MF.3.3.

Slāneklis

MF.3.4.

Ķīmiskie minerāli un minerālmēsli

MF.3.5.

Sāls

MF.3.6.

Kaļķakmens un ģipšakmens

MF.3.7.

Māli un kaolīns

MF.3.8.

Smiltis un grants

MF.3.9.

Pārējie citur neklasificētie nemetāla minerāli

MF.3.B

Produkti galvenokārt no nemetālu minerāliem

MF.4.

Fosilās enerģijas materiāli/nesēji

MF.4.1.

Ogles un citi cietie enerģijas materiāli/nesēji

MF.4.1.1.

Lignīts (brūnogles)

MF.4.1.2.

Akmeņogles

MF.4.1.3.

Degslāneklis un bitumensmiltis

MF.4.1.4.

Kūdra

MF.4.2.

Šķidrie un gāzveida enerģijas materiāli/nesēji

MF.4.2.1.

Jēlnafta, dabasgāzes kondensāts un sašķidrināta dabasgāze (NGL)

MF.4.2.2.

Dabasgāze

MF.4.2.3.

Flotes degvielas (imports: rezidentu vienību uzpildītas ārvalstīs; eksports: nerezidentu vienību uzpildītas iekšzemē)

MF.4.2.3.1.

Degviela sauszemes transportam

MF.4.2.3.2.

Degviela ūdens transportam

MF.4.2.3.3.

Degviela gaisa transportam

MF.4.3.

Produkti galvenokārt no fosilās enerģijas produktiem

MF.5.

Citi produkti

MF.6.

Atkritumi galīgai apstrādei un apglabāšanai”;

4)

IV pielikuma 3., 4. un 5. iedaļu aizstāj ar šādām:

“3. iedaļa

RAKSTURLIELUMU SARAKSTS

Dalībvalstis sagatavo vides aizsardzības izdevumu kontus atbilstoši šādiem raksturlielumiem, kuri noteikti saskaņā ar EKS:

—

vides aizsardzības pakalpojumu izlaide. Nošķir tirgus izlaidi, ārpus tirgus izlaidi un palīgdarbību izlaidi,

—

vides aizsardzības pakalpojumu starppatēriņš,

—

vides aizsardzības pakalpojumu starppatēriņš vides aizsardzības pakalpojumu sniegšanai,

—

vides aizsardzības pakalpojumu imports un eksports,

—

pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un pārējie nodokļi mīnus produktu subsīdijas par vides aizsardzības pakalpojumiem,

—

bruto pamatkapitāla veidošana un nefinanšu neražoto aktīvu iegāde mīnus realizācija par vides aizsardzības pakalpojumu sniegšanu,

—

vides aizsardzības pakalpojumu galapatēriņš,

—

vides aizsardzības pārvedumi (saņemtie/izmaksātie).

Visus datus norāda valsts valūtā miljonos.

4. iedaļa

PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI

1.

 Statistiku apkopo un nosūta par gadu.

2.

 Statistiku nosūta 24 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Tas attiecas uz 2020. pārskata gadu.

3.

 Lai apmierinātu lietotāju vajadzības pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par šā moduļa galvenajiem apkopotajiem rādītājiem ES 28 dalībvalstīm kopā. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā.

4.

 Pirmais pārskata gads ir 2020. gads.

5.

 Katrā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz gada datus par n – 2, n – 1 un n gadu, kur n ir pārskata gads. Dalībvalstis var sniegt jebkādus pieejamos datus par gadiem pirms 2018. gada.

5. iedaļa

DATU SNIEGŠANAS TABULAS

1.

 Attiecībā uz 3. iedaļā minētajiem raksturlielumiem datus sniedz dalījumā pa:

—

vides aizsardzības pakalpojumu sniedzēju/patērētāju veidiem, kā noteikts 2. iedaļā,

—

vides aizsardzības darbību klasifikācijas (CEPA) klasēm, kuras sagrupētas šādi:

—

CEPA 1

—

CEPA 2

—

CEPA 3

—

CEPA 4

—

CEPA 5

—

CEPA 6

—

CEPA 7, CEPA 8 un CEPA 9 summa

—

šādiem NACE dalījumiem vides aizsardzības palīgpakalpojumu sniegšanai: NACE 2 red. B, C, D, 36. nodaļa. Datus C iedaļai sniedz šādi:

—

NACE C10–C12 – Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas izstrādājumu ražošana

—

NACE C17 – Papīra un papīra izstrādājumu ražošana

—

NACE C19–20 – Koksa, ķīmisko vielu, naftas pārstrādes produktu un ķīmisko produktu ražošana

—

NACE C 21–23 – Farmaceitisko produktu, gumijas, plastmasas un citu nemetālisko izstrādājumu ražošana

—

NACE C 24 – Metālu ražošana

—

NACE C 25–30 – Gatavo metālizstrādājumu ražošana, ieskaitot mašīnas un iekārtas

—

NACE C13–16, 18, 31–33 – Citas ražošanas darbības

Dalībvalstīm, kurās kopējais apgrozījums vai nodarbināto personu skaits vienā vai vairākos no šiem NACE dalījumiem ir mazāks par 1 % no Savienības kopējā rādītāja, dati par minētajiem NACE dalījumiem nav jāsniedz.

2.

 CEPA klases, kas minētas 1. punktā, ir šādas:

 

CEPA 1 – Apkārtējā gaisa un klimata aizsardzība

 

CEPA 2 – Notekūdeņu apsaimniekošana

 

CEPA 3 – Atkritumu apsaimniekošana

 

CEPA 4 – Augsnes, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu aizsardzība un attīrīšana

 

CEPA 5 – Trokšņu un vibrācijas mazināšana

 

CEPA 6 – Bioloģiskās daudzveidības un ainavu aizsardzība

 

CEPA 7 – Aizsardzība pret radiāciju

 

CEPA 8 – Pētniecība un izstrāde vides jomā

 

CEPA 9 – Citas vides aizsardzības darbības.”;

5)

V pielikuma 3., 4. un 5. iedaļu aizstāj ar šādām:

“3. iedaļa

RAKSTURLIELUMU SARAKSTS

Dalībvalstis sagatavo statistiku par vides preču un pakalpojumu nozari saskaņā ar šādiem raksturlielumiem:

—

vides preču un pakalpojumu kopējās nozares un tirgus darbību izlaide,

—

vides preču un pakalpojumu kopējās nozares eksports,

—

vides preču un pakalpojumu kopējās nozares un tirgus darbību pievienotā vērtība,

—

nodarbinātība vides preču un pakalpojumu kopējā nozarē un tirgus darbību ietvaros.

Visus datus norāda valsts valūtā miljonos, izņemot raksturlielumam “nodarbinātība”, kurā ziņošanas vienība ir “pilna laika ekvivalents”.

4. iedaļa

PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI

1.

 Statistiku apkopo un nosūta par gadu.

2.

 Statistiku nosūta 22 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Tas attiecas uz 2020. pārskata gadu.

3.

 Lai apmierinātu lietotāju vajadzības pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par šā moduļa galvenajiem apkopotajiem rādītājiem ES 28 dalībvalstīm kopā. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā.

4.

 Pirmais pārskata gads ir 2020. gads.

5.

 Katrā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz gada datus par n – 2, n – 1 un n gadu, kur n ir pārskata gads. Dalībvalstis var sniegt jebkādus pieejamos datus par gadiem pirms 2018. gada.

5. iedaļa

DATU SNIEGŠANAS TABULAS

1.

 Attiecībā uz 3. iedaļā minētajiem raksturlielumiem datus sniedz šķērsklasifikācijā pēc:

—

saimniecisko darbību klasifikācijas, NACE 2. red., sagrupētas šādi:

—

NACE A

—

NACE B

—

NACE C

—

NACE D

—

NACE E

—

NACE F

—

NACE J

—

NACE M

—

NACE O

—

NACE P

—

NACE G+NACE H+NACE I+NACE K+NACE L+NACE N+NACE Q+NACE R+ NACE S + NACE T + NACE U summa

—

vides aizsardzības darbību klasifikācijas (CEPA) klasēm un resursu pārvaldības darbību klasifikācijas (CReMA), kas sagrupētas šādi:

—

CEPA 1

—

CEPA 2

—

CEPA 3

—

CEPA 4

—

CEPA 5

—

CEPA 6

—

CEPA 7, CEPA 8 un CEPA 9 summa

—

CReMA 10

—

CReMA 11

—

CReMA 13

—

CReMA 13A

—

CReMA 13B

—

CReMA 13C

—

CReMA 14

—

CReMA 12, CReMA 15 un CReMA 16 summa

2.

 CEPA klases, kas minētas 1. punktā, ir izklāstītas IV pielikumā. CReMA klases, kas minētas 1. punktā, ir šādas:

 

CReMA 10 – Ūdens resursu apsaimniekošana

 

CReMA 11 – Meža resursu apsaimniekošana

 

CReMA 12 – Savvaļas dzīvnieku un augu sugu apsaimniekošana

 

CReMA 13 – Energoresursu apsaimniekošana

 

CReMA 13A – Enerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem

 

CReMA 13B – Siltuma/energotaupība un energoresursu pārvaldība

 

CReMA 13C – Fosilo energoresursu (kā izejvielu) izmantošanas mazināšana

 

CReMA 14 – Minerālu apsaimniekošana

 

CReMA 15 – Resursu apsaimniekošanas pētniecības un izstrādes darbības

 

CReMA 16 – Citas resursu apsaimniekošanas darbības.”

(1)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām.

(2)  Konvencija par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos.

Top